Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Saeimas kārtējo 23.— 24.augusta sēdi paziņoju par atklātu. Esiet tik laipni, ieņemiet vietas! Pirms sākam izskatīt darba kārtību, mums ir jāapspriež dažādi iesniegumi par darba kārtību. Iesniegšanas secībā.

Vispirms ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par darba kārtības izmaiņām. Komisija uztur šo priekšlikumu? Tātad likumprojektu “Komercbanku noteikumi” otrajā lasījumā, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā, trešajā lasījumā vērtspapīru likumu paketi, sastāvošu no likumprojektiem “Par vērtspapīriem”, “Par vērtspapīru tirgu komisija”, “Par grozījumiem likumā “Par biržām””, “Par grozījumiem likumā par bezpeļņas organizācijām” un “Par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām”” apdrošināšanas likumu pakete. Arī trešajā lasījumā — likumprojekts “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”, “Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu””, “Par zvērinātiem revidentiem”, un “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”” izskatīt pēc IV sadaļas 30.punkta. Vai deputāti ir iepazinušies ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

Nākamais. Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina Saeimas 23.augusta sēdes darba kārtībā izskatīt kā 27.jautājumu lēmumu projektus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Valērijam Terentjevam, Vitālijam Gavrilovam, Anatolijam Bļugeram, Ludmilai Girskai, Andrejam Rumjancevam. Es precizēju ar komisijas priekšsēdētāju — šeit rakstot kā 27.jautājumu, komisija ir domājusi — pēc 26.jautājuma. Tātad pēc darba kārtības 26.jautājuma izskatīt lēmumu projektus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Vai ir kādi iebildumi deputātiem? Nav. Arī esam akceptējuši.

Tālāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pagarināt, īsi runājot, priekšlikumu iesniegšanas termiņu lēmumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Iekļausim, lūdzu, tagad darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem un tad debatēsim par saturu. Pret iekļaušanu darba kārtībā nav iebildumu deputātiem? Nav.

Tagad ir sarežģītāka lieta, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi jau ir akceptēti. Es saprotu... Frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Dokuments jums ir iesniegts, un deputāts Andrejs Panteļējevs lūdz vārdu par šīm izmaiņām.

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamie klātesošie! Šo izmaiņu būtība ir tāda, ka mēs vēlētos visus trešos lasījumus, kas pašreiz ir paredzēti darba kārtībā, izskatīt kopā. Tiek ierosināts viņus pacelt darba kārtībā un izskatīt varbūt pirms tāda kutelīga un interesanta jautājumā kā Zīgerista kunga mandāts, kurš varbūt aizņems pusotras dienas. Tātad izskatīt šos trešos lasījumus, lai mums būtu kaut kāda pabeigta darba sajūta un būtu pabeigti likumi. Tāpēc es piedāvāju nobalsot par to, jo principā kādreiz mēs runājām, ka Prezidijam jau vajadzētu sakārtot šos likumus lasījumu kārtībā. Tā kā acīmredzot tas nav procedūras dēļ izdarāms, tad mēs paši varētu tādu šo kārtību ieviest, ka sāktu ar trešajiem lasījumiem.

 

Sēdes vadītājs. Līdz ar to daži jau akceptētie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas trešie lasījumi, ja deputāti akceptē, arī paceltos uz augšu, kaut gan mēs akceptējam tās priekšlikumu, bet es ceru, ja tas notiek secībā un ātrāk, tad komisija pati neiebilst. Lūdzu, vai deputāti akceptē šo priekšlikumu? Trešos lasījumus izskatīt, kuri ir iekļauti šajā dokumentā no 51. - 67.pantam. Tagad nu tas būtu pēc pilsonības jautājuma izskatīšanas, jo 26.jautājums ir jau noformulēts.

Lūdzu, deputāts Budovskis, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Pret šādu izmaiņu es vēlos protestēt. Jo tādā gadījumā mēs esam sadalījuši III nodaļu “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” divās daļās. Viena ir tā, ko mēs nupat pieņēmām, tas ir, par pilsonības piešķiršanu, dodot iespēju to izskatīt pēc 26.jautājuma. Bet tādā gadījumā 27.jautājums, kas arī ir par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu, tiek atlikts, respektīvi, šī nodaļa tiek sadalīta divās daļās. Es domāju, ka tomēr pieturēsimies pie zināmas konsekvences. Man nav nekādu iebildumu, ka minētie jautājumi pēc 27.punkta ietu, bet nesadalīsim, lūdzu, esošo nodaļu! Paldies! (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

 

G.Bērziņš (LZS). Es gribu runāt arī par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Šis pats radio un televīzijas likums deputātiem ir pieejams no 21.augusta pulksten 10.00. Vai ir ievērots likumā noteiktais termiņš, kādā tam būtu jābūt pieejamam deputātiem pirms izskatīšanas trešajā lasījumā? Šeit tas ir pārkāpts, tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums pašreiz nav korekts. Tātad dokuments nr. 933, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka deputātiem ir iespējams saņemt no 21.augusta pulksten 10.00. Tātad faktiski šeit ir pārkāpts Kārtības rullis. Šobrīd tas nav skatāms. Tātad vismaz nākošajā reizē. Un, ja to ierosina pārcelt, tad ir rupjš Kārtības ruļļa pārkāpums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es neiebilstu pret citiem priekšlikumiem. Vienīgais, ko es ļoti lūgtu, ka, ja gadījumā tiek atbalstīts Saeimas frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums pacelt likumprojektus, tajā skaitā mūsu likumprojektus, uz augšu, ko es principā atbalstu, tad būtu lūgums mūsu likumprojektus sakārtot tajā secībā, kādu liek priekšā Budžeta komisija. Mūsu pašu komisija. Mēs nejaucam citu secību — jo skaits saskan, vienā ir astoņi, un otrā ir astoņi. Tikai, lai šī secība būtu tāda, kāda tā ir mūsu priekšlikumā, jo tad mums būs vieglāk izskatīšanas gaitā!

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mūsu reālā situācija ir tāda, ka deputāts Gundars Bērziņš iebilst, ja mēs izskatām radio un televīzijas likumu, ņemot vērā, ka šis termiņš, kurš ir noteikts, lai deputāti iepazītos, nav ievērots, ja šis likums tiek tādā veidā pacelts uz augšu. Līdz ar to šo jautājumu balsot mēs nevaram, tas paliek tur, kur tas ir.

Tālāk. Deputāta Kehra lūgums, lai, paceļot uz augšu šos jautājumus, ievērotu tādu secību, kādu komisija lūdz. Ja deputātiem nav iebildumu, tad tas varētu tā būt, bet to varam izšķirt ar balsojumu vispār vai secību izmaiņām.

Tagad mums būtu jābalso, jo šeit bija dažādi viedokļi un dažādi priekšlikumi... Par to pašu priekšlikumu vēl?

Lūdzu, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

 

V.P.Karnups (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Es vienkārši gribu vēlreiz atgādināt Budovska kunga priekšlikumu, ka šīs dienas kārtības izmaiņas vajadzētu likt pēc 27. darba kārtības punkta.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt! Jūs taču saprotat, ka šis jautājums ir balsojams. Tas nav Kārtības rullī noteikts. Un tāpēc atgādinājums ir viedoklis balsojumam.

Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Tā kā “Latvijas ceļš” vienmēr ir atbalstījis saprātīgus kompromisus, tad iesniedzēju vārdā mēs piekrītam, ka šo trešo lasījumu likumpaketi izskatām pēc 27. darba kārtības punkta, tas ir, pēc amatpersonu izskatīšanas. (No zāles deputāts M.Budovskis: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mums jau arī nepaliek, ko šeit lemt, jo viss jau ir izlemts vienojoties. Tātad visi priekšlikumi tiek akceptēti, vienīgi radio un televīzijas likums paliek savā vietā un savā secībā, kā viņš iekļauts darba kārtībā iesniegšanas secībā Saeimas Prezidijā. Vai varbūt šajā apkopotajā secinājumā ir kādas neskaidrības vai citi viedokļi? Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

 

 

Saeimas Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Līdz ar to Saeima nodod likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par slimības un maternitātes pabalstiem”. Iesniedz Ministru kabinets. Nav citu priekšlikumu? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”. Iesniedz Ministru kabinets. Nav citu priekšlikumu deputātiem? Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju reģistru””. Iesniedz Ministru kabinets. Nav citu priekšlikumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Iesniedz Ministru kabinets. Citu priekšlikumu nav, iebildumu arī nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Iesniedz Ministru kabinets. Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Iesniedz Ministru kabinets. Nav citu priekšlikumu? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Valodu likumā”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Likums par pretestības kustības dalībnieka statusu”. Iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Grīgs. Saeima nolemj nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija. Es atvainojos, es kļūdījos! Saeimas Prezidija atzinums ir nodot šo likumprojektu “Likums par pretestības kustības dalībnieka statusu”, ko iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Grīgs, Cilvēktiesību komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. Iesniedz Juridiskā komisija. Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Jā, lūdzu! Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

V.P.Karnups (LNNK). Godātais Prezidij! Es lūgtu, lai šo likumprojektu par Valsts ieņēmumu dienestu nodotu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Un atbildīgā paliek Budžeta un finansu...

 

V.P.Karnups. Budžeta un finansu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Saeima nolemj nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, kuru iesniedz Ministru kabinets, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Iesniedz deputāti Novakšānovs, Čepānis, Graudiņš, Jonītis un Ameriks. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Iesniedz deputāti Aivars Kreituss, Čepānis, Brūvers, Kaža un Ilga Kreituse. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību”. Iesniedz deputāti Kide, Bresis, Lucāns, Jurkovskis un Zaščerinskis. Saeima nolemj nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Iesniedz Ministru kabinets. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Likumprojektu “Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību”, par cik šie stratēģiskās nozīmes uzņēmumi ir ļoti saistīti ar budžetu, es lūgtu nodot arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, protams, saglabājot Tautsaimniecības komisiju kā vadošo komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, sēdes vadītājs tiešām ātri nolasīja, un deputāta Kehra reakcija bija lēnāka. Tāpēc būtu pareizi, ja mēs atsauktu iepriekšējo lēmumu un tātad likumprojektu “Par stratēģiskās nozīmes valsts īpašuma statusa piešķiršanu valsts īpašumiem un šo objektu privatizācijas kārtību” nodotu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteiktu, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Tā, es jums nolasīju iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Nav citu priekšlikumu? Arī iebildumu nav? Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk pie Prezidija ziņojumiem ir vēl divi lūgumi. Iesniegšanas secībā pirmais būtu Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju īsi komentēt šo lūgumu, lai deputāti varētu izlemt. Un pēc tam Juridiskās komisijas priekšlikums.

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Mēs, Budžeta komisija, jau vienreiz, jūs droši vien labi atceraties, lūdzām pagarināt iesniegšanas termiņu deputātu un citu priekšlikumiem līdz 29.augustam, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets solīja iesniegt līdz 22.augustam savus priekšlikumus. Viņi bija lūguši laiku divas nedēļas, bet toreiz mēs informējām jūs, ka mēs centīsimies saglabāt vienu nedēļu, jo praktiski tiek iesniegts jauns budžets, lai deputātiem būtu iespēja vienu nedēļu iesniegt savus priekšlikumus praktiski uz šo jauno lasījumu. Tas praktiski arī bija viens no tādiem mūsu solījumiem tad, kad likums tika pieņemts pirmajā lasījumā. Tāpēc pašlaik, kad situācija ir tāda, ka valdība tikai vakar izskatīja šo likumprojektu un šodien komisijas sēdē informēja, ka tā solās rīt vai, vēlākais, parīt iesniegt šo likumprojektu, es neredzu, ka tas būtu pašlaik apdraudēts, tātad noteikti tas tiks izdarīts. Bet, apspriežot šo situāciju komisijā, lai tātad būtu deputātiem šī iespēja, mēs lūdzam pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.septembrim pulksten 10.00, jo tūlīt pēc tam tiktu visi šie priekšlikumi apkopoti un sagatavoti nākamajā nedēļā izskatīšanai komisijā, lai pēc tam liktu priekšā Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Neviens no deputātiem nevēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai ir, lūdzu, iebildumi? Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens no zāles: “Piekrīt!”) Iebildumu nav. Līdz ar to Saeima piekrīt teiktajam un akceptē Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu par termiņa pagarināšanu.

Tālāk arī Juridiskā komisija lūdz pārskatīt lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man ir jāatvainojas, ka es trokšņa dēļ nesadzirdēju termiņu, kādu Bordāna kungs nosauca priekšlikumiem par grozījumiem Civilprocesa kodeksā. Tur tika noteikts 10.septembris. Es lūgtu Juridiskās komisijas vārdā izmainīt šo termiņu uz 1.septembri. Savādāk šim projektam vispār nav jēgas, jo ar 1.oktobri jau ir jāsāk strādāt apelācijas tiesai. Mums ir tātad vajadzīgs termiņš, lai mēs viņu varētu pieņemt, lai viņš varētu stāties spēkā un arī tiesneši varētu iepazīties ar šiem grozījumiem. Es lūdzu tātad noteikt nevis 10.septembri, bet 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Mēs tikko akceptējām, ka grozījumi likumā par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēka stāšanās kārtību, ko iesniedz Juridiskā komisija, ir nodoti šai komisijai, un pavadvēstulē, tas ir dokuments nr.900, Juridiskā komisija lūdz arī, ja tas tiek darīts un Juridiskā komisija nozīmēta kā atbildīgā, bez atkārtotas izskatīšanas iekļaut šo likumprojektu dienas kārtībā. Es lūdzu iekļaut viņu dienas kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad mēs piekrītam Juridiskās komisijas likumīgajām prasībām. Iesniegšanas secībā.

 

Tagad — par atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Krastiņa iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no 22. līdz 25.augustam. Un Prezidijs ir lēmis piešķirt šo neapmaksāto atvaļinājumu, bet lūdz par to lemt Saeimu.

Sēdes vadītājs. No divdesmit...

 

I.Folkmane. ...otrā līdz divdesmit piektajam.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad mēs informējam Saeimu, ka Prezidijs pieņēma pozitīvu lēmumu. Vai ir iebildumi? Nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.

 

Tālāk — atbildes uz jautājumiem . Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un Latvijas Republikas iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Karnupa, Kokina, Grīnblata, Kiršteina un Seiles jautājumu par paredzēto Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizāciju un daļas funkciju nodošanu Naturalizācijas pārvaldei. Lūdzu, iekšlietu ministrs Ādamsona kungs!

 

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija ir devusi rakstisku atbildi, es atļaušos nenolasīt šo tekstu. Vienlaicīgi jūs gribētu arī informēt, ka Ministru kabinets ir akceptējis reorganizāciju, kura ir paredzēta Pilsonības un imigrācijas departamentā, un šajā sakarā 16.augustā iesniedza parlamentā grozījumus 12 likumos, kurus jūs pašlaik esat jau pieņēmuši izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Karnupa, Kiršteina, Lamberga, Budovska un Stalta jautājumu par 1995.gada budžeta līdzekļu izmantošanu bankrotējušo banku noguldītāju kompensāciju izmaksām. Lūdzu, labklājības ministrs Bērziņa kungs!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Papildus tam es varu teikt vienīgi to, ka, sagatavojot izmaiņas budžeta projektā 1995.gadam, visi tie izdevumi, kas tiks izmaksāti banku noguldītājiem, ir paredzēti arī budžeta ieņēmumos kā nauda, kura tiks piedzīta no bankrotējušām bankām caur viņu pārvaldniekiem. Ja ir jautājumi, uz jautājumiem es pilnvaroju atbildēt Latvijas Republikas Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru Ediju Kīzenbahu. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Tālāk — Pilsonības likuma izpildes komisija. Lūdzu! Jautājumi par pilsonības piešķiršanu . Jānis Kokins — Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godājamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija savā 1.augusta sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Valērijam Terentjevam. Valērijs Terentjevs šobrīd ir valsts akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” ģenerāldirektors. Neskatoties uz to, ka ražošanā tiek izmantota novecojusi energoietilpīga un tādējādi arī dārga tehnoloģija, uzņēmums ieņem stabilu vietu Baltijas austrumu krasta reģionā un veiksmīgi konkurē ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas metalurģisko kombinātu ražojumiem. Augstāk minētais stāvoklis ir radies, pateicoties uzņēmuma strādnieku un inženiertehnisko darbinieku pašaizliedzīgajam darbam. Uzņēmumu kopš 1989.gada vada Terentjeva kungs. Terentjevs šinī uzņēmumā strādā kopš 1970.gada, apguvis latviešu valodu. Šobrīd Terentjevam ir piešķirts Liepājas goda pilsoņa nosaukums. Valsts fondā Terentjevs ir pazīstams kā disciplinēts, ar pilnu atbildības sajūtu pašaizliedzīgi strādājošs uzņēmuma vadītājs. Valsts akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” ir Liepājas rūpniecības flagmanis. Kā jau minēju, to kopš 1989.gada vada Terentjeva kungs. Atmodas laikā Terentjeva kungs aktīvi iesaistījās visās norisēs, gan morāli, gan materiāli atbalstot Tautas fronti. Ņemot vērā teikto un to, ka ražošana ir attīstījusies un rūpnīca apgādā praktiski trīs Baltijas valstis ar nepieciešamo metālu, komisija nolēma aicināt Saeimu piešķirt Terentjeva kungam pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu uzņemt Valēriju Terentjevu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 2, atturas - 5. Valērijs Terentjevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu tālāk!

 

J.Kokins. Tajā pašā sēdē Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Vitālijam Gavrilova kungam. Vitālijs Gavrilovs ir dzimis 1947.gadā Igaunijā, Tartu rajonā. Māte joprojām dzīvo Igaunijā un ir Igaunijas pilsone. Tēvs ir strādājis Igaunijā un šobrīd ir miris. Kad Vitālijs Gavrilovs ir beidzis 1963.gadā vidusskolu, viņš ir iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru absolvējis 1969.gadā, iegūstot inženiera mehāniķa profesiju. 1973.gadā viņš pabeidza šīs augstskolas inženierekonomisko fakultāti un 1993.gadā aizstāvēja ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Kopš 1985.gada strādā par alusdarītavas “Aldaris” ģenerāldirektoru. Jāsaka, ka Gavrilova kungs ir daudz darījis, lai saglabātu alus ražotni Latvijā, ražotu konkurētspējīgu produkciju. Alus cienītāji zina, ka “Aldara” produkcija ir konkurētspējīga. Saglabātas darbavietas, saglabāta rūpnīcas labā slavā un arī ražošanas apjomi. Tādēļ, ņemot vērā kopumā teikto, komisija nolēma aicināt Saeimu piešķirt Gavrilova kungam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu uzņemt Vitāliju Gavrilovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Vitālijs Gavrilovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk, lūdzu!

 

J.Kokins. Pilsonības likuma izpildes komisija šī gada 8.augustā savā slēgtajā sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Anatolijam Bļugera kungam. Anatolijs Bļugera kungs Latvijā dzīvo jau 45 gadus. Visu šo gadu laikā viņš ir devis lielu ieguldījumu Latvijas medicīnas un veselības aizsardzības attīstībā. Apguvis latviešu valodu jau 1957.gadā, kopš 1957.gada viņš nodarbojas ar pedagoģisko darbu Rīgas Medicīnas institūtā — sākumā kā pasniedzējs, vēlāk kā infekcijas slimību katedras vadītājs un šīs katedras profesors Latvijas Medicīnas akadēmijā. Viņš ir uzrakstījis pirmās mācību grāmatas studentiem un monogrāfijas par infekcijas slimībām latviešu valodā. Bļugeram ir izcili panākumi medicīnas zinātnes attīstībā Latvijā. Viņš ir vairāk nekā 500 zinātnisko darbu autors, tajā skaitā sarakstījis 25 monogrāfijas, mācību grāmatas un brošūras. Viņa vadībā aizstāvētas vairāk nekā 70 disertācijas. Viņš ir izveidojis Latvijas hepatisko centru, izaudzinājis Latvijas hepatologu skolu, kura ir plaši pazīstama ārpus mūsu valsts robežām. Bļugera zinātniskā darbība guvusi augstu novērtējumu vairākās pasaules valstīs. Profesors Bļugers ir Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais medicīnas zinātņu doktors. Viņš ir apbalvots ar Latvijas valsts prēmiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prēmijām, kā arī Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmijas prēmijām. 1994.gadā starptautiskais biogrāfiju centrs Kembridžā atzina Bļugeru par gada cilvēku un ievietoja viņa biogrāfiju savos izdevumos un vārdnīcās.

Ņemot vērā kopumā viņa nopelnus mūsu valsts labā, mūsu komisija pieņēma lēmumu aicināt Saeimu piešķirt Bļugera kungam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu uzņemt Anatoliju Bļugeru Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 4. Anatolijs Bļugers uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu tālāk!

 

J.Kokins. Šī gada 8.augusta sēdē komisija izskatīja arī jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā Ludmilai Girskas kundzei. Ludmila Girskas kundze dzimusi 1944.gadā. Latvijā dzīvo kopš 1954.gada. Ir viena no labākajām vijolniecēm Latvijā. Izglītību ieguvusi Emīla Dārziņa mūzikas skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Strādājusi Latvijas radio simfoniskajā orķestrī, kopš 1970.gada ir Latvijas Filharmonijas kamerorķestra mūziķe. Kopā ar Latvijas Filharmonijas kamerorķestri Girskas kundze uzstājusies Eiropas un pasaules lielākajās koncertzālēs — Baltijas valstīs, Vācijā, Austrijā, Francijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Indijā, ziemeļvalstīs un citur. Koncertējusi kopā ar tādiem pasaulslaveniem māksliniekiem kā Gilelss, Oistrahs, Spivakovs, Gūtmane, Kagans. Girska ar kamerorķestri piedalījusies daudzos starptautiskos festivālos, tādos kā “Varšavas rudens”, “Prāgas pavasaris”, Hendeļa festivāls Hallē.

Girska ir arī izcila pedagoģe. Paralēli koncertdarbībai viņa strādā Emīla Dārziņa mūzikas skolā un ir izaudzinājusi daudzus jaunus vijolniekus, kuru vidū ir starptautisku atzinību ieguvusī Baiba Skride.

Kopumā ņemot Girskas kundzes nopelnus, komisija atbalstīja aicinājumu Saeimai piešķirt viņai pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas valsts labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Māris Budovskis - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es varbūt kaut kur kļūdos, bet varbūt komisija man var atbildēt. Pēc man esošajām ziņām un tā, kā ierakstīts anketā, Ludmila Girska ir dzimusi Amerikas Savienotajās Valstīs un tikai 1952. gadā ar ģimeni pārcēlusies ir uz dzīvošanu Rīgā. Ir sekojošs jautājums... Dzimstot Amerikā, faktiski uzreiz iegūst Amerikas pilsonību. Šajā gadījumā es varētu tam visam piekrist, bet man ir jautājums, vai tā tas ir vai nav, jo anketā nav uzrādīts, ka šobrīd Ludmila Girska ir arī Amerikas Savienoto Valstu pilsone, bet ir ierakstīta tikai bijusī PSRS.

 

J.Kokins. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Kokins - atbildu. Lieta ir tāda, ka viņas tēvs ir strādājis Sanfrancisko PSRS konsulātā un viņa ir bijusi visu laiku PSRS pilsone. Tādēļ viņai Amerikas pilsonība vispār nekādi nepienākas un nav bijusi. Jūs apmierina tas, Budovska kungs?

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu uzņemt Ludmilu Girsku Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 3. Ludmila Girska uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu tālāk!

 

J.Kokins. 8. augusta sēdē komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā Andrejam Rumjanceva kungam. Andrejs Rumjancevs ir dzimis 1962. gadā Rīgā. Mācījies Rīgas horeogrāfijas vidusskolā, no 1980. gada ir Nacionālās operas baleta trupas mākslinieks, viens no vadošajiem baleta trupas solistiem. Čpašu meistarību parādījis klasiskā repertuāra baletos un kā spāņu deju dejotājs. Rumjancevs ir neaizstājams premjers baleta repertuāra izrādēs “Gulbju ezers”, “Žizele”, “Dons Kihots”, “Riekstkodis” un citās. Rumjancevs ir dejojis Itālijā, Francijā, Zviedrijā. Norvēģijā, Ēģiptē, Izraēlā, Singapūrā un daudzās citās zemēs. Viņš guvis ārzemju impresāriju lielu uzmanību, apliecinot sevi kā vienu no spožākajiem Latvijas baleta māksliniekiem. Ir starptautiskā baleta konkursa diplomands 1991. gadā.

Ņemot vērā nopelnus baleta attīstībā Latvijā, komisija nolēma aicināt Saeimu piešķirt Rumjanceva kungam pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa - Sociālistiskā partija “Līdztiesība”. Lūdzu! Frakcija...

 

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret mūsu mākslinieku Rumjancevu, baleta mākslinieku, es arī esmu šīs mākslas cienītāja, tajā pašā laikā es domāju, ka visi jūs atceraties to brīdi, kuru aprakstīja plaši mūsu prese un kuru rādīja mūsu televīzija, kad tāds pats baleta mākslinieks Kolbins nodeva zvērestu par uzticību Latvijas Republikai un pirms tam bija nokārtojis sekmīgi visus naturalizācijas ceļā paredzētos un Pilsonības likumā noteiktos pārbaudījumus. Es uzskatu, ka šinī gadījumā šie cilvēki ir pilnīgi vienās pozīcijās - kā Kolbins, tā Rumjancevs, jo, ieradies uz Pilsonības likuma izpildes uzraudzības komisijas sēdi, viņš par sevi stāstīja - esmu te dzimis, nekur prom netaisos braukt, man ir māja un “dača”, tā kā tāds pats kā visi pārējie.

Es domāju, ka arī šinī gadījumā viņam ir tāda iespēja, viņam ir pilsoņi ģimenes locekļi un ir visas iespējas viņam kļūt par Latvijas Republikas pilsoni tāpat kā jebkuram citam baleta māksliniekam, kultūras darbiniekam, strādniekam vai kādam citam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu uzņemt Andreju Rumjancevu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 7, atturas - 2. Andrejs Rumjancevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

J.Kokins. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - lēmuma projekts par deputāta J.Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva. Mandātu un iesniegumu komisija. Irēna Folkmane — Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāte. Lūdzu!

 

I.Folkmane (TPA). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šā gada 16. augustā Mandātu un iesniegumu komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 18. panta otrās daļas 4. punktā definēto normu, savā sēdē izskatīja un veica analīzi par visu Saeimas deputātu sēžu attaisnotajiem un neattaisnotajiem kavējumiem 1995. gada pavasara sesijā un pieņēma lēmumu. Lūdzu, ieskatieties dokumentā nr. 908, kas jums visiem ir izsniegts! Tur arī ir atspoguļots kopsavilkums par pavasara sesijas kavējumiem.

Atsaucoties uz šo analīzi, Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par deputāta Joahima Zīgerista izslēgšanu no Saeimas sastāva. Lēmuma formulējums atbilst Kārtības ruļļa 18. panta otrās daļas 4. punktam, kas izteikts šādā redakcijā: “Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm.”

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz Saeimu lemt par iesniegto projektu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Odisejs Kostanda — Tautas kustība “Latvijai”, Zīgerista partija. Lūdzu!

 

O.Kostanda (Tautas kustība “Latvijai”). Godājamie kolēģi! Apsveicu visus ar jubileju — trešo reizi šīs Saeimas laikā tiek apspriests Zīgerista jautājums.

Protams, ir interesanti atklāt, ka Mandātu un ētikas komisija, kuru vada cienījamais LNNK pārstāvis Māris Budovskis, ir atkal atradusi vienu vissvarīgāko valsts dzīves jautājumu, kuru atrisinot, — noteikti tāda pārliecība acīmredzot ir, — valstī būs lielākas pensijas, augstākas algas strādniekiem, noziedzības līmenis mazināsies un tā tālāk. Ne jau par velti tāpēc jau trešo reizi mēs te spriežam. Interesanti ir tikai tas, ka pats Budovskis, nodūris galvu, sēž zālē, baidoties acis pacelt, un negrib atnākt tribīnē un referēt pats par šo jautājumu, bet lūdz to darīt citam, kas pats nemaz nav piedalījies Mandātu komisijas sēdē, jo šeit mums visiem ir iedots izraksts no Mandātu komisijas sēdes protokola nr. 16, kurā piedalījās Budovskis, Bekasovs, Dreģe, Elferts un Kokins... Es būtu sapratis, ja šeit, Saeimas plenārsēdē, kāds no viņiem, kas pats šo jautājumu ir skatījis, arī referē. Bet laikam nu tomēr nav tik daudz drosmes Budovskim pašam to šoreiz darīt trešo reizi.

Otrkārt, šeit var atzīmēt, ka diemžēl, es domāju, Prezidijs arī nav parādījis objektīvu iedziļināšanos deputātu darbībā, konkrēti šeit — Joahima Zīgerista darbībā, jo šīs sēdes, kuras viņš nav apmeklējis, nav apzināti kavētas sēdes, tās ir pamatā tās ārkārtas sēdes, kas notikušas diez kāpēc tādā saraustītā darba ritmā mums šajā sesijā — trešdienās. Te arī vēl piektdienas klāt, un, ja deputāti plāno savu darbu, orientējoties uz to, ka plenārsēžu dienas ir pamatā ceturtdienas, tad negaidīti ieplānota citā dienā plenārsēde, protams, izjauc iespēju deputātam piedalīties šīs plenārsēdes darbā. Par saviem plenārsēžu kavējumiem Zīgerists ir sniedzis arī informāciju, informējis rakstiski Saeimas priekšsēdētāju Gorbunovu. Nu, ja diemžēl Prezidijs nav uzskatījis par iespējamu attaisnot, tad es to tomēr vērtēju kā neobjektīvu Prezidija attieksmi.

Treškārt. Es domāju, ka tomēr aiz tā, ka trešo reizi tiek Saeimā šis jautājums pacelts, slēpjas arī vēl kas cits. Un tie ir “Latvijas ceļa” premjerministra Māra Gaiļa sava veida revanša meklējumi par tiem asajiem atmaskojošajiem jautājumiem, kurus Zīgerists uzdeva viņam bankas “Baltija” sakarā, prasot arī publicēt viņa un viņa sievas kontus tajā. Nu, protams, vieglāk ir aizmukt no atbildēšanas, it kā atpūšoties uz jahtas, un novelt iespēju kaut kādā veidā tomēr atkosties Zīgeristam uz Mandātu un iesniegumu komisijas pleciem.

Ceturtais punkts, ko es gribētu uzsvērt. Tik un tā šis darbs turpināsies, tik un tā gan Joahims Zīgerists, gan citi mūsu “kustības Latvijai” deputāti — mēs darīsim deputātu darbu. Un tā nav tikai sēdēšana šeit plenārsēdēs, tas ir konkrēts darbs, palīdzot cilvēkiem, veidojot labāku Latviju. Šobrīd Saeimā mēs esam tikai četri deputāti, jo “kustība Latvijai” ir viena no jaunākajām Latvijas partijām, tā izveidojās tikai šīs Saeimas darbības laikā, taču neviens nespēs noliegt acīm redzamo faktu, ka “kustība Latvijai” šobrīd ir lielākā un spēcīgākā politiskā organizācija Latvijā, kas apvieno gandrīz 15 tūkstošus biedru. Tāpēc es ar pārliecību šeit pavisam mierīgi varu pateikt, ka šobrīd mēs esam četri, bet pēc mēneša, kad notiks nākamās vēlēšanas, mēs šeit būsim lielākā frakcija. Tāpēc tomēr tiem, kas grib šeit parādīt kādu politisku aktu, parādīt savu naidīgo attieksmi pret kustību “Latvijai” un tās priekšsēdētāju Joahimu Zīgeristu un balsot šeit par viņa izslēgšanu, es gribu likt pie sirds, ka ar to ļoti skaidri katrs no šeit sēdošajiem politiķiem parādīs, ka ar viņu nekāda sadarbība, nekāda sastrādāšanās nebūs iespējama nākamās Saeimas vēlēšanu periodā.

Piektais. Es aicinu deputātus nepiedalīties šajā Saeimas, es uzskatu, apkaunojošajā balsojumā, ko piedāvā šeit Mandātu un ētikas komisija. Ja tomēr šis balsojums būs un Joahims Zīgerists tiks izslēgts no Saeimas rindām, tad es “Tautas kustības Latvijai” deputātu vārdā, Odiseja Kostandas, Janīnas Kušneres un Andra Saulīša vārdā, paziņoju, ka mēs turpmāk boikotēsim šīs nedemokrātiskās Saeimas sēdes.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

 

J.Jurkāns (TSP). Godātie deputāti! Protams, ir ļoti skumji, ka Latvijas lielākās politiskās partijas pārstāvis tik neinteliģentā veidā mēģina aizstāvēt savu līderi. Bet, neskatoties uz šo neinteliģenci, es domāju, mums vajadzētu runāt par principu. Un tas princips ir, manuprāt, tāds, ka nedz mēs Zīgerista kungu vēlējām, nedz mums ir tiesības Zīgerista kungam atņemt mandātu. Un man būtu jautājums Mandātu komisijai: cik tad ir vēlētāju griezušies pie Saeimas komisijas ar lūgumu, ar sūdzībām par Zīgeristu kā deputātu, kurš pievīlis viņu cerības? Cik es zinu, tādu iesniegumu nav. Un tā vietā, lai izstrādātu tādu likumu, tādu projektu, kas paredzētu kārtību, kādā deputātu var atsaukt vēlētājs, kurš ir neapmierināts ar šo deputātu, mēs ņemamies manuprāt jeb taisāmies ļoti nedemokrātiskā veidā atņemt deputātam to, ko mēs paši neesam piešķīruši un manuprāt neesam tiesīgi atņemt. Tautas saskaņas partija aicina neatbalstīt Mandātu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vispirms Filips Stroganovs — Sociālistiskās partijas “Līdztiesība” frakcija. Pēc tam — Dzintars Ābiķis.

 

F.Stroganovs (L). Cienījamie kolēģi! Es zinu, tāda prakse šeit, zālē, bija, ka Saeima anulēja mandātu savam kolēģim. Nav mums nevienam tādu pilnvaru anulēt mandātu. Nav! Nedod mūsu Satversme mums tādu pilnvaru. Visiem mums iedeva mandātus mūsu vēlētāji. Tāpat kā iedeva arī Zīgerista kungam. Neviens nevar teikt, ka Stroganovs ir draugs vai biedrs Zīgerista kungam. Nē! Mēs gribam redzēt, ka mūsu valstī strādā Satversme. Mums šodien viņa nestrādā. Un rīt būs tā, ka citi politiskie spēki izdarīs tā, ka tie, kas šodien sēž šeit, būs tur, kur šodien sēž Rubiks. Būs tādi, ja mēs ejam tālāk šo ceļu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis,— “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lai Satversme strādātu, ir jāstrādā arī Saeimai. Un, ja visi rīkosies tā, kā rīkojas cienījamais vai, pareizāk sakot, kolēģis Zīgerists, tad nebūs Saeimas un nebūs valsts varas institūcijas un nevarēs arī pildīt Satversmē noteikto. Tas ir pirmais.

Otrkārt. Es saprotu, Jurkāna kungs, ir principi, bet ir arī likumi. Un likums visiem ir viens. Un mēs šodien redzam, ka netiek pielaisti Saeimas vēlēšanās tie cilvēki, kuri neprot latviešu valodu. Es pilnīgi pieļauju iespēju, ka par viņiem nobalsotu pietiekams vēlētāju skaits, lai viņi tiktu ievlēlēti, bet likums ir likums. Un šobrīd es gribu atgādināt, ka Zīgerista kungs ir vienīgais, kas vēl šobrīd nepilda Valodu likumu, jo Valodu likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Saeimas deputātam ir jāprot latviešu valoda. Diemžēl Zīgerista kungs nekādā veidā to nav pierādījis. Tā ka principi ir principi, bet likums ir likums. Paldies par uzmanību! (No zāles: “Labi runāji!”)

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Bez kādiem papildu komentāriem es vienkārši gribu atgādināt Jurkāna kungam un viņa frakcijai, kas balsoja par Kārtības ruļļa pieņemšanu tādā formā, kādā tas ir, divas normas. Pirmā ir mūsu Satversme, kuras 18.pants nosaka, ka Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras. Un turklāt 21.pants nosaka, ka iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā savu Kārtības rulli. Tātad Kārtības rullis mums ir zināms kā likums. Un tālāk es gribu minēt tā 18.pantu, kurā otrajā daļā ir teikts: “Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš:

1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus;

2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai;

3) nepilda 10. vai 11.panta prasības;

4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm.

Tātad mēs darbojamies likuma ietvaros. Es runāju par Mandātu un iesniegumu komisiju. Katrs deputāts ar savu balsojumu var pateikt savu attieksmi pret izvirzīto jautājumu. Tajā pašā laikā es domāju, ka situāciju pēc Jurkāna kunga uzstāšanās varētu iztēlot kā ļoti absurdu. Vienā momentā tiek balsots par šādu likumu, par šādām likuma normām, un pēc tam tiek apstrīdēts, sakot, ka tas ir nedemokrātiski un tas ir nepatiesi. Tādā gadījumā, es domāju, mums bija pietiekami ilgs laiks, lai iesniegtu Kārtības ruļļa labojumus, kas nav izdarīts. Mums bija pietiekami ilgs laiks, lai mēs varētu vadīties pēc šā likuma. Tas tiek pārbaudīts. Un šajā sakarā arī ir šis iesniegums, šis lēmuma projekts radies. Saeima lems. Paldies!

Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

 

I.Bukovskis (TSP). Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Ja te nebūtu aizskarta Tautas saskaņas partijas frakcija, es varbūt neizietu. Bet, redziet, varbūt mani ausis pievīla. Es te dzirdēju kādu sēdi iepriekš, kad es te pēkšņi ierados, ka, redziet, mums ir ļoti daudz darba. Bet mums ir jāstrādā trešdienās, mums ir jāstrādā ceturtdienās, un tā tālāk. Un darbs paredz likumdošanas veidošanu. Es tad uzdevu jautājumu: priekš kā mums ir jāstrādā, jo tā vai tā 6.Saeima pati domās. Tad, ziniet, vajag trešajā lasījumā likumus pieņemt, un tā tālāk. Es pilnīgi piekrītu, ka vajag pieņemt likumus trešajā lasījumā un pabeigt to darbu, kas mums ir jādara. Es domāju, ka tieši ar to mums ir jānodarbojas. Šā jautājuma izvilkšana šobrīd liecina par kaut kādu personīgu ieinteresētību, varbūt par kaut kādām intrigām, varbūt par vēl kaut ko, bet tas ne tuvu nav saistīts ne ar kaut kādu likumdošanu, ne ar ievērošanu, ne ar kaut kādiem principiem tas pat ne tuvu nav saistīts. Ja ļoti grib strādāt, tad ir jāstrādā! Vai vairs nav ko darīt? Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu:

1) izslēgt deputātu Zīgeristu no Saeimas deputātu sastāva;

2) noteikt, ka līdz 1995.gada 8.septembrim deputātam Zīgeristam jānodod Saeimas kancelejā apliecība;

3) lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamais ir ... (Aplausi.)... pēc kārtas 51.jautājums — likumprojekts. “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektā “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” izdarījusi vairāk nekā 10 grozījumu. Lielākā daļa grozījumu izdarīti pēc atbildīgās komisijas un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikuma. Jāsaka, ka frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputāti iesniedza vairākus būtiskus precizējumus likumprojektā. Daļa no tiem ir pieņemta.

Pirmkārt, frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ierosina likumprojekta 3.pantā pagarināt par trijiem mēnešiem termiņu, līdz kādam personām, kuras pieteikušās uz īpašuma tiesību atjaunošanu uz namiem, jāiesniedz dokumenti. Frakcija izskatīja un noraidīja šo priekšlikumu, jo uzskata, ka ir pietiekami ilgs laiks dots - līdz nākamā gada 1.jūnijam, lai iesniegtu visus nepieciešamos dokumentus. Vienlaikus es gribu informēt kolēģus deputātus, ka konceptuāli mēs atbalstījām “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas deputātu priekšlikumu, ka būtu jānosaka trīs mēnešu brīdinājuma termiņš tām personām, kuras ir pieteikušās uz īpašuma tiesību atjaunošanu. Bet šī norma ir iestrādāta nākamajos pantos.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu - aizstāt 3.panta trešajā daļā vārdus “līdz 1996.gada 1.jūnijam” ar vārdiem “līdz 1996.gada 1.oktobrim”. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 10. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija pieņēma frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu ierosinājumu 4.panta ceturto daļu papildināt ar vārdiem “vai tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu”. Priekšlikums ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 6.panta otro daļu. Es jau pirms brīža informēju, ka komisija konceptuāli atbalstīja frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu, ka būtu nepieciešams, pirms izbeidzas šis dokumentu iesniegšanas termiņš, katru konkrēto personu, kura iesniegusi pieteikumu uz īpašuma tiesību atjaunošanu, informēt, kādus dokumentus ir nepieciešams iesniegt denacionalizācijas komisijās, un brīdināt, kādas sekas rodas, ja šie dokumenti netiek iesniegti. Atbildīgā komisija konceptuāli pieņēma šo priekšlikumu, bet ar tādu korekciju, ka šis termiņš tiek noteikts par trijiem mēnešiem atpakaļ, tātad brīdinājuma termiņš ir 1.marts, nevis 1.jūnijs, kā to ierosina frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputāti. Šāda redakcija izriet arī no iepriekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt? Nepiekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to šis pants komisijas redakcijā ir pieņemts. Šī daļa.

 

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos, ir vēl otra daļa šim priekšlikumam. Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputāti ierosina papildināt 6.panta otro daļu otrā lasījuma redakcijā ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Pēc šī lēmuma pieņemšanas īpašuma tiesības var atjaunot tiesa”. Komisija noraidīja šo ierosinājumu, jo šādu kārtību nosaka citi spēkā esošie likumi un nav nepieciešams dublēt viņus šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tāpat komisija precizētā redakcijā pieņēma deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu precizēt 6.panta otro daļu redakcionāli. Priekšlikums ir konceptuāli pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Bunkšs, ņemot vērā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga priekšlikumu, ierosina 6.pantu papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā: pilsētu domes un rajonu padomes ir atbrīvojamas no tiesas izdevumu segšanas attiecībā uz pieprasījumiem uz namīpašumu atdošanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību, ja tiesa nekonstatē pilsētas domes vai rajona padomes vainu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija atbalstīja frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu precizēt 6.1. pantu. Šajā pantā, ņemot vērā “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumus, ir izdarīti redakcionāli grozījumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk ir noraidīts “Tēvzemei un brīvībai” deputātu priekšlikums papildināt 6.1. pantu ar šādu teikumu: “Tiesības prasīt remonta izdevumu atlīdzību neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldības novērš līdz šim pieļauto namīpašumu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpumus”. Šis priekšlikums ir noraidīts, ņemot vērā Rīgas Domes un pārējo lielo pilsētu domju atzinumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu, ko iesniedz frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, — papildināt 6.1. pantu ar teikumu: “Tiesības prasīt remonta izdevumu atlīdzību neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldības novērš līdz šim pieļauto namīpašumu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpumus”. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 26, atturas — 14. Nav pieņemts priekšlikums.

 

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 15.pantu. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ierosina izteikt 15.panta ceturtās daļas sākumu šādā redakcijā: ja denacionalizētais nams ir tādā stāvoklī... un tālāk kā tekstā. Tas ir redakcionāls precizējums. Atbildīgā komisija to ir pilnībā pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu tālāk!

 

J.Lagzdiņš. Tapat atbildīgā komisija ir pieņēmusi frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu papildināt 15.panta ceturto daļu ar vārdiem “kā arī sniegt materiālu palīdzību nama defekta novēršanai”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

J.Lagzdiņš. Vienbalsīgi atbildīgā komisija noraidīja frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu svītrot 16.panta otro daļu. Es gribētu nolasīt, kāda tā ir. Ja īpašnieks denacionalizētajā namā saņēmis dzīvokli, viņam kopā ar laulāto un nepilngadīgajiem bērniem jāatbrīvo dzīvojamā telpa, ko viņš vai viņa laulātais īrējis līdz šim. Godātie kolēģi, ņemot vērā ļoti smago situāciju ar dzīvokļiem, mēs nevaram pieņemt šādu priekšlikumu, kas dotu tiesības saglabāt valsts vai pašvaldību dzīvokļus pat tajos gadījumos, ja tiesas ceļā ir izlikts īrnieks no atgūtā nama. Nebūtu pieļaujams, ka namīpašnieks, kurš atguvis savu īpašumu un atguvis šajā īpašumā dzīvokli, vēl saglabātu valsts vai pašvaldības dzīvokli. Tādēļ vienbalsīgi komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Piekrīt. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Pēdējais ir redakcionāla rakstura labojums, kas izdarīts pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tātad pārejas noteikumos 2.punktā vārds “nepārņem” ir aizstāts ar vārdu “neiekļauj”.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu pieņemt trešajā un pēdējā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 5. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir 56.jautājums, lūdzu, sameklējiet! “Autopārvadājumu likums” trešajā lasījumā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.912! Pie 1.panta — “Likumā lietotie termini” ir pie otrā termina satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums, kurš ir daļēji pieņemts, iestrādājot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk ir Gūtmaņa kunga priekšlikums papildināt terminus atbilstoši alfabēta kārtībā ar jaunu terminu, proti, par autobusu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Līdz ar to mainīsies arī šo 1.pantā ietverto terminu numerācija pēc kārtas. Pie iepriekšējās numerācijas 4. jēdziena skaidrojuma ir arī Gūtmaņa kunga skaidrojums, ko Juridiskā komisija pieņēmusi un iestrādājusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

 

A.Endziņš. No 5. termina skaidrojuma Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus “tiesisks valdītājs vai”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie otrā lasījuma 7. termina, kurš tagad ir 8. un kur arī ir Gūtmaņa kunga priekšlikums papildināt šo terminu. Komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir par otrā lasījuma redakcijas 1.panta 17.punktu, kur ir runa par maršrutu tīklu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo punktu no skaidrojuma, jo tas ir analoģisks priekšlikums ar otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas 32.pantu. Mēs to esam iekļāvuši tur. Un līdz ar to šajā vietā viņš nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija, ir pie 22.punkta, kur ir redakcionāls precizējums izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie trešā panta pirmās daļas. Juridiskā komisija ierosina panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “tiesību akti” aizstāt ar vārdiem “normatīvie akti”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Otro daļu Juridiskā komisija ierosina papildināt pēc vārda “ja” ar vārdiem “Saeimā apstiprinātajos”, jo saistoši ir tikai tie starptautiskie līgumi, kurus Saeima ir ratificējusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. 4. pantā Juridiskā komisija arī ierosina aizstāt vārdus “pārvaldes institūcija” ar vārdu “pārvalde” un šī panta pirmajā daļā vārdus “tiesību akti” aizstāt ar vārdiem “normatīvie akti” analoģiski pēc tā, ko mēs izdarījām iepriekš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Pie otrās daļas ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar precizējumiem ir pieņēmusi, un pants ir papildināts ar atsaucēm uz attiecīgajām panta daļām un punktiem, izslēdzot vārdus “attiecīgo noteikumu”. Jūs savā tabulā redzat pasvītroto tekstu, kas norāda uz izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Trešajā daļā mēs esam ierosinājuši aizstāt vārdus “aizsardzības spēku, robežsargu brigādes darbinieki” ar vārdiem “robežapsardzības dienests”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. 5.pants ir redakcionāli precizēts. Tas ir viens. Un otrs — mēs ierosinām no otrās daļas izslēgt 2.punktu, līdz ar to mainot arī attiecīgi punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Otrajā nodaļā — “Kravas pārvadājumi ar autotransportu”, konkrēti 6.pantā, mēs ierosinām, Juridiskā komisija ierosina vārdu “licenci” aizstāt ar vārdiem “speciālu atļauju (licenci)”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 8.panta. Juridiskā komisija ierosina izslēgt trešās daļas 4.punktu un līdz ar to 5.punktu uzskatīt par 4.punktu. Jūs redzat kreisajā ailītē 4.punktu, kuru mēs ierosinām izslēgt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. 9.panta pirmajā daļas Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu “prece” ar vārdu “krava”.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 8.lappusē pie 12.panta trešās daļas, kur Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu “saglabāšanas” ar vārdu “ekspluatācijas”. Nevis saglabāšanas prasībām, bet ekspluatācijas prasībām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 13.panta otrās daļas, kura ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 15.panta septītās daļas, kura arī ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais ir pie 16.panta, kur ir redakcionāli precizēta otrā daļa, kā arī ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 17.panta trešās daļas, kura ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums 11.lappusē ir pie 19.panta otrās daļas. Arī šī otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Pasvītroto tekstu jūs varat redzēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir 12.lappusē pie 23.panta, kur Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus “vai viņa pilnvarotas personas”.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

 

A.Endziņš. Un vēl Juridiskā komisija ierosina mainīt vietām otro un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 25.panta. Analoģiski tiem diviem grozījumiem, ko Juridiskā komisija jau ierosināja, mēs arī šeit ierosinām pirmajā daļā aizstāt vārdus “tiesību aktos” ar vārdiem “normatīvajos aktos”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 26.panta, tas ir 13.lapaspusē, — “Pārvadātāja atbildība”. Mēs šeit ierosinām panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “zaudējumu, iztrūkumu vai bojājumu” aizstāt ar vārdiem “nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanos vai bojājumu”. Te tekstā ir pasvītrotas šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Un trešā daļa ir redakcionāli precizēta. Tas ir saistībā ar valodas speciālistu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Šī paša panta ceturtajā daļā ir analoģisks labojums — vārdus “tiesību aktos” aizstāt ar vārdiem “normatīvajos aktos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. 27.panta pirmā un otrā daļa ir redakcionāli precizētas.

Sēdes vadītājs. Nākamo pantu!

 

A.Endziņš. Nākošā ir trešā nodaļa — “Pasažieru un bagāžas pārvadāšana”. Pie 29.panta ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums — papildināt panta nosaukumu šādā redakcijā: “Pasažieru pārvadājumu licencēšana”. Juridiskā komisija ir ietvērusi šo priekšlikumu komisijas sagatavotajā redakcijā. Ne šajā, bet par papildināšanu ar jaunu 30.pantu tas ir iestrādāts iekšā. Un par otro daļu ir Gūtmaņa kunga priekšlikums — izteikt otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar papildinājumu ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Trešajā daļā Juridiskā komisija ierosina vārdus “komercpārvadājumu veikšanai” aizstāt ar vārdu “pārvadāšanai”.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Endziņš. Un ceturtajā daļā, kur ir runa par taksobusu, ir satiksmes ministra Gūtmaņa priekšlikums, kuru ar grozījumiem Juridiskā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Endziņš. Pie piektās daļas ir deputātes Veltas Puriņas priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo daļu jaunā redakcijā, iestrādājot arī deputātes Puriņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Godāto referent! Tātad 30.pants ir nākamais, bet — 29. iepriekšējais.

 

A.Endziņš. 29. ir iepriekšējais, bet šeit vēl pie 29.panta ir priekšlikumi, ko izsaka satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs, proti, papildināt šo 29.pantu ar jaunu sesto daļu, kā arī ar jaunu septīto daļu. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 30.pantu, ietverot tajā satiksmes ministra priekšlikumu par 29.panta nosaukuma papildināšanu, par ko es jūs jau informēju, kā arī satiksmes ministra priekšlikumu par 29.panta papildināšanu ar jaunu sesto daļu, kā arī ar jaunu septīto daļu. Juridiskā komisija to ir izdarījusi, pieņemot šos priekšlikumus ar redakcionāliem grozījumiem attiecībā uz ministra ierosināto sesto daļu, kā arī septīto daļu, vienlaikus daļēji iestrādājot Puriņas kundzes priekšlikumu par pirmā lasījuma redakcijas 34.panta otro daļu. Un līdz ar to komisija ierosina arī attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu šeit nav. Godātie kolēģi! Tātad nākamais ir 30. un 31.pants. Prezidijs ierosina tehnisku pārtraukumu 15 minūtes, jo mēs darbu beidzam pulksten 17.30, bet šeit tiešām ir ļoti karsti un vajadzētu nedaudz izvēdināt zāli. Vai deputātiem nav nekas pretī? Nē. Pārtraukums līdz pulksten 16.50.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Zvanu, lūdzu! Reģistrācija kvorumam! Rezultātu, lūdzu! 57, 58 deputāti.

Atgādinu — izskatām likumprojektu “Autopārvadājumu likums” trešajā lasījumā. 30.pants.

 

A.Endziņš. 30.pants otrā lasījuma redakcijā jeb 31.pants trešā lasījuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

 

A.Endziņš. Otrā lasījuma redakcijas 30.pantā ir satiksmes ministra priekšlikums izslēgt panta nosaukuma pirmajā daļā vārdu “autobusi”. Juridiskā komisija ierosina izteikt panta nosaukuma pirmo daļu jaunā redakcijā, iestrādājot arī ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie šī paša panta sestās daļas. Tas ir priekšlikums, ko ierosinājis satiksmes ministrs Gūtmaņa kungs, — papildināt sesto daļu pēc vārda “neatbilst” ar vārdiem “kategorijai pēc” un pēc vārda “kodu” ar vārdu iekavās “numuru”. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Endziņš. Pēc otrā lasījuma 31.panta ir jaunai 32.pants. Ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums, kuru ar grozījumiem Juridiskā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Pie šī paša ir satiksmes ministra priekšlikums izslēgt šī panta ceturto daļu. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Endziņš. Šī paša panta piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk ir arī satiksmes ministra priekšlikums papildināt pantu ar jaunu piekto daļu. Juridiskā komisija ir pieņēmusi šo ministra priekšlikumu ar nelielu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Pēcotrā lasījuma redakcijas 32.panta ir tagadējais 33.pants, tas ir, “Maršrutu tīkla aprīkošana”. Ir ministra priekšlikums izslēgt panta pirmo daļu, kā arī izslēgt panta otro daļu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt virsrakstā vārdu “tīkla”, līdz ar to būtu “maršrutu aprīkošana”, un izteikt pirmo daļu jaunā redakcijā, vienlaikus daļēji pieņemot satiksmes ministra priekšlikumu. Par otro daļu pieņemts satiksmes ministra priekšlikums, jo daļa no tā ir iestrādāta priekšlikumā par pirmā lasījuma redakcijas 31.panta papildināšanu ar jaunu pēdējo daļu. Līdz ar to attiecīgi mainīta arī turpmāko daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk izskatām! Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Tālāk ir 33.pants, otrā lasījuma redakcijas 34.pants, jaunā redakcija — par kuru ir ministra priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar redakcionāliem grozījumiem akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. 34.pants. Pie 34.panta, tas ir, “Vieglo taksometru pārvadājumi”, ir deputātes Veltas Puriņas priekšlikumi — pirmām kārtām pirmajā daļā aiz vārda “licenču” izslēgt vārdus “licencēšanas kartīšu” un arī šajā pašā pirmajā daļā izslēgt vārdus “braukšanas tarifus”. Juridiskā komisija šos Puriņas kundzes priekšlikumus neatbalstīja, vienlaicīgi redakcionāli precizējot šī panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Puriņa piekrīt komisijas redakcijai? Piekrīt. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo 34.pantu ar jaunu otro daļu. Jūs viņu redzat ailītē labajā pusē. “Speciāla atļauja (licence) dod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus tikai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus šīs teritorijas un uzņemt pasažieri atpakaļceļā.”

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie otrā lasījuma otrās daļas ir trīs deputātes Veltas Puriņas priekšlikumi. Juridiskā komisija ierosina izslēgt šo daļu, un deputātes Veltas Puriņas priekšlikumi daļēji ir iestrādāti priekšlikumā par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 30.pantu, tas ir, otrais deputātes Puriņas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

A.Endziņš. Pie trešās daļas ir deputātes Puriņas priekšlikums — izslēgt trešās nodaļas 34.panta trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet vienlaicīgi ierosina redakcionāli precizēt šo trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tālāk!

 

A.Endziņš. 35.pants. Šeit ir satiksmes ministra priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir pieņēmusi, kā arī redakcionāli to precizējusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. otrā lasījuma 36.pants, jeb trešā lasījuma 37.pants. Juridiskā komisija ierosina pārcelt pirmajā daļā vārdus “vai cits braukšanas dokuments” pēc vārdiem “pārdeves pasažieriem”. Tātad varētu teikt, ka ir redakcionāls precizējums pirmajā daļā. Un ierosinu redakcionāli precizēt arī šī paša panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Pie 38.panta otrās daļas ir deputātes Puriņas priekšlikums — izteikt šī panta otro daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. 39.pants. Juridiskā komisija ierosina aizstāt vārdu “autobusā” ar vārdiem “pasažieru regulāro pārvadājumu autotransporta līdzekli”. Tas ir pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

A.Endziņš. Otrajā daļā šeit ir Gūtmaņa kunga precizējums ar atsauci uz pantiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu pieņem, bet tikai precizē atbilstoši jaunajai redakcijai. Tātad ir atsauce uz šā likuma 43.panta trešo daļu.

Pie trešās.daļas arī ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir pieņēmusi ar grozījumu un aizstājusi vārdu “autobuss” ar vārdiem, ko mēs jau pieņēmām šī paša panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. 40. pants. Arī šeit ir satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums. Juridiskā komisija to ir pieņēmusi, kā arī analoģiski ar jau iepriekšējiem precizējumiem aizstājusi vārdus “tiesību akti” ar vārdiem “normatīvie akti” otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. 42. pants — “Pasažieru tiesības”. Tas tagad būs 43. pants. Pie šī panta ceturtās daļas ir Gūtmaņa kunga precizējums par atsauci uz pantu. Juridiskā komisija to ir pieņēmusi, tātad atbilstoši šā panta redakcijai ir atsauce uz 40. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

A.Endziņš. Piektā nodaļa. Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt nodaļas nosaukumu, proti, “Pretenzijas, prasības un obligātā apdrošināšana”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Endziņš. 44. pantā Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi šā panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Endziņš. 45. pants. Juridiskā komisija ir precizējusi numerāciju atbilstoši priekšlikumam par likumprojekta pantu numerācijas maiņu. Tātad šeit atsauce otrajā lasījumā bija uz 44. panta trešo daļu, bet līdz ar numerācijas maiņu ir atsauce uz 45. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir par otrā lasījuma redakcijas 47.pantu. Juridiskā komisija ierosina šā panta 2. punktu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir tagadējais 48. pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Endziņš. Otrā daļa, trešā daļa un ceturtā daļa ir redakcionāli precizētas, ņemot vērā latviešu valodas speciālistu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk ir pārejas noteikumi. Juridiskā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu otro pārejas noteikumu, bet uzreiz man jāatvainojas cienījamajiem deputātiem Juridiskās komisijas vārdā. Šeit ir tehniska kļūda, šeit nav jābūt “šā likuma 29. panta trešā daļa”, bet pareizi jābūt “29. panta piektā daļa”. Tā ir mūsu tehniska kļūda. Daļa stājas spēkā ar 1996. gada 1. jūliju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Endziņš. Otrā lasījuma pārejas noteikumu otrais punkts. Mēs viņu esam izteikuši jaunā redakcijā, precizējot tātad arī šo jauno pantu numerāciju un attiecīgo daļu spēkā stāšanās laiku nosakot ar 1996. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Un vēl Juridiskā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4. punktu. Šeit ir arī satiksmes ministra Gūtmaņa kunga priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu. Juridiskā komisija tātad ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu, iestrādājot arī satiksmes ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas tika iesniegti par šo likumprojektu, ir izskatīti, un es aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Autopārvadājumu likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 1 - atturas. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir 59. punkts - likumprojekts “Par vērtspapīriem”. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godāti kolēģi! Mēs varētu sākt ar vērtspapīru likumprojektu paketi trešajam lasījumam, kura sastāv no veseliem pieciem likumprojektiem, sākt ar likumprojektu “Par vērtspapīriem” trešajā lasījumā.

Šeit tika saņemti gan Finansu ministrijas priekšlikumi, gan aktīvi bija strādājis deputāts Tomiņš. Vairākās sēdēs šie jautājumi tika saskaņoti, un praktiski visos jautājumos tika atrastas labākās redakcijas. Tomēr daži jautājumi šeit vēl ir arī balsojami, ja šādu prasību uzturēs iesniedzēji. Tāpēc mēs varētu pāriet pie pantiem. Preambulā nav atbalstīts priekšlikums pielikt pirms vārda “apgrozības” vārdu “privāttiesiskās”. Praktiski juristi uzskatīja, ka tā būtu liekvārdība. Liekvārdība, Tādēļ komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Ir akceptēts.

 

O.Kehris. 1. pantā sadaļā “Lietotie termini” pie termina “ieguldītājs” ir precizēta redakcija, ko ir izstrādājusi mūsu komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. Centrālā depozitārija terminam ir jauns skaidrojums, ko ir ieteicis deputāts Tomiņš, un komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. Tālāk ir 4. pants, un 4. panta sestajā apakšdaļā ir būtībā redakcionāli uzlabojumi, ko iesniedzis deputāts Tomiņš. Mēs lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. 4. panta septītajā sadaļā arī ir deputāta Tomiņa priekšlikumi, kas uzlabo tekstu, un mēs esam tos atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Pieņemti priekšlikumi.

 

O.Kehris. Šī paša panta 7. apakšpunkta sestajā sadaļā ir precizēta redakcija, ko iesniegusi finansu ministre, un mēs esam to atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. 5. panta trešajā apakšnodaļā ir saņemti finansu ministres un deputāta Tomiņa priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi deputāta Tomiņa redakciju, un tādējādi arī Sāmītes kundzes priekšlikums praktiski ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

 

O.Kehris. Tālāk Finansu ministrija ir piedāvājusi papildināt 5.pantu ar jaunu ceturto daļu tādā redakcijā, ka privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu vērtspapīri, kuri tiks laisti publiskās emisijās, ja šo objektu vērtspapīri tiks publiski piedāvāti šajā likumā noteiktajā kārtībā, jāreģistrē komisijā. Iet runa par Vērtspapīru uzraudzības komisiju.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

 

O.Kehris. Tālāk 6. pantā ir deputāta Tomiņa priekšlikums svītrot trešo daļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

O.Kehris. 7. panta 6. apakšpunktā arī ir deputāta Tomiņa uzlabota redakcija. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

O.Kehris. 8. panta ceturtajā sadaļā ir labāka redakcija, ko ieteikusi finansu ministre, un mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Pieņemts.

 

O.Kehris. Trešā nodaļa. Ir deputāta Tomiņa priekšlikums nodaļas virsrakstu izteikt jaunā redakcijā, proti, “Vērtspapīru sākotnējā izvietošana un laišana publiskā apgrozījumā”, kam piekrita likumprojekta izstrādātāji, un arī mēs lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

O.Kehris. 10. pantā ir saņemts deputāta Tomiņa priekšlikums. Tas netika precīzi ņemts vērā, bet pēc būtības ir iestrādāts jaunajā redakcijā, ko izveidojusi komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. 11. pantā ir būtībā jauna redakcija, kas sakārtota pēc finansu ministres priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. 12. pantā, un tas attiecas uz visām šī panta apakšnodaļām, vārdu “izlaide” mēs lūdzam aizstāt ar terminu “laišana publiskā apgrozībā”. Un tātad lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. Bez tam mūsu komisija ir iesniegusi labāku redakciju 12.panta pirmajai sadaļai, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. Šā paša panta ceturtajā sadaļā ir deputāta Tomiņa redakcionāls uzlabojums, ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. Tālāk priekšlikumi ir saņemti par 17.pantu, kur atkal ir šie paši redakcionālie labojumi, kas jau atkārtojās citur tekstā, un lūdzam šo pantu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemti.

 

O.Kehris. 26.pantā ir atkal termina precizējums. Vārdu “piedāvājumā” aizstāt ar vārdu “apgrozībā”. Tas pēc būtības ir Tomiņa priekšlikums, kas ir ņemts vērā un iestrādāts komisijas uzlabotajā šī panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pieņemti.

 

O.Kehris. 27.panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, kuru lūdzam atbalstīt. Finansu ministres priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Pieņemti.

 

O.Kehris. 29.panta ceturtajā sadaļā ir atbalstīts redakcionāls Tomiņa kunga priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

 

O.Kehris. 34.panta ceturtajā sadaļā 5.apakšpunktā ir atbalstīti, un arī būtībā tie ir saistīti Tomiņa kunga priekšlikumi, kurus lūdzam akceptēt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. 43.pantā ir saņemts deputāta Tomiņa priekšlikums, kurš ir iniciējis komisiju izveidot jaunu redakciju. Tomiņa kunga priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

 

O.Kehris. 53.pantā ir redakcionāls uzlabojums, ko mūsu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. 56.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums svītrot šā panta pirmās daļas otro teikumu, ko arī komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

 

O.Kehris. 57.pantā tika saņemti priekšlikumi no finansu ministres un no deputāta Tomiņa, kā rezultātā ir tapusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, kurā ir ņemti vērā abi iepriekš minētie priekšlikumi. Un lūdzam tādējādi atbalstīt mūsu izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

O.Kehris. 64.pantā ir finansu ministres priekšlikums — papildināt 64.panta pirmo daļu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā, proti, ja “ieguldītājs vēlas iegūt komercbankas publiskā apgrozībā laistās akcijas šajā daļā un šā likuma 64.pantā noteiktajā daudzumā, vispirms ir jāievēro 1995.gada 18.jūlija Ministru kabineta noteikumos komercbanku noteikumi minētie nosacījumi”. Tā kā šeit komercbanku nosacījumi stipri mainās, komisija ieteica neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

 

O.Kehris. Pārejas noteikumos ir finansu ministres priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 3. un 4.punktu, kas jau prakstiski ir izpildīts kopš likuma izskatīšanas pirmajā lasījumā. Tāpēc mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. 5.punkā ir finansu ministres priekšlikums. Tātad pārejas noteikumu 5.punktā vārdus “par vienu gadu” aizstāt ar vārdiem “par pusgadu”. To mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. Ir uzlabota pārejas noteikumu 6.punkta redakcija, ko iesniegtusi finansu ministre, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

 

O.Kehris. 8. punktu deputāts Tomiņš ierosina svītrot. Šis priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

O.Kehris. Noslēgumā arī mēs lūdzām atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izveidotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.” Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par vērtspapīriem” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir 61. punkts — likumprojekts “Par vērtspapīru tirgus komisiju”. Trešais lasījums. Budzeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Šis likumprojekts trešajam lasījumam ir sagatavots dokumentā nr. 925, un es labprāt pārietu pie izskatīšanas pa pantiem.

2. pantā ir finansu ministres priekšlikums aizstāt vārdus “veicot uzraudzību pār” ar vārdu “kontrolēt”. Tas ir redakcionāls labojums, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

 

O.Kehris. 3.panta 4. apakšpunktā ir jauna, uzlabota redakcija, ko iesniegusi Finansu ministrija. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

O.Kehris. 4.pantā arī ir burtiski redakcionāls deputāta Tomiņa priekšlikums, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

O.Kehris. 6.panta 4.apakšpunktā ir redakcionāls labojums — vārdu “uzraudzība” aizstāt ar vārdu “kontrole”. Tas gan pēc būtības varbūt ir ne tikai redakcionāls, bet tas ir saskaņots ar visām ieinteresētajām pusēm, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

O.Kehris. Šā panta 8.apakšpunktā redakcionāls Finansu ministrijas priekšlikums. Bet radikālāks ir deputāta Tomiņa priekšlikums svītrot šo 8.punktu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Ir.

Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Šeit tomēr neliela problēma ir, jo šeit ir saistība ar valsts pārvaldes koncepciju, likumdošanu, obligātajiem lēmumiem un to skaidrojumu. Šobrīd nekur nav tāda prakse, ka kādam ir tiesības dot skaidrojumu par normatīvo aktu piemērošanu. Šeit arī jau šai pašai komisijai faktiski ir dots ļoti plašs loks attiecībā uz normatīvo aktu izdošanu, kas regulē šo darbības sfēru. Tad ir jautājums — ja ir šīs plašās tiesības, tad vienkārši ir jāizdod šie normatīvie akti šai vērtspapīru komisijai pietiekami kvalitatīvi, lai pēc tam tos vairs nevajadzētu skaidrot. Tomēr tas ir diezgan principiāls jautājums, un es tiešām aicinu pārdomāt un atbalstīt Tomiņa priekšlikumu, jo ļaunuma šeit nav. Izlasiet šo 8.pantu! No šīs prakses faktiski tomēr Saeima visā savā likumdošanā diezgan strikti un konsekventi atsakās — no likumdošanas vai vēl kaut kāda normatīvā akta skaidrošanas. Tā ka šeit manuprāt šis priekšlikums ir tāds ļoti apsveicams un apsverams, un šai komisijai ir visas iespējas regulēt šo sfēru, kas viņai ir, izdodot par šiem vērtspapīriem dažādus normatīvos aktus. Tas ir, ar likumu viņiem atļauts. Tātad viņi var izdot pietiekami kvalitatīvus normatīvos aktus, nevis vēl kaut kādus normatīvo aktu un, nedod Dievs, likumu un tā tālāk skaidrojumus. Tā ka es tiešām lūdzu atbalstīt, jo šis priekšlikums manuprāt ir ļoti saprātīgs un atbilst tai konsekvencei, kādu mēs ieliekam visos likumdošanas aktos, kā Saeima realizēs šo valsts pārvaldes modeli un kompetences sadali. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Ja mēs pieņemam finansu ministres Sāmītes kundzes priekšlikumu par šā vārda skaidrojumu vai aizstāšanu ar konsultāciju, tad tas noņem to slodzi, par kuru runāja Gundars Bērziņš. Tad tas ir vienkārši. Var konsultēt, ja tas ir viens no tādiem pakalpojumu veidiem, kuru šī komisija var veikt. Skaidrojumu dot... Skaidrs, ka tādas funkcijas pildīt šī komisija nevar, jo tad jau iznāk, ka mēs varam daudzos likumos likt iekšā, kurš tagad skaidros, ko tad galu galā likumdevējs ir domājis. Tas nav pieņemami. Bet ja pieņemam Sāmītes kundzes priekšlikumu, tad es domāju, ka varam šo punktu atstāt. Paldies! (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Es piekristu!”)

Sēdes vadītājs. Tā, debates esam beiguši. Referent, lūdzu komentējiet, ja vēlaties!

 

O.Kehris. Godātais Bērziņa kungs un, protams, kolēģi deputāti! Mēs tiešām vairākās sēdēs diezgan strādājām pie šī likumprojekta, un mūsu protokolā ir fiksēts tas, ka deputāts Tomiņš lūdza saglabāt šo savu priekšlikumu tikai gadījumā, kā viņš teica, ja Saeima nepieņem finansu ministres priekšlikumu, jo tādā gadījumā saglabātos, ka šī komisija var skaidrot likumprojektus. Bet, ja mēs pieņemam, kā — tik tiešām paldies! — jau Endziņa kungs precizēja, tātad ja mēs pieņemam finansu ministres priekšlikumu, ka tiek svītrots vārds “skaidrojumi”, tas ir, vārds “skaidrojumi” tiek aizstāts ar vārdu “konsultācijas” un izslēgts vārds “likumdošanas”, tādā gadījumā šeit iet runa par konsultācijas sniegšanu par vērtspapīru tirgus normatīvo aktu piemērošanu un komisijas izdotajiem tiesību aktiem. Un šeit tik tiešām iesniedzējs — tas ir fiksēts mūsu protokolā — minēja, ka šajā gadījumā viņš neuzstās uz šo svītrošanu. Tāpēc es tiešām lūgtu pieņemt... Tāpēc šeit iznāk drusku tāda pretruna, ka nebūtu vajadzīga svītrošana, ja tiktu pieņemti redakcionālie labojumi. Tāpēc, ja pēc procedūras mums vispirms ir jānoraida svītrošana, tad es lūgtu to darīt, lai mēs tiešām pieņemtu šos uzlabojumus, jo tad viņi ir pilnīgi pieņemami.

Sēdes vadītājs. Es pilnīgi jums piekrītu, bet tikai mums jābalso par priekšlikumu svītrot. Jūs ierosināt noraidīt svītrošanu, bet tas nav balsojams. Balsojams ir priekšlikums svītrot. Vai deputāts Gundars Bērziņš piekrīt šim skaidrojumam, vai jūs lūdzat... Vai pārējie deputāti neiebilst, ņemot vērā komisijas protokolu un visu garo izskaidrojumu, un arī Gundara Bērziņa teikto, ka viņš piekrīt, pret vārda “skaidrojumi” aizstāšanu ar vārdu “konsultācija” un vārdu “likumdošanas un” izslēgšanu? Tālāk, lūdzu!

 

O.Kehris. 7.pantā ir saņemti finansu ministres un deputāta Tomiņa priekšlikumi, kuri ir daļēji iestrādāti komisijas variantā. Komisija izveidoja savu redakciju, kura šeit ir izklāstīta, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

O.Kehris. Šī panta otrajā daļā arī ir iesniegti Finansu ministrijas un deputāta Tomiņa priekšlikumi. Mēs lūdzam atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu, kurā daļēji ir iestrādāts arī Finansu ministrijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

O.Kehris. Šī paša panta piektajā daļā ir atbalstīts redakcionāls Finansu ministrijas labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

O.Kehris. 8.pantā ir atbalstīti divi deputāta Tomiņa būtībā redakcionāli labojumi, kurus lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. 12.pantā, līdzīgi kā iepriekšējos pantos, vārdu “uzraudzība” aizstāt ar vārdu “kontrole”. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

O.Kehris. 15.pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums, proti, precizēt, ka izstājušos padomes locekļus var iecelt amatā no jauna, ja pagājis viens gads kopš izstāšanās. Iepriekš tas netika minēts, un lūdzam to atbalstīt. Šeit tabulā nav minēts, bet lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

O.Kehris. Ir arī deputāta Tomiņa priekšlikums iestrādāt šeit atsaukšanas kārtību, ko komisija neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka šī kārtība bija paredzēta līdzīga kā centrālajai bankai un šeit nevajadzētu mainīt šo kārtību, kas būtu diezgan principiāls solis. Tas pamatīgi tika izdiskutēts komisijā, un tātad komisija iesaka neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Es atvainojos, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Es ļoti īsi. Kāpēc šis pants tomēr radās? Ir šis precedents ar Latvijas Bankas prezidenta jautājuma izskatīšanu, un toreiz, tā kā likumā tas nav rakstīts, tika šis lēmuma projekts it kā Saeimā skatīts, kaut gan faktiski manuprāt likumā nav šāda iespēja paredzēta. Ja šis lēmuma projekts būtu nobalsots, būtu, protams, problemātiski, kā viņš darbojas, un tāpēc arī šeit, izskatot tās iespējas, ja ir kāds kriminālnodarījums, kāpēc tiek atsaukts no šīs padomes, bet var arī kaut kādas būtiski citas problēmas rasties, un tad, ja ir Saeimai tiesības šo atsaukšanu veikt, tas ir jāraksta likumā. Ja nav likumā rakstīts, tad šādu tiesību, izņemot tos gadījumus, kas ir minēti, Saeimai arī nav un tādus lēmumus nevar izskatīt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, ja vēlaties!

 

O.Kehris. Es vēlreiz minētu to, ko mēs spriedām komisijā, ka gan svarīguma, gan iecelšanas ziņā šī procedūra ir līdzīga, ka šajā gadījumā Latvijas Banka rīkojas ar naudu, bet komisija rīkojās ar vērtspapīriem, un nebūtu mērķtiecīgi šeit ielikt jaunu kārtību. Ja gadījumā valsts pārvaldes struktūru pēc visām diskusijām mēs mainītu šīm institūcijām, kas ir atbildīgas, tad varbūt mainītu arī vairākām, bet šeit vajadzētu atstāt tādu, kāda mums ir citur likumdošanā. Un ar šo argumentāciju mēs tomēr komisijas vārdā lūdzam neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu zvanu balsojumam, un pēc tam ar šo balsojumu šodien sēde arī beigsies. Turpināsim rīt. Bet priekšlikumi nav iesniegti un viena minūte jau ir pāri noteiktajam laikam. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 15.pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: padomes locekļus, tajā skaitā komisijas priekšsēdētāju un viņa biedru, visus vai katru atsevišķi Saeima ar savu lēmumu var atsaukt. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 15, atturas — 13. Deputāta Tomiņa priekšlikums ir pieņemts.

Un, godāto referent, pavelkam svītru un turpināsim ar 16.pantu, bet tagad lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies Aleksandrs Bartaševičs, Igors Bukovskis, Jānis Bunkšs, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Māris Grīnblats, Andris Grots, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Janīna Kušnere, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Straume, Zigurds Tomiņš un Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Sēdi turpināsim rīt pulksten 9.00 no rīta.