9. augusta ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 38 deputāti parakstīja iesniegumu un pieprasīja sasaukt ārkārtas sēdi 9.augustā pulksten 14, nosakot šādu darba kārtību: likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Kā jums zināms, Prezidijs to ir izdarījis, tādu sēdi ir izsludinājis un sasaucis. Satversmes 76.pants paredz, ka Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Tāpēc lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 62 deputāti. Nav kvoruma. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Kārtības ruļļa 15.panta trešā daļa paredz, ka ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas ar balsu skaitītāju līdzdalību tiktu pārbaudīta jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē. Es lūdzu to darīt!

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Lūdzu! Andrejs Krastiņš — LNNK.

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Esmu pilnvarots savas frakcijas — Latvijas Nacionālās konservatīvās partijas LNNK frakcijas — vārdā un gribētu paziņot, ka šāds Kārtības ruļļa tulkojums ir visai brīvs un tendēts tieši uz šo sēdi. Mūsu frakcija uzskata, ka mēs principā nepiedalāmies šī jautājuma, tas ir, Satversmes grozījuma, apspriešanā un balsošanā, klātesot šajā ārkārtas sesijā. Tātad mūsu nereģistrēšanās kvorumam, kas ir nepieciešams, lai apspriestu šo jautājumu, izriet no mūsu politiskās nostājas attiecībā pret šo likumprojektu. To lūdzu ņemt vērā un ieprotokolēt šīs Saeimas sēdes stenogrammā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš pieprasīja reģistrāciju, un Saeimas Kārtības rullis to paredz. Lūdzu reģistrēsimies! Aivars Endziņš!

A.Endziņš. Kārtības ruļļa 15.panta trešā daļa paredz, mēs tikko reģistrējāmies, un šī trešā daļa paredz, ka ikviens deputāts var pieprasīt pārbaudīt reālo deputātu klātbūtni ar balsu skaitītāju palīdzību. Lūdzu to izdarīt!

Sēdes vadītājs. Saeimas balsu skaitītāji — Aleksandrs Bartaševičs, Andris Grots, Kārlis Leiškalns, Andris Liepiņš, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Gunārs Resnais, Leonards Stašs. Nu, balsu skaitītājiem varbūt pašiem vajadzēja likt priekšā, kā viņi varētu izpildīt šā Kārtības ruļļa panta prasības. Vai balsu skaitītāji var sanākt uz mirkli blakus telpā un pēc tam nākt un paziņot savu priekšlikumu? Tikmēr deputātus lūdzu uzkavēties.

Ir gatavi runāt. Velta Puriņa, lūdzu!

V.Puriņa (LNNK). Balsu skaitīšanas komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vienu mirklīti! Godātie kolēģi, lūdzu klusumu! Tātad vēlreiz atgādinu, ka ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas ar balsu skaitītāju līdzdalību tiktu pārbaudīta jebkuru citu deputātu reālā klātbūtne sēdē. Un lūdzu tagad uzmanību no balsu skaitītājiem!

V.Puriņa . Balsu skaitīšanas komisija ir nolēmusi par šādu variantu: es alfabēta kārtībā izsaukšu visus sarakstā esošos deputātus, un jums būs jāpieceļas, un balsu skaitītāji atķeksēs jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Puriņa. Andris Ameriks, Dzintars Ābiķis, Mariss Andersons, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Vilnis Edvīns Bresis, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Imants Daudišs, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe, Pēteris Elferts, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Andris Glāzītis, Anatolijs Gorbunovs, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Jānis Kokins, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Andris Liepiņš, Andris Līgotnis, Voldemārs Novakšānovs, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Velta Puriņa, Pauls Putniņš... Tātad Voldemārs Novakšānovs, Uldis Osis... Bet man te nav “m”, nu, tik tiešām! (Zālē smiekli.) Bet vai līdz tam burtam “m” viss bija pareizi? Te ir pilnīgi cits saraksts tagad.

Sēdes vadītājs. Godātā deputāte Puriņa, vai tiešām jūs sarakstu nevarat nolasīt?

V.Puriņa. Es varu nolasīt sarakstu, bet, ja man ir cits saraksts iedots, ko es varu darīt, kādu man iedeva, no tāda es lasu. Es ļoti atvainojos, bet Liepiņa kungs man tādu iedeva.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, balsu skaitītāji, vēlreiz konsultējieties, ja jūs nevarat savu pienākumu veikt! Nu ko jūs uz mani skatieties nemitīgi. Deputāt Budovski, nu, esiet mierīgs, ja! Vēlreiz lūdzu uzmanību!

