Ministru kabineta ziņas

Valdības 1. augusta sēdē

Vakar kārtējā valdības sēdē akceptēja jautājumu par preču izcelsmes sertifikātiem. Turpmāk preferenciālos (eksportējot preferenciāli sertificētas preces uz valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi, tās netiek apliktas ar ievedmuitu) preču izcelsmes sertifikātus izsniegs tikai muitas iestādes. Nepreferenciālos sertifikātus turpinās izsniegt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Lai cīnītos ar alkoholisma izplatību, MK apstiprināja Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas nolikumu. Komisija izstrādās valsts alkohola politiku, priekšlikumus alkoholisko dzērienu kontrabandas un nelikumīgas izgatavošanas ierobežošanai, alkoholisma profilakses sistēmu, lai samazinātos alkohola patēriņš iedzīvotāju vidū.

Valdība akceptēja grozījumus Noteikumos par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Uzņēmumu reģistra. Valsts nodevas likme par rakstiskas informācijas saņemšanu samazināta līdz četriem latiem.

Valdība izdevusi rīkojumu “Par Latvijas Republikas valdības izsniegto aizdevumu atmaksas kārtību banku maksātnespējas gadījumā”. Finansu ministrija noteiks bankas valdības izsniegto ārvalstu aizdevumu apkalpošanu. Savukārt saistību pārņēmēju banku katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no aizdevuma apmēra un atmaksas termiņa noteiks Finansu ministrija kopīgi ar Latvijas Banku.

Ir akceptēti grozījumi likumos “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” un “Par uzņēmumu ienākumu nodokli”. Ar grozījumu stāšanos spēkā kļūs neizdevīga jebkādu mākslīgu maksājumu shēmu izveidošana, kā arī radīsies iespēja ierobežot beznodokļu zonās reģistrētu uzņēmumu darbību Latvijā un kontrolēt naudas aizplūšanu uz beznodokļu un zemu nodokļu teritorijām.

Valdība akceptēja Latvijas Republikas un Kanādas konvenciju par dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem. Paredzēts, ka konvencija stāsies spēkā 1996. gada 1. janvārī.

Tika nolemts nodot privatizācijai valsts akciju sabiedrību “Latvijas gāze” pirmajā privatizācijas kārtā pārdodot ne vairāk par 24 procentiem akciju.

Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons iepazīstināja klātesošos ar stāvokli Latvijas cietumos. Tika atzīmēts, ka pirmajā pusgadā cietumu vajadzībām netika saņemti 14 procenti no plānotajiem līdzekļiem. J.Ādamsons kā svarīgākos no cietumos veicamajiem pasākumien uzsvēra Jelgavas un Brasas cietuma tālāku rekonstrukciju un cietumu sagatavošanu ziemai.

Valdība akceptēja līdzekļu piešķiršanu viesuļvētrā sabojātā Rundāles pils jumta remontam un plafona gleznojuma glābšanas darbiem. Paredzēts piešķirt 5000 latu.

Ministri nolēma piešķirt Ministru kabineta atzinības rakstu Murjāņu sporta ģimnāzijas riteņbraukšanas trenerim Ernestam Pūcem. Atzinības rakstu pasniegs izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals.

Valdības preses dienests

Vakar Ministru kabineta kārtējās sēdes konceptuālā daļā tika spriests par atsevišķu valsts institūciju reorganizāciju. Ir izstrādāti priekšlikumi par Pilsonības un imigrācijas departamenta un Naturalizācijas pārvaldes reorganizāciju, uz to bāzes radot līdzvērtīgas struktūras. Uz Naturalizācijas pārvaldes bāzes paredzēts izveidot Pilsonības lietu pārvaldi Tieslietu ministrijas pārraudzībā, savukārt uz PID bāzes — Imigrācijas departamentu. Iedzīvotāju reģistru paredzēts reorganizēt par Iedzīvotāju reģistra informācijas centru, kas būs patstāvīga organizācija Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.

Pilsonības lietu pārvaldes kompetencē būtu naturalizācija, pilsoņu reģistrācija, pilsonības zaudēšana un atjaunošana un personas dokumentu noformēšana pases saņemšanai, repatriācijai un tautības ieraksta maiņai.

Imigrācijas departaments nodarbosies ar uzturēšanās atļauju, vīzu, pasu izsniegšanu, ar migrācijas, nelegālās migrācijas un bēgļu jautājumiem.

Iedzīvotāju reģistra informācijas centrs uzturēs un pilnveidos iedzīvotāju datu bāzi, kā arī nodarbosies ar centra rīcībā esošo informāciju.

Var prognozēt, ka reorganizācijas rezultātā palielināsies iestāžu atbildība un profesionalitāte. Iestāžu struktūra būs piemērota darbam vienotā valsts informācijas tīklā. Iedzīvotāju reģistra informācijas centrs varētu pildīt arī sistēmas “Iedzīvotājs” un Adresu biroja funkcijas, tādējādi abas pēdējās likvidējot. Reorganizācijas rezultātā iestāžu kopējais štata vienību skaits varētu samazināties par 100 darba vietām. Savukārt vienota valsts informācijas tīkla izveide nākotnē ļautu ietaupīt vēl 100 darba vietas.

Valdības preses dienests