ATSAUCĒ IETVERT:
9. un 10. augusta sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.08.1995., Nr. 129/130 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36523
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
9. un 10. augusta sēde
Stenogramma
Nobeigums. Sākums “LV” nr.120., 121., 122., 123., 124., 125., 126.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt šī pielikuma pieņemšanu, un, atklāti sakot, mani drusku pārsteidza, ka viens otrs tomēr ierosina svītrot. Es domāju, Emša kungs teica un Siliņa kungs arī ieminējās par slimībām, kas tiek izraisītas no svina saturošā benzīna un tamlīdzīgi. Jāraugās tomēr drusku kopsakarībā arī, cik tas viss izmaksā. Kopsakarībā Latvijas valstij, mūsu pašu veselībai un tamlīdzīgi. Šim likumam ir jāpanāk zināma virzība, kā tika teikts, tam jābūt stimulējošam raksturam, nevis graujošam raksturam, un tāpēc viņam jābūt maigi iedarbīgam. Bet atsevišķos punktos, vienā punktā attiecībā uz svinu saturošo benzīnu, es pat esmu ierosinājis to pastiprināt, jo diez vai viena santīma maiņa kādam liks mainīt savu izvēli attiecībā uz šo energoresursu. Un tāpēc kopā ar deputātu Spuģi mēs esam gan kūdras sadaļā, gan arī par gāzi ierosinājuši samazinājumus pie gāzes uz nulli. Tas no komisijas puses ir akceptēts, jo, ja šis tīrais kurināmais arī tiek aplikts ar nodokli, tad stimulējošais raksturs pazūd. Tam visam jābūt, saprotams, relatīvā skatījumā, lai viņš būtu iedarbīgs. Kūdrai arī nevajadzētu būt tik lielam nodoklim, jo, ja mēs gribam, lai šis nodoklis nebūtu graujošs, tad, saprotams, mēs nevaram viņu uzlikt tik augstā līmenī, kad viņš sāks iedarboties pilnā slodzē 1997.gadā, lai iznīcinātu zināmu industriju. Skaidrs, ka kūdras purvi ir bioloģiski daudzveidīgi un tie ir jāsaglabā.
Mums arī jāraugās uz ārējās tirdzniecības bilanci un uz mūsu vietējiem energoresursiem, apsverot, kā tos varam attīstīt. Tātad, es domāju, mums jāraugās saprātīgi uz šo pielikumu, un raudzīsimies uz tām sadaļām, kur mēs varam samazināt, raudzīsimies arī uz tām sadaļām, kur ir it īpaši sāpīgi piesārņojumi, izvirdumi, kā, piemēram, no svinu saturoša benzīna, kur varbūt likmi pat vajadzētu paaugstināt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš! Pilnas piecas minūtes.
A.Siliņš (LC) . Paldies! Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es runāju ottreiz tādēļ, ka mani sāpina un sarūgtina mūsu deputātu attieksme pret mūsu cilvēkiem. Un es pateikšu — kāpēc. Pirmkārt, mums ir visiem jāsaprot un dziļi jāizjūt tas, ka mēs, cilvēki, esam dabas sastāvdaļa. Un, ja mēs izturēsimies pavirši pret dabu un ļausim tai slimot, tad mēs, cilvēki, kļūsim vēl slimāki un mums klāsies vēl grūtāk. Tātad daba tomēr ir prioritāte un cilvēks nevar atdalīties un teikt — lai kas man apkārt, uzvilksim gāzmaskas un nemaksāsim nodokļus. Daudziem kolēģiem, kuri ir sarakstos, lai cik tas skumji, es vēlreiz saku, pašreiz cilvēki interesē kā vēlētāji, tas, vai viņi nobalsos vai nenobalsos, un ir ļoti svarīgi panākt, lai viņi šoreiz nobalsotu par to vai citu partiju, bet kas ar viņiem pēc tam būs, par to lai domā citi vai labāk nemaz nedomāt. Tātad panākt tikai šo, nu, es gribētu teikt, ne sevišķi humāno rezultātu.
Es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam, un droši vien uz trešo lasījumu to arī vajag izdarīt. To var izdarīt ļoti pārliecinoši — atbildēt uz jautājumu, ko tas maksās cilvēkiem un Latvijai, ja mēs turpināsim izturēties pret dabu tādā pašā veidā kā līdz šim. Es gribu teikt, ka to nebūs tik viegli izvērtēt, jo kā lai izvērtē, ko maksā tas, ka vidējais vecums samazinās. Var būt, ka tas neko pat nemaksā. Mums vajadzētu teikt nu, labi, bet ko tas maksā morāli, ko tas maksā valsts prestižam, ka iedzīvotāju vidējais vecums samazinās? Un tas ir saistīts ar to, ka vispirms mēs pieļaujam tādu attieksmi pret dabu. Mēs vairāk uztrauksimies un droši vien vienmēr to visi pārdzīvos, ka dzimstība ir samazinājusies, bet tas arī zināmā mērā ir rezultāts tam, ka mums apkārt ir slima daba, jo slima daba mūs pašus padara slimus. Un es domāju, ka pašreiz tiešām kā zināmu kompromisu es arī atbalstītu kolēģu Spuģa un Graudiņa pieeju, ka jāsāk ir pakāpeniski, bet es nekādā ziņā nevaru atbalstīt kolēģa Endziņa pieeju, ka šeit vajadzētu vilkt krustu pāri un teikt, ka tāds jautājums pašreiz nav risināms. Jo es atkal diemžēl šeit saredzu tikai cīņu par balsīm, nevis par cīņu cilvēkiem un cilvēku veselību. Es domāju, ka mūsu pēdējais laiks ir pienācis, un, ja mūsu Saeima var kaut ko labu izdarīt Latvijai, tad te ir viens moments, kad to var izdarīt. Un ne tikai domājot, cik tur dienas ir palikušas — 45 dienas laika uz priekšu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj un deputāti! Es nācu runāt un manu, ka tūlīt tiks nokauts teļš un rītā nebūs govs. Nu nogriezīsim to likumu un rītā par to maksāsim! Patiešām es nebrīnos, ja jurists Endziņš runā par šī 7.pielikuma svītrošanu, jo cilvēks nevar zināt visu, bet, ka par to runā zinātnieks Kreituss, par to es ļoti brīnos, jo viņam noteikti ir jāzina visas šīs sekas, kas gaidāmas cilvēcei dabas piesārņošanas rezultātā un ne tikai piesārņošanas rezultātā, bet arī tāpēc, ka cilvēks jau tagad kā tāds tārps ābolā ir savā zemeslodē iekrimties un izgrauzis šo zemeslodi jau tik tālu tukšu, ka mums vairs, nu, naftas krājumus zinātnieki, vērtē 30 gadiem, ogles vērtē, tiesa, ilgākam laikam, kādiem 200 gadiem. Mēs jau pat no šī viedokļa esam dabu izgrauzuši tukšu un neatjaunojamos resursus izsmēluši. Un, teiksim, no zemnieka viedokļa runājot, mums, protams, arī ir lielas problēmas. No vienas puses, zemniekam grūti izdzīvot, bet, ja tas pats zemnieks grib uz priekšu dzīvot, tad viņam arī jāsaprot, ka katrs likums, kas piebremzē šos resursus, kurus mēs ievedam, šo resursu izmantošanu, un katrs pasākums, kas veicinātu vietējās koksnes izmantošanu, par ko te runāja, katrs pasākums, kas veicinātu, teiksim, rapša eļļas izmantošanu, visu to degvielu izmantošanu, ko mēs varam saražot uz vietas, taču veicinās, šodien pievelkot jostu, rīt visas mūsu Latvijas attīstību. Tā ka te noteikti jāskatās tālāk. Cik ilgi atpakaļ vēl bija tas laiks, kad mēs nevīžojām 60 metrus no mājas izgriezt kritušos kokus mežos, 60 metrus no mājām puva koki un 6000 kilometru vedām naftu. Tā ir mūsu nesaimnieciskā attieksme. Un joprojām arī tagad, kad koksnes izmantošanā ir it kā pavisam cita kārtība un koksni ir kur likt, to var eksportēt, joprojām nav mežos kur likt malku un nav izdevīgi sagatavot šo malku, ievestās degvielas cenas to spiež nost un liek mums rīkoties nesaimnieciski.
Katrā ziņā mēs varam nopelnīt popularitāti varbūt uz vēlēšanām, šobrīd nobalsojot par šī pielikuma svītrošanu, bet man būtu kauns, ka tad, kad lasīs šīs stenogrammas varbūt pēc pieciem gadiem, visi teiks — ai, ai,ai, kādus deputātus mēs toreiz bijām ievēlējuši! Es tomēr aicinu balsot par šī 7.pielikuma saglabāšanu katrā ziņā. Nu, un tad tik tiešām kā par galējo variantu, protams, varētu balsot par šo Spuģa variantu, kas neprasa šos nodokļus tik daudz, jo var būt, ka vairāk tiešām tā ir principa lieta. Un vēl varētu arī uz trešo lasījumu vēlreiz parēķināt un vēlreiz izvērtēt, cik tad tas īsti ir un kur šie nodokļi aiziet. Bet par svītrošanu — tā nekādā gadījumā nedrīkst būt. Tad mēs sevi apkaunosim tiešām visu, nu, puslīdz prātīgu cilvēku acīs.
Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība! Lūdzu! Astoņas minūtes, jo pēc tam ir pārtraukums.
