Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie deputāti! 1995.gada 23.augusta ārkārtas Saeimas sēdi paziņoju par atklātu. Darba kārtībā ir divi jautājumi — Saeimas lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu” un likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”, otrais lasījums. Sākam izskatīt pirmo jautājumu. Lūdzu referentu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.763, kur ir Saeimas lēmums “Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu” , kura būtība ir palielināt Augstākās tiesas tiesnešu skaitu uz 47 tiesnešiem. Pašreiz ir 35 tiesneši. Jums ir šim dokumentam pievienota arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēstule, kura adresēta Saeimas priekšsēdētājam Gorbunova kungam, projekts par Augstākās tiesas struktūras reorganizāciju, kā arī štatu saraksts kā tāds. Kāpēc mums būtu jāizskata šis lēmums tagad un kāpēc es lūdzu par to kopā ar grozījumiem Civilprocesa kodeksā Saeimas Prezidiju sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi? Tāpēc, ka mums jāpieņem šis lēmums, lai varētu praktiski, reāli veikt reorganizāciju Augstākajā tiesā, lai varētu izveidot tos departamentus, kurus paredz likums “Par tiesu varu”, lai varētu izveidot Augstākās tiesas Senātu un līdz ar to ar šā gada 1.oktobri varētu reāli sākt funkcionēt apelācijas instances. Šobrīd mums vēl ir saglabājusies vecā padomju sistēma, kur kā pirmās instances tiesa ir rajona vai pilsētas tiesa, jo apgabaltiesa vēl neveic arī apelācijas tiesas funkcijas un tātad pastāv tikai kasācijas iespējas. Šis lēmuma projekts paredz palielināt tiesnešu skaitu. Tas nenozīmē, ka tiesnešu skaits tiek palielināts uzreiz, šodien, bet tas dod iespēju Augstākai tiesai rīkoties jau tā finansējuma ietvaros, kāds ir pašreiz. Gribu jūs arī informēt, ka, gatavojot budžeta grozījumus, ko izstrādājusi valdība un ko jau Saeima ir akceptējusi pirmajā lasījumā, bija arī valdības priekšlikums par Augstākās tiesas budžeta palielinājumu par 12 tūkstošiem un dažiem latiem, lai varētu reāli jau šogad vēl nedaudz palielināt tiesnešu skaitu. Bet šis tiesnešu skaits ir nepieciešams, lai varētu plānot nākamā gada budžetu, jau izejot no tā, kāda ir reālā Augstākās tiesas funkcionēšanas nepieciešamība. Tāpēc es aicinātu cienīto Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un pieņemt šo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Andrejs Siliņš - “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Deputāta Andreja Siliņa nav zālē? Lūdzu!

A.Siliņš (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit gribu runāt par šo jautājumu tādēļ, ka, neskatoties uz to, ka reformas ir vajadzīgas, mēs visi saprotam, ka pašreiz mūsu valsts finansiālais stāvoklis ir ļoti sarežģīts un šīs reformas diemžēl paredz arī grozījumus budžetā tajā virzienā, ka tiek palielināts finansējums Augstākajai tiesai. Un es domāju, ka tas gan nav rakstīts par lēmumiem, bet par likumiem Kārtības rullī ir rakstīts, ka, pirms izskata pirmajā lasījumā, ir jābūt Finansu ministrijas atzinumam par šiem jautājumiem. Šeit šāds atzinums nav redzams, tādēļ es domāju, ka jau tā iemesla dēļ vien šo jautājumu vajadzētu atlikt un izskatīt saņemto dokumentu pamatojumu, vai tagad ir iespējams papildus izdalīt finanses, kad trūkst naudas ļoti daudzās sfērās. Es saprotu, ka reformas ir vajadzīgas visās vietās, bet es nepiekrītu tam, ka reformas var veikt, tikai palielinot skaitu, palielinot naudu, un tad cerēt, ka būs kaut kas labāks. Reformām, tieši otrādi, vajadzētu būt tādām, lai skaits samazinātos un lai arī finanses galu galā samazinātos. Šis jautājums atrisināts šeit netiek, tieši otrādi. Reformas reformu dēļ, bet varbūt vēl sliktāk — to tiesnešu dēļ, kuri grib saņemt ļoti pieklājīgas algas.

Un tagad es gribu pievērst jūsu uzmanību šim Latvijas Republikas Augstākās tiesas štatu sarakstam, kas ir projektā beigās pielikts. Šeit ļoti interesanta lieta ir vienā vietā apslēpta, tieši vienā rindiņā. Priekšsēdētājam paliek tā pati alga, priekšsēdētāja vietniekam tāpat, pie tam tās ir ļoti solīdas algas - 412 latu, 358 lati. Tiesnešiem, kuru skaits palielinās no 32 uz 41, līdz šim alga ir 295 lati, bet pēc tam, ja izdala ar 41, ar to, kas paredzēts, iznāk 336, tātad 41 tiesnesim katram nāk klāt 41 lats mēnesī. Tas ir mazliet mazāk par skolotāju vidējo algu, un tas nozīmē, ka mēs ar vieglu roku sakām, ka šī reforma mums nozīmē likvidēt 41 vai 40 skolotājus. Pieliekam šeit, reforma ir izdarīta, tiesneši ir laimīgi, neskatoties uz to, ka varbūt vajadzēja tieši otrādu analīzi — izanalizēt, cik labi un kārtīgi ir strādājuši tiesneši. Ir daudz piemēru, kur tieši Augstākās tiesas tiesnešu darbs ir nekvalitatīvs. Vajadzēja izanalizēt un pēc tam domāt par to, ka tā, ar vieglu roku, ar Saeimas lēmumu bez Finansu ministrijas atzinuma, mēs nobalsojam, lai iet vaļā, nolemjam paaugstināt līdz 47 tiesnešiem no 35 un vispār dot 58 jaunas štata vienības klāt. Es uzskatu, ka tas ir nepiemēroti pašreizējiem apstākļiem, un galvenokārt, pirms to apspriež, es tomēr gribētu dzirdēt un redzēt, Finansu ministrijas slēdzienu, ka šajos apstākļos, kad visiem tiek samazinātas finanses, vienā vietā tomēr ir iespējams viņas palielināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju nav pieteikušies. Līdz ar to debates beidzam. Lūdzu referentu!

A.Endziņš . Cienījamais Siliņa kungs! Ja jūs būtu ieklausījies tajos vārdos, ko es teicu pašā sākumā, jūs būtu dzirdējis, ka valdība ir iesniegusi un Budžeta un finansu komisija ir akceptējusi priekšlikumus par finansējuma palielināšanu budžeta grozījumos par 12099 latiem, ja man atmiņa neviļ. Tātad šeit nav runa par to, ka visi šie štati tiek aizpildīti uzreiz, šodien. Tā ir viena lieta. Līdz ar to, ja tas nāk no valdības, tad nekādu Finansu ministrijas atzinums nav vajadzīgs, jo tur nenāk Juridiskā komisija ar šādu priekšlikumu. Tātad šeit tas jau viss ir paredzēts.

Par skaita palielināšanu. Es saprotu, ka varbūt daudzās sfērās var veikt reformas nevis palielinot štatus, bet samazinot, bet, ja mēs runāsim tā nopietni, Siliņa kungs, tad tiesu struktūras ir tās, kuras ir palikušas vēl skaita ziņā ļoti mazskaitlīgas, un, gribam mēs vai to negribam, mums nāksies ne tikai palielināt Augstākās tiesas tiesnešu skaitu, bet arī palielināt tiesnešu skaitu rajonu un pilsētu tiesās perspektīvā un tāpat apgabaltiesās. Jo, ja jau šodien lietas izskatīšanai tiek noliktas ar milzīgu amplitūdu atkarībā no tā, kādas kategorijas lietas tās ir, ja lietas tiek noliktas, nozīmētas uz izskatīšanu pēc diviem mēnešiem, trijiem mēnešiem, pēc pusgada, vai tas ir normāli? Un tas ir tikai tāpēc, ka nav pietiekoša cilvēku skaita. Mēs šodien Saeimā pieņemam arvien jaunus likumus, kuros paredzam iespēju cilvēkam griezties tiesā, lai aizstāvētu savas aizskartās intereses. Pārsūdzības iespējas, ja mēs saglabāsim to pašu tiesnešu skaitu, mēs būtībā padarām par neiespējamām, par nerealizējamām. Es lūdzu to ņemt vērā!

Šeit nav runa arī ne par kādu algas palielinājumu. Es nezinu, no kurienes Siliņa kungs to ir izņēmis ārā. Un, ja mēs runājam par algām, tad es jūs gribētu varbūt informēt arī vēl par tādu lietu, ka, piemēram, Norvēģijā Augstākās tiesas priekšsēdētājam alga ir lielāka nekā parlamenta priekšsēdētājam, nekā valdības galvam. Tā ir trešā vara. Un, ja mēs gribam, lai tiesu sistēmā mums strādātu augsti kvalificēti profesionāļi, tad mums ir jādomā par viņu atalgojumu. Un vēlreiz es atkārtoju — neizdarot to, mēs atstājam veco sistēmu, mēs neradam cilvēkiem iespēju lietu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, tas ir, būtībā, lai jau augstāka instance ar kvalificētāku tiesnešu sastāvu varētu lietu izskatīt pēc būtības, ne tikai pēc procesuālo normu pārkāpumiem. Un tāpēc es tomēr aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu noteikt, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir 47 tiesneši, tajā skaitā Senātā - 19 tiesneši un tiesu palātās - 28 tiesneši. Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” . Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — “Latvijas ceļa” deputāts Bordāns. Lūdzu!

J.Bordāns (LC). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 910. Tātad Juridiskā komisija lūdz izskatīt un pieņemt grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā otrajā lasījumā.

Čsi par visiem grozījumiem kopā gribētu teikt, ka pavisam likumprojektā ir 32 panti, kas būtībā nosaka to, ka tiesu reforma turpinās un šīs reformas gaitā tiek būtiski mainīta Latvijas Augstākās tiesas struktūra, pabeigta tiesas struktūras, Augstākās tiesas Senāta izveidošana. Visi grozījumi ir saistīti tieši ar šīm procesuālajām lietām.

Komisijai būtībā — varbūt iepriekš jau minēšu — neradās lielas domstarpības par principāliem jautājumiem, tāpēc visi šeit iesniegtie priekšlikumi galvenokārt runā par tehniskām detaļām.

Tātad likumprojekta 1.pants. Ir izteikt Civilprocesa kodeksa 7. pantu jaunā redakcijā, kur ir mainīts nosaukums, ir minēta civillietu koleģiāla izskatīšana un ir ieteikts izslēgt 7. panta piekto daļu. Šis tieslietu ministra priekšlikums ir pieņemts. Tas nosaka jaunu Augstākās tiesas struktūru, kādā veidā viņa darbojas.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. 7. pants akceptēts. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Tātad izteikt 7.1. pantu redakcijā, ko ir piedāvājusi Juridiskā komisija. Šo grozījumu būtība ir tāda, ka padomju civiltiesiskās normas un termini tiek aizstāti ar civiltiesiskajiem terminiem, kādi ir minēti un tiek lietoti Latvijas Civillikumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Nākošais priekšlikums ir tieslietu ministra priekšlikums izslēgt 12. pantu. Komisija ir pieņēmusi šādu priekšlikumu un liek priekšā par to...

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk! (Zālē liels troksnis.)

Es atvainojos! Kolēģi deputāti! Esiet tik laipni un nedaudz klusāk... Lūdzu, turpiniet!

J.Bordāns. Tieslietu ministra priekšlikums izslēgt 13. pantu — “Prokuratūras uzraudzība civilprocesā”. Tas saistīts ar Prokuratūras likuma jauno redakciju, kas ir diezgan sen jau pieņemta, bet nebija attiecīgi grozījumi izdarīti Civilprocesa kodeksā, kas nosaka tiesu varas neatkarību no prokuratūras un no valsts varas.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu tālāk!

J.Bordāns. Izteikt Civilprocesa kodeksa 15. pantu jaunā redakcijā. Ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums par atsevišķiem redakcionāliem precizējumiem. Jā, varbūt varētu piebilst, ka šis pants, šie grozījumi nostiprina sacensības principu Latvijas tiesu tiesvedībā un nedaudz atšķiras no tā, kā tas tika uzskatīts iepriekš padomju tiesībās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

J.Bordāns. Priekšlikums izslēgt 17. panta piekto daļu tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. 7. pants. Izslēgt 26. panta pirmās daļas 1.punktā vārdus, kas ir minēti dokumentā. Tas saistīts ar Saimnieciskās tiesas reformu, faktiski ar tiesu sistēmas reformu un paredzēto Saimnieciskās tiesas darbības izbeigšanu saskaņā ar mūsu pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

J.Bordāns. Aiz šī paša minētā iemesla ir priekšlikums izslēgt 27. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izslēgt 29. pantu ar šādu pašu motivāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. 10. pants - izteikt Civilprocesa kodeksa 41. pantu sekojošā redakcijā. Paskaidrošu, ka īpašu, būtisku atšķirību šajā pantā nav no tā, kas ir noteikts. Tātad prokuroram paliek tiesības noteiktajā kārtībā piedalīties civilprocesā, veikt nepieciešamās darbības gan pilsoņu interešu aizsardzībā, gan valsts interešu aizsardzībā. Taču pants liek akcentu uz viņa tiesībām, bet neuzliek striktus pienākumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izteikt 80. pantu sekojošā redakcijā. Tātad ir pieņemta Ministru kabineta piedāvātā redakcija, un jūs varat redzēt, kādā veidā tiek izstrādātas valsts nodevas par attiecīgām civilprasībām tiesvedībā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts komisijas priekšlikums.

J.Bordāns. Papildināt 88. panta pirmo daļu. Šī varbūt arī ir būtiska lieta, kas saistīta ar to, ka laulātie un pirmās un otrās pakāpes radinieki mantojuma lietās daļā “Par privatizācijas sertifikātiem” ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izteikt jaunā redakcijā 114. panta pirmo daļu. Tas arī ir būtībā saistīts ar apelācijas instances iekļaušanu civilprocesa tiesvedībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bordāns. 119.1. pants - “Civillietu piekritība apgabaltiesai”. Arī izteikts jaunā redakcijā un saistīts ar tiesu reformas turpināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

J.Bordāns. Jaunā redakcijā izteikts 123. pants — kas ir izņēmuma piekritība. Nedaudz atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta, izņemta trešā daļa. Mūsuprāt, un tāds bija komisijas viedoklis, ka nav nepieciešams atsaukties uz atsevišķu notariālo likumu, jo tiesai tik un tā tas ir jāievēro un viņa vadīsies pēc tā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

J.Bordāns. Likumprojekta 17.pants — papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 137.1.pantu, kas ir prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas. Pants ir ļoti būtisks. Šāda prakse līdz šim netika pieļauta tiesvedībā, ka iespējamais prasītājs varēja lūgt nodrošināt prasību arī pirms prasības celšanas. Pantā ir noteikti gadījumi, kādos šīs darbības var tikt izdarītas. Proti, gadījumos, ja pastāv draudi, ka iespējamais atbildētājs vēl pirms prasības celšanas varēs izvairīties no viņa parādu piedziņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Izslēgt Civilprocesa kodesa 199.1. panta 4. punktā vārdus ... Šis ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bordāns. Izteikt 209. panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja trīs vārdu komentārs būtu par jauno redakciju... (Starpsauciens no zāles: “Nav iebildumu!”)

J.Bordāns. Tātad tas rada apelācijas iespējas un nosaka, kādā veidā stājas spēkā pirmās instances tiesas spriedums, jo līdz šim šī kārtība bija citāda tieši tādēļ, ka trūka vienas tiesvedības pakāpes, vienas pārsūdzēšanas iespējas. Un kādā veidā lietas tiek izskatītas apelācijas kārtībā... Tātad otrajā instancē

Turpinājums nākamajā numurā