VFR aizsardzības ministrs — atvadoties no Latvijas

— Latvija nesāk no nulles, jūsu valsts atgriežas Eiropā, — tā VFR aizsardzības ministrs Folkers Rīe teica aizvakar, 23.augustā, preses konferencē savas divu dienu vizītes noslēgumā Latvijā. Un turpināja: “Šodien mums ir skaidrs, cik daudz Latvija pēdējos gados ir izdarījusi, atgriežoties Eiropas ģimenē, kurai Latvija un visas trīs Baltijas valstis pieder.” Tālāk Folkers Rīe pakavējās pie sentimentāla brīža Rīgā, kad, no rīta atmostoties viesnīcā, juties kā mājās. “Mums ir jāatskatās uz savu vēsturi, kurā mūsu attiecībām likti gadsimtiem ilgi pamati,” turpinājumā teica VFR aizsardzības ministrs, “Latvijai nav jāmeklē savs ceļš. Šis ceļš ir skaidri zināms. Tas ir ceļš, kas ved atpakaļ uz Eiropu un kolektīvo drošību.”

Folkers Rīe pieskārās arī traģiskajam Molotova–Ribentropa paktam, kura 56.gadskārta bija vakar. “Mēs jūsu zemē esam zīmīgā datumā,” viesis teica. “Vācija šajā gadsimtā ir nodarījusi daudz ļauna. Es zinu, ka arī jūsu Valsts prezidenta tuvs radinieks tika deportēts un nav pat zināma viņa kapa vieta. Mūsdienu Vācija jūt savu atbildību par pagātnes notikumiem un ir gatava sniegt Latvijai palīdzību tās ceļā uz Eiropu.”

Ministrs apliecināja VFR vēlmi sniegt palīdzību Baltijas bataljonam, kuru viņš vērtējot visnotaļ augstu. Pēc Folkera Rīes domām, Baltijas bataljona politiskā nozīme esot pat augstāka par militāro, jo bataljona izveidē piemērots pēckara gados Rietumeiropā aizsāktais starptautisku vienību veidošanas princips.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, VFR aizsardzības ministrs izteica domu, ka Latvijai tās ceļā uz Eiropas struktūrām un konkrēti NATO nevajadzētu orientēties tikai uz ierasto “Vācijas–Polijas asi”. “Kā putnam, lai tas lidotu, vajag divus spārnus, tā arī Latvijai vajag divus atbalsta punktus, un otrs varētu būt Ziemeļvalstis,” teica Folkers Rīe un atgādināja lielās politiskās pārmaiņas Ziemeļvalstīs. Pēc ministra vārdiem, pēdējā Eiropas Savienības “atvēršanās” notikusi tieši Ziemeļu virzienā un Latvijai ar šo faktoru vajadzētu nopietni rēķināties. Augstais viesis arī izteica domu, ka ceļā uz Eiropu Latvijai nevajadzētu pārspīlēti akcentēt NATO lomu — ļoti efektīva iekļaušanās iespējama arī caur Eiropas Savienību. Folkers Rīe atgādināja Latvijas garo robežu ar Krieviju un izteica gandarījumu, ka viņa viedoklis arī šajā jautājumā saskan ar Latvijas valsts vadītāju viedokli: tas ir, Latvijas un Krievijas robežai jābūt miera robežai. Tāpat kopīgs esot viedoklis, ka ikvienai valstij grūti panākt saprašanos, ja tā iepretim otrai valstij redz antagonistiskas attiecības.

Par spekulatīvu Folkers Rīe nosauca kāda žurnālista jautājumā izskanējušo pieņēmumu, ka varētu pastāvēt saraksts par NATO uzņemamo jauno locekļu secību. “Šādu sarakstu nav,” vairākkārt uzsvēra VFR aizsardzības ministrs. NATO struktūrās gan esot izskanējis viedoklis, ka paplašināšana būtu jāsāk ar Kipru un Maltu, taču Vācijas uzskats esot: paplašināšana jāsāk arī ar jaunajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kas atguvušas neatkarību un atjaunojušas demokrātiju.

Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par jaunāko militāro attīstību Čečenijā un tās iespaidu uz Eiropas kopējo drošību augstais viesis atbildēja: “Es uzskatu, ka Čečenijā iespējams vienīgi politisks atrisinājums. Tas, ko Krievija izraisījusi, vērtējams kā milzīga kļūda, no kuras cieš čečeni un arī pati Krievija, kurai tagad jānodarbojas ar sekām. Ceru, arī Krievijas vadība saprot, ka Čečenijā iespējams vienīgi politisks atrisinājums.”

Vakar priekšpusdienā, pēc preses konferences, VFR aizsardzības ministrs Folkers Rīe no Rīgas devās uz Tallinu.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors