Ar domu par mūsu zemes dzīļu bagātībām

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas 24. marta sēdi

Latvijas Zinātņu akadēmijas 24.marta sēde šoreiz bija veltīta mūsu valsts zemes dzīļu bagātībām, to izpētei un devumam tautsaimniecībā. Kā savos ievadvārdos uzsvēra LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, pēdējos trīsdesmit gados ir pilnīgi apstājusies ģeoloģiskā izpēte. Turklāt arī Latvijā varētu ražot konkurētspējīgus materiālus. Pašlaik mūs apsteidz ne vien attīstītās valstis, bet arī tuvākie kaimiņi — Lietuva un Igaunija.

Par pētījumu kompleksa "Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana" nozīmi referēja Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas zemes bagātību institūta direktors Dr. ing. Uldis Cielēns, atzīmējot, ka, lai gan ikgadējais finansējums neļaujot kalnus gāzt, tomēr zinātnieki strādā. No vietējiem derīgajiem izrakteņiem iegūti vairāki oriģināli un konkurētspējīgi produkcijas paraugi. Jaunie materiāli neapšaubāmi varētu izraisīt ārvalstu firmu interesi. Ja valsts būs ieinteresēta, jaunās tehnoloģijas varētu ieviest arī Latvijā.

Par materiāliem no Latvijas neorganiskajām minerālajām izejvielām savā referātā runāja akadēmiķis Uldis Sedmalis, uzsverot mūsu Latvijas māla unikalitāti. Tāpat kā akadēmiķis Jānis Stradiņš, viņš izteica vēlmi vienu no Zinātņu akadēmijas sēdēm veltīt Latvijas ģeoloģiskajai izpētei. Neorganiskās ķīmijas institūta direktors Dr. h. ing. J.Grabis, runājot par plazmoķīmisko tehnoloģiju nanomateriālu izveidē, arī uzsvēra mūsu zinātnieku konkurētspēju Eiropā. Akadēmiķa Jāņa Freimaņa referāts bija veltīts organomāliem, sintēzei un izmantošanas perspektīvām. Un, šķiet, visvairāk sēdes dalībnieku jautājumu bija adresēts tieši viņam.

Par humīnskābju ieguvi no zemo purvu kūdras referēja akadēmiķis Valdis Kampars. Kā zināms, viena no vietējām izejvielām — kūdra — vēl joprojām nav atradusi pietiekamu lietojumu. Arī akadēmiķim V.Kamparam nācās atbildēt uz daudziem klātesošo jautājumiem. Par visai būtisku lietu — speciālistu sagatavošanu pētījumu kompleksa "Latvijas zemes dzīļu bagātības un to izmantošana" izpildei — savā referātā runāja Rīgas Tehniskas universitātes SMI direktors Dr. h. ing. G.Mežinskis. Viņš bilda, ka objektīvu iemeslu dēļ studenti kvalifikāciju gūst gandrīz tikai ārzemēs.

Sēdē tika izteikta apņemšanās šā gada rudenī īpašu Zinātņu akadēmijas sēdi veltīt ģeoloģijas zinātnei. Un tika pieņemts aicinājums lūgt valdību nākamā gada budžetā ietvert speciālu mērķfinansējumu jaunas, modernas pētniecības aparatūras iegādei, kas noderētu gan pētnieciskam darbam, gan arī studentu mācībām. Darba komisija šo mērķfinansējuma projektu izstrādās un papildinās.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore