Ukrainā

Vakar, 24.augustā, savus nacionālos svētkus —
Neatkarības dienu — ceturto reizi svinēja Latvijai draudzīgā Ukraina

Ukraina bija otra lielākā republika Padomju Savienībā. Pēc PSRS sabrukuma Ukrainai ar tās 52 miljoniem iedzīvotāju un vairāk nekā 603 tūkstošiem kvadrātkilometru teritorijas pienākas godpilna vieta Eiropas lielāko valstu vidū. Spožas ekonomiskās perspektīvas Ukrainai varētu pavērt tās bagātie dabas resursi‚ auglīgā zeme un lauksaimniecībai labvēlīgais klimats, ievērojamie derīgo izrakteņu krājumi. Ukrainas dzīlēs ir daudz akmeņogļu, dzelzsrūdas, dabas gāzes. Bagātīgi ir arī Ukrainas hidroenerģētiskie resursi.

Diemžēl, neraugoties uz savu seno vēsturi, Ukraina valstisko neatkarību ieguva tikai 1991.gadā. Pirmajos patstāvīgas valsts gados Ukrainai jāsastopas ar lielām ekonomiskajām un arī politiskajām grūtībām, ko rada šīs bagātās zemes ciešā pakļaušana kopīgajām PSRS interesēm septiņos gadu desmitos. Lielākā daļa Ukrainas rupnīcu Padomju Savienībā tikai noslēdza tā saukto komplektēšanas procesu — tādējādi Ukrainā tika ražoti 39 procenti visu Padomju Savienības sējmašīnu, lielu daļu visu PSRS dīzeļlokomotīvju un citu smagās mašīnbūves ražojumu.

Ukrainā šīs mašīnas tika samontētas no detaļām, ko piegādāja daudzi PSRS reģioni. Tagad šo uzņēmumu darbība ir stipri apgrūtināta. Sašaurinājušās arī Ukrainas eksporta tirgus iespējas. Tieši pašlaik Ukrainā saasinājusies finansiālā krīze, valsts sabiedrību satraucis ogļraču — darba invalīdu sāktais bada streiks.

Lauksaimniecībai ideāli piemērotā Ukraina padomju varas gados tika pārmērīgi industrializēta. Tā mašīnbūves un metālapstrādes produkcijas ražošana no 1940.gada līdz astoņdesmito gadu vidum pieauga 66,5 (!) reizes. Ekonomiskā sasaiste ar Krieviju būtiski padziļina arī valsts politiskās problēmas, ko sarežģī arī Melnās jūras flotes un jūras kara bāzu dalīšana starp Ukrainu un Krieviju. Sarežģīta problēma ir arī Krimas pussalas politiskais statuss.

Cerīgs pavērsiens Ukrainas, kā arī Latvijas ekonomiskajā attīstībā un politiskajā virzībā bija Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas valsts vizīte Latvijā šī gada 23. — 24.maijā. Vizīte, ko plaši atspoguļoja arī “LV”, noritēja izteikti draudzīgi, liels akcents visās sarunās tika likts uz Latvijas un Ukrainas ekonomisko un politisko sadarbību. Gan Ukrainas, gan arī Latvijas rūpniecība ražo preces, kas var interesēt otru valsti, — tādējādi kā Latvijai, tā Ukrainai paveras labas perspektīvas sava eksporta tirgus paplašināšanai. Labas perspektīvas varētu būt arī savstarpējiem barterdarījumiem. Abām valstīm nav negatīva pagātnes mantojuma — kā tas gan Latvijai, gan Ukrainai ir attiecībās ar dažām citām valstīm. Arī pašlaik politikā un ekonomikā mūsu valstu intereses nevienā punktā nesaduras. Līdz ar to Ukraina un Latvija var sekmīgi atbalstīt viena otru starptautiskās organizācijās un forumos.

Sveicot draudzīgo Ukrainas valsti un tās pilsoņus nacionālajos svētkos, mēs jau šobrīd droši varam apgalvot, ka jauns iespaidīgs impulss Latvijas un Ukrainas sakaru attīstībā būs Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa atbildes vizīte Ukrainā šī gada 21. — 22.novembrī.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors