"Latvija ir stabila NATO kandidātvalsts"

Vakar, 29. martā, Rīgā ieradās NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons un piedalījās Latvijas Transatlantiskās organizācijas LATO dibināšanā

LATO priekšsēža vietnieks Ojārs Kalniņš:

— Jūsu ekselences! Dāmas un kungi! Man ir liels gods jūs redzēt šajā pasākumā. 1940. gadā Latvijas sabiedrība konstatēja divus faktus: ja valstī nav drošības, tad demokrātija ilgi pastāvēt nevar, ja valstī nav demokrātijas, tad neviena valsts iedzīvotāja drošība nav garantēta. Kopš 1991. gada Latvija ir centusies panākt, lai mūsu valsts un demokrātija vairs netiktu apdraudēta. Mēs atgriežamies pasaulē kā neatkarīga valsts. Nebūtu pareizi teikt, ka mēs atgriežamies Eiropā, jo Latvija nekad Eiropu nav atstājusi. Mēs vienmēr bijām un būsim Eiropas sastāvdaļa. Tā Eiropa, kas atgriežas Latvijā, ir arvien vairāk vienota Eiropa, tai ir kopējas vērtības, kopējas intereses un nākotne. Tā Eiropa, kas atgriežas Latvijā, ir arvien vairāk vienota zem NATO karoga. Kopš NATO dibināšanas 1949. gadā neviena NATO valsts nav piedzīvojusi karu. Viens no NATO paplašināšanas mērķiem ir palielināt šo telpu, kurā valda miers, drošība un demokrātija. Šo iemeslu dēļ Latvijas mērķis iekļauties NATO ir saistīts ne tikai ar valsts vai valdības interesēm, bet arī ar katra Latvijas iedzīvotāja vēlēšanos dzīvot valstī, kas ir demokrātiska un droša. Tādēļ, lai katrs Latvijas iedzīvotājs varētu aktīvi piedalīties šo mērķu īstenošanā, ir dibināta Latvijas Transatlantiskā organizācija. Kā sabiedriskai organizācijai, kas atspoguļo tautas vēlmes un gribu, mums ir liels gandarījums, ka Valsts prezidente un NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons šovakar ir kopā ar mums. Tagad man ir tas gods dot vārdu uzrunai Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 29.martā, pl.20.00, Latvijas Akadēmiskajā biblotēkā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— Jūsu ekselences! ģenerālsekretāra kungs, cienījamie LATO dibinātāji! Man ir patiess prieks būt kopā ar jums un sveikt jūs visus, uzsākot Latvijas Transatlantiskās organizācijas darbu. Jūs nebūtu varējuši izvēlēties labāku datumu kā šo, kad pie mums viesos ir NATO ģenerālsekretārs. Pašreizējo laika posmu mūsu valsts vēsturē raksturo ļoti vienkāršs trīs vārdu savienojums — Latvija integrējas NATO.

Sagatavošanās iestājai NATO ir kļuvusi par visas valsts un sabiedrības uzdevumu. Mūsu bruņotie spēki apgūst NATO valstu pieredzi un kritērijus, mūsu uzņēmēji un zemnieki arvien aktīvāk iesaistās vienotas Eiropas sabiedriskajā telpā. Šajā kontekstā ļoti svarīgs ir visas Latvijas sabiedrības saliedēts atbalsts valsts integrācijai NATO. Tāpēc šodien es domāju par to, kā vairot un stiprināt sabiedrības atbalstu, kā celt vispārējo informētības un izpratnes līmeni. Es visnotaļ atbalstu šo sabiedrisko iniciatīvu, kas vērsta uz vispusīgu Latvijas integrāciju transatlantiskajā telpā. Saskaņā ar Vašingtonas galotņu konferenci Latvija ir nopietna kandidātvalsts dalībai NATO.

Lai gan juridiski vairāki gadi mūs vēl šķir no pilntiesīgas dalībnieces statusa NATO, es uzskatu, ka LATO ir dibināta ļoti svarīgā brīdī. Brīdī, kad Latvija lietišķi risina praktiskus jautājumus,

mūsu NATO partneri izvērtē paplašināšanās stratēģijas nākamo posmu. Ir skaidrs, ka šajā procesā Latvijas sabiedrības atbalstam un izpratnei ir būtiska loma, tāpēc šodien mēs runājam par to, kā vairot sabiedrības atbalstu, kā celt tās izpratnes līmeni.

