DIPLOMĀTIJA

Latvija gaida draudzīgās Somijas prezidentu

Pirmdien un otrdien, 28. un 29.augustā, notiks Somijas Republikas prezidenta Marti Ahtisāri ( Martti Ahtisaari ) valsts vizīte Latvijā. Tās laikā augstais viesis tiksies ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu un Ministru prezidentu Māri Gaili. Vizītes laikā notiks arī Latvijas un Somijas ārlietu ministru un lauksaimniecības ministru sarunas. Pirmajā vizītes dienā Somijas Republikas prezidents noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un iepazīsies ar uzņēmumu “Lattelekom”, bet diena beigsies ar svinīgām vakariņām, ko Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pils valsts svētku zālē rīkos par godu augstajam viesim. Vizītes pirmajā dienā abu valstu ārlietu ministri arī parakstīs aktu par Latvijas vēstniecības ēkas Helsinkos nodošanu. Vizītes otrā diena sāksies ar abu prezidentu preses konferenci Rīgas pilī. Pēc tam prezidenti dosies uz Jelgavu, kur Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiksies ar Latvijas lauksaimniekiem, studentiem un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī universitātes vadību. No Jelgavas prezidenti dosies ekskursijā uz Rundāles pili. Augstā viesa valsts vizīti otrdienas pēcpusdienā noslēgs ar Somijas prezidenta rīkotu pieņemšanu Rīgas Latviešu biedrības namā, un pavadīšanas ceremoniju lidostā “Rīga”.

Viņa ekselence Marti Ahtisāri, Somijas Republikas prezidents, dzimis 1937.gada 23.jūnijā. Pēc izglītības viņš ir plaša profila skolotājs. Kopš 28 gadu vecuma strādā Somijas Ārlietu ministrijā — sākumā par Attīstības un sadarbības biroja sekretāru, pēc tam par sekcijas vadītāju. 1972. — 1973.gadā Marti Ahtisāri bija Ārlietu ministrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības departamenta direktora vietnieks. 1973.gadā viņš tika iecelts par Somijas vēstnieku Tanzānijā un vienlaikus bija akreditēts arī Zambijā, Somālijā un Mozambikā. Šos pienākumus M.Ahtisāri pildīja līdz 1977.gadam. Pēc tam četrus gadus viņš bija ANO pilnvarotais pārstāvis Namībijā, kā arī (1978. līdz 1986.gadam) ANO ģenerālsekretāra speciālais pārstāvis Namībijā. No 1984. līdz 1986.gadam Marti Ahtisāri atkal strādāja Somijā — bija Ārlietu ministrijas Starptautisko attiecību un sadarbības departamenta valsts sekretāra vietnieks. 1987.gadā viņu iecēla par ANO ģenerālsekretāra palīgu administrācijas un valdības jautājumos. Vienlaikus 1989. — 1990.gadā M.Ahtisāri bija arī ANO operāciju vadītājs Namībijā. 1991.gadā M.Ahtisāri kļuva par Somijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru. 1992. — 1993.gadā viņš bija Bosnijas — Hercogovinas darba grupas priekšsēdētājs Starptautiskajā konferencē par bijušo Dienvidslāviju. 1993.gadā Marti Ahtisāri šajā konferencē tika iecelts īpašā padomnieka statusā un kļuva arī par ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi bijušajā Dienvidslāvijā. Kopš 1994.gada 1.marta Marti Ahtisāri ir Somijas Republikas prezidents.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Somijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Hannu Mikaels Hemeleinens ( Hannu Mikael Hämäläinen ) — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

— Jūsu ekselence, atļaujiet Jūs apsveikt ar stāšanos šajā augstajā amatā!

— Liels paldies. Esmu ļoti priecīgs, ka man tagad ir iespēja strādāt tieši Latvijā. Ceru, ka mans darbs jūsu valstī būs sekmīgs.

— Gaidāms ļoti svarīgs notikums mūsu valstu attiecībās — Somijas prezidenta valsts vizīte Latvijā.

— Mūsu vēstniecība un es pats esam ļoti priecīgi, ka šī vizīte “sakrīt” ar mana darba sākumu. Būs iespējams satikties ar visām svarīgākajām personām un uzreiz sākt intensīvu darbu.

— Ko šī vizīte Jūsuprāt dos mūsu abu valstu tālākajās attiecībās?

— Jāņem vērā, ka abas mūsu valstis tagad ir pavisam citādākā situācijā, jo gada sākumā Somija iestājās Eiropas Savienībā un arī Latvija ir parakstījusi Eiropas Savienības asociēto līgumu. Tāpēc uzsvari dažādos jautājumos ir mainījušies. Protams, ekonomiskajā sadarbībā vēl ir daudz baltu lappušu, ko vajag aizpildīt.

— Kas Jūsuprāt ir pats aktuālākais?

— Pašlaik mūsu valstu savstarpējās attiecības attīstās ļoti labi. Latvijai pats aktuālākais ir integrācija Eiropas struktūrās. Domāju, ka tieši šogad ļoti veiksmīgi attīstīsies mūsu sadarbība ekonomikas un tirdzniecības, tāpat investīciju jomā.

Ņoti labi līdz šim attīstījušies arī kultūras sakari starp mūsu valstīm — mūziķu, gleznotāju kontakti un vēl citi.

— Manai pēckara paaudzei priekšstati par Somijas valstiskumu un Somijas ārpolitiku ilgus gadus bija nesaraujami saistīti ar prezidenta Kekonena vārdu!

— Prezidents Ahtisāri ļoti daudz braukā pa valsti. Tādējādi viņš, salīdzinot ar iepriekšējiem Somijas prezidentiem, ir daudz tuvāks cilvēkiem. Runājot par prezidentu Kekonenu, jāatceras, ka Somijai tas bija ārkārtējs laiks. Prezidenti, kas nāca pēc viņa, jau varēja strādāt pavisam citā situācijā.

— Jā, Somiju Otrā pasaules karā pastāvīgi apdraudēja tās lielā kaimiņvalsts. Vai uzskatāt, ka Jūsu valsts situācija drošības jomā ir mainījusies pēc PSRS sabrukuma?

— Protams, šobrīd neviens nemazina Kekonena veikumu savā laikā. Vai Somija tagad jūtas drošāka? Uz šo jautājumu ir ļoti grūti dot vienkāršu atbildi. Jāņem vērā, ka lielo valstu pretimstāvēšana ir izzudusi. Palielinājusies kopējā drošība visā Eiropā. Protams, pastāv arī tādi nepatīkami momenti kā konflikti bijušajā Dienvidslāvijā.

— Somijas vēstniecība Latvijā atsāka darbu jau drīz pēc mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas, un šajā laikā ir daudz padarīts. Kā Jūs vērtējat mantojumu, ko saņēmāt no sava priekšgājēja, iepriekšējā Somijas vēstnieka?

— Manuprāt pēc iepriekšējā vēstnieka visi darbi ir atstāti ļoti labā stāvoklī. Pirmie gadi mūsu vēstniecībai bija svarīgi kā jau “pionieru gadi”, kad vajadzēja dibināt sakarus starp cilvēkiem, starp divu valstu amatpersonām. Tie patiešām bijuši ļoti nozīmīgi gadi. Protams, pamazām, vai nu manā laikā vai vēlāk šīs attiecības vajadzēs vēl paplašināt. Sakari starp valstīm jau ir ļoti niansēti: sākumā jānodibina kontakti starp uzņēmumiem, starp vienkāršiem cilvēkiem. Tas savukārt paplašina starpvalstu kontaktus. Protams, ļoti svarīga ir diplomātisko sakaru attīstība.

— Acīmredzot Jūsu vēstnieka darba laikā Rīgā notiks Somijas vēstniecības pāriešana uz savām vēsturiskajām telpām — māju, kurā pirms Otrā pasaules kara atradās Somijas sūtniecība.

— Jā, tā tas ir. Tūdaļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un mūsu valstu diplomātisko sakaru atjaunošanas mēs 1991. gada septembrī ieradāmies Rīgā un atradām arī šo ēku. Protams, mēs vēlējāmies šo ēku saņemt atpakaļ. Dažu iemeslu dēļ šī iecere aizkavējās, taču tagad jau esam nonākuši tik tālu, ka ēkā iesākts remonts. Esam ļoti apmierināti ar savu ēku tieši tradīcijas dēļ — tas ir mūsu senais īpašums. Turklāt šis nams ir ļoti labs arī pats par sevi. Tāpēc arī mūs nesarūgtina ilgā gaidīšana.

— Vai pagaidām jums šeit, Teātra ielā, nav pagrūti ar telpām, jo daudzi cilvēki uz vēstniecību nāk pēc Somijas vīzām?

— Jā, jums taisnība. Šeit mums tiešām ir pašauri, un mēs nevaram klientiem piedāvāt tik daudz vietas, kā paši to gribētu. Paldies Dievam, ka pašlaik nav pārāk lielas rindas, un mēs tomēr spējam apmierināt cilvēku vajadzības. Varbūt ne tik labi, kā gribētos, bet tomēr.

— Mūsu valsts sabiedrību interesē gan Jūsu valsts un tās cilvēki, gan, jo īpaši, Somijas vēstnieks Latvijā. Kāds bija Jūsu ceļš uz diplomāta profesiju?

— No 1974. gada es strādāju Somijas Ārlietu ministrijā. Vispazīstamākie man ir konsulārie, juridiskie un pārvaldes jautājumi. Pēdējais mans amats bija ministrijas pārvaldes nodaļas priekšnieks. Ko varu teikt par savu pašreizējo amatu? Nevaru iedomāties citu, kas būtu tikpat interesants kā diplomāta darbs. Nekad no rīta mēs nevaram zināt, kas notiks dienā. Vienmēr jāmācās kas jauns. Principā, strādājot vienā un tajā pašā iestādē, diplomāts visu laiku var tomēr mainīt savus amatus.

Protams, savā tagadējā amatā es gribētu izpildīt visu to, ko no manis sagaida manas valsts varas pārstāvji, kā arī izdarīt visu to, ko cilvēki no manis kā Somijas vēstnieka sagaida šeit. Strādāt tieši uz Latviju atbraucu tādēļ, ka vienmēr esmu interesējies par Somijas kaimiņzemēm un par Baltijas valstīm īpaši. 1991. gadā, kad Baltijas valstīs nodibinājās Somijas vēstniecības, es klusībā pie sevis nodomāju: varbūt kādreiz kļūšu vēstnieks kādā no šīm trim valstīm. Visvairāk man gribējās nokļūt Rīgā, jo Latvija un Rīga no visām trim Baltijas valstīm man patīk vislabāk.

— Vai Jūs jau agrāk esat bijis Latvijā?

— Jā, esmu šeit bijis vairākas reizes, bet tie bija īsi braucieni. Īsas darba vizītes.

— Vai, salīdzinot ar agrākajiem iespaidiem, Jūs jūtat kādas pārmaiņas Rīgā?

— Jā, Jūsu pilsēta ir ļoti pārmainījusies. Ielas, to izskats. Parādījušies daudzi jauni veikali. visur remontē un pārbūvē mājas. Domāju, kad šie atjaunošanas darbi būs pabeigti, būs gatavas jaunās komunikācijas, Rīga kļūs ļoti skaista.

— Kā Jūs vadāt savas dienas Rīgā ārpus darba?

— Jau ļoti sen man brīvajā laikā patīk nodarboties ar burāšanu. Taču pēc tam, kad bērni negribēja kopā ar mani doties izbraukumos, es savu jahtu pārdevu. Man ļoti patīk mūzika, cenšos arī regulāri nodarboties ar sportu, lai allaž būtu formā.

Mīlu lasīt grāmatas. Pašlaik gan viss brīvais laiks aizrit, iepazīstoties ar Rīgu, ar situāciju jūsu valstī.

— Vai profesijas izvēle Jums varbūt bija ģimenes tradīcija?

— Nē, ģimenē pirms manis nav bijuši diplomāti. Doma kļūt par vēstnieku man radās diezgan vēlu. Līdz tam biju apmierināts ar savu darbu.

Mācību laikā es darīju visu iespējamo, ar ko vien mēdz nodarboties studenti. Bet mans pirmais nopietnais darbs bija Finansu ministrijā — no tās es pārgāju uz Ārlietu ministriju. Studējis esmu jurisprudenci. Paralēli šai profesijai daudz interesējos arī par finansēm un ekonomiku. Esmu dzimis 1946. gada 11. jūnijā Helsinkos. Tātad esmu Dvīnis. Man ir 22 gadus vecs dēls un meita, kurai ir 17 gadi. Vispirms mums, protams, jānokārto viņu dzīve un mācības, tāpēc sieva pagaidām ir Helsinkos kopā ar bērniem. Taču divu nedēļu laikā viņa jau divas reizes ir bijusi pie manis Rīgā. Satiksme jau te ir laba — gan ar lidmašīnu, gan arī ar auto — tikai 300 km no Rīgas līdz Tallinai un pēc tam ar prāmi līdz Helsinkiem.

— Vai Jūsu profesija atstājusi kādu iespaidu arī uz bērniem?

— Nē, tā gan nevarētu teikt. Ir gan tāda tradīcija, ka diplomātu bērni bieži vien iet tēvu pēdās, tāpat kā virsnieku dēli bieži kļūst par virsniekiem. Taču manā ģimenē tā nav noticis. Mani bērni interesējas pavisam par citām lietām. Dēls interesējas par filozofiju un valodām. Meita vēl nav izvēlējusies savu tālāko ceļu. Taču vienu viņi ir deklarējuši — ka nevēlas iet tēva pēdās un studēt diplomātiju.

Meita ir jau skaidri pateikusi, ka nevēlas mācīties neko “neinteresantu”. Piemēram, jurisprudenci.

— Vai ar “Latvijas Vēstneša” starpniecību Jūs gribētu vēl ko pateikt mūsu valsts sabiedrībai?

— Mēs Somijā labi saprotam, ka Latvijai un tās iedzīvotājiem pašlaik jāpārdzīvo daudzas problēmas valsts atjaunošanā un modernizēšanā. Taču mēs esam pārliecināti, ka jums tas izdosies.

— Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Foto:Māris Kaparkalējs, “LV”

Arī Jelgava gaida

Otrdien, 29.augustā, Zemgales galvaspilsētu Jelgavu apmeklēs Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri. Nešaubīgi, prezidentam jelgavnieki vēlēsies parādīt XVIII gadsimta arhitektūras pieminekli, pasaulslavenā meistara Bartolomeo Frančesko Rastrelli (1700-1771) projektēto, vairākkārt celto, vairākkārt nodedzināto un šī gadsimta sešdesmito gadu sākumā vēlreiz atjaunoto Jelgavas pili. Tagadējo Latvijas Lauksaimniecības universitātes, bijušās Lauksaimniecības akadēmijas galveno mītni.

Tāpat Somijas prezidentam acīmredzot nepaies secen kādreiz slavenās Pētera akadēmijas (Academia Petrina), tagadējā Vēstures un mākslas muzeja, aplūkošana. Jo vairāk tāpēc, ka šajā kādreizējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona dibinātajā mācību iestādē izglītību ieguvuši trīs vēlākie kaimiņvalstu prezidenti. No 1875. līdz 1882.gadam te mācījies Jānis Čakste, Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents (1922-1927), tāpat Lietuvas Republikas Valsts prezidents Antons Smetona (1919-1920 un 1926-1940), kas par jelgavnieku kļuvis no 1893. līdz 1896.gadam, kā arī Latvijas brīvvalsts trešais Valsts prezidents Alberts Kviesis (1930-1936). Viņš “Academia Petrina”, ko pagājušajā gadsimtā jau dēvēja par Kurzemes guberņas ģimnāziju, mācījies no 1894. līdz 1902.gadam. Šo triju dižo vīru piemiņu tagad atgādina trīs bareljefi pie ēkas fasādes (attēlos). Monumentālais piemineklis Jānim Čakstem, kas atradās akadēmijas priekšā un bija saglabājies, spītējot Otrā pasaules kara negaisiem, tika aizvākts vairākus gadus pēc kara beigām.

Kā jau informēja “Latvijas Vēstnesis” (18.08.1995., nr. 124), sagaidot Somijas Republikas prezidentu, pilsētā tiks pacelti Valsts karogi.

“LV” informācija
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"