Ministru atbildes

Dokuments nr. 875a

Par paredzēto Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizāciju

Saeimas Kancelejai

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu par Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizācijas lietderību, paskaidrojam sekojošo:

1. Reorganizācija ekonomiski var būt tikai izdevīga. Darba grupa, veicot ekonomiskos aprēķinus, šai darbā iesaistīja arī Finansu ministrijas speciālistus.

Uzdotā jautājuma sakarā var paskaidrot sekojošo:

1) Telpu maiņa nav būtiska, jo:

1.1. Iedzīvotāju reģistra informācijas centrs saglabā visas savas štata vietas un tā rīcībā esošās telpas — mainās tikai iestādes juridiskais statuss,

1.2. Pilsonības un imigrācijas departaments, ņemot vērā štata vietu skaita samazinājumu, protams, nepretendē uz papildu telpām,

1.3. Pilsonības lietu pārvalde, pildot ar pilsonības jautājumiem saistītās jaunās funkcijas, pārņem no Pilsonības un imigrācijas departamenta 100 līdz115 štata vienības. Pārvalde pamatā var izveidoties esošajās telpās. Neliels telpu palielinājums — 16 darba telpas, ir nepieciešams tikai filiālēs, bet ministrijām savstarpēji vienojoties, pārņemot štata vienības no Pilsonības un imigrācijas departamenta, var runāt arī par telpu pārņemšanu.

Runājot kopumā par reorganizāciju, visās trijās iestādēs pavisam noteikti ir iespēja samazināt dienesta telpu kopējo platību.

2) Kadru apmācība, pārņemot jaunās funkcijas, ir nepieciešama tikai vienā no iestādēm — Pilsonības lietu pārvaldē. Šeit problēma nepastāv, jo Naturalizācijas pārvalde ir pietiekami kvalitatīvi sagatavojusi kadrus. To pierāda EDSo misijas vērtējums, praktiski nav sūdzību par pārvaldes darbu. Vienīgi tiek pārmests gausais naturalizācijas temps, bet tas diemžēl ir atkarīgs no tā, cik precīzi aktos noteiktajā kārtībā pārvaldei atbild citas iestādes. Tieši Pilsonības un imigrācijas departaments radījis problēmas Naturalizācijas pārvaldei, par ko tika informēts Ministru prezidents M. Gaiļa kungs, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija un, protams, arī Pilsonības un imigrācijas departamenta vadība. Kadru kvalifikāciju pietiekami apliecina arī fakts, ka š. g. 23. augusts ir datums, kad visi Naturalizācijas pārvaldes darbinieki beidz valsts civildienesta ierēdņa kandidāta atestāciju, un dara to visnotaļ sekmīgi. Apmācot kadrus, pārvalde budžeta līdzekļus praktiski nav tērējusi. Kadru apmācību veica Latvijā esošie speciālisti un Eiropas Padomes eksperti. Izdevumus sedza Eiropas Padome un atsevišķu valstu (Dānija, Lielbritānija u.c.) iedalītie līdzekļi. Naturalizācijas pārvaldei ir izstrādāts semināru plāns visam nākošajam gadam, izmantojot ‘ārvalstu līdzekļus. Tikai laikā no septembra līdz decembrim paredzēti 5 Eiropas Padomes ekspertu rīkotie semināri.

3) Līdzekļus prasa zīmogu un izkārtņu nomaiņa. Aprēķināts, ka vienai iestādei tas ir aptuveni Ls 1600, tātad kopā ap Ls 4800. Veidlapas, nemainoties to saturam, bet tikai iestādes nosaukumam, var lietot līdz pilnīgai to izmantošanai, nosakot to ar īpašu rīkojumu.

Bet, ņemot vērā, ka reorganizācijas rezultātā tiek izbrīvētas 80 līdz100 štata vienības, iepriekšminētie Ls 4800 pilnībā atmaksājas aptuveni divu nedēļu laikā, nerunājot par tālāku ekonomiju.

2. Domāt par reorganizāciju valdība sāka jau 1994. gada novembrī (pielikumā — ārlietu ministra V. Birkava kunga vēstule). Sakarā ar to, ka Naturalizācijas pārvaldei bija nepieciešamība izveidoties un apliecināt vai neapliecināt sevi darbā, kā arī būtisks bija jautājums — kādi grozījumi tiks izdarīti Pilsonības likumā, jautājumā par darba grupas izveidi funkciju precizēšanai Ministru prezidents atlika līdz š. g. 25. aprīlim, kad tika izveidots attiecīgs rīkojums (pielikumā — Ministru prezidenta rīkojums nr. 199, 25.04.95.). Iemesls tādam rīkojumam:

1) neatslābstošās problēmas Pilsonības un imigrācijas departamenta darbā,

2) Naturalizācijas pārvaldes veiksmīgi uzsāktais darbs,

3) Eiropas Padomes ekspertu izteiktie priekšlikumi un vērtējums par abu institūciju darbu.

Šāda soļa nepieciešamību apstiprina tas, ka Pilsonības un imigrācijas departamenta problēmas samilzt arvien vairāk. Par to liecina publikācijas laikrakstos, piemēram, tikai viens no laikrakstiem — “Neatkarīgā Rīta Avīze” vienas nedēļas laikā publicē 5 materiālus par Pilsonības un imigrācijas departamentu.

Kāpēc 1. oktobris? Šī valdība iesaka un šī valdība vēlas pabeigt reorganizāciju, novedot to līdz reālam rezultātam. Reorganizējamās iestādes nav politiskas institūcijas, un to darbība var tikt saistīta tikai ar spēkā esošajiem likumiem, nevis ar 6. Saeimas vēlēšanām vai to prognozējamajiem rezultātiem. Ja jaunā Saeima mainīs likumus, tad valdība vēlas izveidot tādas pārvaldes iestādes, kuras būtu spējīgas tos korekti pildīt. Šī gada 1. oktobris ir noteikts tā iemesla dēļ, ka līdz tam laikam ir iespējams reāli sagatavot iestādes jaunās atbildes izpildei.

3. Jā, apvienošanas iespēja tika apsvērta un noraidīta jau iepriekšminēto iemeslu dēļ — sakarā ar trūkumiem Pilsonības un imigrācijas departamenta darbā un Naturalizācijas pārvaldes struktūra, mūsuprāt, ir progresīvāka.

Apsverot reorganizācijas iespējas un modeli, darba grupa izpētīja 47 pasaules valstu pieredzi, tai skaitā arī Igaunijas. Visur visai strikti ir nodalītas ar pilsonību un imigrācijas jautājumiem saistītās lietas. Starptautiskā prakse apliecina, ka iestāde, kas risina pilsonības jautājumus, mēdz būt gan Iekšlietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas pakļautībā (pārraudzībā). Bet pierādās viens, — kur naturalizējamo skaits ir lielāks, — tur ar šīm problēmām nodarbojas pamatā Tieslietu ministrija, imigrācijas lietas atstājot Iekšlietu ministrijas ziņā. Čpašu uzmanību darba grupa pievērsa Baltijas jūras baseina valstīm, jo ar tām ir un nākotnē būs vislielākā sadarbība, bez tam problēmas ir līdzīgas. Tā, Beļģija — Tieslietu ministrija, Islande — Tieslietu ministrija, Nīderlande — Tieslietu ministrija, Zviedrija — Iekšlietu ministrija, Luksemburga — Tieslietu ministrija, Dānija — Tieslietu ministrija (līdz 1993. gadam bija Iekšlietu ministrijas pakļautībā). Piemēri no citām pasaules valstīm, ar kurām pilsonības jautājumu risināšanā šobrīd Latvijai ir cieša sadarbība: ASV, Šveice, Kanāda, Francija — Tieslietu ministrija; Lielbritānija — Iekšlietu ministrija.

Igaunijā bija divi departamenti — abi Iekšlietu ministrijas pakļautībā, kuri 1993. gada decembrī (bet nevis nesen) tika apvienoti vienā, kurā ir divas daļas, kuras pilda precīzi tās pašas funkcijas, kuras pildīja pirms tam Migrācijas departaments un Pilsonības departaments (tagad — Migrācijas daļa un Pilsonības daļa). Igauņu kolēģi šo variantu uzskata par iespējamu tikai viena iemesla dēļ — līdzīga struktūra ir Somijā, ar kuru Igaunijai ir cieša sadarbība un arī tiek saņemta finansiālā palīdzība. Bet kā optimālais tiek uzskatīts Nīderlandes modelis, kurš, starp citu, ir visai līdzīgs arī darba grupas piedāvātajam, bez tam tas ir modelis ar tālāku attīstības perspektīvu.

4.08.08.95. Ministru kabinets ir akceptējis reorganizācijas sakarā grozījumus 12 likumos, kuri jau 16.08.95. ir nosūtīti Saeimai.

1995. gada 22. augustā Iekšlietu ministrs J. Ādamsons

Ministru prezidentam M. Gaiļa kungam

A. god. Gaiļa kungs,

Tagad, kad Pilsonības likums ir pieņemts, naturalizācijas noteikumi izstrādāti, un tiek veidota Naturalizācijas pārvalde, kuras pakļautībā būs naturalizācijas jautājumi, būtu lietderīgi izvērēt un pārskatīt Pilsonības un imigrācijas departamenta (turpmāk: PID) darbību, lai uzlabotu abu struktūru turpmāko darbību.

Uzskatu, būtu jārada risinājums sekojošo uzdevumu darba sadalei:

— visi ar naturalizāciju saistītie jautājumi, tās noteikumu ietvaros;

— pilsonības un pases izsniegšana;

— pilnīgas Latvijas iedzīvotāju datu bāzes izveidošana, balsoties uz izpildīto naturalizācijas anketu datiem;

— pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšana;

— pagaidu atļaujas izsniegšana;

— repatriācijas jautājumi;

— migrācijas jautājumi;

— bēgļu jautājumi;

— imigrācijas policija.

Ņemot vērā iepriekšminēto, ierosinu izveidot darba grupu jautājumu izskatīšanai Naturalizācijas pārvaldes vadībā.

Ārlietu ministrija var piedāvāt ekspertus no ministrijas Juridiskā departamenta un Eiropas Padomes, kuri varētu kopā ar Latvijas atbildīgajām personām izstrādāt turpmāko darbības plānu.

Ņemot vērā nesenās izmaiņas Iekšlietu ministrijā, uzskatu, ka šis varētu būt piemērots laiks, lai atrisinātu šo Latvijai sāpīgo jautājumu. Laikā, kad Latvijas valdība ir parādījusi savu iniciatīvu veicināt un aizsargāt katra cilvēka tiesības savā valsts teritorijā, šis jautājums nedrīkst palikt neatrisināts.

Saskaņā ar ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes (ECOSOC) rezolūciju nr. 1503, iedzīvotāji, kuri uzskata, ka ir pārkāptas viņu tiesības un ir griezušies savas valsts tiesā, kas atzinusi viņu sūdzības par pamatotām, var iesniegt sūdzības ANO Cilvēktiesību komisijai. Virkni šādu sūdzību jau ir iesnieguši Latvijas iedzīvotāji. Pašlaik ANO Cilvēktiesību centrā šīs lietas tiek gatavotas izskatīšanai.

Nākamā gada sākumā Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Padomes dalībvalsti. Līdz ar to Latvija pievienosies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Šīs konvencijas un Eiropas cilvēktiesību tiesas ietvaros Latvijai būs jāaizstāv sava rīcība cilvēktiesību jautājumos. Ja ar PID saistītās problēmas netiks atrisinātas tuvākā nākotnē, starptautiskā sabiedrība, it īpaši valstīm, kuras nav pret mums labvēlīgi noskaņotas, būs pamats Latviju vainot sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos.

Ceru uz Jūsu rīcību un sapratni tik svarīgā valsts jautājumā.

1994. gada 21. novembrī Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Dokuments nr. 903a

Par budžeta līdzekļu izmantošanu bankrotējušo banku noguldītāju kompensācijai

Saeimas Kancelejai

Izpildot Ministru prezidenta š. g. 18. augusta uzdevumu nr. 19/4368-k, Finansu ministrija sniedz atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu par 1995. gada budžeta līdzekļu izmantošanu bankrotējošo banku noguldītāju kompensāciju izmaksām.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumiem nr. 213 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju”, kuri izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā, noslēguma jautājumu 2. punktu līdz Banku aģentūras kompensācijas fonda izveidošanai līdzekļu avotus fizisko personu noguldījumu kompensācijai Finansu ministrija ir tiesīga piesaistīt patstāvīgi, katrā konkrētajā gadījumā saņemot Ministru kabineta atļauju.

1995. gada 11. augustā Ministru kabinets, saskaņā ar Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumu nr. 213 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” noslēguma jautājumu 1. punktu, pieņēma noteikumus nr. 249 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu akciju sabiedrībā “Latvijas Tautas banka” kompensāciju”, kuru 8. punktā noteikts, ka noguldītājiem aprēķinātās kompensācijas summas izmaksājamas pa posmiem, sākot ar 1995. gada 16. augustu līdz 1996. gada 16. februārim apmērā līdz 200 latiem.

Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu 10. punktu noguldītājam rakstiski jāapstiprina kompensācijas saņemšana un savu prasības tiesību nodošana Finansu ministrijai.

No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja tiesības uz līdzekļiem, kas atgūti no komercbankas, kura atzīta par bankrotējošu (kā to paredz Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumu nr. 213 Noslēguma jautājumu 3. punkts) no fiziskās personas — noguldītāja — pāriet Finansu ministrijai tikai pēc šīs kompensācijas izmaksas aprēķinātās un izmaksātās noguldījumu kompensācijas summas apmērā.

Noteikumu 17. punkts paredz, ka gadījumā, kad noguldītājs rakstiski atteicies no kompensācijas saņemšanas, viņš saglabā tiesības celt prasību pret akciju sabiedrību “Latvijas Tautas banka” par noguldījumu summu saņemšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā to, ka Saeima nav pieņēmusi likumu par grozījumiem 1995. gada valsts budžetā un saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 9. pantu valsts budžeta apropriācijas piešķir saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu un ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, Finansu ministrija piešķīrusi asignējumus fizisko personu noguldījumu kompensāciju izmaksām akciju sabiedrībā “Latvijas Tautas banka” Ķekavas filiālē Ls 4.687,72 apmērā un Jelgavas filiālē Ls 10.645,68 apmērā no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Iepriekš minētās summas saskaņā ar finansu ministra rīkojumiem Valsts kases departamentam ir uzdots pārskaitīt uz valsts a/s “Latvijas Krājbanka” speciālo noguldījumu kontu Latvijas Bankā.

Uz š. g. 21. augustu valsts a/s “Latvijas Krājbanka”, kura saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem un pamatojoties uz Finansu ministrijas un valsts a/s “Latvijas Krājbanka” noslēgto līgumu, veic noguldītāju kompensāciju izmaksu, ir izmaksājusi kompensāciju 18 noguldītājiem par kopējo summu Ls 2.396,52. Līdz minētajam datumam neviens no noguldītājiem no iespējas saņemt aprēķināto kompensāciju nav atteicies. 47 noguldītājiem pienākas kompensācija, no kuriem līdz š. g. 22. augustam pavisam bija pieteikušies 38 noguldītāji. No tiem noguldītājiem, kuri pieteikušies uz kompensāciju, to nav ieradušies saņemt 20.

Saņemot aprēķināto kompensāciju, noguldītāji aizpilda formu nr. 2, tādējādi apstiprinot prasījuma tiesību nodošanu Finansu ministrijai noguldītājam pienākošās kompensācijas summas apmērā.

Pamatojoties uz Finansu ministrijas un a/s “Latvijas Tautas banka” administratoru noslēgto līgumu, Finansu ministrija ir griezusies pie bankas administratoriem ar lūgumu dot rīkojumu norakstīt 18 noguldītājiem kompensācijā izmaksāto summu, un proti Ls 2.396,52 no a/s “Latvijas Tautas banka” konta Latvijas Bankā.

Tādējādi avansā piešķirtie naudas līdzekļi no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši iepriekš aprakstītajai shēmai atgriežas Finansu ministrijas rīcībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 11. augusta noteikumu nr. 249 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu akciju sabiedrībā “Latvijas Tautas banka” kompensāciju” 13. punktu, ja noguldītājs rakstiski atsakās no kompensācijas saņemšanas, valsts a/s “Latvijas Krājbanka” attiecīgajam noguldītājam aprēķināto kompensāciju summu pēc tam, kad beidzas kompensācijas izmaksas termiņš, pārskaita Finansu ministrijas kontā Latvijas Bankā. 1. posma kompensācijas izmaksas termiņš beidzas 1996. gada 16. februārī.

A/s “Latvijas Tautas banka” administratoru rīcībā uz š. g. 18. augustu ir Ls 51.584. Bez tam, bankas administratori turpina darbu pie debitoru parādu atgūšanas. Tā, piemēram, no Rēzeknes pilsētas pašvaldības par viesnīcas pārdošanu izsolē pienākas Ls 14.000. Pašlaik norit sarunas par nekustamā īpašuma pārdošanu Kalugas apgabalā (Krievijā), kā arī bankas administratori ir iesnieguši vairākus prasības pieteikumus Saimnieciskajā tiesā par debitoru parādu piedziņu, atsevišķās lietās ir pieņemti bankai pozitīvi spriedumi.

Pamatojoties uz a/s “Latvijas Tautas banka” administratoru iesniegtajiem noguldītāju sarakstiem, Latvijas banka ir aprēķinājusi, ka kompensāciju izmaksas 1. posmam kopsummā ir nepieciešami Ls 100.392,47.

Kopumā iepriekš aprakstītā shēma paredz iespēju pilnībā nodrošināt naudas līdzekļu pietiekamību 1995. budžeta gadā un dod iespēju Finansu ministrijai izpildīt Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumu nr. 213 “Noteikumi par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” noslēguma jautājumos paredzētos uzdevumus, nepārkāpjot spēkā esošo likumdošanu un nodrošināt noteikumos paredzēto termiņu ievērošanu. Finansu ministre I. Sāmīte