DIPLOMĀTIJA

Sadarbības amplitūda: Ķīna, Francija, Vācija, Baltkrievija

Vakar, 21. augustā, vizītē pie Valsts prezidenta vietas izpildītāja, Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova bija ieradies Francijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pols Pudads ( 1.attēlā ), pie Saeimas priekšsēdātāja biedra Andreja Krastiņa — Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Vans Fensjans ( 2. attēlā ), Ārlietu ministrijā — Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra vietnieks Mihails Hvostovs, bet rīt, 22.augustā, Latvijā gaida ierodamies Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministru Folkeru Rīi ( apakšējā attēlā blakus ).

Foto: Uldis Pāže un VFR vēstniecība

Francijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Vakar, 21.augustā, pēc Francijas vēstnieces Latvijā Žannas Debenē (attēlā centrā ar Saeimas ārlietu biroja vadītāju Inesi Pētersoni) ierosinājuma Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Francijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Polu Pudadu ( Paul Poudade ).

Pols Pudads pateicās par iespēju tikties ar Saeimas priekšsēdētāju un apliecināja, ka viņa vizīte saistāma ar Francijas Eiropas lietu ministra vizīti Latvijā pēc 6. Saeimas vēlēšanām. Tikšanās laikā tika runāts par Latvijas tuvināšanos Eiropas Savienībai, kā arī partiju un vēlētāju attieksmi pret to. Pēc Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova sacītā situācija ir skaidra, jo neviena no ietekmīgākajām partijām nav izteikusies pret iestāšanos ES. Bet diskusija ir vajadzīga, un tā galvenokārt šobrīd ir par termiņiem un kādā veidā tas varētu notikt. Runājot par Eiropas līguma ratificēšanu, kas Latvijai vēl ir priekšā, Saeimas priekšsēdētājs izteica viedokli, ka šajā jautājumā būs debates, bet lielākā sabiedrības daļa ar ES saista valsts drošības garantijas un ekonomisko attīstību.

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, Francijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pols Pudads interesējās par priekšvēlēšanu kampaņu, par politisko spēku izredzēm vēlēšanās, kā arī vēlējās uzzināt priekšsēdētāja viedokli par prezidenta pilnvaru palielināšanu. Uz to Saeimas priekšsēdētājs atbildēja, ka šis ierosinājums grozīt Latvijas Republikas Satversmi bija iesniegts Saeimā līdz galam neizstrādāts. Savukārt tikšanās ar vēlētājiem rādot, ka tautu vairāk par prezidenta pilnvarām vai pilsonības likuma maiņu interesē, kā sakārtot ekonomiskās lietas valstī.

Saeimas ziņu dienests

Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministrs

Šodien, 22. augustā, divu dienu vizītē mūsu valstī ierodas Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministrs Folkers Rīe ( Volker Rūhe ). Šī ir pati pirmā Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministra vizīte Baltijas valstīs. Jau drīz pēc ierašanās Rīgā augstajam viesim ir tikšanās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu un aizsardzības ministru Māri Gaili. Pēcpusdienā Folkeram Rīem noteik sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu. Pēc tam viņš dosies uz Nacionālo bruņoto spēku mācību centru Ādažos, kur tiksies ar NBS komandiera pienākumu izpildītāju, zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani.

Pēc šīs sarunas VFR aizsardzības ministrs iepazīsies ar Baltijas bataljonu, bet pēc Ādažu apmeklējuma vēlā pēcpusdienā augstais viesis atkal ieradīsies Saeimas namā, lai tiktos ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

Rīt, 23. augustā, Folkeram Rīem vēl rīta agrumā būs sarunas ar mūsus valsts ārlietu ministru Valdi Birkavu. Pēc tam VFR aizsardzības ministrs tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Augstā vizīte noslēgsies ar preses konferenci Žurnālistu jeb Reiterna namā.

Pēc VFR vēstniecības informācijas Folkers Rīe vizītes laikā gūs ieskatu par divpusējo sadarbību gada laikā, kas apritējis kopš Līguma par sadarbību militārajā jomā starp Latviju un Vāciju parakstīšanas 1994. gada 14. septembrī. Sarunu laikā tiks pārrunāta Bundesvēra palīdzība Latvijas bruņoto spēku iekšējo reformu norisē, kā arī Latvijas piedalīšanās ANO akcijās. Sagaidāms, ka sarunās tiks aplūkota arī Latvijas tālākā tuvināšanās Eiropas Savienībai, kā arī NATO ārpolitiskie un drošības politikas aspekti.

Folkers Rīe dzimis Otrā pasaules kara laikā, 1942. gada 25. septembrī, Hamburgā. Studējis Hamburgas universitātē ģermānistiku. 1963. gadā 21 gada vecumā Folkers Rīe iestājās Kristīgo demokrātu savienībā (CDU) un drīz vien kļuva par CDU Hamburgas zemes izpildvaras locekli. Pēc studiju beigšanas Folkers Rīe astoņus gadus darbojās Hamburgas izglītības sistēmā, bija Vācijas skolotāju savienības un ierēdņu federācijas loceklis. 1970. gadā viņu ievēlēja Hamburgas pilsētas parlamentā, bet 1973. gadā Folkers Rīe kļuva CDU frakcijas priekšsēdētāja vietnieks un izglītības politikas sekretārs. 1972. — 1974. gadā viņš bija arī Kristīgo demokrātu un Konservatīvo Eiropas jaunatnes savienību (DEMYC) darba apvienības priekšsēdētājs. 1973. — 1975. gadā arī “Jaunās Vācijas savienības federālās valdes biedrs, kā arī CDU Vācijas un ārpolitikas darba grupas priekšsēdētājs Hamburgā. Kopš 1976. gada Folkers Rīe ir Vācijas Budestāga loceklis. No 1982. līdz 1989. gadam viņš bija CDU/CSU (Kristīgo sociālistu partijas) Bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. No 1983. līdz 1989. gadam — arī CDU ārpolitikas un Vācijas politikas federālās speciālās komisijas priekšsēdētājs. 1989. gada 11. septembrī Folkers Rīe tika ievēlēts par Vācijas CDU ģenerālsekretāru, bet pēc Vācijas atkalapvienošanās viņš 1990. gada 1. oktobrī kļuva arī par Vācijas apvienoto Kristīgo demokrātu savienību ģenerālsekretāru. Kopš 1992. gada 1. aprīļa Folkers Rīe ir Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministrs.

Folkers Rīe ir precējies. Ģimenē ir trīs bērni, kas mācās Hamburgas ģimnāzijā.

Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministra Folkera Rīes vizīte Latvijā ir viens no svarīgākajiem pēdējā laika notikumiem mūsu valsts ārpolitikā un Nacionālo bruņoto spēku attīstībā. VFR jau sniegusi — atbilstoši 1994. gada setembra līgumam — būtisku palīdzību mūsu NBS izveidošanā.

Šajā palīdzībā bijušas divas AC 1 410 transportlidmašīnas, 155 militārās kravas mašīnas ar vairāk nekā pussimts piekabēm, pieci OSA tipa kuģi, trīs “Kondir” tipa kuģi, simts mīnu meklēšanas iekārtas, apmēram 45 tonnas karavīru apģērbu un ziemas uniformas 450 karavīriem, kā arī dažādi citi militārie un medicīniskie materiāli. VFR Latvijas karavīriem dāvinājusi mūzikas instrumentus, Bundesvēra tehniķi palīdzējuši latviešiem militāro iekārtu montāžas darbos.

Būtisks ir arī VFR atbalsts Latvijas centieniem integrēties Eiropas struktūrās.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks

Vakar, 21.augustā, LR Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vanu Fensjanu. Vēstnieks interesējās, kāda ir Latvijas nostāja attiecībā uz ĶTR vēlmi kļūt par Starpparlamentu savienības izpildkomitejas locekli. Oktobrī Bukarestē notiks šīs organizācijas konference un tajā lems, kura no trim pretendentēm — ĶTR, Indija vai Korejas Republika — iegūs šo statusu. A.Krastiņš informēja vēstnieku, ka Latvijas pozīcija šajā jautājumā vēl nav izstrādāta.

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Krastiņš un ĶTR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Vans Fensjans pārrunāja arī priekšvēlēšanu situāciju Latvijā.

Saeimas ziņu dienests

Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra vietnieks

Vakar Rīgā īsā darba vizītē ieradās Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra vietnieks Mihails Hvostovs. Šodien viņam paredzēta darba tikšanās ar Latvijas Republikas ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu.

Mihails Hvostovs ( {djcnjd Vb[fbk Vb[fqkjdbx ), Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra vietnieks, dzimis 1949. gadā. Beidzis Minskas Svešvalodu institūtu un Baltkrievijas Valsts universitāti. Diplomātiskajā darbā kopš 1982. gada. Bijis Ārlietu ministrijas trešais, tad otrais sekretārs un protokolu konsulārās daļas priekšnieka vietnieks. No 1991. līdz 1993. gadam Mihails Hvostovs bija Baltkrievijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO pirmais sekretārs un Baltkrievijas Republikas vēstniecības ASV pirmais sekretārs. 1993. — 1994. gadā Ārlietu ministrijā viņš bija valsts protokola daļas priekšnieks. Pirms gada Mihails Hvostovs tika iecelts par Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra vietnieku.

Mihails Hvostovs ir precējies, ģimenē ir divi bērni.

“LV” informācija