ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.08.1995., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36209
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Labdien, deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien ir 26.jūlijs pulksten 14.00. 19.jūlija ārkārtas sesiju turpinām. Atgādinu, ka sesija tika pārtraukta jeb paziņots pārtraukums sakarā ar to, ka, balsojot par 6.panta priekšlikumiem, nebija kvoruma. Balsojums tika atkārtots otrreiz. Arī nebija kvoruma, un līdz ar to ārkārtas sesijā tika paziņots pārtraukums līdz 26.jūlijam pulksten 14.00. Tāpēc turpinām izskatīt grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”.
6.pants. Lūdzu zvanu! Referents - Aivars Endziņš, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, un mums ir jābalso par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu 6.pantā - papildināt pirmo daļu ar šādu redakciju: “Saeimā pieņemtie likumi ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas jāiesniedz Valsts prezidentam.” Tālāk kā tekstā. Lūdzu, balsojam par šo deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 18, atturas - 18. Nav pieņemts.
Lūdzu nākamos!
A.Endziņš (LC). Nākošie priekšlikumi ir iesniegti pie 7.panta, un man būtu priekšlikums, lai mēs izskatām šos priekšlikumus atsevišķi. Kaut arī viņi ir zināmā mērā komplekss, bet katrā gadījumā būtu jādiskutē par katru no šiem priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, ir izteikt 7.panta pirmās daļas otro teikumu redakcijā, kura jums ir redzama 3.ailītē, proti, ka šīs dienas nosakāmas pēc kārtas, taču šajās dienās ir arī ietvertas tās dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas, un tālāk kā tekstā. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Kādu motīvu pēc? Proti, ja ir 30 dienas pēc kārtas noteikts šis termiņš, tad mēs faktiski ar šo priekšlikumu samazinām iespēju vākt parakstus vai nu par vienu dienu, kad notiek pašvaldību vēlēšanas, vai par divām dienām, kad notiek Saeimas vēlēšanas, un tāpēc šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas piedalīties debatēs par šo priekšlikumu? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!
G.Bērziņš (LZS). Tātad gribu atgādināt, ka šim likumam, protams, priekšlikumu iesniegšanai bija ļoti īss termiņš. Viņu pieņēma tajā pašā dienā kaut kur ap pulksten 12.00, un 15.00 beidzās priekšlikumu iesniegšana. Un šeit ir vesela virkne priekšlikumu, bet, manuprāt, “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums ir viens no veiksmīgāk formulētajiem priekšlikumiem šajā jautājumā. Un šeit es gribētu norādīt uz tādām būtiskām lietām, varbūt par ko bija arī diskusija iepriekš. Tātad Satversmes 64.pants nosaka, kam pieder likumdošanas tiesības, - Saeimai un šajā Satversmē paredzētajā kārtībā - tautai. Šobrīd ir zināms, ka ne reizi šī tautas likumdošanas iespēja nav realizēta, un, manuprāt, tas ir saistīts ar šo ļoti sarežģīto procedūru, kā arī šajā 7.pantā, piemēram, minēto parakstu vākšanā, ko izsludina Centrālā vēlēšanu komisija, ir uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju viena vieta tikai, tātad lielākā rajonā 3-4 vietas maksimāli. Un šeit drīzāk varbūt būtu jālauza galva, kā, attīstoties demokrātijai, padarīt šo procesu vismaz reāli iespējamu, nevis likt vēl šķēršļus. Un, ja šeit bija šis vienīgais arguments, ko iepriekšējā reizē minēja, kāpēc tik steidzami un tik neatliekami šis likums tiek iesniegts un mēģināts pieņemt, - lai nevarētu nodarboties vēlēšanu iecirkņos ar priekšvēlēšanas aģitāciju, tad šis punkts jau to risina, jo viņš uz vēlēšanu dienām nosaka to, ka šī parakstu vākšana notiek citās telpās, kur nenotiek vēlēšanas.
Otrs būtiskais arguments ir, ka šobrīd bieži tiek runāts par Satversmi un tās principu neaizskaramību, un tā tālāk, bet uz šīs Satversmes arī 1920.gados tika būvēta vesela virkne likumu, kā vēlēšanu likums, tā arī šis par tautas nobalsošanu. Un arī, Augstākajā padomē šo likumu atjaunojot, tika izmantots principā šis likumprojekts. Un tad paskatieties - pašreiz tātad tiek liegta iespēja, kā veikt reizē ar vēlēšanām, bet praktiski, manuprāt, komisija ir strādājusi tikai ar dokumentu, kas ir šie labojumi, nav izlasījusi faktiski nemaz likumu, jo likumā, piemēram, ir 12. un 19.pants, kas nosaka, kādā kārtībā tātad tautas nobalsošana rīkojama svētdienā, ja tā notiek vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām, svētdienā un sestdienā. Šis punkts nav grozīts un paliek. 19. pants, piemēram, arī paliek, ja, tātad faktiski jau šis līdzsvars, kas ielikts Satversmē, ir realizēts daudzos likumos, arī šajā likumā. Un, manuprāt, šobrīd tieši tie cilvēki, kas uzstājas par Satversmi, groza tos principus, kas ir ielikti šajos likumos, un tāpēc es aicinātu atbalstīt “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu, kas, manuprāt, ir viskorektākais, izsvērtākais no šiem priekšlikumiem šajā pantā.
Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Debates beidzam par šo priekšlikumu. Lūdzu referentu, ja vēlas!
A.Endziņš. Es vēlētos. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs, vajag būt tomēr korektam. Diemžēl jūs nelasāt šo likumu kopumā, bet tikai atsevišķu normu. Kāpēc jūs sakāt par šiem 10 tūkstošiem? 7.pantā likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” otrajā daļā ir skaidri un gaiši pateikts, ka vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā pilsētā vai pagastā ar tādu aprēķinu, nevis lai būtu uz 10 tūkstošiem, bet tekstā ir skaidri un gaiši pateikts, lai uz 10 tūkstošiem vēlētāju būtu vismaz viena vieta. Bet nezin kāpēc jūs uztverat kaut ko citu. Ja ir 10 tūkstoši, tad pagastā var arī nebūt šādas vēlēšanu vietas, kur varētu parakstīties. Man liekas, ka jūs maldināt cienījamos deputātus. Bet bez tā, ko es jau minēju attiecībā uz komisijas negatīvo attieksmi sakarā ar šo priekšlikumu, ka līdz ar to faktiski tiek samazināta par vienu vai par divām dienām parakstu vākšanas iespēja, ir otra lieta, kas arī šeit ir šajā priekšlikumā, - te ir arī tas, ka, lūk, šīs parakstu vākšanas lapas nenovieto tajās telpās, kur notiek tautas nobalsošana, kura ir ar tām saistīta. Tas ir tieši saistīts arī ar vēlēšanu likumu, ka būtībā vēlēšanu dienās nekāda aģitācija nav pieļaujama... Un es šaubos arī, vai visās vietās ir iespējams vienā un tajā pašā dienā vēl sadalīt jau tā mazskaitlīgo vēlēšanu komisiju, kurai ir jānoorganizē un jānovada vēlēšanas tieši tad, kad ir balsošana, atbilstoši visām likumu prasībām. Tas ir diezgan sarežģīti, diezgan problemātiski. Lūk, tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu attiecībā uz 7.panta pirmās daļas otro teikumu!. Šī redakcija jums ir. Vai ir nepieciešams nolasīt vēlreiz? Nav nepieciešams. Lūdzu, balsojam par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 29, atturas - 21. Nav pieņemts priekšlikums. Lūdzu nākamo priekšlikumu!
A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ir ierosinājusi Zemnieku savienības frakcija, ir izteikt otro teikumu tādā redakcijā, ka Saeimas vēlēšanu, rajona padomes, pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanu dienās parakstu vākšana nenotiek. Nu, šeit ir būtībā tā pati lieta, bet nav līdz ar to atrunāts un nav sakārtots saskaņā ar šo jēdzienu “30 dienas pēc kārtas”. Jāsaka gan, ka šis priekšlikums zināmā mērā korespondē ar nākamo priekšlikumu, ko ierosina Gundars Bērziņš, - svītrot otrajā teikumā vārdus “pēc kārtas”. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja. Un kāda šeit ir motivācija? Ja mēs izsvītrojam ārā šos vārdus “pēc kārtas”, tad jūs zināt, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka šīs 30 dienas pēc kārtas. Ja mēs izsvītrojam šos vārdus “pēc kārtas”, nu, tad varētu būt arī tāda situācija, es vienkārši tagad mēģinu vulgarizēt varbūt zināmā mērā, ka Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, teiksim, piecas dienas janvārī, piecas dienas februārī, līdz kopsummā sanāk šīs 30 dienas. Var būt tāda situācija. Diezgan problemātiski acīmredzot, ja, bet formāli šāda situācija līdz ar šādu priekšlikumu atbalstīšanu varētu rasties. Juridiskā komisija, atkārtoju vēlreiz, šos abus priekšlikumus, kuri faktiski skatāmi kopumā, neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu izteikt otro teikumu šādā redakcijā: “Saeimas vēlēšanu, rajona padomes, pilsētas domes vai pagasta padomes vēlēšanu dienās parakstu vākšana nenotiek.” Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 20. Nav pieņemts.
Piektais priekšlikums. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums svītrot otrajā teikumā vārdus “pēc kārtas”. Jūs savu komentāru jau sniedzāt. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 21. Nav pieņemts. Nākamais priekšlikums!
A.Endziņš. Nākamie divi priekšlikumi - viens ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, un otrs, 7.priekšlikums pie šī panta, ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums, pēc savas būtības ir analoģiski, un šeit atšķirība ir tikai par 12 stundām pēc kārtas vai 13 stundām pēc kārtas, kad ir jābūt pieejamām parakstu vākšanas lapām. Juridiskā komisija arī šos abus priekšlikumus neatbalstīja un neatbalstīja būtībā finansiālu apsvērumu dēļ, jo, padomāsim loģiski, ja likums paredz, ka parakstu vākšanas lapām ir jābūt pieejamām balsotājiem, lai varētu parakstīt šo projektu no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā, tas nozīmē 12 stundas vai otrā priekšlikumā — 13 stundas pēc kārtas. Tas nozīmē, ka ir jāiesaista vienā dienā daudz vairāk vēlēšanu komisijas pārstāvju. Un tātad arī attiecīgi viņiem ir jāmaksā lielāka alga. Ja mums ir no 8 rītā līdz 8 vakarā atvērts balsošanas iecirknis vēlēšanu dienā vai balsošanas dienā, kad notiek tautas nobalsošana, tas ir normāli, un tad strādā visa vēlēšanu komisija pilnā sastāvā. Šeit ir jānodrošina. Un katrā gadījumā Juridiskā komisija nevarēja uzņemties uz saviem pleciem tādu slogu, lai palielinātu izdevumus no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju kabatas. Tāpēc Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja tieši ekonomisku, finansiālu apsvērumu dēļ.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu papildināt 7. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā — teksts jums ir iesniegts. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 26, atturas — 18. Nav pieņemts.
Vai no šī balsojuma izriet...
A.Endziņš. Nē, te ir stundas starpība... Pirmais priekšlikums bija no 8 rītā līdz 8 vakarā, otrais ir no pulksten 8 rītā līdz 9 vakarā.
Sēdes vadītājs. Jā... Priekšlikuma būtība ir jābalso. Lūdzu balsosim par otru priekšlikumu! Par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu — papildināt ar jaunu daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 23, atturas — 21. Nav pieņemts.
Tagad, lūdzu, balsosim par 7. panta...
A.Endziņš. 7. panta redakcija nav mainīta, ir tāda pati, kāda viņa bija pirmajā lasījumā. Mēs esam noraidījuši tikai šos priekšlikumus, kuri tika iesniegti pie šī panta.
Sēdes vadītājs. Kaut kā neizriet no šeit rakstītā...
A.Endziņš. Varam nobalsot, lai nav problēmu.
Sēdes vadītājs. Referents uzskata, ka nav nepieciešams balsojums, jo nekas nav mainījies. Gundars Bērziņš, lūdzu! Par procedūru? Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS). Es tomēr gribētu, vienīgais, precizēt. Tātad šis pants, tā kā iepriekšējos gāja runa par šo otro posmu parakstu vākšanā, ko izsludina Centrālā vēlēšanu komisija, tātad šis 8. pants arī attiecas uz šo otro posmu. Nav 8.pants vēl? Es atvainojos! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Pirmā daļa atbilst pirmā lasījuma redakcijai!”)
Sēdes vadītājs. Nudien kaut kā neierasti. Ja vienā ... Šeit ir piecas sadaļas, un tāpēc ir varbūt tāda uztvere. Tiešām, 7. panta pirmā daļa atbilst pirmā lasījuma redakcijai.
Vai varam turpināt? Lūdzu!
A.Endziņš. Pie 8. panta redakcijas, kura tika nobalsota pirmajā lasījumā, 8. panta pirmās daļas, priekšlikumi iesniegti nebija, un komisija grozījumus nekādus nav izdarījusi.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Gundars Bērziņš gribēja...(Starpsauciens no zāles: “Iesniegums!”)
Sēdes vadītājs. Par 8. pantu? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!
G.Bērziņš (LZS). Es tomēr gribētu, lai te no Endziņa kunga izskanētu precīzi. Tātad šīs parakstu vākšanas lapas ir gan pirmajā, gan otrajā posmā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludina. Tā kā iepriekšējā pantā iet runa par šīm parakstu vākšanām, ko izsludina Centrālā vēlēšanu komisija, es saprotu tā, ka šis 8. pants attiecas uz to parakstu vākšanas kampaņu, ko izsludina Centrālā vēlēšanu komisija. Jo, ja tā tas nav, tad šeit ir būtisks mēģinājums praktiski anulēt līdzšinējos rezultātus, jo tātad šis likums, tie paraksti, kas tagad ir vākti, nu, es zinu, ka divas partijas vāca — tātad Zemnieku savienība ierosinājusi un “Tēvzemei un brīvībai”... Ja tiek izmainīts, piemēram, prasīts šis datums papildus, kā tas tagad ir arī šai pirmajai... It kā jau atpakaļejoša spēka likumam nav. Bet, kamēr šos parakstus savāc un iesniedz, tas iespējams jau būs pēc izsludināšanas dienas, un tad praktiski ar šo pantu mēs varam anulēt visu to, kas ir uz šodienu.
Tāpēc es vienkārši gribētu, lai Endziņa kungs ļoti precīzi pasaka un tas paliek stenogrammā, kā šis punkts tomēr ir domāts un kā viņš faktiski ir pielietojams.
Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Lūdzu, referents!
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas, cienījamais Gundar Bērziņa kungs! Skaidri un gaiši — likumam nav atpakaļejoša spēka. Tātad uz procesiem, kuri sākti pašreiz, un pašreiz notiek parakstu vākšana, tas nevar attiekties. Bet principā, teiksim, šeit ir pielikts klāt tikai parakstīšanās datums. Principā tas ir spēkā tikai no tā brīža, kad likums ir pieņemts, un tātad tikai uz tiem parakstiem, kas var būt savākti pēc likuma pieņemšanas. Atpakaļejoša spēka likumam nav... Kā, lūdzu?
Sēdes vadītājs. Godātie un cienītie referent un deputāti! Lūdzu, ievērojiet Kārtības rulli!
A.Endziņš. Es atkārtoju vēlreiz. Zemnieku savienība ir savākusi jau noteiktu parakstu skaitu zem saviem grozījumiem... priekšlikumiem par Satversmes grozījumiem. Vāc parakstus arī apvienība “Tēvzemei un brīvībai”. Tātad līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir spēkā visi tie paraksti, kas atbilst pašreizējam likumam. Tikai tad, kad stāsies šis likums spēkā, tad jau parādīsies šī te prasība, lai būtu vēl bez tiem datiem — vārda, uzvārda, personas koda — arī parakstīšanas datums. Es atkārtoju vēlreiz: atpakaļejoša spēka nav, un jums nav jāuztraucas par to, ka līdz ar to jūsu iniciatīva, kas ir veikta pirms šiem grozījumiem, varētu tikt atzīta par spēkā neesošu.
Sēdes vadītājs. Deputāt Karnup, pēc būtības mēs debates pabeidzām, un tas bija referenta galavārds... Par procedūru, kā lieta tālāk virzāma? Tur jau nav ko virzīt, jo nav priekšlikumu tajā pantā, bet, ja jums ir ierosinājums, tad lūdzu... Zināmā veidā... jā, lūdzu!
V.P.Karnups (LC). Cienījamie kolēģi! Es nezinu... te vajadzētu būt vispārīgām debatēm. 7. pants skaidri un gaiši runā par parakstu vākšanas lapām, kurās vēlētājs var parakstīties Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktās vietās. Tad acīm redzot 8. pants runā par tām pašām parakstu vākšanas lapām, ja? Tas ir absolūti skaidrs no likuma teksta. Es domāju, ka runāt par atpakaļejošu spēku un tā tālāk... Tad, kad notiks kaut kāda tautas balsošana Centrālās vēlēšanu komisijas paspārnē, tad vajadzēs pierakstīt parakstīšanas datumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, izskatām nākamo pantu, kurā ir priekšlikumi!
A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ... nākošais priekšlikums ir saņemts no Zemnieku savienības frakcijas, un priekšlikums ir papildināt 10. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, ka tautas nobalsošana tiek sarīkota ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tās izsludināšanas dienas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un kāpēc neatbalstīja? Būtībā man ir jāatgriežas pie Gundara Bērziņa aizrādījuma Juridiskajai komisijai, ka viņa skatās tikai atsevišķu normu, bet neskatās likumu kopumā. Ja cienījamā Zemnieku savienības frakcija būtu paskatījusies vienu pantu tālāk — 11. pantu un konkrēti 11. panta otro daļu tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai arī Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar grozījumiem Saeimā. Tātad tas, ko jūs piedāvājat, ir skaidri un gaiši ierakstīts 11. panta otrajā daļā. Tāpēc arī Juridiskā komisija šeit šo papildinājumu neuzskatīja par nepieciešamu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsot? (No zāles: “Mēs atsaucam!”)
A.Endziņš. Deputātu ieskatam, es atvainojos, ir klāt pielikts, kā redzat, 11. pants, lai jūs varētu paši izkontrolēt 11. panta otro daļu. Lūdzu, pārliecinieties paši, tas ir pašreiz spēkā esošais teksts!
Sēdes vadītājs. Lūdzu sniedziet atbildi... Jūs lūdzat balsojumu vai piekrītat? (Starpsauciens no zāles: “Jābalso!”) Nu tad es arī gaidīšu no jums atbildi... Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu papildināt 10. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā. Redakcija jums ir iesniegta. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, nākamo!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums, kuru arī ir iesniegusi Zemnieku savienības frakcija, ir pie 15. panta, kur viņa ierosina papildināt 15. pantu ar jaunu otro teikumu redakcijā, kura jums ir redzama trešajā ailītē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, tikai viņu redakcionāli precizējot, un ir iestrādājusi savā piedāvātajā redakcijā, kuru jūs redzat pēdējā labajā ailītē.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem - gan iesniedzējiem, gan pārējiem deputātiem - nav iebilžu pret komisijas izteikto redakciju? Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsojumu par savu redakciju?
A.Endziņš. Tādā gadījumā atļaujiet man mazliet komentēt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Endziņš. Es atkārtoju, ka mēs esam iestrādājuši jūsu priekšlikumu, tikai redziet, kas par lietu... Ja notiek tautas nobalsošana atsevišķi, tad tās nav vēlēšanu kastes, bet tās ir balsošanas kastes. Tas ir tas, kas ir ierakstīts pašā likumā citās normās. Ir šeit sabalansēta arī šī klātbūtne - pilnvarotie novērotāji no politiskajām organizācijām (partijām) - ar to redakciju, kādā veidā tas ir fiksēts un kā tas ir precizēts Saeimas vēlēšanu likumā. Pēc būtības, es atkārtoju vēlreiz, mēs esam iekļāvuši jūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji piekrīt komisijas variantam izteikt 15. pantu šādā redakcijā. Un tālāk šī komisijas redakcija jums, cienītie deputāti, ir priekšā. Vai jums ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 16. panta, kur ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums aizvietot vārdus “fizisku trūkumu” ar vārdiem “veselības stāvokļa”. Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir tāds pats formulējums kā Saeimas vēlēšanu likumā, kur ir “fiziski trūkumi”, kad vēlētāju vietā balso cits. Un te nav šinī gadījumā tas, ka veselības stāvokļa dēļ cilvēks personīgi nevar ierasties balsošanas iecirknī un pie viņa brauc uz mājām. Šeit ir runa par to, ka vai nu tāpēc, ka ir rokas amputētas, viņš pats nevar izdarīt atzīmes, vai akluma dēļ, vai kaut kas tamlīdzīgs, proti, tātad konkrētu fizisku trūkumu dēļ.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti iesniedzēji uztur balsojumu? Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu 16. pantam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 21, atturas - 16. Nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 23. panta, kur ir Gundara Bērziņa priekšlikums vārdus “oficiālā laikrakstā” aizstāt ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””. Man ir jāatvainojas cienījamajam Gundaram Bērziņam un cienījamajiem deputātiem. Šeit ir notikusi tehniska neprecizitāte. Juridiskā komisija nenoraidīja šo priekšlikumu, atbalstīja, jo, kā jūs zināt, likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu tika pieņemts vēl tad, kad nebija šāda oficiāla laikraksta “Latvijas Vēstnesis”. Visos likumdošanas aktos mēs tagad precīzi rakstām “Latvijas Vēstnesi” iekšā, un šeit ir notikusi tehniska kļūme. Tātad, lūdzu, neņemiet vērā to, ka šeit noraidīts priekšlikums, Juridiskā komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Nākošais priekšlikums, ko arī ir iesniedzis deputāts Gundars Bērziņš, ir pie 24. panta, kur viņš ierosina papildināt trešo daļu ar vārdiem “trīs dienu laikā”. Juridiskā komisija ir ierosinājusi izteikt šo trešo daļu jaunā redakcijā, un proti, ka Centrālā vēlēšanu komisija saskaita parakstus un konstatē rezultātu, pēc tam ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Tātad, kā redzat, mēs esam pēc būtības iestrādājuši deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, tikai precizējot un izmainot mazliet šīs trešās daļas redakciju.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Piekrīt. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to šis pants ir pieņemts.
A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kurus saņēma Juridiskā komisija, ir izskatīti, un es aicinātu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumu... likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu”! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 7. Likums pieņemts.
A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!
Sēdes vadītājs. Cienītais deputāt Rozentāl! Pie šī jūsu iesnieguma rakstiski vēl vajag iesniegt. Esiet tik laipns! Tā ir formāla lieta. Un pēc tam jums mutvārdu paskaidrojumam tiek dots vārds.
Vārds Andrim Rozentālam, Latvijas Zemnieku savienība, par tautas nobalsošanu. Paziņojums par balsošanas motīviem.
A.Rozentāls (LZS). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klātesošie! Zemnieku savienība balsoja pret šādu likuma labojumu, jo uzskatām, ka likuma “Grozījumi likumā “ Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšana šādā redakcijā ierobežo vēlētāju iespēju paust savu gribu tautas nobalsošanā. Satversmē ir noteikts, ka Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un šī likuma pieņemšana padara neiespējamas jau tā ierobežotās tautas likumdošanas iniciatīvas. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums, kas mums būtu jāizskata, ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” , jo iepriekšējā sēdē šī jautājuma izskatīšanai nebija nepieciešamā kvoruma. Būtu pareizi, ja pirms tam mēs reģistrētos. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! 67 deputātiem jābūt. Lūdzu rezultātu! 63. Nav kvoruma, lai izskatītu ierosinājumus par Satversmes labojumiem.
A.Endziņš (LC). Drīkst, cienījamo priekšsēdētāj, par procedūru?
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!
A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Zālē ir acīm redzams kvorums, ir stipri vairāk nekā 67 deputāti. Un es aicinātu cienījamo Prezidiju turpmāk ievērot Kārtības rulli. Kādā nozīmē? Kārtības rullis paredz, kad ir runa par to, ka deputātu klātbūtne... Kas tiek uzskatīta par deputātu klātbūtni? Un 15.panta otrajā daļā ir rakstīts sekojošais: “Lai konstatētu deputātu klātbūtni, Prezidijs rīko reģistrāciju trīs reizes sēdes laikā. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies visas trīs reizes. Ja viņš to nav izdarījis, tad darbojas jau pirmā daļa, kur tiek atvilkti no algas 20 procenti.” Cienījamais priekšsēdētāj! Diemžēl tad, kad tiek konstatēts, ka nav pienācīgā kvoruma, proti, balsojot nepiedalās pienācīgais skaits, paziņo sēdi par slēgtu kvoruma trūkuma dēļ pēc otrreizējas balsošanas un pēc tam paziņo reģistrāciju. Tātad tas vairs nav sēdes laikā. Es lūdzu cienījamo priekšsēdētāju to ņemt vērā. Otrkārt, tiem, kuri boikotē, nereģistrējas, tātad negrib piedalīties Saeimas darbā, es gribētu arī vērst uzmanību uz to, ka mums ir pašreiz vēl ārkārtas sesija, un ārkārtas sesija var beigties līdz ar dienas kārtības jautājumu izskatīšanu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Par procedūru Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!
M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka Endziņa kungs nedaudz nepareizi jeb vienpusīgi traktē šos Kārtības ruļļa noteikumus. Ikvienam deputātam ir tiesības nepiedalīties šī jautājuma izskatīšanā vai balsošanā. Līdz ar to, teiksim, mums arī principā ir jādala šis reģistrācijas princips. Viena reģistrācija, kā priekšsēdētāja kungs precīzi to norādīja, ir reģistrācija šī jautājuma izskatīšanai, jo mēs zinām, cik šeit ir jābūt deputātiem, lai jautājumu var izskatīt. Līdz ar to, teiksim, tā mēs arī darījām. Kas vēlējās, tas reģistrējās, tas ir, par jautājuma izskatīšanu. Ja iet runa par reģistrāciju, kas Kārtības rullī ir ierakstīta, — trīs reizes, tad tā ir par deputāta klātesamību darba procesā, bet tas nenozīmē, ka šeit ir obligāts norādījums uz to, ka viņam ir jāpiedalās noteikta jautājuma izskatīšanā vai noteiktā balsojumā. Līdz ar to es domāju, ka vienpusīgi nedrīkst šo jautājumu tā traktēt un katram deputātam ir tiesības izvēlēties to ceļu, kādā veidā viņš piedalās Saeimas darbā. Tanī pašā laikā par piedalīšanos, kad ir trīs reizes, tā ir pilnīgi cita lieta, un to mēs esam Kārtības rullī apstiprinājuši. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Turpinām darbu!”)
Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš! Pēc tam — Andrejs Panteļējevs.
A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es pieteicos jau, pirms mans kolēģis Budovskis runāja. Gribu apliecināt, ka šeit tiešām ir deputātu brīva izvēle — piedalīties vai nepiedalīties balsojumā vai jautājuma apspriešanā, it sevišķi, kas attiecas uz Satversmes grozījumiem. Un es arī, runājot par procedūru un tiem motīviem, kas šādu procedūru nosaka, varu teikt, ka es ne šīs Saeimas sastāvā, ne arī, ja man laimēsies kādā citā Saeimā darboties, nekad nepiedalīšos jautājumā, kas saistās ar Latvijas Republikas Satversmes grozīšanu — ne uz vienu pusi, ne uz otru pusi, jo man ir savi personīgie ieskati šajā jautājumā, sava tiesiskā un valstiskā apziņa par šo jautājumu, un šajos jautājumos es nepiedalīšos, jo uzskatu, ka tas neatbilst valsts interesēm. Tā ka es domāju, ka te ir jārespektē arī deputātu domas, jo šī Satversmes grozīšana paredz speciālu procedūru. Un šādas procedūras ieviešanai var būt arī speciāla pārbaude, lai šī procedūra tiek ievērota. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms mēs debatējam tālāk, es aicinātu vēlreiz atcerēties Satversmi, un šeit nav kaut kāda lieta sēdes vadītājā vai viņa prasmē vai neprasmē. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.
76.pants: “Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu.” Un ar to arī viss ir pateikts. Un visu pārējo mēs varam risināt ļoti ilgi.
Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Man ir vienkāršs priekšlikums — tā kā nebija kvoruma Satversmes izskatīšanai, pāriet pie nākošā jautājuma un turpināt darbu. Man ir priekšlikums turpināt darbu pie nākošā jautājuma.
Sēdes vadītājs. To arī darīsim. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju””. Pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.
A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts izriet no fakta, ka cienījamā Saeima ir pieņēmusi likumu “Par dzīvokļu privatizāciju”, un pie iesniegtā likumprojekta šis grozījums bija paredzēts pārejas noteikumos. Ar pārejas noteikumu palīdzību mēs varam atzīt tikai, ka likums zaudē spēku tikai attiecībā uz to pašu jautājumu, proti, pieņemot jaunu likumu, zaudē spēku iepriekšējais likums. Un tas pat nav tādā gadījumā precīzi jāatrunā. Šinī gadījumā piedāvājums bija ar pārejas noteikumu palīdzību būtībā tātad izdarīt grozījumus citā spēkā esošā likumā, un tāpēc Saeima atbalstīja to, ka mēs izdalām to atsevišķā likumprojektā un piedāvājam viņu pašreiz. Viņš jums ir dokumentā nr.458, un šeit ir priekšlikums izslēgt no likuma “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” 6.—12.pantu, kas līdz ar likuma pieņemšanu “Par dzīvokļu privatizāciju” būtu pretrunā ar to. Lūdzu viņu atbalstīt pirmajā lasījumā, un, ja ir kādam priekšlikumi, tos iesniegt. Bet es katrā gadījumā Juridiskās komisijas vārdā aicinātu arī šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā, lai mēs varētu sakārtot likumdošanu šajā sfērā, un lūdzu par to nobalsot.
Sēdes vadītājs. Vai nav pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Jūs steidzamību ierosinājāt? Lūdzu, balsosim par steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju””! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 10. Steidzamība pieņemta.
Un tagad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu!
A.Endziņš. Lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt, ka mēs šo likumprojektu izskatām otrajā lasījumā nākošajā ceturtdienā. Nevis rīt, bet pēc nedēļas. Ja es nemaldos, 3.augusts laikam.
Sēdes vadītājs. Tas ir 3.augusts. Tā jūs vēlējāties?
A.Endziņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Ojārs Kehris — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atļaujiet man, pirms es specifiski runāju par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”, paskaidrot, ka nākamie deviņi likumprojekti ir būtībā divas paketes. Pirmā ir apdrošināšanas pakete, un otrā ir vērtspapīru pakete. Un līdz ar to es sāktu izskatīšanu ar šo pirmo, proti, vērtspapīru paketi, kura sastāv no likumprojektiem par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu, par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju un par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu”. Un likumprojekta “Par zvērinātiem revidentiem”. (No zāles: “Skaļāk!”)
Līdz ar to es pāriešu tieši pie pirmā likumprojekta — “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu””, kurā kopš pirmā lasījuma nav saņemti priekšlikumi. Tādējādi praktiski mēs lūgtu viņu akceptēt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 7. Pieņemts.
O.Kehris. Nākamais apdrošināšanas paketes likumprojekts ir likumprojekts “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” ...
Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Šis likumprojekts, kuru mēs pieņēmām, nebija steidzams?
O.Kehris. Tas nebija steidzams, un es pieņemtu, ka arī procedūras dēļ mums nebūtu vērts noteikt dažiem likumprojektiem divus lasījumus un dažiem — trīs. Visa tā pakete ir savstarpēji saistīta, un mēs kā paketi to izskatītu arī trešajā lasījumā. Un tādēļ iesniegumu iesniegšanas termiņš arī visai šai paketei varētu būt viena nedēļa. Tas būtu jautājums laikam.
Sēdes vadītājs. Tas būtu 2.augusts.
O.Kehris. Ja deputātiem nav iebildumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu, deputātiem? Nav. Pieņemts. Bet formālā puse mums jāievēro, katram likumprojektam būs jānosaka iesniegšanas termiņš.
Lūdzu, izskatām nākamo likumprojektu!
O.Kehris. Tātad Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija. Saņemtie priekšlikumi par šo likumprojektu ir atspoguļoti tabulā, proti, dokumentā nr.663, un mēs varētu sākt izskatīt priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
O.Kehris. Bija saņemti Juridiskā biroja priekšlikumi, kas attiecas uz visu likumprojektu, proti, visā likumprojekta tekstā vārdu “noteikumi”, kur tas lietots Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu izpratnē, aizstāt ar vārdu “likums”. Un birojs ierosināja arī likumprojekta pantu, daļu un punktu, kā arī pārejas noteikumu punktu numerāciju sakārtot atbilstoši pieņemtajai praksei. Šos priekšlikumus, protams, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 3.pantā bija saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc apspriešanas un diskusijām komisijā netika pēc būtības uzturēts, tātad neviens no deputātiem to neuzturēja izskatīšanai komisijā un sēdē.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris . Nākamais priekšlikums skar 6.pantu, kur ir ņemti vērā Juridiskā biroja redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!
O.Kehris. Nākamie labojumi skar 14.pantu, kurus mēs vairs nepaspējām ņemt vērā, bet komisija pēc būtības atbalstīja un apņēmās uz trešo lasījumu iestrādāt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Arī pie pārejas noteikumiem ir atbalstīta Juridiskā biroja redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem pret komisijas priekšlikumu?
O.Kehris. Citi priekšlikumi šim likumprojektam nav saņemti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4.Pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
O.Kehris. Viena nedēļa, līdzīgi...
Sēdes vadītājs. 2.augusts. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā
“Par apdrošināšanu””.
O.Kehris. Komisija priekšlikumus likumam “Par apdrošināšanu” pēc pirmā lasījuma nav saņēmusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2.augusts. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “ Par zvērinātiem revidentiem”.
O.Kehris. Pēdējais šīs likumprojektu paketes likums. Iesniegtie priekšlikumi ir izklāstīti dokumentā nr.662, tie ir apkopoti tabulā. Un šeit ir ņemti vērā formāli Juridiskā biroja priekšlikumi, kas skar visu kopējo likumprojektu un ir atainoti tabulā.
Sēdes vadītājs. Cienītais referent, lūdzu, par katru priekšlikumu ļoti īsu komentāru, kaut vai to, ka komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo Saeimai ir jālemj.
O.Kehris. Juridiskā biroja priekšlikums — visā likumprojekta tekstā vārdu “noteikumi”, kur tas lietots Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nozīmē, aizstāt ar vārdu “likums”. Mēs to atbalstām.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?
O.Kehris. Tāpat likumprojekta tekstā vārdus “uzņēmumos un organizācijās” aizstāt ar vārdiem “uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un organizācijās”, ko mēs ierosinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu.
O.Kehris . Vēl ierosinām atbalstīt arī numerāciju vispārpieņemtajā kārtībā, jo pirmajā lasījumā no Ministru kabineta saņemtajā bija savādāka numerācija. To mēs ierosinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tas ir komisijas pienākums. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Un ierosinām atbalstīt arī likumprojekta pirmo teikumu, kas ietver kā atsevišķu pantu terminu skaidrojumus. Un likumprojektā lietoto terminu skaidrojumus izteikt kā 1.pantu un ietvert nodaļā “Vispārīgie noteikumi”.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. Nākamais priekšlikums, kas skar šā likumprojekta 3.pantu, ir redakcionāli labojumi, kurus mēs esam apņēmušies tomēr iestrādāt uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Līdzīgi tas attiecas uz 4.pantu par zvērinātu revidentu licences anulēšanu personām, kur iestrādāta redakcija uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
O.Kehris. Pie 9.panta esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu papildināt pantu aiz vārdiem “Finansu ministrija” ar vārdiem “Grāmatvedības metodiskā padome”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 16.pantā arī komisija atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumus precizēt otrās daļas 2.punktā teikumu “organizācijas īpašnieks…”. Un tiek piedāvāta līdz ar to jauna redakcija, proti, “pēc uzņēmumu un organizāciju pārvaldes institūciju aicinājuma — to pārziņā esošajos uzņēmumos”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 18.pantā ir ņemts vērā Juridiskā biroja priekšlikums precizēt, ka rakstveidā jāinformē par problēmām, kas radušās. To esam atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. Līdzīgi ir 19.pantā. Arī papildināt ar vārdu “rakstveida”, proti, ka ir jāiesniedz rakstveida ziņojums, lai būtu pilnīgi skaidrs. Esam to atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. Likumprojekts papildināts ar jaunu, proti, 20.pantu jaunā redakcijā, ka zvērinātam revidentam aizliegts izpaust komercnoslēpumu saturošu informāciju, ko viņš guvis profesionālo pienākumu pildīšanas laikā. Un mēs esam pie šā paša panta atbalstījuši būtībā arī paši savu priekšlikumu, papildinot šo teikumu pēc vārdiem “ir tiesības brīvi izvēlēties” ar vārdiem “pēc saņemtā uzaicinājuma...” un tālāk, kā tas ir minēts 20.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.
O.Kehris. Citus priekšlikumus šajā likumprojektā komisija nav saņēmusi, un es lūgtu pieņemt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 2.augustu — nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Par vērtspapīriem”. Otrais lasījums. Lūdzu, turpiniet!
O.Kehris. Līdz ar likumprojektu “Par vērtspapīriem” mēs iesākam visu šo vērtspapīru paketi. Es gribu komentēt tikai to, ka komisija veltīja tam četras sēdes un diezgan intensīvā darbā ir saskaņojusi viedokļus, un jau diezgan maz kas būts palicis, mūsuprāt, uz trešo lasījumu. Būtībā komisija panāca praktiski konsensu par šiem jautājumiem.
Līdz ar to es ķeros pie likumprojekta “Par vērtspapīriem”, kur priekšlikumi ir saņemti sadaļā “Noteikumos lietotie termini un jēdzieni”. Tur pēc finansu ministres Sāmītes kundzes priekšlikuma ir precizēts jēdziens “publiskā emisija”. Komisija to lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!
O.Kehris. Līdzīgi ir pēc deputātes Sāmītes priekšlikuma precizēts termins “brokeru sabiedrība” šeit redzamajā tekstā. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Pēc Finansu ministrijas priekšlikuma ir precizēts termins “ieguldījumu konsultants”. Un arī to lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Vēl šajā sadaļā precizēts termins “sākotnējā publiskā apgrozība”. Un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Tālāk ir precizēts jēdziens “ārpusbiržas tirgus”, ko mēs lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Tālāk mēs būtībā esam ņēmuši vērā Finansu ministrijas redakcionālu priekšlikumu mainīt attiecīgajos locījumos terminu “vērtspapīru tirgus komiteja” ar “vērtspapīru tirgus komisija”, kas būtu tikai redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Līdzīgi arī sadaļā “Memorands” ir lūgums aizstāt šo terminu “vērtspapīru tirgus komiteja” ar “vērtspapīru tirgus komisija”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Līdz ar to mēs pārietu pie vispārīgās sadaļas, un mēs lūdzam pēc Finansu ministrijas priekšlikuma aizstāt nosaukumā “Vērtspapīru tirgus komiteja” un turpmāk likumā lietotajos saīsinājumos vārdu “komiteja” ar “komisija”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Ar jūsu atļauju es turpmāk varētu neminēt šos labojumus, jo visā tekstā tiek mainīts vārds “komiteja” uz “komisiju”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. Un arī līdzīgi kā iepriekšējos, tā kā šie ir Ministru kabineta noteikumi, tad ir priekšlikums mainīt vārdu “noteikumi” uz vārdu “likums”.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
O.Kehris. 1.pantā, kas izskaidro vērtspapīru publisko apgrozību, ir precizēta redakcija pēc Finansu ministrijas priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.
O.Kehris. 2.pantā ir redakcionāli uzlabojumi un papildinājumi, ko iesniegusi Finansu ministrija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 3.panta otrajā daļā mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas redakcionālus labojumus un papildinājumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 4.pantā mums šajā likumā pirmo reizi parādās vārdkopa “kontu turētājs”, un mēs lūgtu turpmāk visā tekstā to mainīt ar vārdkopu “konta turētājs”, un lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Šā panta otrajā daļā ir atbalstīta Finansu ministrijas iesniegtā redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 5.panta sestajā daļā ir atbalstīts priekšlikums pirmo vārdkopu izteikt jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Tālāk ir priekšlikums 6.panta piekto daļā izteikt precīzākā redakcijā pēc Finansu ministrijas ierosinājuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Tāpat mēs atbalstām Finansu ministrijas priekšlikumu papildināt 6.pantu ar jaunu sesto daļu, proti, ka vērtspapīriem, kas tiek laisti publiskajā apgrozībā, nevar paredzēt ierobežojumus attiecībā uz to pāriešanu citas personas īpašumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 7. pantā ir labākā redakcijā izteikta otrā daļa. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Tāpat mēs esam atbalstījuši priekšlikumu papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu, proti, ka īpašuma tiesības uz vērtspapīriem pieder personai, kuras vērtspapīru kontā tie atrodas, un, ja likumā nav noteikti ierobežojumi, bankai, brokeru sabiedrībai, kā arī jebkuram konta turētājam var piederēt vērtspapīri. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Tāpat esam atbalstījuši jaunu ceturto daļu šim 7.pantam tādā redakcijā, ka banka, brokeru sabiedrība, kā arī jebkurš konta turētājs ir tikai klienta vērtspapīru turētājs, bet ne to valdītājs, un ir tiesīgs rīkoties ar klientiem piederošajiem vērtspapīriem vienīgi ar klienta piekrišanu vai klienta uzdevumā. Un ka kreditoru prasības pret banku, brokeru sabiedrību vai konta turētāju nevar tikt dzēstas ar bankai, brokeru sabiedrībai vai konta turētāja klientiem piederošajiem vērtspapīriem. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Vēl šajā pantā esam atbalstījuši tehnisku labojumu, proti, uzskaiīt 7.panta iepriekšējo trešo un ceturto daļu par piekto un sesto daļu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Tālāk sadaļā “Vērtspapīru publiskās... (Starpsauciens no zāles: “Skaļāk! Neko nedzird! Mikrofonā!”) Tā kā tādas problēmas iepriekš nebija bijušas, es centīšos runāt vairāk mikrofonā. Sadaļā “Vērtspapīru publiskās apgrozības uzraudzība” mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu izteikt to jaunā redakcijā, proti, “Vērtspapīru sākotnējās izvietošanas un publiskās apgrozības uzraudzība”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 8.panta — “Komitejas tiesības” otrajā daļā ir atbalstīti Finansu ministrijas redakcionāli precizējumi un priekšlikums papildināt to ar jaunu 5.punktu, proti, ka komitejai ir tiesības griezties tiesā ar prasību pret personu, kas pārkāpj vai ir pierādījumi, ka grasās pārkāpt jebkuras šīs likuma normas, kā arī jebkurus noteikumus, kas izriet no šī likuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Trešajā sadaļā mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu mainīt šīs sadaļas nosaukumu un izteikt to jaunā redakcijā — “Vērtspapīru sākotnējā izvietošana”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 11.pantā, kurā ir nākamie priekšlikumi, ko mēs esam saņēmuši no Finansu ministrijas, ir pieņemts priekšlikums papildināt 11.panta pirmo daļu, proti, par vērtspapīru laišanu publiskajā apgrozījumā, arī ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas vērtspapīru izlaidi.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Un arī lūdzam šeit mainīt pantu numerāciju atbilstoši šiem labojumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 12.pantā nav priekšlikumu. 13.pantā ir jūsu priekšā izklāstītā uzlabotā redakcija, kuru mēs aicinām atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar jau 25.pantu, kurā esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu papildināt 25.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā, proti, ka neviena persona nedrīkst sniegt nepatiesas ziņas par vērtspapīriem publiskajā piedāvājumā, kā arī par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu. Aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Līdz ar to mainās 25. panta izkārtojums, ko mēs lūdzam atbalstīt, un lūdzam izteikt arī 25.panta otro daļu jaunā redakcijā, kura ir būtiski mainījusies, tāpēc es viņu nolasīšu. Proti, ja ieguldītājs cieš zaudējumus, ko izraisījuši riska faktori, kas netika ietverti emisijas prospektā, vai arī informācija par tiem bijusi nepilnīga vai nepareiza, kā arī šī panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzību no emitenta vai personas, kas ir vainojama saskaņā ar šī panta pirmo daļu, un likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā panākt zaudējumu atlīdzību tiesas ceļā. Lūdzam atbalstīt šo labojumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 25.panta trešā daļa arī ir izteikta, mūsuprāt, labākā, uzlabotā redakcijā pēc Finansu ministrijas priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 26.pantā ir saņemti priekšlikumi ceturtajā daļā, kur ir garāka un precīzāka redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Nākamais priekšlikums skar jau 30.pantu, kurā ir uzlabota redakcija. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 35.pantā ir uzlabota redakcija pirmajai un otrajai šī panta daļai. Lūdzam tās atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 38.pantā, kurā ir nākamie priekšlikumi, otro teikumu lūdzam atbalstīt šādā redakcijā, ka “vērtspapīru sarakstus apstiprina fondu biržas valde”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 38.pantu Finansu ministrija liek priekšā papildināt ar jaunu trešo daļu sekojošā redakcijā — emitentiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti kādā no vērtspapīru sarakstiem, vai tā pilnvarotai personai jāsniedz fondu biržai ziņas par faktiem, kas varētu ietekmēt noguldītāju lēmumu veikt darījumus ar šī emitenta vērtspapīriem fondu biržas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos kārtībā un apjomā. Un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 39.pantā pirmās daļas pirmajā teikumā, proti, par termiņu, kurā emitents var iesniegt pieteikumus, mēs lūdzam vārdkopu “30 dienu laikā” aizstāt ar divreiz ilgāku termiņu — “60 dienu laikā”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Kehris. 40.panta tā otro daļu Finansu ministrija ieteic labākā redakcijā. Un mēs aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi jau skar 52.pantu, kurā ir tikai redakcionāli labojumi — aizstāt vārdu “instrukcijas” ar vārdiem “normatīvie akti”. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 53.panta pirmajā daļā un arī otrajā daļā ir redakcionāli labojumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 54.panta trešajā daļā ir uzlabota redakcija, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 56.panta otrajā daļā mēs lūdzam aizstāt vārdu “pamatkapitāls” ar “paškapitāls”. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar jau 61.pantu, kurā ir redakcionāli labojumi, proti - svītrojumi, kurus lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.
O.Kehris. 62.pantā arī ir redakcionāli uzlabojumi, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Līdz ar to mēs esam pie septītās šī likumprojekta sadaļas, proti, “Atbildība”. Un ir atbalstīts priekšlikums pievienot, būtībā apvienot 65. un 65.panta tekstu, svītrojot teikumu “komitejas lēmumu var pārsūdzēt tiesā”. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Un arī 65.pantā norādīto soda naudas sankciju “5000 latu” lūdzam aizstāt ar vārdiem “līdz 200 minimālajām mēnešalgām”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. Līdzīgi 67.pantā mēs lūdzam atbalstīt līdzīgu labojumu, proti, ka “10 000 latu” aizstāt ar “400 minimālajām mēnešalgām”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Un attiecīgi 67.panta otrajā daļā par izvairīšanos komitejas noteiktajos termiņos reģistrēt vērtspapīrus soda nauda 5000 latu vietā “līdz 200 minimālajām mēnešalgām.”
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Līdzīgi pārvedumi no latiem uz minimālajām mēnešalgām ir šī panta trešajā daļā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 68.pantā ir priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu pirmo daļu, proti, ka par šī likuma 25.pantā minēto pārkāpumu izdarīšanu komisija vainīgajai personai var uzlikt soda naudu līdz 200 minimālajām mēnešalgām vai soda naudu līdz 150 procentu apmērā no veiktajos darījumos iegūtās peļņas, ja tā iegūta 25.pantā minēto darbību rezultātā. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 68.pantā ir redakcionāli pārkārtojumi. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 69.pantā ir redakcionāli uzlabojumi, un mēs lūdzam arī aizstāt latus ar minimālajām mēnešalgām.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Līdzīgi 70.pantā arī aizstāt latus ar mēnešalgām.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. Arī 71.pantā aizstāt latus ar mēnešalgām.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
O.Kehris. 71.panta trešajā daļā ir redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.
O.Kehris. Un pēdējais pie galvenā likumprojekta teksta - papildināt 71.pantu ar jaunu ceturto daļu, proti, ja brokeris pārkāpj 59.panta nosacījumus, komisija var uzlikt brokera sabiedrībai, ar kuru šis brokeris atrodas tiesiskās attiecībās, soda naudu līdz 200 minimālajām mēnešalgām. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Lūdzu zvanu!
O.Kehris. Es atvainojos! Jā, taisnība. Par pārejas noteikumiem es gribēju minēt, ka priekšlikumi nav saņemti. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par vērtspapīriem” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.
Pret 2.augustu - priekšlikumu iesniegšanas termiņu - ir iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu, reģistrācija! Reģistrējamies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nereģistrējas. Lūdzu uzmanību!
I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Vai nu nav zālē, vai nav vēlējušies reģistrēties šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Imants Daudišs, Oskars Grīgs, Jānis Jurkāns, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Modris Spuģis un Anita Stankēviča.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs
Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Turpinām ārkārtas sesiju. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Likumā “Par akciju sabiedrībām” piedāvātie grozījumi ir atainoti dokumentā, proti, tabulā nr. 694.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
O.Kehris. Un šajā likumā lietoto jēdzienu un terminu sadaļā termina “publiskā akciju sabiedrība” skaidrojumā pirmo teikumu Finansu ministrija iesaka izteikt jaunā redakcijā, proti, publiskā akciju sabiedrība ir akciju sabiedrība, kuras vērtspapīru izlaide ir jāreģistrē vērtspapīru tirgus komisijā. Mēs ierosinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
O.Kehris. Līdzīgi mēs esam atbalstījuši priekšlikumu aizstāt visā likuma tekstā atsauces uz Ministru kabineta 1995. gada 7. janvāra noteikumiem nr. 10 “Par vērtspapīriem” ar atsaucēm uz likumu “Par vērtspapīriem”, kura otro redakciju mēs tikko kā izskatījām.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
O.Kehris. Un arī aizstāt visā likuma tekstā atsauces uz Vērtspapīru tirgus komiteju ar atsaucēm uz vērtspapīrtu tirgus komisiju, kas būs visā tekstā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nākamais.
O.Kehris. Tālāk priekšlikumu pirmā...
Sēdes vadītājs. Nākamais ir 20. pants, 6. lappuse.
O.Kehris. Tālāk... jā, 6. lappusē 20. pantā, kur vēl ir deputāta Piebalga priekšlikums, jo likumprojekts ir diezgan ilgu laiku izskatīšanā un mēs esam atbalstījuši šeit deputāta Piebalga priekšlikumu 25. panta trešajā sadaļā pēc vārdiem “biržas akciju sabiedrībām” ierakstīt normu 100 000 latu un līdz ar to izmainīt minimālā reģistrētā pamatkapitāla lielumu biržas akciju sabiedrībām, un papildināt arī 20. panta piekto daļu, ka minimālais reģistrētā pamatkapitāla lielums biržas akciju sabiedrībām ir 250 000 latu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nākamais ir 17. lappusē 40. pants.
O.Kehris. 40. pantā mēs esam atbalstījuši Finansu ministrijas priekšlikumu panta trešās daļas otrajā teikumā vārdkopu “atklātas emisijas” aizstāt ar vārdkopu “publiskas emisijas”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nākamais ir 25. lappusē 55. pants.
O.Kehris. 55. panta 8. daļā aizstāt vārdkopu “uzrādītāja akcija” ar vārdu “akcija”. Aicinām to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, 2 — atturas. Pieņemts.
Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 2. augustu — nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.
Nākamais likumprojekts — “Par grozījumiem likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. Otrais lasījums. Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Likumprojektā par bezpeļņas organizācijām pēc pirmā lasījuma mēs neesam saņēmuši priekšlikumus, tāpēc es lūgtu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts.
Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 2. augustu — nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par biržām””. Otrais lasījums.
O.Kehris. Godātie kolēģi! Līdzīgi arī šajā likumprojektā “Par grozījumiem likumā “Par biržām”” nav saņemti priekšlikumi, un mēs lūdzam viņu akceptēt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par biržām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts otrajā lasījumā likumprojekts.
Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 2. augustu — nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
Nākamais. Likumprojekts “Par vērtspapīru tirgus komiteju”.
O.Kehris. Šis ir tātad pēdējais mūsu paketes likumprojekts. Tas pamatīgi tika izdiskutēts komisijā, un ir diezgan daudz priekšlikumu.
Ievadā ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums aizstāt nosaukumā “Vērtspapīru tirgus komiteja” un turpmāk likumā lietotajos saīsinājumos vārdu “komiteja” ar “komisija” visā tekstā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.
O.Kehris. Un līdzīgi arī aizstāt visos likumprojekta pantos vārdkopu “Ministru kabineta noteikumi “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “likums “Par vērtspapīriem”” attiecīgajos, protams, locījumos.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Tālāk 2. pantā ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums, būtībā redakcionāla rakstura.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk!
O.Kehris. 2. panta otrajā daļā ir saņemts Juridiskā biroja un deputātes Sāmītes priekšlikums, kur Juridiskā biroja priekšlikums jau ir iestrādāts Sāmītes iesniegtajā redakcijā, un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.
O.Kehris. 3. pantā ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums, proti, izsakot to redakcijā, ka komisija atrodas Latvijas Republikas Finansu ministrijas pārraudzībā. Lūdzam...
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!
O.Kehris. Un arī ir atbalstīts priekšlikums izslēgt 3. panta ceturtās daļas otro teikumu. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 4. panta otrajā teikumā vārdu “lielā” aizstāt ar vārdiem “papildinātā mazā”. Iet runa par ģerboņiem, kādus var lietot šī komisija. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O Kehris. Tālākais priekšlikums skar 6. panta otro sadaļu, kur lūdzam atbalstīt priekšlikumu papildināt ar vārdkopu “emisijas apturēšana un aizliegšana”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 6. pantā ceturtajā sadaļā lūdzam izslēgt vārdkopu “fizisko un juridisko personu”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
O.Kehris. 6. panta sestajā sadaļā arī izslēgt redakcionāli vārdkopu “vērtspapīru tirgus regulēšana un uzraudzība”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu no formālās puses. Šeit rakstīts ir nevis “sadaļa”, bet “punkts”. Bet lūdzu tālāk!
O.Kehris. Ņemšu to vērā. 7. pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums izteikt 1.punktu šādā redakcijā. Proti, ka komisija ir tiesīga pieņemt vērtspapīru tirgus dalībniekiem normatīvos aktus vērtspapīru emisijas, vērtspapīru tirgus un apgrozības jautājumos. Redakcija ir ilgstošās diskusijās saskaņota.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 8.pantā ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kura rezultātā ir tapis arī Finansu ministrijas priekšlikums, un līdz ar to šeit būtu... Šeit ir neprecizitāte, proti, rakstītajā, ka Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Būtu jābūt, ka šis priekšlikums ir iestrādāts finansu ministres Sāmītes priekšlikumā. Līdz ar to arī mēs lūdzam atbalstīt šo Sāmītes priekšlikumu par 8.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
O.Kehris. 11.pantā ir paredzēta jauna redakcija. Proti, ka padome izdod normatīvos aktus komisijas vārdā šā likuma 6.pantā noteiktajos ietvaros.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. Tālāk ir priekšlikumi par 14.pantu, proti, par padomes iecelšanu. Tika saņemti divi priekšlikumi no Finansu ministrijas, no Juridiskā biroja, un tā rezultātā ir tapusi jauna redakcija. Es varu to nolasīt, tā ir būtiska. Tā ir deputātes Počas redakcija, kuru komisija ir atbalstījusi. Proti, ka padomes sastāvā ir septiņi cilvēki — komisijas priekšsēdētājs, viņa biedrs un pieci padomes locekļi. Padomi vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa biedrs, komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā. Komisijas priekšsēdētāju un viņa biedru ieceļ amatā Saeima pēc Latvijas Republikas finansu ministra ieteikuma, padomes locekļus ieceļ amatā Saeima pēc komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. 15.pantā arī bija saņemti Juridiskā biroja un Finansu ministrijas priekšlikumi, kuri abi ir daļēji ņemti vērā. Būtībā finansu ministres priekšlikums ir daļēji ņemts vērā un Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts mūsu pašu komisijas izstrādātajā redakcijā, kura jums ir piedāvāta un kuru mēs lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. 17.pantā ir Juridiskā biroja un finansu ministres Sāmītes priekšlikumi, proti, izslēgt 17.panta trešo daļu. To mēs esam atbalstījuši. Līdz ar to arī ir ņemts pēc būtības vērā Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad lūdzam atbalstīt deputātes Sāmītes priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 18.pantā tika saņemti Juridiskā biroja un Finansu ministrijas priekšlikumi, un uz to pamata ir tapusi atbildīgās komisijas redakcija, proti, valdes locekļus apstiprina padome pēc komitejas priekšsēdētāja priekšlikuma, valdes kompetence tiek noteikta komitejas nolikumā un valdes locekļus var atbrīvot no amata ar padomes lēmumu. Līdz ar to aicinām atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. Līdzīgi ir arī 19.pantā, ir izveidota atbildīgās komisijas redakcija. Līdz ar to tajā pēc būtības ir ņemti vērā Finansu ministrijas un Juridiskā biroja priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 20.pantā atbildīgā komisija ir atbalstījusi pati savu priekšlikumu, proti, ka valdes sēdes vada komisijas priekšsēdētājs. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
O.Kehris. 22.pantā ir atbalstīts finansu ministres priekšlikums izslēgt 22.panta otro daļu pēc būtības ņemot vērā arī Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
O.Kehris. 23.pantu komisija ir atbalstījusi finansu ministres izteiktajā redakcijā, ka komisija tiek finansēta no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta. Praktiski līdz ar to ir ņemts vērā arī Juridiskā biroja lūgums precizēt šo redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
O.Kehris. Jā, līdz ar to pantos priekšlikumu vairāk nav. Ir priekšlikumi pārejas noteikumos, kur komisija, ņemot vērā Juridiskā biroja un finansu ministres... ministrijas priekšlikumu, ir formulējusi savu redakciju, proti, izsakot to, ka Ministru kabinetam divu nedēļu laikā, ja tas ir...Šeit stāv rakstīts tekstā: “Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.oktobrim apstiprināt vērtspapīru tirgus komisijas nolikumu”. Mūsu doma komisijā bija, ka vajadzētu to darīt divu nedēļu laikā, bet tehniski tur laikam cilvēki plānoja, kā tas varētu būt, un ir ierakstījuši 1.oktobri. Ja tas ir pieļaujami, tad mēs lūgtu jau šajā tekstā labot, ka Ministru kabinetam divu nedēļu laikā apstiprināt vērtspapīru tirgus komisiju. Līdz ar to tas, protams, būtu pēc šā likuma pieņemšanas divu nedēļu laikā. Kabinets jau pašlaik to zina un var tam gatavoties.
Sēdes vadītājs. Bet vai nebūtu labāk, ja komisija tagad šo priekšlikumu noņemtu un trešajā lasījumā tad arī ierosinātu, tad mums nebūs arī nekādu juridisku nianšu un rezultāts taču būs tas pats. Neviens deputāts jau neiebilst. Kā jūs vēlaties, tā ierosiniet.
O.Kehris. Es tam piekristu, varbūt tam ir jāpiekrīt, tikai ar tādu paskaidrojumu, ka mēs esam runājuši ar Vērtspapīru departamenta darbiniekiem. Protams, viņi ir diezgan negribīgi, bet viņi to var izdarīt. Biržas darbības semīgai uzsākšanai, kas burtiski šajās dienās ir arī notikusi. Bet, lai tā sekmīgi attīstītos, būtu nepieciešami pēc iespējas ātrāk šie noteikumi. Līdz ar to es to labprāt noņemtu, bet tāda izpratne ir, ka Saeima acīmredzot atbalstīs šīs divas nedēļas līdz trešajam lasījumam, jo Ministru kabinetam jau tagad ir skaidri zināms tas, ka šie noteikumi būs vajadzīgi. Tātad lai tie netiktu sākti rakstīt tikai tajā brīdī, kad likums formāli ir stājies spēkā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Mēs atbalstām jūsu priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu zvanīt!
Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par vērtspapīru tirgus komiteju” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas—- 2. Pieņemts. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 2.augustu — nav deputātiem iebilžu? Nav. Šis priekšlikums ir pieņemts.
O.Kehris. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts — “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Otrais lasījums. Šeit nu jāatzīst laikam tehniska kļūda, jo deputāts Graudiņš pārstāv... nepārstāv Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, bet pārstāv Tautsaimniecības, agrārās un reģionālas attīstības komisiju. Lūdzu, deputāts Graudiņš, “Latvijas ceļš”, komisijas vārdā!
M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Vispirms pavisam īsu atskatu par šā likuma jēgu, jo viņš diezgan ilgi ir virzījies caur Saeimas komisijām un pat Ministru kabinetā, tā ka es vienkārši pavisam ātri gribu atgādināt. Šis likums ir domāts, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektrības un siltuma piegādi. Lai tas notiktu, ir jāatrod ideāls līdzsvars starp patērētāju interesēm un patērētāju maksātspēju, lielo energoapgādes uzņēmumu dzīvotspēju un modernizācijas prasībām. Kopsaucējs patērētājiem un šiem uzņēmumiem ir racionāla un ekonomiska enerģijas ražošana un sadale, kas pasargā patērētāju naudasmaku un kas neizkūpina gaisā valsts naudu, pasliktinot mūsu ārējās tirdzniecības deficītu. Tātad šajā nolūkā stūrakmens likumprojektam ir energoapgādes regulēšanas padome. Jūs noteikti atceraties, ka mēs Saeimā esam par dažādām padomēm gari un plaši debatējuši - gan elektronisko masu mediju padomi, gan Latvijas Bankas padomi un tamlīdzīgi. Un manis vadītā darba grupa ir ierosinājusi un Tautsaimniecības komisija atbalstījusi, ka šajā likumprojektā mēs nodrošinātu plašu sabiedrības interešu pārstāvību energoapgādes regulēšanas padomē, lai šī padome nebūtu valsts monopoluzņēmumu kalpībā, bet lai tā atrastu sabalansētību starp ražotāju un patērētāju interesēm. Un tātad reizē arī, kādēļ valsts ministrs Ozoliņš nav šeit šodien ieradies, šis likumprojekts nepieciešams ārzemju ieguldītāju līdzdalībai Daugavas kaskādes un citu energouzņēmumu modernizācijā, jo visiem ārzemju ieguldītājiem ir jāzina spēles noteikumi, pienākumi un prasības, pirms jebkurš ieguldīs naudu Latvijas energouzņēmumos.
Tātad pirmajā nodaļā “Vispārīgie noteikumi” 1.pantā “lietotie termini” komisija neatbalsta Spuģa kunga ieteikumu mainīt 1.panta 6.punkta definīciju, bet ierosina rakstīt “energoapgādes uzņēmuma objekts tehnisku iemeslu dēļ.”
Sēdes vadītājs. Tā, lūdzu!
M.Graudiņš. Ierosinājums ir atbalstīt komisijas ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Nu, šeit zālē deputāts Spuģis nepiedalās, viņš ir neapmaksātā atvaļinājumā. Līdz ar to iepriekšējā prakse bijusi dažāda, mēs balsojām, nebalsojām. Ja ir deputāti, kuri lūdz balsot šo priekšlikumu, tad pasakiet, lūdzu, bet es klausījos iepriekšējās sēdes vadītāju, tad mēs nebalsojām to deputātu priekšlikumus, kuri paši neatrodas zālē, ja kāds no deputātiem to neprasa. Pret komisijas redakciju nav iebilžu? Nav. Tālāk!
M.Graudiņš. Nākamā izmaiņa 2.lapā - izteikt 1.panta 15.punktu šādā redakcijā. Iesniedzis valsts ministrs Ozoliņš: “Dabīgais monopolstāvoklis energoapgādē - objektīvu ekonomiska vai tehniska rakstura apstākļu ierobežota konkurence.” Komisijas ierosinājums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Nākamo, lūdzu, pantu!
M.Graudiņš. 2.pantā komisija ir atbalstījusi valsts ministra Ozoliņa un daļēji atbalstījusi deputāta Spuģa priekšlikumu, ieviešot izmaiņu, kas noteikta, lai nodrošinātu patērētāju nepārtrauktu un netraucētu apgādi ar energoresursiem. Tas ir teorētisks mērķis, kas piemīt šim likumprojektam. Komisija ierosina akceptēt, atbalstīt šo izmaiņu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Ir iebilde. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība! Atklājam debates.
Z.Tomiņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatot šo likumprojektu par enerģētiku pirmajā lasījumā, varbūt debatēs nepiedalījos, jo konkrētā likuma būtību izsaka tā panti. Man bija iespēja piedalīties vienreiz darba grupas laikā, un es arī izteicu savus iebildumus. Un tāpēc šodien es varbūt sīkāk izteikšos par konkrētiem likumprojekta pantiem. Un vēl jo vairāk, redzot valdības pēdējās aktivitātes enerģētikas sektorā attiecībā uz nacionālas nozīmes uzņēmumiem, tādiem kā “Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Ventspils nafta”, saistībā ar iespējamo privatizāciju. Ja sabiedrībā, Saeimā tika neviennozīmīgi uzņemta “Lattelekom” izveidošana, veicot privatizāciju ar investīciju un kapitālu piesaistīšanas metodi, tad iepriekš minētie uzņēmumi var tikt, kā mēs redzam, privatizēti, vienkārši izpārdodot to daļas, lai par iegūtajiem līdzekļiem, domājams, īslaicīgi segtu budžetu vai budžeta problēmas. Es domāju, ka tā ir īslaicīga politika, jo šie uzņēmumi ir peļņu nesoši un tādi paliks arī nākotnē. Pēc Valsts īpašuma fonda datiem vislielāko peļņu no valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem 1995.gada pirmajos trijos mēnešos deva tieši enerģētikas sektora uzņēmumi “Latvijas gāze”, “Latvijas nafta”, “Latvenergo”, “Ventspils nafta”, arī “Latrostrans”. Tātad milzīgas summas, un šo uzņēmumu peļņa veido 90 procentus no Valsts īpašuma fondā esošo uzņēmumu nopelnītā. Un šodien iet runa jau valdības aizkulisēs, ka šie uzņēmumi varētu tikt pārdoti ne tikai ar investīciju piesaistīšanas, ieguldījumu piesaistīšanas metodi, bet arī izpārdodot to daļas. Un es nedomāju, ka šo uzņēmumu akcijas iegūs iedzīvotāji par privatizācijas sertifikātiem, ja nu vienīgi nelielu daļu. Un tāpēc uzskatu par nepieciešamu izteikt savus secinājumus par šā likumprojekta 2.pantu, kuram, kā Graudiņa kungs teica, būtu jāizsaka šī likuma jēga. Tātad, respektīvi, šis 2.pants - citēju: “Šis likums nosaka uzņēmumu pienākumus un tiesības energoapgādē, lai aizsargātu enerģijas patērētāju intereses, veicinātu uzņēmējdarbību šajā jomā, kā arī nodrošinātu valsts enerģētikas politikas realizāciju.” Man jāatzīst, ka likumdošanā pēdējā laikā sen nav, tēlaini izsakoties, tik skaists nekas redzēts, šeit ir pateikta it kā visa šī likuma kvintesence. Tātad likumā būšot gan noteiktas uzņēmēju tiesības un pienākumi, gan aizsargātas enerģijas patērētāju intereses, gan veicināta uzņēmējdarbība šajā jomā. Un, kā redzam, pat nodrošināta valsts enerģētikas politikas realizācija vai, kā enerģētikas valsts ministrs ierosina, nodrošināta energoapgādes atbilstība valsts enerģētikas politikai. Labi pateikts, bet kur tad galu galā ir tā valsts enerģētikas politika? Un laikam to arī nesagaidīsim, vismaz no šīs valdības. Pagājušā gada septembrī laikrakstā “Labrīt” Andra Pētersona rakstā varējām lasīt... raksts bija ar nosaukumu “Top Latvijas nacionālā erneģētikas programma”, varējām lasīt, ka diemžēl valsts enerģētikas atveseļošanas recepti izstrādā lēni, ka pusgada laikā ir sagatavots tikai šīs programmas uzmetums un ka programmas izstrādāšanai no budžeta nepieciešami vēl 50 tūkstoši latu. Toties palīdzot “Latvenergo” un “Latvijas gāzei”, bet līdz ar to jaunajā programmā būšot pārstāvētas viņu intereses. Vēl vairāk - trīs no pieciem enerģētikas programmas vadības grupas locekļiem ir ieinteresēti abu dabisko monopolu attīstībā. Un secināts (citēju): diemžēl valsts pati pašlaik nezina, ko darīt ar savu mantu, tās attīstības programma joprojām nav izstrādāta, ir tapuši tikai prioritārie tautsaimniecības attīstības virzieni un līdzīgu plānu drupatas. Nu, es uzskatītu par tādām drupatām arī valdības enerģētikas politiku, politiku enerģētikas sektorā.
Tagad par šajā pantā minētajām uzņēmēju tiesībām un pienākumiem. Likumprojektā gan vairāk plaši runāts par padomes tiesībām, uzņēmēju pakļautību, sodiem un pienākumiem pret regulēšanas padomi un pat par enerģētikas valsts ministra tiesībām, tādā veidā paplašinot likumu par ministriju, kabineta iekārtu, ministriem doto kompetenci. Bet pašu uzņēmēju tiesības atrunātas ja nu 25.pantā, kur iet runa par servitūta tiesībām energoapgādē, jo arī 31.panta ceturto daļu ir ierosināts izslēgt. Pienākumi toties ir skaidri definēti - nodrošināt enerģijas patērētāju intereses un apmierināt to pamatotās prasības. Ko nu vairāk var vēlēties? Kā mēs visi saprotam, tad šis likums ir speciālais jeb īpašais likums un tieši šajā 2.pantā ir jābūt pateiktam, kas tad galu galā ir šajā likumā. Un tam, šim speciālajam likumam, protams, būtu jābūt pakārtotam “jumta likumam” jeb valsts enerģētikas politikas koncepcijai un saskaņotam ar to. Un pēc šiem likumiem un koncepcijas jeb “masterplāna” būtu vieglāk vadīties, izstrādājot, veidojot šī speciālā likuma attiecīgās institūcijas un dodot tām atbilstošas un funkcijas pilnvaras. Un padomes pamatfunkcijām būtu jābūt dabisko un mākslīgo monopolu regulēšanai, konkurences jautājumu risināšanai, kā arī strukturālu izmaiņu veicināšanai enerģētikā. Tātad konkurences jautājumi. Tie joprojām ir ierobežoti vertikālās integrācijas apstākļos. Strukturālās izmaiņas. Kādā virzienā? Tieši tam ir nepieciešama valsts enerģētikas politika jeb programma, un pie tam es uzskatu, ka šai programmai būtu jābūt apstiprinātai Saeimā. Likumprojektā un šajā pantā, kas saskan ar to, būtu jāparāda, kā tad tiks regulētas šīs metodes, kāds būs ekonomiskās regulēšanas mehānisms, piemēram, nacionālā monopola gadījumā. Tas nav pateikts. Neparādās likumprojektā arī regulēšanas kompetence valsts monopoliem un pašvaldību uzņēmumiem, kuru regulēšanai valsts līmenī nav objektīva pamata. Valstij vairāk būtu jārūpējas par iedzīvotāju maksātspēju un sociālajām programmām, nevis par lēmumu pieņemšanu uz pašvaldību rēķina.
Ko tad 2. pants definē? Definē šo speciālo likumu, un tālāk visā likumā, izņemot neskaidras padomes funkcijas un energoapgādes uzņēmumu licencēšanas tehniskos parametrus, diemžēl seko tikai atsauces uz vispārējiem likumiem. Paskatāmies to pašu 3.pantu - “Energoapgādes uzņēmējdarbības tiesiskais pamats”. Tiesiskās attiecības, kas veidojas, veicot energoapgādi, un tā tālāk, Latvijas Republikā nosaka Civillikums, likums par uzņēmējdarbību un citi likumi. Tātad ne jau šis īpašais likums nosaka attiecības uzņēmējdarbības regulēšanā enerģētikā. Paskatāmies 4.panta otro daļu - ir visai sarežģīta lieta no tā viedokļa, ka te ir tā uzrakstīts, ka visādi var tulkot šīs lietas. No vienas puses, tiešām, ja ir pieņemta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcijā 4.panta pirmā daļa, ka “valsts pārvaldi energoapgādes jautājumos Latvijas Republikā realizē energoapgādes regulēšanas valsts padome (turpmāk padome)”, līdz ar to šajā pantā it kā vajadzētu būt pašam par sevi saprotamam, ka šī koncepcija jau ir akceptēta, un tālāk visur vajadzētu rakstīt tiešām attiecīgi tā, kā tas ir balsojumā. Bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija akceptējusi redakciju, ka “padome ir valsts institūcija, kas regulē energoapgādi saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu”. Un šādos gadījumos tomēr vajadzētu balsot, lai būtu pavisam skaidrs, jo šeit šo vārdu dažāda kārtība pēc tam var dažādi tikt iztulkota. Vai jums nav iebilžu, ja es varbūt par procedūru pateikšu un jūs pēc tam varēsiet komentēt, godātais referent, proti, ka vispirms balsosim acīmredzot šeit iesniegšanas secībā, kā šeit uzrādīts, jo atbildīgās komisijas redakcija ir balsojama pēdējā. Lūdzu!
M.Graudiņš. Mans lūgums būtu tomēr... nu ja, jūs varat izšķirties, saprotams, kādā secībā balsot. Es domāju, ka varētu tomēr balsot par komisijas variantu kā pirmo. Katrā ziņā šis iepriekšējais balsojums, manuprāt, neizslēdz mums iespēju dēvēt šo padomi par valsts institūciju. Es tieši varētu vispārīgāk komentēt — attīstība, rakstot šo likumprojektu, ir bijusi tīri interesanta šajā ziņā, jo, lūk, tieši šis process, kur darba grupa un Tautsaimniecības komisija ir centusies paplašināt Saeimas iespējas un tādā veidā paplašināt, radīt tiešākas iespējas sabiedrībai kontrolēt šo padomi, ir bijis process, kurā mēs esam centušies Saeimai radīt gan lielākas iespējas noteikt šo padomes locekļu sastāvu, gan arī lielākas iespējas Saeimai atcelt šos padomes locekļus. Un, lūk, tas process ir tapis lielā mērā sakarā ar opozīcijas pārstāvju iebildumiem, ka šī padome varētu būt politizēta, varētu būt pārāk pakļauta tikai tā laika Latvijas valdībai. Un, lūk, tagad mēs piedzīvojam procesu, kur opozīcijas pārstāvji pēc tam, kad darba grupa ir paplašinājusi Saeimai iespējas noteikt šīs padomes sastāvu, tagad atkal mēģina sašaurināt šīs padomes... nu, teiksim, Saeimas iespējas kontrolēt šo padomi un atvēlēt tikai Ministru kabinetam iespējas pārraudzīt šo padomi, jo konstitūcijā ir teikts, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. Tieši tāpēc šis likums ir tik daudz aizkavējies, ka mēs gribējām paplašināt Saeimai iespējas noteikt pašai šo padomes sastāvu.
Un tāpēc es lūgtu, ja jums ir šis 626. dokuments, varbūt sekot līdzi šiem priekšlikumiem un paraudzīties, kā tie patiesībā varētu saskanēt ar turpmākajiem pantiem, kur mēs gribam nodrošinat tieši Saeimai un sabiedrībai tiešākas iespējas kontrolēt šo padomi, jo mēs redzam, ka atsevišķos gadījumos, kā attiecībā uz Latvijas Banku un citur, Saeimai trūkušas iespējas pietiekami kontrolēt šāda rakstura padomes darbību.
Tādēļ turpmākajos pantos arī ir normas, kuras nodrošinātu šīs padomes lielāku neatkarību, lielāku atbilstību sabiedrības interesēm. Bet, ja mēs gribam iet atpakaļ uz to pusi, ka tikai Ministru kabinets un atsevišķas ministrijas pilnīgi pārrauga un kontrolē šo padomi un līdz ar to tarifus, kurus varēs noteikt “Latvijas gāze”, “Latvenergo” un citi monopoluzņēmumi, tad tiešām mums ir jāpieņem šis virziens, kuru ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Bet Tautsaimniecības komisija ir gājusi uz šo vispārējo pieeju, radot Saeimai lielākas iespējas kontrolēt padomes darbību un līdz ar to nosaucot šo padomi par valsts institūciju.
Tādēļ es beidzu un lūdzu balsot par Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu.
Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — par procedūru, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es lūgtu tomēr, lai referents neizmantotu savu galavārdu Saeimas maldināšanai, jo tūlīt tālāk ir konkrēti un skaidri rakstīts, ka kabinets tādā vai citādā gadījumā, gan vienā priekšlikumā, gan otrā apstiprina padomes sastāvu. Un nevis Saeima, kā viņš to saka tagad, apgalvodams, ka ir gribējuši paplašināt. Es nesaprotu šo loģiku, kāpēc šāda maldināšana notiek.
Sēdes vadītājs. Pieņemsim, ka maldināšana ir procedūra. Lūdzu zvanu! Es šeit par formu runāju, nevis par būtību. Par procedūru kā deputāts jūs drīkstat. Par procedūru deputāts Māris Graudiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
Nedaudz uzgaidiet, lūdzu, kolēģi!