Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā

 Izdarīt Latvijas Republikas Izglītības likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 7.panta nosaukumā un tekstā, 14., 48., 57., 58., 62., 63. un 67. pantā vārdus “Latvijas Republikas Ministru Padome” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Ministru kabinets” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 7. un 8.pantā vārdus “Tautas izglītības ministrija (attiecīgā locījumā) un 9., 12., 15., 23., 28.—30., 37., 42., 57., 62. un 63. pantā vārdus “Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrija” (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt 12. un 40. pantā vārdus “tautas izglītības ministra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “izglītības un zinātnes ministra” (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt 15., 16. un 40. pantā vārdus “Latvijas Republikas Augstākā Padome” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

5. Aizstāt 29. panta otrajā daļā vārdus “Veselības aizsardzības ministrijas” ar vārdiem “Labklājības ministrijas”.

6. Papildināt 5. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Mazākumtautību vispārizglītojošās skolās, kurās mācībvaloda nav latviešu valoda,1.—9.klasē vismaz divos, bet 10.—12. klasē vismaz trijos humanitārajos vai eksaktajos mācību priekšmetos mācībām pamatā jānotiek valsts valodā.”  

7. 7. pantā:

papildināt 3. punktu pēc vārda “nozīmes” ar vārdiem “vispārējās vidējās izglītības”;

papildināt pantu ar 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

“6) nosaka darbinieku kategorijas, uz kurām attiecināms termins “pedagoģiskie darbinieki”;

7) apstiprina Valsts medicīniski pedagoģiskās komisijas darbības nolikumu.”  

8. Papildināt 8. pantu ar 12. punktu šādā redakcijā:

“12) pieprasa darba devējam lauzt darba līgumu ar mācību un audzināšanas iestādes vadītāju, kurš nav pildījis savus darba pienākumus saskaņā ar Izglītības likuma vai darba līguma nosacījumiem.”  

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Rajona pašvaldības kompetence izglītības jomā

Rajona pašvaldības pārziņā ir internātskolas, speciālās skolas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, bērnu nami un ārpusskolas iestādes, izņemot valsts nozīmes un privātās mācību un audzināšanas iestādes.

Ja rajona pašvaldības pārziņā nav minēto mācību un audzināšanas iestāžu, tai ir pienākums slēgt līgumu ar cita rajona pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc brīvas izvēles.

Ja rajona pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni mācās citu rajonu pašvaldību pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādēs, attiecīgajai pašvaldībai jāsedz tie pašvaldību izdevumi, kas ir tieši saistīti ar bērnu apmācību. Ministru kabinets nosaka pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību, lai bērniem tiktu saglabāta iespēja apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc savas vai vecāku brīvas izvēles.

Rajonu pašvaldības var dibināt, reorganizēt vai slēgt vispārējās izglītības, arodizglītības vai citas īpašas mācību un audzināšanas iestādes, izņemot šā likuma 30. pantā minētās iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Minētās mācību un audzināšanas iestādes ir rajonu pašvaldību pārziņā.

Rajona pašvaldība:

1) atbild par izglītības likumdošanas aktu ievērošanu rajona administratīvajā teritorijā savas kompetences ietvaros;

2) uztur tās pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādes, dibina, reorganizē un slēdz tās, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju;

3) sadala pašvaldību mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģisko darbinieku algām atvēlētos valsts budžeta līdzekļus un valsts budžetā paredzētās mērķsubsīdijas;

4) izstrādā priekšlikumus pagastu pašvaldībām mācību un audzināšanas iestāžu tīkla optimizācijai;

5) nodrošina audzēkņiem medicīnisko aprūpi bez maksas savā pārziņā esošajās vispārējās izglītības iestādēs;

6) organizē rajona nozīmes izglītības, kultūras un sporta pasākumus skolu jaunatnei;

7) organizē pieaugušo izglītošanu;

8) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās pārziņā esošo mācību un audzināšanas iestāžu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

9)organizē pedagogu kvalifikācijas celšanu un koordinē metodisko darbu;

10) koordinē bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

11) organizatoriski palīdz rajona un pagastu mācību un audzināšanas iestādēm to nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru, citiem mācību līdzekļiem;

12) veido un uztur izglītības informācijas bāzi.”

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Pilsētu un pagastu pašvaldību kompetence izglītības jomā

Pilsētu un pagastu pārziņā ir pirmsskolas audzināšanas iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, izņemot valsts nozīmes un privātās mācību un audzināšanas iestādes.

Pašvaldībai ir pienākums slēgt līgumu ar citu pašvaldību, lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc brīvas izvēles.

