Mežs aug nesteigdamies. Normālos apstākļos priede izaug 100-120 gados, sasniedzot galvenās cirtes vecumu, egle - 80-100 gados, bērzu apsaimnieko ar 70-80 gadu galvenās cirtes vecumu. Tātad saprātīgs saimnieks tagad novāc to priežu un egļu ražu, kuras sēja un stādīja tēvu tēvi vēl cara laikos. Bērzs aug ātrāk, un tā novācamās audzes ir sākušas plaukt līdz ar Latvijas pirmās neatkarības pasludināšanu. Tādēļ, uz mežu skatoties, ir jāpārredz tāla pagātne un nākotne.

Tālā pagātne

Ar 1920. gada 16. septembrī izdoto Agrārās reformas likumu Latvijas likumdevēji izšķīrās par labu valsts mežsaimniecībai. Izpildot šo likumu, valsts rīcībā nonāca ap 1150 tūkstoši ha bijušo privāto muižu mežu un ap 377 tūkstoši ha t.s. "kroņa mežu". Pieskaitot šīm platībām vēl citas mežsaimniecībai nodotās zemes, kopējā meža zemju platība tolaik tuvojās 2 miljoniem hektāru. Turpmākajos gados, realizējot agrāro reformu, daļa meža zemju nonāca jaunsaimnieku un citu zemes ieguvēju rīcībā, tomēr valsts paturēja 1,5-1,3 miljonus ha meža zemju. Tās apsaimniekoja Mežu departaments. Vietējo pārvaldi izveidoja 1921. gadā, un pēc zināmām izmaiņām 1938.gadā valstī bija 75 virsmežniecības, 379 mežniecības un 2605 mežsargu apgaitas.

Tālaika mežsaimniecība un mežu izmantošana ir labi dokumentēta. Kopš 1928. gada regulāri iznāca datu krājumi "Latvijas mežu statistika un Mežu departamenta darbība" (1939.gadā 11.izdevums).

1937.gadā iznāca jubilejas krājums "Valsts mežsaimniecības 15 gadi".

No visām daudzajām mežsaimniecības problēmām, kas aplūkotas minētajos un daudzos citos darbos, minēsim vienu, kas mūsdienu skatījumā varētu būt galvenā: vai mežu izmantoja atbilstoši pieaugumam, vai domājām par nākotni.

Vadoties no tālaika mežaudžu vecuma un bonitātēm, bija aprēķināts, ka priežu audzes dod caurmērā 2,3 m3 pieauguma no 1 ha gadā, egļu - 4,3; bērzu - 3, apses 4,2, melnalkšņa - 2,7 m3. Izsverot koku sugu audžu īpatsvaru, rēķināja, ka 1 ha valstmežu pieaugums ir apmēram 3 m3, bet kopējais pieaugums valsts mežos ap 4100 tūkstoši m3 gadā. ("Valsts mežsaimniecības 15 gadi", - 33.lpp.).

Ņemot vērā minētos un citus kontrolskaitļus, kopš 1921.gada sastādīja valsts mežu izmantošanas tāmes kārtējiem pieciem gadiem. 1921. - 1924.gadu tāmē ikgadējais izmantošanas apmērs tika noteikts 2,68 m3 no 1 ha meža zemes, turpmākajos piecu gadu periodos - 2,71; 2,75, bet 1935. - 1939.g. periodā - 2,99 m3 (turpat 71.lpp.).

1.tabulā apkopojām pieejamos datus par to, kā šīs tāmes izpildīja. Dažos gadījumos par vienu gadu dažādos avotos publicētie dati atšķīrās. Tādā gadījumā izmantojām pēdējās publikācijas datus. Dati par mežu platībām no gada uz gadu mainījās samērā maz. Var domāt, ka tādēļ par visiem gadiem tie nav publicēti.

Šajā gadījumā izmantojām aprēķinu skaitļus, kas iegūti ar vienkāršu interpolāciju, jo izmaiņas nav lielas.

1.tabula

Valsts mežu platības un to izmantošana

no 1922. līdz 1938. adam

Datu avoti:

Latvijas mežu statistika un Mežu departamenta darbība 1937/38.g., XI, R.: 1939. - 3., 24.lpp.

Valsts mežsaimniecības 15 gadi. - R.: Mežu dep., 1937. - 15., 72.lpp.

Statistikas tabulas (Latvijas statistikas gada grāmata 1940.). - R.: 1940. - 121.lpp.).

Iekavās liktie skaitļi iegūti interpolācijas ceļā. ~ aptuvens aprēķins.

1.tabulā redzams, ka lielākajā daļā gadu mežu izstrādāšanas tāme ir ievērojami pārsniegta. Divdesmito gadu otrās puses periodā daudz būvmateriālu prasīja būvniecība jaunsaimniecībās, kurām būvmateriālus izsniedza pēc atvieglotiem noteikumiem. Tomēr vēlākos gados mežu pastiprināti izmantoja arī tīri finansiālu apsvērumu dēļ, jo koksne Latvijai deva 1/3-1/2 no valūtas ienākumiem. Meža izstrāde aktivizējās gados, kad bija izdevīgāki eksporta apstākļi un augstākas cenas.

Jāatzīmē, ka toreiz ievērojamu daļu kokmateriālu izstrādāja ar valsts līdzekļiem jeb, kā toreiz teica, "saimnieciskā kārtā". Piemēram, 1937./38.gadā Mežu departaments izstrādāja 2298 tūkstošu m3 augošu mežu jeb apmēram 40% no visa izstrādātā daudzuma ("Latvijas mežu statistika… XI" - 34.-38.lpp.).

Tālaika un, iespējams, visu laiku starptautiski pazīstamākais Latvijas tautsaimnieks Kārlis Balodis rakstīja: "…apgalvojums, ka valsts izstrādāšana devusi valstij tikai zaudējumus, ir nepierādīta pasaka, kura bija vajadzīga spekulantiem savtīgā nolūkā - lai visa mežu izmantošana tiktu tiem atstāta!" ("Latvijas saimniecība pie spējīgas un nespējīgas valdības", R.: 1931. - 37.lpp.). Līdz 1937./38.gadam Mežu departaments uzstājās arī kā kokmateriālu eksportieris, bet turpmāk šos darījumus kārtoja akciju sabiedrība "Latvijas koks", kura bija t.s. "nacionālais uzņēmums". To dibināja Mežu departaments un Lauksaimniecības kamera.

Ja par valsts mežsaimniecību mums ir pieejami periodiski un vienreizēji datu krājumi, tad par privatīpašnieku mežiem datu ļoti maz. Par visu mežu platībām datus ieguva vispārējās lauksaimniecības skaitīšanās. 1935.gada skaitīšana parādīja šādas meža platības:

(Upītis H. "Latvijas meži un purvi". - krājumā "Latvijas zeme, zemnieki un viņu darbs". - R.: Lauks. pārv. 1940. - 504.lpp.).

Par izcirsto mežu apmēriem privātos mežos esam atraduši tikai vērtējumus. 1919. - 1939. gados izcirsts ne mazāk kā 1 miljons ciešmetru gadā jeb aptuveni 3,3 m3 no 1 ha. (turpat, 520. lpp.). Ņemot vērā lauksaimnieku mežu sliktāku stāvokli nekā valsts mežiem, gada vidējo pieaugumu lauksaimnieku mežos vērtēja tikai 2,5 m3 no ha. Raksturojot stāvokli privātajos mežos, H. Upītis rakstīja: "Līdz jaunā mežu aizsardzības likuma pieņemšanai mežu kopšana reti kur izdarīta. Izcirtumi dažkārt atstāja postažu iespaidu. Lauksaimnieku mežu ārējais izskats vēl pasliktinājās, kad sakarā ar labām koku cenām lauksaimnieki jo plaši pārdeva mežus un bieži tika izmantoti no nesolidiem mežu pircējiem" (turpat 518.lpp.).

Vai šodien vēsture neatkārtojas? Tikai smagākā formā …

"Tā aizauga mūsu zemīte"

Laikā, kad Latvija atradās PSRS sastāvā, mūsu mežsaimniecībā notika divas būtiskas izmaiņas. Nacionalizācijas un lauksaimniecības kolektivizācijas rezultātā pazuda privātie meži, tos pārņemot valstij vai kopsaimniecībām. Un ļoti nozīmīgi pieauga mežu kopējā platība. Abu šo procesu rezultātus raksturo dati, kas atrodami J.Kronīša rakstā "Mežsaimniecība" (Latvijas padomju enciklopēdija, 52, 1984. - 398.lpp.).

Republikas meža fonds 1983. gada sākumā bija šāds:

Salīdzinot ar Latvijas pēdējiem neatkarības gadiem, mežu kopplatība bija pieaugusi par 1407 tūkstošiem ha jeb par 80,5%. Mežainums (ar mežiem klāto platību īpatsvars) pieauga no 28,2% līdz 40% (1981.g.).

Ne J.Kronītis, kuram padomju periods bija jāraksturo ļoti pozitīvi, ne kāds cits tālaika autors neapraksta, kad un kā būtu notikuši tik vērienīgi Latvijas apmežošanas darbi. Kaut kur jau mežus sēja un stādīja, bet ne tādās platībās. Meža platības pieauga, pakāpeniski norakstot pamestās un neapstrādātās lauksaimnieciskās zemes. Šo procesu sīki izpētīja speciālisti atmodas perioda sākumā. Atmiņā ir palikuši meliorācijas darba veterāna K.Vanaga aprēķini un secinājumi:

"52 gadu periodā … Latvijā kopumā esam zaudējuši 1181400 ha lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Pamazām tā aizauga ar krūmiem. Kad krūmi bija paaugušies un kļuva par sīkmežu, tos pārskaitīja meža platībās. Meža platības palielinājās par tik, par cik samazinājās lauksaimnieciski izmantojamā zeme" ("Tā aizauga mūsu zemīte", "Lauku Avīze", 1989.g. 17.novembrī). Kā atceros no savas pieredzes, panākt lauksaimniecībā izmantojamās zemes norakstīšanu kolhozu priekšsēdētājiem un sovhozu direktoriem nenācās viegli, jo tas bija pamats ražošanas plāna samazināšanai. Piekukuļot atbildīgos ierēdņus toreiz bija ļoti, ļoti bīstami. Tomēr varēja uzaicināt uz medībām, vēlāk sāka būvēt somu pirtis … un process bija masveidīgs.

Oficiālajās statistikas gadagrāmatās dati par mežu platībām tika publicēti neregulāri, turklāt izmantojot vairākus jēdzieniski precīzi nedefinētus rādītājus, piem., "ar mežu apaugusī platība", t.sk. "valsts nozīmes mežos", "Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas mežos" u.c. Nopietna mežu fondu uzskaite notika pēc stāvokļa uz 1978. gada 1.janvāri. Kopš šī laika statistikas gadagrāmatās publicētās dinamikas rindas ir labāk salīdzināmas (2.tabula).

2.tabula

Latvijas mežu platības un krājas

no 1961. līdz 1988. gadam

Datu avoti:

Latvijas tautsaimniecība. Statistikas gada grāmata '90. - 215., 256.lpp.; '88. - 195.,

235.lpp., '87. - 99., 149.lpp.

Šie dati parāda, ka ļoti strauji lauksaimniecības zemju norakstīšana par meža zemēm norisinājās jau pirmajā pēckara desmitgadē (1945.-1955.), jau 1960. gada meža zemēm aizņemot 2,4 miljonus ha pret 1,4 miljoniem 1938. gadā. Lēnākos tempos šis process turpinājās līdz pat 1990. gadam, kad ar mežiem apaugušo platību vērtēja aptuveni 2,8 miljonos ha.

Mums šis process ir jāatceras tādēļ, lai kaut vai aptuveni vērtētu mūsu mežu milzīgo platību kvalitāti. Vismaz tik ilgi, kamēr parādās precīzi dati par mežaudžu sadalījumu pēc koku sugām, vecuma un bonitātes grupām. Citādi var rasties pilnīgi aplams priekšstats par mežu izciršanas intensitāti.

Jau minētais J. Kronītis raksta, ka "buržuāziskās" Latvijas laikā "Meži tika nesaudzīgi izcirsti. Mežus cirta g. k. kailcirtē ik gadus vidēji 4,4-5 ciešmetrus no 1 ha lielas ar mežu klātas teritorijas". Padomju laikā "ik gadus republikas mežos izcērt caurmērā 2-2,4 ciešmetrus koksnes no 1 ha ar mežu klātās teritorijas", kad ikgadējais koksnes pieaugums uz 1 ha ir 3,10 m3 (turpat, 398., 399.lpp.).

Daļēji var piekrist, ka padomju gados vajadzība pēc kokmateriāliem nebija spiedīga. Valūtu Padomju savienībai nodrošināja vieglāk izvedamas un pārdodamas dabas bagātības. Krievijai, Baltkrievijai pašām mežu pa pilnam. Vietējā celtniecībā izmantoja galvenokārt ugunsdrošus materiālus.

Sešdesmito - deviņdesmito gadu statistikas gadagrāmatas daudz akurātāk publicēja datus par sagatavotās koksnes daudzumu, parasti lietojot terminu "koksnes izvešana". Dinamikas rindas precizēja maz. Nākamajos gados pievienoja aktuālos datus, atmetot kādus senākos gadus. Tādēļ par koksnes izvešanu var iegūt samērā salīdzināmus datus par visiem gadiem no 1945. līdz 1990. gadam (3.tabula).

3.tabula

No Latvijas mežiem izvestās koksnes daudzums

no 1940. līdz 1990.gadam

Datu avoti:

Latvijas tautas saimniecība. Statistikas gadagrāmata. 1991. - 215.lpp.; 1989. - 195.lpp.

Latvijas PSR tautas saimniecība. Statistikas gadagrāmata 1988. - 99.lpp.; 1986. - 101.lpp., 1984. - 83.lpp., 1970. - 118., 119.lpp.

Padomju Latvijas tautas saimniecība 1968. - 116.lpp. un analogas citu gadu statistikas gadagrāmatas.

Un, kā liecina statistikas dati, septiņdesmitajos gados ik gadu izveda 6-7 miljonus m3, kas ir pat vairāk nekā vairumā "buržuāziskās" Latvijas gadu (1971.g. - 7854 tūkst. m3, 1970.g. - 7307 tūkst. m3, 1972.g. - 5937 tūkst. m3). Vienīgi milzīgi pieaugušās meža platības radīja ilūziju, ka mežus izcērt maz.

Astoņdesmitajos gados mežu izstrāde samazinājās līdz apmēram 4000 tūkstošiem m3 gadā, kas ir mazāk nekā Latvijas neatkarības periodā (Latvijas PSR tautas saimniecība. Statistikas gadagrāmata '88. - R.: VSK, 1989. - 195.lpp.).

Šī raža, protams, netika ievākta no "jaunapgūtajiem" krūmājiem, bet no tā meža, kas auga jau neatkarīgās Latvijas laikā. Izdalot izstrādāto daudzumu ar tālaika meža platību, iegūstam, ka 1970. gadā vidēji no 1 ha izstrādāti 5,3 m3, bet 1985. gadā - 2,9 m3.

Jaunās stihiski apmežojušās platības normālu pieaugumu dod tikai pēc vairākiem gadu desmitiem. Mežam dabiski iekarojot jaunas platības, vispirms tajās parādās "pionieri"- kārkli (vītoli), baltalksnis, retāk apse. Tikai ievērojami vēlāk šajās teritorijās parādās Latvijai raksturīgie vērtīgie koki: priede, egle, bērzs (K. Melderis. Mācība par mežu. R.: 1939. - 330.-338.lpp.).

Un vēl pēc tam jāgaida raksta sākumā minētie 80-120 gadi, pirms šis mežs būs pieaudzis un būs lietderīgi to izstrādāt. Tādēļ diezin vai būs pareizi attiecināt J.Kronīša uzrādīto vidējo pieaugumu 3,1 m3 uz hektāra visām mežu platībām, ieskaitot krūmājus. Tas varētu būt zināms orientieris brieduma vecuma audzēm, bet krūmājiem derīgās koksnes pieaugums būs tuvs nullei. Ņemot vērā aptuvenu lielo mežu un krūmu īpatsvaru, īstais vidējais pieaugums visās mežu platībās varētu būt bijis tikai ap 1,5 m3/ha.

Ka katrs "mežs" nav īsts mežs, saprata arī padomju laika mežkopji un statistiķi. Tādēļ tālaika statistikas gadagrāmatās bez kopējās mežu platības ir uzrādītas "valsts nozīmes" mežu platības, kas ir ievērojami mazākas. Aptuveni, bet ne precīzi tās atbilst platībām, kas atradās Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārziņā. Tās veidoja ap 2000 tūkstošus hektāru.

Vai likums nosargās mežu?

Pēc 1990.gada Latvijas lauki ir aizauguši vēl plašāk nekā padomju pusgadsimtā. 1990.gadā sējumu platība, salīdzinot ar 1935.gadu, bija samazinājusies par 189 tūkstošiem ha, bet 1995.gadā tā bija par 697 tūkstošiem ha mazāka nekā 1990.gadā (4.tabula).

4.tabula

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un sējumu

platības izmaiņas, salīdzinot ar 1990.gadu, tūkst. ha

Datu avoti:

Latvijas statistikas gada grāmata 1939… - 107., 112.lpp.

Latvijas tautas saimniecība '90… - 233., 234.lpp.

Latvijas statistikas gadagrāmata 1996… - 193., 194.lpp.

Latvijas statistikas gadagrāmata 1999 … - 199., 200.lpp.

Deviņdesmito gadu agrārā reforma bija absolūti neveiksmīga, veikta bez kādas koncepcijas par turpmāko lauksaimniecības likteni. Tagad politiķi runā, ka nākotne pieder lielsaimniecībām. Ja to būtu sapratuši toreiz, nevajadzēja sagraut jau esošās lielsaimniecības, tikai reorganizēt par demokrātiskiem kooperatīviem, lielākā daļa lauku cilvēku tam piekristu; ja sociālu apsvērumu dēļ izšķirtos par ģimenes tipa saimniecībām, tām bija nepieciešams tūlītējs likumdošanas un saimniecisks atbalsts. Tālaika valdība izvēlējās trešo ceļu: lielsaimniecības sagrāva un meklēja laukos, pilsētās un pat ārzemēs mantinieku mantiniekus, kas ņemtu zemi. Izprivatizēja būves un inventāru. Varbūt cerēja, ka tā ātrāk laukos izveidosies lielkapitālistiskas fermas, latifundijas un muižas… Arī tas pagaidām notiek gausi, jo kapitāla atdeve lauksaimniecībā ir maza.

Kaut arī milzīgas zemju platības paliek neapstrādātas un aizaug ar krūmiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības statistikas pārskatos no 1990. līdz 1998. gadam ir izmainījušās maz (4.tabula). Līdz ar to maz pieaugusi mežu platība, visā periodā saglabājoties nedaudz lielākai par 2,8 miljoniem ha. (5.tabula). Mūsdienu zemes īpašnieki un lietotāji nav ieinteresēti platību "pārgrāmatošanai" no viena posteņa uz otru, kā tas bija padomju laikā. Tomēr šajos 2,8 miljonos ha ir un paliek padomju gados iegrāmatotie krūmi - "džungļi", labākajā gadījumā jaunmeži, kuru koku sugu sastāvs ir mazvērtīgs un gada pieaugums mazs. Tas jāņem vērā, aprēķinot un vērtējot vidēji no 1 ha izstrādātās koksnes daudzumu.

Deviņdesmitajos gados mainījusies mežu īpašumtiesiskā piederība. Valsts mežu platības, tā sauktā mežsaimniecības zemes platība, nav daudz mainījušās, taču privātīpašumā ir nonākušas gandrīz visas pārējās mežu platības. Ja astoņdesmito gadu beigās privāto mežu gandrīz nebija, tad 1994.gadā tie veidoja 530 tūkstošus ha un 1998.gadā jau 1114 tūkstošus ha. Pēdējais skaitlis jau ir samērojams ar valsts mežu platībām (5.tabula).

5.tabula

Mežu platības pa īpašuma formām

no 1990. līdz 1998. gadam

Datu avoti:

Latvijas statistikas gadagrāmatas: 1999.g. - 178., 199.lpp; 1998.g. - 191., 213.lpp.; 1997.g. - 203., 213.lpp; 1996.g. - 172., 193.lpp., 1995.g. - 203.lpp; 1993.g. - 190.lpp.; 1992.g. - 217.lpp..

Pavisam citādi sadalās izstrādātā meža daudzumi (cirtes krājas, 6.tabula). Valsts mežos izcirstie daudzumi - 4-5 miljoni m3 gadā ir diezgan tuvi Latvijas pirmās neatkarības un padomju perioda skaitļiem, privātajos mežos jau 1998.gadā izcirta vairāk nekā valsts mežos. 1999.gada 12 mēnešos privātajos mežos izcirsts divreiz vairāk nekā valsts mežos. Turklāt privāto mežu īpašnieki savus mežus izcērt pārsvarā galvenajās cirtēs (kailcirtēs), maz domājot par izcirsto platību atjaunošanu. Pēc Valsts meža dienesta datiem, 1999. mežsaimniecības gadā (15 mēnešos no 1998.gada 1.oktobra līdz 1999.gada 31.decembrim) kailcirtēs nocirsti 37932 ha mežu, no tiem īpašnieku mežos 23824 ha jeb gandrīz divas trešdaļas. Turpretī kopšanas cirtes valsts mežos veiktas 36416 ha platībā, bet īpašnieku mežos - tikai 548 ha platībā. Tas ļoti spilgti parāda, cik aplama ir tēze, ka privātīpašnieks par savu īpašumu rūpējas vairāk nekā valsts vai pašvaldības. Daži jau rūpējas, bet statistikas dati, kas atspoguļo masveida procesus, rāda pilnīgi pretējo.

6.tabula

Ciršu krājas sadalījumā pēc īpašuma formām,

tūkst. m3

Datu avoti:

Latvijas statistikas gadagrāmata 1999. - R.: CSP, 1999. - 210.lpp.

Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, Nr.9(64) - 80.lpp.

Latvijas statistikas gadagrāmata 1996. - R.: VSK, 1996. - 203.lpp.

Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. - R.: VSK, 1995. - 219.lpp.

Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. - R.: VSK, 1992. - 288.lpp.

(1992.-1994. gadu dati, kas gadagrāmatās uzrādīti noapaļoti, precizēti pēc M. Ķirsona raksta "Latvijas mežu ciršana +34% - "Dienas bizness"2000.g. 15.martā 6.lpp.).

Latvijas pirmās neatkarības periodā izšķirošs meža izmantošanas intensitātes rādītājs bija sagatavotās koksnes daudzums (cirtes krāja), rēķinot uz 1 ha meža platības. Šim skaitlim jābūt atbilstošam meža vidējam ikgadējam pieaugumam, aptuveni 3 m3. Šādu rādītāju var izrēķināt arī mūsdienām, taču, zinot, kā pēdējā pusgadsimtā dubultojās mežu platība un kāda ir mežos no jauna ieskaitīto audžu kvalitāte, rodas jautājums, vai šāds rādītājs ir pamatots vispār. Katrā ziņa 3 m3 pieaugums vidēji no visiem mūsdienu mežiem nebūs piemērots normatīvs.

Neraugoties uz visām atrunām un izrēķinot cirtes intensitāti 1999.gada 12 mēnešos, iegūstam 4,5 m3 no ha, bet privātajos mežos skaitlis ir vismaz divreiz lielāks (7.tabula).

7.tabula

Mežu platības un to izmantošana

no 1991. līdz 1999. gadam

Datu avoti:

Latvijas statistikas gadagrāmata 1999. - R.: CSP, 1999. - 178., 199., 210.lpp.

Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Nr.9 (64) - 1999.g. - 80.lpp.

Varbūt reālajai situācijai tuvāks būs cits aprēķins. Tā kā pašreiz saimnieciski izmantojams ir tikai mežs, kas auga jau trīsdesmitajos gados, varētu pēdējos gados izcirstos daudzumus dalīt ar 1938.gada mežu platību. Tad iznāk, ka 1999. gadā vidēji visos Latvijas mežos izcirsts 9,2 m3 no 1 ha jeb vismaz trīs gadu pieaugums! Privātos mežos atkal vismaz divreiz vairāk.

Protams par šādu aprēķinu var diskutēt. Būtu vajadzīga objektīva un samērā precīza mežu statistika, sadalot esošās platības pēc koku sugām, vecuma grupām, bonitātēm. Šādus datus vajadzētu publicēt. Tikai tad Latvijas sabiedrība varētu īsti novērtēt, kas notiek ar valsts lielāko dabas bagātību - mežu.

Informācijas nozīmi novērtē arī mežsaimniecības darbinieki. Tādēļ jaunajā Meža likumā ("LV" 2000.g. 16.martā) vairākās vietās ir runa par meža inventarizāciju. Koku ciršana mežā būs aizliegta, ja nebūs veikta meža inventarizācija (12.-3.p.).

Latvijā bieži pat no Saeimas tribīnes konstatē, ka "likums nedarbojas". Cerēsim, ka Meža likums sāks darboties, kamēr vēl privātos mežos ir ko inventarizēt!

Mūsdienās mežu aizsardzībai ir vismaz desmitkārt lielāka nozīme un lielāka tās vajadzība, nekā bija vēsturiskajos periodos. Kad kokus gāza ar rokas zāģiem, zarus darināja ar cirvjiem un stumbrus plostnieki pludināja pa Aivieksti, Daugavu un citām upēm, meža izciršanai bija tīri fiziskas robežas.

Jau minētais H.Upītis raksta, ka trīsdesmitajos gados ziemas mēnešos Latvijas mežos bija nodarbināti ap 20000 cirtēju un tikpat daudz vedēju, nodrošinot rosmi lauku dzīves klusajos mēnešos un ap 15-20 miljonu latu ienākumu šo darbu veicējiem (504.lpp.).

Tagad, kad kokus gāž ar motorzāģiem, pāris vīru pāris dienās, pirms vēl mežsargs pamana, jau ir nogāzuši lielu platību meža. Mežs nespēj pretoties arī milzīgajiem autopacēlājiem un kokvedējiem, kas pārlādēti, apdraudot citu satiksmi, dodas uz ostām.

Tam ir arī sociālas sekas. Mežs vairs nenodrošina darbu un ienākumus tūkstošiem lauku cilvēku. Labumu gūst galvenokārt meža īpašnieki un firmu kapitāls. Labi, ja vēl samaksā nodokļus…

Laikmetu likteņgriežos meži kļūst arvien vairāk apdraudēti. Ne tikai Latvijā … Bet mums meži ir galvenā tautas bagātība. Bagātību izšķērdēt var ātri. Bet jākrāj ilgi. Ja bagātība ir mežs - gandrīz gadsimtu. Tādēļ būsim apdomīgi!