Kā nekad agrāk mēs apzināmies Baltijas un Ziemeļvalstu vienotības un sadarbības nepieciešamību

Vakar, 28. augustā, Latvijā divu dienu valsts vizītē ieradās Somijas Republikas Prezidents Marti Ahtisāri un viņa vadītā oficiālā valsts delegācija

Augstie viesi uz Latvijas zemes

Starptautiskajā lidostā “Rīga” pulksten 10 un 30 minūtēs ieradās Somijas lidmašīna (1. attēlā), ar kuru Latvijas galvaspilsētā valsts vizītē ieradās Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari) , viņa vadītā oficiālā delegācija, Somijas žurnālisti un citas personas, kas pavada Somijas prezidentu.

Pirmie lidmašīnu atstāja somu žurnālisti un oficiālā delegācija, pēc tam LR valsts protokola vadītāja Aija Odiņa un Somijas vēstnieks Latvijā Hannu Mikaels Hemeleinens (Hannu Mikael Hämäläinen) iekāpa lidmašīnā un apsveica Somijas prezidentu, un lūdza viņu izkāpt. Pie trapa Somijas Republikas prezidentu sagaidīja LR Ministru prezidents Māris Gailis. Izskanēja abu valstu himnas, Somijas prezidents un Latvijas Ministru prezidents sveica karogu. Notika goda sardzes apskate, Somijas prezidentu iepazīstināja ar LR oficiālajiem sagaidītājiem. Premjeru Māri Gaili iepazīstināja ar Somijas oficiālo delegāciju, pēc tam viņu un prezidentu Marti Ahtisāri iepazīstināja ar Somijas vēstniecības LR darbiniekiem.

Sagaidīšanas ceremonijas noslēgumā Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri un Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Gailis pieņēma goda sardzes parādi.

Sagaidīšanu tiešā pārraidē translēja Latvijas televīzija.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Valsts prezidenta

28.augusta priekšpusdienā Somijas prezidents ar delegāciju ieradās Rīgas pilī — Latvijas Valsts prezidenta rezidencē (2. un 4. attēlā). Somijas Republikas prezidenta oficiālie sagaidītāji — Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, zemkopības ministrs Ārijs Ūdris, Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure, Latvijā akreditētie un rezidējošie vēstniecību vadītāji un citas oficiālās personas bija pulcējušies Baltajā zālē. Pēc Somijas un Latvijas himnu atskaņošanas abu valstu prezidenti devās pie sagaidītājiem un tika iepazīstināti ar viņiem un ar Somijas Republikas oficiālo delegāciju, kā arī ar ārvalstu vēstniecību vadītājiem. Pēc tam caur Ģerboņu zāli abu valstu prezidenti devās uz pils Zelta zāli, kur pēc apmaiņas ar oficiālām valsts dāvanām notika Marti Ahtisāri un Gunta Ulmaņa saruna.

“Tā kā mūsu valstu starpā nav problēmu, mēs savā sarunā tūdaļ pievērsāmies jautājumiem, kas abās valstīs izraisa īpašu interesi”, pēc sarunas izteicās Somijas prezidents. “Un tie ir drošības, finansu, budžeta jautājumi, kā arī lauksaimniecības politika Eiropas Savienības prasību kontekstā.”

Prezidenti pārrunāja jautājumus, kas saistās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopības centieniem, runāja arī par Somijas un Latvijas divpusējām attiecībām.

Tajā pašā laikā Sūtņu zālē sākās Somijas un Latvijas delegāciju divpusējās sarunas. Te detalizēti tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Starp citu, Somijas puse atzinīgi novērtēja Latvijas veikumu šajā ceļā — ieiešana Eiropas Padomē, konsekventos centienus iekļauties Eiropas Savienībā, kas radis apliecinājumu arī Latvijas parakstītajā Eiropas līgumā ar Eiropas Savienību.

Kas attiecas uz Somiju, prezidents M.Ahtisāri teica, ka tiks darīts viss iespējamais, lai līgums Somijas parlamentā tiktu ratificēts vēl šī gada rudenī.

Guntis Ulmanis uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir un paliek Latvijas stratēģiskais mērķis. Taču, lai būtu gatavi Eiropas Savienības pilntiesīga locekļa statusa iegūšanai, jāveic nopietni priekšdarbi. Tie saistās ar lauksaimniecības politikas veidošanu pārejas posmā, ar sabiedrības vispārēju izglītošanu.

Somija ir jauna Eiropas Savienības dalībvalsts, tā ir gatava dalīties ar mums savā pieredzē jautājumos, kas mūsu sabiedrībā šobrīd tiek diskutēti ar bažām: tautsaimniecības pārstrukturēšana un sabiedriskās domas veidošana. Tāpat svarīgi ir panākt augstāku mūsu sabiedrības informētības līmeni par Eiropas kopējām struktūrām.

Sarunās Somijas puse izteica pārliecību, ka tā atbalstīs Latviju un būs tai labs padomdevējs.

Abu valstu prezidenti, kas vēlāk pievienojās delegāciju sarunām, izteicās atzinīgi par Somijas un Latvijas attiecībām. “Tās ir stabilas un dinamiskas”, teica prezidents Ulmanis. Viņš uzskata, ka tās šobrīd vēl vairāk varētu veicināt daži uzlabojumi mūsu cilvēku ikdienišķajā saskarsmē, vispirms jau bezvīzu režīma ieviešana starp Somiju un Latviju un starp visām Baltijas valstīm.

Delegācijas sarunu noslēgumā atkal izgāja Rīgas pils Baltajā zālē, kur bija klāt svinīgajā brīdī, kad Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Somijas Republikas ārlietu ministre Tarja Kārina Halonena parakstīja aktu par Latvijas Republikas vēstniecības ēkas Somijā nodošanu.

Tādējādi atzīmējams fakts, ka Somija ir pirmā valsts, kas Latvijai atdevusi atpakaļa tās vēsturisko — pirmskara Latvijas vēstniecības ēku ārzemēs.

Pēc tam abi prezidenti un oficiālās delegācijas devās uz Brīvības pieminekli un nolika ziedus (5. attēlā), godinot latvju tautas varoņgaru un par Latvijas brīvību kritušo upuru piemiņai.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 28.augustā, notika Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova tikšanās ar Somijas Republikas prezidentu Marti Ahtisāri (3. attēlā). Sveicot Somijas Republikas prezidentu Marti Ahtisāri Saeimā, A.Gorbunovs uzsvēra divus nozīmīgākos notikumus, kas saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanas centieniem un Somiju. Proti, 1991.gadā Helsinkos pirmo reizi no Eiropas Padomes tribīnes ir bijusi iespēja runāt par Latvijas neatkarību, bet savukārt 1992.gadā Helsinku samita laikā tika pieņemta rezolūcija par PSRS karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm. Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs novērtēja arī sadarbību starp abu valstu parlamentiem, kam ir gan lietišķs, gan praktisks raksturs — sevišķi šobrīd Latvijai integrējoties Eiropas struktūrās.

Novērtējot parlamenta lomu valsts attīstībā, Somijas prezidents M.Ahtisāri atzina, ka parlamentu tikšanās tuvina tautas. Somijas prezidents atgādināja, ka abu valstu parlamentiem ir jāizskata līgumu, kas starp latviju un Somiju tika noslēgti pirms kara, un jāizvērtē to lietderība un nozīme mūsdienās. Runājot par Latvijas integrēšanos Eiropā, Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs atzina, ka neatkarīgi no termiņiem Latvijai tas ir svarīgs process, ar kuru tiek saistīta Latvijas drošība un attīstība.

Pēc tam Somijas prezidents devās uz Valdības namu, kur Viesu salonā tikās ar Ministru prezidentu Māri Gaili (6. attēlā).

Saeimas ziņu dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas Valsts prezidents svinīgajās vakariņās par godu Somijas prezidentam Marti Ahtisāri

Prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un gods sveikt Jūs, Prezidenta kungs, Latvijā, senajā Rīgas pilī. Zinu, ka Jūs neesat Rīgā pirmo reizi. Un ceru, ka šodien ieraudzījāt daudz ko jaunu mūsu pilsētas sejā, iepazināt tuvāk mūsu tautas dzīvi, un šī diena ir devusi pozitīvas ierosmes mūsu turpmākai sadarbībai.

Latvijas sabiedrība ar gandarījumu piemin to faktu, ka Mauno Koivisto bija pirmais Rietumvalstu prezidents, kas apmeklēja Latviju pēc neatkarības atgūšanas. Tas bija 1992.gada pavasarī, kad Latvijai ārvalstu atbalsts bija tik ļoti nepieciešams. Faktiski ar Mauno Koivisto vizīti Latvijas vārds tālu aizskanēja pasaulē kā līdztiesīga politiskā dialoga partnera vārds. Četros gados kopš Latvija atguvusi neatkarību, Latvijas valstsvīri un politiķi ir ieguvuši savu konkrētu vietu Eiropas politisko diskusiju procesos. Latvijai tagad ir sava stabila loma Eiropas un visas pasaules mazo tautu un valstu interešu aizstāvībā.

Ar Somijas valstsvīriem un ar Jums, Ahtisāri kungs, man personīgi ir bijusi izdevība tikties vairākkārt, tāpēc mūsu tautu savstarpējās tuvināšanās procesā tik loģiska ir šodien iesākusies Somijas prezidenta valsts vizīte Latvijā. Atļaujiet izteikt pārliecību, ka divas dienas pie mums Rīgā un lauku rajonos, ko esat iecerējis apmeklēt, pagūsiet daudzpusīgāk iepazīt Latviju, novērtēt mūsu valsts reformu gaitu, kā arī apsvērt mūsu valstu abpusējās sadarbības attīstības iespējas.

Es pats darba vizītē Somiju apmeklēju 1993.gada nogalē un arī pēc tam vairākkārt esmu viesojies Jūsu valstī. Mūsu tikšanās reizēs esam dalījušies pieredzē, veidojuši draudzību, kas kalpo abu mūsu tautu interesēm.

Attiecības, kas šobrīd valda starp Latviju un Somiju, manuprāt, ir tiešām labas un auglīgas. Taču mēs zinām — kā starp cilvēkiem, arī starp valstīm attiecības ir jākopj, un tikai tad tās attīstās un process kļūst pastāvīgs.

Tas ir paradokss, ka pirms četriem gadiem Jūsu tautai no jauna bija jāsāk savu Somu jūras līča otrā pusē dzīvojošo kaimiņu atkal iepazīšana. Sakariem starp Baltijas reģionu un Somijas iedzīvotājiem ir sena vēsture, kas sniedzas tūkstošiem gadu ilgā pagātnē. Pie mums somugru kultūras ietekme jūtama gan valodā, gan sadzīvē.

Arheologi var sniegt skaidras liecības par somugru tautu klātbūtni Rīgas jūras līča krastos tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras. Līdz pat šodienai Latvijā dzīvo un strādā maza, bet aktīva jūsu tautai visradniecīgākā — lībiešu — kopiena, kurai Somija veltī patiesi daudz uzmanības.

Laika posmā starp diviem pasaules kariem abas valstis attīstījās pārsteidzoši straujos tempos. Tās prata lieliski apliecināt savu sarežģītos apstākļos izcīnīto neatkarību un suverēnu valstu statusu. Jau 1926.gadā Latviju apmeklēja prezidents Relanders. Tā bija vēsturiska vizīte: pats pirmais ārvalstu vadītāja apciemojums jaunajā Latvijas valstī. Var izteikt tikai nožēlu par to, ka pēc Otrā pasaules kara mūsu ceļi šķīrās un Baltijas valstis uz ilgu laiku tika izslēgtas no starptautiskās aprites.

Pašlaik, kad Latvija no jauna nostājas uz ekonomiskās, politiskās un garīgās atjaunotnes ceļa, Somijas draudzība mums ir nenovērtējams atbalsts. Patīkami, ka šīs vizītes laikā esam parakstījuši līgumu, ar ko mūsu vēsturiskā vēstniecības ēka Helsinkos tiek atkal nodota Latvijas pārstāvniecībai. Esam par to patiesi gandarīti. Tāpat priecājamies, ka Somija uzsākusi restaurācijas darbus namā Rīgas centrā, kur jūsu vēstniecība darbojās pirms kara.

Prezidenta kungs!

Latvijai virzoties uz priekšu visai sarežģītajā Eiropas integrācijas procesā, visapkārt Baltijas jūrai esam raduši uzticamus draugus. Latvija labprāt izmanto to vērtīgo pieredzi, ko Somija izgājusi, tuvojoties Eiropas Savienībai un nu jau turpat deviņus mēnešus būdama Eiropas Savienības dalībvalsts. Šodien Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību īpaši būtiska ir likumdošanas saskaņošana un sabiedrības izglītošana. Mēs apzināmies, cik nozīmīgs ir Somijas un citu Ziemeļvalstu atbalsts mums šajā jomā. Esam par to pateicīgi somu tautai un ceram uz vēl ciešāku sadarbību arī nākotnē.

Abas mūsu valstis ar laiku veidos Eiropas Savienības austrumu robežu. Tāpēc ļoti nozīmīga ir informācijas un pieredzes apmaiņa šajā laukā, lai ne tikai stiprinātu mūsu robežas, bet arī lai palīdzētu mums izveidot Eiropas standartiem atbilstošu infrastruktūru.

Prezidenta kungs!

Latvijas vārdu pasaulē saista ar Baltiju. Jā, ar Igauniju un Lietuvu kopīgi esam cīnījušies par neatkarības atgūšanu, veicam ekonomikas līdzīgu pārorientāciju, šobrīd aktīvi strādājam kopīgam mērķim — iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā nekad agrāk apzināmies Baltijas vienotības un sadarbības nepieciešamību. Ir nodibināta un strādā Baltijas Parlamentārā asambleja un Baltijas Ministru padome, ir noslēgts Baltijas Brīvās tirdzniecības līgums un ceram, ka pāris gados varēsim izveidot pilnīgu Baltijas muitas ūniju. Regulāras ir Baltijas valstu prezidentu tikšanās.

Kļūstot arvien stiprākam un daudzveidīgākam sakaru tīklam starp Baltijas reģiona valstīm, Somija un Latvija rod lielāku kopību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā, tā saucamās 5+3 formulas un Baltijas jūras padomes ietvaros. Visaptveroša reģionālā sadarbība gan palielina savstarpēju sapratni un uzticību, gan paaugstina reģiona vispārējo politisko stabilitāti.

Ceļš uz Baltijas vienotību un Eiropas Savienību nav iedomājams bez prognozējamu un abpusēji izdevīgu kaimiņattiecību veidošanos ne tikai ar rietumu, bet arī ar austrumu kaimiņiem — Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Arī šeit kā labs piemērs mums var kalpot Somijas pieredze.

Ekonomikā Somija Latvijai ir viens no lielākajiem tirdzniecības partneriem. Ilgtermiņa ieguldījumi Latvijā ir neatņemama stabilas nākotnes veidošanas sastāvdaļa. No jauna topošais telekomunikāciju tīkls Latvijā ir neatsverams kapitālieguldījums Latvijas nākotnē. Tas ir balstīts uz 1992.gada 5.martā parakstīto Somijas un Latvijas investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu. Lieli investīciju projekti un palīdzība mūsu pašvaldībām, mūsu vides sakopšanā nesaraujami saista Latviju un Somiju starptautiski brīvajā ekonomikas tirgū.

Mūsu radniecīgā mentalitāte, līdzīgās sadzīves un kultūras tradīcijas ir tā dzīvā saikne, kas cauri gadsimtiem vieno tautas. Kultūra ir tas auglīgais lauks, kas tuvina cilvēkus. Un tas ir drošs pamats valstisku attiecību veidošanai, savstarpēja politiskā dialoga noturība. Man ir bijis patiess prieks un gandarījums iepazīt to milzu darbu, ko somu un latviešu tautas tuvināšanā veic Jaņa Rozentāla biedrība Helsinkos. Varam būt gandarīti par Latvijas — Somijas biedrības iniciatīvām, kā rezultātā notiek nemitīga mākslas un kultūras darba abpusējā apmaiņa. Tā veicina latviešu un somu mākslinieku tikšanos un savstarpēju bagātināšanos. Pašreiz, piemēram, Rīgā ir atvērta Somijas dizaina mākslinieku izstāde, savukārt Helsinkos pašreiz apskatāma Latvijas Aizrobežu mākslas muzeja darbu kolekcija. Šādi pasākumi ir ļāvuši veselai paaudzei abās valstīs savstarpēji iepazīties un veicina sapratni starp mūsu valstu iedzīvotājiem.

Prezidenta kungs, mēs zinām, ka Somija ir bijusi vairāku starptautiski ievērojamu iniciatīvu autore un vēlāk arī viena no aktīvajām to īstenotājām. Helsinkos dzimusī Eiropas Drošības un sadarbības apspriede iesāka procesu, kura augļus mēs visi esam izjutuši. Tagad arī Latvija jau vairākus gadus ir šīs organizācijas locekle. Mēs aktīvi piedalāmies diskusijā par EDSO lomu un virzienu mūsdienu pasaules sarežģītajos politiskajos procesos, īpaši drošības un stabilitātes projektos. Mūsdienu Eiropā veidojas drošības modelis, kurā arī mūsu valstij dodams savs ieguldījums. Latvija savu drošību saista ar Eiropas drošības organizācijām un aktīvi veido attiecības ar tām, savu iespēju ietvaros piedaloties Eiropas kopējās drošības identitātes veidošanā. Tikai pāris gadus pēc Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju izveidojusi Baltijas miera bataljonu. Tā tapšanā savu atbalstu sniegusi arī Somija.

Prezidenta kungs!

Simboliski, ka Jūsu vizītes laikā — tas ir, 29.augustā, aprit četri gadi kopš Somija un Latvija atjaunoja diplomātiskās attiecības. Šajā laikā tās attīstījušās tiešām dinamiski, un esmu pārliecināts par labām sadarbības perspektīvām turpmāk.

Prezidenta kungs!

Izsaku gandarījumu par Jūsu valsts un Jūsu personīgo atbalstu Latvijai un Baltijas vienotībai. Uzsaucu tostu par Somijas un Latvijas sadarbību, par Jūsu valsts un tautas labklājību, par Jums prezidenta kungs!

Latvijas Valsts prezidents svinīgajās vakariņās

par godu Somijas prezidentam Marti Ahtisāri

Prezidenta kungs!

Latvijas vārdu pasaulē saista ar Baltiju. Jā, ar Igauniju un Lietuvu kopīgi esam cīnījušies par neatkarības atgūšanu, veicam ekonomikas līdzīgu pārorientāciju, šobrīd aktīvi strādājam kopīgam mērķim — iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā nekad agrāk apzināmies Baltijas vienotības un sadarbības nepieciešamību. Ir nodibināta un strādā Baltijas Parlamentārā asambleja un Baltijas Ministru padome, ir noslēgts Baltijas Brīvās tirdzniecības līgums un ceram, ka pāris gados varēsim izveidot pilnīgu Baltijas muitas ūniju. Regulāras ir Baltijas valstu prezidentu tikšanās.

Kļūstot arvien stiprākam un daudzveidīgākam sakaru tīklam starp Baltijas reģiona valstīm, Somija un Latvija rod lielāku kopību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā, tā saucamās 5+3 formulas un Baltijas jūras padomes ietvaros. Visaptveroša reģionālā sadarbība gan palielina savstarpēju sapratni un uzticību, gan paaugstina reģiona vispārējo politisko stabilitāti.

Ceļš uz Baltijas vienotību un Eiropas Savienību nav iedomājams bez prognozējamu un abpusēji izdevīgu kaimiņattiecību veidošanos ne tikai ar rietumu, bet arī ar austrumu kaimiņiem — Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Arī šeit kā labs piemērs mums var kalpot Somijas pieredze.

Ekonomikā Somija Latvijai ir viens no lielākajiem tirdzniecības partneriem. Ilgtermiņa ieguldījumi Latvijā ir neatņemama stabilas nākotnes veidošanas sastāvdaļa. No jauna topošais telekomunikāciju tīkls Latvijā ir neatsverams kapitālieguldījums Latvijas nākotnē. Tas ir balstīts uz 1992.gada 5.martā parakstīto Somijas un Latvijas investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu. Lieli investīciju projekti un palīdzība mūsu pašvaldībām, mūsu vides sakopšanā šodien nesaraujami sasaista Latviju un Somiju starptautiski brīvajā ekonomikas tirgū.

Mūsu radniecīgā mentalitāte, līdzīgās sadzīves un kultūras tradīcijas ir tā dzīvā saikne, kas cauri gadsimtiem vieno tautas. Kultūra ir tas auglīgais lauks, kas tuvina cilvēkus. Un tas ir drošs pamats valstisku attiecību veidošanai, savstarpēja politiskā dialoga noturība. Man ir bijis patiess prieks un gandarījums iepazīt to milzu darbu, ko somu un latviešu tautas tuvināšanā veic Jaņa Rozentāla biedrība Helsinkos. Varam būt gandarīti par Latvijas — Somijas biedrības iniciatīvām, kā rezultātā notiek nemitīga mākslas un kultūras darba abpusējā apmaiņa. Tā veicina latviešu un somu mākslinieku tikšanos un savstarpēju bagātināšanos. Piemēram, Rīgā pašreiz ir atvērta Somijas dizaina mākslinieku izstāde, savukārt Helsinkos pašreiz apskatāma Latvijas Aizrobežu mākslas muzeja darbu kolekcija. Šādi pasākumi ir ļāvuši veselai paaudzei abās valstīs savstarpēji iepazīties un veicina sapratni starp mūsu valstu iedzīvotājiem.

Prezidenta kungs, mēs zinām, ka Somija ir bijusi vairāku starptautiski ievērojamu iniciatīvu autore un vēlāk arī viena no aktīvajām to īstenotājām. Helsinkos dzimusī Eiropas Drošības un sadarbības apspriede iesāka procesu, kura augļus mēs visi esam izjutuši. Tagad arī Latvija jau vairākus gadus ir šīs organizācijas locekle. Mēs aktīvi piedalāmies diskusijā par EDSO lomu un virzienu mūsdienu pasaules sarežģītajos politiskajos procesos, īpaši drošības un stabilitātes projektos. Mūsdienu Eiropā veidojas drošības modelis, kurā arī mūsu valstij dodams savs ieguldījums. Latvija savu drošību saista ar Eiropas drošības organizācijām un aktīvi veido attiecības ar tām, savu iespēju ietvaros piedaloties Eiropas kopējās drošības identitātes veidošanā. Tikai pāris gadus pēc Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju izveidojusi Baltijas miera bataljonu. Tā tapšanā savu atbalstu sniegusi arī Somija.

Prezidenta kungs!

Simboliski, ka Jūsu vizītes laikā — tas ir, 29.augustā, aprit četri gadi kopš Somija un Latvija atjaunoja diplomātiskās attiecības. Šajā laikā tās attīstījušās tiešām dinamiski, un esmu pārliecināts par labām sadarbības perspektīvām turpmāk.

Prezidenta kungs!

Izsaku gandarījumu par Jūsu valsts un Jūsu personīgo atbalstu Latvijai un Baltijas vienotībai. Uzsaucu tostu par Somijas un Latvijas sadarbību, par Jūsu valsts un tautas labklājību, par Jums, prezidenta kungs!

Pie ārlietu ministra

Kā zināms, Somijas prezidenta Marti Ahtisāri vadītās oficiālās valsts delegācijas sastāvā ir arī Somijas ārlietu ministre Tarja Kārina Halonena (Tarja Kaarina Halonen) un lauksaimniecības ministrs Māti Kalevi Hemilē ( Maati Kalevi Hemila) . Vizītes ietvaros LR Ārlietu ministram Valdim Birkavam vakar, 28.augustā, pusdienlaikā, bija tikšanās ar Somijas ārlietu ministri Tarju Kārinu Halonenu. Lūk, augstās viešņas vizītkarte:

Tarja Kārina Halonena dzimusi 1943.gada 24.decembrī Helsinkos. Viņa ir profesionāla arodbiedrību juriste, juridisko zinātņu kandidāte. Par juristi sāka strādāt divdesmit četru gadu vecumā firmā “Lainvalvonta Oy”. No 1969. līdz 1970.gadam viņa bija Somijas studentu Nacionālās savienības sociālo lietu sekretāre un arī ģenerālsekretāre. 1970.gadā Tarja Kārina Halonena kļuva Somijas Arodbiedrību centrālās organizācijas (SAK) juriste. No 1974.gada marta viņa gadu un trīs mēnešus bija premjerministra parlamentārā sekretāre. 1977.gadā Tarja Kārina Halonena tika ievēlēta Helsinku pilsētas padomē. 1979.gadā viņa kļuva Somijas parlamenta locekle. No 1984. līdz 1987.gadam Tarja Kārina Halonena bija parlamentārā Sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja, bet no šī gada 13.aprīļa — parlamentārā Lielkomitejas priekšsēdētāja. No 1987. līdz 1990.gadam Tarja Kārina Halonena bija Somijas Republikas sociālo lietu un veselības aizsardzības ministre, bet no 1990. līdz 1991.gadam — tieslietu ministre. No 1989. līdz 1991.gadam viņa bija arī Ziemeļvalstu sadarbības ministre. Tarja Kārina Halonena ir Sociālo demokrātu (SDP) partijas biedre.

Tikšanās laikā abas puses apsprieda aktuālus Latvijas un Somijas divpusējo un daudzpusējo attiecību jautājumus.

Abas puses pārrunāja Eiropas Savienības (ES) attīstības perspektīvas, ņemot vērā Somijas kā jaunās ES dalībvalsts statusu, kā arī apsprieda Latvijas iespējas pārņemt Somijas pieredzi, sagatavojoties pilnai līdzdalībai ES. V.Birkavs izrādīja īpašu interesi par Somijas valsts institūciju veikto darbu sabiedrības informēšanā par ES aktualitātēm pirmsreferenduma periodā, kā arī par Somijas sabiedrības attieksmi pret līdzdalību ES pēc pilna dalībvalsts statusa iegūšanas.

Sarunas laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Somijas lauksaimniecības pārstrukturēšanas jautājumiem ES ietvaros. Abas puses augsti novērtēja informācijas apmaiņas nepieciešamību par aktuāliem Eiropas integrācijas jautājumiem, tajā skaitā ES Starpvaldību konferences sagatavošanas procesu, kā arī praktiskos soļus par asociēto valstu lielāku iesaistīšanu Eiropas kopējās ārpolitikas un drošības politikas veidošanā un strukturētā dialoga padziļināšanā. Latvijas puse vēlreiz apstiprināja savu pozīciju, kas vērsta uz konkrēta datuma noteikšanu sarunu uzsākšanai starp ES un asociētajām valstīm par pilntiesīgu statusu Eiropas Savienībā. Abas puses atzina, ka nepieciešama pēc iespējas ātrāka ES asociatīvā līguma ratifikācija gan Somijā, gan Latvijā.

Čpaša vieta sarunās tika ierādīta iespējamai bezvīzu režīma ieviešanai starp abām valstīm. Tika pārrunāti šāda soļa sagatavošanas praktiskie aspekti un jautājumu komplekss, kas jāatrisina, lai bezvīzu režīms varētu efektīvi darboties. Abas puses bija vienisprātis, ka bezvīzu režīma ieviešana jāskata kontekstā ar sadarbību šajos jautājumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, kā arī ņemot vērā Šengenas līguma nosacījumus. Kā pirmo nepieciešamo soli šajā virzienā abas puses atzina Nelegālo imigrantu atpakaļatgriešanas līguma un Līguma par noziedzības novēršanu noslēgšanu starp abām valstīm, arī vispārējo starptautisko normu ievērošanu minētajos jautājumos.

Abas puses apsprieda arī pašreizējos un nākotnē plānotos sadarbības projektus starp abām valstīm tādās jomās kā reģionālā attīstība, izglītība un kultūra, sociālā nodrošināšana un citās. Valdis Birkavs apliecināja Latvijas ieinteresētību veicināt sadraudzības saišu veidošanos starp Latvijas un Ziemeļvalstu municipalitātēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Sarunas laikā tika secināts, ka šajā jomā meklējamas lielas iespējas Baltijas jūras valstu padomes ietvaros.

Vairāku divpusējo projektu sakarā tika izteikts viedoklis: efektīvāk izmantojamas tās iespējas, kuras paver Latvijas un Somijas jaunais statuss attiecībās ar ES.

Latvijas un Somijas ārlietu resoru vadītāji atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību starp abu valstu iekšlietu un aizsardzības ministrijām un pozitīvi novērtēja tālākās kooperācijas iespējas šajā virzienā. Latvija īpaši uzsvēra ieinteresētību pārņemt Somijas pieredzi robežjautājumu risināšanā, īpaši, ņemot vērā to, ka pēc iestāšanās ES Somijas robeža kļuvusi arī par ES ārējo robežu. Tika pārrunātas iespējas kopīgam darbam organizētās noziedzības apkarošanā. Sākotnēji tas varētu izpausties kā informācijas apmaiņas efektivizācija, ekspertu apmaiņa, tehniskā sadarbība un mācības.

Pārrunājot daudzpusējās attiecības, abas puses apliecināja ieinteresētību tālāk nostiprināt sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros. Somijas puse pauda izpratni par Latvijas puses nostāju ANO maksājumu jautājumā, ko Latvija uzskata par sev neatbilstoši augstiem. Tika atzīts, ka šīs problēmas sekmīga atrisināšana ir vērtējama kā pakāpenisks process.

Abas puses apmainījās viedokļiem par Eiropas drošību un dažādo Eiropas un transatlantisko organizāciju attīstības modeļiem, kā arī apsprieda reģionālās sadarbības jautājumus un abu valstu attiecības ar to tuvākajiem kaimiņiem.

Somijas Republikas ārlietu ministre Tarja Kārina Halonena un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs parakstīja aktu par Latvijas vēstniecības ēkas (1. attēlā pa labi) Helsinkos nodošanu.

Latvijas vēstniecības ēka atrodas Eiras dzīvojamā rajonā Helsinkos. Šis rajons tika apbūvēts galvenokārt no 1907. līdz 1915.gadam un savu nosaukumu ieguvis no šeit uzceltās Eiras slimnīcas. Villa Frenckell, tagadējā Latvijas vēstniecības ēka, tika projektēta pēc avīzes “Hufvuds tadsbladet” galvenā redaktora un akcionāra Artūra Reinholda Frenkela (Arthur Reinhold Frenckell) pasūtījuma un uzcelta 1922.gadā. Ēkas projekta autors ir arhitekts Valters Jungs (Valter Jung). Apbūves gabals atradās tikai pussimt metrus no pilsētas augstākās vietas, Engela laukuma. Ēkas izbūvē vērojams itāļu renesanses laika un Ziemeļvalstu klasicisma ietekmju apvienojums.

Trīsdesmito gadu sākumā Artūrs Reinholds Frenkels bija spiests no sava namīpašuma atteikties, un ēka nonāca akciju sabiedrības “Fastgbetsaktiebolag Armfeltsvägen 10” īpašumā. 1936.gadā šo nekustamo īpašumu iegādājās Latvijas Republika savas vēstniecības vajadzībām, 1944.gadā, laikā, kad Latvija bija okupēta, nama īpašuma tiesības saskaņā ar Somijas un Padomju Savienības līgumu pārgāja PSRS rokās. Pēc kara beigām ēka kalpoja par PSRS uzraudzības komisijas Somijā vadītāja ģenerālpulkveža Andreja Ždanova dzīvojamām un darba telpām. Apmēram gadu Villa Frenckell bija PSRS vēstnieka Somijā Savoņenko pagaidu dienesta mītne. Vēlāk šeit atradās PSRS tirdzniecības pārstāvniecība un piecdesmitajos gados — PSRS vēstniecības skola. Saskaņā ar sešdesmitajos gados izstrādāto Somijas un PSRS līgumu par nekustamā īpašuma apmaiņu Villa Frenckell 1973.gadā nonāca Somijas valdības rīcībā un tajā tika izdarīts kapitālais remonts. 1975.gadā šeit izvietoja Padomju Savienības institūtu. Tagad Villa Frenckell nodota Latvijas valdībai vēstniecības ēkas vajadzībām.

ĀM preses centra
un "LV" informācija

Starptautiskajā sakaru sabiedrībā "Lattelekom"

Vakar, 28.augustā, valsts vizītes ietvaros Latvijā Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri apmeklēja “Lattelekom”.

Viņa ekselence tikās ar satiksmes ministru Andri Gūtmani un “Lattelekom” prezidentu Gundaru Strautmani, kā arī citiem “Lattelekom” augstākās vadības pārstāvjiem, ieskaitot “Lattelekom” izpilddirektoru Gevinu Džefriju.

Prezidentam Marti Ahtisāri tika izskaidrota Latvijas tālruņa tīkla modernizācijas programma un ar to saistītās milzīgās tehniskās un organizatoriskās iespējas, kā arī grūtības. Pēc tam prezidents apskatīja “Lattelekom” ēku Audēju ielā. Te viņam bija iespēja salīdzināt veco analogo centrāli ar nesen uzstādīto jauno ciparu centrāli. Juris Griķis, Rīgas Zonas klientu apkalpošanas daļas direktors, pastāstīja prezidentam, ka jau vairāk nekā 30 000 privāto klientu un uzņēmēju var izmantot jaunās ciparu centrāles uzlabotos pakalpojumu un ka līdz gada beigām šis skaitlis pieaugs līdz 100 000.

Par piemiņu no šīs viesošanās prezidentam M.Ahtisāri tika uzdāvināts suvenīrs, kas atveido vecās analogās centrāles releju, un kolekcionāra Telekartes komplekts — savdabīgas liecības par Latvijas telekomunikāciju pagātni un šodienu.

“Lattelekom” preses dienests

Ārlietu ministri savu prezidentu klātbūtnē paraksta vienošanās dokumentu

Mirklis svinīgajā reizē: Baltijas un Ziemeļvalstu valsts ministrs Gunārs Meierovics, mežu valsts ministrs Arvīds Ozols, ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Anna Žīgure, Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs Ivars Millers

Latvijā akreditētie vēstnieki Rīgas pilī sagaida augsto viesi.

Foto: Māris Kaparkalējs," LV"