Ja pilsētu un pagastu pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni mācās citu pašvaldību pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādēs, attiecīgajai pašvaldībai jāsedz tie pašvaldību izdevumi, kas ir tieši saistīti ar bērnu apmācību. Ministru kabinets nosaka pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību, lai bērniem tiktu saglabāta iespēja apmeklēt mācību un audzināšanas iestādes pēc savas vai vecāku brīvas izvēles.

Pilsētu un pagastu pašvaldības:

1) atbild par izglītības likumdošanas aktu pildīšanu savā administratīvajā teritorijā;

2) veic skolas vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti un nodrošina viņus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs vispārējās izglītības iegūšanai;

3) nosaka to pārziņā esošo mācību un audzināšanas iestāžu izvietojumu, dibina, reorganizē vai slēdz tās, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju;

4) nosaka kārtību, kādā to pārziņā esošās mācību un audzināšanas iestādes finansējamas no attiecīgās pašvaldības budžeta, uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts mācību un audzināšanas iestāžu finansēšanā, sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus mācību un audzināšanas iestādēm un kontrolē to izmantošanas lietderīgumu;

5) uztur to pārziņā esošās pirmsskolas audzināšanas iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, ievērojot, ka to nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Izglītības un zinātnes ministrijas minimālajos normatīvos noteikto nodrošinājumu;

6) nodrošina audzēkņiem medicīnisko aprūpi bez maksas un ēdināšanu savā pārziņā esošajās mācību un audzināšanas iestādēs;

7) aizstāv nepilngadīgo tiesības izglītības jomā;

8) sniedz palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

9) sekmē ārpusskolas audzināšanu un jauniešu profesionālo orientāciju.”

11. 12. pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

“2) kontrolē likumdošanas aktu ievērošanu attiecīgā reģiona mācību un audzināšanas iestādēs;”;

papildināt pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) pārstāv Izglītības un zinātnes ministriju pašvaldībās un mācību un audzināšanas iestādēs.”  

12. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

“13. pants. Rajona pašvaldības skolu valde

Lai nodrošinātu rajona pašvaldības kompetences realizēšanu izglītības jomā, rajona pašvaldība izveido skolu valdi, kurā katrā ziņā ietilpst:

1) skolu valdes vadītājs, profesionāls izglītības darbinieks, kuru ieceļ rajona pašvaldība, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju;

2) skolu speciālists;

3) pirmsskolas iestāžu speciālists;

4) bērnu tiesību aizsardzības inspektors.

Skolu valdi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.”  

13. Papildināt likumu ar 13.¹ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Republikas pilsētu pašvaldību kompetence izglītībā

Republikas pilsētu pašvaldību kompetence izglītības jomā atbilst šā likuma 10.,11. un 13. pantā noteiktajai kompetencei.”

14. 14. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Mācību un audzināšanas iestādes var dibināt Ministru kabinets, pašvaldības, ministrijas, resori, citas juridiskās un fiziskās personas, ja ir atbilstošas mācību ēkas, mācību metodiskais nodrošinājums, iekārtas, pedagogi un saņemta Izglītības un zinātnes ministrijas licence.”;

izslēgt otro un trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto un piekto daļu.  

15. 15. pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Visas mācību iestādes neatkarīgi no to tiešās pakļautības mācību satura un šā likuma izpildē ir pakļautas Izglītības un zinātnes ministrijai.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.  

16. 16.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Mācību un audzināšanas iestādes vadītājs:

1) ir atbildīgs par izglītības likumdošanas aktu ievērošanu attiecīgajā iestādē;

2) ir atbildīgs par mācību un audzināšanas iestādes darbības nodrošināšanu un paredzēto uzdevumu izpildi;

3) ir atbildīgs par iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem lemj par iestādei piešķirto finansu līdzekļu izmantošanu, balstoties uz attiecīgās mācību vai audzināšanas iestādes padomes koleģiālu lēmumu;

5) likumu un Ministru kabineta noteikumu ietvaros ir tiesīgs noteikt darbinieku algas.”;

uzskatīt panta līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu;

izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Pašvaldību mācību un audzināšanas iestāžu vadītājus, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju, pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgā pašvaldība.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Pēc motivēta Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma darba devējs saskaņā ar darba likumdošanas aktiem lauž darba līgumu ar valsts vai pašvaldību mācību un audzināšanas iestādes vadītāju, ja viņš nav pildījis šajā likumā un darba līgumā paredzētos darba pienākumus.”  

17. Papildināt 17.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Mācību un audzināšanas iestādes dibinātājs nodrošina mācību un audzināšanas iestādes vadītājam kredītu rīkotāja tiesības.”  

18. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

“Pirmsskolas bērnu iestādes var dibināt valsts un pašvaldības. Juridiskās un fiziskās personas var izveidot pirmsskolas bērnu iestādes likumos noteiktajā kārtībā. Šo iestāžu tiesiskais pamats ir attiecīgās iestādes dibinātāja nolikums (statūti).”  

19. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

“23. pants. Ārpusskolas iestādes

Ārpusskolas iestādes (skolēnu namus, mūzikas, mākslas un sporta skolas, bērnu un jauniešu klubus, tūristu, tehniķu, naturālistu un cita profila ārpusskolas iestādes) dibina un uztur valsts, pašvaldība un citas juridiskās un fiziskās personas. Šo iestāžu tiesiskais pamats ir nolikums, kuru apstiprina rajona pašvaldība.

Ārpusskolas iestāžu darba konceptuālo ievirzi un saturu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.”  

20. Izslēgt 27. panta pirmās daļas ceturto teikumu.  

21. 28. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu internātskolas darbības pamatprincipus nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts nolikums; to dibina, reorganizē un slēdz Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar rajona pašvaldību.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Par bērnu namu dibināšanu, komplektēšanu un slēgšanu lemj rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, saskaņojot ar Labklājības ministriju. Bērnu namu darbības pamatprincipus nosaka Labklājības ministrija, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.”  

22. 29.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Skolas, kas paredzētas bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, redzes, dzirdes un runas traucējumiem, sanatorijas tipa skolas, kā arī skolas, kas paredzētas bērniem ar somatiskām saslimšanām, dibina, reorganizē un slēdz Izglītības un zinātnes ministrija, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir speciālās klases bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, šo klašu bērni ir daļējā valsts apgādībā, un viņu uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta. Speciālās klases bērniem ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestādēs atver un slēdz rajonu (republikas pilsētu) skolu valdes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Mācību un audzināšanas iestādēs, kuras paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un kurās ir atbilstoši apstākļi arodapmācībai, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma ar Ministru kabineta atļauju mācību laiku var pagarināt par vienu vai diviem gadiem.”  

23. Papildināt 30. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lēmumu par mācību un pāraudzināšanas iestāžu dibināšanu vai slēgšanu pēc Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.”  

24. Izslēgt 35.panta pirmās daļas otro teikumu.  

25. Izteikt 62.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Valsts mācību un audzināšanas iestāžu finansēšanas un to saimnieciskās darbības kārtību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.”  

26. Izteikt 63.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Mācību un audzināšanas iestāžu darbībai paredzētos līdzekļus piešķir un tie tiek izlietoti atbilstoši likumam “Par budžetu un finansu vadību”. Valsts un pašvaldību budžeta asignējumi mācību un audzināšanas iestāžu darbībai tiek plānoti saskaņā ar mācību un audzināšanas iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem). Pēc budžeta apstiprināšanas pašvaldības (attiecībā uz pašvaldības budžeta asignējumiem) un attiecīgās valsts pārvaldes iestādes (attiecībā uz valsts budžeta asignējumiem) apstiprina mācību un audzināšanas iestādes tāmi. Pašvaldību mācību un audzināšanas iestāžu pedagoģisko darbinieku algām tiek apstiprinātas rajonu (republikas pilsētu) koptāmes, uz kuru pamata rajona skolu valde vai cita pašvaldības pilnvarota institūcija apstiprina atsevišķu mācību un audzināšanas iestāžu tāmes.”  

27. Izteikt 67.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Mācību, audzināšanas un izglītības iestāžu ēku telpas izmantot šajā likumā neparedzētiem mērķiem drīkst ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu.”  

28. Aizstāt četrpadsmitās nodaļas nosaukumā un 69.panta nosaukumā un tekstā vārdu “bezpavalstnieki” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “bezvalstnieki” (attiecīgā locījumā).  

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku šādi Augstākās padomes Prezidija lēmumi:

1) 1992.gada 2.aprīļa lēmums “Par Latvijas Republikas 1991.gada 19.jūnija Izglītības likumā lietoto terminu skaidrojumu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 17.†nr.);

2) 1993.gada 22.aprīļa lēmums “Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 2.aprīļa lēmuma “Par Izglītības likumā lietoto terminu skaidrojumu” izteikšanu jaunā redakcijā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.†nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi Satversmes 81.panta kārtībā izdoti Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta noteikumi nr.†75 “Par grozījumiem un papildinājumiem Izglītības likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.†nr.);

2) Ministru kabineta noteikumi nr.†171 “Par grozījumiem Izglītības likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 19.†nr.).

3. Noteikt, ka šā likuma 6.pantā paredzētais grozījums Latvijas Republikas Izglītības likuma 5.pantā stājas spēkā ar 1996./97. mācību gadu.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 10.augustā

 

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Rīgā 1995.gada 17.augustā