Svētki un godadienas

Moldovas Republikā

Moldovas Republikas Goda konsuls Latvijā Vladimirs Burujane— speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Pirms četriem gadiem — 1991.gada 27.augustā — Moldovas Republikas Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. Tagad šis datums ir moldāvu tautas svētku diena — Neatkarības diena.

— Konsula kungs, cik mums zināms, jūs tikko atgriezāties no savas tēvzemes, kur bijāt aizņemts atbildīgās lietās...

— Patiešām, šis brauciens bija saistīts ar Latvijas Republikas valdības delegācijas vizītes sagatavošanu Moldovas Republikā. Vizīte paredzēta pašā septembra sākumā. Laika atlicis maz, bet rūpju ir atliku likām! No šīs vizītes daudz gaida gan Moldovā, gan Latvijā. Ceram, ka gaidāmās sarunas būs lielu darbu iesākums, ievadīs jaunu posmu mūsu valstu savstarpējās attiecībās.

— 1991.gada augusts bija vēsturisks laiks jūsu tautas dzīvē. Pastāstiet, lūdzu, kā viss notika, kā tika proklamēta Moldovas neatkarība, kādas pārmaiņas notikušas jūsu valsts dzīvē, tās ekonomikā, kā tiek vērtēts jau paveiktais un kas būs jādara, tā sakot, rītdien!

— 1991.gada 27.augustā Moldovas Republikas parlaments vienbalsīgi nobalsoja par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Augusta notikumi Maskavā bija pēdējais piliens, lai sāktu līt pāri malām tas kauss, kurā bija krājusies mūsu neuzticēšanās tiem, kas domāja, ka viņiem viss ir atļauts. Desmitiem un simtiem tūkstošu ģimeņu tajā 19.augusta rītā juta nožēlas par to, ka tās bija kļuvušas par tik neprognozējama režīma ķīlniecēm. No šīs vispārējās nožēlas tad arī radās vienprātība, kādā tika pieņemta Neatkarības deklarācija.

Nevēlēšanās samierināties ar to, ka mūsu likteni, mūsu bērnu likteni bez mūsu līdzdalības lemj cilvēki, kurus nekas nesaista ne ar mūsu zemi, ne ar tās tautu, pamudināja mūs uzņemties atbildību par savu nākotni. Pasludinot mūsu valsts neatkarību, tika apliecināts, ka Moldovas Republika grib attīstīties kā demokrātiska, tiesiska valsts.

Četros gados mūsu valstij nācies piedzīvot daudz nedienu, smagu likteņa triecienus. Te var minēt 1992.gada pavasara un vasaras bruņoto konfliktu republikas austrumu rajonos ar separātistiem, kas uzbruka Moldovas teritoriālajai integritātei, neatzītu veidojumu radīšanurepublikas dienvidos 1993.gada lielo sausumu, 1994.gada krusu, viesuļvētras un plūdus, kas diemžēl prasīja arī cilvēku upurus.

Aizvadītājos četros gados Moldova nostiprinājusies starptautiskajā arēnā. Mūsu valsti atzinušas vairāk nekā 130 pasaules zemes, ar 100 no tām esam nodibinājuši diplomātiskās attiecības. Pašlaik Moldovā akreditēti 42 vēstnieki ar rezidencēm Kišiņevā, Bukarestē, Budapeštā, Maskavā un Kijevā. Moldovas Republika jau atvērusi 14 vēstniecības, un tuvākajos divos trijos gados paredzēts atvērt vēstniecības vēl 30 valstīs, bet darba savienošanas kārtībā tiks akreditēti vēstnieki 60 līdz 70 pasaules valstīs.

— Uz kādiem pamatprincipiem bāzējas Moldovas Republikas ārpolitika? Kuram no jūsu valdības ārpolitiskajiem pasākumiem pēc jūsu vērtējuma būs visbūtiskākā nozīme valsts attīstībā nākotnē?

— Ralizēdama pastāvīgas neitralitātes politiku, mūsu republika uzņēmusies saistības nepiedalīties bruņotos konfliktos, politiskās ekonomiskās un militārās savienībās, kuru mērķis ir gatavošanās karam. Republikas teritorija netiks izmantota citu kara bāzu ierīkošanai, tajā netiks ražoti un izmēģināti kodolieroči.

Sevišķu uzmanību Moldovas Republika veltī integrācijai Eiropas struktūrās, kas var mūsu valstij pavērt reālas iespējas nostiprināt nacionālo drošību un nodrošināt teritoriālo integritāti, tādējādi garantējot politiskas stabilitātes nodibināšanos šajā Eiropas reģionā.

Ievērojams notikums republikas dzīvē bija Moldovas iestāšanās Eiropas Padomē. 1995.gada 27.jūnijā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā Strasbūrā Moldovas Republika tika uzņemta šajā starptautiskajā forumā. Mūsu zeme kļuva par trīsdesmit piekto Eiropas valsti un pirmo NVS valsti, kas pievienojās Eiropas Padomei. Balsošana Strasbūrā vainagoja vairākus gadus ilgušo Moldovas tuvināšanās procesu ar Eiropas Padomi. Lai republika tiktu uzņemta Eiropas Padomē, tai vajadzēja demonstrēt savu spēju eksistēt kā neatkarīgai valstij un izpildīt vairākas EP prasības.

— Jūsu valsts panākumi ārpolitiskajā arēnā ir skaidri redzami, un mēs priecājamies par tiem kopā ar jums. Bet kāds stāvoklis ir pašā republikā, kādas ir Moldovas iekšpolitiskās dzīves galvenās iezīmes?

— Svarīgs notikums republikas sabiedriski politiskajā dzīvē bija pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kas notika 1994.gada 27.februārī. Pirmo reizi valsts augstākās likumdevējas institūcijas vēlēšanas notika uz daudzpartija līdzdalības pamatiem. Pārliecinošu uzvaru vēlēšanās guva Moldovas agrāri — demokrātiskā partija un sociālistiskā partija, kas pēc tam izveidoja parlamenta vairākuma frakciju un sastādīja republikas valdību.

Aktīvā darbība, ko parlaments izvērsa tūlīt pēc vēlēšanām, sekmēja vairāku svarīgu likumdošanas aktu pieņemšanu, bet 1994.gada 29.jūlijā tika pieņemta Moldovas Republikas Konstitūcija. Balstīdamies uz jauno Konstitūciju, parlaments pieņēmis likumus, kuru uzdevums ir paātrināt demokrātisko reformu procesu. Pie tam īpaša uzmanība tiek veltīta reformām ekonomikas sfērā, jo no to sekmīgas īstenošanas būs atkarīgs visu to dziļo transformāciju iznākums, kurām iet cauri mūsu sabiedrība.

— Burujanes kungs, vai jūs nevarētu minēt dažus konkrētus piemērus, kas raksturo tagadējās neatkarīgās Moldovas veidolu?

— Makroekonomisko rādītāju analīze liecina, ka līdz 1995.gada vidum pirmā ekonomisko reformu stadija Moldovā tika pabeigta. Tās sastāvdaļa ir cenu liberalizācija, nacionālās valūtas ieviešana un stabila tās kursa uzturēšana, inflācijas samazināšana līdz minimumam. Šā gada 29.jūnijā Starptautiskais valūtas fonds pasludināja Moldovas leju par brīvi konvertējamu valūtu. Republikas parlaments un valdība tagad risina uzdevumu savienot tiesiska, ekonomiska un organizatoriska rakstura pasākumus, lai ar 1995.gada otro pusi sāktu pāreju uz aktivitāti ražošanas un investīciju sfērā.

Moldovas Republikā aktīvi attīstās privatizācijas process. Gribu atzīmēt, ka tas notiek atbilstoši autoritatīvu starptautisko organizāciju un konsultāciju firmu ieteikumiem un ar to tiešu līdzdalību.

— Svētku priekšvakarā negribētos atgādināt trauksmainās 1992.gada dienas, militārās sadursmes, kurās lija asinis. Taču toreizējie notikumi ir neatkarīgās Moldovas Republikas vēsture...

— Saspīlējumu, kas pastāvēja Moldovas Republikas dienvidu rajonos, kur dzīvo gagauzi, izdevās likvidēt, kad parlaments pieņēma likumu “Par Gagauz—Eri (gagauzijas) īpašo tiesisko statusu”. Likums paredz norobežot republikānisko un vietējo varas orgānu pilnvaras, izveidot Gagauzijas Nacionālo sapulci, kā arī nodibināt baškana — vietējās administrācijas vadītāja — amatu, nosakot, ka baškans vienlaikus ir Moldovas Republikas valdības loceklis. Moldovas dienvidu rajonos tika sarīkots referendums, lai noteiktu jaunā administratīvi teritoriālā veidojuma robežas, bet 1995.gada 11.jūnijā notika Gagauzijas baškana un Gagauzijas parlamenta deputātu vēlēšanas. Panāktais kompromiss pierādīja, ka domstarpības var pārvarēt politiskām metodēm.

— Bet kāds stāvoklis ir ar Piedņestru? Bez ziņojumiem par to ir grūti iedomāties gan Krievijas televīziju, gan radio, gan presi...

— Tā saucamās Piedņestras problēmas risināšanā stāvoklis ir sliktāks. Moldovas austrumu rajonos pašpasludinātās Piedņestras Republikas separātistu režīms ir laidis dziļas saknes un nevēlas konstruktīvi, radoši risināt pastāvošās domstarpības.

Moldovas Republikas eksperti izstrādājuši likumprojektu “Par Piedņestras reģiona īpašo tiesisko statusu”, kurā ievēroti EDSO misijas priekšlikumi un citu starptautisko organizāciju pieredze ievērot agrāk panāktās vienošanās un joprojām prasa. Tomēr Piedņestras puse atteikusies atzīt Piedņestras valstiskumu.

Sevišķi akūta problēma Moldovas Republikai vēl arvien ir tās teritorijā izvietotā Krievijas Federācijas 14.armija. 1994.gada 21.oktobrī starp Moldovu un Krieviju valdību līmenī tika parakstīts nolīgums par Moldovas Republikas teritorijā pagaidām dislocēto Krievijas Federācijas militāro formējumu juridisko statusu, izvešanās kārtību un termiņiem. Moldovas puse šo dokumentu ratificēja 1994.gada novembrī, bet Krievijas puse diemžēl novilcina šo procesu.

Vēl vairāk, Krievijas Valsts dome 1995.gada 21.jūnijā pieņēma likumu “Par drošības garantēšanu Krievijas Federācijas 14.armijas dislokācijas zonā”. Tāda rīcība ir pretrunā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem un nozīmē atklātu iejaukšanos Moldovas iekšējās lietās. Jautājums par 14.armijas izvešanu no Moldovas teritorijas bija uzmanības centrā Moldovas prezidenta Mirčas Sņegura un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina tikšanās laikā Maskavā 1995.gada 28.jūnijā. Prezidenti bija vienisprātis, ka armijas izvešanas nolīguma drīzāka stāšanās spēkā ļaus sākt pakāpenisku un organizētu munīcijas un bruņojuma izvešanu, nodrošinot visa no līgumā paredzēto uzdevumu kompleksa atrisināšanu. Atliek cerēt, ka panāktās vienošanās tiks izpildītas un 14.armijas izvešanas problēma tiks atrisināta pozitīvi. Šai armijai trīs gadu laikā jāatstāj Moldovas teritorija.

— Konsula kungs, “Latvijas Vēstneša” lasītājiem būtu interesanti arī uzzināt jūsu domas par abu mūsu valstu savstarpējo attiecību attīstības perspektīvām!

— Tagadējos apstākļos viens no svarīgākajiem katras zemes attīstības kritērijiem ir tās integrētības pakāpe pasaules tirdzniecībā. Tieši tāpēc sevišķi nozīmīgi mūsu republikai ir tirdznieciskie un ekonomiskie sakari. Moldova uztur tādas attiecības ar 85 pasaules valstīm. Aktīvi attīstās imports un eksports tirdzniecībā ar jauniem partneriem, taču Moldovas galvenā orientācija uz tradicionālajiem noieta tirgiem saglabājas. Moldova domā maksimāli attīstīt gan politiskos, gan tirdznieciskos un ekonomiskos sakarus ar Baltijas valstīm, arī ar Latviju. Mūsu valstu savstarpēji izdevīgās sadarbības potenciāls vēl ne tuvu nav pilnīgi izmantots. Moldovas puse un, es ceru, arī Latvijas puse ar kopīgiem pūliņiem un neatlaidīgu darbu apgūs pastāvošās iespējas.

Neatkarības proklamēšanas ceturto gadadienu Moldovas tauta atzīmēs apstākļos, kad tai jārisina daudz problēmu, ar kurām sadūrusies mūsu zeme. Tomēr tas neapēnos mūsu svētkus. Moldovas Republikas tauta ar optimismu un cerībām raugās nākotnē, kas, es ceru, būs labklājības un uzplaukuma, miera un konsolidācijas ēra visiem, kuri dzīvo uz dāsnās Moldovas zemes.

— Paldies par interesanto sarunu!

Ar Moldovas Republikas
Goda konsulu
pēc “Latvijas Vēstneša” lūguma
tikās Marks Jekaraševs