LATVIJAS BANKAS ZIŅAS

Par komercbankām, kuras drīkst pieņemt iedzīvotāju noguldījumus

Ikvienas valsts tautsaimniecības neatņemama sastāvdaļa ir komercbanku sistēma. Tā ikdienā balstās uz klientu un banku savatsrpēju uzticību. Pēdējā laikā finansu laukā pārdzīvotie notikumi sabiedrībā ir izraisījuši pamatotas diskusijas par banku sistēmas attīstības perspektīvām un atsevišķu komercbanku stāvokļi. Diemžēl šo situāciju izmanto apzināti nepatiesas informācijas izplatītāji, kuri turpina vairot baumas par lielāko Latvijas komercbanku iespējamo bankrotu. Jau vairākkārt esam uzsvēruši šo baumu nepamatotību un aicinājuši banku klientus nekļūt par tīši provocētas panikas upuriem. Ceram, ka šajā sarežģītajā situācijā nav palicis nepamanīts valdības, Saeimas un citu valsts institūciju pēdējā laikā paveiktais darbs likumdošanas pilnīgošanā, iedzīvotāju noguldījumu aizsardzībā un citās jomās. Arī Latvijas Banka turpina mērķtiecīgi strādāt pie nacionālās valūtas stabilitātes nodrošināšanas un komercbanku uzraudzības nostiprināšanas.

Latvijā šobrīd darbojas 41 komercbanka. 17 no tām licencēs uzrādītais atļauto operāciju klāsts nav ierobežots. Tikai šīm komercbankām Latvijas Banka ir atļāvusi pieņemt privātpersonu noguldījumus (izņemot Latvijas investīciju banku, kuras darbību reglamentē īpašs likums un kura ar šādu noguldījumu piesaistīšanu nenodarbojas). Pārējām 24 bankām jebkura veida privātpersonu noguldījumu piesaistīšana ir aizliegta. Taču arī šajā grupā ir bankas, kurām pastāv izaugsmes iespējas — palielinot statūtu kapitālu, saņemot starptautisku auditorfirmu atzinumu (bez piezīmēm) par to darbību un novēršot atsevišķas nepilnības ikdienas darbā. Mēs arī turpmāk pastāvīgi sekosim komercbanku reklāmām par privātpersonu noguldījumu piesaistīšanu un informēsim sabiedrību, ja kāda no bankām izplatīs nepatiesu informāciju.

Komercbankās, kurām atļauts pieņemt privātpersonu noguldījumus, jau šobrīd notiek un arī turpmāk tiks veiktas regulāras starptautisko auditorfirmu pārbaudes par atsevišķām šo banku darbības jomām. šīm bankām esam izvirzījuši prasību turpmāk publicēt presē savas ceturkšņa bilances atbilstoši Latvijas Bankas noteiktai formai attiecīgi līdz kārtējā gada 1.februārim, 1.maijam, 1.augustam un 1.novembrim. Arī ar Latvijas Banku saskaņotas 1995.gada I pusgada bilances bija jāpublicē Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” līdz 1.augustam.

Tālāk minētajā sarakstā bankas sarindotas pēc pašu kapitāla saskaņā ar 1995.gada 30.jūnija bilances datiem. Privatizācijas sertifikāti bilancēs novērtēti pēc to iepirkšanas vērtības.

* Latvijas Universālajai bankai licence izsniegta 1993.gada 23.septembrī.

Paliek spēkā arī jau agrāk izvirzītās prasības par komercbanku gada pārskatiem un to publicēšanas kārtību. Laikā, kad komercbankas nodeva sabiedrības vērtējumam savas pērnā darbības gada pārskatus, Latvijas Banka presē sniedza izvērstu skaidrojumu “Kā vislabāk izvēlēties savu banku?” (skat. “LV”, 22.03.1995., nr.44, 2.lpp., 27.03.95. “Dienu” u.c.). Tajā centāmies lasītājiem palīdzēt orientēties rādītājos, kuri raksturo banku drošību. Lemjot par savu līdzekļu uzticēšanu kādām no Latvijas komercbankām, līdztekus agrāk minētajiem kritērijiem iesakām pievērst uzmanību arī tam, vai banku publicētajās bilancēs pašu kapitāls ir vismaz 2 miljoni latu un vai banku pēdējo divu gadu darbības pārskatu ir pārbaudījušas un pozitīvu slēdzienu devušas starptautiski atzītas auditorfirmas.

1995.gada 4.augustā Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš