PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts
Lauksaimniecības zinātnieku izstrādāts, lauksaimnieku sabiedrībā apspriests,
Ministru kabineta 1995. gada 25. jūlija sēdē akceptēts
un 1995. gada 2. augustā iesniegts Saeimā tālākai izskatīšanai.
1995. gada 19. jūlija redakcijā

Lauksaimniecības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini un jēdzieni

1) Lauksaimniecība - tautas saimniecības nozares, kas aptver augkopību, lopkopību un to produktu pirmapstrādi.

2) Lauksaimniecības produkcija - augu vai dzīvnieku valsts sākotnējā produkcija, ko patērē tiešā veidā, pārdod nepārstrādatā veidā vai izmanto kā izejvielu pārtikas produktu un citu izstrādājumu ražošanā.

3) Lauksaimniecības produkcijas ražotājs - fiziska persona vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar lauksaimniecību.

4) Ienākums no lauksaimniecības - starpība starp lauksaimniecības produkcijas vai to izstrādājumu pārdošanas ieņēmumiem un to ražošanas, kā arī realizācijas izdevumiem, kam pieskaitīta pašu patērētās produkcijas vērtība.

5) Valsts subvencijas - valsts mērķtiecīga labvēlīga iejaukšanās lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus kārtošanā, piešķirot naudas izmaksas noteiktiem, stingri definētiem mērķiem, kuros uzņēmums piedalās ar saviem līdzekļiem bez tirgus pretvērtības saņemšanas. Subvenciju maksājumi nav paredzēti privātam patēriņam, bet uzņēmumiem ar mērķi veicināt vides aizsardzību, ražošanas racionalizāciju un tehnoloģiju uzlabošanu, pazemināt ražošanas izmaksas.

6) Lauksaimniecības gada likums - tiesību akts, kas nosaka lauksaimniecības attīstības uzdevumus un to realizācijas mehānismus.

7) Lauksaimniecības ražotāju pašpārvaldes organizācijas - lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās (kopdarbības) biedrības, sabiedrības, savienības, sabiedriskās organizācijas un to apvienības.

8) Zemes transformācija - zemes izmantošanas veidu maiņa, kas nav saistīta ar īpašuma tiesību maiņu.

2. pants. Likuma darbība

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības līdzdalību valsts tautas saimniecības attīstībā, nosakot stabilu valsts lauksaimniecības politiku un izveidojot tās realizācijas mehānisma darbības pamatus.

(2) Šī likuma uzdevums ir radīt priekšnoteikumus:

1) racionālu lauku uzņēmumu attīstības veicināšanai, lai ražotu iespējami lētāku, kvalitatīvāku un konkurētspējīgu produkciju;

2) ekonomiski stabilas apkārtējo vidi saudzējošas un sociāli orientētas zemnieciskas lauksaimniecības attīstībai vienotajā lauku telpā, lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un rūpniecību ar lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielām, ievērojot atšķirīgos sociālos, ekoloģiskos un reģionālos nosacījumus;

3) dabas un ekonomisko apstākļu izraisīto nelabvēlīgāko nosacījumu kompensēšanai lauksaimniecībai salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm, piešķirot līdzvērtīgas sociālās un ekonomiskās labklājības iespējas lauksaimniecībā nodarbinātajiem;

4) konkurences uzturēšanai vietējā tirgū, paaugstinot lauksaimniecības efektivitāti un tās produkcijas kvalitāti, sagatavojot Latvijas lauksaimniecību konkurētspējīgai uzņēmējdarbībai starptautiskajā apritē un pakāpeniski pielāgojoties tautsaimniecības attiecību izmaiņām;

5) zemes, ūdeņu un citu dabas resursu līdzsvarotai izmantošanai un saglabāšanai, kā arī lauku ainavas sakārtošanai.

(3) Šis likums nosaka:

1) lauksaimniecības produktu tirgus regulēšanas pamatprincipus;

2) valsts institūciju pienākumus un atbildību lauksaimniecības politikas izstrādē un realizēšanā.

(4) Valsts lauksaimniecības politikas īstenošanas pamatā ir:

1) šis likums;

2) Lauksaimniecības gada likums;

3) citi lauksaimniecisko ražošanu regulējošie likumdošanas akti;

4) šajos likumos noteikto normu realizēšanai izdotie Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.

(5) Uzņēmējdarbību lauksaimniecībā regulē Latvijas Republikas likumi par uzņēmējdarbību un tās formām.

3. pants. Lauksaimniecības mērķprogrammas

Lai sasniegtu šajā likumā paredzētos mērķus, Zemkopības ministrija izstrādā atbilstošas mērķprogrammas un sekmē to realizāciju.

 

II nodaļa. Lauksaimniecības politikas noteikšana

un tās realizēšanas kārtība

 

4. pants. Likuma realizēšanas veidi

(1) Šī likuma mērķu sasniegšanai izmanto:

1) lauksaimniecības tirgus regulēšanu;

2) lauksaimniecības nozaru attīstības kompleksās programmas;

3) citus lauksaimniecības ražošanas un lauku vides ietekmēšanas pasākumus.

(2) Konkrētā gadā veicamos pasākumus, to realizēšanai nepieciešamos līdzekļus un mehānismu ietver Lauksaimniecības gada likums, bet to izmantošanas rezultātus atspoguļo Lauksaimniecības gada ziņojumā.

5. pants. Ministru kabineta pienākumi šī likuma realizēšanai

Latvijas Republikas Ministru kabinets, pamatojoties uz šajā likumā noteiktajiem principiem, ik gadus veic šādus pasākumus:

1) sagatavojot kārtējā gada valsts budžeta projektu iesniegšanai Saeimā, paredz līdzekļus Lauksaimniecības gada likuma projektā paredzēto pasākumu realizācijai;

2) kontrolē Lauku attīstības fonda līdzekļu izmantošanu atbilstoši Lauksaimniecības gada likuma nosacījumiem;

3) veic nepieciešamos pasākumus Lauksaimniecības gada likuma realizācijai.

6. pants. Lauksaimniecības gada ziņojums

Zemkopības ministrija katru gadu līdz 1. septembrim iesniedz Ministru kabinetam Lauksaimniecības gada likuma projektu nākamajam gadam un Lauksaimniecības gada ziņojumu, kurā tiek dots pārskats par stāvokli lauksaimniecībā un Lauksaimniecības gada likumā noteikto uzdevumu izpildi vismaz par šādiem jautājumiem:

1) lauksaimniecības produkcijas ražošanas un patēriņa gada bilance;

2) lauksaimniecības nozaru attīstība;

3) iekšējais tirgus, imports, eksports, produkcijas kvalitāte;

4) lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumi;

5) investīcijas, subsīdijas, nodokļi;

6) nodarbinātība un citas sociāla rakstura problēmas;

7) pārskats par zemes izmantošanu un izmaiņām zemes fondā;

8) zemes melioratīvais stāvoklis, augsnes ielabošana;

9) lauksaimniecības nozaru un uzņēmumu struktūras izmaiņas.

7. pants. Lauksaimniecības gada likums

(1) Lauksaimniecības gada likumā tiek noteikti lauksaimniecības attīstības uzdevumi nākamajam gadam un triju gadu periodam.

(2) Lauksaimniecības gada likumā tiek formulēti:

1) iedzīvotāju apgādei nepieciešamie un attiecīgajā gadā iespējamie galveno lauksaimniecības produktu ražošanas apjomi;

2) tirgus un cenu politika, subvencijas un muitas tarifi;

3) asignējumi lauksaimniecības izglītības un zinātnes attīstībai;

4) izstrādājamo nozaru attīstības programmu saraksts un to finansēšana;

5) ārējo ekonomisko sakaru attīstība (ieskaitot starptautiskos nolīgumus);

6) ienākumi un nodokļi;

7) sociāli pasākumi;

8) lauksaimniecības un arī citu tautsaimniecības nozaru mijiedarbība;

9) vides aizsardzības un lauksaimniecības produkcijas kvalitātes ietekmēšanas pasākumi;

10) valsts budžeta asignējumi un investīcijas;

11) ekonomiski atbalstāmās nozares, to atbalsta principi, veidi un apmēri.

8. pants. Informatīvais nodrošinājums

(1) Valsts statistikas komiteja un Zemkopības ministrija izstrādā metodiku, noteikumus un dokumentāciju statistikas datu iegūšanai lauksaimniecībā kopumā un atsevišķās tās nozarēs, pilnveido informācijas saņemšanas un izmantošanas sistēmu, nosaka aptveramo uzņēmumu loku, kā arī savācamo ziņu apjomu un periodiskumu.

(2) Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja sadarbībā ar Zemkopības ministriju atbilstoši valdības apstiprinātai metodikai katru gadu konstatē lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumus un izdevumus par iepriekšējo gadu, sadalot tos pēc lieluma, tipa, sistēmām un saimniekošanas sfērām. Šajā nolūkā tā apkopo un izvērtē 1500-2000 lauksaimniecības produkcijas ražotāju darba rezultātus. Iesaistīšanās apsekojamo uzņēmumu grupā ir brīvprātīga, taču ziņas jāiesniedz pēc vienotas apstiprinātas metodikas. Savāktā informācija par ziņu sniedzējiem un par konkrēta ziņu sniedzēja uzrādītiem datiem nav izpaužama.

(3) Latvijas Valsts statistikas komiteja vai tās uzdevumā kāda cita institūcija, izmantojot savus esošos informācijas avotus un nepieciešamības gadījumā izveidojot papildu datu savākšanas sistēmu, pastāvīgi pēta iekšējo un starptautisko lauksaimniecības produkcijas tirgu, gatavo un regulāri izplata informāciju par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo resursu cenām, par pārtikas produktu pieprasījumu un to cenām iekšējā un ārējā tirgū.

(4) Tirgus regulēšanas pasākumu pamatošanai ir izmantojama tikai oficiālā valsts statistikas informācija.

9. pants. Lauksaimniecības un pārtikas konsultatīvā padome

(1) Lai saskaņotu dažādu sabiedrības grupu intereses un valsts iespējas valsts lauksaimniecības politikā, Ministru kabinets izveido Lauksaimniecības un pārtikas konsultatīvo padomi un nosaka tās uzdevumus.

(2) Vismaz pusei no padomes locekļiem jāpārstāv nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāji.

(3) Padome dod atzinumus un ierosinājumus Ministru kabinetam par Lauksaimniecības gada ziņojumu un Lauksaimniecības gada likuma projektu.

(4) Padomes darbu organizē un materiāli nodrošina Zemkopības ministrija.

 

III nodaļa. Lauksaimniecības ienākumi

 

10. pants. Lauksaimniecības ražošanas ietekmēšanas metodes

(1) Graudu, piena, gaļas, olu, cukurbiešu un linu ražošanu valsts ietekmē, izmantojot GATT/WTO ieteiktos lauksaimniecības regulēšanas principus.

(2) Lauksaimniecības ražošanas ietekmēšanai valsts izmanto šādas metodes:

1) mērķa subvencijas;

2) teritoriālās subvencijas;

3) kredītu subvencijas;

4) nodokļu atlaides;

5) valsts rezervi;

6) citu maksājumu formas.

11. pants. Tirgus veicināšana

(1) Graudu, piena, gaļas, labības, cukurbiešu, linu, olu un to pārstrādes produktu ražošanā Ministru kabinets veic pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespēju realizēt iekšējā tirgū savu produkciju.

(2) Visiem valstī realizējamajiem lauksaimniecības ražojumiem un to izstrādājumiem ir jāatbilst Latvijā noteiktajiem veterinārajiem un fitosanitārajiem noteikumiem, kas ir harmonizēti ar ES prasībām.

12. pants. Tirgus veicināšanas institūcijas un instrumenti

(1) Par tirgus veicināšanas pasākumu realizēšanu graudu un to produktu nozarē ir atbildīga Zemkopības ministrija. Piena, gaļas, cukurbiešu, linu un olu ražošanas nozarēs šos pasākumus var veikt lauksaimniecības ražotāju pašpārvaldes organizācijas, ja pēdējās pārstāv vairāk kā pusi no attiecīgās nozares nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjoma. Līdz šādu organizāciju izveidošanai minētos pasākumus veic Zemkopības ministrija.

(2) Lauksaimniecības ražojumu un to izstrādājumu tirgus veicināšanai lietojami tādi paņēmieni un metodes, kas nav aizliegti starptautiskos nolīgumos.

13. pants. Lauksaimniecības ražojumu un to izstrādājumu imports

(1) Lauksaimniecības ražojumu un to izstrādājumu importa regulēšanai tiek pielietoti muitas tarifi.

(2) Lauksaimniecības ražojumus un to izstrādājumus drīkst ievest tikai noteiktos robežpunktos, pēc muitas kontroles un noteikto muitas maksājumu nokārtošanas.

(3) Importēt atļauts tikai tādus produktus, kas atbilst Latvijā noteiktajām veterinārajām, fitosanitārajām un obligātajām kvalitātes prasībām.

14. pants. Lauksaimniecības produkcijas eksports

Lauksaimniecības produkcijas eksports netiek ierobežots. Nepieciešamības gadījumā valsts izmanto starptautiski atzītos eksporta veicināšanas pasākumus.

15. pants. Lauku attīstības fonda veidošana un darbība

(1) Lauku attīstības fondu izveido Ministru kabinets.

(2) Lauku attīstības fondā (speciālā budžetā) uzkrāj ikgadējos valsts budžeta lauku un lauksaimniecības attīstībai ieplānotos līdzekļus, kā arī citus Ministru kabineta noteiktā kārtībā paredzētos ieņēmumus.

(3) Lauku attīstības fonda līdzekļi tiek izmantoti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

16. pants. Kredītpolitika

Lauksaimniecības gada likumā paredzēto līdzekļu ietvaros Ministru kabinets apstiprina svarīgākās programmas lauksaimniecībā, kurās izmantojamas kredītu subvencijas un noteikta to piešķiršanas kārtība.

17. pants. Valsts investīcijas

Lauksaimniecības nozarei apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros valsts iegulda investīcijas meliorācijas darbu, elektrolīniju, lauku pievedceļu un citu lauku infrastruktūras objektu celtniecības finansēšanai, augstražīgu mājlopu un putnu vaislas materiāla un augkopības kultūru šķirņu iepirkšanai. Investīciju teritoriālā un nozaru sadalījuma projektu sagatavo Zemkopības ministrija, konsultējoties ar ražotāju un pašvaldību pārstāvjiem, un iesniedz to apstiprināšanai likuma “Par budžetu un finansu valdību” noteiktajā kārtībā.

18. pants. Valsts asignējumi

Apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros valsts finansē zinātnisko iestāžu un mācību iestāžu darbību, finansiāli atbalsta mājlopu un augu jaunu šķirņu selekciju, jaunu tehnoloģiju un mašīnu izstrādāšanu un citas ražošanas attīstībai svarīgas lauksaimniecības zinātnes tēmas un projektus.

19. pants. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumi

(1) Lai sekmētu saimnieciskās darbības nostiprināšanos lauksaimniecībā un veiktu citas lauksaimniecības pašpārvaldes funkcijas, var veidot un attīstīt šādus lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumus:

1) profesionālās apvienības, sabiedrības, biedrības (dažāda veida uzņēmējsabiedrības un sabiedriskās organizācijas), kurās apvienojas atsevišķu lauksaimniecības nozaru produkcijas ražotāji, pārstrādātāji, realizētāji;

2) pagastu lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības (biedrības), kurās, ievērojot kooperācijas un citus pašpārvaldes principus, brīvprātīgi apvienojas rīcībspējīgas fiziskās (zemnieki, piemājas saimniecības zemes lietotāji, zemes nomnieki) un juridiskās (reģistrētās zemnieku saimniecības, statūtsabiedrības) personas;

3) rajonu lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības, kurās apvienojas pagastu lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības (biedrības), profesionālās apvienības, sabiedrības, biedrības, kredītsabiedrības un citas juridiskās personas;

4) republikāniskas lauksaimniecības produkcijas ražotāju, tirdzniecības un citu juridisko formējumu apvienības un savienības.

(2) Lauksaimniecības produkcijas ražotāju kopdarbības formējumu pienākumus un tiesības nosaka to statūti.

(3) Visu līmeņu lauksaimniecības produkcijas ražotāju pašpārvaldes formējumi ir atbildīgi par savu lēmumu un ierosinājumu ekonomiskajām sekām.

 

IV nodaļa. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju

juridiskā aizsardzība

 

20. pants. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju tiesību aizsardzība

Lai aizsargātu lauksaimniecības produkcijas ražotāju tiesības, Zemkopības ministrija ir tiesīga iesniegt tiesā prasību par pārstrādes uzņēmumu atzīšanu par maksātnespējīgu gadījumos, ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma parādi pārsniedz 50 procentus no uzņēmuma pamatfondu vērtības.

21. pants. Lauksaimniecības ražojumu realizācijas veicināšana

Lai nodrošinātu augkopības produkcijas realizācijas iespējas pēc līgumiem un tūlītēju samaksu, Ministru kabinets ik gadus apstiprinātā budžeta ietvaros nosaka pārstrādes uzņēmumiem izsniedzamo atviegloto (subsidēto) kredītu apjomus un atmaksas noteikumus.

22. pants. Atbildība par norēķiniem

Gadījumos, kad norēķini par lauksaimniecības produkcijas piegādi pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem pārsniedz līgumos noteiktos termiņus, nokavējuma soda naudas procentu likme nedrīkst būt zemāka par Latvijas Bankas refinansēšanas likmi.

 

V nodaļa. Zemju izmantošana un saglabāšana

 

23. pants. Zemju transformācija

(1) Lauksaimniecības zemju transformāciju nelauksaimnieciskajās zemēs kārto Zemkopības ministrija.

(2) Meža zemju transformāciju lauksaimnieciskajās zemēs un lauksaimniecībai mazpiemēroto zemju apmežošanu regulē Zemkopības ministrija un tās sastāvā esošais Valsts meža dienests.

(3) Mērķtiecīgas zemju transformācijas nodrošināšanai lauksaimniecībai zaudēto zemju īpašniekiem var paredzēt kompensāciju, samērojot to ar mērķtiecīgu ieguldījumu zemes citādai lietošanai (apmežošanai u.c.). Kompensāciju par šādu platību izņemšanu no lauksaimnieciskās ražošanas izmaksā šim nolūkam budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

24. pants. Zemju izmantošanas, uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu plānošana

Mērķprogrammas lauksaimniecības zemju izmantošanai, uzlabošanai un saglabāšanai izstrādā Zemkopības ministrija, saskaņojot tās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

25. pants. Apbūves un infrastruktūras objektu izvietojuma regulēšana

Apbūves un infrastruktūras objektu izvietojumu lauksaimniecības zemēs regulē un kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet zemes meliorācijas sistēmu būvju un ierīču izvietojumu - Zemkopības ministrija.

 

Par likumprojektu

 

Lauksaimniecības likuma izstrādāšanas nepieciešamību nosaka vairāki apstākļi. Agrārās reformas rezultātā par galveno lauksaimniecības produktu ražotāju bijušo kopsaimniecību vietā ir kļuvušas privātsaimniecības. Ražošanas apjomus un produkcijas kvalitāti nosaka tirgus pieprasījums un ražotāju savstarpējā konkurence. Līdzšinējā austrumu tirgus vietā Latvijas lauksaimniecībai pakāpeniski jāpārorientējas uz rietumu tirgu. Tas viss prasa ne vien jaunas tehnoloģijas un ekonomiskus risinājumus, bet arī jaunus tirgus ietekmēšanas pasākumus, kas zemniekiem dotu ražošanas motivāciju, nodrošinātu lauku iedzīvotājus ar darbu un ienākumiem.

Lai veiktu iepriekšminētos uzdevumus, ir jārada juridiski pamatota agrārpolitikas sistēma. Šāda sistēma darbojas lielākajā daļā Eiropas valstīs un ASV. Sistēmas pamatā ir esošā lauksaimniecības stāvokļa analīze un priekšlikumu izstrādne. Tas viss tiek apkopots Lauksaimniecības gada ziņojumā. Uz ziņojuma bāzes katram gadam tiek veidots Lauksaimniecības gada likums, kurā noteikti konkrēti nākošā gada pasākumi budžeta un attiecīgo fondu veidošanā un izlietošanā, subsīdiju un investīciju principi, ārējo ekonomisko sakaru attīstība utt.

Latvijas lauksaimniecības likuma izstrādei par pamatu izmantota Vācijas Federatīvās Republikas pieredze.

Likuma projekts saskaņots ar Tieslietu, Finansu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijām.

Koncepcijas un likuma projekta autori ir LLU profesors, Dr. habil. lauks. K. Špoģis, profesors, Dr. habil. ekon. A. Boruks, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs J. Lapše, ekonomists A. Miglavs, ekonomists R. Zīle, ekonomists J. Beļavnieks.

Dokumenta sagatavošanā metodisko palīdzību snieguši Vācijas Federatīvās Republikas Pārtikas un mežsaimniecības ministrijas institūta ASA speciālisti Dr. K. Boese un Dr. A. Baiers.

Atsauksmes par koncepciju un likuma projektu devuši Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta, Valsts agrārās ekonomikas institūta, Zemkopības zinātniskās pētniecības institūta “Agra” un lopkopības ZPI “Sigra” un LLU zinātnieki. Projekta apspriešanā piedalījušies sabiedrības “Latvijas cukurs”, Latvijas dārzkopju asociācijas “Latvijas dārznieks” un citu ražošanas sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Atsauksmes ir atsūtījuši Alūksnes rajona Mālupes pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks V. Āboliņš, Valmieras rajona zemnieks Andrejs Lucāns u.c.

Zemkopības ministrs Ā. Ūdris