19.jūlija sesija. 21.jūlija sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.110., 111., 112., 113.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

A.Rugāte (KDS). Cienījamie kolēģi! Ja ir pamatalgas ar noteiktu likmi, tad, protams, šāds priekšlikums ir lieks. Taču, ja ir runa par apmaksas kārtību, un šeit ir viens no apmaksas kārtības veidiem par konkrētām sēdēm, par konkrēti padarītu darbu pēc noteiktas likmes, kura šeit ir iestrādāta kā iespējama, ja ir šāda apmaksa, tad nedrīkst būt pamatalga. Tie ir divi dažādi konceptuāli pieejas varianti. Vai nu, vai nu. Vai arī šī norma tika iestrādāta, rēķinoties ar administratīvās valdes klātbūtni padomē. Taču šī norma arī šobrīd var tikt attiecināta uz padomes locekļiem atkarībā no tā, kā mēs izlemjam par viņu statusu - vai viņi ir pamatdarba vietā un saņem algu, vai viņi ir šeit līdzdarbojošies sēdēs un par papildu darbu saņem arī papildu apmaksu pēc noteiktas likmes. Šeit abas šīs normas ir iestrādātas.

Sēdes vadītājs.Paldies! Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka padomes locekļiem tam ir jābūt pamatdarbam, jo darba apjoms, kas ir veicams padomes locekļiem, neparedz iespēju savienot šo darbu ar kādu otru darbošanās veidu. Tāpēc nevar būt runa, ka samaksāts tiek par apmeklējumu. Attiecībā uz pirmo un otro kategoriju es gribu vēlreiz atgādināt, ka tiesnešiem Saeima nežēloja pirmo kategoriju. Šie cilvēki, kuru ir daudz mazāk un kuru atbildība nav mazāka kā tiesnešiem, Saeima grib žēlot šo pirmo kategoriju. (No zāles deputāts A.Endziņš” “Kā to var salīdzināt ar tiesnešiem!”)

Sēdes vadītājs. Lagzdiņs kungs, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Ja jau mēs padomes priekšsēdētājam apstiprinājām pirmās kategorijas algu, tad būtu taisnīgi, ja padomes lockļiem būtu otrās valsts ierēdņu amatkategorijas alga. Arī iepriekšējā reizē jūs atbalstījāt šo priekšlikumu. Kādēļ nav pieņemami “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumi? Tādēļ, ka saskaņā ar civildienesta likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir izstrādāti uz civildienesta likumu pamata un kuros ir reglamentētas valsts ierēdņu algas, nav runas par valsts ierēdņu stundas likmēm, bet runa gan ir par amatalgām - tā, kā piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un kā bija arī pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā. Un valsts ierēdņi nesaņem atlīdzību par konkrētu pienākumu veikšanu. Viņi saņem amatalgu un, ja jūs atceraties, iepriekšējo reizi mēs nobalsojām, ka padomes locekļi strādā šajā padomē pamatdarbu. Tātad korekts būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Es aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsosim! Tātad visvairāk atšķiras no komisijas varianta deputātu Rugātes un Putniņa un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājums, jo tas paredz konceptuāli citu apmaksas sistēmu. To mēs balsojam pirmo, un kā nākamo tad balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, kas tikai precizē to sistēmu, kāda jau ir iebalsota. Tā ka, lūdzu, balsojam par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 32, atturas - 20. Nav pieņemts.

Nākamo balsojam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 7. Pieņemts. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Par pantu kopumā, lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk septītā nodaļa - “Nacionālais pasūtījums”. Ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikums šo nodaļu svītrot un 54.pantu nosaukt: “Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmu veidošanas principi” un pārvietot uz pašreizējo astoto nodaļu. Tas acīmredzot ir radies sakarā ar mūsu Eiropas ekspertu viedokli, jo viņi ilgu laiku nesaprata, kas ir nacionālais pasūtījums, kā tas ir domāts. Taču man šķiet, ka mūsu tikšanās reizē viņi to izprata un pieņēma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Ne tikai tādēļ, kā teica referents, ir radies šāds priekšlikums. Šis jautājums par nacionālo pasūtījumu arī mūsu pašu vidū Latvijā ir ļoti daudz diskutēts. Arī starp deputātiem. Ja nacionālais pasūtījums sākotnēji bija iecerēts kā mehānisms konkurences radīšanai un sabiedrisko raidorganizāciju, tas ir, Latvijas radio un Latvijas televīzijas, darbības uzlabošanai, izsludinot šo konkursu uz nacionālo pasūtījumu un, ja uzvar konkursā, tad nododot finansējumu atsevišķa raidījuma vai noteiktas tematiskas raidījumu grupas veidošanai privātajām raidorganizācijām. Tāds bija ne tikai šī termina, bet arī šīs idejas attīstības mehānisms. Bet likumprojekta tapšanas gaitā patiešām ar Eiropas ekspertiem šo jautājumu apspriežot, pie tam ņemot vērā ceturto Eiropas ministru konferenci 1994.gadā Prāgā par sabiedrības saziņas līdzekļu lomu demokrātiskajā sabiedrībā, kur pieņēma deklarāciju un rezolūciju, ko ir parakstījusi arī Latvija kultūras ministra personā, diemžēl ir jāatzīst, ka mēs šobrīd nevaram būt solidāri ar šo piekrišanu un ar šo parakstu tādēļ, ka mēs esam pretrunā ar šo normu, ko sauc par nacionālo pasūtījumu.

No šīs deklarācijas, no šī pieņemtā dokumenta izriet, ka valdības un parlamenta saistības ir tādas, ka jāizveido spēcīga un ar privātām struktūrām konkurēt spējīga sabiedrisko raidītāju sistēma valstī. Un atbilstoši tai nacionālā pasūtījuma īstenošana, ja mēs viņu tādu traktējam savā valstī, tad ir jādeleģē tikai un vienīgi sabiedriskajām raidorganizācijām. Tas ir vienīgi sabiedrisko raidorganizāciju uzdevums. Un nav pieļaujama to saplūdināšana kopā ar privātstruktūrām, kā tas ir noticis mūsu Latvijas variantā, attīstot šo ideju. Šādas iespējas rada šī pieņemtā koncepcija, un tas var novest pie sabiedriskās raidīšanas sistēmas sagraušanas. Par to ir runāts ne reizi vien, un ir tikai lieku reizi jāatgādina, kādas varētu būt sekas šāda veida nacionālajam pasūtījumam, kāds tas ir šobrīd mūsu izstrādātajā likumprojektā.

Nacionālā pasūtījuma mērķi var realizēt tādā veidā, ka sabiedriskajām raidorganizācijām ar likumu reglamentē ne mazāk kā 10 procentus, tā ir arī Eiropas ieteiktā norma, un ne vairāk kā 15 procentus raidlaika, tāpat kā citās valstīs, kuru konkursa kārtībā aizpilda ar raidījumiem, kas pirkti no neatkarīgiem producentiem, privātām raidorganizācijām vai studijām. Un tas vēl arī ir skatāms šī likumprojekta 62.panta trešajā daļā, uz priekšu. Par neatkarīgiem producentiem mēs jau runājām iepriekš. Arī tur mēs diemžēl esam acīmredzot nepietiekami perfekti iestrādājuši šo normu, jo tā ir atšķirīga no Eiropas izpratnes par neatkarīgiem producentiem. Un likumprojektā ir jādod citi mehānismi acīmredzot, kas varētu uzlabot programmu kvalitāti. Bet šāda veida nacionālā pasūtījuma sajaukums starp sabiedriskajām raidorganizācijām un privātajām nedos to mērķi, kādēļ mēs pasludinām nacionālo pasūtījumu kā vienīgo risinājuma formu šīs kvalitātes uzlabošanai.

Tātad kādi tad ir šie citi paņēmieni? Tie ir finansējums, ģenerāldirektora atbildība, ģenerāldirektora koncepcija, radošo struktūrvienību personāliju izvēles mehānisms konkursa kārtā un viņu pilnvaras, kā arī plurālistiski pārstāvētu, ar plašām pilnvarām apveltītu sabiedrisko raidorganizāciju valžu izveidošana. Šie mehānismi kopsummā tad arī dotu šī nacionālā pasūtījuma kvalitatīvo izmaiņu, kas atbilstu arī Eiropas ministru konferences par sabiedrības saziņas līdzekļu lomu demokrātiskā sabiedrībā deklarācijai un rezolūcijai, ko, es vēlreiz atkārtoju, esam parakstījuši kultūras ministra personā 1994.gada decembrī.

Kā programmu atjaunotnes vai papildinājuma elements priekšlikumos ir iestrādāta iepriekš minētā sadarbības iespēja ar neatkarīgiem producentiem. Un tam būtu jābūt par pamatu pamatu, kas tad veidotu savstarpējo konkurenci, šādā veidā arī paaugstinot kvalitāti. Tas ir tīri konceptuāls jautājums attiecībā uz pārējiem priekšlikumiem, kas ir šajā sadaļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pašlaik vārds procedūras jautājumos deputātam Gorbunovam — “Latvijas ceļš”.

 

A.Gorbunovs (LC). Godātie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es jūs gribētu informēt par to tiesisko situāciju, kura izveidosies tūlīt, pēc vienas minūtes, pulksten 10.00, šajā sēdē. Tātad varbūt precizēsim vēlreiz to, ko mēs šeit darām, no tiesiskā viedokļa.

Saeimas Prezidijs 12.jūlija sēdē pieņēma lēmumu sasaukt 19.jūlijā ārkārtas sesiju, kurai noteica darba kārtību, kādu to Prezidijam ieteica Saeimas komisijas. Tagad ar pārtraukumiem šī ārkārtas sesija arī rit un mēs izskatām kārtējo jautājumu, kurš ir iekļauts darba kārtībā.

Bet šajā pašā ārkārtas sesijas laikā 34 deputāti iesniedza prasību sasaukt ārkārtas sēdi, kurā viņi ierosināja arī darba kārtību.

Pamatojoties uz 34 Saeimas deputātu prasību, Saeimas Prezidijs, kā jau vakar jūs informēja, nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju 21.jūlijā pulksten 10.00 un izsludināja darba kārtību “Saeimas lēmuma projekts “Par rudens sesijas sākšanu ar 1995.gada 20.jūliju””. Lai būtu precīzāk, es jums citēšu abus pantus no ... Tātad vispirms Satversme, 20.pants. “Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.” Tātad pirmajā gadījumā Saeimas Prezidijs sasauc pēc savas iniciatīvas, kā es jums teicu. Ko ierosina komisijas, tiesiski tā ir Prezidija iniciatīva.

Otrajā gadījumā saskaņā ar Satversmi Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas ārkārtas sesiju, pamatojoties uz 34 deputātu iesniegumu. Bet šajā brīdī, tātad pulkstenis jau ir 10.01, nedz Prezidijs, nedz sēdes vadītājs nevar pārtraukt jautājuma izskatīšanu, kuru mēs izskatām saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu un tās darba kārtības izskatīšanu. Jo nedz Prezidijam, nedz sēdes vadītājam šī iemesla pārtraukt nav. Tikai vienā gadījumā var pārtraukt — ja zālē nav kvoruma, divreiz balsojot. Un tādā veidā pārtraukta, piemēram, tika šonakt šī sēde.

Tāpēc, lai Saeimas sēdi pārtrauktu, ir jārīkojas pēc Saeimas Kārtības ruļļa, un attiecīgi to var izdarīt deputāti, ja vēlas. Es tikai varu komentēt tādu veidu, tādu situāciju. Protams, mūsu Saeimas sēdes pārtraukšanā ir tādi precedenti bijuši, ka ierosina deputāti un pēc tam notiek kārtējās Saeimas sēdes ārkārtas sēdes laikā. Tādi precedenti tiešām mums ir bijuši,bet mums nav bijuši precedenti, kad mēs Saeimas ārkārtas sēdes vai sesijas darba kārtības jautājumus pārceļam uz kārtējās sēdes laiku un tādā veidā šos jautājumus iekļaujam kārtējās sēdes darba kārtības jautājumos. Manuprāt, tas būtu ļoti nevēlams precedents un no Satversmes viedokļa pat zināmā mērā tiesisks pārkāpums. Jo šīs ārkārtas sēdes sasaukšanas tiesības ir tiešām, kā Satversmē paredzēts, Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas mazākumam. Tas nozīmē — viena trešā daļa no deputātiem ir mazākums. Un, ja mēs šo precedentu pielietosim, manuprāt, šodien tādā veidā, ka šos jautājumus ar balsojumiem pārcelsim uz kārtējo sēdi, tad mēs radīsim precedentu, ka mazākuma tiesības Saeimā tiks pārtrauktas, jo nākamajās situācijās var izveidoties pavisam citi iemesli un pavisam citas lietas. Un vienas trešdaļas deputātu iespējai sasaukt ārkārtas sēdi ir vienmēr jābūt saskaņā ar Satversmi un iespējām izskatīt jautājumus ir vienmēr jābūt. Kā Saeima lemj par šiem jautājumiem, tā, protams, ir Saeimas prerogatīva. Es atvainojos, ka es tik ilgi runāju par šo procedūras jautājumu.

Ņemot vērā varbūt šos visus aspektus, arī Prezidijs vakar pieņēma, kā jūs zināt, naktī šo lēmumu, un tālāk, protams, mums ir jādarbojas saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli. Un visām tām iespējām, kuras deputātiem dod šie abi likumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Par procedūras jautājumu vai vēlas vēl kāds izteikties? Endziņa kungs, lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! 34 deputāti, parakstot iesniegumu par sēdes sasaukšanu, to nosauca nevis par ārkārtas sesiju, bet par ārkārtas sēdi. Un Kārtības rullis, ko jau citēja Gorbunova kungs, runā par kaut ko citu. Runā par to, ka ārkārtas sēdes tiek sasauktas kārtējās sesijas laikā. Mums pašreiz situācija ir tāda, ka Prezidijs jau ir sasaucas ārkārtas sesiju. Mans viedoklis ir tāds, ka loģiski būtu, ka mēs pabeidzam ārkārtas sesiju, un, kad pabeigta šī ārkārtas sesija, notiek nākošā ārkārtas sesija. Un tad var lemt. Ja Saeima uzskata savādāk, par cik šī situācija precīzi Kārtības rullī nav atrisināta, tad Kārtības rullis paredz kaut ko citu. Tajos gadījumos, kad lieta nav noteikta ar Kārtības rulli vai Saeimas lēmumiem, Saeimas Prezidijs saziņā ar Frakciju padomi lemj un nāk priekšā Saeimai ar savu ieteikumu, un Saeima lemj pēc tā. Tā ka es domāju, ka visloģiskākais ir, ka mēs turpinām jau iesākto ārkārtas sesiju un, bieguši viņu, kad tiek pasludināts, ka dienas kārtība ir izskatīta, mēs varam sākt nākošo ārkārtas sesiju, ko ir ierosinājuši 34 Saeimas deputāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tomiņa kungs, lūdzu!

 

Z.Tomiņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! 34 Saeimas deputāti, parakstot šo iesniegumu, vadījās no Satversmes, respektīvi no 20.panta, kur teikts, ka pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde. Un, protams, lai to izdarītu kārtējās sesijas laikā, lai to izdarītu starpsesiju laikā, pirms tam, protams, nākas sasaukt sesiju, jo sesija nevar būt bez tās subjektiem, bez sēdēm. Tāpēc mēs vēl precizējām 38.pantā teikto, kādas tad sēdes var sasaukt pēc vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma. Un šeit ir teikts — ārkārtas sēdes. Tā mēs savā iesniegumā arī norādījām. Un nav noliedzams, ka arī ārkārtas sesijas laikā, kurā notiek varbūt viena vai vairākas sēdes, ir tādi gadījumi, kad ļoti steidzami un ārkārtas kārtībā ir nepieciešams pieņemt lēmumus. Tāpēc ārkārtas sesijas laikā, mēs uzskatām, jāsasauc būtu ārkārtas sēde.

Vēl ir jāatzīmē, ka pareizāk būtu uzskatīt, ka neviennozīmīgi attiecībā pret Satversmi ir traktēta Saeimas Kārtības ruļļa 38.panta pirmā un ceturtā daļa. Un nevis pati Satversme. Tāpēc, ja jau sesija ir sasaukta, tad Saeimas Prezidijam bija jāsasauc ārkārtas sēde. Jo arī 38.panta otrā daļa, kur ir runa par sasaukšanu, neizslēdz iespēju, ka ārkārtas sesijas laikā, var tikt sasaukta ārkārtas sēde. Un, ja arī ir neprecizitātes, tad tomēr jāņem par pamatu Satversme. Tā rezultātā, tas, ka netika sasaukta ārkārtas sēde ārkārtas sesijas laikā, bet sesijas laikā tiek vēl viena sesija sasaukta, rada nonsensu. Protams, šodien mēs esam nonākuši pie tādas situācijas, kad nezinām, kā atrisināt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mums tika izteikti divi priekšlikumi, kā atrisināt šo gadījumu. Jo Saeima darbojas saskaņā ar Saeimas lēmumiem. Un, ja Saeima nolemj pašlaik turpināt ārkārtas sesiju un kā tas paredzēts Kārtības rullī, izskatīt noteikto izsludināto darba kārtību, tad, ja Saeima to nolemj, tad tā arī būs. Pēc tam lemsim pārējos jautājumus, kas izrietēs no citiem iesniegtajiem dokumentiem.

Tā ka, godājamie kolēģi, ja jums nekas nav pretī, mēs varētu nobalsot par priekšlikumu, kas izskanēja no deputātiem Gorbunova un Endziņa.

Lūdzu, deputāts Bērziņš vēl vēlas runāt!

 

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr arī gribētu zināt, uz kāda pamata šis lēmums tiek iekļauts balsošanā, ja dienas kārtību izsludina sasaucējs un izskata tikai jautājumus, kas ir iekļauti dienas kārtībā. Tā kā šādu jautājumu nav, tad tas nav balsojams. Šeit varbūt nav runa tikai par procedūru, bet, manuprāt, šis ir tāds norādījums, ka varbūt Prezidijs arī aizdomāsies. Sasaucot ārkārtas sēdi dažas dienas pirms kārtējās sesijas sākuma, noteikt 49 punktus, no kuriem viens iepriekšējā apspriešanā prasīja divas dienas un vēl dažas! Tad ir jautājums, vai Prezidijs lemj vai tikai savāc, apkopo un paraksta un komisijām atdod priekšlikumus. Šeit ir jābūt tomēr reglamentētam, ja tā ir ārkārtas, tad ir kaut kāda vajadzība. Tāpat kā 81.pantā ir reglamentēts — ja ir neatliekama vajadzība. Bet kabinets jau vairs neuzskata par vajadzīgu pat pamatot, un tā tālāk. Ir precīzi ielikti šie pamatojumi, un arī var būt šeit ārkārtas tad, ja ir kaut kāda vajadzība, nevis tā, ka šobrīd mēs nozīmējam 49 jautājumus, piešķiram ārkārtas atvaļinājumus, kas noteikti ir daudz vērtīgāki kā parastajā sesijā piešķirtie. Manuprāt, šeit ir galvenā problēma, jo, tikai pateicoties tam, ka deputāti ļoti saprotoši strādā un mēģina šo kvorumu noturēt, kas kādreiz kārtējās sēdēs neizdodas, nav vēl pārtrūkusi šī ārkārtas sēde. Kaut gan faktiski tai jau vajadzēja pārtrūkt. Jo cilvēkiem arī ir grūti plānot, cik dienas — četras, piecas, ja paziņoja 48 stundas iepriekš, šī sēde vilksies. Tāpēc šeit varētu, protams, šo jautājumu nebalsojot, skatīt tālāk dienas kārtību, jo neapšaubāmi tā ir jāizskata. Arī lēmuma projektā norādītā diena jau ir pagājusi, un tur arī vēl būs liela diskusija. Protams, nav jau šeit tā ko laiku kavēt, bet šis jautājums, manuprāt, nav balsojams, un tad, kad beigsies, tad var izskatīt šo jautājumu. Protams, šeit arī parādījās viena pretruna, kas tomēr ir, jo Satversmes 20.pants nosaka sēdi un sesiju, nenosaka gan laiku. Šeit ir sesijas sēde, kaut gan arī es gribu norādīt, ka izsludinātajā dienas kārtībā ir 19.jūlija sēdes dienas kārtība. Paskatieties, kā ir priekšā uzrakstīts. Tātad šis jautājums, es domāju, tālāk mums jārisina Kārtības rullī, bet šeit, es domāju, nevajadzētu vairs kavēt laiku. Un šo jautājumu nevar, kā mēs gribam — balsot, nebalsot. Kad beigsies dienas kārtība, tad skatīt šo jautājumu. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Gorbunovs par procedūru!

 

A.Gorbunovs (LC). Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu deputātam Gundaram Bērziņam, ka Prezidijam ir grūtības izvērtēt komisiju lūgumus, kad piedalās paši komisiju priekšsēdētāji un argumentēti apgalvo, ka šis jautājums ir pats pats galvenais, kurš šodien ir jāizskata, un ne citādi. Protams, minēt šos četrus atvaļinājumus, kuri aizņēma pusminūtes laika, kā galveno argumentu ir vienkārši nekorekti. Bet tas nu tā — kā katrs argumentē savu jautājumu, savu lietas būtības izpratni un attieksmi. Bet visu pārējo, par ko šeit runāja kolēģi, arī kolēģis Tomiņš teica, ko te vajadzētu, var dažādi traktēt vai kā citādi. Prezidijs ir rīkojies saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar Kārtības rulli. Ja Kārtības rullis tādā ziņā tomēr nav saskaņots un viņu var traktēt dažādi, tad tas tiešām ir diskutējams jautājums. Bet, manuprāt, Prezidijam šeit neko nevar pārmest.

Un pēdējais. Es tiešām lūgtu sēdes vadītāju nelikt neko uz balsošanu, jo nekas nav iesniegts. Es nekādu priekšlikumu neesmu iesniedzis, es tikai jums izstāstīju lietas tiesisko situāciju. Balsot var tikai tad, ja ir iesniegts priekšlikums pārtraukt sesijas darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad turpinām ārkārtas sesijas darba kārtību, nevis dienas kārtību, kā jūs maldināja Bērziņa kungs. Un turpinām izskatīt jautājumus. Tātad konceptuāls, kā viņš tika minēts, balsojums par “Tēvzemes un brīvības” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu pie septītās nodaļas. Liekas, ka Inkēna kungs bija pirmais pirms mūsu tehniskā pārtraukuma par procedūru. Pēc tam bija Endziņa kungs.

 

E.Inkēns (LC). Protams, ne jau tikai nosaukuma maiņa bija tā konceptuālā šajā nodaļā. Bet acīmredzot varbūt tieši šajā brīdī ir jārunā par koncepciju, kas ir ietverta šajā pantā un ir svarīga.

Sāksim ar Eiropu. Vakar atnāca Eiropas ekspertu atzinums, to, kas pie mums viesojās, un es jums citēšu to, kas ir saistīts ar nacionālo pasūtījumu. Tātad šeit ir rakstīts... Man nav tulkots latviski, tāpēc es varbūt mazliet aptuveni. Eksperti izsaka savu viedokli par to, ka nevienā citā Eiropas raidīšanas sistēmā šāda sistēma nav atrodama un tomēr tas nekādā veidā nav iemesls, lai pretotos šādas sistēmas ieviešanai Latvijā. Eksperti akceptē iemeslus, kas likuši autoriem piedāvāt šādu nacionālo pasūtījumu, īpaši tāpēc, lai atrisinātu problēmu, kas saistīta ar reklāmas naudas trūkumu Latvijas mazā tirgus situācijā.

Attiecībā uz Eiropas situāciju atkal pieredzes ir dažādas. Vācijā, piemēram, valsts finansē komerctelevīziju tehnikas iegādi. Šādā situācijā, pieņemsim, ja šodien Vācijas situāciju pārnestu uz Latviju, tas nozīmētu, ka RBS, kas šodien ir nonākusi naudas grūtībās, iespējams, no vācu valsts saņemtu naudu, lai uzturētu savu dzīvību. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka atšķirībā no Latvijas Eiropas valstīs komerctelevīzijas uzskata par pilnvērtīgām. Komerctelevīzijas, tieši tāpat kā sabiedriskās televīzijas, izpilda pienākumu pret sabiedrību. Tieši tāpat kā sabiedriskās televīzijas, viņas pilda vienu vai vairākas no trim pamattelevīzijas funkcijām — informēt, izklaidēt un izglītot. Kuras no trim funkcijām, tas atkarīgs no katras konkrētās komerctelevīzijas darbības. Es pieļauju, ka Latvijā zināms nihilisms vai negācija pret komerctelevīzijām ir tāpēc, ka mēs vēl neesam spējuši izveidot nevienu pilna mēroga, pilna formāta komerctelevīziju. Ceļā uz to ir RBS, un varbūt daļēji ceļā uz to ir NTV—5. Un, ja jūs paskatāties uz abām šīm televīzijām, jūs skaidri redzat, ka abas šīs televīzijas cenšas ne tikai izklaidēt, bet arī informēt un izglītot sabiedrību. Un tas, ka tagad visa Latvija var redzēt vairākas ziņu programmas, es domāju, neapšaubāmi nāk par labu Latvijas sabiedrībai un nevis par sliktu.

Eiropas eksperti tad, kad izskatīja pirmo reizi mūsu konceptu, izteica bažas, lai netiktu tieši subsidētas šīs komercstacijas. Tik tiešām — tieša subsidēšana vai vienkārši naudas dalīšana komercstacijām nav pieļaujama. Mūsu likumā ir paredzēts pilnīgi cits princips. Pirmkārt, nav noteikta obligāta naudas summa, kas ir dodama komercstacijām. Šī naudas summa līdz 15 procentiem no nacionālā pasūtījuma tiek dota tikai tad, ja Nacionālā padome izvēlas kādu sabiedrisko pienākumu, ko viņa deleģē šīm komercstacijām. Un kā piemēru šeit var minēt aktuālo nepieciešamību pēc novadu ziņām Latvijā, jo pašreizējā brīdī diemžēl visa Latvija skaitās Rīgas televīzija un nevis novadu televīzija. Vidzemniekiem ir ļoti mazas izredzes uzzināt, kas notiek Vidzemē, un zemgaliešiem — kas notiek Zemgalē. Tāpēc šis varētu būt viens no veidiem, kā Nacionālā padome varētu ar papildu naudas līdzekļu palīdzību panākt, lai novadu televīzijas ziņo, rada ziņas par visu novadu dzīvi. Šādus gadījumus varbūt vēl dažus varētu izdomāt.

Kas vēl parādās no šāda principa? No šāda principa parādās aktuāla konkurence starp sabiedrisko televīzijas un komerctelevīziju. Otrajā pakāpē, par ko runāja Rugātes kundze, pastāv neatkarīgie producenti. Neatkarīgajiem producentiem pasūtījumus dod tikai pats sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija. Un pretēji tam, ko teica Rugātes kundze, Eiropa pašreiz iet uz 25 procentu normu neatkarīgajiem producentiem. Un tas ir domāts, lai radītu konkurenci nevis starp televīzijām un televīzijas kanāliem, bet lai radītu konkurenci starp darbiniekiem un raidījumiem pašas sabiedriskās televīzijas iekšienē. Tādā veidā mēs radām dubultās konkurences apstākļus, kas, protams, nodrošinās ātrāku televīzijas attīstību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl debatētāji? Endziņa kungs? Jā, es atvainojos, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es nerunāšu šeit par Eiropas ekspertu atzinumiem un tamlīdzīgi. Es vienkārši lasīšu šo konkrēto priekšlikumu. Un konkrētais priekšlikums, ar kuru nāk frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, kā arī deputāti Rugāte un Putniņš, skan sekojoši: “Septīto nodaļu svītrot un 54.pantu nosaukt — “Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmu veidošanas principi” un pārvietot uz pašreizējo astoto nodaļu.” Šajā septītajā nodaļā, ko piedāvā svītrot, 53.panta nosaukums ir “Nacionālā pasūtījuma būtība”. 54.pantam, ko piedāvā savādāk nosaukt, nosaukums pašreiz ir “Nacionālā pasūtījuma uzdevums”. 55.pants — “Nacionālā pasūtījuma veidošana”. Un 56.pants — “Nacionālā pasūtījuma izpildītāji”. Astotās nodaļas nosaukums ir “Latvijas radio Latvijas televīzija un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”, kur ir 57.pants — “Latvijas radio un Latvijas televīzijas uzņēmējdarbības principi”. Tālāk nākošais pants ir 59. — “Latvijas radio un Latvijas televīzijas pārvalde”. Tad ir “Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbība”, “Latvijas radio un Latvijas televīzijas finansēšana”, “Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmas”. Man vienkārši nav saprotams, ka te kaut kas tiek mēģināts izraut ārā no konteksta. Kāpēc, teiksim, tieši šo 54.pantu — “Nacionālā pasūtījuma uzdevums”, vienkārši nosaucot viņu mazliet savādāk? Es vienkārši šeit nesaskatu loģiku. Jo, no vienas puses, it kā iestājas pret, bet tajā pašā laikā, kur ir nacionālā pasūtījuma uzdevums, pašreiz viņu, mazliet savādāk nosaucot, mēģina ielikt iekšā būtībā kā svešķermeni nākošajā nodaļā. Ja jau būtu konsekventi, tad vispār... Ja jau mēs esam pret nacionālo pasūtījumu, tad šo nodaļu svītrot ārā un neko tālāk arī nepārcelt. Tad es arī redzētu šeit loģiku. Pašreiz es loģiku šeit neredzu. Un arī aiz šādiem apsvērumiem es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Tabūns, lūdzu!

 

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jau vakar sacīju un šodien atgādināšu, ka deputātiem ir piedāvāts ļoti īpatnējs variants, ko es gribētu nosaukt par laušanos mūža mežā ar izkapts vai maza nazīša palīdzību. Pašlaik tiek piedāvātas otrajā lasījumā lietas, kuras nav nemaz komisijā izdiskutētas. 300 priekšlikumi ir ierakstīti, un es vēl pat īsti nezinu, Endziņa kungs pateiks, vai drīkst šeit plenārsēdei piedāvāt šo variantu, ja komisija vispār šos priekšlikumus nav izvērtējusi. Kā tad ir? Es domāju, ka komisijas parasti ir tās, kuras izvērtē deputātu priekšlikumus. Bet, ja 300 priekšlikumi ir iesniegti un komisijā nav izdiskutēti, jau vispār problemātiska kļūst šī lieta. Es to izvirzu kā tādu jautājumu. Un reizē ar to šeit par to nacionālo pasūtījumu. Nu, lūk, tagad mēs plenārsēdē jums visiem piedāvājam šeit strīdēties. Piecas dienas jau ir pavadītas ārkārtas plenārsēdē par šo likumprojektu, vēl piecas, vismaz piecas, ja ne desmit, vajadzētu, lai jūs visi iedziļinātos. Un arī tad nevarēsiet iedziļināties, jums svēti solu. Jo jūs neesat speciālisti šinīs lietās un nevarēsiet iedziļināties. Un, lūk, tagad ir šis piedāvājums, kurš būtu jāizdiskutē vēlreiz — būt šim nacionālajam pasūtījumam vai nebūt nacionālajam pasūtījumam, kā to dalīt, un tā tālāk. Es varētu te daudz vēl pie tā runāt, bet tā būtība jau ir aplama.Es baidos, ka mēs vēl tagad nostrīdēsimies šo dienu un tāds čiks vien iznāks. Jo kaut kur ēnā vīd pavisam kaut kas cits, par ko es teicu vakar. Šīs kaut kādas politiskās spēles kāpēc notiek? Lūdzu, te šodien arī mēs skaidrojam ārkārtas sesijā — ārkārtas sēdi pēkšņi un vienā un tanī pašā laikā un stundas diapozonā. Nu tad varbūt, es nezinu, kaut kādai skaidrībai ir jābūt galu galā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrācija, lūdzu! Pēc pārtraukuma Endziņa kungs otrreiz un pēc tam Kreituses kundze. Lūdzu, reģistrējamies! Lūdzu rezultātu un lūdzu sekretāra biedri Folkmanes kundzi nolasīt sarakstu par deputātiem, kas nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību, godātie kolēģi!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš... Oskars Grīgs... Māris Graudiņš zālē. Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Aivars Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča...

