INFORMĀCIJA

Patiesība par Eduardu Ulmani

Vakar, 24.augustā, Iekšlietu ministrijā sarīkotajā preses konferencē žurnālisti tika iepazīstināti ar ministrijas rīcībā nonākušiem dokumentiem, kas atspoguļo Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tēva Eduarda Ulmaņa biogrāfijas faktus.

Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons preses konferencē teica: “Iekšlietu ministrijas rīcībā ir dokumenti, kas apliecina sekojošo. Tās nesenās publikācijas presē par to, ka Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa tēvs Eduards Ulmanis ir bijis saistīts ar nacistiskās Vācijas slepenajiem dienestiem un tādēļ 1940.gada vasarā mēģinājis nelegāli izbraukt uz Vāciju un arestēts, ir melīgas un nepatiesas. Eduarda Ulmaņa krimināllieta joprojām atrodas Krievijā, Maskavā. Tomēr Iekšlietu ministrija ir ieguvusi E.Ulmaņa krimināllietas kopiju. Iepazīstoties ar E.Ulmaņa krimināllietas materiāliem, kļūst skaidri patiesie iegansti, kādēļ viņš 1940.gada vasarā, pēc tam, kad Latviju bija okupējusi Padomju Savienība, gribēja nelegāli nokļūt Vācijā.

1940.gada 24.jūlijā E.Ulmanis tika apcietināts un nopratināts Politiskās policijas pārvaldē. Nopratināšanas protokolā ir fiksēts nepārprotami, kādēļ E.Ulmanis nelegāli gribēja nokļūt Vācijā. Pirmkārt: no bijušā Latvijas prezidenta privātsekretāra Jāņa Ruduma Eduards Ulmanis uzzinājis, ka Kārlis Ulmanis ir nosūtīts uz Krieviju un pēc tam varēšot doties uz Šveici. Ņemot vērā K.Ulmaņa veselības stāvokli, E.Ulmanis gribējis būt viņa tuvumā, lai vajadzības gadījumā varētu sniegt palīdzību. Otrkārt: E.Ulmanis sapratis, ka viņu, K.Ulmaņa radinieku, okupācijas varas iestādes varētu sākt vajāt. E.Ulmanis gribējis no šīs vajāšanas izbēgt. Treškārt: E.Ulmanis nelegāli mēģinājis bēgt no okupētās Latvijas tādēļ, ka legāla izceļošana uz Vāciju vairs nav bijusi iespējama. Rūpīgi iepazīstoties ar E.Ulmaņa krimināllietu, var pārliecināties, ka Latvijas prezidenta tēvam nav bijusi nekāda saistība nedz ar abvēru, nedz ar citiem nacistiskās Vācijas slepenajiem dienestiem. Publikācijas presē, kas apmeloja E.Ulmani, tika sagatavotas, izmantojot atsevišķus citātus no viņa krimināllietas. Šie melīgie raksti tika publicēti, lai mestu ēnu uz tagadējo Latvijas prezidentu G.Ulmani. Un šo publikāciju nolūks bija atriebties Latvijas prezidentam pēc tam, kad viņš bija pieņēmis lēmumu nebraukt uz Maskavu un nepiedalīties Uzvaras svētku svinībās.”

Iekšlietu ministrs piebilda, ka IeM ar iepriekšminētajos rakstos atspoguļoto faktu noskaidrošanu nodarbojusies, kopš to publicēšanas brīža. Tomēr E.Ulmaņa krimināllietas kopiju IeM ieguvusi tikai apmēram pirms mēneša. Taču presi iepazīstināt ar materiāliem no šīs krimināllietas kopijas nebija iespējams, jo Latvijas prezidents atradās atvaļinājumā. E.Ulmaņa krimināllieta tieši skar Latvijas prezidentu un viņa ģimeni. Tādēļ bija nepieciešams vispirms G.Ulmani iepazīstināt ar šīs krimināllietas kopiju.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, iekšlietu ministrs attiecās sniegt informāciju par to, kā IeM ir ieguvusi E.Ulmaņa krimināllietas kopiju. Uz jautājumu, vai Latvija šajā sakarībā neiesniegs Krievijai protesta notu, iekšlietu ministrs teica: “Iesniegt protesta notu Krievijai — tā ir Ārlietu ministrijas kompetence. Iekšlietu ministrijas kompetencē bija iegūt E.Ulmaņa krimināllietas kopiju, iepazīties ar šiem dokumentiem un par tiem informēt sabiedrību.”

Preses konferences noslēgumā žurnālistiem tika izsniegti fragmenti no E.Ulmaņa krimināllietas kopijas.

Viesturs Avots,
“LV” tieslietu nozares redaktors