9. un 10. augusta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums nr. 120., 121., 122.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Aivars Berķis.

P.Elferts ( LC).Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar ziemas sesijas dokumentu nr. 230 un pavasara sesijas dokumentu nr. 611. Jūs redzēsiet ziemas sesijas dokumentā nr. 230 piecu deputātu iesniegumu — priekšlikumu papildināt 5. panta 1. punktu pēc vārdiem “Latvijas Republikas pilsoņiem” ar vārdiem “un Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kas minēti likuma par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības” 1. panta pirmajā daļā”. Tātad šis likumprojekts skar tos cilvēkus, kas saņem sociālo pensiju, bet nav šīs valsts pilsoņi. Komisija, izskatot šo likumprojektu, saņēma atzinumu no Juridiskās komisijas un no Cilvēktiesību komisijas, un Juridiskā komisija aizrādīja, ka, lai izskatītu šo likumu pirmajā lasījumā, ir jāsaņem Finansu ministrijas atzinumi. Ir saņemts atzinums, kas ir bāzēts arī uz Labklājības ministrijas atzinumu, kur ir uzskaitīti šie cilvēki. Pašlaik valstī 139 cilvēki saņem šādas pensijas un valsts šobrīd izlieto 31 742 latus. Ja pieņem šādu grozījumu, tas skar tieši šos konkrētos 139 cilvēkus, un gada laikā būtu nepieciešami 3536 lati. Finansu ministrijas atzinumā tas ir rakstīts, tas ir arī jūsu dokumentos, tas ir 611. dokumentā. Tur ir uzskaitīts, cik būtu nepieciešams vienā gadā un deviņos mēnešos, un jūs paši varat izrēķināt, cik būtu nepieciešams šajā gadā. Bet, lai to izmaksātu, būtu arī nepieciešamas izmaiņas budžetā.

Ir arī pozitīvs atzinums no Cilvēktiesību komisijas. Bet, kā jūs redzat, Finansu ministrijas atzinumā pēdējā teikumā ir rakstīts: ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatām, ka šī likumprojekta pieņemšana ir vairāk politiska rakstura.

Tātad komisija - Sociālo un darba lietu komisija, izskatot šo likumprojektu, lēma par to, ņemot vērā visus apstākļus, un Sociālo un darba lietu komisija aicina noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs? Jā... Ludmila Kuprijanova!

L.Kuprijanova (TSP). Es domāju, ka lietas būtība, kolēģi, jums ir saprotama. Patiešām ir 139 cilvēki, bet es gribētu precizēt un nolasīt dažus ciparus.

Tātad šobrīd mūsu valstī pilsoņiem sociālā pensija ir 22 lati 72 santīmi. Nepilsoņiem sociālā pensija ir 20 lati 45 santīmi. Tātad starpība ir 2 lati 27 santīmi. Ja mēs šo likumu pieņemtu ar 1. septembri, pieņemsim, tas valstij līdz gada beigām maksātu 444 latus. Tātad tā ir summa, kas sociālajā budžetā paliek aiz komata rēķinot. Nekādas finansiālās grūtības tas neradītu. Bet te ir tas, ka tomēr nevajadzētu sociālo sfēru attiecināt, teiksim, uz politisku jautājumu.

Tādēļ mūsu frakcijas, Tautas saskaņas frakcijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk! Turpinām debates. Māris Budovskis, LNNK!

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā deputāte Kuprijanova centās ļoti vienkāršot šo jautājumu, balstoties tikai uz Finansu ministrijas atzinumu - 139 cilvēki un beigu beigās 3520 lati, kurus vajadzētu papildus izmaksāt. Man liekas, ka lietas būtība ir pilnīgi cita, sekojoša. Es domāju, ka šis ir kārtējais mēģinājums vienkāršot, nepilsoņu statusu. Es domāju, ka morāli tas ir kārtējais pliķis pilsoņiem, ka tas ir viens no šiem faktiski neslēptajiem nulles varianta realizācijas mēģinājumiem. Konkrēti. Tātad šodien pensiju izmaksa balstās uz solidaritātes principa. Šeit varētu parādīties jautājums - starp kuriem cilvēkiem tad pastāv savstarpējā solidaritāte? It sevišķi tajos gadījumos, kad tiek maksāts no viena cilvēka ienākumiem un viņa nodokļiem. Tādā gadījumā, es domāju, solidaritātes principam ir ierobežots cilvēku loks. Tie ir tie cilvēki, kas kopā strādā, tie ir cilvēki, kas kopā maksā nodokļus, tie ir tie cilvēki, kuri ar savu dzīvi, ar savu ieguldījumu ir pietiekoši ilgu laiku pavadījuši Latvijā, un pamatā tie ir pilsoņi. Tātad šinī gadījumā par pilnīgas solidaritātes principu mēs varam runāt attiecībā uz pilsoņiem. Bezpavalstnieki un nepilsoņi pašreiz saņem 90 procentus no šādas solidaritātes principa ievērošanas iespējām. Es domāju, ka nevienā valstī nav tāds augsts līmenis, ka 90 procentus saņem tikko minētās personas.

Līdz ar to, manuprāt, pamatideja un pamatdoma šeit nav ne 139 cilvēki, kuru skaits faktiski nākotnē var stipri izmainīties, un nav arī minētais latu skaits. Šeit galvenais ir solidaritātes principa pārkāpums. Es domāju, cienītie kolēģi, ka šādā veidā mēs nedrīkstētu atļauties balsot par šo solidaritātes principa pārkāpumu, jo citādi mums zūd robeža vispār pensiju aprēķināšanas kārtībā. Tādā gadījumā, teiksim, ikviens, kas šeit iebrauc, momentāni tiek pielīdzināts pilsonim un simtprocentīgā apmērā saņem šo pensiju.

Cienītie kolēģi! Ne par velti labklājības komisija savā darbā ļoti rūpīgi izskatīja šo jautājumu. Mēs nolēmām, ka šo principu pārkāpt nedrīkst, jo faktiski solidaritātes princips, neskatoties uz jaunajām likumdošanas aktivitātēm, kuras mēs ar jauno pensiju likumu ienesam, solidaritātes princips ir galvenais un noteicošais vēl uz ilgu laiku. Līdz ar to pārkāpt šo principu nav vēlams, un es aicinātu jūs balsot pret šo labojumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas debatēt? Nav... Nē, ir - Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība!

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Pavisam īsi gribu izteikt savu attieksmi un arī pamatot to. Ja daudzās pasaules valstīs šie 100 procenti sociālās pensijas tiek izmaksāti jebkuram, sasniedzot atbilstošo vecumu, tad tas ir ļoti normāli un mums uz to vajadzētu iet. Taču tikmēr, kamēr mūsu valstī nav sakārtota likumdošana attiecībā uz pensijas saņemšanu šīs valsts pilsoņiem, tikām es ļoti lūgtu neatbalstīt šī priekšlikuma iesniedzējus un šo likumprojektu noraidīt. Jaunā pensiju likumu pakete mums ar laiku, tuvāko dažu gadu laikā ļaus šo pilsoņu pensijas izmaksas kārtību sakārtot, un tad mēs arī varēsim nonākt pie simtprocentīgas sociālās pensijas izmaksas tiem, kuri nav pilsoņi. Bet šobrīd šāda norma nebūtu atbalstāma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl ir debatētāji? Vairāk neviens nevēlas debatēt. Vai ir referentam kas piebilstams?

P.Elferts. Šodien... Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šodien Saeima pieņēma likumu par sociālo palīdzību, tas ir, pirmajā lasījumā. Šodien pieņēmām jauno likumu par valsts pensijām pirmajā lasījumā, un faktiski, manuprāt, būtu jāiestrādā šāds priekšlikums jaunos likumos, nevis tagad jāgroza vecie. Un atkārtoju Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu, ka komisija, izskatījusi šo likumprojektu, aicina Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lemsim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”” pieņemšanu vai nepieņemšanu. Nobalsojiet visi, lūdzu, lai nav jāpārbalso! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 11, atturas - 20. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”” pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs izskatām, ir likumprojekts “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” .

Saeimas Prezidijs saņēmis 20 deputātu ierosinājumu. Jonītis, Līgotnis, Resnais, Tabūns, Zvaigzne, Bordāns, Inkēns, Andersons, Stašs, Jurkovskis, Tomiņš, Kreituse, Dāliņš, Endziņš, Spuģis... tikai paraksts, bet es to pazīstu... Zaščerinskis, Gūtmanis, Seiksts, Panteļējevs un Ābiķis ierosina atlikt likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” izskatīšanu un nodot to atbildīgajai komisijai papildu informācijas iegūšanai. Cik es noprotu un saprotu, vispirms jau ir jāprasa, vai nav runātāji, un referentam ir tiesības turpināt šo likumprojektu. Un šo ierosinājumu var balsot tad, kad ir beigušās šeit debates un apspriešana. Jo iepriekšējā reizē 20 deputāti izmantoja iespēju, ko dod Kārtības rullis, un šā likumprojekta apspriešana tika pārtraukta. Protams, mums tādu precedentu nav. Mēs esam atsākuši tagad šā likumprojekta izskatīšanu, taču, godātie kolēģi, deputāti nelūdz pārtraukt izskatīšanu, bet atlikt likumprojekta izskatīšanu. Bet par atlikšanu balso pirms balsojuma par pieņemšanu attiecīgajā lasījumā. Tāpat pirms balsošanas pēc būtības... Tas ir 136.pants. “Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi.” Bet es nevaru likt tagad šo jautājumu uz balsojumu, ja tribīni uz mirkli ir atstājis referents.

Godātais referent! Jūs esat tribīnē vai neesat?

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Saeima 8.jūnijā ar balsojumu 33 — par, 17 — pret, deviņiem atturoties pārtrauca šā likumprojekta izskatīšanu. Un tas, man šķiet, atbilst 52.pantam — lūdza pārtraukt. Tātad mēs šo priekšlikumu izskatījām Sociālo darba lietu komisijā, un mēs nevarējām izskatīt likumprojektu par jaunu. Mēs varējām tikai atsākt šā likumprojekta izskatīšanu. Mums nebija tiesību to pārstrādāt vai vākt papildu priekšlikumus. Mēs varējām tikai atsākt debates. Mans priekšlikums būtu tik tiešām atsākt šā likumprojekta izskatīšanu. Ņoti daudzi cilvēki ir izteikušies par 5.panta 3.punktu, un debates izvērsās vairāk tieši par šo bezfiltra cigarešu aizlieguma svītrošanu. Manuprāt, vajadzēja šo punktu nobalsot un tad tālāk skatīt likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs apstājāmies pie 5.panta. Godātie deputāti! Lai būtu skaidrība par iespējamo situāciju par to, un kā jūs šo situāciju vērtējat un kā tā tālāk veidojas. Tātad ir šis 20 deputātu iesniegums, kur pietiktu ar viena deputāta priekšlikumu. Bet te ir 20 deputātu iesniegums. Tātad tagad referents ir ziņojis par 5.pantu, mēs atklājam debates par 5.pantu, bet, noslēdzot debates, tad, kad būs balsojums pēc būtības pirms balsojuma pēc būtības, tiks balsots par šo deputātu iesniegto priekšlikumu.

Vai kāds vēlas runāt debatēs? Veselības aizsardzības valsts ministrs Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es pirmkārt tomēr vēlos jūs aicināt paveikt darbu līdz galam. Jo tā ir katras civilizētas valsts, normālas civilizētas valsts prasība, ka tāds jautājums kā smēķēšana, kas ir ne tikai cilvēka personīga lieta, bet arī ietekmē visus pārējos, tomēr tiek noteikts ar likumu. Es vēlos teikt, ka te nav principiālas atšķirības un principiālas domstarpības par vienu vai otru jautājumu. Mēs varam pieņemt pagaidu vai pārejas noteikumus . Un, ja kādam nepatīk, ka bezfiltra cigaretes mēs aizliedzam no 1996.gada 1.janvāra, mēs varam atkāpties uz 1997.gadu. Ja kādam īpaši nepatīk, ka mēs reklāmu televīzijā vai radio aizliedzam no 1996.gada 1.janvāra, mēs varam atkāpties uz 1997. gadu. Tas ir pārejas noteikumu jautājums.

Cienījamie deputāti! Mums vienreiz par visām reizēm jāpabeidz darbiņš līdz galam. Tāda viena punktiņa dēļ — mums patīk vai nepatīk bezfiltra cigaretes — apstādināt likuma pieņemšanu un norakt to uz visiem laikiem, gaidīt kamēr nākošā Saeima atkal kaut ko atjaunos, — tas ir pilnībā, nu, es nevaru pateikt, es nevaru pat īsti komentēt, kas ir apakšā šim lēmumam. Jo nav taču būtisku pretrunu starp viena vai otra cilvēka viedokli. Es, bez šaubām, uzskatu, ka bezfiltra cigaretes ir jāaizliedz, jo Eiropā ir dažas normas. Un tas, kas saka, ka šīs Eiropas normas mums nav piemērojamas, runā pats pret savu veselību. Eiropas normas nosaka, ka ir 15 miligrami darvas produktu uz vienu cigareti, un tas ir daudz mazāk nekā mūsu bezfiltra cigaretēs. Ja mūsu tabakas fabrikas spēj ražot atbilstoši Eiropas normām bezfiltra cigaretes, lai tās ražo uz nebēdu! Es ļoti lūdzu neapturēt šā likuma izskatīšanu, un es domāju, ka tas ir tālu izskatīts. Un mums vēl ir priekšā trešais lasījums. Paldies! Es vēlu veiksmi!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Otrreiz. Piecas minūtes. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka ir saprotama tieši šī apstāšanās pie 5.panta normām, kas ļoti sīki reglamentē to cigarešu veidus, kādi ir atļauti, kādi nav atļauti. Es arī šaubos, ka tas ir Eiropas likumdošanā, jo puse Francijas smēķē cigaretes “Golois”, kas ir bez filtra.

Šeit ir drusku cits jautājums. Mēs esam nonākuši, apspriežot šo 5.pantu, pie viedokļa, ka ir pārāk sīka reglamentācija. Es domāju vairāk, ka šie tabakas ierobežojumi nav likuma priekšmets. Tas ir ar vietējās pašvaldības noteikumiem regulējams jautājums, nevis ar valsts likumu regulējams. Jo pēc analoģijas, ja šodien mēs regulējam, kā smēķēt, ko smēķēt, ko nesmēķēt, rīt mēs regulēsim, cik treknu ēdienu ēst un tamlīdzīgi, lai nebūtu veselības traucējumu , holesterīna uzkrāšanās asinīs. Parīt mēs rēķināsim, kādi dzērieni kur un kādā veidā ir dzerami, lai, nedod Dievs, visiem nepiemestos aknu ciroze. Un tā tālāk, un tā tālāk. Mūsu valstī būs vesels likumu kodekss, kas reglamentēs, ko ēst, kur ēst, kādā veidā un tamlīdzīgi. Tā mēs nonāksim līdz bezgalībai. Jā, tā būtība ir svarīga. Par veselību ir jācīnās un tiešām kaut kādā veidā ir jāregulē šie jautājumi. Bet šie jautājumi nav jāregulē ar likumu, jo ar to mēs pārliecināmies, kāda brīve ir, ja Latvijas Republikas likums var garantēt, ka nedrīkst šņaukt tabaku, nedrīkst to darīt, nedrīkst šito darīt. Tādā veidā mēs nolaižamies jau pie visai sīkiem jautājumiem, kuri nav regulējami, kuri nav likuma priekšmeti. Tāpēc es domāju, ka apstāšanās pie šī 5.panta, kur visi pārliecinājās, deva arī iepriekšējo balsojumu. Es uzskatu, ka tik tiešām, runājot arī tieši par šo 5.pantu, kas ir tas mezgla punkts, pie kura mēs apstājāmies, būtu balsojams godājamo 20 deputātu ierosinājums par šā jautājuma atlikšanu, jo tiešām ir nepieciešams papildus izpētīt, vai vispār šis regulācijas priekšmets ir likuma vērts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nav. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu!

P.Elferts. Šis jaunajā redakcijā ir 6.pants. Un mēs pašlaik izskatām 1.punkta 3.apakšpunktu. Tas ir saistīts ar cigaretēm bez filtra, bet pants kā tāds ir “Tabakas izstrādājumu kaitīguma samazināšana”. Tātad šajā pantā ir uzskaitītas visas tās lietas, ko komisija uzskatīja par kaitīgākajām tieši šajā nozarē, un es varu tikai aicināt atbalstīt komisijas priekšlikumu — noraidīt deputāta Čepāņa priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas pēc būtības mums ir jābalso par deputātu iesniegto priekšlikumu atlikt likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” izskatīšanu un nodot to atbildīgajai komisijai papildu informācijas ievākšanai. Tādu procedūru paredz 136.pants. Mēs tagad sākam apspriest šo deputātu iesniegumu. Viens var runāt “par”, viens — “pret”. Tad Saeimai jāpieņem lēmums.

Varbūt pirmais pacēla roku deputāts Resnais. Un pēc tam atkarībā no viņa runas, nākamais — Pēteris Elferts. Piecas minūtes, lūdzu, jums!

G.Resnais (LZS). Cienījamie kolēģi! Mazs paskaidrojums. Vispār 20 iesniegušo deputātu vārdā. Mēs ļoti lakoniski uzrakstījām priekšlikuma tekstu un nepieminējām 52.pantu, kur gan bija domāta debašu pārtraukšana. Bet tā lieta ir nonākusi pie savas secības.

Kāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu tik tiešām šodien, kad mums ir vesela rinda neizskatītu likumprojektu? Mēs neredzam nepieciešamību rakāties šajā tabakas likumā, kas faktiski, kā iepriekšējais runātājs Krastiņa kungs teica, ir reglamentējoša norma, ko var izdot zemāk stāvošas instances, nevis Saeima.

Otrs jautājums. Šeit ir ļoti dziļa ekonomiska likumsakarība, jo šodien, kad apstājas slimnīcas, kad tās tiek slēgtas, budžetā ir liels deficīts, iztrūkumi, mēs nākam ar likumprojektu, kas faktiski sastāv no vieniem aizliegumiem, tajā skaitā krasi sašaurina arī ražošanu, tāpat ienākumus no reklāmas un tā tālāk. Es domāju, tas ir ļoti neracionāli.

Otrs faktors. Mēs zinām, ka šis ražotājs Latvijā ir Latvijas valsts īpašuma daļa kopā ar divām dāņu firmām “House of Prince” un Dānijas austrumvalstu investīciju fondu, kas ir saimnieki, kuri, ņemot vērā mūsu politiskās nostādnes, mūsu pieņemto ārpolitisko virzību sadarboties ar Rietumeiropas valstīm, nav baidījušies un izveidojuši kopfirmu. Šodien faktiski tās tiek torpedētas. Un daļa no projekta par tālāku fabrikas celšanu un attīstību jau ir apturēta. Es domāju, ka mēs šeit arī politiski rokam faktiski sev bedri un atbaidām jebkuru Rietumuvalstu investoru, atbaidām firmas, kuras būtu ar mieru veidot kopfirmas. Nerunājot par to, vai ir šodien īstais brīdis nodarboties ar tik ētiskām lietām, ja mums faktiski visa ražošana ir panīkusi. Un šis uzņēmums strādā, un vajadzētu mums ar savu likumu veicināt ražošanu, nevis vēl to aizliegt.

Šajā sakarībā es gribu izteikt secinājumu. Radikāli tabakas izstrādājumu ražošanas un lietošanas ierobežojumi ir rūpīgi jāpārdomā un jāanalizē. It īpaši tie, kuru ieviešanai sabiedrībā nav reāli iedzīvināmu līdzekļu un kuru ieviešanas sociāli ekonomiskās sekas vēl nav pilnīgi izpētītas un novērtētas. Es ierosinu papildus komisijā šo jautājumu izskatīt nopietni, lai šis likums nebūtu voluntārs. It kā Saeimai nebūtu ko darīt, ja nebūtu šā likuma par tabakas ierobežojumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka vienmēr vajag apsvērt ētiskās normas, arī ētiskās normas likumdošanā. Bet es nesaprotu, kāpēc jau otro reizi 20 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu pārtraukt tieši pie šī punkta. No kā mēs baidāmies? Nobalsosim! Un es aicinu arī skatīt šo likumprojektu tālāk, un varētu iesniegt priekšlikumus tieši pie pārejas noteikumiem, kad ieviest šīs normas. Es atzīstu, varbūt komisijai vajadzēja jau iestrādāt tādus sīkus pārejas noteikumus šim likumprojektam kopumā, bet mēs bijām plānojuši tos iestrādāt starp otro un trešo lasījumu. Es aicinu noraidīt priekšlikumu, jo, manuprāt, vienkārši šis nav mazāk svarīgs likumprojekts. Resnā kungs minēja ekonomisko stāvokli, mums ir trūkums tieši tajos līdzekļos, kas tiek novirzīti veselībai un, manuprāt, ārstēšana, plaušu un asinsvadu saslimstības izārstēšana, ir gandrīz dārgāka. Tātad es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un turpināt izskatīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Tupesis ieradās. (Smiekli zālē.) Varam balsot. Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu atlikt likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” izskatīšanu un nodot to atbildīgajai komisijai papildu informācijas iegūšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 18, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” . Iesniedz deputāti Prēdele, Rugāte, Lakševics, Brūveris un Sinka. Un ir arī alternatīvais likums, ko iesniedz Cilvēktiesību komisija.

Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” deputāts — Cilvēktiesību komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Darbs ir ar dokumentiem nr. 624 un 489. Likumprojekts ir ļoti īss. Cilvēktiesību komisija saskaņā ar Saeimas lēmumu saņēma izskatīšanai deputātu Prēdeles, Rugātes, Lakševica, Brūvera un Sinkas iesniegumu, pareizāk, likumprojektu, saskaņā ar kuru par svētku dienām ir atzīstamai Vasaras svētki un Kristus debesīs uzņemšanas svētki.

Cilvēktiesību komisija izskatīja šo likumprojektu. Taču, pirms mēs apstājamies pie motīviem, kāpēc ir alternatīvs likumprojekts, man ir lūgums. Tā kā likumprojekts sastāv tikai no vienas rindkopas, kurā jebkuri grozījumi vai papildinājumi var izpausties, tikai vai nu izsvītrojot vai pieliekot, laika ekonomijas labad, ņemot vērā to, ka būtībā neko citu grozīt nevar, komisija lūdz nobalsot par šā likumprojekta steidzamību. Ne tādēļ, ka te ir kādi hronoloģiski apsvērumi, bet tikai laika ekonomijas dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski, būtu labi, ja jūs no tribīnes... Jūs atrodaties tik tuvu man, ka... Nē, ausis man nesāp! Jūs izsakāt savus priekšlikumus, un es nezinu kā uz tiem reaģēt. Tāpēc, lūdzu, izmantojiet tribīni!

Nevēlas deputāti runāt. Lūdzu, deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”!

A.Siliņš (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi, klātesošie! Šeit es uzstājos tādēļ, ka šis jautājums tika izskatīts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs par steidzamību tagad runājam. Piecas minūtes. Lūdzu!

A.Siliņš. Jā. Un mums ir cits viedoklis, nekā pašreiz iesaka referents. Un tādēļ mēs domājam, ka šeit katrā ziņā steidzamība nebūtu vietā un vispār šo jautājumu vajadzētu izskatīt no cita viedokļa. Un šeit — manā uztverē un arī komisijas viedokli izsakot — ir zināmā mērā spiediens no vienas sabiedrības daļas, kas nebūt nebūtu tas labākais, lai šo normu ietvertu likumprojektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu referentu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Kolēģis Siliņš būs kaut ko saputrojis. Nav runa par opozīciju pret viņa komisijas nostāju, ar kuru arī klausītāji tiktu iepazīstināti. Runa ir tikai par to, ka likumprojekta struktūras dēļ nav vajadzības trīs lasījumus taisīt, jo, es vēlreiz atkārtoju, šeit var vai nu tikai piekrist, vai izsvītrot. Tikai laika ekonomijas un racionālas darba organizācijas dēļ. Bet godātais Siliņa kungs var būt pilnīgi apmierināts. Ja viņš grib, es pat varu nolasīt visu, ko viņš domā par šo projektu. Paldies! Es ierosinu tomēr balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 20. Steidzamība pieņemta.

Sākam, lūdzu, izskatīt!

A.Seiksts. Paldies, kolēģi, par balsojumu. Motivācija būs, manuprāt, ļoti īsa. Tātad lieku priekšā iesniedzēju priekšlikumu — pieci deputāti ierosina par svētku dienām pasludināt Kristus debesbraukšanas svētkus un Vasaras svētkus. Cilvēktiesību komisija, pirms izskatīt šo likumu, pareizāk, pirms pieņemt lēmumu, konsultējās ar vairākām ministrijām un pirmām kārtām ar Finansu ministriju, mēģinot izdibināt, vai tas ir saistīts ar papildu finansiāliem izdevumie vai nav saistīts. Tāpat arī ar Eiropas valstu tradīciju. Un Cilvēktiesību komisijas lēmums ir sekojošs. Proti, tā kā Vasaras svētki katru gadu iekrīt tikai svētdienā, tā kā Darba likumu kodekss paredz darbu svētdienās apmaksāt tā, kā tas ir paredzēts par svētdienām un svētku dienām, līdz ar to, ja tiek pasludināti Vasaras svētki par svētku dienu, nekādi papildu finansiāli izdevumi nav vajadzīgi.

Otrkārt, pārpētot Eiropas valstu pieredzi, komisija konstatēja, ka Vasaras svētki par valsts svētku dienu ir atzīti vairākās pavalstīs Vācijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Portugālē. Un es nesaskatu, pareizāk, piedodiet, komisija nesaskata par iespējamu un par vajadzīgu šeit ieņemt citādu pozīciju, jo iebildumi pret to, ka mūsu valsts svētku kalendārs ir sastādīts, bija vienam komisijas loceklim, kurš iebilda, ka valsts svētku kalendārs sastādīts pēc kristiešu kalendāra. Tā nu tas ir, tāda valsts mēs esam, un tādā apritē mēs dzīvojam.

Kas attiecas uz godātā Siliņa kunga uztraukšanos par to, ka viņiem ir citāds viedoklis, es varu iepazīstināt godātos Saeimas kolēģus ar to — Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, izskatījusi deputātu iesniegumu jeb likumprojektu, uzskatīja, ka nav vajadzības atzīt tās par svētku dienām, bet tās atzīstamas par atceres dienām. Es domāju, ka šeit, lai Siliņa kungs man piedod, varbūt nebija detalizēti izanalizēta situācija šajā nelielajā jautājumā. Un Cilvēktiesību komisija uzskatīja, ka Vasaras svētki ir atzīstami par svētku dienu. Tajā pašā laikā Kristus debesīs uzņemšanas svētki, ņemot vērā Finansu ministrijas diezgan nopietnos un, manuprāt, samērā argumentētos ieteikumus, mēs šobrīd varbūt nevarētu to pieņemt, jo tas tiešām būtu saistīts ar šīm dubultapmaksām, ar diezgan nopietniem papildu finansu izdevumiem. Un šie svētki, ja mēs atsaucamies uz Eiropas pieredzi, Eiropas valstīs, arī tradicionāli katoliskajās valstīs, nav tādā līmenī atzīmēti kā Vasaras svētki. Tāpēc mēs lūdzam, Cilvēktiesību komisija lūdz atbalstīt komisijas iesniegto variantu, saskaņā ar kuru Vasaras svētki ir svētku diena, un ar to arī grozījumi likumā par svētku un atceres dienām būtu beigušies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Jūs abi reizē nācāt, lūdzu, Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam — deputāts Siliņš.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti un deputātes! Es komisijā biju tas cilvēks, kurš balsoja pret, ko deputāts Seiksts, šeit vārdā neminot, jau arī lika manīt. Es arī aicinātu balsot pret Vasaras svētku kā valsts atzīmējamas dienas pieņemšanu. To varētu, protams, atzīmēt. Tam, ka Eiropā to atzīmē, daudzās citās valstīs, es domāju, nevajadzētu būt galvenajam iemeslam. Šī diena tomēr ir saistīta ar zināmu kultūru, zināmu reliģisko pārliecību, un es aicinātu arī kurai katrai reliģiskajai pārliecībai vai kultūras sastāvdaļai to atzīmēt. Bet to nevajadzētu veidot par dienu, kura būtu jāatzīst kā svētku diena visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ziemassvētki ir daudzkārt minēti dainās, un, ja man viens no klātesošajiem no apmēram 1 250 000 dainu vienu parādīs, kur ir pieminēti Vasaras svētki, tad es esmu ar mieru izmaksāt. Atvainojos par to iebildi šeit un paldies, ka jūs mani uzklausījāt. Aicinu balsot pret šo dienu kā valsts atzīmējamu dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”! Pēc tam — deputāts Novakšānovs.

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es gribētu tomēr komentēt vēlreiz mūsu komisijas nostāju un pamatot, kādēļ mūsu komisijas nostāja tāda bija. Tātad viss sākās, kā jūs atceraties, ar piecu deputātu iesniegto dokumentu, kurš šeit ir arī uzrādīts — nr.489 — un kurā ir priekšlikums noteikt par svētku dienām divas dienas — Debesbraukšanas dienu, par kuru pašreiz vairs nav strīdu, un Vasaras svētkus. Un tālāk ir paskaidrojums, kas tā ir par dienu. Svētā Gara izliešanas svētki, ko svin 50 dienā. pēc Lieldienām. Par cik Lieldienas ir svētdiena, tad 50.diena pēc Lieldienām nav svētdienā, jo nedalās ar septiņi. Tātad līdz ar to jau šajā dokumentā ir runa par citu dienu. Referents te minēja, ka Vasaras svētki ir svētdien, bet šajā dokumentā viņi nav svētdien. Tātad ir divas dažādas dienas. Uz to norāda arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas 24.maija sēdes protokols, kur ir ļoti interesants lēmums — atbalstīt Vasarassvētku (1.punkts), atkal Svētā Gara izliešanas svētku, ko svin 50.dienā pēc Lieldienām, noteikšanu par svētku dienu, un iekavās — bet ne brīvdienu. Tātad atkal ir domāts, ka tā nav svētdiena, bet kaut kāda cita diena, jo domāts, ka tā ir svētku diena, bet ne brīvdiena. Līdz ar to šeit ir zināmā mērā ļoti īpatnēja situācija, ka, no vienas puses, referents runā par svētdienu. Pēc šiem priekšrakstiem viņa iznāk cita diena. Un līdz ar to es domāju, ka pamatots ir mūsu komisijas lēmums, ka abas šīs dienas — par Debesbraukšanas dienu nav strīdu, bet šoreiz par Vasaras svētkiem, ja likumprojekts ir tādā redakcijā kā līdz šim tiek uzsvērts, — tad Vasaras svētki nevar būt svētku diena, bet varētu būt atceres diena, kā mēs arī iesakām un kam es piekrītu. Un mums tik tiešām ir iemesls atceres dienas saistīt ar dažādām ticībām. Latvijā ir ļoti daudz dažādu ticību, un es negribu teikt, ka šī ticība, pēc kuras svin Vasaras svētkus noteiktā datumā, ir vienīgā pilnīgi noteicošā. Tur vajadzētu rēķināt, cik procentu tam piekrīt. Un man personīgi liktos, ka varētu sameklēt daudz vairāk piemērotas, dziļākās tradīcijās atzīmējamas dienas, kuras pēc tam uzskatītu par svētku dienām, bet šeit pilnīgi pietiktu, ka tā ir atceres diena. Un vēl jo vairāk, ja viņa iznāks beidzot svētdien, tad arī nebūs lielas starpības, vai tā būs atceres vai svētku diena. Tā ka katrā ziņā otrajā lasījumā, ja pirmais tiks nobalsots, ko droši vien mūsu komisijas locekļi neatbalstīs, būs priekšlikums precizēt vēlreiz šo redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl ir 12 minūtes līdz sēdes beigām. Vai jūs, deputāt Novakšānov, runāsiet? Lūdzu! Būtu labi, ja 10 minūtes.

V.Novakšānovs (ZLS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi sapratu Tupešu Jāņa uzstāšanās runu kā dievtura runu, bet, kad cienījamais kolēģis Siliņš runāja, tad viņš arī laikam ir dievturos. Es vienīgi gribu šoreiz teikt vienu citu lietu. Ka Vasaras svētki manā uztverē visos laikos, pat vislielākajos aizliegumos bija svētdienās un tā bija viena ļoti krāšņa manā bērnībā svētku diena. Mājās tika sakopti visi pagalmi, laidari, mājas vienmēr bija ar meijām un noteikts bija mājās kājām vai uz velosipēda — uz baznīcu. Tā priekš mums mājās bija liela svētku diena, kur pēc pavasara darbiem varēja pēc sarunas ar Dievu padomāt arī par paveikto un par nākošo. Mūsu tautā šī svētku diena ir iegājusi ļoti dziļi un es cienot, tikko augšminētos savus kolēģus, lūdzu cienīt arī to cilvēku dvēseli, kuri atzīmē Vasaras svētkus. Es aicinu balsot par. (Starpsauciens no zāles: “Vasaras svētki ir svētdienā!”)

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte! Iesnieguma par pagarināšanu nav. Tāpēc sešas minūtes. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Paldies, godāto Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisijā, izskatot šo likumprojektu, tika atbalstīti Vasaras svētki kā svētku diena tādēļ, ka tā allaž ir svētdienā, bet par Debesbraukšanas dienu tika izteikts priekšlikums, ka tā varētu būt atzīmējama diena. Tad man jāpiemetina, ka patiešām tā ir atzīmējama diena visiem kristiešiem, kuri šo dienu svin baznīcā. Un ne jau mēs pretendējam šodien uz budžeta līdzekļiem, mēs pretendējam uz cieņu pret tiem, kuri šo dienu svin.

