PAŠVALDĪBĀS

Pašā Vidzemes vidū, Tirzas krastos

Kaut kas tāds šajā Latvijas novadā vēl nav piedzīvots. Augusta pirmās nedēļas nogalē Tirzas pagasts pulcināja visus pašreizējos un kādreizējos tirzmaliešus, saviešus no tuvienes un tālienes. Daudzi, pat ļoti daudzi bija vēlējušies atsaukties uz saieta devīzi: “Latvija vienīgā pasaulē, Tirza vienīgā Latvijā”.

Vēl un vēlreiz 5. un 6. augustā tika godināti šejienes slavenie dēli un meitas, kas Tirzas vārdu padarījuši pazīstamu ne tikai Latvijā vien. Dzejnieces Tirzmaliete (īstā vārdā Minna Dzelzkalne) un Elza Ķezbere (dzimusi Pinne), folkloriste, vairāku grāmatu autore Rita Drīzule, rakstniece Aīda Niedra, bibliogrāfs Jānis Misiņš, rakstnieks, teologs un politiķis Andrievs Niedra, dziedonis un rakstnieks Mariss Vētra (Blumbergs), gleznotājs un scenogrāfs Ludolfs Liberts, teoloģijas profesors un literatūras kritiķis Voldemārs Maldonis, scenogrāfs Leonīds Merkmanis, Lāčplēša ordeņa kavalieris, viens no dievturu kustības rosinātājiem Latvijā Ādolfs Arvīds Lācis, ārsts un politiķis Andrejs Priedkalns. Un vēl un vēl. Arī padomju ģenerālis Detlavs Brantkalns un nesen plaši pazīstamā skolu darbiniece Marta Duškina nākuši no šejienes. Tāpat lauksaimniecības ekonomikas profesors Benjamiņš Treijs. Un vēl un vēl.

Gaidot saietu, Tirzas pamatskolas pedagogi (skolas direktore Dzintra Ceriņa, kas šajā amatā ir kopš 1969. gada, bija viena no tirzmaliešu pulcēšanās rosinātājām) bija apkopojuši datus par savu kādreizējo audzēkņu gaitām. To vidū ir gan mediķi, gan juristi, gan matemātiķi, gan profesionāli mūziķi. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados vesels ducis absolventu savam mūžam izvēlējušies skolotāja profesiju, bet pašlaik no 19 pedagogiem savā bērnības skolā strādā astoņi. Angļu valodas skolotājs Andris Eljašāns jau kļuvis pazīstams kā vairāku grāmatu tulkotājs no angļu valodas. Patlaban te ir gandrīz pusotra simta audzēkņu.

Tomēr Tirzas pagasts izsenis bijis svētīts zemkopju un lopkopju pūliņiem. Šejienes lauksaimniecības biedrība nodibināta jau 1900. gada rudenī. Divdesmito gadu sākumā tai pievienojās piensaimnieku sabiedrība.

No 1930. līdz 1940. gadam te reģistrētas 104 vecsaimniecības, vairāk nekā ducim — pāri par 300 gadus ilgs darbības laiks, vismaz sešas vai septiņas īpašnieku paaudzes. Taādi ir Bēči, Branti, Dakari, Dauškāni, Ģevi, Indrāni, Kalīši, Leškuti, Rūži, Vīndedzes, Sviķi, Liepas, Tīles. Cik šejienieši sīksti, spēj liecināt fakts, ka 1995. gadā pagastā joprojām ir 542 lauku sētas.

Tirzmalieši nav stāvējuši nomaļus tautas kultūras norisēm: skolotāja Pētera Ūsiņa vadībā te jau 1827. gadā darbojies koris, bet II vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā skolotāja Kārļa Dzelzkalna vadītais koris iegūst trešo vietu. Mūsdienu tirzmalieši joprojām atceras diriģentus Kārli Stranti, kas te korus vadījis 25 gadus, tāpat Žani Pakalnu (arī brāļu Kokaru pirmo skolotāju) un Arvīdu Puponu, kas kori Tirzā diriģējis 23 gadus.

Dzintrai Ceriņai tagad varam pateikties arī par visādi simpātiskā izdevuma “Tirza vakar un šodien” veidošanu. Tas izdots ar pašvaldības uzņēmuma “Tirzaskrasts” gādību un laists klajā rajona centrā Gulbenē ar Vītola izdevniecības palīdzību. Teksts un ilustrācijas ļauj izsekot pagasta gaitām gandrīz 40 lappusēs kopš XV gadsimta, kad Tirzas vārds pirmo reizi minēts vēstures avotos.

Kopš Tirzai administratīvi pievienots Virānes pagasts, šejienes zemes kopplatība ir 13045 hektāri, iedzīvotāju skaits — 1228. Zīmīgs akcents — pagastā ir 153 ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Ir gan arī citas ziņas: 1939. gadā “vecajā” pagastā vien bijuši 1521 iedzīvotājs (platība — 7899 hektāri).

Te atšķirama lappuse par šejieniešu melno dienu — 1949. gada 25. martu. Toreiz bez saimniekiem un iemītniekiem palikušas 59 lauku sētas. Vēverbranti, Vīndedzes, Ģevi, Krāces, Roņi, Griķi, Silieši, Ratakalns, Lazdukalns, Morukalns, Rijaskalni, Grantskalni, Vēversviķi, Alpi, Ilgas...

Nesen apgāda “Latvijas Arhīvi” izdotajā 1949. gadā represēto saraksta pirmajā grāmatā no 129. līdz 131. lappusei lasāmi 109 izsūtīto tirzmaliešu vārdi. “No Sauleskrastu mājām — Elmārs Jēkaba dēls Subris un Linda Emila meita Subre...” Jā, rūgtais biķeris bija jāizdzer arī plaši pazīstamā komponista Emiļa Melngaiļa meitai Lindai, kas ieprecējusies tirzmaliešos... Kā vēstī “Latvijas Arhīvu” dati, pēc tam Tirzas cilvēki bija sastopami Amūras, Omskas un Tomskas apgabala sādžās. Vairāk nekā divi desmiti tur palikuši uz neatgriešanos. Zem Sibīrijas sūrajām velēnām. Pat bez zināmas kapa vietas.

Palikušie darīja, ko varēja. Sargāja simtgadīgo Ģevu ozolu un Zvanulejas Svētavotu, Jāņa Misiņa dzimtās “Krāces” un savu baznīcu, kas iesvētīta vairāk nekā pirms 150 gadiem — 1826. gada vasarā. Jā, arī savu Brīvības pieminekli Kancēna kapsētā, kas uzcelts 1928. gadā. Neskarti palikuši tajā iekaltie vārdi:

“Šai svētā vietā krietnu vīru tikums

Sev radis apgarotu mitekli”.

Toreizējais kopsaimniecības priekšsēdētājs Egons Muižnieks, vienīgais bezpartejiskais šāds amatvīrs visā rajonā, vēlāk strādāja par pagasta vecāko, un viņa laikā uzstādīja piemiņas akmeņus Tirzmalietei Kancēnā un Jānim Misiņam “Krācēs”, tagad “Dārtiņā” tāds ir arī Marisam Vētram. Patlaban Egons Muižnieks ir Tirzas draudzes priekšnieks un, saprotams, bija tirzmaliešu saieta runasvīrs.

Pagasta padomē nu ir jauni spēki — Māris Raģelis, Aija Skubiņa, Uldis Virsis, Pēteris Griestiņš, Venta Vanaga, Pēteris Kalniņš, Vilnis Manguss. Māris — pašvaldības uzņēmuma “Tirzaskrasts” direktors un vietējās, Madonā drukātās avīzes “Tirzaskrasts” redaktors. Saieta dalībnieki saņēma tās visjaunāko, jau astoto numuru. Aija — Tirzas mežniecības mežzine. Vilnis — individuālā uzņēmuma “Gusts” vadītājs. Enerģiski, darbīgi cilvēki. Pēteris Griestiņš vēl nesen turpināja Egona Muižnieka aizsākto darbu pagasta padomes priekšsēdētāja krēslā. Nu priekšgalā ir Māris Raģelis, viņa vietnieks — Pēteris Kalniņš. Kopš pagājušā gada vasaras ceļu uz šejieni atraduši ciemiņi no Vācijas. Zigrīda un Fricis Flūgi no Zīgenas materiāli palīdzējuši gan tirzmaliešiem, gan pagasta iestādēm. Sadarbība turpinās.

Nejautāsim, kuras 5. un 6. augusta norises Tirzā bija visemocionālākās. Mani pārsteidza jau tas vien, ka saieta programmā sestdien bija divpadsmit dažādi “pieturas punkti”, bet svētdien — seši piedāvājumi, vijoļmūzikas koncertu, Jelgavas teātra viesizrādi un noslēguma balli ieskaitot. Pats par sevi saprotams, ka tāpat kā pirms gadiem un gadu desmitiem augusta pirmās svētdienas pēcpudienā Kancēna kapsētā bija kapusvētki. Plaša jo plaša savulaik bijusi Tirzas draudze. Tāpat kā izsenis, arī viņsvētdien uz šejieni redzējām braucam radus un draugus no Adulienas, Druvienas, Galgauskas, Dzelzavas, Virānes, Lizuma, Jaungulbenes.

Lai vēlreiz ieklausītos tirzmaliešu devīzē: “ Latvija vienīgā pasaulē, Tirza vienīgā Latvijā”.

Mintauts Ģeibaks,
“LV” korespondents

Attēlos: Šādu izdevumu “Tirza vakar un šodien” līdz ar vietējā pašvaldības uzņēmuma jaunāko izdevumu “Tirzaskrasts” tirzmaliešu saieta dienās varēja iegādāties visi interesenti; Pie 1976. gadā atklātā tēlnieka Rūdolfa Aldera darinātā piemiņas akmens dzejniecei Tirzmalietei.