G.Resnais (LZS). Cienījamie kolēģi! Paldies Endziņa kungam, viņš pateica to, ko es gribēju teikt un ko es nepateiktu, man vienkārši pietrūktu drosmes tik atklāti un patiesi parādīt lietas būtību. Es aicinātu jūs uz citu, jo es esmu nolēmis riskēt un balsot par šā pielikuma nestrīpošanu, būdams lielās cerībās, ka lielās sarunas šodien, kas šeit notika, pievedīs pie liela darba starp otro un trešo lasījumu un šie jautājumi tiks diferencēti, un komisija tos iestrādās trešajā lasījumā. Un, ja tas tā nenotiks, — ar tādu vientiesīgu cerību, ka tad mēs to likumprojektu noraidīsim pavisam trešajā lasījumā. Nenoliedzami, ka, no dabas aizsardzības viedokļa skatoties, viss tas ir vajadzīgs un nepieciešams, un laikam šeit neviens neatradīsies, kas teiks, ka tā nevajag. Bet ir otra lieta, ka sabiedrība nav spējīga maksāt. Un ar to ir jārēķinās. Nav jau vairs spējīga maksāt nevis par padārdzinātām, bet par esošām cenām. Un, ja mēs runājam par laukiem, tad es tiešām neredzu, kurš ir tas zemnieks vai arī lauku pārstrādātājs, kurš ir spējīgs maksāt paaugstinātas cenas kaut vai tādā piemērā kā zemes ielabošana, kur agrotehnika prasa ik pēc 4—5 gadiem skābes noņemšanu un organiskās daļas, humusa palielināšanu. Kaļķošanas materiāli jau šodien nav paceļami zemniekam īpašniekam bez valsts palīdzības. Un šeit vienā kabatā ieliks — no otras izņems. Kūdra — viens no ejošākajiem zemes organiskās daļas pacēlājiem. Arī te ir tāpat, neesam spējīgi mēs to izdarīt. Un šodien labi zinām, kāda ir vērtība, kāda ir cena lauksaimniecības produkcijai kā pienam, tā gaļai, tā graudiem, pat izejot no šiem palīgmateriāliem, no tā, cik maksā arī mākslīgie mēsli.
Bet es aicinu — laikam tomēr neturpināsim. Tas būs izgājis otro lasījumu, un es ar zināmām bažām un bailēm ceru, ka būsim tikpat aktīvi starp otro un trešo lasījumu. Un, ticēdams izpratnei, ceru — ja tas neizdosies, tad noraidīsim trešajā lasījumā. Es domāju, ka deputāts Spuģis šeit ir devis pietiekoši labu kompromisa variantu, kurš šeit no tribīnes laikam nav izsverams, bet komisijās pie galda mierīgi ar zīmuli katru šo ierakstu var diferencēt un pārskatīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai visi ir runājuši? Nav. Aivars Kreituss. Lūdzu! Pilnas piecas minūtes. Es atvainojos, pārtraukums — četras jums tikai!
A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Te es domāju, ka nevajadzētu no šīs tribīnes mēģināt runāt par dižošanos vēlētāju priekšā un tamlīdzīgi. Man ir viena liela priekšrocība jūsu priekšā, tiešām. Es vadīju lielu laboratoriju, tā bija vienīgā Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtā, kur nodarbojās ar kaitīgo vielu satura pētījumiem gaisā — formaldehīda, sēra un tā tālāk. Tā ka man liekas, ka jums nav nekāda pamata apšaubīt, ka es runāju profesionāli. Un, ja šeit kāds saka, ka es te kaut ko saku, tīri emociju vadīts, tad tas absolūti tā nav. Es saku, izejot no diviem aspektiem, izejot no tā, vai tas kaitējums ir lielāks pēdējā laikā vai nav, un izejot no tā, ko vispār cilvēki var maksāt. Un es domāju, ka šeit nevajadzētu būt tā, ka iznāk valodnieki vai ģeogrāfi priekšā un sāk runāt par ieiešanu civilizētā Eiropā. Šādus jautājumus, kur ir runa par zinātniskiem pētījumiem un konkrētiem cipariem un sastāvu gaisā, vajadzētu risināt tiem cilvēkiem, kas to lietu saprot, bet nevis katram nākt šeit un emocionāli priekšā izrunāties. Un tiešām es gribētu teikt, ka tas ir saistīts ar dižošanos vēlētāju priekšā. Un, ja runā, teiksim, tādā veidā, kā es dzirdēju no Ābiķa kunga par gribēšanu saimniekot Eiropā, tad ir jābūt tikai pateicīgiem par to, ka mūsu vēlētāji ir tik pacietīgi un nenāk ar kokiem šeit. Un, ja piemin Āfriku, tad kādā Āfrikas valstī Ābiķis sen būtu tiešām izvārīts un apēsts. Par to vispār runa nav, jo, cilvēkiem uzliekot visu laiku maksājumus un tos neizvērtējot, bet šeit demagoģiski mēģinot kaut kā nopamatot, reiz taču var tikt sasniegts viņu pacietības mērs.
Šajā gadījumā es brīnos arī par Siliņa kunga kaut kādām iebildēm, tās neiztur nekādu kritiku, jo vispirms ērces nedzīvo kritušos kokos, bet zaļajā koka daļā, tātad tām ar šo nav nekāda sakara un nav nekāda sakara arī ar pārējo kurināmo, kā un cik daudz to izlieto Latvijā.
Latvijā tiešām pāriet uz šķeldu, pāriet uz koksni ne vienā vien vietā, bet galvenais, ka sēra un formaldehīda saturs Rīgā un citur Latvijā ir krietni samazinājies un mēs nevaram runāt par priežu nenokalšanu tagad vai par nokalšanas draudiem, saistot to ar superfosfāta fabrikas likvidāciju. Superfosfāta fabrika izmeta milzīgākos, daudz milzīgākos daudzumos sēru saturošus savienojumus gaisā, un tad, kad viņu likvidēja, tas bija pamatoti un tas bija liels sasniegums, un tas tagad ir arī likvidēts. Bet to nevar saistīt ar tiem niecīgajiem izmetumiem, kuri nāk no privātajām mājām vai no saimniecībām laukos. Es domāju, ka vienīgā profesionālā runa, ko es šeit dzirdēju, bija Spuģa mēģinājumi pamatot, kāpēc un cik mazāk un tā tālāk vajadzētu ko uzlikt. Bet es domāju, ka šeit būtu jābūt no tiem, kas sagatavoja šo likumu, tādiem pamatojumiem, ka tas dos mums tik un tik latus un tie tiks aizvirzīti tur un tur. Pašreiz ir tikai vispārīga tabula, kā viņi tiks sadalīti, bet atkal nav nekāda pamatojuma šeit. Bet iznākt priekšā un kaut ko runāt par Hārvarda vai citu universitāti, kurā esot parādīts, ka 900 reizes vairāk ir kaitējums, ja šādu nodokli neuzliek... Mīļie kungi, pasakiet, cik tad šeit cilvēks saņem, kā es vienmēr esmu aicinājis, un pasakiet, kādu postu viņam nodara šāds papildu cenas pielikums. Viņš vienkārši ziemā salst. pensionārs nevar savu māju apkurināt, viņš vienkārši salst, šis ļaunums viņam ir daudz lielāks.
Protams, mēs pēc laika gan varam runāt par nepieciešamību šādu nodokli uzlikt, gan arī viņu vajadzēs uzlikt, bet mums visiem ir jāsaprot, kāds šeit ir pārejas periods, un, šādi izgudrojot jebkādu nodokli, arī pievienotās vērtības nodokli izgudrojot, ir jāpasaka skaidri un gaiši, kādas ir algas šodien un kādu procentuālu slodzi mēs uzliekam, un kādu inflāciju tas izsauc. Tāpēc es domāju, ka pilnīgi nepamatota ir šāda neargumentēta mēģināšana šādu nodokli uzlikt, jo es šeit redzu tikai mēģinājumu veidot ministrijai ārpusbudžeta līdzekļus. Es gribētu dzirdēt, cik šie līdzekļi lieli absolūtajā izteiksmē, kur viņi tiks novirzīti, kā tad viņi tiks novirzīti slimo ārstēšanai vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas mehānisms, protams, šeit nekāds nav ne parādīts, ne iztirzāts, ir vienkārši tīri klajš mēģinājums iekasēt naudu, vienā gadījumā ārpusbudžeta līdzekļu veidošanai, otrā gadījumā — vēl kaut kam citam, un tad pa vidu apsolot, ka kaut kas tiks atdots pašvaldībām. Nekādi absolūti cipari šeit nebija parādīti.
Es domāju, ka manu runu nekādi nevajadzētu saistīt ar kaut kādu priekšvēlēšanu kampaņu. Es pārstāvu demokrātisko partiju “Saimnieks”, un mēs konkrēti visu laiku esam iestājušies gan par saprātīgas nodokļu politikas veidošanu, gan par to, ka šeit ir jānāk priekšā ar konkrētiem aprēķiniem. Un man ir ļoti patīkami dzirdēt, ka šeit “zaļo” pārstāvji un vadītāji iestājās par tādu pašu pozīciju. Tiešām ļoti patīkami, un patīkami dzirdēt aplausus arī no LNNK puses. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pulkstenis ir 15.00. Vai pabeigsim balsojumu vai pārtraukums? Balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim tad! Tātad 7.pielikums, 19.lappuse. Vispirms balsojam par deputātu Kreitusa, Kreituses un Čepāņa priekšlikumu svītrot 7.pielikumu. Atkarībā no balsojuma iespējams pēc tam balsot arī deputātu Spuģa un Māra Graudiņa priekšlikumus. Vai pret procedūru nav iebilžu? Nav. Lūdzu, balsosim deputātu Kreitusa, Kreituses un Čepāņa priekšlikumu svītrot 7. pielikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 13, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.
Vai tālāk varam par likumu kopumā balsot? Vai tur tālāk seko vēl?...
A.Poča. Nē, tur ir vēl arī 8. pielikums, es atvainojos! Ir 8. pielikums vēl.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Līdz ar to varam zvanīt, lai balsotu par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Bet pirms tam mums jābalso par deputāta Endziņa ierosinājumu. Viņš lūdza 136. panta...
A.Poča. Es atvainojos ļoti sēdes vadītājam, bet vai es drīkstu, lūdzu...
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Poča. 7. pielikums, tas ir tikai viens pielikums. Pēc tam seko 8. pielikums. Kopumā par 8. pielikumu — svītrot vai nesvītrot — nav priekšlikumu, bet ir priekšlikumi par 8. pielikuma atsevišķu punktu redakcijām, kuras mums tomēr būtu jāizskata un jāizsaka sava attieksme. (Starpsauciens no zāles: “Pārtraukums!”)
Sēdes vadītājs. Nu, tad pēc pārtraukuma, jo šeit deputātu izsaucieni liecināja, ka viņiem citu iebilžu un priekšlikumu nav. Bet, ja jums ir kādi priekšlikumi kā referentei, tad tos pēc pārtraukuma.
Pārtraukums — pusstunda.
(P ā r t r a u k u m s )
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Reģistrējamies kvorumam! Zvaniet, lūdzu! Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Turpinām. Lūdzu referenti!
A.Poča. Tātad, cienījamā Saeima, mums palicis izskatīšanai tikai 8. pielikums — “Dabas resursu nodokļa likmes par videi kaitīgu preču un produktu patērēšanu pēc depozīta atmaksājuma sistēmas”.
Par pirmo pozīciju — minerāleļļas — ir saņemti trīs priekšlikumi. Tie ir deputāta Zaščerinska priekšlikums, zemkopības ministra Ūdra priekšlikums un vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums, kuri pēc būtības visi trīs paredz samazināt likmi minerāleļļām. Komisija atbalstīja Zaščerinska kunga priekšlikumu par minimālāko no šīm likmēm — 2 santīmi par litru. Līdz ar to, ja Saeima atbalsta šo priekšlikumu, tad Ūdra kunga un Emša kunga priekšlikumi nebūtu jāizskata.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas lēmumu? Nav iebilžu.
A.Poča. Nākošais ir vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums papildināt šo pielikumu ar sadaļu “šķīdinātāji un naftas pārtvaices produkti, izņemot degvielas” un noteikt likmi 5 santīmi par litru, paredzot arī dažādus normatīvus atmaksājumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un neatbalstīja kādu iemeslu dēļ? Nevis principiāli iebilstot, ka tos vajadzētu aplikt, bet tāpēc, ka vajadzētu būt šim priekšlikumam diferencētam pa dažādiem patērēšanas veidiem, tas ir, vairumā un mazumā, mazos fasējumos.
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!
A.Poča. Par otro resursu “baterijas un akumulatori”, kur bija izdalīti svina un citi un bija dalījums pēc elementu skaita šajos akumulatoros un baterijās, zemkopības ministrs Ūdris ierosināja šo pozīciju mainīt, tātad mainīt nosaukumu otrajam apakšpunktam... es atvainojos, pirmajam apakšpunktam un likmes diferencēt atkarībā no akumulatoru ietilpības, nevis sekciju skaita. Komisija atbalstīja Emša kunga priekšlikumu par citu redakciju, kura ir precīzāka, mūsuprāt.
Sēdes vadītājs. Vai par komisijas redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Par pozīciju “citi” (baterijas un akumulatori) deputāta Graudiņa priekšlikums bija precizēt šo preču nosaukumu, un tas arī ir iestrādāts deputāta, es atvainojos, ministra Emša priekšlikumā.
Par trešo pozīciju priekšlikumu nebija.
Par ceturto pozīciju priekšlikumu nebija.
Par piekto bija vides aizsardzības ministra Emša kunga priekšlikums precizēt produktu nosaukumu vai sadalījumu. Komisija to atbalstīja.
Par sesto pozīciju priekšlikumu nebija.
Par septīto — priekšlikumu nebija.
Par 7. punkta pirmo daļu priekšlikumu nebija, par otro daļu bija vides aizsardzības ministra Emša priekšlikums precizēt redakciju un samazināt likmi no 5 santīmiem uz 4 santīmiem. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Poča. Līdzīgi bija arī par sadaļu “Plastmasas, metāla un kartona tara” - samazināt likmi par santīmu. Arī to komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Tālāk!
A.Poča. Vides un sabiedrisko lietu komisija ierosināja precizēt piezīmju tekstu, un šis priekšlikums ir precīzāk izteikts Emša kunga redakcijā. Lūdzu arī to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!
A.Poča. Zemkopības ministrs Ūdris ierosināja nemainīt dabas reusrsu nodokļa likmes, bet izdarīt izmaiņas likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 18. pantā, nosakot, ka nodokļa atlaide par katru lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru ir 13 lati. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo ārkārtīgi grūti būtu uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas gaitā administrēt šīs dabas resursu nodokļa likmes. Ja Saeima uzskata, ka nav atbalstāms, kā vēlējās Budžeta komisija, ministra Ūdra priekšlikums, tad visi priekšlikumi ir izskatīti un es lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Pret pēdējo komisijas priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Lūdzu zvanu! Iespējami divi balsojumi, secība sekojoša. Vispirms par deputāta Endziņa priekšlikumu nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. Un otrs balsojums - par pieņemšanu otrajā lasījumā. Pret procedūru nav iebilžu?
Balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu nodot atpakaļ komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 15. Nav pieņemts priekšlikums.
Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 5. Pieņemts otrajā lasījumā.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
A.Poča. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 21. augustam, pirmdienai. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Priekšlikums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi valsts drošības iestāžu likumā” . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
A.Līgotnis (LC). Šim likumam uz trešo lasījumu ir divi priekšlikumi. Vienu no tiem jūs, kolēģi, varat redzēt dokumentā nr. 685, un otrs, par cik tas tapa nedaudz vēlāk, ir redzams dokumentā nr. 685a. Abi šie priekšlikumi ir Aizsardzības un iekšlietu komisijā izstrādāti.
Pirmais tātad ir 16. pantā. Šeit no teksta tiek izņemta ārā atsauce uz Zemessardzes štāba priekšnieku, jo pēc likuma “Par Zemessardzi” grozījumiem tagad Zemessardzes pirmais cilvēks un augstākā amatpersona ir Zemessardzes komandieris. Tātad, protams, arī informācijas dienests ir pakļauts viņam, kā tas ir noteikts nolikumā.
Komisija šādu variantu liek jums priekšā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Līdz ar to 16. panta redakcija apstiprināta.
A.Līgotnis. Un otrs ir hronoloģiski vēlāk tapušais, taču secības ziņā tam it kā būtu bijis jābūt pirms iepriekš izskatītā. Tātad labojums 13. pantā. Un šeit ir nepieciešams labojumu izdarīt tā iemesla dēļ, ka likums par civildienesta ierēdņiem, kā arī likums par valsts drošības iestādēm un Satversmes aizsardzības biroju tapa dažādos laikos un tajos ir iestrādātas savstarpējas pretrunas, kas liedz sekmīgi strādāt un uzsākt darbu šim Satversmes aizsardzības birojam. Šā priekšlikuma nolūks ir šīs pretrunas likvidēt, noteikt likuma prioritāti tajos strīdīgajos jautājumos, kas attiecas uz personālsastāva komplektēšanu. Nekādi iebildumi komisijai pret šādu izstrādātu priekšlikumu nebija.
Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebilžu?
A.Līgotnis. Citu priekšlikumu nav, un es lūgtu balsot par šiem grozījumiem trešajā, galīgajā variantā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam!
Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, 3 - atturas. Likums pieņemts.
Nākamais. Likumprojekts “Būvniecības likums” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Aristids Lambergs, LNNK deputāts. Lūdzu!
A.Lambergs (LNNK). Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 733, tātad “Būvniecības likums”, izskatīšana trešajā lasījumā.
Es ar jūsu atļauju, priekšsēdētāja kungs, pieminēšu tikai tos punktus un nodaļas, kur ir izmaiņas vai papildinājumi.
Sēdes vadītājs. Jā, tas arī atbildīs Kārtības ruļļa prasībām.
A.Lambergs. Paldies! Tātad pirmajā nodaļā “Vispārīgie noteikumi” ir tā: izteikt 1. panta 7. punktu — terminu ‘“būvētājs” šādā redakcijā: būvētājs - fiziskā vai juridiskā persona, kura veic būvniecību saviem spēkiem vai kā pasūtītāja būvniecību uzdevusi būvuzņēmumam. Tas ir Juridiskā biroja piedāvājums. Tas ir pēc būtības tikai precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
A.Lambergs. Tad arī Juridiskais birojs iesaka sekojošo: izteikt 1. panta 9. punkta terminu “būvinspekcija “ šādā redakcijā: būvinspekcija - valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli. Arī pēc būtības ir tikai precizējums.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.
A.Lambergs. Arī Juridiskais birojs iesaka izteikt 1. panta 10. punkta terminu “būvinspektors” šādā redakcijā: būvinspektors - amatpersona, kas kontrolē likumu un citu būvniecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu būvniecības procesā. Arī precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Nākošais. Arī atbildīgā komisija, vadītājs ir A.Šteinerta kungs, iesaka sekojošas izmaiņas: izteikt 1. panta 15. punkta terminu “būvprakses sertifikāts” šādā redakcijā: būvprakses sertifikāts - dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā un atļauj tai vadīt būvniecību, kā arī veikt būvniecības kontroli un pārraudzību. Pēc būtības ir viens precizējums no otrā lasījuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!
A.Lambergs. Nākamais arī ir Juridiskā biroja ieteikums - aizstāt 1.panta 18.punktā vārdus “būves īpašnieki” ar vārdu “būvētāji”. Arī precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Bez tam ir atbildīgās komisijas ieteikums aizstāt 1.panta 21.punktā un visā likuma tekstā vārdu “pasūtītājs”. Jo atbildību nes būvuzņēmējs un nevajadzīgs termins ir “būvuzraugs”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Nākamais ir 4.lappusē. Arī Juridiskā biroja ieteikums - aizstāt 1.panta 24.punktā vārdus “Latvijas būvnormatīvu sadale” ar vārdiem “Ministru kabineta izdotie noteikumi”. Precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Arī Juridiskā biroja ieteikums — aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus “tiesības, pienākumus” ar vārdiem “viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā”. Arī precizējums no otrā lasījuma.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!
A.Lambergs. Arī vēl pie šī paša panta, tas ir, 2.panta. Aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdus “attiecīgo institūciju kompetenci būvniecībā” ar vārdiem “valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci būvniecības jomā”. Arī tikai precizējums, kas uzlabo otrā lasījuma tekstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.
A.Lambergs. 3.pants. Tas ir 5.lappusē. Arī Juridiskā biroja ieteikums. Izteikt 3.panta pirmās daļas otro teikumu... Pēc būtības tā ir pārmaiņa, jo šī daļa ir jau ietverta nākošajā, otrajā daļā, 3.panta otrajā daļā. Tātad šo daļu izņemt ārā no pirmās daļas un iekļaut otrajā daļā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Tātad tagad ir sekojošais: papildināt 3.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.” Komisija atbalsta to.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Papildināt 3.panta otro daļu pēc vārdiem “vai pagasta ģenerālplāns” ar vārdu “detaļplānojums”. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un arī mūsu komisija atbalstīja šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Juridiskā biroja ieteikums - papildināt 3.panta trešo daļu pēc vārdiem “elektrodrošības un citām prasībām” ar vārdiem “kuras nosaka attiecīgie normatīvie akti”. Komisija to atbalstīja. Tas arī ir tikai precizējums, kas uzlabo likumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Tagad esam nonākuši 6.lappusē. Otrā nodaļa — “Būvniecības pārraudzība”. Juridiskais birojs iesaka izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence būvniecības jomā”. Šis teksts vairāk atbilst šīs nodaļas būtībai. Komisija atbalsta šo maiņu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Nākamais ir... Arī Juridiskais birojs iesaka izteikt 4.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un šo institūciju amatpersonu rīcību būvniecības jomā”. Komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. 7.lappusē pie otrās nodaļas ir deputāta Lamberga ieteikums izslēgt 5.panta otro daļu, jo ir jau iepriekšējā, pirmaja daļā 5.pantā teikts, ka Ministru kabinets izveido Latvijas būvniecības padomi un apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Latvijas būvniecības padomes nolikumu. Šeit otrajā daļā ir uzskaitītas daudzas organizācijas, kurām it kā būtu jābūt saviem pārstāvjiem. Teiksim, gadu tecējumā var mainīties šo organizāciju nosaukumi, var tās tikt papildinātas ar citām organizācijām, un es uzskatu, ka likumā nevajadzētu tieši uzskaitīt katru organizāciju, no kuras būtu jābūt pārstāvim. Līdz ar to es uzskatu, ka vajadzētu apmierināties ar pirmo daļu, kas nosaka, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs iesaka sekojošu maiņu: aizstāt 5.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “izstrādāt” ar vārdu “izskatīt”. Komisija to atbalsta, tas ir precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Tagad 8.lappuse, 7.pants. Juridiskais birojs iesaka sekojošo: aizstāt 7.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā” ar vārdiem “attiecīgā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā”. Komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Vēl pie 7. panta arī Juridiskais birojs iesaka sekojošu papildinājumu, sekojošu maiņu — izteikt 7.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: “izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas)”. Komisija atbalsta to. Tas arī ir precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Juridiskais birojs iesaka arī sekojošu maiņu pie 7.panta. Izteikt 7.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā: “kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības būvniecības jomā”. Komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Tagad, lūdzu, pāršķiriet lappusi uz 9. Tātad arī Juridiskais birojs iesaka sekojošo — izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā: “Būvniecību pilsētas un pagasta teritorijā pārzina un kontrolē amatpersonas, kas šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmušas būvprakses sertifikātu. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgus tehniskos vai kontroles dienestus vai uzdot šajā pantā minēto pienākumu izpildi personām, kurām ir būvprakses sertifikāts.” Komisija arī atbalsta šo precizējumu 7.panta otrajā daļā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Trešā nodaļa — “Sertifikātu un licenču izsniegšana būvniecības dalībniekiem”. Atbildīgā komisija papildina 8.panta pirmo daļu pēc vārdiem “ir tiesības” ar vārdiem “vadīt un”.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Lambergs. 9.lappusē nav nekādu papildinājumu. 11.lappusē ir pie 13.panta — aizstāt 13.panta otrajā daļā vārdu “būves” ar vārdu “būvētājs” un ceturtajā daļā vārdus “būves īpašnieks” ar vārdu “būvētājs”. Juridiskais birojs un atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!
A.Lambergs. 12.lappuse, 14.pants. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” iesaka papildināt 14. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Būvētājam, ja tas vēlas iestāties inženierkomunikācijā, nepieciešams līgums ar zemes īpašniekiem, caur kuru zemēm ierīkojamas attiecīgās komunikācijas. Strīda gadījumā būvētājs var sniegt tiesā prasību par servitūtu noteikšanu.” Atbildīgā komisija neatbalstīja to, jo otrā lasījuma teksts par servitūtu un nomas maksāšanu vispār ir skaidrāks un precīzāks, ka nomas maksāšanu nosaka zemes likums.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!
A.Lambergs. Arī frakcija “Tēvzemei un brīvībai” iesniegusi priekšlikumu papildināt 14.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Par sava īpašuma izmantošanu iekšējo komunikāciju vajadzībām zemes īpašnieki ir tiesīgi saņemt nomas maksu, kuras maksimālo lielumu var noteikt Ministru kabinets.” Atbildīgā komisija neatbalstīja to, jo viņa uzskata, ka jau noteikts, ka zemes īpašniekam pienākas atlīdzinājums un ka to nosaka zemes likumdošana.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji lūdz balsot? Nelūdz. Tālāk!
A.Lambergs. 13.lappuse, lūdzu! Juridiskais birojs iesaka sekojošas maiņas: aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdu “izdevušas” ar vārdu “izstrādājušas”. Es atvainojos! Šis ir iekšlietu ministra J.Ādamsona, nevis Juridiskā biroja priekšlikums. Es atvainojos! Tātad vēlreiz: aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdu “izdevušas” ar vārdu “izstrādājušas”. Atbildīgā komisija neatbalstīja to, jo uzraudzības iestādes neizstrādā būvniecības noteikumus, bet gan uzrauga.
Sēdes vadītājs. Iesniedzēji nelūdz balsojumu. Tālāk!
A.Lambergs. Tad vēl pie šī 16.panta Juridiskais birojs šajā gadījumā ir iesniedzis sekojošu maiņu: slēgt 16.panta trešajā daļā vārdus “un institūcijām, kuras izdevušas minētās normas un noteikumus”. Atbildīgā komisija atbalstīja šo Juridiskā biroja ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!
A.Lambergs. Nākamais ir 18.pants. Juridiskā biroja iesniegums — aizstāt 18.pantā vārdus “būves īpašniekam” ar vārdu “būvētājam”. Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. 14.lappuse, piektā nodaļa. Juridiskais birojs iesaka sekojošas maiņas. Izteikt 22.panta otro teikumu šādā redakcijā: “Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.” Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
A.Lambergs. 15.lappuse. Pie 25.panta iekšlietu ministrs J.Ādamsons iesaka sekojošas maiņas: aizstāt 25.panta trešajā daļā vārdus “ražotājs (piegādātājs)” ar vārdu “tirgotājs”. Atbildīgā komisija atbalsta to.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. 16.lappuse. Sestā nodaļa — “Būvuzraudzība”. Juridiskais birojs pie 26.panta iesaka sekojošo: aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus “būves īpašniekam” ar vārdu “būvētājam”. Atbildīgā komisija atbalsta šo maiņu, jo tas ir precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Arī pie šī paša panta Juridiskais birojs iesaka sekojošo — izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā: “Būvētāju pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā, ja tās nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem.” Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
A.Lambergs. 27.pants. Juridiskā komisija iesaka sekojošas maiņas: aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus “būves īpašniekiem” ar vārdu “būvētājiem”. Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Vēl pie 27. panta Juridiskā komisija iesaka sekojošu maiņu: izslēgt 26.panta trešajā daļā vārdus “ ja tie nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem”. Tas ir precizējums, lai izslēgtu zināmu liekvārdību.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Tagad 17.lappusē septītā nodaļa — “Būvniecības kontrole”. Iekšlietu ministrs J.Ādamsons ieteic sekojošu maiņu: papildināt 29.panta pirmo daļu pēc vārdiem “Valsts būvinspekcija” ar vārdiem “bet tās ugunsdrošības uzraudzību — Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienests saskaņā ar likumu “Par ugunsdrošības prasībām”. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo papildinājumu, jo tas ir atrunāts likumā “Par ugunsdrošības uzraudzību”. Tur jau tas ir atrunāts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!
A.Lambergs. Nākamais. Juridiskais birojs iesaka sekojošu maiņu — izteikt 29.panta otro daļu šādā redakcijā: “Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti.” Tas ir precizējums, un atbildīgā komisija atbalsta šādu maiņu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!
A.Lambergs. Nākamais pie šā paša 30.panta. Juridiskais birojs iesaka sekojošu maiņu — izteikt 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Ja būvniecība notiek bez noteiktajā kārtībā akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilst būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu vai iespēju turpināt būvniecību.” Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Lūdzu tālāk!
A.Lambergs. Juridiskā komisija iesaka papildināt 30.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no paziņojuma dienas.” Šī ir jauna daļa, kuru arī atbildīgā komisija atbalsta. Tas tikai papildina likumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Vēl ir no Juridiskā biroja pie 30. panta vairāki ieteikumi. Un tie ir šādi: izteikt 30.panta piekto daļu kā 30.panta sesto daļu. Tas vienkārši sakārto secību. Atbildīgā komisija atbalsta šo ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Nākamais arī ir līdzīgs. Izslēgt 30.panta piektās daļas vārdus “vai tiesa”. Tas sakārto likumu un ir precizējumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Vēl trešais. Aizstāt 30.panta piektajā daļā vārdus “būves īpašnieks” ar vārdu “būvētājs”. Tas pats precizējums, kas jau parādījās agrāk.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Lambergs. 19.lappuse. Astotā nodaļa — “Sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā vai nojaukšana”. Juridiskais birojs iesaka sekojošas maiņas: aizstāt 30.panta trešajā daļā vārdus “šīs būves vai tās daļas nojaukšanu” ar vārdiem “šīs būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu”. Šis ir papildinājums vai precizējums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Lambergs. Tad vēl pie šī. Aizstāt 31. panta trešajā daļā vārdus “ar nojaukšanu” ar vārdiem “ ar savešanu kārtībā vai nojaukšanu”. Tas arī ir precizējums un sakārto trešo daļu. Atbildīgā komisija atbalsta šo precizējumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Lambergs. Tagad esam 20.lapaspusē. Devītā nodaļa — “Atbildība un apdrošināšana būvniecībā”. Te ir atbildīgā komisija ieteikusi sekojošas maiņas. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības (apdrošināšanas) līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties kādam no būvniecības dalībniekiem vai trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā.” Tas papildina iepriekšējo 33.pantu.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.
A.Lambergs. Pie 35.panta Juridiskais birojs iesaka sekojošo — aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdu “pasūtītājam” ar vārdiem “citiem būvniecības dalībniekiem”. Ir precizējums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Lambergs. 21.lapaspuse, 10.nodaļa — “Starptautiskie līgumi”. Juridiskais birojs iesaka: “Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi būvniecības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.”
Otrais. “Ja starptautiskajā līgumā, kas nav apstiprināts Saeimā, paredzēti citādi būvniecības noteikumi nekā Latvijas likumā, piemērojami Latvijas likuma noteikumi.” Atbildīgā komisija neatbalstīja šo Juridiskā biroja labojumu, jo uzskatīja, ka otrā lasījuma teksts nosaka attiecības ar starptautiskajiem līgumiem un ir daudz skaidrāks.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.
A.Lambergs. 22.lapaspuse. “Pārejas noteikumi”.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Aivars Endziņš — “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es tomēr aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumus. Kāpēc? Jo tādā tekstā, kāds ir atbildīgās komisijas iesniegtais, iznāk, ka starptautiskā līguma norma ir augstāka neatkarīgi no tā, vai viņš ir ratificēts Saeimā vai nav. Mūsu likumdošana pasaka skaidri un gaiši — ja ir starptautisks līgums vai kāda konvencija un ja Saeima ir ratificējusi, tad tādā gadījumā, ja ir kolīzija, ir spēkā šī starptautiskā norma. Bet, ja šī procedūra nav bijusi, tad tomēr viņa nevar būt spēkā. Es tomēr aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Kā mēs to varam izdarīt pēc Kārtības ruļļa?
A.Endziņš. Balsojot.
Sēdes vadītājs. Bet Juridiskais birojs, ja viņu neatbalsta komisija...
A.Endziņš. Bet, ja kāds no deputātiem atbalsta, un es to atbalstu, viņa ir šeit uzrādīta. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt. Es sniedzu šo motivāciju un tāpēc aicinu Saeimu tomēr balsot.
Sēdes vadītājs. Paldies! Balsosim! Es šo detaļu gribēju atzīmēt, ka viņa nav Kārtības rullī paredzēta. Un, ja formāli pieiet Kārtības rullim, tad līdz šim mēs tādas lietas nebalsojām. Bet, ja Juridiskās komisijas vadītājs tādā veidā Kārtības rulli traktē, tad mēs, protams, varam balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Juridiskā biroja redakciju 37.pantam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 2, atturas — 17. Pieņemts 37.pants Juridiskā biroja redakcijā. Tālāk, lūdzu!
A.Lambergs. “Pārejas noteikumi”. Juridiskais birojs iesaka sekojošo. Izteikt “Pārejas noteikumu” 2.punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 33. un 34.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad tiks pieņemts likums “Par obligāto apdrošinājumu”. Atbildīgā komisija to neatbalstīja, bet gan ieteica izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 10., 33. un 34.panta noteikumi piemērojami ar 1996.gada 1.martu.” Šis jautājums ir par būvapdrošināšanu, būvniecības apdrošināšanu, un šeit ir noteikts otrajā lasījumā, ka ir jāgaida uz apdrošināšanas likuma pieņemšanu. Atbildīgā komisija uzskatīja, ka apdrošināšana būvniecībā ir ļoti nepieciešama un ka 1996.gada 1.marts ir termiņš, kad vajadzēja stāties spēkā šim likumam, kas pieprasa, ka visa būvniecības darbība ir obligāti jāapdrošina.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es arī gribētu atbalstīt ieteikumu balsot par šo Juridiskā biroja priekšlikumu tādēļ, ka zināmā mērā tas ir loģisks. Ja mēs pieņemam šajā likumā obligāto apdrošināšanu pirms tam, kad vispār tāda norma Latvijā nav pieņemta, tas būtu liels neloģisms, un es Juridiskā biroja priekšlikumu uzskatu par daudz loģiskāku. Tādēļ aicinu par viņu balsot.
A.Lambergs. Tomēr gribu aizstāvēt komisijas uzskatu, ka apdrošināšana būvniecībā ir ļoti nepieciešama, un, tā kā nav zināms, kad tiks izstrādāts jeb pieņemts šis obligātās apdrošināšanas likums, līdz ar to komisija uzskata, ka ir darījusi svētīgu darbu, veicinot šīs obligātās apdrošināšanas pieņemšanu būvniecības likuma ietvaros. Protams, mēs varam to izšķirt balsošanā.
Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Novakšānovs, Zemnieku savienība!
V.Novakšānovs (LZS). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mūsu tautsaimniecībā ir ļoti vajadzīgs likums “Par obligāto apdrošināšanu” un viņš dažādu mūsu haotiskās dzīves cēloņu dēļ kavējas, tad es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, lai šo likumu ātrāk ieviestu dzīvē, un nobalsot, lūdzu, par komisijas priekšlikumu. Tātad 1996.gada 1.martu. Lai likums ātrāk ieiet dzīvē.
A.Lambergs. Gribu tikai pieminēt, ka civiltiesiskās atbildības likums par apdrošināšanu ir pieņemts attiecībā uz autovadītājiem. Tātad ir obligāti autovadītājiem jāapdrošinās. Tādēļ šinī gadījumā varētu būt būvniecības jomā arī jāapdrošinās. Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Kārtības ruļļa 95.pants, otrā daļa. “Priekšlikumus, kas attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju, var iesniegt arī Saeimas juridiskais dienests.” Kā iepriekšējo balsojumu, tā arī šo, kā noskaidrots, konsultējoties ar Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu, var attiecināt uz šo Kārtības ruļļa pantu. Mūsu iepriekšējie precedenti, kurus es atceros, bija saistīti ar citām lietām, un tāpēc te būtu tiesiski, ja mēs balsotu par Juridiskā biroja priekšlikumu un pēc tam par komisijas priekšlikumu. Vai pret procedūru nav iebilžu? Nav. Es nolasīšu, lai šeit mums būtu skaidrība. Tātad tagad balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 33. un 34.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad tiks pieņemts likums par obligāto apdrošināšanu.” Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 19. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to komisijas redakcija nav balsojama.
A.Lambergs. Frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ir iesniegusi divus papildinājumus pārejas noteikumiem. Tie ir sekojoši — papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu pēc 2.punkta šādā redakcijā. Pirmais — “Līdz 1998.gada 1.martam 31.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz būvēm, kuras bijušas nacionalizētas vai citādi prettiesiski atsavinātas un kuras bojā ainavu, ja iemesls šādam būvju tehniskajam stāvoklim radies periodā, kad tās nav atradušās likumīgā īpašnieka valdījumā.” Atbildīgā komisija atbalsta frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” šo pirmo papildinājumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?
A.Lambergs. Otrais — “Gadījumā, ja šādu būvju lietošana ir bīstama, tad šajā likumā un Civillikuma 1084.pantā paredzētā atbildība attiecināma uz personu, kā vainas rezultātā būve nonākusi lietošanai bīstamā stāvoklī.” Atbildīgā komisija neatbalstīja to, jo ēkas jaunais īpašnieks nav atbildīgs par labo izskatu, bet gan par drošību. Šinī gadījumā tas nozīmē, ka, ja pieņem šo otro frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu, var rasties nopietnas komplikācijas, sameklējot, kas ir atbildīgs par šo padomju varas laikā nacionalizēto būvi. Kurš gan var tagad fiksēt atbildību par to, kas ir izraisījis tanī laikā šīs būves nedrošo situāciju. Tātad pēc pašreizējiem civillikumiem īpašnieks ir atbildīgs par drošību, bet nav atbildīgs par denacionalizētā īpašuma estētisko skatu. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu!
Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pārejas noteikumu 3.punkta pirmās daļas 2.apakšpunkta redakciju, kuru iesaka frakcija “Tēvzemei un brīvībai”! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 17, atturas — 12. Nav kvoruma.
Zvanu, lūdzu! Lūdzu vēlreiz balsot! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par —14, pret — 29, atturas — 19. Nav pieņemts. Tālāk!
A.Lambergs. Tālāk Juridiskais birojs iesaka izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būvniecību lietu pārzināšanu pagastos un rajonu pilsētās līdz 1997.gada 1.jūlijam, republikas pilsētās līdz 1996.gada 1.martam var uzdot lietpratējiem, kuriem nav būvprakses sertifikāta.” Atbildīgā komisija atbalsta daļēji šo priekšlikumu, izsakot šādā redakcijā: “6.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būvniecības lietu pārzināšanu un kontroli pagastos un rajonu pilsētās līdz 1996.gada 1.jūlijam, bet republikas pilsētās līdz 1996.gada 1.martam var atļaut veikt lietpratējiem, kuriem nav būvprakses sertifikāta.” Tātad mainīts ir datums pirmajai instancei no 1997.gada, ko ieteica Juridiskais birojs, uz 1996.gada 1.jūliju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šo komisijas redakciju? Nav. Pieņemts.
A.Lambergs. Līdz ar to ir izsmelti visi priekšlikumi šim likumam trešajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā pateicos it sevišķi Juridiskam birojam un visiem pārējiem deputātiem, kas ir aktīvi piedalījušies šī ļoti nozīmīgā likuma īstenošanā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Būvniecības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Aizsardzī-bas un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, “Latvijas ceļš”!
A.Līgotnis (LC). Šajā likumprojektā ir tikai viens priekšlikums, autore deputāte Poča, un pēc būtības šis priekšlikums pārstrukturē pirmajā lasījumā apstiprināto 34.panta tekstu, padara to uzskatāmāku, precīzāku. Un vēl otrs moments, kas šeit ir jauns, — tas nosaka, ka ne mazāk kā 10 procenti no policijas, Iekšlietu ministrijas speciālajā budžetā ieskaitītajām summām par uzliktajiem naudas sodiem, konfiscētajām mantām, tātad ne mazāk kā 10 procenti, tiek izmantoti attiecīgā personāla materiālai stimulēšanai. Tātad katrs policists, kas kaut ko lietas labā būs darījis, arī saņems attiecīgu atalgojumu. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu, balsosim tad par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.
A.Līgotnis. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu līdz 15.augustam.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Priekšlikums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums. Lūdzu, turpiniet!
A.Līgotnis. Šis ir analoģisks grozījums, un arī pie šī labojuma likumā tāpat ir deputātes Počas priekšlikums, analoģisks iepriekšējam, tikai attiecas uz robežsargiem, un arī Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir akceptējusi. Lūdzu nobalsot “par” un balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.
A.Līgotnis. Un arī priekšlikumus lūdzu līdz 15.augustam.
Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Priekšlikums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC). Godātie kolēģi deputāti! Grozījums likumā par muitas nodokli (tarifiem) pirmajam lasījumam bija iesniegts un tika pieņemts pirmajā lasījumā — papildināt 22.pantu, un pants skan, ka ar muitas nodokli netiek aplikti… Tātad papildināt to ar jaunu, 23.apakšpunktu, kurā tiktu ietverti masu informācijas līdzekļi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Nekādi priekšlikumi vai papildinājumi uz otro lasījumu nav saņemti, un komisija lūgtu nobalsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.
O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūgtu piecas dienas — 15. augustu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.
Likumprojekts “Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu”. Lūdzu, turpiniet!
O.Kehris. Godātie deputāti, šim likumprojektam ir saņemti uz otro lasījumu vairāki priekšlikumi, un tie ir izklāstīti dokumentā nr.692 un apkopoti tabulā. Par likumprojekta nosaukumu. Juridiskā komisija ir ieteikusi mainīt likumprojekta nosaukumu un nosaukt to jaunā redakcijā, proti, “Valsts kontroles revīzijas reglaments”, un komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. 1.pants. Juridiskā komisija ieteic novērst pretrunas starp likumprojekta 1.pantu, kur minēts termins “valsts garantētie līdzekļi”, un likumprojekta “Par valsts kontroli” 4.pantu, kurš satur atsauci uz finansējumu no valsts līdzekļiem, un tas ir atbalstīts un ņemts vērā.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!
O.Kehris. Tad likumprojekta 1.pantā vārdi “sabiedriskās organizācijas” ir aizstāti ar vārdiem “sabiedriskās organizācijas un to apvienības”, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.
O.Kehris. Tālāk — 3.pantā. Proti, Juridiskā komisija iesaka izteikt pantu sekojošā redakcijā: “Revīzijas nosaka valsts kontrolieris vai Valsts kontroles revīzijas departamenta vadītājs.” Un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.
O.Kehris. 4.pantā. Ministrs Apsītis iesaka papildināt 4.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, proti, ka secinājumi izdarāmi uz revīzijā pārbaudīto un iegūto dokumentu pamata, un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.
O.Kehris. Nākamie papildinājumi ir saņemti pie 25.panta, un Juridiskās komisijas priekšlikums ir izslēgt 25.panta pēdējo daļu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.
O.Kehris. 26.pantā arī komisija ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt pantu ar jaunu teikumu: “Projekts vai atjaunojošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa.”
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.
O.Kehris. Tālākie priekšlikumi skar jau ceturtās nodaļas 53.pantu, kur ir saņemts un arī atbalstīts ministra Apsīša priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu teikumu: “Valsts kontroles Revīzijas departamenta lēmumi par uzrēķiniem ir izpildāmi bezstrīda kārtībā.”
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.
O.Kehris. Pārejas noteikumos Juridiskā komisija ir ieteikusi paredzēt, ka likums stājas spēkā nevis ar tā izsludināšanas dienu, bet ka likums stājas spēkā vispārējā kārtībā, ko komisija arī atbalsta.
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.
O.Kehris. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanai mēs dotu piecas dienas, proti, līdz 15.augustam.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts priekšlikums.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis. Lūdzu!
A.Līgotnis (LC). Šim likumam pēc pirmā lasījuma nav iesniegts neviens priekšlikums un neviens arī mūsu komisijā nav izstrādāts, varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Par procedūru? Jo priekšlikumu, kurus apspriest, mums nav. Lūdzu! Deputāts Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK). Es aicinātu varbūt, pirms mēs balsojam, noteikt, kurš lemj par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Būtu labi, ja komisija vismaz liktu priekšā to 10.panta ievadu un 12.panta ievadu, lai mēs varam redzēt, kas lemj, un tad mēs varēsim varbūt labāk orientēties grozījumos. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, to trešajā lasījumā!
A.Līgotnis. Uz trešo lasījumu tas tiks izdarīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par grozījumu likumā “Par valsts aizsardzību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.
A.Līgotnis. Lūdzu priekšlikumus līdz 15.augustam
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Priekšlikums pieņemts.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!
A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es jūs lūdzu atbalstīt Ārlietu komisijas 1995.gada 22.jūnijā ieteikto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Šis līgums regulē tādas lietas kā atļauju izsniegšana aviokompānijām, atļauju apturēšana, muitas vai ar muitu neapliekamo pakalpojumu veikšana, pasažieru iekārtas, lidmašīnu remontie, statistikas datu apmaiņa, tarifu noteikšanas principi, strīdu izšķiršana, ienākumu pārsūtīšana, maršrutu punkti un pārējās lietas. Līgums ir izstrādāts saskaņā ar 1944.gada Čikāgas konferenci par civilo gaisa satiksmi, un es jūs lūdzu vispirms nobalsot arī par steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par steidzamību! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.
A.Kiršteins. Paldies! Nu, tā kā šis ir standarta līgums, kāds ir jau noslēgts ar vairākām citām valstīm, es domāju, ka šeit nekādu praktisku labojumu vairs nebūs, tapēc, ja kādam ir priekšlikumi pie šī mūsu izstrādātā likumprojekta, tad viņus vajadzētu iesniegt, es domāju, ne vēlāk kā nākamo pirmdien, un nākamo ceturtdien mēs viņu varētu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies par iezīmēto perspektīvu, bet tagad balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — nākamo ceturtdienu, 17.datumu — nav iebilžu? Nav. Pieņemts.
Likumprojekts “Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai”. Vienu mirklīti, es esmu paziņojis likumprojektu un aicinu ziņotāju. Vai procedūras pārkāpumi ir kādi? Lūdzu!
J.Tupesis. Godātais priekšsēdētāj, uzskatu, ka abi šie likumprojekti nav virzāmi pirmajam lasījumam. Tā ir vairāk nekā procedūra. Es nolasīšu Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu, šī panta otro teikumu: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.” No šī Satversmes panta izriet arī mūsu Kārtības rullis. Es nolasīšu Kārtības ruļļa 87.panta otro daļu: nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. No šiem diviem likumprojektiem pirmajam bija finansu ministra atsauksme, bet tā bija visnotaļ negatīva. Kaut arī viņa ir negatīva, šeit arī nav paredzēti budžeta izdevumi. Otram likumprojektam, ko virza Cilvēktiesību komisija, kuras loceklis arī es esmu, tā nav saņēmusi Finansu ministrijas atzinumu, un šeit ir saistība ar lieliem finansiāliem līdzekļiem.
Es uzskatu, ka, virzot to pirmajā lasījumā, mēs pārkāptu kā Satversmi, tā arī Kārtības rulli. Ja jūs vēlaties, priekšsēdētāja kungs, es varētu citēt pantus abos likumprojektu variantos, kas prasa lielus finansu izdevumus, kuri nav paredzēti šajā likumprojektā, un no Finansu ministrijas nav atzinumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu par procedūru!
A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Šoreiz man tiešām jānorāda uz procedūras pārkāpumu, jo es uzskatu, ka Tupeša kungs uzstājās faktiski jau kā debatēs, acīmredzot aicinādams noraidīt pirmo lasījumu, jo Satversme atrunā to brīdi, kad tiek pieņemts lēmums. Lēmums tiek pieņemts ar to, kad tiek nobalsots par trešo lasījumu un likums stājas spēkā. Uz to brīdi tiešām jābūt skaidriem visiem finansējuma avotiem.
Es tomēr diemžēl esmu spiests norādīt, ka šinī gadījumā es domāju, ka šos jautājumus var apspriest gan pirmā, gan otrā, gan trešā lasījuma ietvaros un tad, izejot no tā, pieņemt lēmumu. Tāpat man negribētos, lai debates tiktu nostādītas ar kājām gaisā. Un tāpēc es tomēr aicinātu Tupeša kungu pārvarēt personīgās reliģiskās jūtas šeit un ļaut normālai procedūrai ritēt tālāk, ļaut ziņotājam uzstāties par šo jautājumu un noturēt normālas debates. (No zāles deputāts J.Tupesis: “Bet nedrīkstēja sākt pirmo lasījumu!”)
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājs bija jau devis vārdu ziņotājam, un lūdzu ziņotāju tribīnē!
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Es nekomentēšu kolēģa Tupeša tribīnes iekarošanas manevrus, nekomentēšu viņa izteikumus. Mans uzdevums šeit ir ziņot par likumprojekta sagatavošanu un par likumprojekta stāvokli, kāds tas ir uz pirmo lasījumu.
Saeima ar savu balsojumu nodeva Cilvēktiesību komisijai sagatavošanai pirmajam lasījumam deputātu grupas iesniegto likumprojektu par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai.
Ņoti īsi komentēšu, lai būtu saprotamāki arī nupat kolēģa deputāta šeit izteiktie ekspresīvie paziņojumi. Komentēšu, kā strādāja komisija.
Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas Cilvēktiesību komisija izprasīja Valsts reformu ministrijas, Budžeta un finansu komisijas, palūdza, bez šaubām, kā vienas no atbildīgajām komisijām, Kultūras ministrijas, Finansu ministrijas un Izglītības ministrijas atzinumus par šo projektu. Šie atzinumi visi ir komisijas rīcībā, viņi nav viennozīmīgi, kā to šeit pasniedza nupat kolēģis.
Otrkārt. Komisija saņēma Kristīgo demokrātu savienības Saeimas frakcijas atzinumu un arī priekšlikumus, kuri būs acīmredzot, ja pieņems pirmajā lasījumā, jāiestrādā uz otro lasījumu, Centrālās zemes komisijas atzinumu. Un man prieks, ka tiklab KDS, kā Centrālās zemes komisijas atzinums bija visnotaļ konstruktīvs, tur bija norādīts uz trūkumiem, bet tajā pašā laikā bija mēģinājumi ieteikt, kā šo projektu var uzlabot. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas atzinums — visnotaļ pozitīvs, protams, ar ieteikumiem, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinums. Tādējādi 10 valsts pārvaldes un Saeimas atbildīgo institūciju atzinumi bija tam par pamatu, lai Cilvēktiesību komisija varētu turpināt darbu.
Cilvēktiesību komisija, sagatavojot pirmajam lasījumam šo likumprojektu, organizēja ne tikai vairākas kārtējās komisijas sēdes, bet arī izbraukuma sēdi Aglonā, kur piedalījās pagasta iedzīvotāji, bazilikas pārstāvji, vietējie uzņēmēji un vietējās varas pārstāvji. Šo diskusiju rezultātā izbraukuma sēdē tika analizēts, kādi jautājumi, kā jārisina, kurus var atrisināt, kurus nevar atrisināt, un visa šā darba rezultātā ir tapis likumprojekts, taču vairs ne tai redakcijā, kādā to iesniedza pieci deputāti, bet gan radies alternatīvs likumprojekts.
Kādas ir principiālās atšķirības starp deputātu grupas iesniegto un komisijas sagatavoto likumprojektu?
Pirmais. Ja deputātu grupas iesniegtajā projektā valsts budžeta līdzdalība Aglonas bazilikas uzturēšanā un svētku organizēšanā bija minēta kā obligāta, tad alternatīvajā likumprojektā valsts budžeta līdzdalība starp veselu rindu citu valsts finansu avotu ir minēta tikai iespējamības formā. Tas ir, tad, ja var. Ja nevar — nevar.
Otrkārt...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Lūdzu, kolēģi, vai nu ieņemiet vietas, vai debatējiet ārpus sēžu zāles, bet uzklausiet referentu!
A.Seiksts. Tātad atkārtoju. Komisijas sagatavotajā projektā valsts budžeta līdzdalība šo problēmu risināšanā ir tikai iespējamības formā.
Otrā atšķirība starp deputātu grupas un alternatīvo Cilvēktiesību komisijas projektu. Proti, pašā nosaukumā un 1. pantā nav vairs runa par nacionālo svētvietu, bet gan par svētvietu, kuras statusu valsts nepiešķir, kuru fiksē, ka tā tāda ir. Runa ir par statusu, kāds ir jānosaka šai svētvietai.
Treškārt. Deputātu grupas iesniegtajā projektā bija norādīts, ka uzturēšanās noteikumus gan svētvietā, gan aizsardzības zonā nosaka baznīcas vadība un bazilika. Cilvēktiesību komisija, ne tikai izanalizējot atzinumus, bet arī diskutējot ar visām ieinteresētajām pusēm, nonāca pie secinājuma, ka nebūtu juridiski korekti normatīvus aktus valstij izdot nevalstiskai institūcijai. Un tāpēc visos pantos, kur ir runa par uzturēšanās noteikumiem un saimnieciskās darbības regulāciju, šeit prioritāte ir atdota valsts institūcijām. Protams, saskaņojot ar baznīcas vadību tiklab Latvijā, kā uz vietas Aglonas bazilikā.
Tās ir principiālās atšķirības, kuras mainīja likuma koncepciju lielā mērā, un tamdēļ arī ir radies alternatīvais projekts. Arī pēc struktūras tas ir nedaudz citāds, kā deputāti, kuri viņu ir lasījuši, to redz.
Atļaujiet, godātie kolēģi, apstāties pie jautājuma, kāpēc nepieciešams likums? Es nesaku, ka šis likums ir ideāls, es nesaku arī, ka šo likumu nevar pilnveidot, bet pastāv problēmas, kuras var atrisināt tikai, es atkārtoju, tikai ar likuma pieņemšanu.
Pirmā. Līdzšinējā svētku norise visus gadus Aglonā notiek pēc sistēmas, ka bazilika vai draudze, vai pat katoļu baznīcas vadība ir spiesta nodrošināt cilvēku drošību un visu apkalpošanu, kas ar to saistīta, nepieciešamo apkalpošanu, izlūdzoties, piedodiet, žēlastības dāvanas no pašvaldībām. Parasti Latgales pašvaldības neatsaka savu palīdzību. Tiklab Rēzeknes, kā Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Daugavpils pašvaldības palīdz, bet vai valsts likumdevējs un izpildinstitūcijas var pieļaut situāciju, ka vietās, kur pulcējas vairāk nekā simttūkstoš cilvēku, šīs te lietas, es vēlreiz nosaukšu — drošība, sabiedriskā kārtība, medicīniskā aprūpe, ceļu dienests —, būtu jādara par ziedojumu vai lūgšanās, vai, piedodiet, ubaga dāvanu, es atvainojos par izteicienu, līdzekļiem. Uz jautājumu nupat priekšā pavīdējušais deputāts teica, ka tā nav valsts darīšana, lai dara, kā grib. Tad es prasīju pretjautājumu — notiek Dziesmu svētki, es Dziesmu svētkos piedalos no 1965. gada līdz 1990. gadam, nekad no manis kā no dziedātāja nav prasītas ne kapeikas krievu laikā, ne santīmi šodien, lai cilvēkus apkalpotu, lai būtu drošība un kārtība. Ja kāds grib novelt no sevis atbildību par to, ka tur sapulcējas vairāk nekā simttūkstoš Latvijas pilsoņu, tad tā ir nevalstiska pieeja, vismaz nevalstiska pieeja. Vai tiešām kolēģiem deputātiem liekas — es nedomāju par visiem, es domāju par tiem, kas lec uz tribīni pirms apspriešanas —, ka tiešām jānotiek kaut kam nopietnam, lai mēs atjēgtos, ka valstij jāgarantē cilvēku drošība, vienalga, kurā vietā viņi salasās, ja viņi salasās ar legāliem motīviem.
Otrais. 14.–15. augustā — es šeit absolūti abstrahējos no reliģiskiem, no garīgiem motīviem, nerunāju nekādā veidā par tiem, runa ir tikai par faktu un ne par ko citu, nerunāsim par motīviem, kāpēc sanāk, bet tur ir simttūkstoš cilvēku. Simttūkstoš cilvēku, starp kuriem regulāri nāk cilvēki no Kazahijas, no Moldāvijas, no Ukrainas, no Polijas, no Čehijas no Slovakijas, no Francijas... Ja šeit valsts nevar cilvēku pulcēšanās vietā nodrošināt kārtību, tad, ja kaut kas notiek, — es vēlreiz atkārtoju, nedod Dievs, lai kas notiek,— tad atbild valsts. Un, ja deputātam Tupesim liekas, ka vienalga, kas notiek, par visu atbild bazilika, tad es neraksturošu šo pieeju.
Nākošais. Likumprojekts paredz zināmus uzturēšanās kārtības ierobežojumus un saimnieciskās darbības regulāciju, protams, saskaņā ar citiem, nepārkāpjot, pareizāk būtu teikt, citus Latvijas Republikā spēkā esošos likumus. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka bazilikas teritorijā un tai piederošajā joslā saimnieciskā darbība var tikt regulēta, jo es nestādos priekšā, ka kāds no deputātiem labprāt piekristu, ka tur tiek atvērtas izpriecu vietas, nesaskaņojot ar baziliku, ka tur tiktu pieņemti kaut kādi, vārdu sakot, organizēti pasākumi, kuri nesaskan ar šo vietu gan vēsturiski, gan arī tradicionāli.
Kādas bija galvenās iebildes apspriešanas gaitā?
Pirmā. Nupat redzētais, priekšā redzētais deputāts teica, ka baznīca ir šķirta no valsts un tāpēc viss, kas notiek baznīcā, ir tikai baznīcas darīšana un valstij nekas nav jādara. Es neatkārtošu argumentus par 14.—15. augustu, bet es teikšu tikai vienu. Godātie kolēģi, baznīcu var šķirt no valsts, un es nepierādīšu šeit vienam kolēģim, ko tas nozīmē, ja viņš to pats nesaprot, bet baznīcu nevar šķirt no sabiedrības. Baznīcu nevar šķirt no sabiedrības... Diemžēl... (Starpsauciens no zāles: “Nav partijas biedrs!”)
Otrkārt.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, ja vajadzīgs pāris minūšu pārtraukums, tad tas ir jāizdara, bet tā nevar ar tādām replikām no vietas un no tribīnes!
A.Seiksts. Es atvainojos, priekšsēdētāj...
Sēdes vadītājs. Jūs jau izprovocē...
A.Seiksts. Otrkārt. Bija runa par to, ka tā būšot valsts palīdzēšana vienai konfesijai. Argumenti, kolēģi, pret šo tā saucamo iebildi ir sekojoši! Nav runa par palīdzēšanu konfesijai, bet par cilvēku, es atkārtoju vēlreiz, Latvijas Republikas pilsoņu ne tikai interešu cienīšanu, bet arī viņu drošību. Ja kādā vietā salasās, es vēlreiz atkārtoju, ar jebkuriem legāliem motīviem daudz cilvēku, tad valstij ir jāgarantē kārtība un drošība.
Ja runā par vienu konfesiju, tad teikšu sekojošo. Nedaudz citā sakarā. Mums diemžēl ir vai nu komisijas, vai deputāti, vai spēki, kuri kategoriski pretojas jebkurai pretimnākšanai pat likuma ietvaros, kad runa ir par reliģiskajām organizācijām, un šoreiz es divus teikumus teikšu ne par katoļiem, bet par luterāņiem. Jau sen vajadzēja pieņemt, es tikai tamdēļ saku, kolēģi, lai nepārmestu, ka te ir vienas konfesijas intereses, jau sen, gadu garumā Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā tur atvilktnē likumprojektu par Rīgas Domu. Šis likums bija jāpieņem, veselu gadu argumentus izdomāt nevar, bet vienīgais arguments ir — necelt šo likumprojektu priekšā. Un, lūk, šeit ir jāskatās. Un mūsu komisija skatās tādā veidā, ka nevis vienai, bet visur, kur valsts uzmanība ir vajadzīga, ir jāpalīdz tiklab luterāņiem, kā katoļiem, vecticībniekiem, pareizticīgajiem, vienalga. Ja ir runa par Latvijas pilsoņu piedalīšanos un Latvijas pilsoņu interesēm.
Nākošais. Kultūras ministrija atbildēja līdzīgi kā priekšā redzētais deputāts. Es vairāk neanalizēšu.
Bet pats pēdējais, ko es gribētu šajā sakarībā teikt, un tie kolēģi, kas konstruktīvi grib analizēt projektu, lūdzu, ieklausieties! Pieņemsim, ka šo projektu tādā vai citādā veidā mēs noraidām. No tā pirmām kārtām var ciest Aglonas ciemata iedzīvotāji. Kāpēc? Tāpēc, ka ciemata liela daļa, pats centrs pieder konkrētam īpašniekam, juridiskai personai. Šeit mēs mēģinām ievērot pagasta iedzīvotāju un bazilikas intereses. Ja bazilikai šis likumprojekts nav pieņemts, tad īpašnieks Civillikumā noteiktajā kārtībā var rīkoties, kā grib. Un neviena tiesa neiztiesās. Tāpēc šeit ir runa drīzāk un vairāk, un tie, kas ir lasījuši projektu, piekritīs, par regulāciju iedzīvotāju interesēs, ievērojot arī pašvaldības intereses, jo nevienā punktā nav pārkāpts likums par pašvaldībām.
Kāpēc, visbeidzot, šis projekts ir vajadzīgs? Lai divas vai trīs puses, teiksim, uzņēmējdarbība — viena puse, pagasts, pašvaldība — otra puse un bazilika kā zemes īpašniece — trešā puse, savstarpēji visu laiku saskaņotu savu rīcību. Lai neiznāktu tā, ka viens pieņem lēmumu pretēji cita interesēm, nemaz nepainteresējoties, kā tas notika aizvakar, kad nepietika laika piezvanīt. Mēs gribam pieņemt šādu vai tādu lēmumu. Šis projekts, pieņemot viņu, piekrītu, uzlabotā redakcijā, sakārto šo sistēmu. Jo, gribam mēs vai negribam, tā vieta paliks un cilvēki tur nāks. Un, ja tur kaut kas notiek ne tā, kā vajag, tad tā būs mūsu atbildība arī, jo mums bija iespēja sakārtot. Es pieļauju, ka uzlabojot, un daudz kas tur var būt pielabots, un es arī neiestājos, piemēram, par kategorisku valsts budžeta līdzdalību tur, bet sakārtotība, juridiskā sakārtotība tur ir nepieciešama. Tāpēc šodien debatēm, es nezinu, kolēģi, vai būs laiks. Acīmredzot nebūs. Man ir lūgums — nevis alerģiski vai, piedodiet, politiski izvairīties no darba, bet pārlasīt, atrast, kas tur labojams, un es ļoti ceru uz konstruktīvām debatēm. Kā es saprotu, priekšsēdētāja kungs, nākošajā sēdē. Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš — par procedūras pārkāpumiem.
A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es tomēr gribu atgriezties pie tā noteikuma, kurš ir rakstīts Saeimas Kārtības ruļļa 87.pantā. Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. Šajā gadījumā šis noteikums nav izpildīts, bet mēs viņu jau izskatām pirmajā lasījumā. Tas nav izpildīts. Šeit Seiksta kungs maldināja mūs, sakot, ka šeit ir paredzēts tikai, ka var finansēt no valsts budžeta. Tas tiešām ir 5.pantā, bet 7.pantā ir viennozīmīgi uzrakstīts, ka izdevumus, kas saistīti ar šiem pasākumiem, sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Jā, varu nolasīt. Jebkurā gadījumā...
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Viens runā no tribīnes, pēc tam atstāj tribīni, un nākamais nāk viņa vietā. Un zālē ir atļauti starpsaucieni, bet nekādā gadījumā jautājumi un citas lietas.
A.Siliņš. 7.pants — “Izdevumus, kas saistīti ar Vasarsvētku nedēļas no ceturtdienas pirms līdz trešdienai pēc Vasarsvētkiem un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku no 10. līdz 17.augustam medicīnisko, ceļu satiksmes un sabiedrības kārtības nodrošinājumu Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā, sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta.” Šajā gadījumā, vienalga, es uzskatu, ka šo izdevumu analīzei un Finansu ministrijas atsauksmei jābūt klāt. Vai viņi ir lielāki vai nav lielāki, vai viņi šajā gadījumā iekļaujas esošajos jeb šīs masas ir tik lielas, ka te viss budžets, kas paredzēts ceļu satiksmes nodrošināšanai šajā rajonā, tiek izlietots un ir vajadzīgi papildu līdzekļi. Tāpēc es saprotu, ka, turpinoties šīm debatēm droši vien, lai nebūtu līdzīgi iebildumi par procedūru, līdz nākošajai sēdei es ceru, šāds dokuments tiks pievienots. Un tad arī varēs debatēt tālāk par lietas būtību, kur arī ir ļoti daudz iebildumu. Pašreiz es uzskatu, ka Kārtības rullis diemžēl ir pārkāpts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrējamies! Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Tikmēr, kolēģi, kamēr top izraksts, jā, tas jau ir gatavs, tad pēc tam īss komentārs par nākamajām lietām.
I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Alfreds Čepānis, Irēna Folkmane, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse... zālē…
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse zālē.
I.Daudišs. …Kārlis Leiškalns, Roberts Milbergs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Aida Prēdele, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Juris Sinka, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad mēs šajās divās dienās no plānotajiem jeb darba kārtībā izsludinātajiem 78 jautājumiem esam izskatījuši 51 jautājumu. Lielākā daļa no viņiem bija likumprojekti šoreiz. Un mēs neesam saņēmuši, Prezidijs nav saņēmis ne no vienas komisijas, ne arī no deputātiem priekšlikumus, ne no frakcijām priekšlikumus par to, ka Prezidijam būtu jāizsludina papildu sēde. Tāpēc, ņemot vērā šo situāciju, nākamā sēde ir 17.augustā, tas ir ,ceturtdien, pulksten 9.00. Turpināsim debates par jautājumu, kuru jau uzsākām mēs šeit, un pirmais runās deputāts Panteļējevs, un pēc tam runās Tupešu Jānis.
Sēdi paziņoju par slēgtu.