9. un 10. augusta sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr. 120., 121., 122., 123., 124., 125.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

J. Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte— runas turpinājums )

Kā mēs labi zinām, neviens “jumta likums” nenoliedz iespēju paredzēt normu arī par kāda izņēmuma tipa mācību iestādēm. Šajā gadījumā augstskolu likumā, šajā “jumta likumā”, būtu jāparedz norma par starptautiski dibinātām skolām šeit, Latvijā, par to darbības principiem. Un tādēļ es aicinu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, iestrādāt citu principu, nevis to, ka atsevišķai iestādei mēs pieņemam atsevišķu likumu. Radīsim “jumta likumu”, un pēc tam viņi varēs darboties jau paši, apstiprinot savu satversmi. Paldies! Es aicinu to noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam Ojārs Kehris runās otrreiz.

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Protams, ir vajadzīgi augsti kvalificēti speciālisti, par to nav nekādu šaubu. Un ka šajā gadījumā Zviedrijas valsts dāvana visnotaļ ir atbalstāma un ar pateicību pieņemama, par to arī nav nekādu šaubu. Bet šo projektu analizējot, rodas šaubas tajā aspektā, vai mēs pietiekoši atbildīgi visus šos labos momentus taisāmies realizēt. Šeit jau bija runa par finansēšanu.

Redziet, es gribu uzstādīt šo jautājumu no tādas puses. Labi, iesāks šī augstskola darbu. Nāks no tās ārā kvalificēti speciālisti. Pirmkārt, es uzstādu jautājumu — vai šie kvalificētie speciālisti paliks šeit, Latvijā? Redziet, man vairs nav skaidrības šajā jautājumā, vai viņi šeit paliks. Par iemeslu tam var būt vienkārši tā pati mūsu nelaimīgā līdz šim realizētā ekonomiskā politika, kura netaisās mainīties. Tātad šeit jau rodas pirmais šaubu moments - vai paliks? Tāpat kā aiziet spējīgākie zinātnieki. Šeit es negribu vienam no deputātiem piekrist, ka Latvijā nav spējīgu zinātnieku. Latvijā ir pietiekami daudz spējīgu zinātnieku, lai par viņiem nevarētu ar nievājošu izteiksmi sejā runāt katru reizi šeit no tribīnes, uzstājoties. Tātad kur paliks šie speciālisti? Vai viņi paliks šeit, Latvijā?

Otrs. Labi. Tātad sākumā tādu kapitālu dod Zviedrijas valdība, šeit Latvijai ir tīri simboliska dalība šajā lietā. Tas viss ir ļoti skaisti un patīkami pieņemt šādas dāvanas. Bet šis laiks ātri beigsies. Cik es nopratu no Kehra kunga uzstāšanās - apmēram pēc trim gadiem. Tātad tiklīdz paies šie trīs gadi, radīsies jautājums par to, kas maksās tālāk. Tātad tas būs Latvijas valsts budžets. Tiklīdz mēs sākam runāt par Latvijas valsts budžetu, tūlīt mēs sākam saprast, kāpēc citu Latvijas augstskolu rektori tā uztraucas par šo speciālo likumu. Redziet, tiklīdz mēs radām kaut ko privileģētu valstī, un šajā gadījumā šī augstskola būs privileģēta, tanī pašā laikā nāk visas tās pašas nelaimes līdzi, kas ir jebkurai priviliģētai lietai. Ar katrām privilēģijām vienmēr sākas arī viss tas sliktais, kuram, es baidos, mēs šajā brīdī nevarēsim pretim stāties. Tāpēc man būtu šāds ierosinājums. Es, protams, balsošu par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet es gribu, lai otrajā lasījumā būtu pilnīga skaidrība par gadiem — kādas prasības attiecībā pret budžetu šai augstskolai būs. Tam ir jābūt. Ja tas nebūs, tādā gadījumā es otrajā lasījumā būšu visaktīvākais aģitētājs pret balsošanu par šo likumprojektu. Jo naudas lietās skaidrībai ir jābūt. Un tur nu neko darīt nevar.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - tikai piecas minūtes!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Man būtu tikai jāatbild uz divu deputāšu - Laviņas un Kušneres teikto, jo man jāpaskaidro Laviņas kundzei, ka, tad, kad es runāju par latviešiem vai par zviedriem, vai par amerikāņiem, es runāju par šo valstu prezidentiem. Un nav svarīgi, kādas etniskās izcelsmes viens vai otrs būtu. Lai tas būtu pilnīgi skaidrs. Jo Laila Freivalde, lai kā mums gribētos, ir zviedriete šajā izpratnē, lai arī viņa māk latviešu valodu un viņas vecāki bija latvieši. Lai tas būtu pilnīgi skaidrs. Var būt, ka tā ir arī šī izglītības lieta, bet jāatzīst tik tiešām tas, ka mums, jā, arī man un laikam arī Kušneres kundzei un Laviņas kundzei, ir problēmas ar to izglītību. Jo ir tā, tajos gados, kad mēs mācījāmies dažas lietas, kuras daudz kam nebija vajadzīgas, tas laiks ir patērēts diezgan veltīgi.

Un Kušneres kundzes domas par to, ka kāds no mums iegūs - mēs, ne es, ne jūs diemžēl no šīs skolas vairs neko iegūt nevaram. Lai mēs tur ietu mācīties, mēs esam par veciem abi, un lai mēs tur dabūtu kādus posteņus - profesora, vai administratīvos, mums diemžēl abiem pietrūkst izglītības. Tā ka šeit mums diemžēl nekādi tas nesanāk.

Bet naudas lietās tiešām ir jābūt skaidrībai. Šeit ir tā reize, kad es Lucāna kungam pilnīgi piekrītu. Bet par tiem priviliģētajiem nodokļu atvieglojumiem, tas ir diskutējams jautājums, to var ņemt laukā. Bet tam nenoliedzami ir jābūt visām Latvijas augstskolām, un tam ir jābūt izglītībai. Te ir tāda filozofiska pieeja — vai labāk ir izglītībai iegūt to vienā likumā, un tad kopējā izglītības likumā, es domāju augstskolu likumu, būs argumenti: redziet, vieniem ir, kāpēc mums nav! Mums arī noteikti ir jābūt! Vai arī pat gaidīt un to darīt ar visiem kopā. Bet es nenoliedzami atbalstu to, ka privilēģijām nodokļu un citā ziņā, kas ir paredzētas šajā likumā, ir jābūt, protams, visai augstākajai izglītībai. Par to nevarētu būt nekādu šaubu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Ja referents vēlas, lūdzu!

 

J.Vaivads (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es varbūt arī došu dažas atbildes uz tiem jautājumiem, kas šeit izskanēja.

Pirmkārt, par alternatīvām iespējām. Tas ir, ja mēs šādu likumu nepieņemam, kas mums būtu jādara? Pēc mūsu likumdošanas mums būtu jālūdz Rīgas Ekonomikas augstskola savu satversmi iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai. Skaidrs, ka šī satversme atšķirsies un neatbildīs likuma prasībām. Tas nozīmē, ka Ministru kabinetam tiks piedāvāts pieņemt noteikumus, kas ir pretrunā ar likumu.

Otrs variants jau šeit tika diskutēts, tas ir, ka augstskolu likumā ietvertu atrunu, atsevišķi veltītu Rīgas Ekonomikas augstskolai. Tas nozīmē, ka faktiski šis likums, ko mēs pašlaik skatām, pēc savas būtības būtu jāietver augstskolu likumā pārejas noteikumos vai atsevišķās normās. Pēc būtības, manuprāt, tas ir juridiski nekorektāks ceļš, nekā ja mēs augstskolu likumā ietveram iespēju kā tādu un ar atsevišķu likumu regulējam šādu skolu darbību.

Nākamais. Par to pārmet, ka šai augstskolai ir savs likums. Ja mēs atceramies, kādā veidā tika apstiprinātas visu pārējo augstskolu satversmes, izņemot pēdējo divu — Jūras akadēmijas un Rēzeknes augstskolas — satversmes, tās tika apstiprinātas Augstākajā padomē un pēc savas būtības arī ir likumi. Tātad jau katrai augstskolai Latvijā ir savs likums apstiprināts Augstākajā padomē. Un no šāda viedokļa taisni otrādi — iznāk, ka Rīgas Ekonomikas augstskola principā it kā nevar pretendēt uz to. Bet visas pārējās it kā varētu.

Man ir vispār tāds jautājums tiem runātājiem, kas šeit aktīvi uzstājās pret šā likuma pieņemšanu, vai viņi ir lasījuši kaut vienas augstskolas satversmi.

Piemēram, Rugātes kundze pārmet par 35.pantā ietvertajām normām, ka augstskolu īpašumā var būt zeme, nekustamais īpašums un tā tālāk. Lūdzu, izlasiet! Katras augstskolas satversmē ir tieši tāds formulējums. Absolūti nekādu izņēmumu attiecībā uz šo augstskolu nav. Tāpat tas attiecas uz ienākumiem un saimnieciskās darbības tiesībām. Lūdzu, izlasiet satversmi katrai augstskolai! Tā ir burtiski katras augstskolas satversmē ierakstīta norma, ka katra augstskola drīkst papildināt savus ienākumus ar saimniecisko darbību.

Tālāk. Lucāna kunga teiktais par to, vai šie speciālisti paliks Latvijā. Es domāju, cienījamie kolēģi, ja mēs saskatām, ka laba izglītība ir drauds tam, ka cilvēki dosies prom no Latvijas, tad kāda ir alternatīva? Ko tad darīt? Tad varbūt arī mūsu pārējās labākās augstskolas slēgt un virzīties pamazām tādā virzienā, lai tiešām mums apkārt izveidotos, ka mūs vairs neviens vispār negaida kaut kur ārzemēs. Es domāju, ka tādā veidā es vienkārši neņemos garāk komentēt tādus spriedumus. Galu galā, ja mēs runājam no cilvēktiesību viedokļa, tad vispār izvirzīt šādu tēzi — kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem mums atkal kaut ko nelaist, kā tas bija, es domāju, ka tas laiks sen ir pārdzīvots.

Un beigās man kaut kā nav pilnīgi skaidrs šis paradokss, kas veidojas. Proti, mēs visi atzīstam, ka šī augstskola ir laba. Es pat domāju, ka mēs būtu priecīgi katrs, ja mūsu bērns izvēlētos un spētu tikt šajā augstskolā. Mēs esam pateicīgi Zviedrijai par savstarpējo sadarbību un palīdzību. Mēs visi sakām, lai šī augstskola eksistē, un tā talāk. Bet tikko mēs pieminam, ka tam ir jābūt likuma kārtībā, ka tam ir jābūt juridiski nokārtotam, tad mēs sakām — nē, nē, nē, to nu gan ne! Tātad nelikumīgi, lūdzu, darbojieties, lūdzu, apmāciet, lūdzu, iegūstiet labu izglītību! Lūdzu, mēs ņemsim to naudu, ko mums dod, bet tikai nesakārtosim to arī likumiski. Es šādu pieeju vienkārši nesaprotu.

Tālāk attiecībā uz augstskolu likumu. Jā, es pats kopā ar Rektoru padomi gatavoju šo likumu. Un acīmredzot ko es darīšu, lai tas ceļš, ko pārmet, kāpēc tas ir tik garš un kāpēc vēl joprojām ir Ministru kabinetā, būtu isāks. Es domāju, ka ir ļoti vienkārša izeja no tā. Tādā pašā veidā kā šim likumam bija pieci iesniedzēji, es pats pirmais parakstīšu un lūgšu vēl četrus deputātus, un, lūdzu, es ceru, ka es četrus deputātus atradīšu, un šis augstskolu likums nākošajā nedēļā, cerams, būs jau Prezidijā, lai mēs viņu tiešām varētu arī paralēli izskatīt. Un es domāju, tādā gadījumā mums atkritīs arī daudzas šeit diskusijā skartās problēmas. Un mans priekšlikums tātad paliek — atbalstīt viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 9. Likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

J.Vaivads. Komisijas lūgums ir tātad priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 22.augustam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs saņēmis deputātu Kiršteina, Karnupa, Seiles, Dreģes un Tabūna iesniegumu, kurā viņi lūdz plenārsēdes darba kārtībā pēc 40.darba kārtības punkta, tas ir, mūsu izskatītā likumprojekta “Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”, izdarīt izmaiņas un iekļaut jautājumu “Par Saeimas lēmuma projektu “Par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā””. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Tad jautājums ir iekļauts darba kārtībā un sākam to izskatīt. Vai vēlas kāds runāt? Nevēlas. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu atsaukt Vilhelmu Kozlovski no Centrālās vēlēšanu komisijas. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 13, atturas — 8. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu ievēlēt Centrālajā vēlēšanu komisijā Agritu Ērgli. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 9, atturas — 7. Agrita Ērgle ievēlēta Centrālajā vēlēšanu komisijā.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Pirmais lasījums. Aija Poča — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

 

A.Poča (LC). Godātais Prezidij! Godājamā Saeima! Mūsu izskatīšanai pirmajā lasījumā šodien ir Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””, pavasara sesijas dokuments nr.464. Minētie grozījumi ir izdarīti likumā, kuru mēs pieņēmām vēl šīs Saeimas laikā. Un jāsaka, ka tas bija pirmais solis, šis likums, kas reglamentēja izlozes un azartspēļu darbību kā uzņēmējdarbības veidu Latvijas teritorijā, lai sakārtotu šo visai savdabīgo uzņēmējdarbības veidu. Un jūs arī saprotat, kādā nozīmē savdabīgo. Tāpēc, ka tas ir saistīts ar dažādām sociālajām parādībām arī mūsu sabiedrībā. Un tas bija pirmais mēģinājums mūsu valstī vispār pieskarties tam un īpaši reglamentēt šo uzņēmējdarbības veidu. Gads ir pagājis, un minētajā likumā iestrādātās normas ir sevi parādījušas un tiešām arī attaisnojušās.

Un arī nākošais likums “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kura grozījumi mums būs jāizskata pēc šī likumprojekta, tā piemērošana parādīja, ka ir iespējams, nosakot fiksētas nodokļu summas, nodrošināt samērā stabilus ieņēmumus valsts speciālajā budžetā, salīdzinot ar to situāciju, kāda bija pirms tam, kad šī likuma nebija. Tajā pašā laikā kā ikviens jauns likums, kurš darbojas pirmo periodu, tas nav bijis pilnīgi precīzs, šajā likumā nav bijis iespējams modelēt visas situācijas un paredzēt visus gadījumus. Un līdz ar to, lai stingrāk reglamentētu un kontrolētu šo uzņēmējdarbības veidu, ir parādījušies precizējumi vairākos šī likuma pantos. Kā būtiskāko es varētu minēt to, ka šoreiz ir ļoti precīzi definēts tas, ka ārzemju kapitāls nedrīkst iegūt kontroli, tātad nedrīkst iegūt vairāk kā 49 procentus no statūtkapitāla uzņēmējsabiedrībās. Šeit arī ir noteikts, ka Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder Latvijas valstij. Tas darīts, ņemot vērā, ka Finansu ministrija ir daudz strādājusi un analizējusi izložu tirgu šeit, Latvijā, un pastāv zināma analīze, kas parāda, cik vispār liela ir Latvijas tirgus kapacitāte šajā uzņēmējdarbības jomā. Šeit ir arī noteikta papildus jauna norma, kas palielina izložu un azartspēļu organizētāju un rīkotāju atbildību tieši par procesa norises likumību, par finansiālo segumu un arī par īstenošanā iesaistītā personāla kompetenci, profesionalitāti un atbilstību varbūt valsts iekšējās drošības situācijai. Bez tam ir precizēts to dokumentu uzskaitījums, kas nepieciešami, lai saņemtu atļauju šo azartspēļu un izložu organizēšanai mūsu valstī, kā arī precizēts, kādi papildu dokumenti ir nepieciešami, lai veiktu atsevišķus azartspēļu veidus, teiksim “Bingo”, kazino vai totalizatoru. Neskatoties uz šo ārkārtīgi stingro prasību, kāda jau bija likumā iestrādāta sākotnēji, uzskatu, ka arī šīs papildu normas nevis bremzēs naudas ieplūšanu Latvijas valsts speciālajā budžetā, bet drīzāk to veicinās un palielinās kārtību. Un, ņemot vērā Budžeta un finansu komisijas atbalstu šim likumprojektam, aicinu arī Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai nav pieteikušies runātāji? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

 

A.Poča. Paldies! Priekšlikumus lūdzu Budžeta komisijā iesniegt līdz 18.augustam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts priekšlikums.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pirmajā lasījumā. Turpiniet, lūdzu!

 

A.Poča. Tātad tas ir pavasara sesijas dokuments nr.424, un tātad vairāki motīvi, ko es izklāstīju, analizējot jau akceptēto iepriekšējo likumprojektu, attiecināmi arī uz šo. Vienīgi es vēl gribētu pateikt, ka, lai kontrolētu šo tirgu, kur darbojas galvenokārt privātuzņēmēji, ir nepieciešams tomēr nedaudz arī ierobežot šo uzņēmēju skaitu un tāpēc ir noteiktas nedaudz palielinātas licenču maksas. Čpaši ir izdalīta licences maksa par totalizatora organizēšanu, tā ir noteikta 10 tūkstoši latu. No līdzšinējiem 1000 latiem ir palielināta uz 5000 latiem licences maksa par valsts mēroga izlozēm. Par vietējā mēroga izlozēm — no 100 latiem uz 500 latiem. Tāpat arī papildus izdalītas jaunas licenču maksas par valsts mēroga momentloterijām 3000 latu apmērā un par vietējā mēroga momentloterijām — 500 latu apmērā. Bez tam atbilstoši jaunajam “jumta likumam” par nodokļiem un nodevām un arī gaidāmajām izmaiņām likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteikts, kāda ir nodokļu maksātāju atbildība, ja viņi nepilda šī likuma normas. Arī šis likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finansu komisijā, akceptēts pirmajā lasījumā, un es lūdzu arī Saeimu akceptēt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai nav pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

 

A.Poča. Paldies! Arī šim likumprojektam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 18.augustam Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Par dabas resursu nodokli”, otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Vai jūs vēlaties runāt trīs minūtes vai pēc pārtraukuma?

 

A.Poča. Pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Kārlis Leiškalns, Roberts Milbergs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas un reģistrēsimies kvorumam! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 52 deputāti.

Turpinām darbu. Likumprojekts “Par dabas resursu nodokli”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Cienījamā Saeima! Mūsu darbam mums nepieciešams dokuments nr. 667, kurā ir apkopoti visi saņemtie priekšlikumi, kas bija iesniegti Budžeta komisijā šī likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Par 1. pantu bija saņemts viens priekšlikums, deputāta Graudiņa priekšlikums, kur likumā lietotajos terminos bija ierosināts papildināt tekstu, ka vidēji kaitīgas preces (produkti) tiek apliktas ar nodokli, kā arī īpaši izdalīti energoresursi, kas ir domāti patērēšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un es komentēšu, kāpēc šis deputāta Graudiņa priekšlikums nav atbalstīts šinī 1. pantā un attiecīgi visos pārējos pantos. Doma bija izveidot energoresursiem jeb no nodokļa ieņēmumiem par energoresursiem īpašu speciālo enerģijas jeb energoresursu budžetu, kura izlietošanu noteiktu īpaša kārtība, nevis vispārējā kārtība, kāda tiek piemērota vispār ieņēmumiem no dabas resursu nodokļa. Ņemot vērā to, ka būtu nelietderīgi sadalīt šo ieņēmumu vēl īpašos speciālos budžetos, komisija šo priekšlikumu noraidīja. Sarunās ar deputātu Graudiņu un arī ar enerģētikas ministriju tika panākta vienošanās, ka šis balsojums jeb šis priekšlikums netiks uzturēts.

Sēdes vadītājs. Tā tas arī ir, nekādas pretenzijas netiek izvirzītas. Lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Nākošais ir vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums papildināt attiecīgi šo pantu ar jaunu daļu, mainot pārējo daļu numerāciju, un papildināt ar terminu, kas ir “dabas resursu lietošanas atļauja”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

A.Poča. Tātad par nākošo, otro jeb tagad pēc jaunās numerācijas jau par trešo daļu ir arī vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums precizēt atbildīgās institūcijas nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Par trešo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt šajā trešajā daļā otro teikumu, jo tas nesatur minētā termina skaidrojumu un netiešais nodoklis neatbilst spēkā esošajai nodokļu likumdošanai. Komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk.

 

A.Poča. Par ceturto daļu. Bija Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt terminu “dabas resursu izmantošanas vai vides piesārņošanas licence”, un attiecīgi šis priekšlikums ir iestrādāts Emša kunga priekšlikumā, kuru komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Poča. Par 2. pantu — “Dabas resursu nodokļa mērķis”. Šeit bija deputāta Spuģa priekšlikums panta tekstā “ilgspējīgas attīstības stratēģija” vārdu “ilgspējīgas” aizstāt ar vārdu “ilglaicīgas”.

Noklausījusies Vides aizsardzības ministrijas speciālistu komentārus par to, ka šādu termina tulkojumu, jo šeit ir lietots angļu valdodas termins, iesaka Terminoloģijas komisija, komisija šo deputāta Spuģa priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts piekrīt skaidrojumam? Tālāk!

 

A.Poča. Par šo pašu pantu ir deputāta Graudiņa priekšlikums precizēt panta pirmo daļu, ka nodokļa mērķis ir arī veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazinātu vides piesārņojumu. Komisija šo precizējumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

 

A.Poča. Par 3. pantu, — “Nodokļa ieņēmumu izmantošana”. Deputāta Graudiņa priekšlikums par speciālajiem budžetiem enerģētikas attīstībai netika atbalstīts. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta redakciju tika atbalstīts, bet iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, kas precizēja šī panta redakciju atbilstoši likuma saturam un arī izmantošanas mērķiem. Komisija atbalstīja Počas redakciju.

Sēdes vadītājs. Par komisijas 3. panta redakciju ir deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Par 4. pantu — “Nodokļa maksātāji” deputāta Graudiņa priekšlikums sakarā ar speciālo enerģētikas budžetu netika atbalstīts. Savukārt deputātes Počas priekšlikums precizēt panta redakciju par nodokļa maksātājiem ir ņemts vērā un iestrādāts Emša kunga priekšlikumā, kuru komisija arī atbalstīja kā galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Par 4. pantu ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

 

A.Poča. Par 5. pantu — “Ar nodokli apliekamie objekti”. Komisija atbalstīja deputātes Počas priekšlikumu par šī panta redakcijas precizēšanu, sadalot atbilstoši izmantojamajiem vai iegūstamajiem dabas resursiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Poča. Par 6. pantu — “Nodokļa likmes”. Bija Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt panta otro daļu, jo tā neatbilst pašreizējam likumam par nodokļiem un nodevām attiecībā uz nodokļa likmes indeksāciju, kā arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas pēc būtības bija identisks. Komisija šos abus divus priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Par 6. pantu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. 7. pants — “Dabas resursu izmantošanas limitēšana”. Šeit bija Juridiskā biroja priekšlikums sakaņot panta nosaukuma redakciju ar panta satura redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tas arī ir iestrādāts un ņemts vērā. Komisija akceptēja arī vides aizsardzības ministra Emša priekšlikumu par panta redakcijas precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Poča. Par šī panta otro daļu. Juridiskā biroja priekšlikums bija attiecīgi precizēt juridiskos terminus, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Par trešo daļu ir vides aizsadrzības ministra Emša priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas dabas resursu lietošanai. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. Par šī panta ceturto daļu, kur bija atsauce uz likumiem, kuri, kā norādīja Juridiskais birojs, praktiski šobrīd vēl nav spēkā un tātad būtu jāprecizē atsauce uz spēkā esošiem likumiem. Arī šeit šis priekšlikums sakrita ar vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Komisija vienojās, ka, lai paātrinātu šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā, precizēta galīgā redakcija tiks sagatavota trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. Par piekto daļu. Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu ir atbalstīts un piedāvātā Emša kunga redakcija arī šos iebildumus ir ņēmusi vērā, un komisija atbalstīja Emša kunga redakciju.

Sēdes vadītājs. Par 7. pantu ir iebildes deputātiem kopumā? Nav. Lūdzu, nākamais pants! Astotais.

 

A.Poča. 8. pants. Deputāta Graudiņa iebildums par to, ka 3. punktā jeb panta trešajā daļā nav precīzi dots, kas ir pamatlikme un kas ir papildlikme. Iebildums netika atbalstīts, jo šis jautājums ir diezgan precīzi atspoguļots 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāts piekrīt izskaidrojumam. Paliek iepriekšējā 8. panta redakcija. Devītais.

 

A.Poča. 9. pants — “Nodokļa aprēķināšana, par vidēji kaitīgu preču un produktu realizāciju vai ievešanu (importu)”. Šeit bija vairāki priekšlikumi — gan Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosināja precizēt šo kārtību, gan Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ierosināja precizēt jau vienreiz lietoto terminu “netiešais nodoklis”, gan Počas redakcija, kas arī precizēja šo nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību atbilstoši nodokļu likumdošanas kārtībai. Visi šie trīs priekšlikumi ir rezumēti un iestrādāti vides aizsardzības ministra Emša kunga piedāvātajā redakcijā, kuru arī komisija akceptēja kā galīgo.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Poča. 10. pants — “Nodokļa aprēķina un nomaksas kārtība”. Pirmais ir deputāta Graudiņa priekšlikums, kuru neatbalstīja komisija jau iepriekš minēto motīvu dēļ par speciālo budžetu enerģētikā. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, un šī redakcija ir precizēta atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likumam, kas nosaka atbilstošo kompetenci saistošu lēmumu izdošanā. Komisija atbalsta viņu Počas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. Par šī panta otro daļu ir vides aizsardzības ministra Emša kunga priekšlikums par panta precizēto redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Par 9. panta redakciju ir iebildes deputātiem?

 

A.Poča. Es atvainojos, par trešo daļu mēs vēl neesam runājuši.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

 

A.Poča. Arī trešajā daļā bija Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums precizēt terminu “Valsts ieņēmumu dienesta budžeta konts”. Līdzīgs iebildums bija arī no Juridiskās komisijas, un tātad šie iebildumi tika ņemti vērā. Tātad kopumā tagad 9. pants ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

 

A.Poča. Es ļoti atvainojos... Tas bija 10. pants.

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu!

 

A.Poča. Tas bija 10. pants.

Sēdes vadītājs. Tā nu ir iznācis, ka es esmu atpalicis drusciņ... Par 10. pantu nav iebilžu? Nav. Lūdzu tālāk! Lūdzu atvainot mani!

 

A.Poča. 11. pants — “Nodokļa ieņēmumu ieskaitīšana budžetā”. Deputāta Graudiņa priekšlikums par speciālo enerģētikas budžetu netika atbalstīts. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums precīzi noteikt un uzskaitīt budžetus, kuros tiek ieskaitīti un kādās summās tiek ieskaitīti attiecīgie ieņēmumi no dabas resursu nodokļa, ir precīzāk izteikts deputātes Počas redakcijā, ko arī praktiski atbalstīja komisija. Lūdzam akceptēt!

Sēdes vadītājs. Par 11. pantu...

 

A.Poča. Par otro daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

 

A.Poča. Bet ir vēl trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav. Tālāk!

 

A.Poča. Par šī 11. panta trešo daļu arī ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju atbilstoši likumam par ieņēmumu dienestu. Tas ir atbalstīts un iestrādāts deputātes Počas redakcijā. Vairāk priekšlikumu par 11. pantu nav.

Sēdes vadītājs. Par 11. pantu iebilžu nav? Lūdzu nākamo, 12. pantu!

 

A.Poča. Trešā nodaļa — “Licenču tirgus izmantošana. Nodokļa administrēšana”. Tā ir īpaša nodaļa, kas paredz kārtību, kura praktiski vēl neeksistē, bet praktiski tās ir normas, kas tiek iestrādātas nākotnei. Līdz ar to Juridiskā biroja ierosinājums precizēt atsevišķus terminus un arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums precizēt šo kārtību attiecībā uz šīm licencēm un paskaidrot, kas tieši darbojas un kāda tā kārtība būs, ir iestrādāti vides aizsardzības ministra Emša kunga redakcijā, kuru atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. Par otro daļu. Sakarā ar to, ka faktiski šī kārtība, kā darbosies licenču mehānisms, vēl īsti nav skaidra, komisija atbalstīja priekšlikumu par šīs otrās daļas izslēgšanu, ko piedāvāja Vides aizsardzības ministrija.

Par trešo daļu priekšlikumu nebija.

Savukārt vides aizsardzības ministra kungs ierosināja papildināt šo 12. pantu ar jaunu ceturto daļu, kas noteiks licenču emitēšanas kārtību. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Par 12. pantu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. 13. pants — “Licences funkcijas”. Komisija atbalstīja Emša kunga priekšlikumu par panta redakcijas precizēšanu. Līdzīgi bija arī priekšlikumi par 14. pantu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par 13. pantu nav iebilžu? Nav. 14. pants.

 

A.Poča. Tātad arī 14. pantā bija vides aizsardzības ministra Emša kunga piedāvātais panta redakcijas precizējums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Poča. Par 15. pantu — “Licenču brīva tirdzniecība”. Arī ir vides aizsardzības ministra Emša kunga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja. Tas arī tikai precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

 

A.Poča. 16. pants — “Nodokļa kreditēšana”. Šeit ir vienlīdz pamatoti gan Juridiskā biroja, gan Vides un sabiedrisko lietu komisijas iebildumi, ka šī piedāvātā panta redakcija, pirmā lasījuma panta redakcija neatbilst likumam par nodokļiem un nodevām, kas neparedz kreditēšanas mehānismu nodokļu sistēmā. Tāpēc komisija atbalstīja deputātes Počas redakciju, kas precīzāk un likumiem atbilstoši izsaka šo nodokļa atlaižu piemērošanas mehānismu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

 

A.Poča. 17. pants — “Nodokļa atmaksāšanas kārtība”. Šeit ir deputāta Graudiņa priekšlikums, kas paredzēja speciālo enerģētikas budžetu un ko komisija neatbalstīja. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta redakciju un termina jēdzienu ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, ko atbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Un tagad 18.pants — “Nodokļa administrācijas kompetence”. Juridiskais birojs iebilda, ka arī šeit atbilstoši likumam par Ministru kabineta iekārtu nav precīzi noteikta kompetence un atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām nav precīzi noteikts nodokļa administrēšanas process. Šos pašus iebildumus izteica arī Vides un sabiedrisko lietu komisija. Līdz ar to sagatavotā vides aizsardzības ministrijas redakcija 18.pantam guva komisijas atbalstu.

Un tagad, ļoti jāatvainojas, mēs esam nonākuši pie 19.panta, un jums šodien tika izdalīts dokuments nr.667A, kur tehniskas kļūdas dēļ bija pazudusi panta pirmā daļa. Tātad šeit par šī panta pirmo daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums precizēt tās redakciju un arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tie ir iestrādāti deputāta Emša priekšlikumā, kurš ierosināja vispār izslēgt panta otro rindkopu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

 

A.Poča. 20.pants — “Kavējuma naudas”. Juridiskais birojs cēla iebildumus par to, ka šī panta redakcija neatbilst precīzi likumā par nodokļiem un nodevām lietotajai terminoloģijai, un šos iebildumus atbalstīja arī Vides un sabiedrisko lietu komisija. Šie iebildumi ir ņemti vērā un iestrādāti jau iepriekš jūsu akceptētajā 18.pantā deputātes Počas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav.

 

A.Poča. Par pārejas noteikumiem. Tika atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu juridisko noformējumu. Un šeit pārejas noteikumos bija vairāki priekšlikumi. Viens no tiem ir deputāta Graudiņa priekšlikums, kas ierosināja noteikt zināmas atlaides nodokļa piemērošanā par svinu saturošo benzīnu, uzskatot, ka vajadzētu ieviest šo nodokli tikai pēc vasaras lauku darbiem. Savukārt deputāts Zaščerinskis iesniedza priekšlikumu pagarināt nodokļa ieviešanas termiņu daudz būtiskāk, nosakot, ka šis likums stājas spēkā 1996.gada 1.janvārī, un savukārt 7.pielikumā minētās nodokļa likmes 1996.gadā pielietot ar atvieglojuma koeficientu 0,5 jeb samazināt uz pusi paredzot, ka Ministru kabinets attiecīgi varētu tā darbības laiku pagarināt. Budžeta komisija šos priekšlikumus apkopoja savā jums piedāvātajā redakcijā, nosakot, ka 1996.gadā tiks piemērots tikai atvieglojums ar koeficientu 0,5. Bet savukārt nav paredzēts, ka Ministru kabinets varēs šā atvieglojuma darbības laiku pagarināt. Es jūs lūgtu atbalstīt Budžeta komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

A.Poča. Pamatots ir Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ka nepieciešams papildināt pārejas noteikumus ar to likumu uzskaitījumu, kuri zaudēs spēku, jeb to likumu normu uzskaitījumu, kuras zaudēs spēku sakarā ar šā likuma stāšanos spēkā, un ar likumprojektā minēto noteikumu izstrādes termiņiem. Komisija tos sagatavos, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Līdz ar to par likumprojekta tekstu vairāk priekšlikumu nav. Mums jāpāriet pie pielikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

A.Poča. 1.pielikums — “Dabas resursu nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi”. Šeit, sākot no 4.punkta, ir vides aizsardzības ministra Emša priekšlikumi precizēt resursu veidu nosaukumus atbilstoši citiem normatīvajiem dokumentiem. Komisija visus šos priekšlikumus — 4.,5., 6., 7., 8. un 9. — atbalstīja, kā arī atbalstīja 10.priekšlikumu sadalīt iepriekš minēto pozīciju “cementa rūpniecības kaļķakmens un irdenais saldūdens kaļķis” divās pozīcijās, lai nodalītu šīs divas īpaši izmantojamās pozīcijas.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Līdzīgi bija arī priekšlikumi par 11., 12., 13., 14., 15.un 16.dabas resursu nosaukuma precizēšanu. Arī šos priekšlikumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. Par 17.priekšlikumu jeb pozīciju “kūdra ar mitrumu līdz 40 procentiem”, kur nodokļa likme par šo resursu iegūšanu par 1 tonnu bija 10 santīmi paredzēti. Zemkopības ministrs Ūdris ierosināja sadalīt šo pozīciju divās pozīcijās, praktiski izdalot augsto vai pārejas purvu kūdru un nosakot tai augstāku likmi, bet zemo purvu kūdrai noteikt zemāku likmi. Praktiski tas ir sadalījums pēc šo resursu izmantošanas, jo viens no šiem resursiem, kuram paredzēta zemāka likme, tiek izmantots lauksaimniecībā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir jums piedāvātajā Emša kunga redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Par 18.pozīciju bija līdzīgs priekšlikums, arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav, lūdzu tālāk!

 

A.Poča. Par 19.pozīciju — par resursu nosaukumu precizēšanu, ko piedāvāja Vides aizsardzības ministrija, iebildumu nebija. Savukārt par šī pielikuma skaidrojumu bija zemkopības ministra Ūdra priekšlikums precizēttekstu, ka attiecībā uz lauksaimniecībā izmantoto kūdru un sapropeli tiek pielietots vēl likmju samazinājums 0,5%. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja Emša kunga priekšlikumu, kur koeficients ir 0,3. Viedokļi ir saskaņoti ar Zemkopības ministriju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

 

A.Poča. Par 2.pielikumu priekšlikumu nebija. Par 3.pielikumu — “Dabas resursu nodokļa likmes par normatīvo vides piesārņošanu ,uzglabājot atkritumus” deputāts Graudiņš izteica šaubas, vai 3.pielikumā minētā klasifikācija būs skaidri saprotama. Bet šis priekšlikums jau tika ņemts vērā Emša kunga piedāvātajā 18.panta redakcijā, kur ļoti precīzi uzskaitīta dažādu vidi piesārņojošo produktu klasisfikācija. Līdz ar to šeit nebūtu izskatāms šis jautājums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Poča. Par 4.pielikumu deputāta Graudiņa priekšlikums bija līdzīgs. Arī tas ir iestrādāts 18.panta redakcijā. Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums arī ir līdzīgs, un arī tas ir iestrādāts 18.pantā.

Arī par 5.pielikumu — par šo klasifikāciju atkarībā no bīstamības pakāpes, priekšlikums, ko ir iesniegusi Vides un sabiedrisko lietu komisija, ir iestrādāts 18.pantā. Tāpat par 6.pielikumu Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir iestrādāts 18.pantā, ko sagatavoja Vides aizsardzības ministrija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Poča. 7.pielikums — “Dabas resursu nodokļa likmes par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu”. Un šeit konkrēti tātad ir minēti energoresursi. Šeit kā pirmais ir deputātu Kreitusa, Kreituses un Čepāņa priekšlikums svītrot šo 7.pielikumu vispār. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo kurināmais, kā jūs zināt, ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, tas ir viens no nedraudzīgākajiem vides piesārņotājiem, tas ir viens no videi nedraudzīgākajiem elementiem, un šajā pielikumā izdarītas vairākas korekcijas attiecībā uz šo nodokļa likmju lielumu un piemērošanu, bet pēc būtības komisija neatbalstīja šī pielikuma svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”! Pēc tam — Modris Spuģis.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mēs jau ne pirmo reizi liekam priekšā, būtībā Demokrātiskā partija “Saimnieks” liek priekšā šo sadaļu strīpot, un tam ir visai nopietni pamatojumi. Tie tika būtībā pamatos izteikti jau pagājušo reizi, un tāpēc izsauc izbrīnu mazliet tāda kaismīga turēšanā pie mēģinājuma tomēr šo nodokli kaut kādā veidā iekasēt. Mēs jau iepriekš pamatojām, ka teiktais par pāreju uz gāzi neiztur kritiku, jo tā ir saistīta gan ar gāzes vadu vilkšanu, gan ar visām cenām sakarā ar to. Un tas nekādi nav pasakāms tādā veidā, kā iepriekš tika pamatots, nu jā, lai būtu tīrāks apkures veids, tad pārejiet uz gāzi. Es domāju, ka te nevajadzētu sākt skaidrot to situāciju, kāda pāreja uz gāzi Latvijā ir ar visu maģistrālo līniju vilkšanu un tā tālāk. Tas vienkārši nav samaksāmajs daudzās vietās. Un šis nodoklis visvairāk gulstas, protams, uz tiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kādas privātmājas, lielākas vai mazākas, kuri tāpat jau nevar viņas apkurināt un kuri ir veci cilvēki. Un es varu tikai tādu piemēru pievest, ka, piemēram, Jūrmalā, lai nopirktu ziemai 3,5 tonnas akmeņogļu ar 50 procentu atlaidi, pensionāram ir jāsamaksā 95 lati. Un es domāju, ka mēs, ar šo lietu šādā veidā dižotjoties pavisam esam atrāvušies no reālās dzīves, no tās situācijas, kādā ir šie pensionāri. 95 lati ar atlaidi. Un ar 3,5 tonnām ir diezgan grūti iztikt tādai vidus mēra mājiņai.

Bet tas jau nav vienīgais. Es domāju, ka šādam nodokļa iekasējumam kā obligātas sekas ir inflācijas procenta palielināšanās un sekojoša īres maksas palielināšanās. Nu, un visas tālākās izmaiņas produkcijas cenās, jo degviela pamatā visur ieiet iekšā, vai tā ir dīzeļdegviela vai par apkuri, vai tas ir mazuts, vai tās ir akmeņogles, vienalga, tas viss ieiet iekšā. Un es domāju, ka neizturētu kritiku šajā situācijā mēģinājums pamatot šo nodokļa iekasēšanu ar traģisku apkārtējās vides piesārņotību, jo nav parādīts, kas tad tiks par šo daļu darīts, lai šī apkārtējās vides piesārņotība samazinātos. Kā jau mēs runājām, par pāreju uz gāzi šeit nevar būt runas, jo tie, kas liek priekšā šo iekasējumu, nevar parādīt, kā to izdarīt. Būtībā tas ir atkal mūsu izpratnē tāds pārprasts, nu, es gribētu teikt, nekontrolēts vienas ministrijas mēģinājums kaut ko darīt savas ministrijas interesēs un savā labā, un es to liktu vienā rindā ar mēģinājumu iekasēt pievienotās vērtības nodokli, par kuru mēs tikko kā runājām pagājušo reizi un par kuru mēs redzam, ka tas neiztur kritiku nekādā veidā. Paši kabineta locekļi nevar pamatot, kāpēc viņš tāds būtu jāieved. Tāpat tagad medicīniskās aprūpes sadārdzināšanās. Tas viss tiek vienā laikā plānots pirms gaidāmo ziemu jeb sākot ar gaidāmās ziemas, teiksim, pirmo janvāri. Es domāju, ka šeit vispirms vajadzētu iznākt priekšā un nosaukt, kādas summas tad tiks iekasētas sakarā ar šādu pāreju. Vai tas ir rēķināts, kur tās summas parādās, kādas viņas būs, kādas tās labumu dos ministrijai vai kādam citam? Šādu pamatojumu mēs neesam dzirdējuši. Te mēs, protams, redzam ciparus, bet mēs neesam dzirdējuši arī to, kādā veidā tad, iekasējot šo konkrēto naudas summu, tiks strādāts, lai tas kaitējums apkārtējai videi samazinātos.

Es domāju, ka tas ir būtībā liekams klāt pie tās pašas ķēdes, kuru es saucu par nespēju korekti pārvaldīt valsti, ka būtībā, ja mums ir nespēja iekasēt budžeta naudu, tad mēs ķeramies pie viena un tā paša salmiņa, mēs ķeramies pie nodokļu paaugstināšanas. Un pašreiz mēs esam jau ne tikai tajā stadijā, kad Finansu ministrija visu laiku izdomā prātīgus nosaukumus, kāds bija pievienotās vērtības nodoklis apgrozījuma nodokļa vietā, tā mēs varam sacensties asprātībā, bet pašreiz mēs redzam, ka arī atsevišķas ministrijas pievienojas un sacenšās asprātībā, kādā veidā izgudrot šādus nodokļus. Nu, šeit, protams, var kaut ko mēģināt pamatot ar kārtību Eiropā, bet es vēlreiz atkārtoju to, ko es esmu teicis šeit no tribīnes ne vienreiz vien, — kārtība Eiropā ne visur ir attiecināma uz mums šodien un šajā ziemā, jo mums nav tādu algu. Un tie cipari, ko es jums tikko nosaucu kaut vai par akmeņoglēm, kuru normālā cena ir pašreiz 45—50 lati par tonnu, tie nav samaksājami tiem cilvēkiem, kam tas ir jādara un kam tas ir jāpērk. Tā ka es domāju, ka šeit vajadzētu pieiet šim jautājumam saprātīgi un vispirms dzirdēt, kādas summas tad ir plānotas iekasēt šādā gadījumā, bet vispār šo 7.pielikumu svītrot, kā mēs to jau likām priekšā pirms tam. Mēs neredzam šeit to traģisko kaitējumu, kas nav izvērtēts, bet ir pasniegts tikai vispārīgi. Mēs redzam šeit gribēšanu iekasēt naudu, nerēķinoties ar reālo naudisko situāciju valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis! Pēc tam — deputāts Siliņš.

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Nepārprotami es gribu sākt ar to, ar ko beidza Kreitusa kungs, ka šim jautājumam ir jāpieiet saprātīgi. Un nepārprotami mēs gribam kļūt civilizēta Eiropas valsts. Bet tajā pašā laikā mums ir arī jādomā par to, cik lielu slodzi šobrīd mūsu tauta var izturēt. Tomēr, ja mēs pievienotos absolūti tai nostādnei, ko tikko pauda Kreitusa kungs, ka vispār šis 7.pielikums būtu jāsvītro, tad man uzreiz ir jājautā: kur tad cienījamais “Saimnieks” grib saimniekot? Vai saimniekot Eiropas valstī vai saimniekot Centrālāfrikas impērijā, kur imperators Bokasa nodarbojās ar kanibālismu un ēda savus padotos? Tā tas bija. Jo tā attieksme absolūti pret šādu nodokli vispār tāda ir diemžēl tikai trešās pasaules valstīs.

Atgriežoties pie tā, ar ko jau es sāku. Nepārprotami mums ir jāiet kopā ar civilizēto pasauli jautājumu pamatnostādnēs. Tanīs jautājumu pamatnostādnēs, kādas šodien valda civilizētajā pasaulē, nevis kādas valdīja 30 gadus atpakaļ. Jo diemžēl, ja mēs pamatnostādnēs iesim pa to ceļu, ko mums piedāvāja tikko Kreitusa kungs, tad diemžēl mēs atkārtosim visas tās pašas kļūdas, ar kurām sastapās attīstītās pasaules valstis gadus 30 atpakaļ, gadus 25 atpakaļ. Mēs atceramies, ka Vācijas lielākā upe Reina bija mirusi, ka lielākajās Rietumeiropas pilsētās ielās bija grūti elpot, ka bija smogs, ka lielie ezeri Amerikas Savienotajās Valstīs bija miruši. Šodien, es domāju, ļoti daudziem deputātiem ir bijusi iespēja pabūt ārzemēs. Vismaz man nav bijusi sevišķi bieži šī iespēja, bet, piemēram, tādā pilsētā kā Čikāga, kur dzīvo četras reizes vairāk cilvēku nekā visā Latvijā kopā, ielās gaiss ir nesalīdzināmi tīrāks nekā Rīgā, neskatoties uz to, ka tur autotransporta ir vismaz desmit reizes vairāk. Tātad pamatnostādnēs neapšaubāmi mums ir jāiet pa šo Eiropas ceļu, un nevar noliegt šo nodokli vispār kā tādu, jo mēs taču negribam kļūt par trešās pasaules valsti.

Cita lieta, un tur es daļēji arī piekrītu Kreitusa kungam, ka neapšaubāmi ir jādomā par to, vai šis nodoklis nav mūsu cilvēkiem par smagu. Daudzās Eiropas valstīs nodoklis, teiksim, kurināmā resursiem atsevišķās pozīcijās ir 100 procenti un vairāk. Tas nozīmē, ka reālā akmeņogļu cena it kā būtu 30 latu tonnā, bet atsevišķās Rietumeiropas valstīs tās maksā 60 latus tonnā un pat vēl vairāk, jo nodoklis sastāda 100 procentus. Mums tomēr piedāvātais variants ir nesalīdzināmi mazāks. Es arī simtprocentīgi piekrītu, ka par atsevišķām pozīcijām mums ir jādiskutē, un es simtprocentīgi piekrītu nostādnei, ņemot vērā, ka it īpaši smagi klājas mūsu lauksaimniekiem, ka tiešām mums ir jāatsakās no šā nodokļa iekasēšanas, kas attiecas uz minerāleļļām, jo traktori tās daudz patērē un šobrīd tas būtu tiešām pārāk nežēlīgi. Bet tomēr es domāju, ka mums vajadzētu iet drīzāk pa mūsu frakcijas deputāta Spuģa piedāvāto ceļu — varētu diskutēt un arī balsot varbūt par šā nodokļa likmēm, par to iespējamu samazināšanu, bet neiet tomēr konceptuālās nostādnēs pa Centrālāfrikas Republikas ceļu, pa to valstu ceļu, kuru vidū mēs negribam nokļūt. Tātad atbalstīsim pamatnostādnes un diskutēsim, ņemot vērā mūsu tautas tiešām smago ekonomisko situāciju, par atsevišķām pozīcijām, par atsevišķu nodokļu lielumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos deputātam Modrim Spuģim. Es tiešām jums apsolīju, ka jūs runāsit nākamais, bet deputāts Siliņš jau ir pieteikts, un pēc tam jūs būsit nākamais, lūdzu!

Deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”! Pēc tam — Modris Spuģis.

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu uz šo problēmu paskatīties mazliet no cita viedokļa. Un tiešām no viedokļa, ka mums ir savi dabas resursi jāizmanto ļoti racionāli un ar nodokļu politiku tas mums ir jāveic. Kāpēc es par to runāju? Lieta ir tāda. Jūs visi droši vien esat bijuši Latvijas mežos vasarā, tagad. Un es ceru, ka jūs visi esat redzējuši, cik tur daudz ir enerģijas resursu, kas mētājas un netiek izmantoti. Jo kas tad tagad notiek? Tagad tiek aizvests koks līdz zināmam resnumam projām, izmantots, zari varbūt ir sadedzināti, varbūt nav sadedzināti, tievgaļi vispār kaut kur stāv kaudzēs un pūst. Ņoti daudz ir tādu vietu, kur ir sakrituši koki, un tā viņi tur pūst. Tie visi ir enerģijas resursi, kuri ļoti labi deg, ja izžāvē, un var aizvietot ar viņiem pie ļoti nelieliem papildu izdevumiem gan akmeņogles, gan šur tur arī mazutu un gāzi. Bet pagaidām ir tā, ka visi ir ieraduši un pietiekoši slinki, lai nekādas pārbūves vis netaisītu, lai mūsu pašu dabu neglābtu. Es gribu teikt, ka šīs koksnes daļas neizmantošana zināmā mērā ir traģiska, tā taču mežos rada papildu slimību perēkļus. Un visi šie ērču encefalīta uzliesmojumi ir saistīti zināmā mērā ar šo attieksmi pret mūsu lielāko dabas bagātību. Šeit es saredzu, ka tiešām ar šo nodokļu politiku, šo 7. pielikumu, ir mēģināts stimulēt, lai mēs izmantotu paši savas dabas bagātības, izņemot kūdru. Tur es noteikti piekrītu, ka kūdras izmantošanai arī jāliek ir nodoklis tādēļ, ka kūdru var izmantot daudz racionālāk citiem mērķiem nekā kurināšanai. Bet, ja izmantotu kokus un tiešām zarus un tādas lietas mežos, kuru, ja sarēķina kopā, tik daudz tur ir palicis un pašreiz pūst, tad droši vien mums ļoti maz akmeņogļu un mazuta vajadzētu ievest lai to izmantotu. Un laukos to arī daudzi dara.

Nākošais moments, kas arī šeit ir pareizs. Šeit tiešām ir uzsvērts, ka mums jārūpējas, lai gaisā nonāktu mazāk sēra. Es domāju, ka mēs visi ļoti labi atceramies, sevišķi tie, kas kādreiz brauc uz Vidzemes jūrmalu, kāds izskatījās Mežaparks dažus desmitus gadu atpakaļ. Vēl tagad tās koku galotnes nav atdzīvojušās visas. Un tas bija tikai tādēļ, ka no Rīgas pievārtē esošās superfosfāta rūpnīcas gaisā cēlās tie dzeltenie dūmi. Pēc tam, kā jūs zināt, neviens koks, sevišķi skuju koki, vairs neauga pēc tādas ķīmiskās apstrādes. Šeit varbūt šī apstrāde pašreiz ir daudz minimālāka, bet tā, vienalga, ir jūtama. Tā ir jūtama kā koksnes masas pieauguma bremzējums. Un to man var pateikt kolēģi, kas ir to pētījuši. Varbūt zināmā mērā Lietuva un Igaunija mums drusku rada problēmas ar šiem dūmiem no akmeņoglēm, kuri atnāk un aptur zaļās masas pieaugumu mūsu pašu mežos. Tātad šeit ir tiešām ļoti lietderīgi stimulēt ar šādu nodokli pāreju uz pašu mežu resursu izmantošanu, teiksim, pāreju uz malku. To es tieši pasaku, pie tam koksni var arī izveidot tādā kondīcijā, ka tā nav vairs pagalītēs, bet ir granulās. Un pasaulē ir zināmas ļoti daudzas tehnoloģijas, kā ļoti racionāli un lietderīgi, un efektīvi bez piesārņojuma var izmantot šo mūsu dabas bagātību. Es domāju, ka šajā ziņā mums šī pieeja ir absolūti nepieciešama. Absolūti nepieciešams mums ir ar nodokļu politiku regulēt mūsu attieksmi pret saviem enerģijas resursiem.

Un vēl šeit ir viena būtiska pozīcija, proti, ka šeit tiek regulēta arī attieksme pret svinu saturošiem enerģijas resursiem. Te laikam ir jāatgādina, ka šī nelaime — svina ietekme uz veselību — jau nu nodara neizmērojamu, simtiem reižu lielāku ļaunumu un rada lielākus izdevumus, nekā ar šo nodokli tiek savākts. Tad jau tam būtu jābūt ļoti ļoti lielam. Protams, uzreiz jau nevar ar nodokli vien panākt problēmas atrisinājumu, bet vismaz mēs varam panākt virzību, lai šis nodoklis būtu tāds, ka mēs nebūtu ieinteresēti, kaut arī tie ir lētāki, lietot tādus enerģijas resursus, kuros ir šie dabai un cilvēkiem ļoti kaitīgie elementi iekšā. Tādēļ es nekādi nevaru saprast tos cilvēkus, kas, domājot it kā par ekonomiku, šeit principā pavisam neapdomīgi iesaka šo pielikumu svītrot, tādējādis saglabājot jeb zināmā mērā iekonservējot pašreiz Latvijas tradicionālo dabas un enerģijas resursu neracionālo izmantošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Spuģis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Pēc tam — Anna Seile.

 

M.Spuģis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šo problēmu saskatu mazliet savādāk jeb, teiksim, no cita skata leņķa. Šim likumprojektam mērķis ir noteikts otrajā pantā. Es ātri citēšu to: 1) ierobežot vides piesārņošanu; 2) samazināt vidi piesārņojošās produkcijas ražošanu; 3) atbalstīt ilgspējīgās attīstības stratēģiju tautsaimniecībā; kā piedēklis 4) veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu. Caur šādu prizmu es gribētu skatīties uz šo likumu. Gribētu vērtēt, kādas varētu būt sekas tiem skaitļiem, kas ir tālāk minēti pielikumā.

Pirmās sekas būs obligāti, no tām mēs neizbēgsim. Tātad patērētājiem paaugstināsies cenas uz šiem kurināmajiem ,kuriem mēs ieliekam šos skaitļus.

Otrās sekas. Tas var ietekmēt attiecīgā kurināmā patēriņa daudzumu, var notikt pāreja uz cita veida kurināmo.

Trešais. Valstij kopumā vajadzēs ar savu budžetu pabalstīt maznodrošinātos, jo pieaugs cenas kurināmajiem un arī siltumam līdz ar to.

Ceturtais. Tā var nebūt tieša ietekme. Ceturtā ietekme varētu būt šāda: tas var izraisīt nelielu visa veida kurināmā cenu celšanos. Pamatošu, kāpēc. Ja jūs atceraties, sākumā 1992.gadā bija krass dabasgāzes cenas pieaugums, ko mēs visi maksājām, kas sasniedza 20 rubļus par kubikmetru, tagad tas būtu 10 santīmi. Šajā laikā notika process, ka krasi samazinājās dabasgāzes patēriņš un pieauga mazuta patēriņš. Līdz ar to kas notika? Vajadzēja samazināt cenu dabasgāzei. Bet šiem kurināmajiem, kas bija lētāki, pamazām visiem šiem kurināmajiem akmeņoglēm, mazutam — cenas cēlās. Tagad šīs cenas ir pēc tirgus apstākļiem daudzmaz izlīdzsvarojušās. Vienam ir lielāka siltumspēja — lielāka cena. Vienam ir mazāka siltumspēja — mazāka cena. Bet kopumā kaut kur ir tuvi visi šie kurināmā veidi pēc vērtības.

Es uzdošu jautājumu un tāpat konkrēti katru savu priekšlikumu mēģināšu analizēt. Es gribu teikt, vai mēs piesārņojam dabu ar akmeņoglēm un mazutu, un šķidro kurināmo tik daudz un tādā līmenī, lai mums tagad vajadzētu kardināli mainīt situāciju valstī? Vēl pie tam vai tas ir jādara šodien, šodienas apstākļos?

Otrs. Vai vēlamies pāriet uz cita veida kurināmajiem šā iemesla pēc, ja mainām šos nodokļa lielumus?

Trešais. Vai mēs, tie, kas patērē un ražo siltumu un kurināmo, tik daudz pelnām, ka mums varētu noņemt šos līdzekļus?

Ceturtais. Vai tā, kā šeit bija sākumā, Graudiņa kunga priekšlikumos, vai ar šiem iekasējumiem tiks risināti tieši gaisa piesārņojumi, ko šie kurināmie var radīt. Es saprotu, ka ar šiem iekasējumiem vairāk tiks iegūts kopējā budžetā un varbūt tiks risinātas citas dabas aizsardzības problēmas. Es piekrītu tam viedoklim, ka principā mums vajadzētu ievērot to, kas notiek Eiropā, to, kas notiek pasaulē, un nedaudz pieradināt sevi un arī visas valsts iedzīvotājus, ka ir kurināmie, kas piesārņo vidi vairāk, kas piesārņo vidi mazāk un kas varbūt nepiesārņo nemaz. No šī viedokļa arī radušies mani priekšlikumi. Bet šai pārejai vajadzētu notikt pakāpeniski - pēc reālā kaitējuma, pēc mūsu reālajām iespējām. Bet galvenais - nepieļaut tādu situāciju, ka mēs nepamatoti pārejam no viena kurināmā veida uz otru tieši šādu iemeslu dēļ.

Un tagad par tabulu. 7.tabulā mans pirmais priekšlikums ir par akmeņoglēm. Tātad tur liek priekšā komisija 2 lati par tonnu plus vēl par sēra saturu. Es lieku priekšā par akmeņoglēm 50 santīmu par tonnu un 20 santīmu par sēra saturu. Pēc pagājušā gada pārskata datiem mēs akmeņogles esam izmantojuši savā bilancē 6 procentu robežās. No šiem 6 procentiem iedzīvotāji ir nopirkuši 22 procentus, un šiem iedzīvotājiem noteikti pieaugs cena kurināmajam, akmeņoglēm. Ja pieņem tā, kā komisija ir pieņēmusi, tad pie vidējās kurināmā cenas — 36 latiem — un tāda sēra satura, kāds ir komisijas priekšā liktais, kurināmais sadārdzināsies par 7,6 procentiem. Manā variantā sadārdzināsies par 2,2 procentiem. Vai mums šis kurināmais tik daudz tiek pielietots valstī, ka visa valsts ir noklāta, teiksim, ar akmeņoglēm? Es jums teikšu, es domāju, ka nav. Mums ir sen pāriets uz centralizētu apkuri, mums bija dabasgāze gandrīz 50 procenti 1990. vai 1989.gadā no kopējās bilances. Mums ir likvidēti šie perēkļi, kas piesārņo lielos apmēros dabu. Mans priekšlikums par šo punktu tātad ir 50 santīmi un 20 santīmi par procentuālo sēra daudzumu akmeņoglēs.

Otrais priekšlikums - kūdra. Šeit es domāju, es neesmu rēķinājis, cik tas sadārdzinās, bet kūdra mums ir jāizmanto vairāk apkurē tādēļ, ka tas ir vietējais kurināmais. Un cik es zinu, ir kūdra, kuru nevar izmantot citām vajadzībām, kura izmantojama tikai apkurei. Un mums šis process ir jāpaātrina, nevis jāpalēnina, uzliekot mākslīgi kaut kādus grožus.

Trešais priekšlikums — par mazutu. Mazuts mums ir sastādījis kādreiz kopējā bilancē mazāk. Tagad, pēdējā gada laikā, pēdējo divu gadu laikā, tas ir pieaudzis vairāk par dabas gāzi. Kāpēc? Cenu iemesla pēc. Es uzskatu tā — ja mēs gribam tiešām godīgi dabu mazāk piesārņot ar sēru, kas rodas, sadedzinot mazutu, samazināsim monopolcenu dabas gāzei un panāksim to pašu efektu. Un nevienam nepalielināsies cena.

Ceturtais - šķidrie kurināmie. Šķidrie kurināmie mums sastāda, cik es uzzināju, ne vairāk kā 3 procentus kopējā bilancē. Jau tik un tā no šķidrajiem kurināmajiem mēs pēdējos 10, pat 15 gados jau esam Latvijā mēģinājuši aiziet projām. Ja mēs tagad pieliksim vēl šo pusotru latu, tas to procesu vienkārši paātrinās. Bet kādu labumu mēs iegūsim? Mums šie iedzīvotāji, kas patērē šķidro kurināmo Līvānu mājās, būs spiesti, jau ir spiesti mainīt savus apkures radiatorus. Tātad būs kapitālieguldījumi.

Par dabasgāzi. Dabasgāze ir vienīgā pozīcija, kur Spuģa kunga un Graudiņa kunga priekšlikumi atbalstīti. Par to paldies! Es domāju, ka jūs, cienījamie deputāti, man palīdzēsiet, nobalsosiet par maniem priekšlikumiem, ja jūs vispār gribat balsot pret. Var būt, ka šeit ir pārāk stingri, jo es jums nosaucu šos procentus. Mazuta gadījumā šis pieaugums sastādīs manā skatījumā 2,9 procentus, bet, tā kā privātajiem mēs mazutu nepērkam, bet pērkam siltumu, šis sadārdzinājums siltumam pie 13,5 latiem par gigakaloriju sastādīs pusotru procentu. Bet tas varbūt mūs ievirzīs kaut kādā kārtībā. Un var būt, ka ir vajadzīgi tiešām līdzekļi arī dabas aizsardzībai, kaut arī tie tiks, es saprotu, pārdalīti citām vajadzībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Ēriks Kaža.

 

A.Seile (LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Balsojums par 7.pielikumu ir mūsu lielā izšķiršanās. Par ko mēs esam? Vai mēs gribam dabas, tas ir, Vides aizsardzības ministrijas specbudžetā ieskaitīt vēl dažus liekus latus, vai mēs gribam izņemt šos latus no pensionāru kabatām? Ja mēs nobalsojam par šo pielikumu, vienalga, kādā variantā, diemžēl man jāsaka, arī Spuģa kunga variantā, palielināsies akmeņogļu, gāzes, mazuta un kūdras cenas un izmaksas. Ja mēs svītrojam šo pielikumu, viss paliks tā, kā ir pašreiz bijis. Vai cilvēks spēj izdzīvot ilgāk nekā daba? Un es kā “zaļo” ideju atbalstītāja šoreiz ilgi domāju, nākt šeit tribīnē vai ne. Bet maznodrošināts cilvēks spēj izdzīvot īsāku laiku nekā Latvijas daba. Tad, kad Latvijā būs kārtība, tad arī pacelsim šo nodokli un ieskaitīsim budžetā. Aicinu svītrot 7.pielikumu!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Es atvainojos! Ēriks Kaža, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, un pēc tam — Aivars Endziņš. Es jūsu iesniegumu biju nolicis jau malā. Lūdzu!

 

Ē.Kaža (DPS). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jau gandrīz viss ir pateikts. Patiešām. Un Seiles kundze pareizi teica, ka šodien vajag pieņemt lēmumu, vai mēs patiešām gribam celt un celsim šos nodokļus. Ja celsim, tad nekādu problēmu nav. Vēl mēs varam padomāt par to, ka vēl kaut kur vajag naudiņas, un mēs varam to savākt no visiem pensionāriem, no visiem pārējiem. Ja šodien kādam ir garantija, ka visi šogad samaksās par kurināmo, piemēram, man tādas garantijas nav, jo parādi stāv no pagājušā gada un no aizpagājušā gada. Parādi ir. Pieliksim vēl. Un jūs domājat, viņi vairāk samaksās? Nē, viņi samaksās mazāk. Tas ir skaidrs. Pareizi tika pateikts — mēs dzīvosim ne tikai šodien, mēs dzīvosim arī rīt, un, ja rīt tieši ekonomika strādās labāk, mums būs lielāka alga, es būšu pirmais, kurš balsos arī par to, ka varbūt pielikt šos pašus nodokļus kurināmajam. Bet šodien, kad valstī ir ekonomiskā krīze, es neesmu pārliecināts par to, ka tiešām vajag atbalstīt priekšlikumu, ka tādus nodokļus vajag.

Es nevaru piekrist arī Siliņa kungam, kurš pateica: “Mēs stimulēsim tagad koku izmantošanu. Tas ir vietējais dabas resurss.” Es atvainojos, kūdra arī šeit ir vietējā, bet kūdru mēs neatbalstīsim, kaut es jau zinu daudzus uzņēmējus, kas šodien grib no Latvijas to pašu kūdru uz Sanktpēterburgu vest, lai kurinātu tur. Viņi izkalkulējuši, ka tas ir lētāk par 10 procentiem nekā ogles, kaut es nekad nedomāju, ka Krievija ir tāda nabaga valsts, kurai nav ne ogļu, ne gāzes, un tā tur ir lētāka. Bet, vienalga, viņi ir gatavi šeit pirkt kūdru. Bet mēs esam gatavi aplikt to kūdru. Mēs jau vienreiz aplikām šajā pašā likumā kūdru ar nodokli un apliksim vēl. Tas nozīmē, ka mēs stimulēsim to, lai šo kūdru šeit neizmantotu. Kungi, es saprotu, ka labāk to visu nopirkt kaut kur ārzemēs un stimulēt, lai ārzemēs cilvēki strādā un viņiem būtu darbs. Un vietējiem strādāt nevajag. Tātad šeit es negribu daudz uzstāties, bet cilvēki, kuri par mums balsoja, neatbalstīs šo lēmumu, tāpat kā viņi neatbalstīja lēmumu pievienot vēl vērtības nodokli pie kurināmā, un tāpat viņi neatbalstīs, kad sapratīs, ka viņiem par to pašu siltumu, par karsto ūdeni vajadzēs maksāt vairāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš! Pēc tam — Indulis Emsis.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Tā nu sagadījās, ka es nebiju Rīgā, kad šis likumprojekts tika izskatīts un akceptēts šeit pirmajā lasījumā, kad Vides aizsardzības klubs bija sagatavojis skaistas bučotājas meitenes katram deputātam, kad tika pasniegts Trīszvaigžņu ordenis Ulmes kungam. Tad viņš man teica, ka žēl, ka es nebiju. Priekš manis speciāli esot bijušas sagatavotas divas meitenes, jo es esot viens no tiem lielākajiem pretiniekiem. Un es tāpēc, gatavojoties šim otrajam lasījumam, paņēmu un iepazinos ar stenogrammu, ko katrs ir runājis, kā ir vērtējis šo likumprojektu un visus šos attiecīgos pielikumus. Un es skatījos, ka Ābiķa kungs saka, ka sāls ir tur, ka dabas resursu izmantošana ir jāpadara racionāla un efektīva un ka cilvēki samaksās nodokli, bet lielāko daļu no šā nodokļa viņi dabūs atpakaļ. Šeit bija ļoti labs, sulīgs komentārs no Staša kunga puses, no citu deputātu puses, bet es visvairāk pievērsu uzmanību tam, ko runāja ministra kungs - Emša kungs. Viņš šeit runāja par to, ka ir izstrādāta speciāla datorprogramma, un, ja mēs runājam par tiem skaitļiem, kas šobrīd ir iekļauti sarakstā, tad arī tāda programma ir radīta un ir smalki aprēķināts, cik tas izraisa sadārdzinājumu. Un te viņš saka tā: “Te es varu atbildēt pilnīgi precīzi. Pavisam patēriņa groza sadārdzinājums ir par 1,51 procentu, kas sastādās nepārtikas daļā 2,12 procenti un pārtikas daļā 0,91 procents. Komunālo pakalpojumu sadārdzinājums ir visaugstākais, un tas sasniedz 3,06 procentus.” Un tā tālāk. Vakar “Panorāma” rādīja, kāda mums ir inflācija, ka plānota ir bijusi 15 procentu inflācija. Mēs esam sasnieguši pašreiz 15,2 procentu inflāciju. Un šeit mēs runājam tagad par to, ka, ja mēs nepieņemsim šo likumu ar visiem tā pielikumiem, tad mēs nodarīsim lielu kaitējumu dabai. Bet Seiles kundze jau šeit būtībā to pateica. Vai mēs tādā pašā veidā, saudzējot dabu, pēdiņās, manuprāt, nesaudzēsim cilvēku? Kā būs ar cilvēka maku, ar viņa veselību? Jo cilvēkam būs jāsalst, viņš nevarēs par šo kurināmo tādas summas samaksāt.

Bet, ja mēs paskatīsimies vispār kompleksi, es galu galā neticu Emša kunga apgalvojumam par šo 1,51 procenta palielinājumu patēriņa grozam. Manuprāt, šis palielinājums ir daudz, daudz lielāks, jo sākas jau ne tikai ar šo 7.pielikumu. Tas sākas ar smiltīm, ar ģipša izstrādājumiem, kas vajadzīgi būs, ar kaļķi un tā tālāk, un tā joprojām, ar būvmateriāliem. Uz pirmo lasījumu tad tika pateikts, it kā esot speciālistu viedoklis uzklausīts, tas tādu nelielu sadārdzinājumu tikai došot, tā ka nekādu problēmu nav. Mēs varēsim konkurēt gan pasaulē, gan arī šeit būs pilnīgi pietiekoši. Bet, ja mēs paņemsim visu to kompleksi, ja mēs gribam ražot arī kādu lauksaimniecības produktu, tad laikam ir acīmredzot gan jābūvē varbūt siltumnīca vai kūts, ir vajadzīgi būvmateriāli. Tas maksās, tas būs sadārdzinājums. Ja mēs gribēsim izaudzēt kādu gurķi vai tomātu, tad acīmredzot viņš ir jālaista. Atkal tātad par ūdeni būs jāmaksā. Ja mēs viņu nepatērēsim svaigā veidā, bet patērēsim iesaiņotā veidā, tātad, ja viņš būs kādā taras iesaiņojumā, tad par to atkal nāks klāt, būs jāmaksā. Un man liekas, ka, lūk, tas jau sastādīs kopā pat daudz, daudz vairāk.

Ja tagad mēs paskatāmies — pensionāri gaida visu laiku indeksāciju. Pēdējo indeksāciju, ko paši pensionāri uzskata, ka tā ir smieklīga, par pāris latiem, mēs momentāni ar šāda likuma pieņemšanu ar visiem tā pielikumiem, jau tā niecīgo indeksāciju, kura būtībā nesedz to inflācijas pieaugumu, kāds ir, padarīsim vēl niecīgāku. Tāpēc es tomēr aicinātu cienījamos deputātus padomāt par to. Es nezinu, vai mēs redzam varbūt tikai cilvēkus ar bieziem makiem un ar “mersedesiem”, rūpniekus, bet man liekas, ka mēs absolūti nemaz neredzam vienkāršo mirstīgo cilvēku, kurš iztiek no savas nelielās algas. Vēl jo vairāk, viņš iztiek no pensijas. Es tāpēc aicinu atbalstīt ne tikai šā 7.pielikuma noņemšanu, bet es katrā gadījumā lūdzu priekšsēdētāju to fiksēt. Es aicinu arī Kārtības ruļļa 136.panta kārtībā atgriezt šo likumprojektu atpakaļ komisijai, lai komisija tomēr pastrādātu, lai iedotu reālus aprēķinus, skaitļos, nevis kaut kādos procentos, cik konkrēti tas maksās vienkāršam cilvēkam, kā sadārdzināsies viņa dzīve un kā viņš varēs savilkt galus kopā. Jo automātiski tas būs ne tikai individuālais patērētājs, kam ir individuālā māja, kurā ir centrālapkure vai krāsns apkure, bet tie būs arī komunālie maksājumi. Un vēl jo vairāk — ja Saeima neatcels šo pievienotās vērtības nodokli komunālajiem maksājumiem, tad man liekas, ka tik tiešām mēs varbūt arī vēlēšanas nesagaidīsim, ka vēlētāji pirms tam mūs patrieks no šejienes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Emsis - valsts ministrs. Lūdzu!

 

I.Emsis (vides aizsardzības valsts ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāj! Saeima! Es gribu dot tikai dažus skaidrojumus par šiem cipariem, par 7.tabulas būšanu vai nebūšanu šajā likumā. Un tātad 7.tabulas slodze uz iedzīvotājiem ir 1,25 procenti. Man šie dati tiešām ir, mēs ar viņiem komisijas locekļus ļoti rūpīgi iepazīstinājām, un līdz ar to arī komisijas viedoklis šeit ir pozitīvs šajā jautājumā. Es gribu ļoti, ļoti uzsvērt, ka šajos pārejas noteikumos ir noteikts, ka šī nodokļu slodze būs tikai 1997.gadā. Tātad 1996.gadā nodoklis 7.tabulas sakarā darbojas tikai par vienu pusi, tātad par 0,5 tas tiek samazināts 1996.gadā jeb, pareizāk sakot, netiek iedarbināts pilnā apmērā. Tātad 1996.gadā šī nodokļa slodzei ir ap 0,6 procentiem pieaugums šajā virzienā.

Otrs, ko es gribētu pieminēt. Paskatieties uz šī nodokļa sadalījumu, kur viņš paliek, jo šeit izskanēja drusku nepamatots pārmetums, ka tas ir šīs ministrijas specbudžets. Tas ir valsts specbudžets, ne ministrijas specbudžets. Valsts. Un 80 procenti no šī ienākuma aiziet sēra satura mazināšanai tajos uzņēmumos, kuri lieto attiecīgo kurināmo. Tā ir pirmā ailīte šajā sadaļā, jūs redzat viņu, 80 procenti. Tātad valsts slodze šī nodokļa menedžēšanai, visas sistēmas uzturēšanai un vides aizsardzības tālākai veicināšanai ir tikai 20 procenti. Tas ir ļoti svarīgi.

Tālāk par to, ko mēs iegūstam un ko mēs zaudējam. Ņoti interesanti aprēķini tika izdarīt Hārvarda universitātē, kur studē mūsu ministrijas speciālisti. Tur aprēkināja šī nodokļa efektivitāti vai zaudējumus, un šie aprēķini pēc Hārvardas metodikas ir tādi, ka vides aizsardzībai un slimību ārstēšanai mēs izlietojam 900 reizes vairāk līdzekļu nekā šī visa nodokļa slodze kopsummā sastāda. Tātad mēs, taupot vienā vietā, zaudējam 900 reizes vairāk citā. Šeit ir ļoti uzmanīgi jāskatās, jo vides problēmas ir tās, kur nevar tik lineāri mērīt, kā mēs dažkārt mēdzam to darīt. Es arī gribu teikt to, ka mēs šeit ar šo 7.tabulu dodam priekšroku vietējam kurināmajam, konkrēti koksnei un šķeldai, par ko šeit tika runāts. Un šīs vairāk nekā 100 katlumājas, kas šodien tiek pārbūvētas uz lokālo kurināmo, ir tam spilgts piemērs, kas dod vēl vienu ekonomisku stimulu šādu pāreju realizēt.

Un vēl viena piebilde. Šāds dabas resursu nodoklis ir arī parasta prakse ne tikai Rietumeiropas valstīs, bet arī Austrumeiropas valstīs, un konkrēti es gribu šeit pieminēt valstis, kurās tas jau ir spēkā. Tā ir Igaunija un Ungārija, piemēram. Un pārējās valstis ļoti intensīvi šobrīd strādā pie analoģiska likuma izstrādes. Es saprotu, ka ir priekšvēlēšanu laiks, bet tomēr mani nedaudz pārsteidza tas, ko teica kolēģe deputāte Anna Seile, ka visu šo tabulu vajadzētu svītrot. Es domāju, ka tas ir tik strikts solis, kas padara šī likuma ieviešanu vispār ļoti problemātisku. Un tas tad būtu faktiski šī likuma gals, nemaz tālāk neejot. Tāpēc tiem deputātiem, kas ļoti šaubās par šiem mūsu izvirzītajiem argumentiem, par komisijas slēdzienu, par mūsu aprēķiniem, es ļoti iesaku ieskatīties deputāta Modra Spuģa priekšlikumos, jo tie nesagrauj šo likumprojektu kopumā. Es pieļauju, ka sākuma stadijā mēs varētu likumprojektu darbināt, arī ieviešot šos Modra Spuģa ieteikumus. Paldies par uzmanību!

Turpinājums nākamajos numuros