V.Puriņa. Sāksim no sākuma, un, lūdzu, visiem uzmanīgi jāpieceļas un jāatsaucas, ka “jā, piedalos”. Tā balsu skaitīšanas komisija nolēma tikko. Un saraksts ir pareizs.

Andris Ameriks, Dzintars Ābiķis, Mariss Andersons, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Jānis Bordāns, Vilnis Edvīns Bresis, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītājs. Jāņa Bunkša nav.

V.Puriņa. Alfreds Čepānis...

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis nepiedalās.

V.Puriņa. Imants Daudišs, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe, Pēteris Elferts, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Irēna Folkmane, Andris Glāzītis, Anatolijs Gorbunovs, Māris Graudiņš, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis, Imants Kalniņš, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Jānis Kokins, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Kārlis Leiškalns, Andris Liepiņš, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Voldemārs Novakšānovs, Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Aida Prēdele, Velta Puriņa, Pauls Putniņš, Gunārs Resnais, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Modris Spuģis, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Jānis Straume, Filips Stroganovs, Pēteris Tabūns, Zigurds Tomiņš, Jānis Tupesis, Jānis Urbanovičs, Jānis Vaivads, Mārtiņš Virsis, Jevgēnijs Zaščerinskis, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs, Māris Zvaigzne.

Sēdes vadītajs. Lūdzu uzmanību!

V.Puriņa. Balsu skaitīšanas rezultātā ir konstatēts, ka zālē ir 81 deputāts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi ar darba kārtību likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” paziņoju par atklātu un lūdzu referentu tribīnē.

Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Kaut arī ar lielām pūlēm beidzot Saeima varētu vispār izskatīt šo jautājumu par grozījumu Satversmē. Kā jūs zināt, tad šis grozījums Latvijas Republikas Satversmē, ko ierosina Juridiskā komisija, tika ierosināts tikai viena iemesla dēļ. Un šis iemesls ir, lai beidzot arī Latvijā varētu tikt izveidota institūcija, kura ir raksturīga jebkurai demokrātiskai valstij, un proti, tā ir konstitucionālā tiesa vai Satversmes tiesa pie mums Latvijā. Jo, pieņemot likumu par Satversmes tiesu, ja nekas netiktu atrunāts, ja nekas netiktu precīzi iezīmēts Satversmē, kura ir valsts pamatlikums, tad tas radītu iespēju perspektīvā apšaubīt jebkuras Satversmes tiesas kompetenci, vispār viņas legalitāti kā tādu. Un šinī sakarībā, uzskatīdami, ka Satversmes tiesu var izveidot tikai ar likumu, neparedzot viņas vietu Satversmē, mēs apšaubītu to tālākā perspektīvā un radītu vēl lielāku nestabilitāti mūsu likumdošanā, mūsu tiesu sistēmā.

Tāpēc arī Juridiskā komisija izšķīrās par šādu soli un ierosināja šo Satversmes grozījumu.

Šajā laikā posmā kopš pirmā lasījuma, kad Saeima akceptēja šo grozījumu Satversmē, Juridiskā komisija saņēma divus priekšlikumus, kurus iesnieguši deputāti Līgotnis un Imants Kalniņš, tas ir, priekšlikumus, kuri skar arī citas Satversmes normas, proti, Satversmes 10. pantu un Satversmes 35. pantu.

Kā jūs redzat, tad šo priekšlikumu būtība ir, ka Satversme tiek ievēlēta... piedošanu, ka Saeima tiek ievēlēta nevis uz trijiem gadiem, kā to pašreiz paredz Satversme, bet ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Un attiecīgi ierosināts grozījums 35. pantā, ka arī Valsts prezidents tiek ievēlēts uz četriem gadiem, Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja. Neatbalstīja kādu apsvērumu dēļ?

Pirmām kārtām, kā jūs zināt, pati Satversme paredz, ka Satversmi var grozīt, ja plenārsēdē piedalās vismaz divas trešdaļas deputātu un ja divas trešdaļas no viņiem nobalso “par”, un šis kvorums ir vajadzīgs katram Satversmes grozījumam. Un tāpēc arī ir zināms formāls iemesls, jo šis priekšlikums tika iesniegts uz otro lasījumu, tātad šis priekšlikums pirmajā lasījumā konceptuāli netika apspriests, un debates par šo jautājumu netika izvestas. Jo, ja mēs rīkotos pēc analoģijas, kā mēs darām ar parastiem likumiem, kad var iesniegt priekšlikumus gan uz otro lasījumu, gan uz trešo lasījumu, tad pilnīgi iespējams, ka varētu arī grozīt perspektīvā Satversmi, ja mēs šādu precedentu radīsim, iesniedzot priekšlikumu par kādas Satversmes normas grozījumu pēdējo, trešo lasījumu. Tātad šie divi pirmie lasījumi, kur Satversme prasītu obligātu kvalifikāciju, tātad kvalificētu klātbūtni un arī kvalificētu balsojumu, tiktu apieti. Tas būtu viens no apsvērumiem, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos divus priekšlikumus par Satversmes 10. un 35. panta grozījumu.

Bet ne tikai šis apsvērums. Mēs uzskatām, ka, paredzot šāda veida grozījumus 10. pantā un 35. pantā, tādā gadījumā ir nepieciešamība sabalansēt arī vēl citas Satversmes normas, ko priekšlikuma iesniedzēji nav darījuši, paredzot grozījumus tikai šajos divos pantos. Tā ir viena lieta.

Vēl viens apsvērums, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos priekšlikumus. Lieta ir tāda, ka šī Saeima, 5. Saeima, kura tika ievēlēta 1993. gadā un kuras pilnvaru termiņš, par cik 5. Saeimas vēlēšanas nenotika oktobra pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās, ir nevis trīs gadi pilni, bet divarpus gadi. Un tajā pašā laikā mēs jau šodien esam liecinieki tam, ka daudzi vēlētāji izsaka savu negatīvo attieksmi pret pašreizējo Saeimu. Un šinī ziņā līdz ar to, kamēr Latvijā vēl nav stabilizējusies politiskā situācija, kamēr vēl notiek pārmērīgas politiskas kaislības, kamēr spēku samērs un attieksme pret vienu vai otru politisko spēku mainās ļoti krasi, ļoti strauji, uzskatījām, ka nevajadzētu šādā situācijā paredzēt Saeimas pilnvaru laiku uz četriem gadiem, tātad pagarināt, kaut arī tas netiek attiecināts, uzreiz gribu atrunāt, ka tas netiek attiecināts uz pašreizējo Saeimu, bet tas varētu tikt attiecināts tikai uz nākamo Saeimu. Arī šādu apsvērumu dēļ.

Un jāsaka, ka arī presē ir izteikti viedokļi šajā sakarībā. Piemēram, varētu minēt laikrakstu “Diena”, kur 1. jūnija numurā ir Latvijas Universitātes profesora Edgara Meļķīsa apsvērumi, uz cik gadiem vēlēt Saeimu. Ieteiktu deputātiem arī ar šiem apsvērumiem iepazīties.

Tie bija tie apsvērumi, kāpēc Juridiskā komisija šos abus priekšlikumus, proti, grozīt arī 10. un 35. pantu, neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tas bija ievads. Un tagad jūs gribētu pa pantiem skatīt?

A.Endziņš. Jā, neapšaubāmi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Es jau izteicu Juridiskās komisijas viedokli gan par priekšlikumu pie 10. panta, gan pie 35. panta, jo, proti, tagad pie 10. panta ir Juridiskās komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Godāie deputāti! Pirms mēs sākam debates, es ļoti atvainojos, bet es gribētu no sirds atvainoties deputātei Puriņai, kura runāja balsu skaitītāju vārdā, jo tiešām sekretariāts bija izsniedzis viņai nevis deputātu sarakstu, bet deputātu sarakstu, kuri piedalījās iepriekšējā balsošanā. Līdz ar to es gribu atvainoties par savu aizrādījumu vai lūgumu, vai jūs nevarat nolasīt sarakstu. (Starpsauciens no zāles: “Visa republika smējās...”)

Bet tagad par Satversmes 10. panta labojumu sākam debates. Andris Līgotnis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Referenta juridiskie iebildumi pret šo manu priekšlikumu bija visnotaļ interesanti, taču par pareiziem es tos atzīt nekādi nedrīkstu, jo taisnība man ir dārgāka par visu. Es mēģināšu pamatot, kālab tādi priekšlikumi ir tikuši, un tātad vispirms par šo juridisko aspektu.

Deputāti likumprojektus var ietekmēt, grozīt un koriģēt tikai divos veidos un to nosaka mūsu Kārtības ruļļa 95. pants. Pirmais veids ir iesniedzot priekšlikumus par grozījumiem, un otrs — par papildinājumiem. Ja grozījumi kaut ko maina jau esošajā, tad papildinājumi gluži dabiski, un savādāk to nevar izprast, nozīmē kaut ko pielikt klāt tam, kas jau ir. Tā Kārtības rullis mums pieļauj rīkoties ar likumprojektiem, tā mēs neskaitāmas reizes esam darījuši, tas ir bijis likumīgi un pamatoti. Vai tādā pašā veidā var rīkoties arī ar Satversmes labojumiem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums ir jāatrod tie panti, kas nosaka visas, pilnīgi visas atšķirības Satversmes grozīšanā, nosaka ar ko Satversme atšķiras no visiem citiem likumiem. Un šādi panti tiešām ir, tie ir Satversmes 76. un 77. pants, un tur ir faktiski noteiktas tikai divas atšķirības, kas ir jāievēro, grozot Satversmi.

Pirmā ir tā, ka nepieciešams šis kvalificētais kvorums — divas trešdaļas no deputātu skaita un no zālē klātesošajiem, balsojot “par”. Un otra ir, ka, lai grozītu Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu, ir nepieciešama šī tautas nobalsošana. Tiesa, tur ir arī rakstīts, ka Satversmes labojumi ir pieņemami trijos lasījumos. Šeit nekas absolūti netiek pārkāpts ar manu un Imanta Kalniņa priekšlikumu, jo pārgrozījumi nozīmē likumprojektu. Nekādi vairāki lasījumi priekšlikumiem pie likumprojekta nav vajadzīgi, to neprasa nedz Kārtības rullis, nedz mūsu Satversme. Tātad no juridiskā viedokļa šeit nekādu problēmu nav, pretējā gadījumā mēs šādi nebūtu rīkojušies.

Un tagad par būtību. Kolēģi, es pilnībā piekrītu Jura Bojāra atziņai tai ziņā, ka mūsu Satversme, būdama viena no senākajām konstitūcijām Eiropā, zināmā mērā ir novecojusi. To mēs faktiski ar savu rīcību esam reiz jau atzinuši un vēlēšanu vecumu mainījuši no 21 gada uz 18 gadiem. Tas toreiz bija loģiski, racionāli un pareizi.

Tā nu ir gadījies, ka es esmu strādājis pēdējā Augstākajā padomē trīs gadus un nu šajā 5. Saeimā būs divi gadi četri mēneši, un normāla darba interesēs esmu nācis pie slēdziena, ka šāds deputātu pilnvaru laiks, termiņš ir par īsu. Varbūt es subjektīvi uz to visu skatos, bet man šķiet, ka vismaz pusgads jaunsanākušajiem deputātiem vienmēr paiet, lai ieietu šā darba atmosfērā, lai izprastu un apgūtu deputāta parlamentārā darba specifiku. Savukārt pēdējais pusgads, nu, vismaz pusgads, un jūs paši to redzat, jau vienmēr paiet tādā nākošo vēlēšanu atmosfērā, gaisotnē. Tātad par normālu darbu, es uzskatu, mēs varam runāt tikai divus gadus.

Ņemot vērā šos aspektus, arī tapa šis mans un Imanta Kalniņa kopīgais priekšlikums par to, ka Saeimas pilnvarām būtu jābūt četri gadi. Protams, es to negribu attiecināt nedz uz sevi, nedz uz šajā zālē patlaban sēdošajiem, jo aizsēdēšanās nevienam nepatīk. Un, kā redzat no pārējas noteikumiem, tur arī ir mūsu priekšlikums, lai šis pants stātos spēkā reizē ar 6. Saeimas sanākšanu.

Es uzskatu, ka ir jāsabalansē, protams, šīs varas un, ja deputātu vairākums izšķirsies par šiem četriem gadiem Saeimai, tad arī ir attiecīgi tālākie priekšlikumi, ka prezidentam ir analoģisks pilnvaru laiks.

Galu galā šīs normas ir tieši tās, par kurām Zemnieku savienība iestājas un lūdz organizēt tautas nobalsošanu. Es uzskatu, ka vienkāršāks un racionālāks un nesalīdzināmi lētāks ceļš ir to izdarīt šajā zālē parlamentārā ceļā. Tātad ar šo priekšlikumu mēs gribam padarīt retākas šīs skaļās priekšvēlēšanu kampaņas, mēs gribam stabilizēt parlamenta darbību, un tos, kas domā tāpat, es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es domāju, ka Satversmes burts un Satversmes gars, tāpat kā Kārtības ruļļa burts un gars, paredz to, ka likumprojekti un pirmām kārtām Satversme tiek izskatīti trīs lasījumos.

Pirmais lasījums paredz konceptuālu apspriešanu, otrais paredz priekšlikumus un trešais — redakcionālus labojumus. Es domāju, ka ne tikai Satversmes labojumos, bet arī likumprojektu labojumos mēs nevaram darīt tādā veidā, ka mēs otrajā lasījumā iesniedzam priekšlikumus, kurus gribētu, vai vēl sliktāk, trešajā lasījumā, kā jau minēja Endziņa kungs, kuri nav izdiskutēti pirmajā lasījumā konceptuāli. Tādā gadījumā mēs varētu nonākt pie situācijas, ka, pieņemsim, par muitas tarifiem tiek pirmajā lasījumā izdiskutēts par kafiju un trešajā lasījumā tiek pielikts klāt par dīzeļvilcienu vai ko līdzīgu. Vai arī pirmajā lasījumā par bankām tiek izdiskutēts nomainīt nosaukumu nodaļai un trešajā lasījumā pēkšņi nāk priekšlikums, kas izmaina bankas prezidenta ievēlēšanas termiņu vai nosacījumus. Tādā veidā nav iespējams garantēt stabilitāti valstī, par ko pirmām kārtām mēs esam atbildīgi. Un vismaz Budžeta komisija, mēs jau līdz šim esam pieturējušies arī pie šādas prakses, jo tas ir negodīgi pret deputātiem un bīstami pret iedzīvotājiem, ja vienā lasījumā pēkšņi uz emociju pamata tiek iesniegts kāds priekšlikums. Tāpēc diemžēl labojumi, kas ir iesniegti otrajā lasījumā un nav izdiskutēti pirmajā, šeit es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam, manuprāt, ir noraidāmi pēc būtības, un es aicinu to darīt arī citus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas runāt vēl?

A.Endziņš. Tikai divus vārdus varbūt. Kaut arī tik tiešām Latvijas Republikas Satversme ir viena no vecākajām Eiropā un kaut arī lielākās daļas parlamentu darbības ilgums ir lielāks, tajā pašā laikā mūsu pašu kaimiņvalsts Zviedrijas parlamenta darbības ilgums arī ir trīs gadi. Ja mēs paskatāmies uz Amerikas Savienotajām Valstīm, uz Amerikas Savienoto Valstu kongresu, tad kongresa pārstāvju palāta ir uz diviem gadiem. Tātad, kā redzat, vēl īsāks laiks. Bet, protams, tur ir divpalātu sistēma un tur ir cita pieeja. Bet tas ir jāizvērtē pašiem deputātiem balsojot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aptuveni 40 vārdu bija. Lūdzu, balsosim par deputātu Līgotņa un Imanta Kalniņa priekšlikumu Satversmes 10.pantā vārdu “trim” aizstāt ar vārdu “četriem”! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 15, atturas — 22. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst un balsot vēlreiz! Balsojam !Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 14, atturas — 27. 52 deputāti. Nav kvoruma. Vai sēdes vadītājam jāpieņem lēmums vai arī Juridiskās komisijas vadītājs vēl kaut ko ierosinās? (Starpsauciens no zāles: “Pārtraukums!”)

A.Endziņš. Es ierosinu pasludināt pārtraukumu. Kārtības ruļļa 48.panta pirmā daļa saka: “Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde ir slēdzama.” Un tā ir saistīta ar otro daļu, kura nosaka: “Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.” Tas ir tas, ko es nupat nolasīju. Tātad sēdes vadītāja rīcība šeit ir.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, par procedūras pārkāpumiem vai kā lieta tālāk virzāma?

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Saeimas Kārtības rullī ir teikts, ka sēde var notikt, ja zālē piedalās vairāk par pusi. Tā kā vairāk par pusi piedalās, mans priekšlikums ir nobalsot par kārtējā jautājuma izskatīšanu, ko mēs šorīt nepabeidzām.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, man gari jākomentē jūsu teiktais, bet diemžēl es piekrist tam nevaru. Un tāpēc, lūdzu, iepazīstieties ar Kārtības rulli!

Godātie deputāti! Te tā situācija, manuprāt, ir visiem skaidra. Un nekāda vilcināšanās vai pārtraukuma pasludināšana situāciju nemainīs. Vismaz man tā liekas. Tāpēc es sēdi slēdzu sakarā ar to, ka pēc divreizēja balsojuma nebija kvoruma. Un deputāti zālē gan piedalās, bet, kā jau te arī tika paziņots no tribīnes, nepiedalās balsošanā savas politiskās pārliecības dēļ, pamatojoties uz savu politisko pārliecību par konkrētu jautājumu. Tāpēc es vēlreiz paziņoju, ka sēdi slēdzu.