Ministru kabineta noteikumi nr. 256

(prot. nr.42, 22.§) Rīgā 1995.gada 8.augustā

Noteikumi par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

I. Noteikumos lietotie termini

Tirgus — norobežota teritorija, kurai piešķirts tirgus statuss un kurā notiek preču pārdošana. Tirgus teritorijā ir tirgus paviljoni, kioski, novietnes, citas slēgtas stacionāras tirdzniecības vietas, nojumes, tirdzniecības galdi (letes), kā arī brīva tirgus teritorija tirdzniecībai no transportlīdzekļiem vai citas speciāli iekārtotas tirdzniecības vietas. Tirgus pārvalda Latvijā reģistrēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

Gadatirgus — vienreizēja īslaicīga dažādu preču vienu līdz trīs dienu ilga tirdzniecība, ko tirgus teritorijā, sporta laukumā vai citā pašvaldības norādītā vietā organizē sakarā ar svētkiem, sezonas darbu pabeigšanu laukos (rudens gadatirgus) vai kas saistīta ar noteiktām kalendāra dienām (Mārtiņdienas tirgus un citi). Vienlaicīgi ar pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību var organizēt kultūras, sporta un citus pasākumus.

Ielu tirdzniecība — tirdzniecība pašvaldību speciāli norādītās un iekārtotās publiskās vietās.

Publiska vieta — ceļi (jebkura satiksmei izbūvēta teritorija, kas sastāv no braucamās daļas, ietves, nomales, sadalošas joslas, saliņas), tuneļi, laukumi, gājēju apakšzemes pārejas, dzelzceļa staciju, autoostu un lidostu zāles, gaiteņi, satiksmes ejas, kā arī parki un citas speciāli iekārtotas brīvdabas atpūtas vietas, neiznomāta, neapbūvēta vai savādāk neiekārtota valsts vai pašvaldības zeme.

Izbraukuma tirdzniecība — tirdzniecība ar pārtikas un nepārtikas precēm masu pasākumu (dziesmu un deju svētki, sporta un kultūras pasākumi, reliģiski svētki) vietās.

Pašu izaudzētā lauksaimniecības produkcija — zemnieku pašu izaudzētā lauksaimniecības produkcija, ieskaitot no pašu izaudzētās lauksaimniecības produkcijas zemnieku saimniecībā iegūtos pārstrādes produktus.

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi attiecas uz visiem tirgiem, kuriem noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, neatkarīgi no to īpašuma formas, kā arī uz gadatirgiem, izbraukuma tirdzniecību un ielu tirdzniecību. Minētajās tirdzniecības vietās jāievēro arī mazumtirdzniecības noteikumi un citi tirdzniecisko darbību reglamentējoši normatīvie akti.

2. Ir šādi tirgi:

2.1. pārtikas preču tirgi — tirgi, kuros realizē pārstrādātu un nepārstrādātu lauksaimniecības produkciju, rūpnieciski ražotās pārtikas preces, ziedus, stādus, dēstus, sēklas, zivis un zivju produkciju, meža dzīvnieku gaļu, savvaļas ogas, riekstus un sēnes.

Pārtikas preču tirgos var būt iekārtotas slēgtas stacionāras tirdzniecības vietas tirdzniecībai ar nepārtikas precēm, kā arī norobežotas vietas tirdzniecībai ar dzīviem putniem un dzīvniekiem;

2.2. nepārtikas preču tirgi — tirgi, kuros realizē jaunas un lietotas nepārtikas preces.

3. Tirgot Latvijas Republikas tirgos ir tiesīgi:

3.1. Latvijas Republikā reģistrētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (tālāk tekstā — “juridiskās personas”), kuru reģistrācijas dokumentos ir paredzēts uzņēmējdarbības veids — tirdzniecība;

3.2. individuālā darba veicēji (tālāk tekstā — “individuālā darba veicēji”), kuri saskaņā ar izsniegtajiem patentiem, reģistrācijas apliecībām un speciālajām atļaujām (licencēm) realizē pašu ražotās preces vai pašu iegūtos resursus;

3.3. Latvijas Republikas iedzīvotāji (tālāk tekstā — “fiziskās personas”), kuri realizē šādas preces:

3.3.1. pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, uzrādot pašvaldību vai to pilnvarotu institūciju izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

3.3.2. likumā noteiktajā kārtībā pašu iegūtu zvejniecības produkciju un medījumus, uzrādot zvejas vai medību speciālo atļauju (licenci) vai tās apstiprinātu kopiju;

3.3.3. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus (saskaņā ar likumu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” — Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.);

3.3.4. lietotas personīgās mantas;

3.4. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotāji, kuri realizē pašu izaudzētus augļus, ogas un dārzeņus;

3.5. kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotāji, kuri Latvijas Republikas pierobežas zonā realizē pašu ražoto produkciju.

4. Tirgus administrācijai, apsaimniekotājiem vai īpašniekiem (tālāk tekstā — “tirgus administrācija”) jārada labvēlīgi priekšnoteikumi vietējiem zemniekiem un zvejniekiem, attiecīgās pilsētas (pagasta, rajona) uzņēmumiem un iedzīvotājiem viņu pašu ražotās produkcijas realizācijai.

5. Ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas tirgot juridiskās un fiziskās personas, kuras realizē šādas preces:

5.1. pašu izgatavotus mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

5.2. ziedus;

5.3. pašu izaudzētus augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

5.4. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus (saskaņā ar likumu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”);

5.5. kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu un bezalkoholiskos dzērienus no speciālām iekārtām;

5.6. grāmatas speciāli iekārtotās stacionārās vietās.

6. Preces, kas nav minētas šo noteikumu 5.punktā, ielu tirdzniecības vietās realizēt aizliegts, un pašvaldības nav tiesīgas izsniegt atļaujas tirdzniecībai ar citām precēm.

7. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās juridiskās un fiziskās personas ir tiesīgas realizēt pārtikas un nepārtikas preces saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

III. Tirdzniecības vietu izmantošanas noteikumi (kārtība) tirgos

8. Pārtikas preču tirgos un nepārtikas preču tirgos juridiskajām personām atļauts realizēt nepārtikas preces tikai slēgtajās stacionārajās telpās vai šo telpu atsevišķās tirdzniecības vietās, izmantojot noteiktā kārtībā reģistrētus elektroniskos kases aparātus (tālāk tekstā — “kases aparāti”).

9. Individuālajiem uzņēmumiem, ja tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, un individuālā darba veicējiem atļauts, neizmantojot kases aparātus, realizēt šādas pašu izgatavotās nepārtikas preces:

9.1. lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus — pārtikas preču tirgos un nepārtikas preču tirgos — atklātajās teritorijās, zem nojumēm, kā arī no transportlīdzekļiem un citās tirgus administrācijas norādītajās vietās;

9.2. citas nepārtikas preces — nepārtikas preču tirgos un pārtikas preču tirgos — slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās.

10. Pārtikas preču tirgos un nepārtikas preču tirgos, kur nav slēgtu stacionāru tirdzniecības vietu, — atklātajā teritorijā, zem nojumēm un no transportlīdzekļiem (tiem norādītajās vietās) — juridiskajām personām atļauts realizēt Latvijā ražotas pārtikas un nepārtikas preces, izmantojot kases aparātus.

11. Nepārtikas preču tirgos — atklātajā teritorijā vai citās tirgus administrācijas norādītajās vietās — fiziskajām personām atļauts realizēt lietotas personīgās mantas, neizmantojot kases aparātus.

12. Pārtikas preču tirgos — tirgus paviljonos izveidotajos stendos un slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās, kas neatrodas tirgus paviljonos, — juridiskajām personām atļauts realizēt importētās pārtikas preces (izņemot nefasētus augļus, ogas un dārzeņus), izmantojot kases aparātus.

13. Pārtikas preču tirgos — atklātajā teritorijā, zem nojumēm, no transportlīdzekļiem un slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās — tikai juridiskajām personām atļauts realizēt importētos nefasētos augļus, ogas un dārzeņus, izmantojot kases aparātus.

14. Valsts pierobežas zonā pārtikas preču tirgos — atklātajā teritorijā, zem nojumēm un no transportlīdzekļiem — Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotājiem, kā arī citu Latvijas Republikas kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotājiem, uzrādot ievedmuitas deklarāciju, atļauts realizēt pašu izaudzētus augļus, ogas un dārzeņus, neizmantojot kases aparātus.

15. Pārtikas preču tirgos — tirgus paviljonos izveidotajos stendos un slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās vai zem nojumēm — tikai juridiskajām personām atļauts realizēt Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas preces, izmantojot kases aparātus.

16. Individuālā darba veicējiem atļauts realizēt pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus.

17. Pārtikas preču tirgos juridiskajām un fiziskajām personām atļauts realizēt Latvijā ražoto lauksaimniecības produkciju šādās vietās:

17.1. tirgus paviljonos;

17.2. slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās, kas neatrodas tirgus paviljonos;

17.3. tirgus atklātajā teritorijā no stacionāriem galdiem;

17.4. zem nojumēm;

17.5. no transportlīdzekļiem.

18. Zemnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, ja tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, atļauts realizēt pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus.

19. Juridiskajām personām atļauts realizēt zemnieku saimniecībās un individuālajos uzņēmumos izaudzēto lauksaimniecības produkciju, izmantojot kases aparātus.

20. Fiziskajām personām atļauts realizēt pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, neizmantojot kases aparātus.

21. Tiesības izmantot stacionāros galdus un zem nojumēm iekārtotās tirdzniecības vietas un vietas tirdzniecībai no transportlīdzekļiem pārtikas preču tirgus atklātajā teritorijā piešķiramas šādā secībā:

21.1. zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražoto produkciju (preces);

21.2. juridiskajām personām;

21.3. Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas iedzīvotājiem, kuri realizē pašu izaudzētus augļus, ogas un dārzeņus;

21.4. citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotājiem, kuri realizē pašu ražotu produkciju.

22. Tiesības izmantot pārtikas preču tirgus paviljonos un citās slēgtajās stacionārajās telpās (kioskos, novietnēs un citur) iekārtotās tirdzniecības vietas piešķiramas šādā secībā:

22.1. zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kas realizē pašu ražoto produkciju (preces), kuras tirdzniecība tirgus atklātajā teritorijā vai zem nojumēm aizliegta;

22.2. juridiskajām personām.

23. Tiesības izmantot nepārtikas preču tirgus atklātajā teritorijā iekārtotās tirdzniecības vietas piešķiramas šādā secībā:

23.1. individuālajiem uzņēmumiem un individuālā darba veicējiem, kuri realizē pašu izgatavotās nepārtikas preces;

23.2. fiziskajām personām, kuras realizē lietotas personīgās mantas.

24. Tiesības izmantot nepārtikas preču tirgus teritorijā esošās slēgtās stacionārās telpas vai šo telpu atsevišķas tirdzniecības vietas piešķiramas šādā secībā:

24.1. juridiskajām personām;

24.2. individuālā darba veicējiem, kuri realizē pašu izgatavotās nepārtikas preces.

IV. Tirgus darba organizācija un administrācijas pienākumi

25. Tirdzniecības tiesību iegūšanai tirgos tirdzniecības atļauja no attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības nav jāsaņem.

26. Kārtību, kādā juridiskajām un fiziskajām personām piešķir tiesības izmantot tirdzniecības vietas (līgums, abonements, dienas tirgus nodeva un tamlīdzīgi), nosaka tirgus administrācija.

27. Tirdzniecības vietu izmantošanas tiesības tirgus administrācija piešķir uz noteiktu laiku.

28. Lai piešķirtu tirdzniecības vietas (vietu) izmantošanas tiesības juridiskajām personām, tirgus administrācija pieprasa:

28.1. rakstisku pieprasījumu piešķirt tirdzniecības vietu (vietas);

28.2. uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopiju (uzrādīt oriģinālu vai notariāli apstiprinātu kopiju);

28.3. attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas nodokļu inspekcijas izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un par to, vai attiecīgā juridiskā persona ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja;

28.4. uzrādīt kases aparāta tehnisko pasi (ja kases aparāta izmantošana ir obligāta);

28.5. uzrādīt kases aparāta žurnālu;

28.6. uzrādīt realizējamo preču sortimentu (ja tiks realizēti pārtikas produkti, — pārdevēja uzvārdu un medicīnas grāmatiņu);

28.7. individuālajiem uzņēmumiem — dokumentāru apliecinājumu par samaksāto tirdzniecības valsts nodevu, ja tas nepieciešams, kā arī limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licenci), ja to paredz likumdošanas akti;

28.8. atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) kopiju (uzrādot oriģinālu vai notariāli apstiprinātu kopiju).

29. Lai piešķirtu tirdzniecības vietas (vietu) izmantošanas tiesības individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, tirgus administrācija pieprasa:

29.1. rakstisku pieprasījumu piešķirt tirdzniecības vietu (vietas);

29.2. patenta vai reģistrācijas apliecības kopiju (uzrādīt oriģinālu) vai pilnvarotu institūciju izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām, vai uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

29.3. limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licenci), ja to paredz likumdošanas akti.

30. Tirgus administrācija ir atbildīga, lai tiktu ievērota šajos noteikumos noteiktā tirdzniecības vietu piešķiršanas secība un tirdzniecības vietu izmantošanas noteikumi (kārtība).

31. Tirgus administrācija nodrošina vietējiem zemniekiem un zemnieku saimniecībām, zvejniekiem un zvejnieku saimniecībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražotās preces vai produkciju, pirmtiesības izmantot tirdzniecības vietas tirgos.

32. Tirgus administrācija iekārto un uztur tirdzniecības vietu pieprasī jumu reģistru, kurā pieprasījumi reģistrēti saņemšanas secībā un kurā fiksēts pieņemtais lēmums par tirdzniecības vietas piešķiršanu (atteikumu).

33. Tirgus administrācija iekārto un uztur juridisko personu — tirdzniecības vietu izmantotāju — reģistru un katru mēnesi ziņo attiecīgā rajona nodokļu inspekcijai par nodokļu maksātāju uzskaitē esošajām juridiskajām personām, kuras izmanto tirdzniecības vietas tirgū.

34. Tirgus administrācija vienojas ar vietējo pašvaldību par fizisko personu — tirdzniecības vietu izmantotāju — reģistra iesniegšanu pašvaldībai.

35. Pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību tirgus administrācija nosaka tirgus darba laiku un tirdzniecības vietu skaitu. Tirdzniecības vietas darba laiku nosaka pats tirgotājs saskaņā ar tirgus darba laiku.

36. Pārtikas preču tirgus atklātajā teritorijā vai zem nojumēm tirdzniecība atļauta tikai no speciāli iekārtotiem stacionāriem galdiem vai no transportlīdzekļiem tiem norādītajās vietās.

37. Tirgus paviljonos vai citās slēgtās stacionārās telpās, kurās tirdzniecības vietas vienlaikus izmanto vairākas juridiskās vai fiziskās personas, tirdzniecība atļauta tikai no speciāli iekārtotiem stacionāriem galdiem vai attiecīgi izveidotos stendos.

38. Pārtikas preču tirgos aizliegta ātri bojājošos pārtikas produktu (piena un piena produkcijas, gaļas un gaļas produkcijas, zivju un zivju produkcijas un tamlīdzīgi) tirdzniecība, ja nav nodrošināta to uzglabāšanas un realizācijas attiecīgo higiēnisko režīmu ievērošana.

39. Nepārtikas preču tirgos aizliegta pārtikas preču tirdzniecība.

40. Tirgus administrācijai jāparedz tāds tirdzniecības vietu izvietojums, lai pieeja tām būtu brīva.

41. Tirdzniecības vietas platībai jābūt pietiekamai, lai izliktu preces, izvietotu svēršanas un mērīšanas līdzekļus un izmantotu kases aparātu (ja tas nepieciešams).

42. Tirgus administrācija ir atbildīga par to, lai tirdzniecība notiktu tikai iekārtotajās (norādītajās) tirdzniecības vietās. Tirdzniecība ārpus iekārtotajām (norādītajām) tirdzniecības vietām pielīdzināma tirdzniecībai neatļautās vietās.

43. Tirdzniecības vietām, to skaitā transportlīdzekļiem, no kuriem organizēta tirdzniecība, jābūt apgādātām ar attiecīgiem svēršanas vai mērīšanas līdzekļiem, kas noteiktā kārtībā metroloģiski pārbaudīti.

44. Par svēršanas un mērīšanas līdzekļu sagādi, to metroloģisko pārbaudi un izmantošanas noteikumu ievērošanu ir atbildīga persona, kurai piešķirtas attiecīgās tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības.

45. Tirgus administrācija ir tiesīga organizēt svēršanas un mērīšanas līdzekļu, speciālā apģērba un cita tirdzniecības inventāra, kā arī kases aparātu nomu. Iznomāt drīkst tikai metroloģiski pārbaudītus svēršanas un mērīšanas līdzekļus un noteiktā kārtībā reģistrētus kases aparātus.

46. Tirgus administrācija ir tiesīga iekārtot tirgus teritorijā sabiedriskās ēdināšanas un tirgus pakalpojumu sniegšanas vietas.

47. Tirgus administrācija nodrošina sabiedriskās kārtības, veterinār sanitāro, higiēnas prasību un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu tirgus teritorijā.

48. Tirgus administrācija ir atbildīga par šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu tirgos, kā arī minētās kārtības ietvaros izstrādā un saskaņo ar attiecīgo pašvaldību detalizētus tirgus iekšējās kārtības noteikumus.

V. Maksa par tirdzniecības vietu izmantošanu un tirgus pakalpojumiem

49. Maksu par tirdzniecības vietu izmantošanu tirgū un par tirgus sniegtajiem pakalpojumiem (inventāra noma, saldētavu izmantošana un citi) nosaka tirgus administrācija.

50. Maksa par tirdzniecības vietu izmantošanu nosakāma tā, lai tiktu radīti labvēlīgi priekšnoteikumi vietējiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un iedzīvotājiem pašu ražoto preču un Latvijā ražoto preču realizācijai.

51. Juridiskās un fiziskās personas visus norēķinus par tirdzniecības vietu izmantošanu tirgū un par tirgus sniegtajiem pakalpojumiem kārto tikai ar attiecīgā tirgus administrāciju, kura nodrošina īpašu vietu ierīkošanu attiecīgu norēķinu veikšanai.

52. No juridiskajām un fiziskajām personām saņemtā skaidrā nauda par tirdzniecības vietu izmantošanu un par tirgus sniegtajiem pakalpojumiem jāreģistrē, izmantojot kases aparātu, un jāizsniedz maksātājam kases čeks.

VI. Tirdzniecības organizācija gadatirgos, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietās

53. Ielu tirdzniecība atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, ko noteikusi un iekārtojusi attiecīgā pašvaldība. Tirdzniecība ārpus minētajām tirdzniecības vietām, kā arī tirdzniecība publiskās vietās bez pašvaldības izsniegtas atļaujas uzskatāma par tirdzniecību neatļautās vietās.

54. Stacionārās un pagaidu (sezonas) tirdzniecības vietas, kas noteiktā kārtībā ierīkotas publiskās vietās, nav pielīdzināmas ielu tirdzniecības vietām, un tirdzniecība tajās atļauta, tikai izmantojot kases aparātus.

Pirmtiesības minēto tirdzniecības vietu iekārtošanā tiek piešķirtas blakus esošajiem uzņēmumiem.

55. Šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētās preces (izņemot importētus ziedus) ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt juridiskās un fiziskās personas, kuras saņēmušas pašvaldības atļauju. Kases aparāta izmantošana nav obligāta.

56. Importētus ziedus un šo noteikumu 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētās preces ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt juridiskās personas, kuras samaksājušas šajos noteikumos noteikto tirdzniecības valsts nodevu un saņēmušas pašvaldības atļauju.

57. Gadatirgus nedrīkst ilgt vairāk par trim dienām.

58. Izbraukuma tirdzniecība masu pasākumu vietās atļauta tikai attiecīgā pasākuma norises laikā.

59. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās tirdzniecība atļauta no transportlīdzekļiem un tirdzniecības vietās, kas iekārtotas uz attiecīgā pasākuma norises laiku.

60. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās aizliegta ātri bojājošos pārtikas produktu tirdzniecība, ja nav nodrošināta to uzglabāšanas un realizācijas higiēnisko režīmu ievērošana.

61. Gadatirgiem un izbraukuma tirdzniecības vietām, ja to nosaka realizējamo preču sortiments, jābūt apgādātām ar svēršanas vai mērīšanas līdzekļiem, kas metroloģiski pārbaudīti.

62. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās zemniekiem, zemnieku saimniecībām, zvejniekiem, zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kuras realizē pašu ražoto, iegūto vai izaudzēto produkciju un saņēmušas pašvaldības atļauju, ir tiesības tirgot, neizmantojot kases aparātus un nemaksājot tirdzniecības valsts nodevu.

63. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās juridiskās personas, kuras realizē importētās pārtikas un nepārtikas preces, kā arī Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas un nepārtikas preces, ir tiesīgas tirgot, ja saņemta pašvaldības atļauja un samaksāta šajos noteikumos noteiktā tirdzniecības valsts nodeva.

64. Fiziskajām personām šo noteikumu 63.punktā minēto preču tirdzniecība gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās aizliegta.

65. Gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, izmantojot kases aparātu, tikai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu realizāciju.

VII. Pašvaldību uzdevumi un funkcijas tirdzniecības darbības jautājumos

66. Pašvaldības, organizējot tirgu darbību:

66.1. pieņem lēmumu par jauna tirgus izveidošanas lietderību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, nosaka tirgus atrašanās vietu un tā teritorijas robežas;

66.2. nosaka tirgus specializāciju (pārtikas preču tirgus vai nepārtikas preču tirgus);

66.3. piešķir tirgus statusu.

67. Tirgus izveidošanas un iekārtošanas darbus atļauts veikt tikai saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātu projektu, par ko saņemts attiecīgo valsts institūciju vai dienestu rakstisks apliecinājums, ka ir radīti nepieciešamie priekšnosacījumi sanitāro, higiēnisko un ugunsdrošības noteikumu ievērošanai.

68. Tirgus statusu Rīgas pilsētā piešķir Rīgas Dome, pārējā Latvijas teritorijā — attiecīgo pilsētu domes un pagastu padomes.

69. Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par tirgus statusa piešķiršanu, ja pilnībā izpildīti visi projektā paredzētie darbi.

70. Tirgus projektā jāievēro šādas prasības:

70.1. tirgus atklātā teritorija tās noteiktajās robežās pilnībā noklāta ar cieto segumu;

70.2. tirgus atklātajā teritorijā un zem nojumēm ir iekārtoti stacionāri galdi un noteiktas vietas tirdzniecībai no transportlīdzekļiem;

70.3. tirgū iekārtotas slēgtas stacionāras tirdzniecības vietas tirdzniecībai ar pārtikas precēm, kas ātri bojājas, un tirdzniecībai ar nepārtikas precēm;

70.4. slēgtajās stacionārajās pārtikas preču tirdzniecības vietās radīti priekšnosacījumi to pārtikas preču uzglabāšanas un realizācijas higiēnisko režīmu ievērošanai, kas ātri bojājas;

70.5. izveidots preču (produkcijas) veterinārsanitārās kontroles dienests;

70.6. slēgtajās stacionārajās tirdzniecības vietās radīti priekšnosacījumi kases aparātu izmantošanai.

71. Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā likumos noteikto tiesību un ar tirgus pārvaldītājiem noslēgto līgumu (vienošanos) ietvaros pārzina tirgus darbību.

72. Pašvaldības, organizējot ielu tirdzniecību:

72.1. nosaka, iekārto vai pilnvaro iekārtot ielu tirdzniecības vietas;

72.2. nosaka un iekasē maksu par ielu tirdzniecības vietu izmantošanu (Rīgas pilsētā — Rīgas Dome, pārējās pilsētās — attiecīgo pilsētu domes, pagastos — pagastu padomes);

72.3. saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu izsniedz atļaujas ielu tirdzniecībai un kontrolē atļaujās paredzēto nosacījumu izpildi;

72.4. nodrošina kārtību ielu tirdzniecības vietās.

73. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt atļaujas ielu tirdzniecībai ar importētiem ziediem un šo noteikumu 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētajām precēm, ja atļaujas pieprasītājs iesniedz dokumentāru apliecinājumu, ka samaksāta šajos noteikumos noteiktā tirdzniecības valsts nodeva.

74. Ielu tirdzniecības vietu izvietojums un estētiskais noformējums pilsētās un citās apdzīvotajās vietās saskaņojams ar attiecīgo arhitektu dienestu un Nacionālo vides veselības centru.

75. Pašvaldības, organizējot gadatirgus un izbraukuma tirdzniecību:

75.1. apstiprina gadatirgu norises vietu un laiku, paredzot, ka gadatirgus nedrīkst būt ilgāks par trim dienām un vienā vietā tas var notikt ne vairāk kā astoņas reizes gadā;

75.2. apstiprina izbraukuma tirdzniecības norises vietu un laiku, nosakot katra pasākuma ilgumu ne vairāk kā septiņas dienas, bet kopējo pasākumu norises laiku vienā vietā ne vairāk kā 60 dienas gadā;

75.3. ja gadatirgus vai izbraukuma tirdzniecības iniciators nav pašvaldība, šo pasākumu iniciatoram jāiesniedz attiecīgajai pašvaldībai pieteikums, ko tā izskata un atbild iesniedzējam 15 dienu laikā;

75.4. pēc saskaņošanas ar teritoriālo vides veselības centru nosaka gadatirgus vai izbraukuma tirdzniecības dalībnieku pieteikšanās kārtību, paredzot, ka viņiem jāsniedz informācija par realizējamo preču sortimentu un to izcelsmi (pašu ražotās preces, Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas preces, Latvijā ražotās nepārtikas preces, importētās pārtikas preces, importētās nepārtikas preces);

75.5. izsniedz atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, kontrolē atļauju nosacījumu izpildi;

75.6. nosaka un iekasē maksu par tirdzniecības vietu pašvaldību organizētajos gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās.

76. Pašvaldības ir tiesīgas izsniegt atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, ja atļaujas pieprasītājs iesniedz dokumentāru apliecinājumu, ka ir samaksāta šajos noteikumos noteiktā tirdzniecības valsts nodeva, un uzrāda limitēto dabas resursu ieguves atļaujas (licences) oriģinālu.

77. Kārtību gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās nodrošina pasākuma organizators.

78. Pašvaldības sniedz valsts iestādēm, kas veic šajos noteikumos minēto kontroli un uzraudzību, šādu informāciju:

78.1. par tirgu un ielu tirdzniecības vietu izvietojumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

78.2. par gadatirgu, izbraukuma tirdzniecības un citām pašvaldības sankcionētām tirdzniecības norises vietām un laiku.

VIII. Tirdzniecības valsts nodeva

79. Noteikt juridiskajām personām papildus maksai par atļauju tirgot gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās šādas tirdzniecības valsts nodevu likmes par katru tirdzniecības vietu:

79.1. ja realizē Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas un nepārtikas preces, — 5 lati dienā;

79.2. ja realizē importētās pārtikas preces, — 10 latu dienā;

79.3. ja realizē importētās nepārtikas preces, — 20 latu dienā.

80. Ja gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās izmanto kases aparātus, tirdzniecības valsts nodeva nav jāmaksā.

81. Noteikt juridiskajām personām papildus maksai par atļauju tirgot ielu tirdzniecības vietās šādas tirdzniecības valsts nodevu likmes par katru tirdzniecības vietu:

81.1. ja realizē kvasu no cisternām (mucām), bezalkoholiskos dzērienus un saldējumu, — 30 latu mēnesī;

81.2. ja realizē alu no cisternām (mucām), — 50 latu mēnesī;

81.3. ja realizē grāmatas un importētus ziedus (līdz 1996.gada 1.janvārim), — 100 latu mēnesī.

82. Tirdzniecības valsts nodevu par tirdzniecību gadatirgos, izbraukuma tirdzniecības vietās un ielu tirdzniecības vietās iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas norādītajā bankas kontā.

IX. Tirgotāju pienākumi

83. Juridiskajām un fiziskajām personām, kas izmanto tirdzniecības vietas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietās, jāievēro šie noteikumi un citi tirdzniecību reglamentējošie normatīvie akti.

84. Juridiskajām personām jānodrošina, lai attiecīgajā tirdzniecības vietā atrastos šādi dokumenti:

84.1. pārdošanā esošo preču pavaddokumenti, kas noformēti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

84.2. dokumenti, kas noteiktā kārtībā apliecina preču kvalitāti;

84.3. limitēto dabas resursu ieguves tiesības (ja tās nepieciešamas);

84.4. ja tiek realizētas pārtikas preces, — pārdevēja medicīnas grāmatiņa.

85. Juridiskajām personām tirdzniecības vietās jāizvieto izkārtne, kurā norādīts uzņēmuma nosaukums, adrese, darba laiks un tās personas uzvārds, kura ir atbildīga par tirdzniecību attiecīgajā tirdzniecības vietā.

86. Tirdzniecības vietā jāatrodas dokumentiem, kas apliecina tiesības izmantot šo vietu.

87. Tirdzniecības vietā nedrīkst atrasties dokumentos nenorādītas preces un kases aparāta kasē — nereģistrētas naudas summas.

88. Aizliegts nodot tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

X. Uzraudzība un kontrole

89. Tirgu, gadatirgu, ielu tirdzniecības un izbraukuma tirdzniecības vietu darbības uzraudzību un kontroli savas kompetences ietvaros veic:

89.1. tirgus administrācija;

89.2. pašvaldību pilnvarotās amatpersonas;

89.3 Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas;

89.4. valsts policijas un pašvaldību policijas darbinieki;

89.5. Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas darbinieki;

89.6. to institūciju amatpersonas, kuras veic specifisko kontroli (vides veselības dienesta, ugunsdrošības, vides aizsardzības un citu dienestu kontrole).

  XI. Atbildība

90. Par šo noteikumu neievērošanu fiziskās personas un juridiskās amatpersonas atbild saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

91. Par šo noteikumu 28., 29., 30., 31., 32., 33. un 34.punkta neievērošanu Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās nodaļas priekšnieks uzliek tirgus administrācijai soda naudu 1000 latu apmērā.

92. Soda nauda iemaksājama 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

Lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma par soda naudas piedziņu izpildi.

93. Kases aparāta kasē esošās nereģistrētās naudas summas uzskatāmas par slēpto ienākumu un reģistrējamas kases aparātā.

94. Par šo noteikumu 84., 85., 86. un 88.punkta prasību neievērošanu tirgus administrācija patstāvīgi vai saskaņā ar kontrolējošo institūciju amatpersonu iesniegumu anulē tirdzniecības vietas izmantošanas tiesības. Par tirdzniecības vietu iekasētā maksa netiek atmaksāta.

  XII. Pārejas jautājumi

95. Noteikt, ka individuālie uzņēmumi, kas nodarbojas ar Latvijā rūpnieciski ražoto pārtikas preču tirdzniecību (izņemot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus) un nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, ir tiesīgi līdz 1996.gada 1.janvārim neizmantot kases aparātu, ja viņi papildus maksai par tirdzniecības vietas izmantošanu tirgū katru mēnesi iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās nodaļas norādītajā bankas kontā tirdzniecības valsts nodevu šādā apmērā:

95.1. Rīgas tirgos — 75 lati mēnesī;

95.2. republikas pilsētu tirgos — 50 latu mēnesī;

95.3. pārējos tirgos — 30 latu mēnesī.

96. Līdzekļi, kas iegūti, iekasējot šo noteikumu 80., 82. un 95.punktā minēto valsts nodevu, ieskaitāmi valsts budžetā.

97. Noteikumi stājas spēkā 10 dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidenta vietā —
satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis

Finansu ministre I.Sāmīte