Saeima ir pieņēmusi

  un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Būvniecības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apbūve — noteiktā teritorijā izvietotu būvju un inženiertīklu, kā arī labiekārtošanas pasākumu kopums;

2) būvatļauja — Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus;

3) būve — arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas;

4) būvekspertīze — profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai būvdarbu izpilde, būvizstrādājums, būviekārta, būvprojekta dokumentācija, kā arī būvuzrauga vai būvinspektora atzinums atbilst likumu un citu normatīvo aktu prasībām;

5) būveksperts — sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi;

6) būvdarbi — darbi un procesi, kas tiek veikti būvlaukumā (zemes gabalā) būvniecības procesā;

7) būvētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura veic būvniecību saviem spēkiem vai kā pasūtītāja būvniecību uzdevusi būvuzņēmējam;

8) būviekārta — ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā;

9) būvinspekcija — valsts vai pašvaldības institūcija, kas veic būvniecības kontroli;

10) būvinspektors — amatpersona, kas kontrolē likumu un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu būvniecības procesā;

11) būvizstrādājums — ikviens materiāls, detaļa vai konstrukcija, kura pastāvīgi vai uz laiku tiek iestrādāta būvē vai kuru paredzēts izmantot būvniecībā;

12) būvniecība — visu veidu būvju projektēšana, kā arī būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas;

13) būvniecības dalībnieki — fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpa-šumu, finansu līdzekļiem vai darbu piedalās būvniecībā vai veic būvuzraudzību;

14) būvnormatīvi — būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējošu un visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums;

15) būvprakses sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā un atļauj tai vadīt būvniecību, kā arī veikt būvniecības kontroli un uzraudzību;

16) būvprojekts — dokuments, kas nosaka būves arhitektonisko risinājumu un inženierrisinājumu, kā arī tās būvniecību;

17) būvuzņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas uz līguma pamata veic būvniecību;

18) būvuzraugs — būvniecības dalībnieks, kas būvētāja vai finansētāja interesēs uzrauga būvniecības gaitu un tās atbilstību līgumam, būvprojektam, būvnormatīviem un likumiem;

19) inženierkomunikācija — ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem;

20) licence — dokuments, kas apliecina juridiskās personas profesionālo kompetenci un atļauj tai veikt uzņēmējdarbību noteiktās būvniecības jomās;

21) patvaļīga būvniecība — būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilst būvprojektam;

22) standarts — normatīvs akts, kas ietver vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, principus vai raksturojumus dažāda veida darbībai vai tās rezultātiem un izstrādāts, vienojoties ieinteresētajām pusēm, lai panāktu optimālu sakārtotību;

23) Vispārīgie būvnoteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.

 

2.pants. (1) Šis likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā.

(2) Šis likums attiecas uz visu veidu būvēm.

(3) Būvniecību regulē šis likums, Civillikums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

(4) Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod Vispārīgos būvnoteikumus, būvnormatīvus un citus normatīvos aktus.

 

3.pants. (1) Zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un saistošiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

(2) Būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos nosaka citi likumi un pilsētas vai pagasta ģenerālplāns un detālplānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus.

(3) Būve projektējama un būvējama saskaņā ar vides aizsardzības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citām prasībām, kuras nosaka attiecīgie normatīvie akti.

(4) Būvniecības dalībnieku pienākums ir taupīt būves ekspluatācijai nepieciešamos energoresursus.

 

 

II nodaļa. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence

būvniecības jomā

4.pants. (1) Būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija:

1) izstrādā būvniecības attīstības stratēģiju un programmu;

2) izstrādā priekšlikumus būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai;

3) izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvus;

4) pārbauda pašvaldību apstiprināto vietējo apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

5) savas kompetences ietvaros izskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un šo institūciju amatpersonu rīcību būvniecības jomā;

6) likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izsniedz un reģistrē būvniecības uzņēmējdarbības veikšanai izsniegtās licences;

7) nodrošina valsts būvekspertīzi un kontroli būvniecībā.

(2) Ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.

 

5.pants. (1) Ministru kabinets izveido Latvijas Būvniecības padomi un apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto Latvijas Būvniecības padomes nolikumu.

(2) Latvijas Būvniecības padomes galvenie uzdevumi ir:

1) izstrādāt priekšlikumus par būvniecības attīstības koncepciju un stratēģiju;

2) izvērtēt būvniecības ilglaicīgas attīstības programmu, kā arī likumdošanas aktu saskaņotību un to atbilstību būvniecības attīstības koncepcijai;

3) izskatīt priekšlikumus normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai būvniecībā;

4) izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz nozarei nepieciešamo kvalificēto speciālistu (arhitektu, plānotāju, inženieru, tehniķu un strādnieku) profesionālās sagatavošanas stratēģiju;

5) izskatīt priekšlikumus par valstiski svarīgām būvēm un dot atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.

 

6.pants. Ministrijas, kuru pārraudzībā saskaņā ar likumiem ir specializētā būvniecība (transporta būves, hidrotehniskās, meliorācijas un citas būves):

1) izskata būvprojektus, veic to ekspertīzi un pieņem lēmumus par tiem;

2) pārrauga būvniecību, kas tiek veikta par valsts līdzekļiem;

3) izsniedz būvatļaujas šādiem objektiem.

 

7. pants. (1) Pilsētu un pagastu pašvaldību kompetencē ir:

1) izstrādāt un pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas apstiprināt savas administratīvās teritorijas ģenerālplānu (attīstības plānu) un detālplānojumu, kā arī kontrolēt un nodrošināt to ievērošanu;

2) izstrādāt un pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas izdot saistošus apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm attiecīgā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt to izpildi;

3) izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem;

4) izsniegt un reģistrēt būvatļaujas (arī citu institūciju izsniegtās būvatļaujas);

5) pārzināt būvniecību, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem;

6) kontrolēt, kā būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā.

(2) Būvniecību pilsētas un pagasta teritorijā pārzina un kontrolē amatpersonas, kas šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmušas būvprakses sertifikātu. Pilsētu un pagastu pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgus tehniskos un kontroles dienestus vai uzdot šajā pantā minēto pienākumu izpildi personām, kurām ir būvprakses sertifikāts.

 

 

III nodaļa. Sertifikātu un licenču izsniegšana būvniecības dalībniekiem

8. pants. (1) Fiziskajām personām ir tiesības vadīt un patstāvīgi veikt būvniecību un speciālus uzdevumus, kas saistīti ar būvniecību (autoruzraudzību, būvuzraudzību, būvekspertīzi, būvniecības kontroli, būvju novērtēšanu un diagnostiku, to pārbaudi ar slodzēšanu), ja tās saņēmušas būvprakses sertifikātu šajā likumā un likumā “Par uzņēmējdarbību” noteiktajā kārtībā.

(2) Būvprakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Būvprakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(4) Būvprakses sertifikāti reģistrējami Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

 

9. pants. Būvprakses sertifikāts nav nepieciešams personām, kuras savām vajadzībām būvē nelielas dzīvojamās ēkas, zemnieku sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas un citas mazākas ēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju un Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

 

10. pants. (1) Juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Licences izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

(3) Citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja starptautiskie līgumi nenosaka citādi.

(4) Licencē norādāmi atļauto darbu veidi.

(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci, ja šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektu un būvdarbu vadītājiem ir piešķirts būvprakses sertifikāts šā likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

IV nodaļa. Būvniecības pamatnoteikumi

11. pants. (1) Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.

(2) Zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu un detālplānojumu. Ja attiecīgajā pilsētā vai pagastā nav izstrādāts ģenerālplāns un detālplānojums, zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja par to Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā ir pieņemts attiecīgās pašvaldības lēmums. Minētajā lēmumā norādāmi konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

(3) Pašvaldība var neatļaut apbūvi vai ierosināt to koriģēt, savā lēmumā motivējot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritoriālplānošanas un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.

(4) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

12. pants. (1) Pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:

1) tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

2) būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

3) būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību.

(2) Kārtību, kādā nodrošināma būvniecības publiskā apspriešana, nosaka Ministru kabinets.

 

13. pants. (1) Būvētājam (zemes gabala īpašniekam vai citai personai, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku) pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

(2) Ja mainās būvētājs vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē.

(3) Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darbu pārtraukums, to motivējot, jāreģistrē pašvaldībā.

(4) Būvatļauju var anulēt, ja būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, viena gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par vienu gadu.

(5) Būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos.

 

14. pants. (1) Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību šīs inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem noteikumiem.

(2) Zemes īpašniekam un inženierkomunikāciju īpašniekam tiek atlīdzināti visi zaudējumi, kas tiem radušies sakarā ar pieslēgšanos attiecīgajām inženierkomunikācijām.

(3) Kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas pieslēgties ceļiem, ielām un inženierkomunikācijām, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes un sakaru sistēmām, un šīs pieslēgšanās noteikumus (arī par pieslēgšanās maksu) nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

(4) Kārtību, kādā saņemami noteikumi būvju un inženierkomunikāciju ierīkošanai, pārvietošanai vai rekonstrukcijai meliorētajās zemēs vai vietās, kur tas var ietekmēt meliorācijas sistēmu darbību, nosaka likums “Par meliorāciju”.

