27. jūlija sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.115., 116.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

I.Sāmīte (finansu ministre). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka ir pilnīgi nepieciešami pieņemt visus šos trīs likumprojektus kopā. Šie trīs likumprojekti ir sagatavoti, lai nostiprinātu likumdošanas pamatu vienā no mūsu ekonomikai vissvarīgākajām darbības jomām.

Likums par komercbankām ir uzlabots vecā likuma variants, kas principā dod likuma spēku Latvijas Bankas noteikumiem un uzlabo un nostiprina bankas, banku uzbūves un dibināšanas principus.

Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu iedibina kārtību grūtībās nonākušu banku darbības uzlabošanā vai profesionālā likvidācijā un organizē noguldījumu nodrošināšanas fondu un sanācijas fondu uzkrāšanu un izmantošanu. Visi pārmetumi, kas ir izskanējuši par to, ka šajos fondos sākumā nebūs naudas, protams, ir ārkārtīgi pamatoti. Tas ir process, kas ir ilgstošs un prasa laiku, bet, ja mēs viņu nesākam tagad, tad ar katru dienu, ko mēs kavējam, šis process arī, protams, iekavējas. Es varu tikai atgādināt to, ka pēc šīs krīzes iesākšanās pie mums atbrauca un sniedza padomu norvēģu baņķieri, kuri nesen izgājuši cauri līdzīgai krīzei. Viņi savai krīzei bija paspējuši gatavoties 25 gadus. Un tāpat viņiem tas uznāca kā sniegs uz galvas, un tā viņiem arī bija krīze. Tātad mums ir jāsāk gatavoties nākotnei.

Pārmetumi par to, ka veselām bankām ir kaut kādā veidā jāatbild par neveselām bankām, principā nav pamatoti, jo šie fondi ir apdrošināšana. Un, kā mēs visi ļoti labi zinām, mēs nekad neviens nezinām, kurā brīdī mums šī apdrošināšana būs nepieciešama. Varbūt būs kāda veselīga banka, kas nonāks grūtībās un kam būs nepieciešama sanācija, un viņa tad būs ļoti priecīga, ka šis fonds ir izveidots. Vai būs banka, kura nonākusi tik tālu grūtībās, ka viņa būs jālikvidē, un tad būs ārkārtīgi labi, ka būs šis fonds, lai kaut vai daļēji segtu šo mazo noguldītāju noguldījumus šajā bankā. Mēs neviens nekad nevaram būt drošs, ka mums šī apdrošināšana nebūs vajadzīga. Un tāpēc arī bankām, veselām bankām, darbaspējīgām bankām ir jāiegulda līdzekļi šajos fondos. Atkal — tas ir nākotnei.

Ir arī iesniegtas Ministru kabineta apstiprinātas izmaiņas likumdošanā, par kuru runāja Bērziņa kungs. Tur galvenais uzsvars likts uz to, kā atvieglināt šo nodokļu nastu tā, lai komercbankām šīs izmaksas nav jāveic no peļņas, bet ka tās viņa var norakstīt no izdevumiem.

Bērziņa kungs ir kļuvis par banku speciālistu, un es ļoti priecājos, bet paragrāfs un apraksts par ļaunprātīgu bankrotu ir precīzs, principā pamatots un pārņemts no komercbanku asociācijas ieteikumiem.

Kā pēdējais — noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju. Ir pilnīgi nepieciešams dot minimālas garantijas vienkāršajiem noguldītājiem, jo šo noguldītāju uzticība mūsu banku sistēmai ir mūsu valsts attīstības stūrakmens. Šie ir tie līdzekļi, no kuriem aug un veidojas mūsu tautsaimniecība.

Neapšaubāmi ir nepieciešami ne tikai šie likumi vien, bet vēl plašas izmaiņas un uzlabojumi mūsu likumdošanā un tiesu sistēmā. Bet to, protams, nevar visu aptvert vienā rāvienā. Šo likumu pieņemšana ir pirmais solis pareizā virzienā. Vēl paliek ārkārtīgi liels darbs, un es ceru, ka visi tie, kuri šodien izteikuši konstruktīvu kritiku, šo kritiku arī nodos tālāk rakstiskā veidā Budžeta komisijai kura, to izskatīs cerībā, ka tas uzlabos likumprojektu, un arī iekļaus likumprojektā.

Ministru kabinets ir arī sagatavojis un ierosinājis kārtību, kādā atbalstīt juridiskās personas, kuras ir nokļuvušas grūtībās saistībā ar to, ka ir iesaldēti līdzekļi maksātnespējīgās bankās.

Noslēgumā es vienkārši vēlos atgādināt, ka šā likuma izstrāde arī jums nav bijusi pārsteigums, kā tas dažkārt var šeit likties, klausoties jūsu runas. Likuma izstrādē piedalījās un likuma izstrādi atbalsta Latvijas Banka, komercbanku asociācija un vesela virkne dažādu valstu speciālistu, kuri sniedz savus padomus no savas tiešās pieredzes banku jomā šādu likumu veidošanā. Šie likumi, protams, nav nevainojami. Likumi gandrīz nekad nav pilnīgi gatavi, un šie likumi nav gatavoti šodienai, bet šie likumi ir gatavoti, lai iedibinātu pamatus un kārtību mūsu finansu sistēmā un mūsu nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu Satversmes 81. panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.211 “Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un līdz ar to noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 11. (No zāles: “Septiņpadsmit!”) Es atvainojos, atturas — 17. Līdz ar to šie noteikumi nodoti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

 

Nākamais jautājums ir noteikumi nr.213. “No teikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” . Jūs reizē piecēlāties abi. Ievērosim secību!

Imants Kalniņš — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Gundars Bērziņš.

 

I.Kalniņš (LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Es gribu runāt par šo likumprojektu pirmkārt kā par Ministru kabineta izšķiršanos risināt šo jautājumu politiskā kontekstā vai risināt šo jautājumu ekonomiskā kontekstā. Esmu spiests konstatēt, ka Ministru kabinets ir izšķīries šo jautājumu risināt politiskā kontekstā. Vai vajag iedzīvotājiem kompensēt viņu zaudējumus? Vajag. Ikviens ar veselu saprātu apveltīts cilvēks nevar atzīt, ka tas nav vajadzīgs. Bet man ir jautājums — vai vajag kompensēt vienas daļas noguldītāju zaudējumus vai vajag kompensēt visu noguldītāju zaudējumus?

Es šeit negribu runāt par to ģenēzi, kuras rezultātā mēs esam nonākuši šodien pie šī konkrētā likumprojekta, kas mēģina risināt vienas daļas noguldītāju problēmas. Es šeit negribu runāt par to, ka šī ģenēze varbūt sākās ar to brīdi, kad jaunā Latvijas valsts ķērās pie ārkārtīgi nepārdomātas, es negribu minēt vārdu — diletantiskas, naudas reformas realizēšanas. Es gribu tikai pateikt to, ka pie iedzīvotājiem, kas ir zaudējuši savus noguldījumus, pieder visi tie, kas šīs naudas reformas rezultātā zaudēja savus ietaupījumus krājbankā.

Es šeit gribu runāt arī par tiem iedzīvotājiem, kas noguldīja savu naudu, kā jau es iepriekš minēju, dažādās puslegālās sabiedrībās, un arī šeit es gribu izteikt pārmetumu Ministru kabinetam jeb Ministru padomei savā laikā, kas neparūpējās par to, lai šīm sabiedrībām netiktu bez licences atļauts nodarboties ar noguldījumu pieņemšanu.

Es gribu runāt par visās kolapsējošās komercbankās zaudēto iedzīvotāju noguldījumu kompensāciju. Es Budžeta komisijā jautāju — kādēļ jūs uzskatāt par iespējamu vienai noguldītāju daļai piešķirt priviliģētu situāciju, salīdzinot ar pārējām? Uz šo jautājumu es atbildi nesaņēmu.

Otrs jautājums, kas saistīts tieši ar šo kompensāciju, ar iedzīvotāju noguldījumu kompensāciju. Runājot par principu, es gribu redzēt analīzes rezultātus, kuri man skaidri un gaiši skaitliskā izteiksmē parādītu, cik lieli zaudējumi valstij ir no tā, ka savus noguldījumus, vienalga, kādā veidā, zaudēja Latvijas uzņēmēji. Es gribētu redzēt šos skaitļus, teiksim, desmit gadu perspektīvā. Un kāda būtu šī perspektīva, un kādi būtu skaitļi saistībā ar iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos, ar ienākumiem no nodokļiem, saistībā ar situāciju, ja uzņēmēji nebūtu šos līdzekļus zaudējuši. Tad man būtu iespējams vērtēt, kam atdot prioritāti — iedzīvotāju noguldījumu kompensēšanai vai uzņēmēju zaudējumu kompensēšanai. Es runāju par visiem tiem cilvēkiem, kuri labprātīgi maksā nodokļus, kuriem ir mazi uzņēmumi, kuri grib darboties un darbojas. Un tad izvērtēt, kam dot prioritāti. Protams, ikvienam, ikvienai partijai, kas ir iesniegusi savus sarakstus vēlēšanām, šodien ir bīstami uzstāties pret to, ka iedzīvotājiem atdod naudu. Es arī neuzstājos pret to, bet neuzstājos šā iemesla dēļ. Es uzstājos par to, lai tiktu risināts jautājums, kā kompensēt visiem zaudējumus. Es nezinu, kādā veidā. Un lai valdība, Ministru kabinets argumentētu savu principiālo nostāju šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Lūdzu sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Aivars Berķis... Aivars Berķis ir zālē, Vilnis Edvīns Bresis, Jānis Jurkāns, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova... ir zālē, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Modris Spuģis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 58 deputāti ir reģistrējušies. Turpinām izskatīt noteikumus nr.213 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju”. Turpinām debates. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam — deputāts Kiršteins.

 

G.Bērziņš (LZS). Šis ir trešais likums paketē — noslēdzošais. Un kvalitātes ziņā arī vissliktāk sagatavotais, jo šinī likumā bija daudz iebildumu. Un viens no būtiskākajiem ir tas, ka ir jāparādās veselai nodaļai par šo līdzekļu plūsmu, no kā viņa veidojas, kā tiek šie līdzekļi atmaksāti vai, piemēram, pietrūkst izmaksai, kādā veidā, no kādiem līdzekļiem tiek maksāts. Un šī būtiskā daļa — kā veidojas šie līdzekļi — nav pietiekami labi parādīta.

Otrs būtiskākais trūkums šinī likumā, kā jau teica sakarā ar iepriekšējo likumu, ir tas, ka šeit iet runa par fiziskajām personām, nemaz neiet runa par juridiskajām personām. Un juridiskajām personām, piemēram, sanācijas metodes varētu būt arī citas, piemēram, tie paši atvieglotie kredīti, kas it kā šobrīd tiek doti. Bet, ja tā prakse ir un ir nepieciešama, tad tam jābūt atrunātam arī likumā. Arī, piemēram, šo uzņēmēju zaudēto summu ieskaitīšana nodokļu maksājumos, jo faktiski jau daļa no firmām būs maksātnespējīgas un faktiski jau nodokļus viņas tāpat nesamaksās. Tā ka šādas metodes, kas būtu saistītas ar juridisko personu atdzīvināšanu, sanāciju, arī, manuprāt, būtu ņemamas vērā.

Vēl viens būtisks apstāklis. Sakarā ar to, ka nav uzrādītas šīs līdzekļu plūsmas un avoti, ir jautājums — cik reāla ir šī kompensācija? Var iznākt tā, ka šobrīd šo naudu izmaksā, bet pēc tam nākas šiem pašiem cilvēkiem no otras kabatas ar to samaksāt. Piemēram, sakarā ar inflāciju, kas ievērojami var paaugstināties un noēst šos līdzekļus, un citādi. Tāpēc neapšaubāmi ir galvenais, lai šis likums būtu sabalansēts, reāls. Jo tikai tad būs iespējams reāli kompensēt, nevis, ar vienu roku dodot, pēc tam ar otru ņemt atpakaļ, kā tas, piemēram, šobrīd ir raksturīgi ar pensijām. Augustā tiks paildzinātas izmaksas par divām dienām, septembrī — vēl par divām dienām. Ja par četrām dienām visiem cilvēkiem atliek un dienā izmaksas ir miljons, tad četri miljoni izmaksu tiek pārcelti faktiski uz nākošo gadu. Un šīs pensijas tiek palielinātas, bet faktiski jau uz to pašu pensionāru rēķina. Ja šeit šī rīcība būs nepārdomāta, var iznākt arī tāda pati situācija, ka, iedodot šobrīd šo naudu, faktiski pēc tam viņu paņems tādā pašā apmērā vai vēl lielākā mērā atpakaļ, un arī no citiem cilvēkiem.

Un jautājumā tieši par līdzekļu plūsmu. Es tomēr ceru, ka kabinets... Tātad šeit ir noslēguma jautājumi, pret kuriem mums ir būtiski iebildumi. Kā es teicu, citos likumos šī līdzekļu plūsma bija daudzmaz sakārtota atbilstoši likumam “Par finansu un budžeta vadību”. Bet izlasīsim noslēguma jautājumu 2.punktu: “Līdz banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta atļauju.” Tomēr gribu norādīt, ka Budžeta un finansu vadības likumā ir norādīts, kādā veidā tiek kārtoti ārējo parādu jautājumi, aizņēmumu jautājumi, valsts garantēto kredītu saņemšanas jautājumi, un ir noteiktas kompetences. Un visaugstākā kompetence šeit ir Saeimai, tomēr no Saeimas jāsaņem akcepts, kam šī nauda tiek tērēta un kā viņa tiek atspoguļota budžetā.

Un otrs būtiskākais nosacījums — bez apropriācijas kādam mērķim līdzekļu atvērumi nedrīkst tikt veikti. Šobrīd budžetā ne rindiņas par šādu līdzekļu izlietošanu nav, un jebkurā gadījumā, ja šīs izmaksas tiks pārliktas uz tālāko gadu budžetiem, arī šogad būs jāmaksā par šiem kredītiem procenti.

Otrs jautājums ir — kādā veidā šie līdzekļi tiks saņemti un kas tiks dots pretī. Es domāju, ka, lai strauji saņemtu šādu kredītu, nosacījumi varētu būt ļoti neizdevīgi, varētu pat teikt — verdziski. Un tāpēc, neapšaubāmi, valdībai ļoti rūpīgi jāizsver un Saeimai jābūt informētai, kas tie par līdzekļiem, kādi ir nosacījumi un ko mēs dodam pretī. Var būt, ka mēs pretī ieķīlājam pusi Latvijas, un tad, izmaksājot šīs summas, pēc dažiem gadiem var rasties nopietnas problēmas.

Neskatoties uz šiem būtiskajiem trūkumiem, tomēr ceram arī uz valdības saprātu, ka tā nedarbosies pretī finansu likumdošanai, tas ir, finansu un budžeta vadības likumam, un neņems nepārdomātus kredītus, kas būtiski var ietekmēt budžeta destabilizāciju. Krīze, sasniedzot kaut kādu kritisku robežu, kura, manuprāt, vairs nav īpaši tālu, var radīt arī problēmas ar valūtas, naudas stabilitāti, un šie procesi var būt jau neatgriezeniski. Jo ir krīze, kur rodas kaut kādas situācijas un procesi, kuri ir atgriezeniski, kur kļūdas ir iespējams labot, bet, sasniedzot šo kritisko robežu, procesi var kļūt neatgriezeniski. Manuprāt, mēs neesam īpaši tālu no šī sliekšņa, kad iestāsies neatgriezeniski procesi visā finansu sistēmā.

Protams, arī šai naudas izmaksai, ja tā sāksies kaut kad augustā, būs arī noteiktas sekas. Neapšaubāmi jāraugās, lai šī līdzekļu izmaksa, ja viņa tomēr notiks, dotu arī pozitīvu efektu, kaut gan šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā vai mazākā mērā papildu naudas parādīšanās apgrozībā patēriņa tirgū novedīs pie cenu indeksa pieauguma. Septembrī un oktobrī minimāli, manuprāt, tas varētu būt ne mazāk kā 3 procenti. Ja šī rīcība būs varbūt nepārdomātāka un tiks pieļautas rupjas kļūdas, tad tas varētu būt pat lielāks. Un tas nozīmē, ka visai sabiedrībai reāli iespējas par to pašu naudu nopirkt katru mēnesi samazināsies par 3 procentiem. Protams, šādi inflācijas rādītāji nebūtu varbūt pārāk satraucoši, ja tie būtu īslaicīgi, kaut gan, ņemot vērā šī gada inflācijas prognozes, kas budžetā ir ielikta 15 procenti un šobrīd jau ir varonīgi pārsniegta, tie, manuprāt, norāda tomēr uz nopietnām problēmām, jo šobrīd ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka pagājušā gada inflācijas, cenu indeksa rādītāji tiks pārsniegti.

Neskatoties tomēr uz visiem būtiskajiem iebildumiem un cerot uz valdības saprātīgu rīcību, apdomīgu rīcību, kura varbūt līdz šim nebija, teiksim, tai pārāk raksturīga, šo likumu varētu nodot komisijai. Un šeit būtu arī priekšlikums tomēr viņu šobrīd jau izskatīt pirmajā lasījumā, lai mēs nopietni varam strādāt sevišķi pie tām sadaļām, kuras likumā nav atspoguļotas. Un es vēlreiz atkārtoju — tātad šis faktiski ir vienīgais likums, kur Budžeta komisijas būtiski iebildumi faktiski nav ņemti vērā un faktiski neviens no tiem nav ietverts un atspoguļots. Tātad šis likums tomēr no šīs trīs likumu paketes ir visnekvalitatīvākais. Tātad es aicinu atbalstīt un pieņemt arī šodien noteikti pirmajā lasījumā, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk pie šī jautājuma strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs arī nobalsojām par šo pirmo un otro likumprojektu, bet pie šī trešā likumprojekta ir varbūt dažas tīri tehniskas iebildes. Un pirmā rodas, ja mēs skatāmies 6.pantu, kur ir rakstīts, ka līdzekļi fizisko personu noguldījuma kompensācijai tiek izmaksāti no banku aģentūras kompensācijas fonda. Banku aģentūras kompensācijas fondu veido: 1) komercbanku regulārie maksājumi saskaņā ar 7.pantu, pret ko nevarētu iebilst; 2) atskaitījumi no Latvijas Bankas līdzekļiem ne mazāk par 1 miljonu latu gadā. Tātad tā jau ir tīri brīnumaina lieta, 81.panta kārtībā mēs atskaitām no Latvijas Bankas 1 miljonu. Man uzreiz ir jautājums — kāpēc ne 4 miljonus vai, teiksim, 1993.gadā bija 7 miljoni? Atskaitām 81.panta kārtībā visus četrus miljonus un izdalām!

Nākošais ir pareizi — Ministru kabineta novirzītie valsts budžeta līdzekļi saskaņā ar likumu “Par budžeta un finansu vadību”. Ja šajā situācijā mēs pieņemam tādu pārejas periodu, kas, protams, ir vajadzīgs, jo, kamēr šī banku aģentūra tiks izveidota, kamēr visi šie fondi tiks uzkrāti, teiksim, paies kaut kādi gadi, šī ideja ir ļoti laba, es domāju. Ja, teiksim, kaut vai 10 gados tiek kaut kādi līdzekļi uzkrāti, protams, šī summa būs zināma, kāda tur viņa būs, viņu varētu aprēķināt un, teiksim, šīs summas ietvaros varētu arī saņemt varbūt kaut kādus aizdevumus no starptautiskajām organizācijām. Tas viss būtu bijis normāli. Bet šeit ir ierakstīts uzreiz noslēguma jautājums, ka atbilstīgi minētajai kārtībai, termiņiem un vietai noguldījumu kompensāciju izmaksā tām fiziskajām personām, kuru noguldījumu konti atrodas komercbankās, kas ar tiesas spriedumu atzītas par maksātnespējīgām vai bankrotējušām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Tātad mēs it kā izmaksājam ar atpakaļejošu datumu tiem cilvēkiem, kas ir ieguldījuši savus līdzekļus šajās komercbankās. Tajā pašā laikā man nav pārliecības, ka esošais Kriminālkodekss un citi normatīvie akti nav jālabo. Runājot par šiem ļaunprātīgajiem noguldītājiem, varbūt arī, teiksim, par kaut kādu īpašuma atsavināšanu vai vēl par kaut ko, ir nepieciešami labojumi, ko mēs tik un tā nevaram izdarīt ar atpakaļejošu datumu. Tas varētu darboties tikai uz priekšu. Šeit mēs it kā runājam par atpakaļejošu datumu. Uzreiz parādās tīri morāla problēma — ar ko cilvēks, kas ir ieguldījis, teiksim, naudu bankā “Baltija” un grib to dabūt, un ir pazaudējis 500 latus, ar ko viņš ir labāks par to cilvēku, kas ir ieguldījis 500 latus, teiksim, firmā “Latgalīte” vai kaut kādā tur, teiksim, “Pilārā”, jo daudzi cilvēki paguva ielikt naudu likumā paredzētajā kārtībā juridiski reģistrētās firmās un uzņēmumos līdz brīdim, kamēr valdība aizliedza pieņemt šīm firmām naudas noguldījumus. Avīzēs un televīzijā — visur bija reklāmas, ka jūs varat šo naudu ieguldīt, teiksim, attiecīgā SIA, attiecīgi varbūt uz 120 vai uz kaut kādiem lielākiem procentiem, un cilvēki šo naudu ieguldīja. Bet kāda ir starpība starp to cilvēku, kas notic Latvijas Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā, teiksim, oficiāli reģistrētam uzņēmumam un iegulda tajā savu naudu, un šī nauda viņam pazūd, un otru gadījumu, kad šis cilvēks iegulda savu naudu komercbankā? Var būt, ka tā ir tikai morāla problēma, bet es domāju, ka to pirmajā lasījumā vajadzētu pārdomāt, vai šeit nevajadzētu arī tādā gadījumā kompensēt visiem, vismaz tiem cilvēkiem, kas ir ielikuši naudu vai zaudējuši līdz šī valdības rīkojuma izdošanai, ka šīs firmas nedrīkst pieņemt naudas noguldījumus. Tas šeit galīgi neparādās. It kā viena kategorija cilvēku ir pirmās šķiras un nez kāpēc otra cilvēku kategorija ir otrās šķiras.

Un varbūt pats galvenais. Tātad kādā veidā tad šī nauda tiks saņemta. Protams, ir uzskaitīts, ka no kaut kādiem kredītiem, kurus mēs dabūsim atpakaļ. Nu, bankas “Baltija” gadījumā var būt, ka mēs 5 miljonus dabūsim, nevis 100 miljonus. Bet es arī esmu redzējis tos aprēķinus — ja līdz kādiem 500 latiem izmaksā, kaut kur šī summa svārstījās ap 30 miljoniem vai drusciņ vairāk latu. Tad ir diezgan interesants punkts pie noslēguma jautājumiem. Tātad šis 2.pants, faktiski, kur ir ierakstīts skaidri un gaiši: “Līdz banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta atļauju.” Kādā veidā tad jūs varat piesaistīt patstāvīgi, Finansu ministrija šo naudu un no kurienes? Viens — no Latvijas Bankas var noņemt 1 miljonu latu, bet, teiksim, tos pārējos tātad var, es saprotu, no neizmantotajiem aizdevumiem. Ja mēs ņemam no šiem neizmantotajiem aizdevumiem, kur Latvijā ir noteikti kaut kādi griesti un kur ir palikuši kādi 40 miljoni, pieņemsim 30 miljoni, — tas viss varētu būt. Bet tad, mīļie cilvēki un deputāti, un finansu ministre, stājas spēkā Satversmes 81.pants, ko daudzi nemaz nav izlasījuši. Un kas tur ir teikts? Tur ir teikts, ka 81.panta kārtībā var daudz ko pieņemt un daudzas skaistas lietas izdarīt, bet ir stingri pateikts, kādus likumus nevar grozīt. Un nākošā mīkstākā, drusciņ mīkstākā formulējumā teikts, ka arī 81.panta kārtībā pieņemtie likumi nevar attiekties uz, nolasu: “amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem un aizņēmumiem.” Lai kāds man pierāda, ka šis 81.panta kārtībā pieņemtais un pirmajā lasījumā tagad ar komisijas lēmumu nododamais likums šajā noslēguma jautājumu 2.pantā nerunā tieši par šiem aizņēmumiem, par šiem 30 miljoniem. Protams, viņi varbūt ir apstiprināti kaut kādā kopējā, teiksim,bilancē, par cik tur Latvijas valsts var aizņemties, bet tas arī ir vēl jāapskatās. Es runāju šeit tikai par tehnisko pusi — ja jau mēs pieļaujam šādu precedentu, ka mēs mierīgi 81.panta kārtībā varam noņemt naudu Latvijas Bankai, teiksim, kaut kādiem rēķiniem, tad mēs mierīgi varam arī pārkāpt šo Satversmes aizliegumu, kas attiecas uz aizņēmumiem. Vai tad vienkāršāk nebija tomēr nepieņemt viņu 81.panta kārtībā, jo šodien Kehra kungs pateica skaidri un gaiši, ka mēs jau pirmajā lasījumā viņu varam izskatīt? Izskatām viņu parastā kārtībā pirmajā lasījumā, nobalsojam kaut vai par steidzamību, nākamajā nedēļā pieņemam viņu otrajā lasījumā, un viss. Un pa šo nedēļu mēs iestrādājam, kāds nu viņš būs tāds nu viņš būs, nu, viņš nebūs ideāls, viņš būs drusciņ labāks, nekā viņš tagad ir uzrakstīts, bet pieņemts viņš tiks, un pēc tam viņu varēs uzlabot nepārtraukti kaut vai nākamos 10 gadus, un nekas briesmīgs te nenotiks tāpēc. Bet mans priekšlikums būtu tāds tomēr, jo mēs radīsim vienkārši bīstamu precedentu. Nu, ja katra nākamā valdība 81. panta kārtībā sāks noņemt, ziniet, naudu Latvijas Bankai vai kaut kādā mērā, teiksim, pieņemt šādus lēmumus, kas ir saistīti ar aizņēmumiem, mēs vienkārši radīsim nepatīkamu precedentu. Varbūt es tieši neesmu izpētījis šo juridisko pusi, varbūt man paskaidros, teiksim, Sāmītes kundze, bet es domāju, ka to pašu rezultātu mēs ļoti vienkārši varam nākošajā nedēļā sasniegt Saeimā, nepārkāpjot šo 81.pantu. Jā, komisijām jau viņš ir nodots, deputātiem arī viņš ir izdalīts jau kaut kādā veidā, teiksim, bet ne 81.panta kārtībā... Nu Saeima jau var pieņemt izņēmuma veidā un kā steidzamu viņu nodot arī komisijām parastajā kārtībā, un komisijas viņu izskatīs tāpat, jo tas taču visiem zināms, ka viņš ir izskatīts, visi viņu desmit reizes izlasījuši, frakcijās ir apsprieduši, un mēs viņu pirmajā lasījumā varam pieņemt un iesniegt priekšlikumus nākamajā nedēļā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Jūs gribat runāt tomēr? Tad uzskatīsim, ka jūs esat referente, un referentei ir galavārds. Komisija neiebilst? Lūdzu!

 

I.Sāmīte (finansu ministre). Paldies. Es vēlētos tikai vēl vienu reizi vērst jūsu uzmanību uz to, ka...

Sēdes vadītājs. Indra Sāmīte — finansu ministre. Lūdzu!

 

I.Sāmīte (finansu ministre). Godājamais Prezidij! Vienkārši vēl vienu reizi gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka būtu ārkārtīgi nepieciešami un lietderīgi šos trīs likumus virzīt kopā. Noguldītāju apdrošināšanas noteikumi ir nepieciešami tik tiešām, lai ieviestu jaunu uzticību finansu un banku sistēmai. Es vienkārši īsi atkārtošu to, ko es teicu iepriekš par mehānismu, kā veidojās aprite mūsu tautsaimniecībā. Pārsvarā jau banku sistēmā savu naudiņu nogulda noguldītāji, uzņēmēji pārsvarā šo naudu ņem un izmanto, lai veiktu uzņēmējdarbību un paplašinātu tautsaimniecību. Mums jānodrošina un jāveicina, lai cilvēki, iedzīvotāji, vēlētos noguldīt un justos droši, kad viņi aiznes savu naudiņu un nogulda bankās. Un no tām atkal uzņēmēji var šo naudiņu ņemt un izmantot, lai mūsu tautsaimniecību vairotu un nostiprinātu. Ja iet runa par jautājumiem, kurus pieminēja Kiršteina kungs, es tikai vēlētos pieminēt to, ka paredzēts jebkuras izmaksas veikt budžeta likuma ietvaros. Tātad vēl vienu reizi es tomēr lūgtu arī šo trešo likumu apstiprināt un virzīt kopīgi un visus nepieciešamos vai vēlamos labojumus, kā arī konstruktīvo kritiku iesniegt un iestrādāt otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.213 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 4, atturas — 13. Noteikumi ir pieņemti un tiek nodoti Budžeta un finansu komisijai.

Saeimas Prezidijam ir iesniegts Budžeta un finansu komisijas iesniegums — ierosinājums, par kuru jau šeit runāja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris un kurā viņa lūdz likumprojektus “Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu”, “Komercbanku noteikumi” un “Noteikumui par fizisko personu noguldījumu kompensāciju”, kuri pieņemti Ministru kabinetā jeb izdoti Satversmes 81.panta kārtībā un kurus pieņēmusi izskatīšanai Saeima, iekļaut darba kārtībā pēc 24.darba kārtības punkta un izskatīt pirmajā lasījumā. Pēc 24.darba kārtības punkta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau ir piedāvājusi likumprojektu un mēs esam iekļāvuši, tātad tas varētu būt 25., 26., 27. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

 

Tālāk. Noteikumi nr.214 “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” . Deputātiem pret Saeimas Prezidija atzinumu iebildes ir? Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kaut arī Juridiskajai komisijai jau tā ir liela slodze, bet tas ir tīri civiltiesisks jautājums, es lūgtu nodot to arī Juridiskajai komisijai un noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

 

Noteikumi nr.215 “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu” . Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem iebilžu nav, līdz ar to Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Tālāk — noteikumi nr.216 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem” . Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij un godātie deputāti! Tātad pašreiz balsošanā ir dienas kārtības punkts par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem. Šāds likums, es uzsvērtu — likums, nevis noteikumi, — ir neapšaubāmi nepieciešams, un Saeima to ar savu balsojumu, pirmajā lasījumā pieņemot līdzīgu likumprojektu, ir arī apstiprinājusi. Šajā gadījumā tā nepieciešamība ir izteikta ar to, ka zemes reformas realizēšanas gaitā Latvijā nav pilnībā noregulētas īpašnieku savstarpējās attiecības un likumdošana pietiekoši skaidri nenosaka attiecības starp energoiekārtu īpašniekiem, no vienas puses, un zemes, kā arī ēku īpašniekiem — no otras puses. Un šādā veidā daudzos gadījumos veidojas konfliktsituācijas. Ko mēs šā likuma izpratnē saprotam ar aprobežojumu? Tātad arī saskaņā ar Civillikumu tas ir energoapgādes uzņēmumu tiesības sabiedrības interesēs izmantot citu īpašnieku nekustamo īpašumu energoapgādes ārējo objektu ierīkošanai, aizsardzībai un ekspluatācijai, vienlaikus nosakot nekustamā īpašuma īpašnieka pienākumu paciest šo tiesību izmantojumu. Un, kā teikts 3.panta pirmajā daļā, tad ar šiem noteikumiem saskaņā ar Civillikumu sabiedrības interesēs tiek nodibināts pastāvīgs nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums, ja uz šī īpašuma atrodas vai tiks izvietoti energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti. Es uzskatu, ka neizstrādātas ir tieši normas, kas attiecas uz aprobežojumu noteikšanu ne tikai uz īpašumiem, uz kuriem atrodas šie energoapgādes uzņēmumu objekti, bet arī uz tādiem īpašumiem, uz kuriem tikai tiks izvietoti šie objekti. Tas pats ir arī 10.pantā, ja jūs tālāk paskatītos. Galu galā kāda kārtība būs aprobežojumu noteikšanā vēl nākotnē paredzamiem objektiem, kas pieņems lēmumu par šo objektu šo īpašnieku tiesību ierobežošanu jeb aprobežošanu, diemžēl tas noteikumos ir ļoti virspusēji pateikts. Un, piemēram, ja mēs paskatāmies pārejas noteikumu trešās daļas 1.apakšpunktā, tad tur ir atrunāts, ka šo kārtību noteiks Ekonomikas ministrija, un konkrēti, ja mēs paskatāmies tekstu, tad energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aprobežojumu noteikšanas kārtību. Tātad šeit es uzskatu, tas ir varbūt neapzināti, bet varbūt arī ir rupja kļūda, jo aprobežojumu nosaka nevis energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, bet attiecīgi nosaka uz nekustamā īpašumu tiesībām un nevis šiem pašiem objektiem. Bet, protams, tas ir labojams, un tas būs arī jādara.

Vēl kas ir — nav saprotama šo Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto noteikumu ar likumu spēku neatliekamā vajadzība, jo iepriekš minētajā daļā, tas ir, pārejas noteikumu trešajā daļā šo energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aprobežojumu noteikšanas kārtību ir uzdots izstrādāt Ekonomikas ministrijai, pie tam sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Tātad mēs redzam, cik neatliekama ir vajadzība, lai likums reāli varētu tikt realizēts dzīvē. Un vai šo aprobežojumu noteikšanas kārtība būs tā pati, ko Ministru kabinets apstiprinās un par ko it kā runāts 4.pantā? Tur gan ir pavisam par kaut ko citu runa. Tur ir runa par aprobežojumu apjomiem. Līdz ar to tātad paliek neskaidrs galu galā, kas šajā likumā būs tiesīgs noteikt šos īpašuma tiesību vai lietošanas tiesību aprobežojumus. Jo mēs redzam, ka pieprasījumus iesniegs it kā zemes komisijās, Valsts zemes dienestā, bet galu galā, ja mēs atskatāmies uz Civillikumu, tad Civillikums skaidri un gaiši pasaka, ka aprobežojumi nosakāmi vai nu ar likumu vai tiesas lēmumu, vai arī kā trešais - privātā kārtā.

Tālāk. Šeit gan ir 3.panta pirmajā daļā atsauce, kā tad galu galā šis aprobežojums var tikt noteikts. Un atsauce ir uz to, ka tas notiks saskaņā ar Civillikumu. Domājams, ka... Bet Civillikuma 1082.pants nosaka, ka šie aprobežojumi nosakāmi, kā es jau minēju, ar likumu, tiesas lēmumu vai arī ar privātu gribu. Protams, šim pantam ir arī piezīme, kuru var attiecināt uz energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, bet es nezinu, kādā veidā to varētu attiecināt. Likumā nav noteikta arī kārtība, kas attiecas uz nākotnē paredzētajiem energoapgādes objektiem.

Šeit arī tālāk ir varbūt nekonsekvences attiecībā uz zemes īpašniekiem, uz kuru zemes gabaliem, kā arī pateikts pārejas noteikumu otrajā daļā, ir izbūvēti valsts energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti vai to būve ir sākta līdz šo noteikumu pieņemšanas brīdim. Tātad it kā ir saglabājami šie zemes gabali valsts īpašumā visos gadījumos, kad zemi iespējams izmantot vienīgi šo objektu ekspluatācijai. Un zemes īpašniekam šajos gadījumos piešķirama līdzvērtīga zeme citā vietā vai izmaksājama kompensācija. Es gan uzskatu, ka tas nav korekti, jo mums ir tomēr privātīpašums. Ja mēs runājam šajā pantā par zemes īpašniekiem, tad ir jārunā par atsavināšanu un attiecīgu atlīdzību vai nu naudā vai kā - tas ir nosakāms. Vai nu tiesas ceļā, vai labprātīgas vienošanās ceļā. Šeit tātad nav pateikts, vai tas tiks darīts ar privatizācijas sertifikātiem, kuriem, kā mēs zinām, reālā vērtība ir daudzreiz mazāka, nekā to deklarējusi valdība.

Tad vēl. Domājams, ka šie noteikumi pēc nodošanas Saeimas komisijām vēl tiks tiešām rūpīgi pārskatīti. Es arī uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt pēc būtības to nodošanu komisijām, kaut gan, kā es minēju, tā neatliekamā vajadzība, lai gan noteikumi ir vajadzīgi, tā neatliekamā vajadzība, ņemot vērā pārejas noteikumu normas, nav parādīta.

Bet šeit ir vēl viena cita problēma. Un tā ir juridiska problēma attiecībā uz šiem Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Jo Civillikumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka īpašuma lietošanas aprobežojumus noteic ar likumu. Diemžēl tas nav viens un tas pats, kas Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku. Es varu jums apliecināt, ka daļa juristu ir pauduši līdzīgu nostāju. Jebkurā gadījumā, vadoties no mūsu tiesību sistēmai varbūt neraksturīgo precedentu prakses, kāda būtu šodien izšķiršanās? Izšķiršanās par šādu precedentu vai, neskatoties uz Satversmē teikto, ka likumdošanas vara pieder Saeimai, mēs uzskatām, ka Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku ir pielīdzināmi likumam un ir tas pats, kas likums, par ko ir runāts Civillikumā. Tāpēc, ja juristi varētu izteikties par šo viedokli un ja tas nav par šķērsli, tad, protams, šie noteikumi arī būtu jānodod komisijai, un komisija varētu nopietni piestrādāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu Ministru kabineta noteikumus nr.216 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem” nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 11. Noteikumi tiek nodoti izskatīšanai komisijai.

 

Tālāk noteikumi nr. 217. “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es lūgtu arī šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā noraidīt, nenodot komisijām. Kāpēc? Man šeit uz šī teksta ir atzīmes - tie visi ir tie panti, kurus Saeima akceptēja 19.jūlijā. Kabineta noteikumi ir pieņemti 18.jūlijā. Un ir atšķirības sankcijās. Tā ir viena lieta. Bez tam ir arī tīri juridiskas neprecizitātes pielaistas, kaut vai tie grozījumi, kas ir ierakstīti šeit 18.punktā 230.pantā, kur ir teikts: “Izteikt otrās daļas 1.punkta sankciju, otrās daļas 3.punkta sankciju...” Tas ir pants, kas runā par veterināro dienestu un kur ir runa nevis par sankcijām, bet gan par attiecīgo personu tiesībām, kādā apjomā viņas var uzlikt administratīvo sodu. Šeit ir arī tāda neprecizitāte. Es tāpēc aicinu cienījamo Saeimu noraidīt šos noteikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu Ministru kabineta noteikumus nr.217, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā, nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 25, atturas - 29. Ministru kabineta noteikumi ir noraidīti.

 

Nākamais - Noteikumi nr. 218. “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” . Vai deputātiem ir iebildes?

Lūdzu, Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Priekšpusdienā pieņemtie 204.noteikumi “Par Civildienesta biroju” ... “Par Cilvēktiesību dienesta biroju”, un šie noteikumi nr. 218. “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas piedāvāti Saeimai pieņemt, es gribu teikt, patiešām ir unikāls gadījums, kad grib radīt jaunu superinstitūciju valstī ar neparastām pilnvarām. Par to jau tika runāts, apspriežot šā biroja izveidošanu.

Te es nepieminēšu ne šīs algas, ne augstās pilnvaras, kas ir augstākas par Augstākās tiesas priekšsēdētāja un vēl citu institūciju pilnvarām, bet es nolasīšu anotācijā pie šiem noteikumiem nr.218 rakstīto: “Valsts Cilvēktiesību birojs paredzēts kā neatkarīga valsts pārvaldes institūcija Tieslietu ministrijas pārraudzībā.” Pilnīgi neatkarīgas, bez padotības, institūcijas dibināšanu neparedz Satversme, taču nav dažkārt norādītas pretrunas starp vārdiem “neatkarīga” un “atrodas pārraudzībā”. Tālāk, izlaižot dažas rindiņas, varbūt mazāk nozīmīgas, - “bet pārraudzība no ministrijas puses izpaužas tikai kā ieteikums par vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu un ieteikums par finansiālo līdzekļu piešķiršanu”. Lūk, es palasīšu otrā pusē anotācijā rakstīto: “Savu uzdevumu sekmīgai izpildei birojam paredzētas tiesības pieprasīt informāciju vai paskaidrojumus attiecībā uz izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu, kā arī uzlikt par pienākumu ierasties noteiktā laikā un vietā. Šo tiesību nodrošināšanai birojam paredzētas tiesības uzlikt sodu līdz pat 1000 latiem fiziskai personai un līdz 10 000 latiem - juridiskai personai. Šāds relatīvi augsts sods paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu sekmīgu biroja funkcionēšanu un nenonivelētu tā lomu cilvēktiesību aizsardzībā.” Lūk, un tagad jau konkrētajos grozījumos, kas tiek piedāvāti, ir skaidri un gaiši rakstīts:”Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu Valsts cilvēktiesību birojam, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc tā uzaicinājuma uzliek naudas sodu līdz 250 latiem.” Un tālāk: “Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikt administratīvos sodus Valsts cilvēktiesību biroja vārdā ir tiesīgs Valsts cilvēktiesību biroja direktors.” Nu, lūk, tagad īsti nav skaidrs, vai anotācijā rakstītais par 1000 latiem un 10 000 latiem vai šeit rakstītais par 250 latiem - kurš tad būs īstais. Šeit, kodeksā, labojumos tātad būs 250 lati, un pēc tam attiecīgi šis biroja vadītājs, kuram būs neierobežotas pilnvaras, pats, skatoties, tā sakot, no sava garastāvokļa, izvēlēsies, kuru par cik sodīt. Agrāk, mēs atceramies, padomju laikos, ir bijušas “troikas”, tagad šis direktors vienpersoniski izlems, kuru sodīt, kuru apžēlot. Un man gribētos jautāt: kas tad būs šis birojs? Ieņēmumu dienesta filiāle, kura ievāks sava veida nodokļus šādā veidā ar iedotu neierobežotu varu?

Neiedziļinoties tuvāk šā biroja bezjēdzībā, par ko šeit jau daudz tika runāts, es personīgi ierosinu šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Šoreiz es neaicināšu šos kabineta noteikumus noraidīt, jo tas ir papildinājums Administratīvo pārkāpumu kodeksā un nebūt ne tādā interpretācijā, kā to pasniedz Tabūna kungs. Ja jūs pievērsīsit uzmanību vispār Administratīvo pārkāpumu kodeksam, tas, kā redzat, ir papildināts ar 236.4. pantu, kura nosaukums ir “Valsts cilvēktiesību birojs”. Ja jūs atcerēsities kaut vai to labojumu bloku, ko mēs skatījām 19. datumā, tad, nu, piemēram, 230. pants ir “Vides aizsardzības valsts inspekcija”, 231.1. - “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, zivju aizsardzības iestādes”, nākošais, 233.pants - “Valsts mežu dienesta amatpersonas” un tā tālāk. Tā ir tā sadaļa, kur ir norādītas tās valsts institūcijas, kā arī tas, ko es iebildu par kļūdu, noraidot iepriekšējos grozījumus. Tur ir runa par veterinārajām institūcijām, veterinārajām iestādēm, veterinārās uzraudzības iestādēm, kur kļūdaini bija sankcijas ar robežām, kādās katra amatpersona tās var uzlikt, un šeit, kā redzat, arī jau pati sankcija ir nevis 250 latu, bet līdz 250 latiem. Un jebkurā gadījumā sods, administratīvais sods var tikt pārsūdzēts. Cita lieta, ka Juridiskā komisija strādājot pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa pilnveidošanas, acīmredzot apsvērs, vai biroja direktors ir pats tiesīgs uzlikt šo administratīvo sodu, jo principā Juridiskā komisija iestājas par to, ka, teiksim, ne valsts kontrolieris pats var uzlikt administratīvo sodu, ne Latvijas Bankas Uzraudzības departaments to var pats. Šeit ir runa par protokola sastādīšanu, un ir atteicīgie panti, pēc kuriem sodu jau uzliek, konkrēto sodu piemēro tiesa, administratīvais tiesnesis. Iespējams, ka mēs arī šeit šo precizējumu izdarīsim. Bet uz šo brīdi nav nekāda pamata no juridiskā viedokļa šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr. 218 “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 14. Pieņemts. Noteikumi tiek nodoti komisijai.

 

Nākamais jautājums - par atvaļinājumu piešķiršanu . Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 8. pantu Prezidijs 24. jūlija sēdē izskatīja triju deputātu iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu un nolēma:

Pirmais. Piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam laikā no 19. līdz 25. jūlijam un par to ziņot Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Prezidijs ir izmantojis savas tiesības, viņam bija jāizmanto šīs tiesības kā pienākums, izskatot šo jautājumu, jo Saeima sēdes tajā brīdī nebija, kad izskatījām šo jautājumu. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

Lūdzu tālāk!

 

I.Folkmane. Otrais. Piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu Aristidam Lambergam laikā no 26. jūlija līdz 1. augustam un par to ziņot arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

I.Folkmane. Trešais. Piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Modrim Spuģim laikā no 21. jūlija līdz 27. jūlijam. Un arī ziņot Saeimai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies!

 

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” . Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Kā jau es jūs informēju, šo likumprojektu izstrādājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju. Likumprojekts sastāv no trijām nodaļām.

Pirmā nodaļa reglamentē aģitācijas noteikumus Latvijas radio un televīzijā. Otrā nodaļa runā par aģitācijas ierobežojumiem valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, savukārt trešā, vismazākā nodaļa, reglamentē aģitācijas materiālu izvietošanas kārtību publiskajās vietās.

Izstrādājot šo likumprojektu, komisija ņēma par pamatu likumprojektu, kas tika pieņemts pirms 5. Saeimas vēlēšanām, kā arī papildināja tā normas vēl ar vairākām citām svarīgām normām.

Likumprojekta 5. pants nosaka, ka viena nosaukuma kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības pretendēt uz bezmaksas raidlaiku Latvijas radio un Latvijas televīzijā. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām bezmaksas raidlaika apjoms ir samazināts par trešdaļu un šo bezmaksas raidlaiku var izmantot divās kārtās, tātad pirmajā kārtā 10 minūtes katrs kandidātu saraksts laika periodā no 29. līdz 8. dienai pirms vēlēšanu pirmās dienas, un otrajā kārtā arī 10 minūtes katram sarakstam tiek dotas - tātad laika posmā no 7. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas. Secību, kādā šis raidlaiks tiek izmantots, nosaka izlozes kārtībā. Savukārt likumprojekta 1. pants nosaka.... es atvainojos, 2. pants nosaka, ka tām politiskajām organziācijām, kas vēlas izmantot šo bezmaksas raidlaiku Latvijas radio un televīzijā, ir ne vēlāk kā līdz 29. dienai pirms pirmās vēlēšanu dienas jāiesniedz Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta izziņa, ka attiecīgais kandidātu saraksts ir pieņemts Saeimas vēlēšanām.

Savukārt likumprojekta 7. pants nosaka, pareizāk sakot, dod tiesības Latvijas radio un televīzijai papildus bezmaksas raidlaikam pārdot jebkurai politiskajai organizācijai, kura ir iesniegusi kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, raidlaiku radio un televīzijā. Šajā pantā ietverts ļoti svarīgs noteikums, demokrātisks noteikums, kas nosaka, ka gadījumā, ja Latvijas valsts radio un televīzija ir izšķīrusies un pārdevusi raidlaiku kādai politiskajai organizācijai, tad Latvijas radio un televīzija nevar nepārdot raidlaiku uz tādiem pašiem noteikumiem arī citām politiskajām organizācijām.

Savukārt, ja gadījumā Latvijas radio un televīzija izšķiras par to, ka raidlaiks netiek pārdots, tas nozīmē, ka nevienai politiskajai organizācijai maksas raidlaiks pārdots netiks. Par to runā likuma 7. pants.

Bet tā kā Latvijā ir vēl vairāki radio un televīzijas, kuru pamatkapitāls pieder valstij un pašvaldībām, tad komisija ir ietvērusi 7. pantā arī otro daļu, kas nosaka, ka uz tādiem pašiem noteikumiem maksas raidlaiku pārdod arī tās radio un televīzijas uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, lai no valsts puses nebūtu nekādas diskriminācijas.

Savukārt, kas attiecas uz privātajām radio un televīzijām, tad šeit ir pilnīga rīcības brīvība. Privātās radio un televīzijas var pārdot raidlaiku par jebkādu cenu pēc vienošanās jebkurai politiskajai organizācijai, tāpat arī atteikties kādai politiskajai organizācijai raidlaiku pārdot. Komisija uzskatīja, ka nebūtu ieteicams jaukties iekšā šo privāto struktūru darbībā, jo katra radio un televīzijas ... privātā radio un televīzijas politisko orientāciju nosaka attiecīgie īpašnieki.

Vienīgais pants, kurā iet runa par privāto tiesību subjektiem, ir likumprojekta 9. pants. 9. pants nosaka, ka gadījumos, kad kāds deputāta kandidāts priekšvēlēšanu aģitācijas laikā kāda radio vai televīzijas uzņēmuma pārraidītā raidījumā ir izteicis viedokli par deputāta kandidātu, kas ir cita nosaukuma kandidātu sarakstā, tad šim cita nosaukuma kandidātu sarakstā esošajam kandidātam ir tiesības nākamajā dienā Latvijas televīzijā 48 stundu laikā saņemt vienu minūti atbildes sniegšanai.

Šīs tiesības ir arī attiecībā uz privātajām radio un televīzijas uzņēmējsabiedrībām.

Likumprojekta 10. pants nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumus reklāmu veidā nedrīkst ietvert Latvijas radio un Latvijas televīzijas ziņu raidījumos . Analoga norma bija spēkā arī 5. Saeimas vēlēsanām.

Savukārt likumprojekta 12. pants nosaka, ka Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbiniekiem, sākot ar 60 dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas, aizliegts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem. Tādējādi tiktu nodrošināta vismaz no formālā viedokļa radio un televīzijas darbinieku neitralitāte priekšvēlēšanu periodā.

Savukārt tiem radio un televīzijas darbiniekiem, kas ir pieteikti par deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām ir publiski paziņojuši par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbībā, nav tiesību vadīt Latvijas radio un Latvijas televīzijas raidījumus.

Likumprojekta otrā nodaļa reglamentē aģitācijas ierobežojumus valsts iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās.

Godātie kolēģi, šajā nodaļā ir ielikta viena svarīga norma, kas nosaka, ka pašvaldībās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Tas nozīmē, ka tādās vietās, kurās notiek iedzīvotāju pieņemšana, piemēram, tiek izsniegti pabalsti pašvaldību iestādēs, tiek reģistrēti pilsoņi, nedrīkst izvietot aģitācijas materiālus. Jo apmeklētājam ir tiesības prasīt un arī valstij ir tiesības prasīt, lai valsts ierēdņi un pašvaldību darbinieki būtu neitrāli, pildot savus tiešos darba pienākumus. Valsts iestādes un pašvaldību iestādes nav vietas, kurās nodarboties ar aģitāciju, un darba laiks nav tas laiks, kurā būtu jānodarbojas ar priekšvēlēšanu propagandu.

Savukārt likumprojekta 19. pants nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas piešķir politiskajām organziācijām vai deputātu kandidātiem telpas tikšanās reizēm ar vēlētājiem par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts un pašvaldību institūcijas, godātie kolēģi, nevarēs atteikties , ja jūs gadījumā vai arī kādu citu partiju deputātu kandidāti vēlēsies kādā pilsētā vai pagastā izmantot valsts vai pašvaldību institūcijām piederošajās ēkās telpas vai zāles, lai rīkotu priekšvēlēšanu tikšanās ar vēlētājiem, tās nevarēs atteikties un pateikt, ka ne. Un šī maksa būs neliela.

Savukārt par citu īpašumu, piemēram, automašīnu, izmantošanu ir runa 20. pantā, kurā noteikts, ka gadījumā, ja valsts vai pašvaldību institūcijas iznomā priekšvēlēšanu aģitācijas nolūkiem kādu citu mantu, piemēram, automašīnas, tādā gadījumā visām politiskajām organziācijām šī maksa ir jānosaka vienāda. Savukārt, ja organizācija atsakās iznomāt šo īpašumu, tādā gadījumā arī citām politiskajām organizācijām nevar šo īpašumu iznomāt.

Un nobeigumā par trešo nodaļu. Trešajā nodaļā ir noteikts, ka aģitācijas materiāliem, kuri tiek izvietoti publiskās vietās, jāatbilst valodu likuma prasībām. Savukārt 22. panta pirmā daļa nosaka, ka aģitācijas materiāli var tikt izvietoti vietās, kur to neaizliedz spēkā esošie likumi, citi normatīvie akti vai pašvaldību saistošie noteikumi.

Godātie kolēģi, es aicinātu jūs šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet, pirms tiek atklātas debates, es gribētu aicināt saskaņā ar Kārtības rulli komisijas vārdā nobalsot par steidzamību. Papildus gribētu informēt jūs, ka otrais lasījums būtu nākošnedēļ, tātad 3. augustā.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosinājumu likumprojektu “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” pieņemt kā steidzamu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 16. Steidzamība ir pieņemta.

Lūdzu, vai kāds vēlas runāt, pirms mēs balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā? Nevēlas neviens runāt. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 10. Pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņiem, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu Saeimu pieņemt lēmumu noteikt otro lasījumu 3.augustā un termiņu priekšlikumu iesniegšanai - 31.jūliju.

Sēdes vadītājs. Termiņš orientācijai, bet pret izskatīšanu 3.augustā nav iebilžu? Godātie deputāti! Kārtības rullī steidzama likumprojekta otrajam lasījumam jānosaka izskatīšana Saeimā. Jā, 3.augusts. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Tālāk — trīs likumprojekti secībā, kuru iesniedza Budžeta un finansu komisija. Pirmais likumprojekts — “Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu” . Lūdzu ziņotāju! Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es vispirms gribētu komisijas vārdā pateikties par jūsu atsaucību, ka atbalstījāt mūsu uzdrīkstēšanos mainīt šo darba kārtību un ielikt šos likumprojektus tik ātri darba kārtībā. Mēs drusku esam apsprieduši komisijā, protams, ka varētu neizvērst ļoti lielas debates, jo mēs jau par to diskutējām, izskatot šo jautājumu nodošanu komisijām. Bet, protams, ja tas būtu nepieciešams, tad finansu ministre būs gatava, ja debatēs izskanēs jautājumi, konceptuāli pamatot savu pieeju šiem likumprojektiem. Bet pēc būtības šie noteikumi, proti, komercbanku noteikumi, nosaka komercbanku tiesisko statusu un reglamentē to darbību un uzraudzību. Daudzos jautājumos šeit ir ņemta vērā tā pieredze, arī dažkārt rūgtā pieredze, kas ir banku attīstībā bijusi Latvijā. Vienlaikus komisija uzskata, ka ir iezagušās steigas un varbūt arī citu iemeslu pēc šeit vēl kādas neskaidrības, kuras tiktu izskatītas uz otro un trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lai nebūtu pārpratumu. Par kuru likumprojektu jūs runājat tagad?

 

O.Kehris. Mūsu noteiktajā secībā mēs pirmo nodevām likumprojektu “Par komercbankām”, un es tāpēc...

Sēdes vadītājs. Diemžēl komisija nodeva pirmo “Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu”. Ierosināja... Un tāpēc es esmu arī pieteicis to kā darba kārtības jautājumu. Ja jums ir iebildes un jūs vēlaties vispirms par komercbanku noteikumiem, un pēc tam par komercbanku sanāciju un bankrotu un tad par fizisko personu noguldījumu kompensāciju, tad man jāatsauc darba kārtība.

 

O.Kehris. Man nav iebildumu, es labprāt sekotu jūsu ieteiktajai darba kārtībai un...

Sēdes vadītājs. Es sekoju komisijas ieteiktajai. Es atvainojos, bet tā mums ir sanācis vienkārši. Es citādi nevarēju.

 

O.Kehris. Paldies! Es atvainojos, ja varbūt tas ir manas neuzmanības pēc, bet es... Tātad “Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu”. Uz viņiem attiecas tas, protams, ko es teicu par visu paketi, tajā skaitā par noteikumiem par komercbankām. Bet tieši šī komercbanku sanācijas un bankrota likuma būtība ir tā, ka viņš paredz izveidot banku aģentūru, un gadījumā, ja kādai komercbankai būs problēmas un līdz ar to Latvijas Banka pieņems lēmumu par komercbankas apturēšanu, šī banka, nevis kā līdz šim paliks būtībā zināmā mērā tikai likteņa vai mūsu tiesu sistēmas varā, bet, pieņemot šādu lēmumu, komercbanka tiks nodota banku aģentūras pārvaldījumā. Un likumā izsmeļoši ir paredzēti gadījumi, kādos Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt šo lēmumu. Un bez tam noteikumos ir paredzēts fonds iespējamai komercbanku sanācijai, kurš tiks veidots gan no komercbanku atskaitījumiem, gan no centrālās bankas līdzekļiem, gan no valdības līdzekļiem. Tā būtu pati galvenā šī likumprojekta būtība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Noteikumi par komercbanku sanāciju un bankrotu” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 11. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

O.Kehris. Komisija ierosina, ka priekšlikumi varētu tikt iesniegti līdz 7.augustam pulksten 10.00. Tā ir pirmdiena, un tūlīt pēc šiem pulksten 10.00 komisija sāktu tehniski sagatavot jautājumus jau izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Tas būtu Alfrēdos. Nav iebilžu deputātiem pret 7.augustu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — “Komercbanku noteikumi” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi). Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, kā jau es minēju, nosaka komercbanku tiesisko statusu, kā arī reglamentē to darbību un uzraudzību. Pārejas noteikumos ir paredzēta norma, ka ar šā likuma spēkā stāšanos likums “Par bankām”, tas ir, likums, kas līdz šim reglamentēja banku darbību, zaudē savu spēku tik tālu, cik tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem. Es pieņemu, ka šī norma tiks izpētīta rūpīgi uz otro un trešo lasījumu, bet viņa lielā mērā varbūt arī atrisina tās problēmas, kuras izskanēja, ka līdz ar to bez regulācijas paliek tāda sfēra kā lombardi, krājaizdevu sabiedrības, un iespējams, citas lietas. Un šis likumprojekts, protams, ir komercbanku darbības pamatā kā galvenais regulējošais dokuments. Tas man īsumā būtu viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Komercbanku noteikumi” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 12. Likumprojekts ir pieņemts.

Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 7.augustu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts priekšlikums.

 

O.Kehris. 7.augustā arī pulksten 10.00. Es lūgtu fiksēt!

 

Sēdes vadītājs. Tālāk — likumprojekts “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” .

 

O.Kehris (LC). Šie noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju nosaka fizisko personu noguldījumu kompensācijas kārtību Latvijas Bankas licencētajās komercbankās. Tie paredz, ka vienā komercbankā vienai personai tiek kompensēta noguldījumu pamatsumma ne vairāk kā 500 latu apmērā. Kā reālais instruments šī likuma īstenošanai ir paredzēta banku aģentūra, kuru reglamentē mūsu nupat kā pirmajā lasījumā atbalstītie kabineta noteikumi. Un šī likuma noslēguma jautājumos ir paredzētas jau iespējas valdībai sākt sagatavošanās darbu, proti, līdz banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai, līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi. Tiesa, es arī izprotu likumu par budžeta un finansu vadību, ar kuru šis likums gan ir jāsaskaņo jau pilnīgi precīzi, jo abiem iepriekšējiem tas tika izdarīts pēc izskatīšanas mūsu komisijā. Šo laikam nav paspēts, bet jebkurā gadījumā, ja, protams, tiek tērēti budžeta līdzekļi, tad komisija izprot, ka šis likumprojekts nozīmē grozījumus budžetā. Tas pamatā man būtu viss par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 12. Pieņemts.

Vai deputātiem nav iebilžu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 7.augustu pulksten 10.00 no rīta? Līdz 10.00 no rīta. Nav iebilžu. Pieņemts.

 

Nākamais jautājumu bloks — d eputātu jautājumi un atbildes .

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kiršteina, Karnupa, Berklava, Stalta un Seiles jautājumiem, kas saistīti ar Rīgas Centrāltirgu un citiem pilsētas tirgiem. Jānis Bunkšs - Ministru prezidenta Māra Gaiļa uzdevumā.

 

J.Bunkšs (pašvaldību valsts ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien jūs visi esat saņēmuši iekšlietu ministra parakstītu atbildi, kurā ir dots skaidrojums jautājumā par Rīgas Centrāltirgu un tirgus īpašuma attiecībām. Es domāju, ka atbilde ir dota, viņa ir izsmeļoša un man nevajadzētu viņu šeit lasīt.

Sēdes vadītājs. Mums jau citas iespējas nav kā jūsu atbildi pieņemt. Viņa ir visai skopa. Deputāti nav iesnieguši priekšlikumus par debatēm? Nav. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Nākamais ir finansu ministres Sāmītes atbilde uz Saeimas deputātu Rozentāla, Kokina, Berķa, Bērziņa un Putniņa jautājumu par G-24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītiem. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Nevajag — saņemta rakstiska atbilde!”) Deputāti iesniedzēji ir apmierināti ar rakstisko atbildi, līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Zemkopības ministra Ūdra atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Urbanoviča, Jurkāna, Bukovska un Zaščerinska jautājumiem par skābsienu un skābbarības novākšanas tehniku (“E” grupas pļāvēji un smalcinātāji). (No zāles deputāts J.Zaščerinskis: “Saņemta rakstiska atbilde!”) Rakstiski deputāti ir saņēmuši atbildi, un līdz ar to nav nepieciešama cita informācija un citi iesniegumi. Par šo jautājumu citu iesniegumu nav, līdz ar to jautājums izskatīts.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Dāliņa, Straumes, Grīga un Grota jautājumu par Saeimas 1995.gada 25.maija lēmumu izpildi. Ir rakstiska atbilde iesniegta, bet 10 deputāti, es atvainojos 11,— Grīnblats, Straume, Dāliņš, Grots, Grīgs, Imants Kalniņš, Sinka, Kokins, Prēdele, Rugāte un Pētersons — ierosina atklāt debates pēc Māra Gaiļa atbildes Saeimas deputātu Grīnblata, Dāliņa, Straumes, Grīga un Grota jautājumu par Saeimas 1995.gada 25.maija lēmumu izpildi. Lūdzu, mums ir jābalso. Vai vispirms atbildi sniegs? Lūdzu! Izglītības ministrs Gaigala kungs. Lūdzu!

 

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs). Labdien, cienījamais Saeimas Prezidij, cienījamie Saeimas locekļi, deputāti! Oficiālie skaitļi ir minēti atbildē, bet, ja jums nav iebildumu, es gribēju sniegt zināmā mērā komentāru par Izglītības un zinātnes ministrijas attieksmi pret šo jautājumu. Tā nu izveidojusies tāda tradīcija, ka izglītības un zinātnes ministrs arī atbild par šādiem globāliem finansiāliem jautājumiem vairāk vai mazāk, gribot vai negribot. Un, kas attiecas konkrēti uz šo 25.maija priekšlikumu pielīdzināt pedagogu algas civiliestāžu ierēdņu vidējām algām, šis priekšlikums, protams, ir ļoti atbalstāms. Pēc būtības tā ir vienīgā iespēja, kā pacelt pedagogu prestižu mūsu valstī, un pēc būtības tas ir vienīgais ceļš, kā varētu risināt arī pēc tam izglītības kvalitātes jautājumu. Pēc būtības šajā situācijā jautājumi ir tikai divi — kad to ir iespējams izdarīt, ņemot vērā sarežģīto finansiālo situāciju mūsu valstī, un kā to ir labāk izdarīt.

Uz pirmo jautājumu acīmredzot bez Finansu ministrijas pētījuma par nākamā gada budžeta ieņēmumu daļas apjomu nav iespējams atbildēt, un, cik es zinu, Finansu ministrija pie tā strādā un Izglītības ministrija ir iesniegusi abus variantus Finansu ministrijai. Vēl pie tam ir izdarīts arī aprēķins, kas ir oficiālajā atbildē minēts. Es baidos, ka tajā brīdī, kad mēs dzirdējām, skolotāju algas pielīdzināmas civiliestādēs strādājošo ierēdņu algām, ka mēs vēl nesapratām to milzīgo skaitli latos, kas ir nepieciešams, lai šīs algas izmaksātu. Un pēc aptuveniem aprēķiniem ir vajadzīgi 100 miljoni latu nākamajā mācību gadā. 100 miljoni latu — tas ir viss izglītības un zinātnes budžets šim gadam. Pašreiz par šiem skaitļiem Izglītības ministrija ir informējusi Finansu ministriju, un tajā budžeta projektā, kas domāts 1996.gadam, ir iestrādāts arī tas variants, kas sagatavots, pamatojoties uz 7.marta valdības sēdes protokolu nr.13, kur samaksa no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem ir paredzēta atbilstoši attiecīgajām kvalifikācijas kategorijām. Un kopumā tas ir 64 miljoni latu, kas arī pārsniedz par 14 miljoniem šī gada līmeni. Arī tā ir nopietna problēma.

Kas attiecas uz otro jautājumu — kā to izdarīt, acīmredzot visracionālākais priekšlikums būtu, ka tas ir jāizdara pakāpeniski, izstrādājot programmu, kā līdz tam nokļūt, un acīmredzot ir jautājums arī par to, vai ir vērts visiem un uz reizi absolūti vienādi palielināt algu līdz tik lielai darba samaksai. Jo, ja mēs domājam par to, lai izglītība Latvijas Republikā būtu salīdzināma ar citur pasaulē iegūstamo izglītību, tad mums jāņem vērā tādi faktori, ka šī izglītība pagaidām tiešām atšķirās no citur Eiropā un pasaulē iegūstamās izglītības. Un mūsu pedagoģiskā metodika reāli praksē, skolā uz vietām, arī atšķiras. Līdz ar to būtu jādomā par to, ka algu paaugstinājums, praktiski jebkurš algu paaugstinājums skolotājiem būtu cieši saistāms ar pedagoģiskās darbības kvalitāti. Protams, zināma daļa no jebkura darba samaksas pieauguma būtu jāparedz visiem vienādi, proporcionāli, kas segtu vienkārši dzīves sadārdzinājumu, bet otra daļa pie jebkura budžeta būtu, kā jau es teicu, ļoti cieši saistāma ar darba kvalitāti. Šajā ziņā Izglītības ministrija ir iesākusi jau iepriekšējā darbības periodā ļoti nopietnu darbu pie skolotāju turpmākās izglītības fonda, kur ir paredzēts tātad šos jautājumus cieši saistīt ar skolotāju kvalifikācijas celšanu. Ir bijusi apspriede ar visām Latvijas Republikā esošajām augstākajām pedagoģiskajām mācību iestādēm, ar to rektoriem, un ir panākta šo mācību iestāžu rektoru vienošanās par šādas vienotas politikas izstrādāšanu, vienotas pedagoģisko programmu koncepcijas izstrādi un skolotāju turpmākās izglītošanas nodrošināšanu.

Līdz ar to, īsumā apkopojot šos komentārus, varu teikt, ka priekšlikums varētu skanēt tā, ka, tas, protams, ir ļoti vērtīgs un atbalstāms priekšlikums, bet tas jārealizē kā programma noteiktam laika posmam, cieši saistot ar darba kvalitātes novērtējumu, un šī programma jārealizē atbilstoši budžeta iespējām. Vispirms jāizanalizē budžeta ieņēmumu daļas iespējas, pēc tam kopīgi paredzot iespēju realizēt šo algu pielikumu. Izglītības ministrijas pozīcija ir tāda, ka pie jebkura budžeta būtu veidojams zināms fonds, kas tā iespējamo robežu apjomā ļautu zināmam skaitam pedagogu maksimāli ātri, protams, saņemt pedagogu prestižam atbilstošu darba samaksu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par deputātu iesniegumu atklāt debates? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu atklāt debates par šo atbildi! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums atklāt debates nav pieņemts, un līdz ar to jautājums ir izskatīts.

 

 

Pieprasījumu komisijas atzinumi. Vai varam izmantot trīs minūtes, vai... es neorientējos... Var, ja. Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

 

G.Bērziņš (LZS). Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Grīga, Čepāņa, Milberga, Urbanoviča, Rozentāla, Kokina, Kiršteina, Bartaševiča, Putniņa un Staša pieprasījumu iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam par lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumību Iecavas putnu fabrikas privatizācijas procesā (pavasara sesijas dokuments nr.643) un iepazinusies ar Zemkopības ministrijas privatizācijas komisijas, Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta un citiem iesniegtajiem materiāliem, atzīst, ka iesniegtais pieprasījums nav virzāms kā Saeimas pieprasījums, jo uz visiem uzdotajiem jautājumiem ir sniegtas apmierinošas atbildes. Pieprasījuma iesniedzēji var iepazīties ar atsūtītajiem materiāliem Pieprasījumu komisijā. Komisija lēmumu pieņēma vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo komisijas atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 7. Pieprasījumu komisijas atzinums akceptēts. Lūdzu!

 

G.Bērziņš. Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu Berķa, Rozentāla, Kokina, Bērziņa, Lakševica, Brūvera, Sinkas, Putniņa, Seiles un Grīga pieprasījumu labklājības ministram Andrim Bērziņam par Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izsludināto konkursu “Par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā” (pavasara sesijas dokuments nr.644), uzklausīja Labklājības ministrijas sociālo lietu valsts ministru Vladimiru Makarovu, un Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda direktoru Nikolaju Baranovski un iepazinās ar iesniegtajiem materiāliem, kā arī noklausījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Ludmilas Kuprijanovas teikto, ka komisijai ir lēmums atbalstīt Labklājības ministrijas pieeju jautājumā par pensiju piegādēm, izslēdzot kādas organizācijas monopolu. Rūpīgi iepazinusies ar šo jautājumu, Pieprasījumu komisija atzīst, ka ir jautājumi, kas nav atrisināti pilnīgi, piemēram, līgumi ar komercbankām, maksājumi par kontu atlikumiem, līgumu laušanas iespējas un citi. Tomēr komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, paredzot, ka Labklājības ministrijas un Ministru kabineta speciālisti strādās pie problēmu risināšanas un Saeima varēs atgriezties pie šī jautājuma, ja konstatēs nepilnības un trūkumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par šo Pieprasījumu komisijas atzinumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas — 7. Pieprasījumu komisijas atzinums ir apstiprināts.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Vēlreiz lūdzu, ieņemiet vietas! Tālāk izskatām deputātu Grīnblata, Straumes, Pētersona, Sinkas, Berklava, Kokina, Prēdeles, Čepāņa, Ilgas Kreituses un Karnupa pieprasījumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Iesalnieka kungam. Šo pieprasījumu deputāti parakstījuši kā steidzamu. Vai no deputātiem parakstītājiem kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 16 — par, 24 — pret, 12 — atturas. Steidzamība ir noraidīta. Līdz ar to pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

 

Nākamie jautājumi ir “Amatpersonu ievēlēšana un atbrīvošana no amata”.

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Liepiņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — “Saeima nolemj ievēlēt Andri Liepiņu Saeimas budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 3. Nav kvoruma.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 9. Andris Liepiņš ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

 

Nākamais lēmuma projekts “Par deputāta A.Liepiņa atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Balsojam! Atsaukšanu aizklāti? Man šeit izveidojās tāds dialogs. Man jautājumu uzdeva. Un es nevarēju atbildēt uzreiz, un tagad esmu atbildējis. Atklāti. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 5. Deputāts Andris Liepiņš atsaukts no Saeimas Juridiskās komisijas.

 

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi vairākus priekšlikumus “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”, ko iesniedzis tieslietu ministrs.

Vispirms komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Edvīna Andra Baloža iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie dokumenti, kur ir gan viņa raksturojums, gan tieslietu ministra priekšlikums, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvs atzinums, gan arī izziņa par iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija uzmanīgi iepazinusies ar lietas materiāliem, kā arī uzdevusi jautājumus un iepazinusies ar pašu pretendentu, vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Edvīnu Andri Balodi par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojums aizklāts. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 3, atturas — 6. Edvīns Andris Balodis iecelts par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Evelīnas Barauskas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Arī attiecībā uz Evelīnu Barausku jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un arī Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē jums iecelt Evelīnu Barausku par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 1, atturas — 6. Evelīna Barauska iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Anitas Dzalbes iecelšanu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi. Jums arī ir iesniegti visi nepieciešamie materiāli, un arī Anitu Dzalbi Juridiskā komisija viennozīmīgi un vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 8. Anita Dzalbe iecelta par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Indras Litvinovičas iecelšanu par Liepājas rajona tiesas tiesnesi. Arī par Indru Litvinoviču jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un, kā redzat, tad Indra Litvinoviča ir saistīta ar tiesu no 1987.gada kā mašīnrakstītāja, kā tiesas sēžu sekretāre, kā priekšsēdētāja palīdze, kā stažiere administratīvā tiesneša amatam un tagad tiek rekomendēta par rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Indru Litvinoviču par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, aturas — 4. Nav kvoruma.

Vēlreiz balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 7. Indra Litvinoviča iecelta par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

 

Nākamais — lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu”. Lūdzu!

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumus par dažu pilsētu un rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Lolitas Dubultas iecelšanu par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, un Juridiskā komisija rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Lolitu Dubultu par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 7. Lolita Dubulta iecelta par Jelgavas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Initas Dzerkales iecelšanu par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Jums arī ir izsniegti visi nepieciešamie izziņas materiāli. Inita Dzerkale arī kopš 1988.gada ir saistīta ar tiesu, strādājusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā kā tiesas sēžu sekretāre, pēc tam — Jelgavas rajona tiesā kā tiesas sēžu sekretāre un no šā gada maija šajā pašā Jelgavas rajona tiesā kā stažiere administratīvā tiesneša amatam. Ir pozitīvs kvalifikācijas kolēģijas lēmums, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Initu Dzerkali par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsosim, lūdzu! Balsojam! Rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 4. Inita Dzerkale iecelta par Jelgavas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Guntas Vilmanes iecelšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par administratīvo tiesnesi. Gunta Vilmane strādā tiesā jau kopš 1989.gada kā tulks, kā tiesas sēžu sekretāre, kā konsultante un no šā gada aprīļa šajā pašā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā kā stažiere administratīvā tiesneša amatam, arī ir pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, pozitīvs raksturojums, un viņa šogad arī beigusi Juridisko fakultāti. Tātad ar augstāko juridisko izglītību. Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamai Saeimai iecelt Guntu Vilmani par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 5. Gunta Vilmane iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

 

A.Endziņš. Paldies cienījamai Saeimai!

 

Sēdes vadītājs. Tālāk — lēmuma projekts sakarā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanai ziņojumu. Komisijas priekšsēdētājs — deputāts Bordāns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Bordāns (LC). Godāto Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods sniegt jums ziņojumu, kuru sagatavojusi Parlamentārā izmeklēšanas komisija savas darbības rezultātā sakarā ar SIA “Lattelekom” izveidošanu un darbību.

“Ziņojums. Saeima 1995.gada 20.janvāra sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanai. Laikā līdz 1995.gada 2.maijam ir notikušas 17 sēdes. Komisija ir noklausījusies vairāku kompetentu speciālistu un valsts amatpersonu liecības un ziņojumus. Komisijas sēdēs ir piedalījušies valsts pilnvarnieks SIA “Lattelekom” Guntis Bērziņš, SIA “Lattelekom” izpilddirektors Gavens Džefrijs, SIA “Lattelekom” direktoru padomes priekšsēdētājs un prezidents profesors Guntars Strautmanis, Latvijas satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, Latvijas Zinātņu Akadēmijas loceklis profesors Pēteris Guļāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondentājloceklis profesors Kalvis Torgāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Juris Bojārs, Telekomunikāciju tarifu padomes priekšsēdētājs Jānis Lelis, Latvijas Bankas viceprezidents, Telekomunikāciju tarifu padomes loceklis Ilmārs Rimševics, Latvijas Bankas padomes locekle Valentīna Zeile, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Viktors Kulbergs, advokātu biroja CB & M partneri Ivars Bārs, Justs Karlsons, advokātu biroja CB & M zvērināta advokāte Iveta Krodere, Dānijas “Consortium Communications” pārstavis Džeimss Hats un Kristers Naikops, kas pārstāvēja uzņēmumu “Table and Wild Telecom Finland”, komisijas uzaicinātie eksperti Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un jūras tiesību katedras vadītājs Aivars Fogels, Radioelektronikas tehnoloģijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Smilga, inženierziņātņu doktors Teodors Rozītis, bijusī SIA “Lattelekom” padomes atbildīgā sekretāre Skaidrīte Pakalne.”

Iepazinusies ar ziņojumiem un saņemtajiem dokumentiem un atzinumiem, komisija konstatēja:

lai nodrošinātu kvalitatīvu telekomunikāciju pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, telekomunikāciju sektorā nepieciešams ieguldīt ne mazāk kā 300—400 miljonu latu, vienlaicīgi ieviešot mūsdienīgās telekomunikāciju organizācijās pieņemtās vadības metodes un veicot vispusīgu darbinieku apmācību.

Ņemot vērā Latvijas ekonomisko stāvokli un nepietiekamo pieredzes līmeni sekmīgai darbībai tirgus ekonomikas apstākļos, problēmas atrisinājums relatīvi īsā laikā var tikt panākts sadarbībā ar kādu no dominējošām Rietumu telekomunikāciju organizācijām, bāzētā uz kopīga uzņēmuma izveidošanu. Ir saprotams Latvijas valdības lēmums izšķirties par ārējo investoru piesaitīšanu, taču speciālistu noklausīšanās, izsauca nepieciešamību konstatēt, ka ekonomiskās, tātad faktiskās valdības nodošana “TILTS Communications” uzņēmuma rokās, ir nepamatota, jo Latvijā bija un ir pietiekami daudz augstas klases telekomunikāciju speciālistu, kas varēja vadīt projekta izpildi un realizēt politiku, kas aizstāvētu Latvijas intereses. SIA “Lattelekom” izveidošana ietilpst Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekta pasākumos. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas neopieciešamību un mērķus nosaka virkne normatīvo aktu. Tādi ir:

Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par telekomunikāciju sistēmas principiem”, pieņemts 1992.gada 6.oktobrī, kas, cita starpā noteic, ka akciju sabiedrības “Lattelekom” akcijas tiek pārdotas ārvalstu partneriem, tos izvēloties atklātā starptautiskā konkursā, un nodrošinot kontrolpaketes turētājas tiesības Latvijas valstij. Telekomunikāciju pakalpojumu sniegšana tiek norobežota no telekomunikāciju pamatlīdzekļu ražošanas;

Ministru padomes rīkojums nr. 376-r “Par starptautiskā konkursa organizācijas komiteju”. Komitejas sastāvā ietilpa pieci zinātņu doktori, no tiem divi Rīgas Tehniskās universitātes profesori;

likums “Par telekomunikācijām”;

Telekomunikāciju tarifu padomes nolikums;

Balstoties uz minētajiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikas Ministru kabients ir veicis Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektu. Potenciālo ārvalstu partneru izvēle notika pēc šādiem konkursa komitejas noteiktajiem kritērijiem, kurus komisija sīkāk neizvērtēja, — telekomunikāciju tīkla arhitektūra, lielums, finansiālās iespējas, pakalpojumu kvalitāte, investīcijas tīklu attīstība, tarifi, uzņēmumu vadība, darbinieku apmācība, ražošanas iespējas.

Novērtējot visus piedāvājumus par labāko vienbalsīgi konkursa komiteja atzinusi Dānijā inkorporētā konsorcija “TILTS Communications AS” projektu. Novērtējot Latvijas Republikas, SIA “Lattelekom” un Latvijas Republikas SIA ”Lattelekom” un “TILTS Communications” juridiskās saistības, komisija secināja:

1. Latvijas Republikas kā suverēnas valsts, “TILTS Communications”, kas nodibināta un reģistrēta Dānijā, un SIA “Lattelekom”, kas reģistrēta Latvijā, juridiskās attiecības Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projektā noteiktas SIA “Lattelekom” statūtos, “jumta līgumā” ar pielikumiem, vadības un piegādes līgumos. Visas savstarpējās saistības un pienākumi, ko puses uzņēmušās “jumta līgumā”, vērtējamas SIA “Lattelekom” statūtu un Latvijas Republikas likumu kontekstā.

2. “Jumta līgums” ir starptautisks civiltiesisks darījums. Līguma dalībnieki ir Latvijas valsts, “TILTS Communications” un SIA “Lattelekom”, tāpēc šī darījuma formu un saturu atbilstoši starptautisko privāttiesību vispāratzītajam principam nosaka pēc līguma slēgšanas vietas likuma — “lex loci contractus” principa. Bez tam arī pašā “jumta līgumā” 15.2.pantā ir nostiprināts noteikums, ka attiecībā uz šo līgumu piemērojami attiecīgie Latvijas Republikas likumi. Tāpēc pilnīgi nepamatoti un tikai sabiedriskās domas ietekmēšanai sev vēlamā virzienā presē vairākkārt ir vērojami dažu cilvēku centieni operēt ar Lielbritānijas “Common law” vai arī Eiropas Kopienas vispārējām tiesībām, vai šo tiesību atsevišķām normām, kas Latvijai nav juridiski saistošas.

3. Puses saistošie dokumenti nebūt nesatur kaut kādus noteikumus, kas būtu pretrunā ar Latvijas valstisko suverenitāti. “Jumta līgums” nav traktējams kā skaidri neizdevīgs, paverdzinošs Latvijai.

5. Latvijai ir iespējams precizēt sadarbības uzdevumus pēc trešā līguma darbības gada, kā arī ierosināt papildinājumus Latvijas puses interesēs.

6. Šaubas izsauc apstāklis, ka “jumta līgumā” nodaļā “Saulriets” ir paredzēta situācija, kad “TILTS Communications” varētu atteikties garantēt SIA “Lattelekom” kredītus, un tādā gadījumā Latvijas puse ir tiesīga pārdot savas īpašuma daļas, lai nodrošinātu tālāku kreditēšanu.

Saskaņā ar Latvijas likumiem par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību tieši “TILTS Communications” ir tas, kam ir priekšrocības tiesības “Lattelekom “ Latvijas daļas pirkšanā. Tāpēc ļoti būtisks ir apstāklis, ka jau pirmajā un turpmākajos gados projektētā naudas plūsma ir ļoti atšķirīga no tā, kas sastādīts pēc 1994. gada rezultātiem. Realitāte ir tāda, ka SIA “Lattelekom” jau ar 1995. gadu ir spiesta ņemt kredītus, kas 1997. gadā pēc SIA “Lattelekom” prognozēm varētu būt apmēram 70 miljoni latu. Tātad ātri varētu iestāties apstākļi, kad būs jāpielieto līguma iedaļas “Saulriets” noteikumi un Latvijai radīsies reāla iespēja pazaudēt noteikšanu pār “Lattelekom”. Galējā gadījumā var izrādīties, ka “Lattelekom” monopolu faktiskais īpašnieks pēc 20 gadiem būs “TILTS Communications” ar visām no tā izrietošajām sekām.

Šo naudas plūsmu reālo noviržu pamatā pēc ekonomistu vērtējumiem ir kļūda projekta sākotnējos nosacījumos un no tiem izrietošais aprēķins, kā arī nekontrolējamais stāvoklis ar iekārtu piegādi, jo faktiski angļu puse to realizē pilnībā savās interesēs. Un tāpēc pēc speciālistu vērtējuma — ļoti dārgi. Tas vedina uz atziņu, ka “TILTS Communications” varētu realizēt tādu ekonomisko vadību, ka Latvijas puse iespējami ātrāk būtu spiesta pārdot savas īpašuma daļas, kas ir 51 procents. Un šajā ziņā projektā nav pietiekami līdzsvarojoša nosacījuma, kas ļautu aizstāvēt Latvijas intereses.

Tātad ir zināms pamats aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu.

Attiecībā uz jebkādām saistību garantijām un valsts atbildību par jebkādiem “Lattelekom” parādiem jāmin “jumta līguma” noteikumi. 3.1.pants, ceturtā daļa — Latvijas Republikai nav jāiegulda nekādi papildu maksājumi “Lattelekom” pamatkapitālā vai citi kapitālieguldījumi vai jādod finansiālās garantijas. Un līguma 3.2. pants, pielikumi “m” un “o”, kas nosaka, ka “TILTS” mātes uzņēmumi garantē saistību izpildi ar savu kapitālu.

Tiek izveidota telekomunikāciju sistēma, kas ir neatkarīga no bijušās PSRS sakaru sistēmas, un tās tehniskais līmenis ir nodrošināts pret nesankcionētas sarunu noklausīšanās iespējām.

Vienlaikus jānorāda, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis Pēteris Guļāns un sakaru speciālisti Smilga un Rozītis ir izteikuši viedokli, ka projekta kapitālieguldījumi ir nepamatoti lieli no diviem aspektiem.

Pirmkārt, pārāk daudz iekārtu tiek mainīts un pārāk dārgi tas maksā. Tās arī ir iespējams dabūt lētāk, jo pašreizējā tehnoloģija nav jaunākā. Un, otrkārt, pārāk optimistiska ir iekšzemes kopprodukta pieauguma vērtējuma prognoze, kā rezultātā “Lattelekom” ienākumi, neskatoties uz augstajiem griestiem — 4 procentiem no kopprodukta, ilgus gadus nespēs līdzsvarot plānotos kapitālieguldījumus.

Tas viss rada reālu draudu iespēju Latvijai pazaudēt valdījumu pār “Lattelekom” monopola apstākļos.

“Jumta līgumā” ir paredzēta iespēja laika gaitā koriģēt projektu atbilstoši Latvijas attīstībai. Taču komisijas sēdēs, vairākkārt atgriežoties pie šī jautājuma, priekšlikumi tiek noraidīti kā priekšlaicīgi, bet “Lattelekom” iedzīšana milzīgos parādos un zinātnieku sliktās ekonomiskās prognozes nerada nekādas bažas pašreizējā “Lattelekom” vadībā, un tas ir izpētes vērts apstāklis.

Pretēji tam SIA “Lattelekom” valsts pilnvarnieks Guntis Bērziņš ir norādījis, ka jāmin sekojošie apsvērumi. Projekta veidotāji 1993. gadā uzskatīja, ka Latvijas ekonomiskā nākotne un ar to saistītā “Lattelekom” ekonomiskā nākotne nebūt nav tik viekārši prognozējama. Tādēļ “jumta līgums” ir sastādīts tādējādi, lai būtu iespējams laika gaitā projektu koriģēt atbilstoši Latvijas attīstībai un “Lattelekom” darbības rezultātiem. Šāda korigēšana notiek jebkurā ilglaicīgā projektā. Ienākumu pieauguma galvenais avots ir nevis tarifu paaugstināšana, bet gan tas, ka, līdz ar labāku kvalitāti pieaugot arī iespējām, vajadzībai un vēlmei abonentiem izmantot starppilsētu un starptautiskos sakarus, izaugs kopējā slodze un līdz ar to pieaugs ieņēmumu daļa.

Nedrīkst aizmirst potenciālo iespēju tranzītsakaru veidošanai caur Latviju, kas ļauj cerēt uz papildu ienākumiem.

Vērtējot Latvijas rūpniecības iesaistīšanu projekta realizēšanā, jākonstatē sekojošais:

1) Latvijas rūpniecība ir spējīga ņemt lielu dalību,

2) Latvijas valdības nepietiekoši ieinteresētā rīcība konkursa gaitā, kā rezultātā Latvijas rūpniecība faktiski atstāta ārpus projekta.

Analizējot “Lattelekom” pirmā darbības gada rezultātus, tiek konstatēts, ka nodoti sekojoši objekti: starptautiskās telefona centrāles, divas telefona centrāles ar iznesumiem Rīgā zonu un rajonu tranzīta un vietējo sakaru vajadzībām, optiskais maģistrālais kabelis Rīga—Ventspils—Rīga, jūras kabelis starp Latviju un Zviedriju, satelītu zemes stacija darbībai “Eirosat” sistēmā, starptautisko operatoru zvanu pults sistēma, tīkla vadības un apkalpošanas centrs, abonentu norēķinu sistēma.

Nav pilnā apjomā izpildīti sekojoši pirmajā gadā paredzētie darbi: taksofonu uzstādīšana, lauku apvidu radiosistēmas, norēķinu centrs, tehniskā auditorpārbaude.

Augstāk minētie modernizācijas projekti apgūti 91 miljona ASV dolāru apjomā. Jāatzīmē, ka, lai “Lattelekom” kā vienīgajam operatoram, kurš Latvijā sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, nerastos iespēja noteikt nepamatoti augstas tarifu maksas, ārkārtīgi būtiska loma ir nevainojamai Telekomunikāciju tarifu padomes darbībai. Nākas atzīmēt, ka “Lattelekom” nav pienācīgi pildījis savus pienākumus visu kontrolei nepieciešamo ziņu sniegšanā Telekomunikāciju tarifu padomei, šādā veidā apgrūtinot un kavējot šīs kontrolējošās institūcijas darbību.

Bez tam īpaši jānorāda, ka valdības kā valsts daļas uzņēmumā pārvaldītājas rīcībai jānodrošina reāla projekta realizēšana pilnā apjomā, nepieļaujot konkursa noteikumos izvirzīto un līgumos ar ārvalstu partneri apstiprināto prasību par tīkla modernizēšanu nepamatotu neizpildi jebkādā apjomā, kā arī atbildīga Latvijas interešu aizstāvība.

Izmeklēšanas gaitā komisija konstatēja, ka vairāki “jumta līgumā” ietvertie noteikumi var tikt traktēti kā neizdevīgi Latvijai. Tādi ir vadības līgums, kura noteikumi dod zināmas privilēģijas “TILTS Communications” ieceltiem darbiniekiem gan attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, tas ir, “TILTS” izvirza finansu direktoru, gan uz darba apmaksu, kas ir aptuveni piecas reizes lielāka par vadošo darbinieku algu, gan uz dažādām dzīvošanas izmaksām — auto, dzīvokļa un tamlīdzīgi, un vadība 10 gadu laikā kopā ar kadru sagatavošanu notērē aptuveni 100 miljonus ASV dolāru.

Piegādes līguma noteikums, ar kuru “TILTS” apņemas pielietot savas liela daudzuma pirkšanas iespējas, lai izvēlētos un iegādātos iekārtas “Lattelekom” vajadzībām ar atlaidēm, saņemot samaksu 5 procentu apmērā, šajā vadības attiecību sistēmā nepavisam nedod cerības uz lētāku iekārtu iegādi.

Projekta realizēšanā nav paredzētas priekšrocības Latvijā ražotajai produkcijai, maksimālais tarifu lielums var sasniegt 4 procentus no vidējā ģimenes ienākuma.

Komisija uzskata, ka ir jāturpina telekomunikāciju modernizēšanas projekta realizēšana, ņemot vērā, ka modernā telekomunikāciju sistēma ir Latvijas saimnieciskās attīstības svarīgākais priekšnoteikums. Tāpat uzskatām, ka Satiksmes ministrijai un “Lattelekom” ir jāturpina sarunas un darba organizēšana ar Latvijas ražošanas uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm par iespējamo Latvijas ražojumu un izstrādņu izmantošanu. Taču “jumta līguma” nosacījumu pārskatīšana jādara iespējami ātri un noteikti.”

Līdz ar šo ziņojumu lūdzu Saeimas deputātus arī balsot par lēmuma projektu, kuru komisijas vairākums ir ieteicis atbalstīt plenārsēdē. Tas ir jums pievienots ziņojumam un iesniegts priekš iepazīšanās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis — satiksmes ministrs. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Lucāns.

 

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Noklausījies SIA “Lattelekom” izveidošanas un darbības izvērtēšanas komisijas ziņojumu un iepazinies ar lēmuma projektu, es gribētu teikt sekojošo. Satiksmes ministrija regulāri seko telekomunikāciju modernizācijas projekta īstenošanai. “Jumta līguma” izpildes pirmā gada rezultātus izskatīja arī Ministru kabinets. Ne pirmā gada rezultāti, ne apstiprinātais finansu plāns 1995. —1999. gadam nedod pamatu komisijas ziņojumā norādītajām aizdomām par Latvijas ekonomiskās neatkarības apdraudējumu.

“Lattelekom” darbības stratēģiju nosaka direktoru padome, kurā balsu vairākums ir Latvijas pusē un kuras lēmumi, ieskaitot finansu plāna apstiprināšanu, ir obligāti gan finansu direktoram, gan visai vadības komandai. Sīkumaina administrēšana, iejaucoties pieaicināto speciālistu darbībā, kamēr tie nepārkpāj finansu plānu vai citus priekšrakstus, mūsuprāt, nav nepieciešama.

Es gribētu teikt, ka Latvijas telekomunikāciju speciālisti nav atstumti no projekta realizācijas. Visi speciālisti, izņemot nedaudzus pensijā aizgājušos, turpina strādāt savos amatos. 50 labākie speciālisti tieši piedalās alkatelcentrāļu uzstādīšanā, notiek jaunu speciālistu sagatavošana, izveidots mācību centrs Bulduros, kur nākotnē, iespējams, mācīsies arī citu valstu pārstāvji.

Parlamentārās komisijas ziņojumā ir izteiktas bažas par “Lattelekom” ieslīgšanu parādos un līdz ar to par iespējamību pārdot Latvijas daļu ārvalstniekiem. Arī šīs bažas neliekas pamatotas. Latvijas telekomunikāciju modernizācijas projekts ir ilgtermiņa projekts 10 gadiem, kas paredz lielu līdzekļu investīcijas sākuma periodā un efektīvu atdevi vēlākajos gados. Pasaules prakse rāda, ka telekomunikācijās ieguldītie līdzekļi atmaksājas seškārtīgā līdz septiņkārtīgā apmērā. Latvijai ir vitāli svarīgi attīstīt sakarus kā būtiski svarīgu priekšnoteikumu visu citu ekonomikas nozaru attīstībai, kā arī iedzīvotāju ērtībām. Finansu plāns paredz izdevīgu ilgtermiņa kredītu piesaistīšanu ar kredītu procentu 4–6 procenti gadā, kas 1997. gadā būtu 63,5 miljoni latu. Kredīta dzēšanā ir ieinteresēti abi “Lattelekom” dibinātāji — gan Latvijas valsts, gan arī “TILTS Communications”, it īpaši pēdējais, kas par kredītiem sniedz garantijas ārvalstu bankām.

Salīdzinot kredītu summas tikai ar “Lattelekom” pamatfondiem, neskaitot apgrozāmos līdzekļus, kas 1994. gadā bija 80 miljoni latu, bet 1999. gadā paredzami 245,8 miljoni latu, nav pamata runāt par “Lattelekom” iedzīšanu milzīgos parādos. Pārliecību, ka projekts ir perspektīvs, ir izrādījusi arī starptautiskā finansu korporācija IFC — viena no Pasaules bankas institūcijām, kas ar Ministru kabineta piekrišanu kļuvusi par līdzīpašnieci projekta izpildē, investējot 10 procentus no kopuzņēmumu pamatkapitāla.

Ziņojumā ir norādīts, ka “jumta līguma”

Turpinājums nākamajos numuros