Bet, kas attiecas uz šiem cipariem, kuri tika minēti, sakot, it kā nepareizi saskaitīts, it kā nevar saprast, kura tad ir īstā diena, kolēģi, tiešām cienīsim viens otra izvēli un viens otra dzīves uzskatus! Jo galu galā, ja mēs biežāk būtu svinējuši Lieldienas, tad mēs allaž zinātu, ka patiešām, tikai 50.dienā ir Vasaras svētki, jo Lieldienas arī ir svētdienā un tā arī ir pirmā diena, un rēķini, kā gribi, tad tā ir tā viena diena, kura ir jāpieskaita pie 49 dienām, lai būtu 50. Un to liecina arī mūsu šī gada kalendārs. Par ko ir ļoti viegli pārliecināties — 16.aprīlis un 4.jūnijs. Es lūdzu atbalstīt Vasaras svētkus kā svētku dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Referents!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Nu, tik nelielu jautājumu var sarežģīt tikai Saeima pirms vēlēšanām. Es kā Cilvēktiesību komisijas sekretārs vai kā komisijas loceklis divus mēnešus varu pilnīgi skaidri apsolīt Tupeša kungam un Siliņa kungam, ka jūs neviens aiz šlipses nevilks svinēt to, ko jūs negribat. Bet es piekrītu Rugātes kundzei un Novakšānova kungam, ka miljonu cilvēku necienīt — tas ir ārpus cilvēktiesību izpratnes, kā jūs, Tupeša kungs to saprotat, vismaz miljonu.

Nākošais. Eiropā var ieiet dažādi. Eiropā var ieiet, atbalstot ANO iniciatīvas, Eiropā var ieiet, slēdzot Eiropas līgumu, un Eiropā var ieiet ar nelielu lēmumu, kas ciena iedzīvotāju vairākuma pārliecību. Es ļoti lūdzu kolēģus nobalsot par šo vienkāršo nesarežģīto lēmumu. Paldies! Pareizāk — likumprojektu. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Eiropā nesvin!”)

Sēdes vadītājs. Mums ir divi likumprojekti. Pirmais deputātu iesniegtais likumprojekts, kā es saprotu deputāti viņu nav atsaukuši, vismaz es nedzirdēju šeit no tribīnes, un otrs — komisijas iesniegtais.

A.Seiksts. Ja drīkst, priekšsēdētāj, man viens ir... Kā es sapratu no godātās Rugātes kundzes uzstāšanās, viņa gan uzstājās savas komisijas priekšsēdētājas ampluā, bet es sapratu, ka viņi savā komisijā ir atbalstījuši Vasars svētkus kā svētku dienu, un es tā paļaujos cerēt, ka Rugātes kundze, kā viena no dokumenta parakstītājām, pirmā dokumenta parakstītājām, akceptē Cilvēktiesību komisijas lēmumu. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Uzturu balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, deputāt Seikst, tiešām jūs par plašu komentējat. Deputāti iesniedzēji lūdz balsojumu. Iesniegšanas secībā balsojums. Pret procedūru nav iebilžu? Pirmais ir deputātu iesniegtais priekšlikums, dokuments nr.489. Noteikt par svētku dienām Debesbraukšanas dienu (Kristus debesīs uzņemšanas svētkus), ko svin 40 dienā pēc Lieldienām un Vasars svētkus (Svētā Gara izliešanās svētkus), ko svin 50. dienā pēc Lieldienām. Lūdzu, balsojam par šo deputātu priekšlikumu! Es nolasīju deputātu iesniegto priekšlikumu. Pēc tam otru balsosim — komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 2, atturas — 39. Deputātu iesniegtais lēmuma projekts nav pieņemts. Es atvainojos — likumprojekts.

Nākamo, lūdzu, balsosim Cilvēktiesību komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. 1.pantu pēc vārdiem “Maija otro svētdienu — Mātes dienu” papildināt ar vārdu “Vasars svētkus”, aizstāt vārdus “Liedienas un Ziemassvētkus” ar vārdiem “Lieldienas, Vasars svētkus un Ziemassvētkus”. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 15. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu, nosakiet!

A.Seiksts. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 19.augustam.

Sēdes vadītājs. 19.augusts. Deputātiem nav iebilžu? Es atvainojos, likumprojekts bija steidzams, tāpēc jānosaka otrā lasījuma diena. Tātad priekšlikums līdz 19.augustam, un 19.augusts ir sestdiena, tad mums būtu ceturtdiena un vēl plus pieci — 24.augusts. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Nekādi priekšlikumi nav iesniegti par sēdes pagarināšanu? Nav. Tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē un nav reģistrējušies.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies Gundars Bērziņš, Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Ēriks Kaža, Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide ir zālē.

I.Daudišs ... Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Kārlis Leiškalns, Roberts Milbergs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, rīt 9.00 kārtējā sēde. Turpināsim!

Turpinājums 6.lappusītē