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons zālē.

 

I.Folkmane. Aleksandrs Pētersons zālē... Aija Poča, Andris Rozentāls, Anta Rugāte ir zālē...

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte zālē.

 

I.Folkmane. Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Juris Sinka arī ir zālē.

 

I.Folkmane. Modris Spuģis, Jānis Straume, Jānis Vaivads, Jevgēnijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdes vadītājs. Tātad turpinām debates par septīto nodaļu un tur iesniegtajiem ierosinājumiem. Mums ir runājis Tabūna kungs, tagad, lūdzu, Endziņa kungs, otro reizi! Tad Kreituses kundze un tad Rugātes kundze otro reizi.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Man liekas, ka man vispirms ir jau iepriekš jāatvainojas sēdes vadītājam par iespējamo piezīmi, ko es saņemšu. Es mēģināšu tā maigāk varbūt izteikties, bet man rodas zināmas šaubas par mūsu kolēģa deputāta Tabūna vispār atbilstību deputāta amatam, jo manuprāt deputāta funkcijas var pildīt cilvēks, kurš neslimo ar atmiņas zudumiem. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Es protestēju!”) Man ir klāt dokuments, ko mēs izskatījām iepriekš ārkārtas sesijā, kur ir gan pirmā lasījuma variants, gan otrais lasījums un tā nodaļa saucas “Nacionālais pasūtījums”. Panti — visi tie paši. Un tagad šeit visiem teikt, ka lūk, nekas nav apspriests, ka tas ir kaut kas jauns parādījies... Var būt, ka tiešām Tabūnam ir šie atmiņas zudumi. Es nezinu. Jo galu galā, ja...

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, man tiešām jums ir jāizsaka piezīme par savu kolēģu ne visai korekto novērtējumu.

 

A.Endziņš. Es atvainojos vēlreiz, bet tas ir fakts, ja neticat, lūdzu atnāciet, es jums iedošu šo pašu otru dokumentu, ar kuru mēs strādājām jau iepriekš un kur viss tas pats ir rakstīts. Un tāpēc apgalvot šodien, ka tas vairs nav, nav pareizi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā — Kreituses kundze, lūdzu! Un pēc tam — Rugātes kundze otro reizi.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es, apzinoties to, ka nedrīkst uzdot jautājumus, runāšu tomēr jautājumu formā pārdomām. Vispirms man nav skaidrs, ko nozīmē svītrot nodaļu un vienu pantu pārcelt. Tas nozīmē laikam... Bet ko darīt ar citiem pantiem? Vai nodaļu svītrot vai nodaļas nosaukumu svītrot? Kā vispār pret to pēc būtības attiekties? Bet, ja jau ir jautājums par nodaļas svītrošanu kā tādu un priekšlikums atstāt tikai 54. pantu, tad man nav skaidrs, kāpēc ir šo pašu cilvēku, kas aicina svītrot, labojumi tanīs pantos, kuri ir jāsvītro, — 55. un 56.

Un, ja mēs pašlaik balsojam, vai nodaļu svītrot vai nesvītrot, tad es atļaušos aizkavēt jūsu uzmanību un īsi izteikties par tiem labojumiem, ko mēs esam iesnieguši pantā, kurš tiks svītrots, ja mēs nobalsosim pozitīvi par šo priekšlikumu. Tas ir jautājums par Nacionālo padomi, nacionālo pasūtījumu un to savstarpējām attieksmēm. Vispirms man liekas, ka mēs šeit ar vārdu “nacionālais pasūtījums” vienkārši, nu, nevar teikt, ka aizmālējam, tas nav pareizais izteiciens, mēs vienkārši paši sevi apmānām un valsts pasūtījumu nesaucam par valsts pasūtījumu, bet nosaucam par nacionālo pasūtījumu. Šeit jābūt ir šai skaidrībai. Un es gribētu... Es saku, ka es zinu, ka nevaru jautāt, lai man paskaidro to, bet es gribētu tomēr no šīs tribīnes dzirdēt, ar ko nacionālais pasūtījums atšķiras no valsts pasūtījuma. Un, ja nav atšķirības, tad kāpēc valsts pasūtījums tiek saukts tikai par nacionālo? Vai tad tas ir nacionāls pēc būtības un internacionāls pēc satura, kā bija vecajos laikos? Nu kur šeit ir šī atšķirība un kāpēc tiek lietoti tādi termini vispārībā?

Otra lieta. Vakar... Es tagad saprotu, ka viena daļa to nobalsoja, neizlasot Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu, kas neļauj nacionālo pasūtījumu plānot, saņemt un dalīt kā budžeta sastāvdaļu 46. pantā, jo komisija tur prasīja tikai nacionālo pasūtījumu, tikai šādā veidā to budžeta naudu plānot, bet mēs nobalsojām, ka visu naudu, kas tiek izdalīta sabiedriskajām raidorganizācijām, Finansu ministrija sadala, un mēs apstiprinām, noņemot šo funkciju Nacionālajai padomei.

Un tāpēc, pirms mēs runājam par tālāko, komisijai uz trešo lasījumu ir jāsaskaņo 46. pants ar šo pantu tanī redakcijā, kāda tā ir pieņemta vakar naktī. Tā ir nobalsota un pieņemta.

Nākamais jautājums. Šinī nodaļā Nacionālā padome vienā personā ir gan Saeima, gan Ministru kabinets. Un es sāku domāt, ka tas varbūt laikam ir atkal pirmais solis uz to, ka nav vajadzīgas divas dalītas varas, jo Nacionālā padome pieprasa, Nacionālajai padomei iedod, Nacionālā padome sadala un Nacionālā padome izkontrolē, kā tas ir izmantots. (Starpsauciens no zāles: “Un soda...”) Ā, jā, un soda arī par to. Kā tas ir vienā normālā valstī iespējams? Tādā gadījumā es uzskatu, ja mēs pieejam šādā veidā pie šīs naudas dalījuma, tad jālabo Satversme un jāizņem ārā Saeimas funkcija, kura apstiprina un pēc tam kontrolē budžeta izpildes jautājumus, jo Nacionālā padome ir pacēlusies pāri tam un vienpersonīgi visu izdara. Tad varbūt valstij vajag pāriet uz to, ka mēs Finansu ministrijai atdodam visas tiesības un šeit nesēžam nedēļām ilgi un nediskutējam par šādu naudas dalījumu.

Nākamais jautājums. Šinī pantā ir viskolosālākais sociālistiskais salikums. Vieniem — tik, otriem — tik. Kur te ir brīvais tirgus, kur te ir liberālā ekonomika? Kur tad ir savstarpējās konkurences iespējas? 85 procenti valsts televīzijai un ar 15 procentiem varam “šeftēt”... Es atvainojos par šādu izteikumu, bet tā tas ir. Tikko kā parādās kaut kāda iespēja pašam nekontrolēti paņemt naudu, sadalīt naudu un pēc tam pašam izkontrolēt, kā izmanto, to savādāk nesauc tirgus attiecībās kā par “šefti”. Un tāpēc šeit būtu jābūt vienam principam — vai nu izveidot tādu valsts televīziju, kura ir spējīga izpildīt valsts pasūtījumu, vai viss valsts pasūtījums ir brīva konkursa kārtībā un vispār neeksistē šāds procentuālais sadalījums. Tas ir konceptuāls jautājums. Un šeit es atceros diskusiju pagājušoreiz, kad Tabūna kungs... nē, es atvainojos, Berķa kungs teica: “Un, ja nu tas režisors nav spējīgs, tad viņš paiet malā un mēs uzaicinām no privātās struktūras.” Režisors nav spējīgs, ar viņu lauž darba līgumu un viņš dodas prom. Nāk tas, kurš ir spējīgs. Un viss. Un valsts televīzijā nesēž šī milzīgā masa, un radio nesēž cilvēku masa, kura neko nevar izdarīt, kura dzīvos no 85 procentiem un, atvainojiet mani, plānos, kā izdevīgāk pārdot atlikušos 15. Vismaz šobrīd tā situācija tāda izskatās.

Tāpēc es domāju, ka krietni vajag pārdomāt konceptuāli vispār pašu nostādni un palikt pie viena principa —vai nu pie valsts regulējošā prin-cipa, ka valsts izpilda valsts pasūtījumu, vai pie brīvām tirgus attiecībām. Un te nu tagad ir katram iespēja parādīt, kurā spārnā — labajā vai kreisajā, konservatīvajā vai liberālajā, kā mēs avīzēs tik ļoti mīļi aprakstām partijas, — viņš ir. Tagad jūs katrs ar savu balsojumu varat nodemonstrēt, kura spārna pārstāvis jūs reāli esat, vai arī tad saucieties kaut kādā salikumvārdā.

Vēl viena lieta, kas ir pilnīgi nepārdomāta šinī lietā jautājumā, kāpēc es arī vēl saku — paskaidrojiet, ar ko atšķiras nacionālais pasūtījums no valsts pasūtījuma. Šodienas budžetā visās nozaru ministrijās — Kultūras, Izglītības, Labklājības — ir izdalīta nauda izglītojošām programmām. Kas tās ir? Tās nav nacionālais vai valsts pasūtījums? Tātad tie dalīs pa sevi priekš televīzijas un radio, Nacionālā padome atkal kaut kādu summu dalīs pa sevi, un beigās es jums vēlreiz saku — tā ir viena “šefte”, kur tiek dalīta valsts nauda. Tikai ar zināmām privilēģijām, kas ir ierakstītas šinī likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze, otro reizi!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kreituses kundze, jūs vēl aizvien jaucat šos divus jēdzienus un šo jēdzienu būtību — kas ir sabiedriskie raidītāji un kas ir valsts raidītāji. Bet es neatkārtošos un vairs neklāstīšu šo atšķirību, tāpat kā es domāju, ka arī jebkura lekcija interpretācijā par nacionālā izpratni šeit mums nevienam nepalīdzēs. Tas nu lai paliek katra ziņā.

Par šo mūžamežu, par kuru teica Tabūna kungs, kurā mēs šobrīd esam ievesti šo normu, šo piedāvāto normu un priekšlikumu sakarā. Es vēlreiz, kolēģi, jums atgādinu to, ko es teicu vakar likumprojekta otrā atkārtotā lasījuma sākumā, ko neminēja referents, bet es biju spiesta viņu papildināt ar komisijas vadītājas tiesībām un godāto Saeimu informēt par to, ka diviem deputātiem iebilstot pret šāda veida procedūru, trijiem deputātiem no septiņiem kopā komisijā, tika pieņemts priekšlikums, kuru izteica komisijas locekļi — nevienu no priekšlikumiem komisijā nediskutēt, visus noraidīt, kā es jau teicu, buntītē, tādā veidā to arī paziņot šajā tabulā un šeit, plenārsēdē, par tiem diskutēt, lemt un balsot. Loģisks bija jautājums par to, kas var atļauties referēt par šādu likumprojektu, kurš, atgriezts reizi komisijai, tiek pilnīgi nemainītā veidā no komisijas atkal likts Saeimai priekšā. Šķiet, ka tas ir patiešām ļoti minimāli korekts darba stils, bet tāds bija komisijas vairākuma balsojums.

Un ja runājam par šo principu, par kuru tagad diskutējam attiecībā uz nacionālā pasūtījuma būtību, tad acīmredzot arī jāteic, ka nevajadzētu mūs maldināt ar tādu piebildi, ka lūk, tad, ja mums nebūs iespējas nacionālo pasūtījumu deleģēt un nodot it kā neatkarīgajiem producentiem, kuri darbojas valsts novados, tad mums nebūs ziņu no novadiem. Godātie kolēģi, sabiedriskie raidītāji tiek dibināti un veidoti tādēļ, lai tiem ne tikai ļautu nodrošināt informāciju visai valstij par visu valsti, par visas sabiedrības norisēm, bet arī lai tas būtu viņu pienākums to darīt, un šo pienākumu uzņemas un pilda ģenerāldirektors ar savām funkcijām un ar savu koncepciju. Un, ja viņa koncepcijā šīs novadu ziņas vai arī informācija par to, kas notiek visā valstī, ārpus galvaspilsētas, netiek ietilpinātas un iekļautas, tad tā ir viņa problēma, un šī problēma ļoti ātri tiek atrisināta — viņš zaudē savu amatu un aiziet prom, viņam ir jāaiziet, jo viņš nepilda savu uzdevumu, kura dēļ viņš ir kļuvis par ģenerāldirektoru.

Šis ir būtības jautājums, kas galu galā ir neatkarīgais producents, par kuru mēs jau vakar runājām, kuru mēs nosaucām gan, bet izveidojam citu saturu šim neatkarīgā producenta jēdzienam, tas arī mums šobrīd sajauca izpratni par nacionālo pasūtījumu. Nacionālā pasūtījuma deleģētā daļa neatkarīgajiem producentiem ir tikai tā daļa jeb drīkstētu būt tikai tā daļa, ko izpilda neatkarīgais producents, kurš tikai gatavo materiālu, bet kurā rīcībā nav raidīšanas līdzekļu. Un šobrīd mums ir tikai daži, kuri mēģina izveidot savus raidīšanas līdzekļus, būdami raiduzņēmēji ārpus tagadējā valsts radio un valsts televīzijas. Tā kā viņi īrē no vienīgā, dabīgā monopolstāvoklī esošā Radio un televīzijas centra izplatīšanas iespēju, tas jau nenozīmē, ka viņi ir neatkarīgi producenti. Viņiem ir šī iespēja, un viņi raida. Tātad viņi izpilda pilnā kopumā šo procedūru — viņi gan sagatavo materiālu, gan raida. Bet šeit ir runa par to, ka no novadiem saņemamā informācija no neatkarīgajiem producentiem ir atvieglots process novadiem, kad viņiem nav šo finansiālo līdzekļu, lai izveidotu savas apraides sistēmas, bet viņiem ir iespējas sagatavot un viņi ir ieinteresēti sagatavot informāciju, lai tā nonāktu visā valsti un tiktu izplatīta, ja viņiem, lūk, šī sadarbība tiek sakārtota caur sabiedrisko radio un televīziju. Iespējamas divas formas. Viena forma — ka tiek iepirkta šī produkcija no neatkarīgajiem producentiem, kā es teicu, novados, otra — sabiedriskās raidorganizācijas rada tādu darbības principu un tādu struktūru, ka viņas veido savus korespondentu punktus, kuri tad arī ir atbildīgi par šīs informācijas saņemšanu, sagatavošanu un noraidīšanu pa visu valsti.

Tas ir konceptuāls jautājums... Mans laiks...

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Ja, Rugātes kundze, tas viss būtu tik vienkārši atrisināms ar ģenerāldirektora atlaišanu, tad tas jau sen būtu noticis Latvijas televīzijā. Diemžēl tīkla izveidošana visā Latvijā Latvijas televīzijai nav iespējama šodien nevis tāpēc, ka to negrib ģenerāldirektors, bet pašreizējie finansēšanas apjomi to neatļauj, un no tā, ka mēs valsts televīziju pārtaisīsim par sabiedrisko televīziju, nav paredzams, ka tuvākajā laikā Latvijas televīzijas budžets strauji pieaugs. Un tāpēc diemžēl joprojām pastāv dažas funkcijas, ko Latvijas televīzija gan kā valsts televīzija, gan kā sabiedriskā televīzija izpildīt nevarēs, un nav nekāds grēks šajā ziņā šo funkciju izpildīšanai piesaistīt arī spēkus no malas, proti, reģionālās un lokālās televīzijas. Ja mēs runājam par to, cik korekti un cik nekorekti ir iesniegts šis likumprojekts un kā ir izskatīti vai nav izskatīti priekšlikumi... Komisijas priekšsēdētājai Rugātes kundzei šajā likumprojektā uz otro lasījumu ir turpat vai 180 priekšlikumi. Un tad ir jautājums — varbūt komisijas priekšsēdētāja pēkšņi uz atkārtoto otro lasījumu ir pamanījusi 180 kļūdas šajā likumprojektā un viņus iesniegusi? Un tad man jautājums ir, kāpēc viņa jau laicīgi un savlaicīgi neiesniedza šos labojumus komisijā, kāpēc tie netika izdiskutēti komisijā visos iepriekšējos apspriešanas posmos? Tādā gadījumā mēs varētu teikt, ka komisijas priekšsēdētāja ir bijusi nekorekta un slēpusi sveci zem pūra. Nekā tamlīdzīga mēs negribam teikt. Komisijas priekšsēdētāja vienmēr šos priekšlikumus mums ir likusi priekšā. Mēs komisijā šos priekšlikumus, šos 170—180 priekšlikumus esam izskatījuši vismaz piecas reizes. (Starpsauciens no zāles: “Tā nav taisnība!”) Salāgojot abus likumprojektus, pēc tam uz pirmo lasījumu divos iekšējos apakšlasījumos un uz otro lasījumu atkal divos iekšējos lasījumos, piecas reizes mēs tiem esam gājuši cauri, jo, ja jūs paskatīsities, tie būtībā ir vienoti priekšlikumi, ko dod Putniņa kungs, Rugātes kundze un “Tēvzemei un brīvībai”. Un man gan jāsaka, ka arī tagad, kad visi šie vienotie priekšlikumi šeit ir apkopoti dokumentā, ko ir sagatavojis Slaidiņa kungs ar komentāriem, ko mēs arī pa laikam dzirdam, kā Rugātes kundze mums nolasa, tas ir dokuments, kas ir sagatavots būtībā ārpus Saeimas. Komisija šos priekšlikumus neapsprieda sesto reizi, tas ir viss, ko mēs esam izdarījuši. Mēs katru no šiem priekšlikumiem lieliski zinām jau vairāk nekā gadu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Lucāna kungs! Pēc tam — Tabūna kungs otro reizi.

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Patiešām veidojās ļoti interesanta situācija. Pagājušajā reizē, kad balsojām par šo likumu kopumā, ar balsu vairākumu likums tika atgriezts atpakaļ pirmajā lasījumā. Tā bija, tas bija Saeimas vairākuma lēmums. Tātad likumā bija pietiekoši daudz nesabalansētības, kuras dēļ Saeima šo likumu noraidīja. Un šeit šodien stāv mums priekšā Inkēna kungs un apgalvo, ka nekas šajā lietā vairs nav darāms, viss šajā likumā ir kārtībā un tāpēc, teiksim, komisija neizskata vispār šos priekšlikumus, kas, atgriežot likumu atpakaļ pirmajā lasījumā, ir iesniegti. Jūs mani atvainojiet par šādu situāciju, es vairs nesaprotu, kādas ir manas tiesības kā deputātam. Uz ko, teiksim, var pretendēt vairākums šajā Saeimā, kas toreiz nobalsoja pret šo likumu, ja pat priekšlikumi, kas tiek iesniegti, pēc tam vairs netiek izskatīti. Es uzskatu par savu pienākumu, teiksim, šajā reizē boikotēt šī likuma balsošanu galīgā veidā, jo nav izpildīts tas, kas pagājušā reizē tika panākts ar balsu vairākumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Tabūns otro reizi!

 

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Par deputāta Endziņa kunga uzvedību lai spriežat jūs. Vēl tikai atlika, ka deputāts būtu ķēries man pie rīkles, bet viņš no tā baidās, protams...

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, man šoreiz arī jums ir jāizsaka piezīme par tādām pret savu kolēģi izteiktām aizdomām.

 

P.Tabūns. Bet, lūk, ko es gribēju pasacīt. Es neteikšu, ka Endziņa kungs, kā viņš teica pret mani, ka es esmu atmiņu zaudējis, es to neteikšu, bet, ka Endziņa kungs ir zaudējis dzirdi, to gan es gribētu teikt. Jo pēc tam var paņemt šo stenogrammu, ko es iepriekšējā reizē teicu, un es tikai sacīju, ka deputāti tiek ievesti mūžamežā ar šo priekšlikumu palīdzību, un es absolūti neiebildu pret nacionālo pasūtījumu, taisni otrādi, es esmu piedalījies šajās diskusijās komisijā par nacionālo pasūtījumu un es to atbalstu. Es atbalstu, jo šajā nacionālajā pasūtījumā jāietver tas viss, kas sabiedrībai ir jāsniedz caur sabiedrisko radio un televīziju. Un, paldies Dievam, to sniegs arī komerctelevīzija šādas tematikas lokā. Es neiebilstu un patiešām nekad neesmu iebildis, taisni otrādi, mana runa par to, ka mūs ieved mūžamežā un ka mēs neesam izdiskutējuši komisijā, attiecās drīzāk uz šo “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes kundzes un Putniņa kunga priekšlikumu. Taisni otrādi, Endziņa kungs! Vajag klausīties tad ļoti uzmanīgi un pēc tam pārmest tik ļoti, nu, neķītrā veidā. Paņemiet, lūdzu, stenogrammu, jūs to varat saņemt kuru katru brīdi, un paskatieties, un, lai mestu šādus apvainojumus — tā ir vienkārši, nu, nekaunība. Lūk, par ko bija runa, un es šobrīd patiešām, runājot par šo nacionālo pasūtījumu, personīgi piekrītu šim nacionālā pasūtījuma jēdzienam, būtībai, jo, redziet, arī eksperti no ārzemēm faktiski neapšauba, ka pasaulē tādu precedentu nav, bet tas varētu būt pie mums. Lūk, kāda ir būtība un kāda ir Endziņa kunga sadzirdēšana. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, man kā sēdes vadītājam būtu liels lūgums tiem deputātiem, kam nav speciālās medicīniskās izglītības, neuzstādīt diagnozi par savu kolēģu veselības stāvokli turpmāk. Paldies! Lūdzu, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Jā, es arī gribētu sākt gandrīz vai ar medicīnisku tēmu un teikt priekšlikuma iesniedzējiem, kas te pāris iesaka izmest nodaļu par nacionālo pasūtījumu un visu pārkārtot citādi, ka diemžēl, lai kā jūs gribat, laikam jau nav iespējams dabūt vienu bērnu no vairākiem tēviem.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, mēs taču tikko norunājām...

 

A.Berķis. Jā, bet vai jūs gribat apgāzt to patiesību, kā to grib apgāzt tie priekšlikuma iesniedzēji? Redziet, ja runājam par to, kāpēc tad mēs it kā komisijā neizskatījām, ir taisnība tas, ko saka Inkēna kungs, ka lielākā daļa priekšlikumu, kas nāca uz komisiju, ir nākuši atkal un atkal un atkal, patiešām vai piecas reizes, un mums tie ir labi zināmi, mēs tos esam savā laikā jau atlikuši malā un neesam iekļāvuši. Ja tos atkārtoti iesniedz, tad komisija tos neiekļauj, bet mums tie ir jānodod jūsu balsošanai, ja jau iesniedzēji no tiem neatsakās. Un ir, lūk, šie otra tipa jautājumi, ko es gribētu teikt par šo bērna labošanu, pārguļot ar vēl vienu tēvu. Pēkšņi jums pēdējā brīdī iepatīkas kaut kāda cita sistēma, kaut kāds cits deguns, kaut kādi citi viļņoti mati, un jūs pēkšņi sadomājat to visu dabūt šeit iekšā, bet tas neiet klāt tai iepriekšējai sistēmai, un atkal tā ir tik acīmredzami cita koncepcija un cita veida likuma struktūra, tas ir tāpat kā ar to administratīvo valdi, ka to nevar dabūt šajā likumā iekšā, jo tad tas ir pavisam cits bērns, pavisam cits likums, un tad tas ir atkal tādā veidā, bet šinī viņš neiet klāt. Un tāpēc arī komisijai nekas cits neatliek, kā ierakstīt, ja iesniedzēji no tā neatsakās, bet ierakstīt mēs to iekšā, iekombinēt savā variantā nekā nevaram, un tas ir acīm redzami.

Un daudzi runātāji, arī Kreituses kundze, to pamanīja, ka nu, tas ir pavisam kas cits. Tāpēc es iesaku palikt pie esošā, jo, ja mēs tur gribam turpināt tādā veidā, tad mēs varam tikai sajaukt likumu, tā ka beigās patiešām nāksies atlikt pie malas visu šo divu gadu darbu un vienoties par pavisam citu sistēmu, pēc kura mēs taisām šo likumu, pieņemt tad jau kaut kādu Vācijas un tikai Vācijas vai Anglijas un Vācijas, vai kādu sistēmu, jo mēs taču nevaram arī izskraidīt visām Eiropas valstīm pakaļ. Tā ka es iesaku tur šajā ziņā turēties konsekventi pie tā, pie kā komisija ir divus gadus strādājusi, un tur tad izdarīt “pieķemmēšanu” tādos ietvaros, kādos šī likuma principi atļauj.

Un tad, ja runājam, teiksim, par godīgumu, tad man jārunā par vēl vienu lietu. Šeit ir Rugātes kundzei, komisijas priekšsēdētājai, no Ārlietu ministrijas atsūtīta vēstule, kurā rakstīts, ka Ārlietu ministrija saņēmusi Eiropas Padomes ekspertu komentārus par likumprojektu “Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem”, un tā ir izsūtīta 10.jūlijā. Saeimā tā ir šeit vīzēta ar 11.jūliju, un man to noliek uz galda šodien. Un es domāju, ka komisijai katrā ziņā tad bija 11.vai 12.jūlijā jāuzzina, ko tad šie Eiropas eksperti ir teikuši, bet es to nezinu. Un šie Eiropas eksperti patiešām, kā jau pieminēja Inkēna kungs un cik es ātrumā varu redzēt, ir labvēlīgi izturējušies pret mūsu likumu un nemēģina lauzt šo sistēmu. Viņi, lūk, saprot to, ka ir jāsamierinās ar tādu likumu un jādarbojas tāda likuma ietvaros, kāds mums ir, un tad viņi šajos ietvaros lūko mums palīdzēt ar padomiem, kā te varētu izkārtot tās lietas šī likuma un pašreizējās koncepcijas ietvaros. Tātad nelauzīsim koncepciju, un es iesaku darboties tā, kā tas ir rakstīts. Balsojam par septīto nodaļu un nacionālo pasūtījumu, un par pantiem, kādi tie ir šeit likti priekšā komisijas variantā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai mēs turpināsim debates? Es tikai gribētu brīdināt, ka turpmāk es kā sēdes vadītājs būšu spiests pārtraukt debatētājus, kas runās par godīgu vai negodīgu komisiju darbu un darba stilu komisijās, jo mēs šeit apspriežam konkrētu pantu vai konkrētu daļu, vai konkrētu nodaļu. Tā, lūdzu, vai ir debatētāji? Putniņa kungs debatēs piesakās. Lūdzu!

 

P.Putniņš (LZS). Godāto Prezidij! Cienītā Saeima! Dikti jau jocīgi iznāk, redziet, tagad es sniedzu savu priekšlikumu, kurš jau ir aizdomu pilns. Inkēna kungs jau te inkriminēja, un tas jau nav noslēpums, ka Radošo savienību padome sadarbojas ar Slaidiņa kungu, ar Arāja kungu, un mēs ļoti uzticējāmies, jo tā bija milzīga, pamatīga argumentācija. Bet, vienalga, ja es pārstāvu to pusi un sniedzu priekšlikumu, tad man tagad ir jāsāk domāt, kā iekombinēties, Berķa kunga terminiem runājot, komisijas darbā, vai es, iesniedzot savu priekšlikumu, kaut ko nesajaukšu un kā mīļā komisija tiks ar to galā. Nu kā tad tā var? Mēs taču iesniedzam priekšlikumus, un komisija tad tiešām tiek tur galā un sarindo kārtībā pa variantiem, ja iet tāds priekšlikums apgrozībā un tiek pieņemts. Ja tas tiek noraidīts, tad paliek tā. Nu tā taču tas notiek! Ja tiešām tas tur nav izdarīts, tad ir mierīgi jāiet uz balsošanu, un cauri. Un vairāk tur neko nevar izdarīt šeit uz vietas.

Sēdes vadītājs. Balsosim, godājamie kolēģi! Balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu par septīto nodaļu. Lūdzu rezultātu! 16 — par, 28 — pret, 13 — atturas. Nav pieņemts. Turpinām, Berķa kungs!

 

A.Berķis. 53.pants — “Nacionālā pasūtījuma būtība”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Nav iebildumu. 54.pants — “Nacionālā pasūtījuma uzdevums”. Ir par 1.punktu “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa ierosinājums 1. un 3. punktu apvienot un izteikt citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai par šo jautājumu vēlas kāds debatēt? Nē. Ierosinātāji uztur balsojumu? Uztur. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Sakārtot veiksmīgāk!”) Lūdzu, balsosim par “Tēvzemei un brīvībai” un Rugātes un Putniņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 18, atturas — 9. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Par 5.punktu — atbildīgās komisijas labojums, kas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Paldies! 56. pants.

 

A.Berķis. 55. pants tādā gadījumā varbūt jābalso kopumā. (Starpsauciens no zāles: “Piecdesmit ceturtais!”)

Sēdes vadītājs. Tas ir 54.pants.

 

A.Berķis. 54.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 48 — par, pret — nav, atturas — 6.Pieņemts.

 

A.Berķis. 55.pants. Nav labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. 56.pants. Ir pirmajā daļā atbildīgās komisijas papildinājums un “Tēvzemei un brīvībai”, deputātu Rugātes un Putniņa variants. Faktiski redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Kas ir citās domās, lūdzu, nāciet debatēt! Rugātes kundze nāks debatēt. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Šeit ir patiešām pavisam cita būtība. Nacionālo pasūtījumu pilda Latvijas radio un Latvijas televīzija, bet komisijas redakcijā ir “Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas radio un Latvijas televīzija”. Tā ir tā pati diskusija, kuru tiešām nav vērts vairs atkārtot, tas ir konceptuāls jautājums. Priekšlikums ir, par to ir jābalso, taču nav nekādu izredžu, ka tas tādā veidā varētu mainīties. Es neuzskatu un nedomāju, ka te ir kāds Latvijas televīzijas vai Latvijas radio šī brīža imidža vai šī brīža veidola lobijs, šeit ir sakārtotības princips, atvirzoties no tās praktiskās pieredzes, kuru mēs varam citā gadījumā izvērtēt ar citu motivāciju un ar citu mērķi. Bet šeit ir princips — vai nu tikai sabiedriskie raidītāji pilda šo nacionālo pasūtījumu, vai arī mēs to kārtojam kā citādi, Tāpēc priekšlikumā ir būtiska atšķirība, referenta kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies! Varam balsot par... “Saimnieks” noņem. Paldies! Lucāna kungs, par pirmo? Jā, lūdzu! Tā šo partiju sauc. Lūdzu, Lucāna kungs!

 

J.Lucāns (TPA). Par šiem 15 procentiem. Manuprāt, mēs vēl joprojām neesam nonākuši pie pārliecības, ka šajā laikā, kad budžeta naudas ir tik ļoti maz, ar šo budžeta naudu jokoties nevar. Un šie 15 procenti nepanāks nekādu konkurenci. Es jums tūlīt demonstrēšu vienu piemēru no dzīves, kā reāli izveidojas šī konkurence un kurā virzienā darbojas šī konkurence, kā šādā veidā palaist budžeta naudu. Piemērs nav tālu jāmeklē. Celtniecība. Notiek par budžeta līdzekļiem atsevišķu objektu celtniecība. Šajā celtniecībā plaši izplatīta tāda prakse, ka konkurss notiek nevis par to, kurš lētāk uzcels šo objektu, kā varētu cerēt, konkursa kārtībā, bet kurš vairāk samaksās ierēdnim un dabūs šo objektu. Lūk, šāds konkurss notiek pašreiz. Mēs šeit radām jaunu precedentu, kad Latvijas radio un televīzijai būs šādi līdzekļi un varēs veidot atkal līdzīgas dabas konkursus. Pagājušoreiz mēs argumentējām ar citiem piemēriem — no rūpniecības. Tagad no celtniecības. Varētu saukt vēl un vēl šādus piemērus, kad diemžēl tas tā notiek. Un notiks arī uz priekšu neatkarīgi no tā, kā kurš te smaida vai kā kuram tas nepatīk. Jo kamēr kaut kas ir daudz par maz, tikmēr vienmēr nelietībām ir priekšroka. Diemžēl šis gadījums nebūs izņēmums. Tāpēc vajadzētu pieņemt šo Putniņa kunga un Rugātes kundzes formulējumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Tabūna kungs!

 

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Tas ir visai būtiski. Es jau par to esmu izteicies, tāpēc runāšu ļoti īsi. Nacionālais pasūtījums jāuztic pilnīgi tikai Latvijas radio un Latvijas televīzijai. Ja tik daudz naudas budžetā mums ir un mēs varam atbalstīt komercradio un konmerctelevīziju, es neiebilstu. Atradīsim budžetā šādu naudu un atbalstīsim komercradio un komerctelevīziju. Neiebilstu. Patiešām. Bet noņemt no šī valsts pasūtījuma līdz 15 procentiem, tātad no tā, ko finansē no budžeta līdzekļiem, — tam es kategoriski nepiekrītu. Jo mēs jau tagad labojumos 1995.gadam esam 100 tūkstošus latu Latvijas radio paņēmuši, un Latvijas radio, ziniet, kas notiks. Aparātu centrāle, kura ir uz sabrukšanas robežas un kurai nauda netiek izdalīta, tiek noņemta, un kurā ir vajadzīgi remonti, var kuru katru brīdi sabrukt. Jūs zināt, ka telefona centrāle ir nederīga pieslēgšanai pie telefonu ciparu tīkla, par to jau te tika runāts. Lūk, tādi ir fakti. Tagad mēs paņemsim sabiedriskajam radio un televīzijai līdz 15 procentiem no šī nacionālā pasūtījuma. Tas nav pareizi. Es saprotu, ka Inkēna kungs jau šeit ir runājis, varbūt viņš vēl runās un teiks, ka tas ir domāts, lai konkurenci, tā sakot, izvērstu pēc iespējas vairāk, lai radītu labākus raidījumus, tas būs šajā virzienā domāts. Nē, uzlabot raidījumu kvalitāti var pavisam citādā veidā. Tāpēc ir katram uzņēmumam — radio un televīzijai — ģenerāldirektors, ir vesela struktūra vienību, cilvēku un tā tālāk, un tā joprojām. Tas ir viņu iekšējais uzdevums. Bet nevajadzētu šo nacionālo pasūtījumu noņemt un nodot komercstruktūrām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Seiles kundze!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs, izvētējot šo punktu, visu laiku domājam par to, ka mēs radio un televīzijas padomē ievēlēsim korumpētus ierēdņus. Bet viņiem, tiem, kurus mēs ievēlēsim, deviņiem cilvēkiem Latvijā, vajadzētu strādāt tiešām pēc savas sirdsapziņas, lai varētu veidot šo nacionālo radio un televīziju. Un būt neuzpērkamiem. Un būs kādreiz tā. Ja pašreiz vēl kādu var nopirkt, tad vēlāk tā nebūs. Nevar vienmēr būt, ka mēs rēķināmies, ka visi ierēdņi ir nopērkami. Bet paskatīsimies uzmanīgi šo tekstu! Te ir teikts, ka šī padome var nodot citām studijām līdz 15% procentiem. Viņa var arī neiedot neko. Un tagad es domāju, piemēram, par radiostudiju “R+R”, kura ir no galvas līdz papēžiem nacionāla studija. Vai neiedosim viņai 5 procentus raidlaika varbūt, ja mums būs gadījies tā, ka valsts radio un televīzijā strādās bālas personības, kuras varbūt nevarēs šīs programmas izveidot. Mēs skatīsimies bālas nacionālās programmas. Vai mēs varam neiedot no summas līdz 15 procentiem vienu vai divus procentus NTV—5, kuru visi skatās tūlīt pēc mūsu jau šobrīd bālās Panorāmas. Pat divas ziņas pēc kārtas. Vai jūs zināt šeit kaut vienu politiķi, kurš neskatās NTV—5 ziņas? Un ja viņi uztaisa labāk šīs ziņas, tādā gadījumā viņiem var iedot vienu procentu no šī nacionālā pasūtījuma, bet var neiedot nevienu. Un tādēļ šis nosacījums, kurš ir komisijas izteiktajā redakcijā, paredz, ka kopā nedrīkst pārsniegt 15 procentus. Bet atstāsim mazu rezervi arī šīm studijām, kurās profesionāļi var veidot labas programmas. Es parasti esmu par visiem valsts pasūtījumiem, bet lai viņiem labi veicas! Neaiztaisīsim pēdējās durtiņas šīm radiostudijām, kuras es jau nosaucu, vai televīzijas programmām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vienlaicīgi startē Gundars Bērziņš un Mariss Andersons. Gundars Bērziņš, lūdzu! Viņš jau arī tuvāk pienācis bija.

 

G.Bērziņš (LZS). Es tiešām arī gribu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu un minēt tikai vēl vienu argumentu. To, ko viņa teica arī par šīm privātajām organizācijām. Paskatieties tagad, kāda izskatās, piemēram, televīzijas I un II programma. Par ko pārsvarā ir raidījumi? Kur tie ir veidoti? Visa dzīve tātad praktiski mums notiek tikai Rīgā un centrā. Cik ir reportāžu no vietām? Un šobrīd jau šīs reportāžas dod tikai šīs reģionālās televīzijas. Bet reģionālā televīzija nav valsts televīzija, tur ir pašvaldības un citi. Un tieši arī vēl minot šo aspektu, es tomēr domāju, ka šī padome mums jāizvēl tā, lai viņai varētu uzticēties, un tieši tā, lai Latvijā attīstītos arī citi reģioni, lai arī citos parādītos tādas darbības, kas varbūt tikai Rīgai šobrīd ir raksturīgas. Lai harmoniski attīstītos valsts, es arī atbalstītu to, ko teica Seiles kundze — atļaut līdz 15 procentiem, un šī padome varēs izlemt. Var būt, ka būs daudz mazāk — kādas būs šīs prioritātes, kādi būs kritēriji. Un šis reģionālās, harmoniskas reģionālās attīstības princips varētu būt viens no tiem, kas arī būtu jāņem vērā. Es arī aicinu atbalstīt tomēr šo iespēju atbalstīt arī citas televīzijas, it sevišķi reģionālās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andersona kungs!

 

M.Andersons (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu atbildēt uz vienu jautājumu, kuru izteica kolēģis Tabūna kungs. Mums iepriekšējos pantos bija paredzēts, ka valsts, bet mūsu gadījumā — sabiedriskajām raidorganizācijām — finansējums būs ne mazāks kā iepriekšējā gadā. Tātad nekāda šo finansu līdzekļu atņemšana komerciālajām struktūrām. Jau pašā likumā ir iestrādāts, ka tas nav iespējams. Es pilnībā atbalstu Seiles kundzes teikto, pat vairāk. Atbalstu arī to, ko iepriekš teica deputāte Kreituses kundze, jo es, piemēram, komisijā biju pret šiem 15 procentiem. Es pat gribētu teikt — kāpēc tieši tikai 15? Protams, ir arguments. Tādā gadījumā, ja sabiedriskā raidorganizācija strādā slikti, var nomainīt, protams, vadību, var uzlabot šo darbu, darba kvalitāti, bet, ja nu konkrētajā situācijā tas nav iespējams? Un tā diemžēl var gadīties un diemžēl arī bieži vien ir, ka tik tiešām liegt nacionālo pasūtījumu tām raidorganizācijām, kas strādā profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši valsts interesēm, liegt tām šo nacionālo pasūtījumu būtu, manuprāt, absurds. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Varam balsot.

 

A.Berķis. Varam balsot. Un es tikai gribu sacīt Lucāna kungam - ja mēs neuzticamies konkursam tāpēc, ka ir negodīgi rīkotāji, tad mēs nevaram arī veikalā likt nekādas preces, jo tik un tā var nozagt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsojam par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu pie 56.panta pirmās daļas! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 30, atturas - 21. Nav pieņemts.

Demokrātiskā partija “Saimnieks” noņēma savu ierosinājumu, tātad mums ir jābalso par atbildīgās komisijas papildinājumu. Par atbildīgās komisijas redakciju mums ir jābalso, jo tā satur jaunu spēku. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 9. Paldies! Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk otrā daļa - Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums šo daļu svītrot. Daļa skan tā: “Padome nacionālā pasūtījuma līgumu slēdz uz vienu gadu.” Mēs neredzam iemeslu, kāpēc būtu...

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze paskaidros iemeslu. Lūdzu, Kreituses kundze!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Iemesls ir pavisam vienkāršs. Es nezinu nevienu televīzijas programmu, kura ilgst gadu. Programma ir programmas izpildes laiks. Ja ir, pieņemsim, programma, izglītojoša programma ar noteiktu tēmu vai kāda cita, pasūtījumu slēdz uz noteiktu laiku, kamēr tiek izpildīts darbs. Un darbs ne vienmēr ilgst gadu. Un ja nu viņš nebeidz šo darbu? Viņš tik un tā gadu ar jums ir līgumattiecībās. Slēdz par darbu un darba izpildes laiku. Kopš kura laika gads? Pat darbā vairs nepieņem uz gadu. Pārbaudes termiņš ir divi trīs mēneši, es nezinu, kāpēc gads? Padome darbojas trīs gadus. No kurienes radies šāds kritērijs? Un, ja ir brīvs tirgus, ja kaut ko pārdod, tad pārdod pēc kvalitātes, nevis pēc kvantitātes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Kritērijs “gads” ir izskaidrojams pavisam vienkārši. Ņemot vērā, ka padome neizdomā naudu, bet padomei priekš nacionālā pasūtījuma nauda nāk no Saeimas, ko Saeima akceptē kā budžetu, protams, tas notiek katru gadu. Un atkarībā no tā, cik naudas Saeima katru gadu izdalīs, varēs arī noteikt nacionālā pasūtījuma apjomu.

Sēdes vadītājs. Rugātes kundze, lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Patiešām Inkēna kunga teiktajā ir absolūta taisnība, jo gadam tiek piešķirta budžeta dotācija. Tātad šī summa nacionālā pasūtījuma izpildei tiek piešķirta gadam. Bet ja padomei ir funkcijas un tiesības prasīt sabiedriskajiem raidītājiem raidīt un gatavot to, kas viņiem ir pasūtīts, gan arī tiesības, kā jūs esat jau iebalsojuši, piešķirt kādu šī nacionālā pasūtījuma izpildes daļu arī citām raidorganizācijām, tāpat padomei ir arī tiesības līgumu pārtraukt, izbeigt vai kā citādi izmainīt ar noteiktu motivāciju, noteikta pārkāpuma rezultātā, ko atkal šis likums paredz un ko padome ir tiesīga izdarīt. Tātad kaut kādai noteiktai periodiskai, cikliskai darbībai ir jābūt pamatotai, bet, ja tur kaut kas notiek, un kā Kreituses kundze acīmredzot domā, ja gadījumā kaut kas ir ne tā, kā vajag, bet nauda ir iedota, ko tad darīt? Tad viņi tāpat “pletē” tik uz priekšu tālāk, un nevienam nav nekādas daļas? Tā gluži nav. Tās ir padomes funkcijas un padomes tiesības. Es atvainojos, es tiešām varbūt, ja jums ir cita, labāka redakcija... Taču lietas būtība ir tieši tāda, ka, ja ir pārkāpums, padome ir tiesīga rīkoties, likums to atļauj. Taču normālu naudas piešķiršanas periodiskumu nekā citādi noteikt mēs nevaram. Mēs nevaram rakstīt uz pieciem gadiem, mēs nevaram rakstīt uz vienu dienu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze, otrreiz! Pēc tam — Endziņa kungs, kurš laikam izsacīsies par līgumu, kas ir līgums.

 

I.Kreituse (DPS) . Man gribas, kolēģi, tomēr teikt: lasīsim tekstu, kas mums ir uzrakstīts. Nu netēlosim juridiskus analfabētus. Es atvainojos, ja es jūs apvainoju šoreiz, un iepriekš jau pati pieņemu piezīmi. Te ir rakstīts “uz gadu”. Ja būtu “līdz vienam gadam”, “ne ilgāk par vienu gadu”, tad es saprotu. Kāds sakars budžetam ar gadu? Nu slēdziet!... Vai tad tas nozīmē, ka nevienu darba līgumu nevar slēgt uz trijiem mēnešiem, ja budžets ir uz gadu izdalīts. Šādā redakcijā šis pants ir nu svītrojams, es nezinu citu iespēju. Jāiestrādā jaunā redakcijā viņš ir. (Starpsauciens no zāles: “Pareizi!”) Šādā redakcijā tas ir ierakstīts konkrēti: “Slēdz uz gadu.” Un ja kāds burta kalps paņem šo pantu — līgums ir noslēgts uz gadu, un pamēģini ar mani viņu lauzt. Jo likums nosaka, ka tev līgums ir jāslēdz uz gadu, nevis līdz vienam gadam vai tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Endziņa... Nē? Paldies! Balsojam, godājamie... Nē, Gundars Bērziņš vēl vēlas runāt. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Es tikai gribētu norādīt, ka doma, ko komisija teica, varbūt ir pareiza, bet izteikta redakcionāli nav pareizi. No finansiālā viedokļa pēc budžeta un finansu vadības likuma ir divu veidu budžeti. Ir valsts budžets, kurš 31.decembrī beidzas, un, ja kaut kas nav iztērēts, visa nauda pazūd tikai nākošā gada budžetā. Un ir speciālie budžeti, kuru atlikumi gada beigās pāriet uz nākošo gadu. Un pašreiz, tā kā visas šīs programmas tiek finansētas no valsts budžeta, tad praktiski visa nauda, kas gada beigās paliek, ja pat viņa paliek neizmantota, zūd. Un, piemēram, ja līgums tiek slēgts aprīlī līdz nākošā gada aprīlim, tad līdz 31.decembrim tas tiek finansēts no šī gada budžeta, pēc tam — no nākošā gada budžeta, kurš nav vēl apstiprināts. Un, ja tā, tad ir iespējami divi risinājumi. Viens no tiem - līdz kalendārā gada beigām ir maksimālais līguma termiņš. Tā tas arī būtu, manuprāt, vislabākais. Tātad vai nu līdz kalendārā gada beigām, vai arī finansēšanā pāriet uz speciālo budžetu. Noteikt, ka televīziju un radio finansē valsts budžets vai speciālais budžets. Šeit ir divi risinājumi. Tāpēc principā uz trešo lasījumu šeit ir noteikti jāprecizē, jo doma varbūt ir laba, bet redakcija ir ļoti neprecīza.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanu, un balsojam par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumu - svītrot otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 7, atturas - 11. Pieņemts. Paldies!

Astotā nodaļa, lūdzu!

 

A.Berķis. Tātad par pantu mēs nebalsosim?

Sēdes vadītājs. Nobalsosim, Berķa kungs! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 56.pantu, par cik mēs izdarījām labojumus. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 12. Pants akceptēts.

 

A.Berķis. Astotā nodaļa - “Latvijas televīzija un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs”. 57.pants. Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas papildinājums, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija un Demokrātiskās partijas “Saimnieks” piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto priekšsēdētāja vietniek! Kolēģi deputāti! Izskatot pirmo reizi otrajā lasījumā likumprojektu, par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kā arī par visiem nākošajiem mēs daudz debatējām un beigu beigās jūs tos noraidījāt ar balsu vairākumu. Tādēļ komisijas vārdā es noņemu šo un pārējos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus laika taupīšanas nolūkā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Lūdzu, vai ir vēl debatētāji?

 

A.Berķis. Demokrātiskā partija “Saimnieks” uztur balsojumu?

Sēdes vadītājs. Jautājumu nav jums, Kreituses kundze! Kreituses kundze piedalīsies debatēs. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es atkal izmantošu jautājumu pret jums, ne pret Berķa kungu, cerot, ka saņemšu atbildi no tiem, kas stāv likuma priekšā. Kāpēc mēs reglamentējam tikai Latvijas radio un valsts televīziju, sabiedriskās raidorganizācijas? Kāpēc ir pazudis privātajām raidorganizācijām šis likums par uzņēmējdarbību? Es nekādi nesaprotu. Kāpēc viņš nav iekļauts iekšā? Vai viņš neattiecas uz privāto raidorganizāciju uzņēmējdarbību? Šis jautājums ir visiem, bet varbūt kāds man var atbildēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Panta nosaukums ir “Latvijas radio un Latvijas televīzijas uzņēmējdarbības principi”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kreituses kundze noņem balsojumu? Paldies! Nebalsojam. Lūdzu, par otro daļu!

 

A.Berķis. Otrajā daļā ir atbildīgās komisijas redakcija, un tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savu noņem. Un ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” redakcija, kur otrajā daļā vārdu “apraides” iesaka aizstāt ar vārdiem “programmas veidošanas”.

Sēdes vadītājs. “Programmu veidošanas”.

 

A.Berķis. Jā, “programmu veidošanas”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Uztur balsojumu deputāte Rugāte un frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu pie otrās daļas! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts. Es atvainojos. Nav kvoruma.

Lūdzu deputātus būt uzmanīgiem, un balsosim vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 26, atturas - 20. Nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk trešā daļa, kur ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija un ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums. Tas tātad arī tiek noņemts?

Sēdes vadītājs. Jā, tiek noņemts, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Jā, tātad nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ceturtā daļa analoģiski.

 

A.Berķis. Ceturtajā daļā tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums tiek noņemts, tātad atkal ir atbildīgās komisijas redakcija. Nav jābalso, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies! Lūdzu, turpināsim!

 

A.Berķis. Piektā daļa, kuru Demokrātiskā partija “Saimnieks” un atbildīgā komisija ir izsvītrojušas vienprātīgi. Sestā daļa, kur atbildīgā komisija ir precizējusi tekstu. Vai iebildumu nav?

Sēdes vadītājs. Nav. Varam balsot par 57.pantu kopumā. Lūdzu, balsojam, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu, 58.pants!

 

A.Berķis. “Latvijas valsts radio un televīzijas centra uzņēmējdarbības principi”. Ir atbildīgās komisijas papildinājums, ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes cita redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas debatēt? Jeb balsosim uzreiz? Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS) . Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi, tie ir balsojami panti, te nav arī daudz ko debatēt, un vēl piedevām es gribētu piebilst, ka šajā pantā būtu nepieciešamas jaunas daļas - papildinājums, ko mums ierosina Monopoldarbības uzraudzības komiteja. Tas ir trešā lasījuma jautājums — pants, kurā būtu jāparedz, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centra kā dabīgā monopolstāvoklī esoša uzņēmuma pakalpojumu tarifus nosaka patstāvīga valsts institūcija. Tas mums šobrīd arī ir trūkums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet tas jau ir par citu daļu, Rugātes kundze! Paldies!

Tātad balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes ierosinājumu pie pirmās daļas! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 15. Nav pieņemts.

Otrā daļa.

 

A.Berķis. Atbildīgās komisijas redakcionāls... nē, atbildīgās komisijas labojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Trešā daļa.

 

A.Berķis. Ir atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav.

 

A.Berķis. Ir trešā daļa, kurai tagad jāmaina numerācija, un ir “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes ieteikts papildinājums papildināt šo pantu ar 4.daļu. Tātad tā, tas ir par trešo daļu. Trešajai daļai tātad ir mainīta numerācija, bet tālāk “Tēvzemei un brīvībai” un deputāte Anta Rugāte iesaka papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Rugātes kundze jau mums ziņoja par to. Tātad mums ir jābalso atsevišķi par ceturto un par piekto daļu, šiem jaunajiem papildinājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par to, lai pantu papildinātu ar jaunu ceturto daļu “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 7. Nav pieņemta ceturtā daļa. Lūdzu dzēst!

Balsosim par piekto daļu “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 9. Nav pieņemta.

 

A.Berķis. 58. pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, balsojam kopumā par 58. pantu! Lūdzu rezultātu! 41 - par, 1 - pret, 13 - atturas. Pieņemts.

59. pants.

 

A.Berķis. “Latvijas radio un Latvijas televīzijas pārvalde”. Pirmā daļa - Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums izteikt citā redakcijā. Kur ir atšķirība no komisijas varianta? Komisija iesaka, ka Latvijas radio un Latvijas televīziju vada ģenerāldirektori, kurus uz pieciem gadiem ieceļ, un Demokrātiskā partija “Saimnieks” - uz trim gadiem ieceļ. Un arī...Tā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze! Tā varbūt mēs ātrāk varēsim atrisināt šo jautājumu.

 

I.Kreituse (DPS). Man jāsaka, kolēģi, sasprindziniet uztveri, jo mēs jau vakar nobalsojām par padomi uz trim gadiem un pēc tam par rotāciju, paši nesaprazdami, ko mēs izdarām tanī brīdī, bet tas ir pilnīgi attaisnojams. Tāpēc tagad arī, lai nebūtu pārpratumu. Padomi mēs esam nobalsojuši uz trim gadiem. Līdz ar to ģenerāldirektoram arī vajadzētu būt loģiski uz trim gadiem, nevis par diviem gadiem garāku laika posmu nekā Nacionālā padome.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, es domāju, ka balsosim un izšķirsim šo jautājumu, balsojot par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumu pie 59. panta pirmās daļas. Lūdzu rezultātu! 54 - par, 7 - pret, 1 - atturas. Pieņemta Demokrātiskās partijas “Saimnieks” redakcijā.

 

A.Berķis. Tālāk ir otrā daļa. Atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, pie trešās daļas!

 

A.Berķis. Trešā daļa. “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes papildinājums, kura beigu daļā ir atšķirības no komisijas varianta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pastāv uz balsojumu? Pastāv uz balsojumu. Tātad, lūdzu, balsojam par “Tēvzemes un brīvības” frakcijas un deputātes Rugātes ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! 18 - par, 27 - pret, 11 - atturas. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Ceturtajā daļā - nav, piektajā - nav labojumu. Sestā daļa - atbildīgās komisijas papildinājums un “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes ieteikums daļas pēdējo teikumu beigās papildināt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsosim, lūdzu, par “Tēvzemes un brīvības” frakcijas un deputātes Rugātes ierosinājumu par papildinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 12, atturas - 3. Pieņemts papildinājums.

 

A.Berķis. Tālāk septītā daļa, kur 4. punktā ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, iesim tālāk!

 

A.Berķis. Astotajā daļā labojumu nav, papildinājumu nav. Devītajā daļā - LNNK, “Tēvzemes un brīvības”, deputātes Rugātes un deputāta Putniņa cita redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir debatētāji? Jeb mēs varam balsot? Balsosim. Tātad, lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas, frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” , deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumiem pie devītās daļas! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 10. Nav pieņemti.

 

A.Berķis. Tālāk desmitā daļa - nav labojumu. Vienpadsmitajā daļā ir atbildīgās komisijas cita redakcija. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Paldies, nav!

 

A.Berķis. Divpadsmitā daļa, kur ir “Tēvzemes un brīvības” un deputātu Rugātes un Putniņa papildinājums pirmajam punktam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai debatēt vēlas par papildinājumu? Varam balsot? Balsojam, lūdzu, par papildinājumu, ko iesnieguši “Tēvzemei un brīvībai”, deputāti Rugāte un Putniņš! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 9. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ir 2. punktam atbildīgās komisijas , “Tēvzemes un brīvības”, deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums, kas ir arī izpildīts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk ir “Tēvzemes un brīvības”, deputātes Rugātes un deputāta Putniņa ierosinājums izveidot jaunu trīspadsmito daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas kāds debatēt jeb varam balsot? Balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par “Tēvzemes un brīvības” frakcijas, deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu izveidot jaunu trīspadsmito daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 30, atturas - 8. Nav pieņemts.

Lūdzu balsojam par 59.... Es atvainojos, vēl ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

 

A.Berķis. Atbildīgās komisijas ierosinājums arī ir izveidot jaunu trīspadsmito daļu, tikai tā ir ar citu tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Nav. Varam balsot par 59. pantu kopumā. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 10. Pieņemts. Paldies! 60. pants.

 

A.Berķis. “ Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbība”. Par pirmo daļu nav, par otro daļu nav, par trešo daļu nav priekšlikumu. Ak tā, trešajā daļā ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Akceptēts.

 

A.Berķis. Ceturtā daļa - nav priekšlikumu. Var balsot par visu pantu.

Sēdes vadītājs. Vai mums ir jābalso? Nav jābalso, mēs akceptējam 60. pantu. Paldies! 61. pants.

 

A.Berķis. 61. pants. “Latvijas radio un Latvijas televīzijas finansēšana”. Par pirmās daļas 4. punktu ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” un deputāta Ābiķa ierosinājums svītrot abonentmaksas. Tas ir jāpieņem, jo mēs tā nolēmām. Un līdz ar to 61. pants ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir iebildumi? Nav. Tātad 61. pantu akceptējam, bet svītrojot abonentmaksas.

 

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Jo, ja mēs vadāmies pēc dokumenta — tas ir svarīgi priekš stenogrammas, jo dokumentā 4. ailē ir atstātas šīs abonentmaksas. Tātad svītrojot 4. punktu — abonentmaksas. Paldies!

 

A.Berķis. 62. pants — “Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmas”. Pirmajā daļā ir deputātu Rugātes un Putniņa un ”Tēvzemei un brīvībai” piedāvāta redakcija — savu pirmo programmu, kamēr komisijai ir — savu programmu pirmajā izplatīšanas tīklā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai uztur balsojumu “Tēvzemei un brīvībai”? Uztur. Paldies! Lūdzu, balsojam par “Tēvzemes un brīvības” frakcijas, deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu pie 62. panta pirmās daļas. Lūdzu rezultātu! 19 — par, 27 — pret, 9 — atturas. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk otrā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Karnupa kungs vēlas izteikties. Lūdzu! Par procedūru Karnupa kungam? Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Es domāju, ka mums vajadzētu atcerēties, ko mēs balsojām vakar. 19. panta otrā daļa, par kuru mēs balsojām, skan šādi: “Latvijas radio un Latvijas televīzija pirmajā izplatīšanas tīklā savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā.” Nupat mēs it kā esam noraidījuši tādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Tieši mums saskan, Karnupa kungs, ar vakardienas balsojumu. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Viss ir kārtībā!”)

Berķa kungs, lūdzu tribīnē!

 

A.Berķis. Jā... Tālāk atbildīgā komisija ir ieteikusi izveidot jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies! Turpināsim!

 

A.Berķis. Tālāk deputāts Ābiķis, Demokrātiskā partija “Saimnieks” un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesaka papildināt ar šādu daļu: “Latvijas radio un Latvijas televīzijas otrajā izplatības tīklā programmas pamatā ir valsts valodā, 20 procentus raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās. Šajā raidlaikā neieskaita valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātra izrādes.” Un ir “Tēvzemes un brīvības” ierosinājums papildināt pantu ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Berķa kungs, varbūt jūs uzreiz varētu ziņot, kā korespondējas šie labojumi un iesniegumi ar vakar nobalsoto 19. pantu?

 

A.Berķis. Es ieteiktu saskaņot tos uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nē, es atvainojos, mēs nevaram saskaņot uz trešo lasījumu, jo šie ir labojumi un papildinājumi. Viņus vai nu pieņem šodien vai noraida.

 

A.Berķis. Es iesaku pagaidām tos noraidīt. Mēs tos papildināsim uz trešo lasījumu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nu mums tad cits nekas neatliek kā balsot par katru no šiem ierosinājumiem un izteikt savu attieksmi. Endziņa kungs, lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būtībā jau tas, ko mēs pieņēmām bez jebkādām, nu, šaubām, nobalsodami pret Rugātes, Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu 61.panta pirmajā daļā, tas jau ir viens pret vienu vakar iebalsotā 19.panta pirmā daļā. Šie priekšlikumi, kas tagad šeit skan, — tas viss jau ir risināts šī 19.panta trešajā daļā, piektajā... Principā tas viss būtu svītrojams un acīmredzot jau arī vispār šis pants, cik es saprotu, tagad ir svītrojams, jo viņš šeit nav vietā. Tas jau ir 19.pantā viss iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nu vienīgi mēs diemžēl nevaram svītrot, jo nav tāda rakstiska priekšlikuma. Tātad vai iesniedzēji uztur balsojumu? Tomēr iesniedzēji, es runāšu konkrēti par iesniedzēju deputāti Rugāti, uztur balsojumu. Vai deputāts Ābiķis un Demokrātiskā partija “Saimnieks”, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uztur balsojumu? Komisija neuztur. Ābiķa kungs neuztur. Demokrātiskā partija “Saimnieks” arī neuztur balsojumu. Paldies! Vai ”Tēvzemei un brīvībai” uztur balsojumu par otrās daļas papildināšanu? Neuztur. Paldies! Tātad mums paliek deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums, ko balsot. Lūdzu balsojam, kolēģi! Balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu papildināt pantu ar otro daļu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 31, atturas — 11. Nav pieņemts. Tiešām nav kvoruma. Paldies! Lūdzu koncentrēties godājamos deputātus, un pārbalsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 34, atturas — 19. Nav pieņemts.

Balsojam par nākamo “Tēvzemei un brīvībai”, deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu — par jaunas trešās daļas izveidošanu 62.pantā! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 31, atturas — 17. Nav pieņemts. Paldies! Nobalsojam par 62.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 3, atturas — 13. Pieņemts 62.pants! Lūdzu — 63.pants!

 

A.Berķis. “Par Latvijas radio un Latvijas televīzijas arhīvu: videokrātuves un fonotēka”. Ir Dzintara Ābiķa priekšlikums, kurš jau ir iestrādāts. Ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ieteikums pirmās daļas otro teikumu izteikt — tie uzglabājami un izmantojami atbilstoši likumam par arhīviem. Un ir ieteikums pirmās daļas 3.teikumu svītrot. Tas ir, es saprotu, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ieteikums.

Sēdes vadītājs. Un tikai Demokrātiskās partijas “Saimnieks”. Lūdzu, Kreituses kundze!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es jums pavisam īsi paskaidrošu. Šobrīd iznāk situācija, ka par valsts nodokļu maksātāju naudu radītie vēstures avoti, vienalga, pie kādas klasifikācijas tie pieder, nevar tikt izmantoti pēc valstī esošā likuma, jo, ja radio ģenerāldirektors negribēs jums ļaut klausīties 1960.gada fonogrammu, viņš pateiks nē, bet kāpēc? Arhīvu likums neparedz šādu kārtību, nozares, iestādes arhīvam nav veto tiesību izmantošanas jautājumā. Ir vispārējie noteikumi par informāciju, kā informācija saņemama lietotājam. Tāpēc te ir pretruna ar likumu “Par arhīviem”. Nedrīkst būt tā, ka ģenerāldirektors ir noteicējs, un, ja kāds pētnieks vai zinātnieks gribēs iet un skatīties, viņš teiks — nē. Te ir pretruna ar likumu. Es jau pagājušo reizi to no tribīnes teicu, un man ir ļoti žēl, ka komisija nav to izskatījusi un ņēmusi vērā. Vajag saskaņot šo darbību, un šis trešais teikums ir pilnīgi nevietā. Ir arhīva likums, kurā ir noteikts, kā kura informācija izmantojama. Un veto tiesību nav iestādes direktoram uz visu informāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai varam balsot? Lūdzu, balsojam par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumu par pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 8. Pieņemts ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums pie 63. panta pirmās daļas.

 

A.Berķis. Otrā daļa ir deputāta Dzintara Ābiķa ierosinājums, un tur principā ir runa par autortiesībām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Ābiķis uztur šo balsojumu? Deputāts Siliņš, lūdzu!

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Es ceru, ka deputāts Ābiķis man piekritīs, bet būtība šeit ir līdzīga, kā tika minēts jau pirmajā daļā. Šeit arī ir mēģinājums iestrādāt kaut kādas daļas, varbūt ne sevišķi precīzi, no esošā likuma un šajā gadījumā no likuma par autortiesībām un blakustiesībām. Un šeit vispareizāk būtu piekrist deputāta Vaivada priekšlikumam svītrot otro daļu, jo visas šīs normas precīzi ir pateiktas šajā likumā un šis pārskaitījums te nav vajadzīgs. Tādējādi pants kļūs atbilstošāks šim tematam, un nav vajadzīgi citi temati. Lūdzu balsot par deputāta Vaivada priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tribīnē bija deputāts Siliņš. Nākamais ir deputāta Vaivada ierosinājums par svītrošanu. Deputāts Vaivads neuztur? Uztur. Tātad mums ir jāizdara divi balsojumi. Par deputāta Ābiķa ierosinājumu... Nē, es atvainojos, sakarā ar deputāta Vaivada ierosinājumu mums jābalso sākumā par svītrošanu, un pēc tam pēc rezultātiem spriedīsim par deputāta Ābiķa ierosinājumu. Lūdzu, balsosim par deputāta Vaivada ierosinājumu svītrot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts. Tātad svītrota ir otrā daļa. Paldies! Nobalsojam par 63.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts ir 63.pants. Lūdzu, pārejas noteikumi!

 

A.Berķis. 1.punkts - nav nekādu priekšlikumu. 2.punkts - atbildīgās komisijas redakcija un Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums svītrot likumprojektu par abonentmaksu un iekasēšanu. Tas ir tātad jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Tas ir jāpieņem un jāizsvītro šajā komisijas variantā, lai viņš neielavītos tālāk uz trešo lasījumu.

 

A.Berķis. Nu jā, tikai tā, kā mums tas bija iekšā, tas šobrīd arī ir jāizdara.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tas tātad ir svītrots atbilstoši Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumam.

 

A.Berķis. 3.punkts - ir atbildīgās komisijas labojums. Jā, tas ir jāizsvītro, jo runā par abonentmaksu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad 3.punktu pēc atbildīgās komisijas ierosinājuma mēs... Ko mēs darām?

 

A.Berķis. Izsvītrojam.

Sēdes vadītājs. Bet atbildīgā komisija to nav rakstiski iesniegusi.

 

A.Berķis. Bet to nevarēja iesniegt tāpēc, ka mēs to tikai šī likuma izskatīšanas gaitā nupat...

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbildīgā komisija atsauc. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk ir 4.punkts. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums svītrot punktu.

Sēdes vadītājs. Svītrojam.

 

A.Berķis. 5.punkts. “Tēvzemei un brīvībai”, deputātes Rugātes un deputāta Putniņa ierosinājums punktu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim? Balsosim. Lūdzu, balsojam par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu izslēgt! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 9. Nav pieņemts. Lūdzu, nākamais!

 

A.Berķis. 6.punkts. Ir atbildīgās komisijas precizējums mainīt 6.un 7.punktu.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

 

A.Berķis. Tālāk priekšlikumu nav līdz 10.punktam ieskaitot, un pēc tam ir atbildīgās komisijas ierosinājums, kas arī ir lieks, jo te ir runa par abonentmaksu. Nē, bet tagad tas ir jāapspriež, jo te ir ieteikums, ka līdz abonentmaksas pilnīgai ieviešanai Latvijas radio un Latvijas televīzijai ir tiesības ievietot reklāmu līdz astoņām minūtēm saskaņā ar šā likuma 22.panta piekto daļu. Tā kā abonentmaksas mums acīmredzot nebūs nekad, tad mums ir tomēr jānobalso par to, ka Latvijas radio un Latvijas televīzijai ir tiesības ievietot reklāmu līdz astoņām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Berķa kungs, mēs to nevaram darīt, jo atbildīgā komisija ir atstājusi šajā redakcijā. Mēs varam vai nu balsot par visu kopā... Berķa kungs, varbūt tos punktus, kuros komisija ir atstājusi abonentmaksu, kas ir noņemta, jūs varētu visus noņemt un ielikt iekšā pārejas noteikumos uz trešo lasījumu.

 

A.Berķis. Mēs tā izdarīsim. Pieņemam.

Sēdes vadītājs. Un visur, kur ir abonentmaksa, visus tos punktus neņemt uz šo brīdi vērā varbūt. Noņemiet viņus labāk. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk ir 11.punkts. Atbildīgās komisijas mainīta un precizēta punkta redakcija un Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums svītrot šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai uztur Demokrātiskā partija “Saimnieks”? Balsojam par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumu svītrot punktu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 19, atturas - 22. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas... Tā...

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas sāciet, Berķa kungs, lai nejūk...

 

A.Berķis. Pēc jaunās numerācijas tas ir 13.punkts. Atbildīgās komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies! 13. un 14. ir atbildīgās komisijas varianti. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Tālāk ir 15.punkts. Ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums svītrot punktu, un ir atbildīgās komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Gorbunovs par procedūru!

 

A.Gorbunovs (LC). Godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Un godātais Berķa kungs! Jūs jau pateicāt par 11.punktu neprecīzi, jo jūs nevarat teikt, ka komisija līdz ar to lūdz akceptēt un tas ir akceptējams, jo tur iet runa par tām abonentu lietām, un komisijai būtu jānoņem šis. Lai nebūtu problēmu trešajā lasījumā, komisijai bija jānoņem 11.punkts. Un tagad nu es uzmanīgi klausījos, vispirms referents noņēma un pēc tam atkal teica, ka paliek. Nu, tur tās nianses vienkārši. Esam noguruši laikam. Un tagad 14.punktā jūs to pašu pateicāt, lūgdams atbalstīt, un zāle atbalstīja. Bet tā nevar, jo 14.punktā šeit... nu, palasiet kas tur ir sarakstīts, tur ir seši gadi un viss kaut kas. Tas jau ir nobalsots citādi. Tad komisijai vienkārši šī redakcija jānoņem nost un trešajā lasījumā jāiestrādā atbilstoši tiem balsojumiem, kuri ir bijuši, un tad nebūs šo tiesisko problēmu, ja jūs piekristu.

 

A.Berķis. Tātad komisija 14.punktu noņem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. Un tālāk ir 15.punkts. Atbildīgās komisijas ierosināts un izveidots.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tur ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums. Uztur? Balsojam?

 

A.Berķis. Ir jautājums par rotāciju. Vai uz trim gadiem vēlētai, tomēr arī nelikt rotāciju vai likt?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos godājamiem kolēģiem, mēs gribam debatēt, mums ir jādebatē no tribīnes. Bet pirms mēs atsākam debates, par cik pulkstenis ir 12.29, es atvainojos, mums ir jāizlemj principiāls jautājums, jo pēc vienas minūtes mums būtu jāpaziņo pusdienas pārtraukums, taču mums deputāti... 10 deputāti, kur pirmais ir deputāts Panteļējevs un desmitais ir deputāts Indulis Bērziņš, ierosina turpināt izskatīt jautājumu par radio un televīzijas likumu bez pārtraukuma un starpbrīža. Saeima piekrīt šim ierosinājumam? Balsojam. Lūdzu, balsojam par “Latvijas ceļa” 10 deputātu ierosinājumu turpināt šī likuma izskatīšanu bez pārtraukuma un starpbrīža! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 9, atturas — 4. Pieņemts lēmums. Turpinām izskatīt. Lūdzu Kreituses kundzi tribīnē!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka es esmu jūsu uzmanību ļoti aizkavējusi, bet es šeit gribu runāt, lai neatkārtojas tas kuriozs, ko mēs izdarījām, nobalsojot par trijiem gadiem padomei un pēc tam pasakot, ka viņi rotēs, ka mainīsies padomes locekļi trīs gadu laikā. Un es ceru, ka šo kļūdu mēs izlabosim trešajā lasījumā. Tāpēc mums bija šis priekšlikums — ja ir trīs gadi, tad nav nekāds pilnvaru laiks jānosaka, tāpēc šādu pantu svītrot kā tādu.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet par kuru pantu mums ir runa, tagad ir jāprecizē. Es atvainojos, mēs ejam pēc jaunās numerācijas.

 

A.Berķis. Noņēma.

Sēdes vadītājs. Noņemts jau ir?

 

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik runājam par to redakciju, kas ir 111.lappusē labējā augšējā stūrī un kur ir cipars 15.

 

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Un tur nekas nav teikts par rotāciju.

 

A.Berķis. Te nav pamata noņemt.

Sēdes vadītājs! Paldies. Kreituses kundze noņem.

 

A.Berķis. Tālāk 16.punkts. Atbildīgās komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamiem deputātiem ir iebildumi? Nav. 17.punkts!

 

A.Berķis. 17. Arī atbildīgās komisijas ierosināts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. 18.

 

A.Berķis. Par 18.punktu ir “Tēvzemei un brīvībai”, deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums — izslēgt šo punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Rugāte vēlas ko teikt? Mēs ejam pēc jaunās numerācijas. 18.punkts pēc jaunās numerācijas. Rugātes kundze, vai mums jādebatē par to ir tagad? Jādebatē. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies! Šis piedāvātais atbildīgās komisijas variants bija citā redakcijā. Mēs esam vadījušies savā priekšlikumā, rēķinoties ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, piedāvādami to svītrot ar motivāciju, ka, pastāvot kaut vienam uzņēmumam, zūd šādas pieņemtās normas jēga, jo tiek akceptēts interešu konflikts, un tādā garā mēs nevaram turpināt. Ja visiem tad visiem, un vienādas tās normas. Ja jā, tad jā, ja nē, tad nē. Tāpēc mēs arī piedāvājām to svītrot. Šobrīd es pat nezinu, ja jauna redakcija ir, tad es saprotu, ka tas automātiski ir ārā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mums problēmas ir ar to, ka atbildīgā komisija ir mainījusi numerāciju. Uz galarezultātu. Uz komisijas redakciju. Bet atstājusi veco numerāciju priekšlikumiem. Un šeit ir šī nesakritība starp ailēm, jo galīgā redakcija ir pavisam par ko citu, bet priekšlikums attiecas pavisam uz citu pantu. Līdz ar to ir šī nesakritība radusies. Vienkārši grafiski izkārtojot, numurējot šos priekšlikumus. Tāpēc mums šeit būtu jānobalso par Rugātes kundzes priekšlikumu, kas attiecas praktiski ne uz 18.punktu pēc jaunās redakcijas, bet uz 17.punktu...

 

A.Berķis. Uz 17.punktu pēc jaunās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, nobalsojam par šo deputātes Rugātes, frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputāta Putniņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! 16 — par, 28 — pret, 10 — atturas. Nav pieņemts. Paldies!

Lūdzu, turpināsim!

 

A.Berķis. 18.punkts ir atbildīgās komisijas redakcijā. Tas ir 19.punkts pēc vecās, un komisija tālāk nav...

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamais Berķa kungs! Šeit situācija ir vienkāršāka, jo pārējie labojumi un papildinājumi attiecas uz papildināšanu ar jauniem punktiem. Tātad mums tie neattiecas uz iepriekšējiem, bet tā ir papildināšana ar jauniem punktiem.

Tātad deputātes Rugātes ierosinājums papildināt ar jaunu 20.punktu. Noņemam pēc būtības? Paldies!

Papildināt ar 21.punktu. Noņemts? Jā, noņemts. Paldies! Tikai formulēsim varbūt tā, ka nevis noņemams, bet tiek noņemts. Paldies!

“Tēvzemei un brīvībai” — papildināt ar 21.punktu. Godājamā “Tēvzemei un brīvībai” frakcija! Noņemts? Neuztur. Paldies!

“Tēvzemei un brīvībai” un deputāte Rugāte — papildināt ar 22. punktu. Paldies! Balsojam par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes ierosinājumu papildināt ar 22.punktu tanī redakcijā, kāda ir minēta jūsu dokumentā. Lūdzu rezultātu! 20 — par, 23 — pret, 14 — atturas. Nav pieņemts. Paldies!

Pēdējais “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas priekšlikums. Deputāts Bērziņš... Indulis Bērziņš “Tēvzemei un brīvībai” vārdā neuztur. (Smejas.) Paldies! Vai uztur šo? Nē, neuztur. Paldies! Līdz ar to mēs varam nobalsot par...

 

A.Berķis. ...pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Par pārejas noteikumiem. Lūdzu sekretariātu zvanīt! Nobalsojam par pārejas noteikumiem šajā otrā lasījuma redakcijā, ko mēs pieņēmām. Lūdzu, balsojam par pārejas noteikumiem! Lūdzu rezultātu! Paldies! Nav kvoruma. Lūdzu, būsim uzmanīgi un pārbalsosim! Par pārejas noteikumiem. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 50 — par, 4 — pret, 10 — atturas. Pārejas noteikumi pieņemti otrā lasījuma redakcijā. Tātad...

 

A.Berķis. ...par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi! Balsojam par likumprojektu “Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi” otrajā lasījumā!

 

A.Berķis. Jeb nu jau radio un televīzijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 43 - par, 4 - pret, 24 - atturas. Likums akceptēts otrajā lasījumā.

 

A.Berķis. Es no visas sirds komisijas vārdā pateicos visiem par šīs aizvadītās nakts un pusotras dienas skaisto darbu.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, bez emocijām! Lūdzu termiņu trešajam lasījumam!

 

A.Berķis. Termiņš trešajam lasījumam pēc divām nedēļām.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi?

 

A.Berķis. Pēc deviņām dienām.

Sēdes vadītājs. Kāds datums, lūdzu, un kurš mēnesis būs pēc deviņām dienām, Berķa kungs?

 

A.Berķis. 30.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 30.jūlijs. Tā ir svētdiena, Berķa kungs! (Kāds no vietas: “Un nav deviņas dienas!”) Un nav deviņas dienas...

 

A.Berķis. Es lūdzu izrēķināt komisijas locekļus precīzāk! 31. jūlijs.

Sēdes vadītājs. 31.jūlijs. Tātad Berķa kungs noteica, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbildīgajā komisijā ir 31.jūlijs. Paldies! Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu reģistrējamies, godājamie kolēģi! Un Folkmanes kundzi, sekretāra biedri, lūdzu nolasīt tos deputātus, kuri nav piedalījušies reģistrācijā. Lūdzu reģistrācijas datus!

Lūdzu, Folkmanes kundze!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gaļina Fjodorova, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Aivars Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Modris Spuģis, Jānis Straume, Jānis Vaivads, Jevgēnijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums viena stunda, līdz pulksten 13.42 pēcpusdienā.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 51 deputāts.

Nākamais likumprojekts, kurš ir jāizskata saskaņā ar mūsu apstiprināto darba kārtību, ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Otrais lasījums. Juridiskā komisija, Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Satversmes 76.pants saka, ka Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Tātad pašreizējā reģistrācija — 51 — rāda, ka mēs šo likumprojektu šobrīd neesam tiesīgi izskatīt. Man šinī situācijā būtu priekšlikums atlikt šo dienas kārtības punktu, līdz ir Satversmes pārgrozījumam nepieciešamais kvorums, un skatīt nākamo dienas kārtības jautājumu, kas ir ierakstīts, proti, grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.

Sēdes vadītājs. Tā kā zālē nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits, lai varētu izskatīt jautājumu par Satversmes grozīšanu, tad šis jautājums tālāk nav apspriežams. Vai jūs vēlaties vēlreiz reģistrēties? Lūdzu vēlreiz reģistrāciju! Daži deputāti pienāca klāt. Reģistrējamies! Ir nepieciešami 67 deputāti. Deputāts Bunkšs apgalvo, ka viņa reģistrācija neuzrāda viņa klātbūtni. Tagad uzrāda? Uzrāda. Lūdzu rezultātu! Tikai 46 deputāti piedalās. Zālē ir reģistrējušies 46 deputāti. Līdz ar to nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 51 deputāts.

 

Izskatām nākamo likumprojektu. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Otrais lasījums. Juridiskā komisija, Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Man būtu priekšlikums un lūgums izmantot dokumentu nr.720a, jo diemžēl no komisijas neatkarīgu iemeslu dēļ pirmajā dokumentā, kas jums tika izdalīts — nr.720 —, trūka 4.lapas. Tā kļūda savlaicīgi tika pamanīta, un vēlreiz šis dokuments tika pavairots, bet jau ar citu numuru — 720a. Saeima, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bija nobalsojusi par tā steidzamību. Tad, kad tika nozīmēta šī likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā, es nebiju pats klāt, jo atrados Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā. Vai nu nebija kvoruma vai nepaspēja izskatīt, tāpēc mēs viņu izskatām šodien.

Tika saņemti vairāki priekšlikumi, kurus jūs redzat šajā tabulā. Pirmais priekšlikums ir saņemts pie likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 4.panta, kuru komisija neierosināja pārgrozīt pirmajā lasījumā. Un to ir iesniegusi Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Viņa ierosina papildināt 4.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Svešas valsts karaspēka klātbūtnē tautas nobalsošana ir uzskatāma par nenotikušu.” Juridiskā komisija, iepazinusies ar šo priekšlikumu, nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Pirmām kārtām — ko saprast ar svešas valsts karaspēka klātbūtni tautas nobalsošanā? Vai to, ka Latvijas teritorijā atrodas kādas valsts karaspēks vai karaspēka daļa? Acīmredzot tad viņu var traktēt arī tā, ka arī šodien Skrundas radiolokācijas stacijā ir krievu militārpersonas, kuras nodrošina tur iekšējo apsardzi, — tā ir svešas valsts karaspēka klātbūtne vai nav? Nupat bija informācija par to, ka Latvijā ir ieradušies neoficiālā vizītē divi torpēdkuteri no Somijas. Var arī būt kāda cita karaspēka vizīte. Un vai tā būs svešas valsts karaspēka klātbūtne? Tā ir viena lieta.

Pieņemsim otru lietu un atcerēsimies varbūt 1990.gada marta mēnesi, kad Augstākā padome rīkoja tautas aptauju jautājumā par Latvijas statusu, par tās attiecībām ar PSRS. Tas viss notika PSRS karaspēka klātbūtnē. Pieņemsim, ka notiek kaut vai sliktākais, ka, lūk, kāda lielvalsts, kura nepārtraukti draud mums un savus draudus motivē un uztur ar apvainojumiem, ka mums tiek pārkāptas cilvēktiesības, nolemj ievest šeit karaspēku. Un mēs tajā pašā laikā tomēr noturam tautas referendumu, aptauju ar kategorisku prasību izvākties ārā. Kur ir loģika šeit tagad, šodienas apstākļos, un vispār ierakstīt tādu normu? Mēs būtībā šādā veidā liedzam tautai izteikt savu gribu. Izteikt savu gribu pat svešas valsts karaspēka klātbūtnē. Es saprotu, ka varbūt Zemnieku savienība domāja kaut ko citu, kaut ko līdzīgu varbūt 1940.gadam, kad arī šeit bija svešs karaspēks un tika nodibināta padomju vara. Var būt arī tāda situācija, kad ar automātu stobru palīdzību cilvēki tiek dzīti pie urnām. Bet, ja tā ir balsošana, kurai jānotiek aizklāti, tad acīmredzot arī šeit var parādīties ļoti uzskatāmi un atklāti patiesās tautas domas, patiesā tautas griba. Tādi bija apsvērumi, kāpēc Juridiskā komisija šo Latvijas Zemnieku savienības frakcijas piedāvāto priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par šo priekšlikumu? Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates.

 

G.Bērziņš (LZS). Pirmais, es gribu pateikt, kāpēc varbūt priekšlikumi nav tik precīzi izstrādāti. Atcerieties, ka toreiz šim likumam pretēji Kārtības ruļļa prasībām attiecībā uz steidzamiem likumprojektiem tika noteikts nevis izskatīšanas datums, bet priekšlikumu iesniegšanas datums. Un no pieņemšanas brīža līdz priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām bija divas trīs stundas, kad bija jāiestrādā pēc pirmā lasījuma šie priekšlikumi. Un tāpēc priekšlikumi tiešām nav izstrādāti. Es to atzīstu, nav viņi precīzi.

Un otrs. Man nav arī skaidrs, kāpēc šis likums tādā steidzamībā pašreiz tiek dzīts. Varbūt saistībā ar to vienīgo tautas nobalsošanu, kas šobrīd ir iespējama, — prezidenta jautājumā. Attīstoties demokrātijai, tautas nobalsošana ir viens no demokrātijas izpausmes veidiem. Valstīs ļoti plaši tiek praktizēta šī iespēja, dažās valstīs jo sevišķi. Mums šāda nobalsošana nav bijusi pašreiz neviena. Satversmē ir pants, kas nosaka, ka likumdevējs ir Saeima, bet arī tautai ir likumdošanas iespējas šī likuma kārtībā. Nav bijusi ne reizes tautai iespēja. Praktiski jau šobrīd šis likums ir daudz par stingru, lai tauta varētu realizēt kaut reizi, jo viņa ne reizi nav realizējuši šo likumdošanas iespēju. Un drīzāk būtu jādomā, kas ir par problēmām. Vai tad tiešām mūsu likumi visi ir tik labi, vai nav neviena likuma, kur arī tautai būtu izsakāms savs viedoklis. Bet mēs ejam tieši otrādu ceļu — vēl vairāk padarīt šo procesu neiespējamu, un tad jau vairs tādu iespēju nebūs nekad. Mēs varēsim droši pieņemt Saeimā, vēl labāk slēgtās sēdēs kabinetā 81.panta kārtībā rakstīt likumus un tā turpināt.

Es gribētu precizēt šo pantu. 4.pants sākas: “Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3. un 6.pantā...” Un šis pants viss runā par to. Šeit varētu būt tas, ka nav precīzi tieši laika trūkuma dēļ ierakstīts, bet, manuprāt, tas ir būtiski. Un 1.pants ir: “Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika. Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Latvijas teritoriālais sadalījums pēc starptautiskiem līgumiem. Un 6. — Saeimas vēlēšanu principi. Manuprāt, šodien Endziņa kungs teica, it kā Skrundā ir karaspēks, kaut gan pēc līguma, manuprāt, tur ir civilpersonas. Tur nav karaspēka. Bet, manuprāt, ja tas tiek traktēts kā karaspēks, arī pēc šiem punktiem šodien, manuprāt, nevarētu šīs tautas nobalsošanas izvest, tātad, lai atteiktos no šīs suverenitātes, vai citādu iemeslu dēļ. Un tāpēc, zinot to, 1940.gads var būt viens no retajiem argumentiem, kas šobrīd ir palikuši, ka, zaudējot šo suverenitāti, netika rīkota tautas nobalsošana, ko prasīja Satversme, bet ko, manuprāt, tanī laikā, ja būtu pamanījuši un ja būtu vajadzība, nebūtu problēmas noorganizēt. Un tāpēc es neredzu nekādu lielu problēmu un neredzu arī milzīgu radikālismu šinī jautājumā, ja mēs neļautu par šo jautājumu referendumu uzskatīt par likumīgu, kaut vai ja ir šis karaspēks uz līguma pamata. Protams, ir jautājums, ja šeit iebrauc svešas valsts karakuģis ostā, vai kas. Bet tad jau mēs daudzos likumos varam atrast šīs te lietas un novest līdz absurdam. Es pieņemu, ka priekšlikums nav izstrādāts pilnīgi precīzi, bet jāatzīst, ka iemesls tam ir tas, ka šobrīd šis likumprojekts tiek virzīts ar vienu mērķi — padarīt vēl neiespējamāku jau tā šo tautai praktiski liegto iespēju piedalīties likumdošanas procesā tieši. Paldies par uzmanību! Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt debatēs? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Lai cik man žēl, bet cienījamais Bērziņa kungs tomēr runāja pats sev pretī. Jo galu galā arī tas, ko jūs tagad teicāt par 1940.gadu, it sevišķi norādot uz šiem Satversmes svarīgākajiem pantiem, kurus vispār var grozīt tikai tautas nobalsošanas rezultātā... Un, ja tiešām būtu tāda situācija, nedod Dievs, ka šeit ir karaspēks, un mēs tomēr sarīkotu šādu nobalsošanu, tad jūsu priekšlikums padara to par nelikumīgu, jo tā ir ierakstīts šajā priekšlikumā. (Starpsauciens no zāles: “Tātad neiespējams mainīt!”

 

A.Endziņš. Neiespējams mainīt. Es atvainojos! Jūs, tieši otrādi, šeit izdarāt pavisam ko citu. Un es tieši tāpēc aicinātu arī neatbalstīt šo priekšlikumu, un tā kā jūs runājat arī par to, ka te ir kārtējais mēģinājums ierobežot tautas iniciatīvu, tautas gribas izpausmi, cienījamais Bērziņa kungs, un ne tikai jūs, arī jūsu vārda brālis Indulis Bērziņš, kā arī citi —kaut vai pāris dienas atpakaļ “Neatkarīgajā Cīņā”, kur dažu frakciju vadītāji tiek lūgti izteikt savu attieksmi — tad jūs visi kļūdāties. Juridiskās komisijas priekšlikums ir vērsts nevis uz to, ka vienlaicīgi ar Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām nevar notikt tautas nobalsošana. Juridiskās komisijas priekšlikums ir vērsts uz to, lai vēlēšanu dienas, šīs divas vēlēšanu dienas, netiktu pārvērstas par aģitāciju. Tāpēc, ka vēlēšanu likums pasaka skaidri un gaiši, ka vēlēšanu iecirkņos nevar notikt nekāda aģitācija. Šinī gadījumā parakstu vākšana ir zināmā mērā aģitācija. Tāpēc šī pretruna tiek novērsta. Un vēl vairāk. Te vienkārši ir pateikts tikai tas, ka, lūk, šīs te divas dienas, kuras ir iekļautas 30 dienu termiņā un kurām, kā likums paredz, jābūt pēc kārtas, ja iekrīt šī parakstu vākšana tad, kad ir savākti šie 10 tūkstoši parakstu un ir izsludināta atklāta parakstu vākšana, kur darbojas vēlēšanu komisijas, ka, lūk, šīs divas dienas netiek ieskaitītas šajā 30 dienu termiņā, lai nenonāktu pretrunā ar vēlēšanu likumu. Bet es nezinu, kāpēc jūs un jūsu kolēģe no Zemnieku savienības — Liepiņa — laikrakstā “Diena” arī par to raksta un faktiski apmāna tautu, jo tā tas likums nav. Bet es skatījos arī pirmā lasījuma stenogrammu, kur tieši tas izskan. Tātad es saprotu tikai to, ka nav pienācīgi izlasīts pats likumprojekts un viens otrs neesam iedziļinājušies šī priekšlikuma būtībā. Paldies! Es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godāto referent! Godātie deputāti! Mēs nevaram, apspriežot konkrēto pantu, runāt par likumu kopumā, to neparedz Kārtības rullis, jo tad izvērsīsies garas debates. Dabiski, ir atsevišķi argumenti, kuri tiks vēlreiz apspriesti, un tā tālāk. Tāpēc es jūs lūdzu tagad...

 

A.Endziņš. Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj! Es to tiešām darīju tikai tāpēc, ka Gundars Bērziņš to darīja.

Sēdes vadītājs. Tā var ķēdīte turpināties. Gundars Bērziņš darīs tāpēc, ka Aivars Endziņš darīja.

 

A.Endziņš. Es vairs tā nedarīšu.

Sēdes vadītājs. Nekas jau slikts nav, bet jāizskata konkrēti panti, un tad vienkārši rodas problēmas.

Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu papildināt 4.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Svešas valsts karaspēka klātbūtnē tautas nobalsošana ir uzskatāma par nenotikušu.” Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 26, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir saņemts pie paša likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 6.panta, kur arī nebija komisijas priekšlikumu, un tas ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums papildināt šā panta pirmo daļu. Kāds ir pašreiz spēkā esošā likuma teksts, šī pirmā un otrā daļa, jūs redzat pirmajā kreisajā ailītē. Viņš ierosina papildināt šo daļu ar šādu redakciju: “Saeimā pieņemti likumi ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas jāiesniedz Valsts prezidentam...” un tālāk kā tekstā.

Juridiskā komisija neatbalstīja šo Gundara Bērziņa priekšlikumu, jo tas nav šā likuma priekšmets. Šā likuma priekšmets ir tautas nobalsošana, likumu ierosināšana, un var būt, ka ir nepieciešamība tādā gadījumā precizēt un izdarīt izmaiņas citā likumā, proti, vai nu ierakstot to skaidri un gaiši Saeimas Kārtības rullī, kurš arī ir likums, vai arī skaidri un gaiši ierakstot to citā Saeimas pieņemtā likumā par likumu spēkā esamību, par likumu spēkā stāšanās kārtību, bet tas nav šā likuma priekšmets. Tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu šeit neatbalstīja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu papildināt pirmo daļu ar šādu redakciju. 6.pants: “Saeimā pieņemtie likumi ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas jāiesniedz Valsts prezidentam...” Tālāk kā tekstā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 5 — par, pret — 28, atturas — 9. Nav kvoruma.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 5 — par, 27 — pret, atturas — 9. Arī otro reizi nav kvoruma. Tas notiek, kad zālē ir deputātu kvorums, tāpēc sēdē paziņoju pārtraukumu. Šī sēde ir ārkārtas sesija. Tāpēc precīzi jāsaka — ārkārtas sesijā paziņoju pārtraukumu līdz ... Tātad 19.jūlija ārkārtas sesijā paziņoju pārtraukumu līdz 26.jūlijam pulksten 14.00.

Lūdzu reģistrēties! Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties un ... Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 59 deputāti.