 

15. pants. Kārtību, kādā veicami un reģistrējami inženierizpētes darbi (topogrāfiskie, ģeoloģiskie, hidroloģiskie u.c.) būvniecības vajadzībām, kā arī tiesības tos veikt un atbildību par šiem darbiem nosaka Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti.

 

16. pants. (1) Būvdarbus drīkst veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

(2) Būves projektēšanas, būvprojekta saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

(3) Ja būvprojektā ir paredzētas atkāpes no būvniecības normām un noteikumiem, tās jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām, kas pārrauga būvniecību.

 

17. pants. (1) Būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.

(2) Kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka Latvijas būvnormatīvi.

 

18. pants. Ja būvdarbus pārtrauc uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, būvētājam būve jāiekonservē Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un par to nekavējoties rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.

 

19. pants. Būvniecību par valsts un pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību, kā arī Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”.

 

20. pants. (1) Būvprojekta valsts ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī citos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos aktos.

(2) Nolikumu par būvprojekta valsts ekspertīzi apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

 

21. pants. Būvniecības dalībnieki var pieaicināt būvekspertu būvniecības priekšlikumu, būvprojektu, būvizstrādājumu un būvdarbu kvalitātes novērtēšanai, kā arī atzinuma sniegšanai citos ar būvniecību saistītos jautājumos.

 

 

V nodaļa. Būvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu sertifikācija

22. pants. Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.

 

23. pants. (1) Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas nacionālie standarti, ciktāl to prasību izpilde noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

(2) Latvijas nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs (turpmāk — Standartizācijas centrs).

(3) Latvijas nacionālo standartu prasības būvniecības jomā nedrīkst būt pretrunā ar Eiropas standartizācijas komitejas un Eiropas elektrotehnisko standartu komitejas standartu prasībām.

 

24. pants. (1) Būvizstrādājumu ražotājam ir tiesības noteikt saviem izstrādājumiem uzņēmuma standartus. Tie nosaka izejvielu minimālās kvalitātes prasības un to pieļaujamās svārstības, kā arī būvizstrādājumu izgatavošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un iebūvēšanas tehniskos noteikumus un tiem atbilstošas ražotāja garantijas.

(2) Būvizstrādājumu ražotājs izstrādā uzņēmuma standartus un reģistrē tos Standartizācijas centrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem standartizācijas jomā.

(3) Uzņēmuma standarti nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas nacionālajiem standartiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

25. pants. (1) Būvizstrādājumu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabineta izdoti normatīvie akti.

(2) Būvizstrādājumu ražotāja (piegādātāja) pienākums ir katrai vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot sertifikātu, kurā norādīts attiecīgā būvizstrādājuma izgatavošanas un pārdošanas (piegādes) datums un attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības.

(3) Par būvizstrādājumu realizāciju bez sertifikāta vai ar nederīgu sertifikātu būvizstrādājumu ražotājs (piegādātājs) un tirgotājs saucams pie administratīvās vai citas atbildības saskaņā ar likumdošanas aktiem.

 

 

VI nodaļa. Būvuzraudzība

26. pants. (1) Būvētājam ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos — pienākums būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai — veikt autoruzraudzību.

(2) Būvētāja pienākums ir saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas izmaiņas būvprojektā un izmaiņas var akceptēt, ja tās nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem.

(3) Būvprojekta autora (autoru) pienākums ir pieņemt uzaicinājumu veikt autoruzraudzību vai iecelt savu pilnvaroto pārstāvi autoruzraudzības veikšanai. Būvprojekta autors (autori) rakstveidā apliecina būvdarbu un būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam vai arī piekrišanu izmaiņām būvprojektā.

(4) Būvniecības autoruzraudzības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

 

27. pants. (1) Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam būvētājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

(2) Citiem būvētājiem un būvuzņēmējiem ir tiesības, bet Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos — pienākums pieaicināt būvuzraugu būvdarbu izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

(3) Būvuzraugam nav tiesību izdarīt izmaiņas būvprojektā. Būvuzraudzību var veikt arī būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis, kuram ir tiesības izdarīt izmaiņas un precizējumus būvprojektā.

(4) Būvuzraudzību, ja to paredz būvniecības dalībnieku savstarpējais līgums, var veikt kreditējošās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, kas saņēmis būvprakses sertifikātu.

(5) Būvuzraudzības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

 

28. pants. Speciālās būves, kuras saskaņā ar attiecīgajiem likumiem ir pakļautas speciālai tehniskajai uzraudzībai, projektējamas, būvējamas, ekspluatējamas, kontrolējamas un pārbaudāmas atbilstoši šo likumu prasībām.

 

 

VII nodaļa. Būvniecības kontrole

29. pants. (1) Būvniecības valsts kontroli veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmā ietilpstošā Valsts būvinspekcija.

(2) Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā amatpersonas un valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti.

 

30. pants. (1) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja ir konstatētas nedrošuma pazīmes.

(2) Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.

(3) Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.

(4) Ja būvniecība notiek bez noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilst būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus, līdz attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par būves vai tās daļas nojaukšanu vai iespēju turpināt būvniecību.

(5) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

(6) Ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nelikumīgi būvētas būves vai tās daļas nojaukšanu, bet būvētājs līdz noteiktajam laikam nav to izpildījis, attiecīgā pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būvētājs.

 

 

VIII nodaļa. Sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo

būvju savešana kārtībā vai nojaukšana

31. pants. (1) Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma 1084. panta noteikumiem.

(2) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

(3) Ja būves īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves savešanu kārtībā vai nojaukšanu. Ar savešanu kārtībā vai nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks vai pasūtītājs.

(4) Lēmums par būves nojaukšanu jāsaskaņo ar reģionālo vides aizsardzības komiteju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

 

32. pants. Arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic kopīgi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

 

 

IX nodaļa. Atbildība un apdrošināšana būvniecībā

33. pants. (1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties kādam no būvniecības dalībniekiem vai trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā.

(2) Pašvaldībai nav tiesību izsniegt būvatļauju, kamēr būvētājs nav veicis obligāto apdrošināšanu.

(3) Vispārīgie būvnoteikumi nosaka to veidu būves, attiecībā uz kurām šā panta noteikumi nav piemērojami.

 

34. pants. Ja būvētājs ir noslēdzis būvniecības līgumu ar būvniecības dalībnieku, kas nav veicis savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, būvētājs ir atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies būvniecības dalībnieka darbības vai bezdarbības (vai šādas darbības vai bezdarbības seku) rezultātā projektēšanas, būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā, ja zaudējumu piedziņa no vainīgā nav iespējama.

 

35. pants. (1) Būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

(2) Ja kāds no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar citu būvniecības dalībnieku, kuram nav licences (būvprakses sertifikāta), un pēdējā vainas dēļ ir radušies zaudējumi, tad pirmais uzņemas atbildību par šo zaudējumu atlīdzināšanu, ja zaudējumu piedziņa no vainīgā nav iespējama.

(3) Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu ražotājs savas līdzdalības ietvaros saskaņā ar šo likumu un Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

 

36. pants. Būvniecības dalībnieka atbildība neiestājas, ja zaudējumi radušies nepārvaramas varas rezultātā.

 

 

X nodaļa. Starptautiskie līgumi

37. pants. (1) Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi būvniecības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

(2) Ja starptautiskajā līgumā, ko nav apstiprinājusi Saeima, paredzēti citādi būvniecības noteikumi nekā Latvijas likumos, piemērojami Latvijas likumu noteikumi.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz Vispārīgo būvnoteikumu izdošanai apbūve saskaņojama ar tām valsts pārvaldes institūcijām, kuras norādītas Ministru kabineta izdotajos “Teritoriālplānošanas noteikumos”, un tās uzsākšana pieļaujama pēc publiskas apspriešanas.

2. Šā likuma 10.panta noteikumi piemērojami ar 1996.gada 1.martu, bet 33. un 34.panta noteikumi — pēc tam, kad tiks pieņemts likums par obligāto apdrošināšanu.

3. Līdz 1998.gada 1.martam 31.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz būvēm, kuras bijušas nacionalizētas vai citādi prettiesiski atsavinātas un kuras bojā ainavu, ja iemesls šādam būvju tehniskajam stāvoklim radies periodā, kad tās nav atradušās likumīgā īpašnieka valdījumā.

4. Licence, kuru Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība vai Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība līdz šim izsniegusi saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” 32.pantu, pielīdzināma šā likuma 8.pantā minētajam būvprakses sertifikātam, paliekot spēkā licencē norādītajam derīguma termiņam.

5. Līdz attiecīgu Latvijas būvnormatīvu apstiprināšanai piemērojami pašreizējie būvnormatīvi.

6. Ministru kabinets izstrādā projektu grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”, paredzot 10 būvinspektoru štata vietas reģionālajās vides aizsardzības komitejās.

7. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija būvniecības lietu pārzināšanu un kontroli pagastos un rajonu pilsētās līdz 1996.gada 1.jūlijam, bet republikas pilsētās — līdz 1996.gada 1.martam var atļaut veikt lietpratējam, kuram nav būvprakses sertifikāta.

8. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.17 “Būvniecības noteikumi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 4.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 10.augustā.

Rīgā 1995.gada 30.augustā Valsts prezidents G.Ulmanis