LATO darbības plāns ietver vairākus būtiskus darbības virzienus. Tā plāno apvienot Latvijas sabiedrības ekonomisko, sociālo, kultūras potenciālu, lai veicinātu Latvijas virzību uz NATO. Es īpaši vēlētos uzsvērt vienu no LATO pamatmērķiem — izglītot un informēt sabiedrību par tiem pamatprincipiem un tām vērtībām, kuras vieno un aizstāv Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstis. Es to uzskatu par visnotaļ cēlu un atbalstāmu uzdevumu.

Nevalstiskajām organizācijām jau tradicionāli ir liela ietekme uz Latvijas sabiedrisko dzīvi. "Eiropas kustība Latvijā" veicina Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, ir izvērsusi enerģiskas aktivitātes daudzās jomās valsts un sabiedrības modernizācijā un demokratizācijā. Es ceru, ka arī LATO kļūs aktīva dalībniece diskusijās par Latvijas un visas Eiropas attīstības ceļiem XXI gadsimtā. Es ceru, ka šī kustība iegūs domubiedrus, pieredzi un zināšanas radniecīgās NATO partnervalstīs. Ziemeļatlantijas līguma asociācija ir vērtīga LATO sadarbības partnere.

Es gribu izcelt vēl vienu faktu, kas, manā skatījumā, raksturo LATO vērtību un potenciālu — tajā ir apvienoti dažādu valodu, tautību un reliģiju pārstāvji, pierādot, ka ir aktīvi sabiedrības locekļi un var kopā veidot mūsu valsti un sabiedrību. Latvijas vēlēšanās kļūt par NATO dalībvalsti ir viena no svarīgākajām ārpolitikas prioritātēm. To atbalsta mūsu valsts politiskā griba, to pierāda mūsu valsts gatavība ieguldīt finanses bruņoto spēku attīstībā. Es ceru, ka šī jaunā sabiedriskā organizācija palīdzēs turpināt rast atbalstu Latvijas tautā. Es novēlu jums ļoti labas sekmes.

NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons:

— Prezidentes kundze, Jūsu ekselences, jaunās organizācijas dibinātāji! Dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos jums visiem pateikties par ielūgumu atbraukt šeit, uz šo skaisto pilsētu. Jūsu prezidentes kundze bija pirmā valsts vadītāja, kas mani apciemoja Briselē NATO galvenajā mītnē un ielūdza mani viesoties Latvijā jau pirms pieciem bezgala gariem mēnešiem. Pēc tam, kad esmu apciemojis 31 citu valsti, esmu beidzot ieradies Rīgā. Un redzu, ka Rīga atbilst tai labajai reputācijai, kas par to ir izplatījusies, par tās arhitektūru un kultūru, kas ir veidojusies daudzu gadsimtu garumā vietā, kas atrodas starp Austrumiem un Rietumiem. Man bija ļoti patīkami dažas minūtes jau šovakar baudīt Rīgas arhitektūras jaukumus.

Bez tam man ir prieks ierasties Rīgā arī tādēļ, ka te ir dzimis un bērnību pavadījis Jesaja Berlins, viens no slavenākajiem XX gadsimta filozofiem. Man nav pārsteigums, ka viņš ir dzimis tieši Rīgā, un viņa filozofiskā doma te ir veidojusies tieši tā, kā tā ir veidojusies. Berlins uzskatīja, ka nevienu utopisku domu nevar pieņemt kā pašu par sevi saprotamu un ļaut tai attīstīties pašplūsmā.

Jesaja Berlins uzskatīja, ja šāda utopija dominētu pār cilvēku dzīvi, tad paši cilvēki no tā ciestu. Berlins uzskatīja, ka cilvēki ir laimīgāki tad, ja viņus plosa tās dabiskās pretrunas, kas viņos ir ieprogrammētas, ja cilvēki un valstis attīstās tā, kā tām ir jāattīstās. Šī dziņa visnotaļ jūtami vēsmo šajā pilsētā.

Pagājušajā gadsimtā latviešiem diemžēl pārāk ilgi nācies ciest no dažādiem režīmiem: gan no nacionālsociālistu, gan no komunistu ideju pārmērīgas izplatīšanās. Mēs redzam, ka pēdējo desmit gadu laikā kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību un var pati veidot savu dzīvi, kā tā vēlas, valsts no tā ir ieguvusi. Es uzskatu, ir ļoti pareizi, ka jūs paši radāt savu nākotni, to nākotni, kas būs integrēta starptautiskā sabiedrībā. Šis nākotnes sapnis jau pārvēršas īstenībā. Baltijas reģionā pēdējā laikā, jau ir radušās jaunas organizācijas un jaunas kopības, un Baltijas reģions tiek uzlūkots kā zināms modelis reģionālās sadarbības veidošanā. Šeit es varētu nosaukt ļoti daudz iespaidīgu piemēru. Piemēram, Baltijas aizsardzības bataljons, kura štābs atrodas šeit, nesen nodibinātā Baltijas aizsardzības koledža Tartu, kuras dibināšanā man bija gods būt klāt. Protams, ir jāmin arī Baltijas uzraudzības tīkls.

Šie piemēri rāda, ka Baltijā ir dzīva starpvalstu sabiedrība. Latvijai bijusi patiesi nozīmīga loma šīs sadarbības ideālu īstenošanā dzīvē. Projekti ir skāruši ne tikai Baltijas reģionu, bet gājuši arī tālu pāri Baltijas robežām. Jūs esat veiksmīgi veidojuši aizvien ciešākas sadarbības saites ar citām Eiropas valstīm. Salīdzinoši īsā laika posmā, kopš jūs atguvāt savu neatkarību, Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības kandidātvalsti, arī par asociēto valsti Rietumeiropas savienībā un, protams, ASV partnerattiecību dalībvalsti. Šīs zīmes skaidri rāda, ka Latvija šobrīd ir vērā ņemama eiroatlantiskās zonas sadarbības partnere.

Protams, NATO ir ļoti svarīga dalībniece šajā jaunajā eiroatlantiskajā sadarbības zonā. Tāpēc ir pilnīgi dabiski, ka Latvija pievēršas sadarbībai ar NATO. Kopš 1994.gada Latvija aktīvi darbojas programmā "Partnerattiecības — mieram". Tagad NATO ir uzsākusi ļoti intensīvu sadarbības programmu. Tajā ir paredzētas tādas svarīgas sastāvdaļas kā interoperativitāte un valodas apmācība. Valodas programma būs sasniegusi savu visaugstāko mērķi tad, kad es atkal atgriezīšos Rīgā un runāšu latviski. Visa šī sadarbība vēršas aizvien vairāk plašumā un dziļumā. Latvijas devums Balkānu konflikta atrisinājumā bija jūtams caur BALTBAT klātbūtni, kas deva ļoti nozīmīgu ieguldījumu miera uzturēšanā šajā kara plosītajā reģionā. Visa starptautiskā sabiedrība, protams, ļoti priecājas par šo ieguldījumu.

Es gribētu izmantot izdevību un šovakar pateikties Latvijas valstij un Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu NATO darbībām Kosovā pagājušajā gadā. Jūsu atbalsts, protams, ir vēl viens pierādījums tam, ka jūs esat gatavi ieņemt ļoti nozīmīgu vietu starptautiskajā dzīvē. Protams, šīs darbības nav nepamanītas nedz NATO galvenajā mītnē, nedz citos štābos. Es uzskatu, ka liels paldies par Latvijas atbalstu Kosovas krīzes laikā ir jāsaka cilvēkiem, kas šovakar atrodas šajā zālē. Acīmredzot jūs uzņēmāties šo svarīgo un grūto lomu — izskaidrot sabiedrībai, kādēļ NATO operācijas ir tik svarīgas. Jūs palīdzējāt izprast Latvijas sabiedrībai, ka NATO mērķi bija tie paši, kurus mēs esam aizstāvējuši visā šīs organizācijas pastāvēšanas laikā, — miers, demokrātija un cilvēktiesību ievērošana. NATO vārdā es vēlētos jums pateikties par šo atbalstu. Visās demokrātiskās valstīs veiksmei ir ļoti nepieciešams sabiedriskais atbalsts. Es domāju, ka jūs bijāt tilts starp valdību, cilvēkiem un starptautisko sabiedrību, parādījāt, ka jūs varat ļoti labi veikt šo saziņas veicinātāju lomu. Tādēļ es esmu ļoti gandarīts, ka jūs esat nodibinājuši šo transatlantisko sadarbības organizāciju.

Visās NATO dalībvalstīs un partnervalstīs ir izveidotas šādas organizācijas, kuru mērķis ir skaidrot sabiedrībai, kas ir NATO. Šis skaidrošanas darbs ne vienmēr ir viegls. Aukstā kara laikā mums bija viens mērķis un reizēm bija ļoti viegli to izskaidrot, bet pat tad sabiedrība reizēm apšaubīja mūsu pasākumus, un tai bija taisnība. Galvenā mācība, ko no tā varētu smelties aizsardzības spēku vadītāji un organizētāji, ir tā — lai cik labas arī būtu mūsu stratēģijas, tām nebūs vērtības, ja tās neatbalstīs sabiedrība. Šodien izaicinājums ir vēl nopietnāks un grūtāks nekā agrāk, jo NATO dienas kārtība ir daudz sarežģītāka nekā pirms desmit gadiem.

Jūs sapratīsit, cik liels izaicinājums ir skaidrot dienu dienā sabiedrībai, kas ir krīzes vadība, kas ir "Partneattiecības — mieram", kādēļ ir nepieciešama Eiropas drošības identitāte, kādēļ ir jāpaplašinās un kādas ir NATO attiecības ar Krieviju. Bet protams, mēs uzņemamies pilnu atbildību par šīs informācijas izskaidrošanu.

Latvijai, protams, ļoti svarīgi ir tie jautājumi, kurus es nosaucu pēdējos, proti, NATO paplašināšanās un attiecības ar Krieviju. Jums priekšā ir ļoti liels uzdevums — palīdzēt saprast NATO lomu mūsdienu pasaulē. Piemēram, runājot par paplašināšanos, es ceru, ka jūs pilnīgi skaidri ziņosiet Latvijas sabiedrībai to, ka Latvija tiek uzskatīta par nopietnu kandidāti, kuras uzņemšana varētu tikt apspriesta nākamajā NATO paplašināšanās kārtā. Latvijas aktīvā darbība un tas, cik labi Latvija pilda savu izstrādāto Rīcības plānu dalībai NATO, jau ir nesusi zināmus augļus un tuvinājusi Latviju dalībai NATO. Protams, NATO ir gatava sniegt padomu, palīdzību un atbalstu. LATO ir jāpalīdz saprast sabiedrībai, kāpēc ir nodibināta NATO, kādēļ jums ir jāpiedalās šajā organizācijā un kāpēc ir svarīgi palielināt aizsardzības budžetu. Protams, NATO attiecības ar Krieviju ir ļoti svarīgs jautājums cilvēkiem Latvijā.

Daudzi vēlētos zināt, kā veidosies NATO un Krievijas attiecības nākotnē. NATO politika ir ļoti skaidra — NATO vēlētos veidot stipras sadarbības saites ar Krieviju, kas būtu balstītas uz savstarpēju uzticību. Es pirms pāris nedēļām tikos ar Krievijas prezidenta vietas izpildītāju Vladimiru Putinu un pārliecinājos, ka Krievija pilnībā izprot šo attiecību modeli. Tagad ir nepieciešams nodrošināt saziņu gan Krievijā, gan NATO iekšienē, gan Eiropā tā, lai sabiedrība šajās valstīs arī izprastu šo attiecību modeli.

Prezidentes kundze, dāmas un kungi! NATO atsevišķas programmas ir neatņemama sastāvdaļa jaunās Eiropas drošības programmas ietvaros. Mūsu ideāls ir miers un stabilitāte, kas balstās uz savstarpējo sadarbību. Saziņas uzdevums ir to visu izskaidrot sabiedrībai. Tas ir šī brīža izaicinājums un svarīgākais uzdevums arī LATO. Man ir pilnīga pārliecība, ka jūs to paveiksit. Tādēļ es gribētu novēlēt jums sekmes, veiksmi jaunu biedru uzņemšanā, kā arī integrācijas darbā, integrējoties šajā eiroatlantiskajā zonā. Paldies par laipno uzņemšanu, uzaicinājumu un viesmīlību.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas LATO preses konferencē

LATO priekšsēža vietnieks Ojārs Kalniņs: — Labdien! Kā Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšnieka vietnieks es jūs sveicu pirmajā LATO preses konferencē. Diemžēl mūsu priekšsēdis Toms Baumanis šobrīd nav Rīgā. Es gribētu pateikties visiem dibinātājiem, kā arī darba grupai. LATO ir nevalstiska sabiedriska organizācija, kas dibināta 2000.gada 21.martā, lai veicinātu Latvijas dalību NATO. Ir skaidrs, ka Latvijas dalība NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm.

Latvijā līdz šim nav bijis sabiedriskas organizācijas, kas paustu šos mērķus. Latvijas vēlme iekļauties NATO ir saistīta ne tikai ar valdības, bet ar katra Latvijas iedzīvotāja interesēm un vēlmi dzīvot valstī, kas ir demokrātiska un droša. Līdz ar to LATO tika dibināta, lai katram Latvijas iedzīvotājam dotu iespēju piedalīties šā mērķa īstenošanā. LATO vairos informāciju un veicinās diskusijas par aizsardzības un drošības jautājumiem. Mēs veicināsim pētījumus un organizēsim seminārus, kā arī piedalīsimies starptautiskos forumos, sadarbosimies ar LATO mērķi atbalstošām organizācijām ārvalstīs. Vissvarīgākais ir tas, ka mēs centīsimies iesaistīt visu sabiedrību šajā dialogā.

LATO nedrīkst būt elitāra organizācija, kurā piedalās tikai drošības eksperti. Mēs aicinām piedalīties visus, jo LATO mērķi — drošība un demokrātija — ir visas sabiedrības interesēs. Mums ir divi principiāli mērķi, jo mums ir divas mērķauditorijas. Pirmais ir — informēt un līdz ar to aktīvi iesaistīt Latvijas sabiedrību NATO paplašināšanās procesā, otrais ir — parādīt NATO dalībvalstīm, ka Latvijas tauta ir vienota šajā jautājumā. Ir jāatceras, ka NATO izvērtēs Latvijas gatavību iekļauties ne tikai pēc mūsu aizsardzības budžeta un armijas piemērotības, bet vienlaikus tiks vērtēta arī mūsu politiskā griba. LATO uzdevums ir šo gribu saliedēt un stiprināt. Nobeidzot es gribētu nolasīt Latvijas Ministru prezidenta apsveikumu:

"Latvijas drošība ir katra mūsu valsts iedzīvotāja drošība. Integrēšanās Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, pirmām kārtām NATO, ir gan Latvijas kā valsts, gan Latvijas iedzīvotāju drošības garants. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts dalībai NATO ir plašs sabiedrības atbalsts. Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka LATO ir cilvēki, kas darbojas dažādās sfērās, kas ir vienojušies par tādas organizācijas dibināšanu, kas veicinās sabiedrības izpratni par drošības politiku, par NATO paplašināšanas procesu, par Latvijas vietu šajos procesos. Tas ir skaidrs signāls, ka Latvijas ārpolitikas mērķis — integrācija NATO un Eiropas Savienībā — rod atbalsi arī sabiedrībā. Es novēlu LATO un tās dibinātājiem ražīgu darbu un enerģiju, īstenojot mūsu kopīgos uzdevumus. Veiksmi un panākumus mūsu kopīgo mērķu sasniegšanā."

Attēlā: LATO valdes locekļi Māris Skujiņš, Artis Pabriks, priekšsēža vietnieks Ojārs Kalniņš, valdes locekļi Venta Kocere un Atis Lejiņš