Ministru kabineta noteikumi nr. 260

(prot. nr.47, 4.§) Rīgā 1995.gada 24.augustā

Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 11.aprīļa noteikumos nr.93 “Noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1995.gadā”

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto
Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumu nr. 177
“Ārstniecības noteikumi” 4. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 11.aprīļa noteikumos nr.93 “Noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1995.gadā” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 61.nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

“2.2. Veselības aprūpes bāzes programmas minimumu (2.pielikums);”

1.2. izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

“2. pielikums
Ministru kabineta
1995. gada 11. aprīļa
noteikumiem nr. 93

Veselības aprūpes bāzes programmas minimums

Veselības aprūpes bāzes programmas minimums nosaka rajonu (republikas pilsētu) iedzīvotājiem sniedzamās medicīniskās palīdzības minimālo apjomu, kas jānodrošina valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm un jāapmaksā teritoriālajām slimokasēm par pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī no pacientu maksājumiem saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlijā pieņemtajiem noteikumiem nr.231 “Noteikumi par pagaidu kārtību, kādā pacients daļēji sedz medicīnisko pakalpojumu izmaksas” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 116.nr.).

Veselības aprūpes bāzes programmas minimumā noteiktais medicīniskās palīdzības minimālais apjoms var tikt palielināts atbilstīgi attiecīgās pašvaldības iespējām iedalīt finansu līdzekļus veselības aprūpei.

Medicīniskā palīdzība, kuru apmaksā slimokases

1. Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība sniedzama ikvienam cilvēkam, kuram tā ir nepieciešama, neatkarīgi no viņa pieraksta vietas. Slimnieka klīniskā stāvokļa atbilstību neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai nosaka ārstējošais ārsts.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas pēc izsaukuma saņemšanas nekavējoties nodrošina izbraukumu šādos gadījumos:

1.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, stihiskas nelaimes, smagas mehāniskas traumas, elektrotraumas, zibens radīti bojājumi, plaši apdegumi un apsaldējumi, saules un siltuma dūrieni, slīkšana, smakšana, svešķermeņi elpošanas ceļos un citās ķermeņa vietās, ja apdraudēta cietušā dzīvība;

1.2. saindēšanās;

1.3. trauma vai pēkšņa saslimšana uz ielas, sabiedriskā vietā, uzņēmumā vai iestādē;

1.4. pēkšņa saslimšana un hronisku slimību gaitas saasināšanās, kas apdraud slimnieka dzīvību:

1.4.1. sirds un asinsvadu saslimšana ar sāpēm, smakšanas lēkmēm vai aizdusu, aukstiem sviedriem, sirdsdarbības ritma traucējumiem, samaņas zudumu;

1.4.2. perifēro asinsvadu saslimšana ar pēkšņām sāpēm rokās vai kājās, roku vai kāju aukstumu, bālumu;

1.4.3. centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšana ar pēkšņiem apziņas traucējumiem, krampjiem, ģīboni, galvas un muguras sāpēm, paralīzi vai citiem kustību traucējumiem;

1.4.4. kuņģa, zarnu saslimšana ar pēkšņām asām sāpēm vēderā, vemšanu, aukstiem sviedriem, nepārtrauktu caureju;

1.4.5. urīnceļu saslimšana ar pēkšņām sāpēm jostas — krustu apvidū vai akūtiem urinācijas traucējumiem;

1.4.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, ko pavada agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

1.4.7. jebkuras izcelsmes izteikta asiņošana vai izteiktas alerģiskas reakcijas;

1.4.8. bronhiālās astmas lēkme;

1.5. slimnieka steidzama pārvešana, ko nosaka diagnoze un (vai) slimnieka stāvokļa smaguma pakāpe:

1.5.1. uz stacionāru vai starp stacionāriem, ja ir attiecīgs norīkojums un attiecīgā ārsta izsaukums;

1.5.2. dzemdētāju nogādāšana ārstniecības iestādē.

2. Akūtu slimību un hronisku slimību saasinājumu diagnostika, ārstēšana un dinamiska novērošana.

3. Tādu slimnieku apmeklēšana un ārstēšana mājās, kuru veselības stāvoklis neļauj apmeklēt ārstniecības iestādes.

4. Grūtnieču novērošana, dzemdību palīdzība, palīdzība grūtniecības patoloģijas gadījumos.

5. Infekciju, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana.

6. Specifiskā un nespecifiskā vakcinācija un specifiskā imunoterapija atbilstīgi Labklājības ministrijas Veselības departamenta noteiktajai kārtībai.

7. Visa veida ārstnieciskā palīdzība bērniem līdz 18 gadu vecumam, tai skaitā zobārstnieciskā palīdzība šādā apjomā:

7.1. zobu primārā profilakse, izņemot silantu lietošanu;

7.2. zobu sekundārā profilakse (zobu ārstēšana), izņemot:

7.2.1. zobu plombēšanu ar gaismā cietējošiem materiāliem;

7.2.2. endodontiju (zoba kanāla sistēmas sagatavošanu) vairāk nekā vienam zobam gada laikā;

7.3. ortodontiskie darbi iedzimtu sejas šķeltņu gadījumos;

7.4. ārstēšana sejas — žokļa apvidus traumas un iekaisumu gadījumos, izņemot kosmētisku defektu likvidēšanu.

8. Ārstnieciskā palīdzība traumu un arodslimību gadījumos.

9. Nodrošinājums ar medikamentiem, kuriem piemērojama samaksas atlaide, Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā.

10. Atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem medicīniskā palīdzība sniedzama šādām iedzīvotāju grupām:

10.1. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušajiem;

10.2. 1. un 2.grupas invalīdiem.”

2. Ar 1995.gada 1.septembri atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1993.gada 7.decembra noteikumus nr.30 “Par diferencētu maksu medikamentu un medicīnisko izstrādājumu iegādei” (Latvijas Vēstnesis, 1993, 130.nr.).

Ministru prezidenta vietā —
ārlietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs V.Birkavs

Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš