MINISTRIJU ZIŅAS

Par Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanos

Sestdien, 29.jūlijā, un svētdien, 30.jūlijā, Igaunijā, Sāremā sala, notika trīs Baltijas valstu iekšlietu ministru tikšanās. Par tās norisi un pieņemtajiem lēmumiem žurnālisti tika informēti preses konferencē, kas notika otrdien, 1.augustā, Iekšlietu ministrijā. Preses konferencē piedalījās: iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, IeM Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks Juris Ņabis, Ekonomiskās policijas priekšnieks Didzis Šmitiņš un Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Aleksandra Rozova.

Iekšlietu ministrs J.Ādamsons teica: “Baltijas valstu iekšlietu ministru apspriede tika veltīta ļoti lietišķām pārrunām par to, kā cīnīties pret noziedzību. Pieņemti un parakstīti divi dokumenti: trīs Baltijas valstu iekšlietu ministru kopīgs paziņojums par pasākumiem cīņā pret organizēto noziedzību un šo valstu iekšlietu ministru lēmums par kopīgiem pasākumiem cīņā pret noziedzību un Baltijas valstu iekšlietu ministriju trīspusējā līguma par sadarbību īstenošanu.

Kā zināms, apmēram pirms mēneša tika parakstīts Baltijas valstu iekšlietu ministriju trīspusējs līgums, kurā bija minēti 15 sadarbības virzieni. Tagad Baltijas valstu iekšlietu ministri nolēma, ka katra valsts uzņemsies atbildību par pieciem vai sešiem tiem sadarbības virzieniem, kuros šai valstij ir vislabākie panākumi un vislielākā pieredze vēršoties pret noziedzību.

Latvijas Iekšlietu ministrija uzņemas atbildību par šādiem virzieniem — cīņu pret narkotiku un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību un izplatīšanu, ar kontrabandu un citiem noziegumiem ekonomikas sfērā, cīņu pret organizēto noziedzību un terorismu, par noziegumu izdarīšanu aizdomās turēto personu meklēšanu, kā arī ceļu satiksmes drošības un ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbības nodrošināšanu.

Mūsu tikšanās laikā mēs apspriedām arī citas problēmas un vienojāmies: lai sekmīgāk koordinētu cīņu pret noziedzību, Baltijas valstu iekšlietu ministri turpmāk tiksies regulāri — apmēram reizi mēnesī. Mēs pieņēmām arī lēmumu izveidot nelielu biroju, kas koordinētu Baltijas valstu iekšlietu ministriju darbību noziedzības apkarošanā.”

Latvijas Iekšlietu ministrijā izveidota speciāla pārvalde cīņai pret terorismu. Pašlaik ārzemju speciālisti apmāca lielu Latvijas policistu grupu.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks Juris Ņabis pastāstīja, ka Latvijas ugunsdzēsējiem jau ir laba sadarbība ar lietuviešu kolēģiem. Turpmāk tā jāpilnveido ar Igaunijas ugunsdzēsējiem. Latvijas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūras arvien biežās piedalās arī autoavāriju un ķīmisko avāriju seku likvidēšanā, kā arī veic glābšanas darbus uz ūdens. Lai sekmīgi veiktu ugunsdzēsības un glābšanas darbus, nepieciešama attiecīga tehnika. Tās iegādē lielu palīdzību sniedz Somija, Vācija un Zviedrija. Vienlaikus mūsu ugusndzēsības un glābšanas dienestu darbinieki ārzemēs tiek apmācīti, kā cīnīties pret ķīmiskajām avārijām un to izraisītajām sekām.

J.Ņabis piebilda, ka latviešu un lietuviešu ugusndzēsības un glābšanas dienestu sadarbību stimulē tas, ka tuvu Latvijas robežai atrodas divi nozīmīgi un potenciāli bīstami objekti: Ignalinas AES un Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca.

Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieka vietniece A.Rozova atzīmēja, ka Latvija, vēršoties pret narkotiku izplatīšanu, ir mazliet apsteigusi Igauniju un Lietuvu. Narkotiku apkarošanas birojam ir laba sadarbība ar robežu apsardzi un muitu. Vienlaikus situācija narkotiku jomā saasinās. Latvijā iekļūst narkotikas, kas tiek ievestas no ārzemēm. Piemēram, magoņu salmiņi iesūtīti ceļo no Lietuvas un Ukrainas. Diemžēl Latvija kļuvusi arī par narkotiku tranzītvalsti. Tādēļ turpmāk narkotiku apkarošanā Latvijai ir ciešāk jākoordinē sadarbība ar citām valstīm.

Ekonomiskās policijas priekšnieks Didzis Šmitiņš pastāstīja, ka cīņā ar ekonomisko noziedzību turpmāk būs trīs prioritātes: banku problēmu risisnāšana, kontrabandas apkarošana, ANO rekomendāciju īstenošana, vēršoties pret nelikumīgi iegūtās naudas atmazgāšanu. Šajā sakarībā ir jāpilnveido likumdošana Latvijā. Šajā ziņā Lietuva ir apsteigusi Latviju. Saskaņā ar Lietuvas likumiem šīs valsts policija no bankām var pieprasīt ziņas par naudas kontiem un lielu naudas summu virzību. Latvijā veiksmīgi apkarot kontrabandu palīdz Ministru kabineta noteikumi par vienotu muitas zonu Latvijas teritorijā. Ievērojot tos, policija var pārbaudīt automašīnu kravas un nelikumīgi ievestās preces konfiscēt jebkurā Latvijas vietā.

Preses konferences noslēgumā iekšlietu ministrs informēja par operatīvo pasākumu plāna “Drošība” īstenošanu (skat. IeM preses centra paziņojumu). J.Ādamsons piebilda, ka panākta principiāla vienošanās ar Igaunijas un Lietuvas iekšlietu ministrijām par tamlīdzīgu operāciju vienlaicīgu veikšanu visās trīs Baltijas valstīs.

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors