"Eiropas militārajā kopībā sava vieta ir arī Baltijas valstīm”

VFR aizsardzības ministrs Folkers Rīe
Rīgā vakar, 1995.gada 22. augustā.
Pie Brīvības pieminekļa — 1., 2., 4., 5. attēlā.
Foto: Arnis Blumbergs

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 22. augustā, tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministru Folkeru Rīi (Ulda Pāžes foto, 1.rindā 3.attēls), Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs informēja par līdzšinējo sadarbību starp abu valstu parlamentāriešiem, par iespēju iepazīties ar Bundestāga darbu un, kontaktējoties ar vācu kolēģiem Eiropas institūcijās, izmantot viņu pieredzi.

Vācijas aizsardzības ministrs F. Rīe ( Volker Rūhe ) atzina, ka vācu partijas ir ieinteresētas sadarbībā ar Baltijas valstīm, tai skaitā Latviju, un šai sadarbības nostiprināšanai ir veltīta ministra vizīte. Ministrs atgādināja, ka Vācijas un Latvijas sadarbība nesākas no “nulles”, jo tai ir vēsturiska bagāža. Aizsardzības ministru interesēja Saeimas priekšsēdētāja viedoklis jautājumā par galvenajiem akcentiem Latvijas politikā pēc 6. Saeimas vēlēšanām. A. Gorbunovs, raksturojot iekšpolitisko situāciju, uzsvēra, ka 5. Saeimas laikā ir izveidota tiesiskā bāze svarīgākajos politiskajos jautājumos, ir panākta Krievijas armijas izvešana no Latvijas. Savukārt tagad, pirmsvēlēšanu laikā, aktualizējas ekonomiskās un sociālās problēmas. Vēl 5. Saeimas laikā, bet jo īpaši pēc vēlēšanām priekšplānā izvirzīsies jautājums par Latvijas tālāko integrēšanos Eiropas Savienībā. Iespējams, jau šonedēļ Saeimā sāksies diskusija par Eiropas līguma ratifikāciju, teica Saeimas priekšsēdētājs.

Atzīstot Vācijas lomu Eiropas drošības procesos un ministra personīgo ieguldījumu šajā procesā, A. Gorbunovs jautāja, kā drošības situāciju attiecībā uz Baltijas valstīm un saistībā ar Ziemeļvalstu un Viduseiropas valstīm redz VFR aizsardzības ministrs F. Rīe.

Ir pieņemts principiāls lēmums par Eiropas Savienības atvēršanos, teica ministrs, bet tas būs ilgs process.

Tām valstīm, kas gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai, jāsakārto likumdošana un citi jautājumi. Savukārt Eiropas Savienības valstīm ir jāpārvar savs egoisms un jāpierod pie domas, ka līdzšinējais līdzsvars nesaglabāsies. Līdzšinējā finansu plūsma no ziemeļiem uz dienvidiem tagad pārkārtojas austrumu virzienā. Un tādām valstīm kā Spānija, Portugāle, Itālija jāsaprot, ka tās ir ne tikai dienvidu, bet arī rietumu valstis. Turklāt valstis, kuras ir apvienojušās Eiropas Savienībā, un tās, kuras gatavojas tai pievienoties, būs saistītas arī drošības ziņā caur Eiropas Savienības struktūrām.

Eiropas Savienība jau ir paplašinājusies Skandināvijas valstu virzienā, un ir nepieciešams, lai arī Somija un Zviedrija ieaugtu Eiropas drošības struktūrās, kaut arī tās vēl pagaidām nav izteikušas šādu vēlēšanos. Vācija ir atbalstījusi un atbalsta Eiropas Savienības atvēršanos, teica F. Rīe, tāpat mēs atbalstām sadarbību starp NATO un Krieviju, kā arī sadarbību starp Eiropas Savienību un Krieviju, lai Krievija nejustos atstumta un nenonāktu izolācijā, uzsvēra VFR aizsardzības ministrs.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs A. Gorbunovs atzina, ka Vācijas aizsardzības ministra teiktais atbilst arī Latvijas interesēm un mums jādara viss, lai mēs spētu pildīt nosacījumus, kurus mums izvirza, Latvijai tālāk integrējoties Eiropā.

Saeimas ziņu dienests

Saeimā – Bundestāga vadošs deputāts

Otrdien, 22. augustā, divu dienu vizītē Rīgā ieradās Vācijas Bundestāga deputāts, Rietumeiropas Savienības Asamblejas Aizsardzības komitejas loceklis un vēstnieks par drošību un militāro sadarbību Baltijas jūras reģionā Ginters Martens ( Gūnter Marten ).

G. Martens tikās ar LR Saeimas priekšsēdētāja biedru, Rietumeiropas Savienības Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju Aivaru Berķi un delegācijas locekli, frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu Juri Sinku.

Sarunu laikā G. Martens un Latvijas delegācijas pārstāvji apsprieda Latvijas drošības un aizsardzības politiku, tajā skaitā nacionālās drošības koncepciju un aizsardzības doktrīnu, pārrunāja Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību un Rietumeiropas savienību, iespējamo Baltijas sadarbību aizsardzības jomā, kā arī militāro sadarbību ar Eiropas valstīm un iekļaušanos starptautiskajās drošības sistēmās. Čpaši G. Martens interesējās par Latvijas un Krievijas attiecībām, proti, gan ekonomisko kontaktu, gan arī pēc Krievijas armijas izvešanas palikušo problēmu risināšanu.

Rietumeiropas Savienības Asamblejas Aizsardzības komitejas loceklis Ginters Martens paredzējis tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, kā arī ar Ārlietu un Aizsardzības un iekšlietu komisiju pārstāvjiem. Pēc sarunām Ārlietu un Aizsardzības ministrijā un Baltijas miera uzturēšanas bataljona apmeklējuma G. Martens dosies uz Tallinu.

Saeimas ziņu dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 22. augustā, Rīgā notika Ministru prezidenta un aizsardzības ministra Māra Gaiļa un Vācijas aizsardzības ministra Folkera Rīes ( Volker Rūhe ) oficiālās sarunas (Ulda Pāžes foto, 2.rindā 3.attēls). Tajās galvenā uzmanība tika pievērsta abu valstu sadarbībai aizsardzības jomā un Eiropas drošības un ekonomisko organizāciju paplašināšanās perspektīvām. Runājot par NATO un ES paplašināšanas iespējām nākotnē, Folkers Rīe izteica pārliecību, ka šajās institūcijās tiks uzņemtas 11 Eiropas valstis, tai skaitā arī Baltijas valstis. Vācijas aizsardzības resora vadītājs atzīmēja, ka šo valstu uzņemšana nenotiks vienlaicīgi, taču, uzņemot pirmās no minētajām valstīm, jāparāda, ka līdz ar to Eiropas struktūru paplašināšanas process nav noslēdzies. Rīe izteicās arī par Krievijas kā partnera iesaistīšanu šajā sadarbības procesā, taču pauda viedokli, ka Krievija tuvākajā nākotnē nekļūs par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti.

Sarunu laikā Folkers Rīe atzīmēja, ka Vācija labprāt palīdz Latvijai un pārējām Baltijas valstīm aizsardzības spēku izveidē. Vācija ir gatava palīdzēt arī Baltijas bataljona materiālā nodrošināšanā un apmācībā, ja šāds lūgums tiks izteikts no ANO puses. Māris Gailis pateicās Vācijas pusei par Latvijas virsniekiem un Kara akadēmijas kadetiem doto iespēju apgūt un papildināt savas zināšanas Vācijas militārajās mācību iestādēs.

Sarunu laikā M.Gailis informēja Vācijas aizsardzības ministru par politisko un ekonomisko situāciju Latvijā. Runājot par Latvijas attiecībām ar Krieviju, M.Gailis uzsvēra, ka tajās ir iestājies stabilizācijas posms. Viņš uzsvēra, ka Latvija vēlas veidot labas un stabilas kaimiņattiecības ar Krieviju. Pēc Ministru prezidenta vārdiem, aktuālākais jautājums Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās šobrīd ir armijas izvešanas līgumpaketes izpilde.

Valdības preses dienests