9. un 10. augusta sēde

Stenogramma

Turpinājums no 4. lappusītes

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Saeimas 10. augusta plenārsēdi paziņoju par atklātu. Turpinām izskatīt darba kārtību, kura noteikta 9. un10. augusta plenārsēdei.

Likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Voldemārs Novakšānovs — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Labrīt, godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Novēlu jums šodien gaišu un ražīgu darba dienu! Un tagad, lūdzu, strādāsim ar 625. un 625.a dokumentu.

Likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” otrajam lasījumam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc, lūdzu, teksts paliek tā, kā pirmajā lasījumā pieņemts mums pašiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, 1— atturas. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija gaida jūsu priekšlikumus. Pēdējā diena — 14. Līdz 15. maijam... (Smiekli zālē.) Augustam.

Sēdes vadītājs. 15. augusts. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiska apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet dokumentu nr. 627! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Par šo likumprojektu komisijai uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi un papildinājumi nav ienākuši. Nav bijuši arī pašai komisijai nekādi priekšlikumi, un komisija lūdz akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 56 — par, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

J.Zaščerinskis. Lūgums priekšlikumus uz trešo lasījumu iesniegt arī līdz 15. augustam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Tas ir ziemas sesijas dokuments nr. 98. Kolēģi, neviens deputātu priekšlikums pēc otrā lasījuma nav saņemts un komisijai arī pašai nekādu labojumu pie šī Iekšlietu ministrijas ierosinātā likumprojekta nav. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! 53 — par, pret — nav, 2 — atturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par humānās palīdzības sūtījumiem” trešajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisija. Ludmila Kuprijanova — komisijas priekšsēdētāja, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP). Cienītie kolēģi! Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums šim likumprojektam komisijā nav saņemts. Ir saņemti tikai priekšlikumi no Cilvēktiesību komisijas par pārejas noteikumiem, kas arī ir ievēroti pārejas noteikumos ar papildinājumu no Sociālās komisijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret šiem pārejas noteikumiem nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par humānās palīdzības sūtījumiem” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 52 — par, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Siliņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Siliņš (LC). Labrīt! Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es aicinu strādāt ar dokumentu nr. 628. Un tas ir otrais lasījums. Šeit ir priekšlikumi vispirms par 2. pantu. Par 2. pantu bija divi priekšlikumi un sekojoši. Viens bija deputāta Stalta priekšlikums, ka “katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām medicīnas iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības”. Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu, un arī komisija iesaka 2. pantu izteikt šajā deputāta Stalta ieteiktajā variantā.

Bija arī priekšlikums, ko iesniedza deputāte Laviņa, — 2. pantu papildināt ar pirmo daļu šādā redakcijā: cilvēka ķermenis pēc nāves ir neaizskarams, izņemot gadījumus, ja cilvēks savas dzīves laikā ir devis rakstveida atļauju izmantot viņa ķermeni pēc nāves vai šādu atļauju pēc nāves devuši tuvākie piederīgie. Šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu, un es pašreiz nezinu, vēl ir arī trešais priekšlikums otrajā lappaspusē — esošo 2. panta redakciju formulēt kā minētā panta pirmo... minētā panta otro daļu, svītrojot tajā vārdus “var aizliegt”. Arī šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu. Es pagaidām nezinu, kāda ir deputātes Laviņas nostāja šajā jautājumā. Komisijas nostāja ir neatbalstīt šos divus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret komisijas priekšlikumu ir iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam 2. pantu komisijas redakcijā.

A.Siliņš. Paldies! Nākošais priekšlikums bija par piektās nodaļas nosaukumu. Deputāte Laviņa ieteica to izmainīt, un nosaukums ir sekojošs pēc viņas ieteikuma: “Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība, komercdarījumu nepieļaujamība”. To atbalstīja komisija, un tā arī šādu nosaukumu iesaka uz priekšu lietot piektajai nodaļai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju? Nav. Pieņemta.

A.Siliņš. Tālāk ir priekšlikums par 18. pantu, kuru lika priekšā veselības aizsardzības valsts ministrs... ir divi priekšlikumi... un deputāts Stalts. Tātad veselības aizsardzības valsts ministra priekšlikums, kurš šeit ir uzrakstīts, es nezinu, vai ir jānolasa?

Sēdes vadītājs. Nē, īsi komentējiet!

A.Siliņš. Tātad ir paredzēts, ka būtu lielāka brīvība ar šiem komercdarījumiem, un deputāta Stalta priekšlikumā bija paredzēti lielāki ierobežojumi un sakārtotība. Komisija nolēma daļēji atbalstīt, deputāta Stalta priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un 18. pants pēc tam ir tādā redakcijā, kā tas ir uzrādīts trešajā lapaspusē beigās labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas redakciju 18. pantam? Nav. Līdz ar to 18. pants akceptēts.

A.Siliņš. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, 6 — atturas. Pieņemts.

Priekšlikumus?

A.Siliņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15. augustam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Siliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” , pirmais lasījums. Izglītības, kultūras, zinātnes komisijas vārdā — Jānis Vaivads, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC). Godājamo Prezidij, godātie kolēģi! Tātad jums tiek piedāvāti veseli trīs dokumenti - 651., 651.a un 651.b.

Varbūt īsa vēsture. Tātad 1993. gada 30. jūnijā tika parakstīts starpvaldību līgums par Rīgas Ekonomiskās augstskolas izveidi Rīgā, kas paredzēja , ka uz vienādiem dibināšanas nosacījumiem no Latvijas valdības puses un Zviedrijas valdības puses tiks izveidota jauna augstskola, moderna augstskola, kurā Zviedrijas valdība ir devusi garantijas ieguldīt pirmajos trīs gados 45 miljonus un vispār garantijas, ka Zviedrijas valdība sniegs finansiālu atbalstu 10 gadus šīs augstskolas darbam. Ar to faktiski tika ievadīts viens no lielākajiem Zviedrijas starptautiskās sadarbības projektiem izglītībā un, nepārprotami, vislielākais šāds sadarbības projekts Latvijā.

Nākošais solis, protams, bija tīri tehnisks, tas ir, tika sagatavota mācību bāze - ēka Strēlnieku ielā 4a, un pagājušā gada 8. novembrī tika oficiāli atklāta šī augstskola.

Ņemot vērā, ka šī augstskola ir veidota uz starptautiskas vienošanās pamata un pamatā zinātniskais un intelektuālais potenciāls, tas ir, mācību spēki, patlaban sākotnējā periodā ir no Zviedrijas puses, arī pati augstskola ir veidota uz Stokholmas ekonomiskās skolas, augstskolas bāzes, veidojas situācija, ka šī ekonomiskā augstskola pēc savas struktūras, mācību valodas, kā arī pēc dibināšanas procedūras neiekļaujas pašreiz esošā Izglītības likuma ietvaros, pārsniedz tos, un arī jaunais sagatavotais augstskolu likums nevar aprakstīt šo konkrēto situāciju. Un līdz ar to veidojas situācija, ka Rīgas Ekonomiskās augstskolas darbība ir ar nepietiekošu juridisku bāzi un atsevišķs, nu, varētu teikt, šis darbības veids ir pretrunā ar jau sagatavoto augstskolu likumu, likuma projektu. Lai novērstu šādu situāciju, skaidrs ir tikai viens ceļš - tas ir, ja ir kaut kādas pretrunas ar likumu, tad viņas var tikai statēt jeb fiksēt ar citu likumu.

Ņemot vērā šī projekta starptautisko nozīmību un to, ka arī Latvijai tas ir ļoti svarīgs un nozīmīgs izglītības projekts, skaidrs, ka bija iespējams tikai tas, ka mums, lai varētu tiešām leģitimēt un nostiprināt šo juridisko bāzi Rīgas Ekonomiskās augstskolas darbam, ir nepieciešams sagatavot šādu likumprojektu. Likumprojekta sagatavošanā piedalījās abas puses, tas ir, juristi no Latvijas puses un arī pārstāvji no Stokholmas ekonomiskās augstskolas, un faktiski šis ir ilgstoša darba zināmā mērā arī kompromisa rezultātā sagatavots likumprojekts.

Jā, veidojas it kā no vienas puses paradoksāla situācija, ka mēs atsevišķai augstskolai sagatavojam un it kā piedāvājam pieņemt atsevišķu likumprojektu. Līdz ar to it kā paveras ceļš, rodas precedents, ka arī cita veida augstskolas, kas tādas varētu veidoties, vienalga, kā, arī pretendēs, lai par tām tiktu pieņemti īpaši likumi. Bet es gribu uzsvērt pilnīgi pretējo - ar šāda likuma sagatavošanu un iesniegšanu tiek skaidri un gaiši noteikts, ka jebkuras atkāpes no augstskolu likuma, no Izglītības likuma, būs nepieciešams akceptēt visaugstākajā likumdevējā, tas ir, Saeimā. Ar to mēs faktiski nostiprinām visu augstskolu juridisko bāzi, ar to mēs skaidri un gaiši pasakām, ka jebkura atkāpe, vienalga, būs lemjama šeit, nevis ar zemāka līmeņa noteikumiem. Un šajā sakarā es domāju, ka tas ir korekts un pareizs ceļš, lai tiešām nepieļautu to augstskolu sistēmas, ja tā varētu teikt, zināmu disipāciju, kas arī zināmā mērā sākusies ar tādu ļoti lielu skaitu dažādu privāto augstskolu. Bet jaunais augstskolu likumprojekts paredz stingru un skaidru kārtību šādu augstskolu darbības un juridiskā statusa noteikšanai, tālāk ieviešot akreditācijas procedūru, pie tam starptautisku akreditācijas procedūru, lai mūsu augstskolu sistēma pamazām tiktu saskaņota un iekļautos starptautiskajā Eiropas augstākās izglītības sistēmā.

Galvenie momenti, kas šajā likumā tiek atspoguļoti, protams, tas ir fiksēts, ir šī juridiskā dibināšanas bāze. Nākošais ir tas, ka mācību valoda ir angļu valoda, un šī augstskola savā darbībā jau ar šo gadu orientējas uz augstu profesionālu ekonomistu sagatavošanu ne tikai Latvijai, bet arī kaimiņvalstīm - Igaunijai un Lietuvai. Līdz ar to skaidrs, ka cita mācību valoda šeit nevar būt. Tālāk. Arī pārvaldes struktūra šajā augstskolā pamatā ir tomēr ņemta pēc Stokholmas ekonomiskās augstskolas piemēra. Līdz ar to tie ir galvenie momenti, kas arī šajā likumā ir ietverti. Var, protams, diskutēt par atsevišķām šā likuma normām, un ir vairākas normas, kas, protams, arī manā izpratnē ir diskutējamas. Sevišķi, ja mēs runājam par likumā ietvertajiem atvieglojumiem, kas ir fiksēti 41.pantā. Es domāju, ka, runājot par atsevišķu augstskolu, šāda norma būtu nevietā, un acīmredzot šādi atvieglojumi ir jāparedz arī jaunajā augstskolu likumā, kas attiecas uz visām augstskolām. Bet es domāju, ka, arī diskutējot par atsevišķām šā likuma normām, mums šodien ir konceptuāli jāizšķiras par šāda likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuāli.

Jūs droši vien esat arī iepazinušies ar Rektoru padomes publicēto paziņojumu, kurā Rektoru padome iebilst pret šāda likuma pieņemšanu, tieši baidoties no precedenta par atsevišķas augstskolas darbības regulācijas likumu, kā arī iebilst pret to, ka šajā likumā ir šīs atvieglojumu normas, kas it kā neskar citas augstskolas. Šiem iebildumiem es personīgi arī piekrītu, un, gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti varam ņemt visu to vērā, arī pēdējā... Es te nevaru pārkliegt...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Esiet tik laipni un veltiet arī uzmanību referentam!

J.Vaivads. Ne tik daudz man, cik problēmai. Tātad, gatavojot otro lasījumu, mēs varam precizēt arī visas šīs normas. Pēdējā komisijas sēdē piedalījās arī Rektoru padomes pārstāvis Policijas akadēmijas rektors Indrikova kungs, un mēs panācām vienošanos, ka otrajā lasījumā ņemsim vērā visus Rektoru padomes izteiktos priekšlikumus, izanalizēsim tos, un, protams, arī turpmāk, gatavojot šo likumprojektu, tiks strādāts kontaktā ar Rektoru padomi.

Es domāju, ka šā likuma pieņemšana arī situācijā, kad vēl nav Saeimā iesniegts jaunais augstskolu likumprojekts, ir pilnīgi loģiska, jo, tāpat kā bija ar Izglītības likumu, es paredzu, ka augstskolu likums varētu vēl diezgan lēni virzīties uz Saeimu. Bet, lai nostiprinātu un sakārtotu arī tieši jautājumu, kas skar Rīgas Ekonomisko augstskolu, es domāju, šāda likuma pieņemšana pat pirms augstskolu likuma pieņemšanas ir pilnīgi loģiska. Mēs nevaram gaidīt, kad veidosies un galīgajā variantā tiks iesniegts šis “jumta likums”, ja mēs skaidri redzam ceļu, kā mēs varam nokārtot atsevišķu jautājumu, kas jebkurā gadījumā būs arī jānokārto neatkarīgi no tā, kad parādīsies šis augstskolu likums Saeimā.

Līdz ar to mans priekšlikums būtu un komisijas priekšlikums ir pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuāli, un līdz 22.augustam varētu tikt arī sagatavoti un iesniegti visi priekšlikumi, kas nepieciešami, lai tālāk virzītu šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

Turpinājums nākošajos numuros