Starp mūsu valstīm — Somijas Republiku un Latvijas Republiku — nav problēmu

Preses konferencē vizītes otrajā dienā

Somijas Republikas prezidenta Marti Ahtisāri valsts vizītes otrā diena vakar, 29.augustā, sākās ar īsu Somijas un Latvijas prezidentu sarunu Rīgas pils Zelta zālē. Pēc tam Rīgas pils Valsts svētku zālē notika Somijas Republikas prezidenta Marti Ahtisāri un Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses konference. Pirmais runāja Guntis Ulmanis:

“Es sveicu Somijas Valsts prezidentu Ahtisāri kungu, Somijas viesus, žurnālistus šajā mums ierastajā un tradicionālajā preses konferencē un arī jau ierastajā vietā. Kā jūs zināt, vizīte ir tikai pusē, vizītes ļoti svarīgi notikumi risināsies arī šodien.

Savu valstu drošību mēs zināmā mērā saistām arī ar darbību Eiropas Savienības ietvaros. Ņemot vērā, ja Somija ir viens no lielākajiem sadarbības partneriem ar Latviju ekonomikas jomā, daudz tika runāts par iespējamo investīciju paplašināšanos un par situācijas veidošanu, kurā biznesa, dažādu saimniecisko sfēru pārstāvji būtu ieinteresēti darboties kā Latvijā, tā Somijā. Drošības aspektus skarot, protams, viens no centrālajiem jautājumiem ir robežas nostiprināšana un robežkontrole visplašākajā kontekstā, sākot ar militārajiem jautājumiem un beidzot ar kontroli par bēgļu kustību pāri robežām. Un visbeidzot pilnībā ir atrisināts vēstniecību jautājums gan Somijā, gan Latvijā. Es uzskatu, ka šāda konkrēta un rezultatīva jautājumu risināšana vēlreiz apliecina Somijas un Latvijas tik tiešām ļoti nopietno sadarbību un uzticību. Un beidzot — esmu pārliecināts, ka tūlīt pēc mūsu kopējās tikšanās, pēc Somijas prezidenta vizītes Latvijā, tiks uzsāktas rezultatīvas sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu starp Somiju un Latviju. Paldies.”

Savukārt Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri teica:

“Prezidenta kungs un cienījamie preses pārstāvji! Vispirms es gribētu pateikties par šo brīnišķīgo programmu, kas ir sagatavota manai vizītei. Un it sevišķi manas pārrunas ar prezidenta kungu un ar citiem valdības pārstāvjiem ir bijušas ļoti informatīvas man, un tiešām mēs pieskārāmies pašiem galvenajiem jautājumiem, kuri interesē mūsu valstis. Un arī šī diena sniegs mums ļoti labu iespēju tālāk apspriest ar Ulmaņa kungu visus jautājumus, par kuriem mēs jau runājām. Man tika pastāstīts, ka šodien mēs dosimies uz Zemgales pusi. Un ir dabīgi, ka tieši visi jautājumi, kuri skar Eiropas Savienību, ir bijuši galvenie mūsu sarunās. Ņoti labi visi atceramies, kā pusgadu atpakaļ Somijā mēs visa valsts apspriedām jautājumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tagad mums jau ir pusgada pieredze, un mēs jau pusgadu esam Eiropas Savienības locekļi. Sarunu laikā mēs atzīmējām arī, ka Latvijai ir pieejama visa tā pieredze, ko esam ieguvuši šajā laikā. Un, pēc manām domām, šī ir tā iespēja, tā palīdzības iespēja, ko varam sniegt Latvijai, tagad cenšoties tai iestāties Eiropas Savienībā. Domāju: šī vizīte arī turpmāk sekmēs ekonomisko sadarbību, kas pagājušā gada laikā ir bijusi ļoti laba. Man bija ļoti patīkami, ka vakar bija iespēja apciemot vienu kopuzņēmumu, kurā aktīvi darbojas somi. Gribētu pateikties vēlreiz prezidentam Ulmaņa kungam par šo gaisotni, kas valda šīs vizītes laikā. Jau vairākas reizes esam tikušies ar Ulmaņa kungu Eiropas Savienības konferencē un Somijā. Esam pamanījuši, ka mums ir ļoti viegli uzreiz iesākt pārrunas un ļoti viegli atrast kopējo valodu. Paldies.”

Žurnālistu jautājumiem atvēlētajā preses konferences daļā pirmajam tika vārds dots “Latvijas Vēstnesim”. “Latvijas Vēstnesis” (jautājums abu valstu prezidentiem): vai savās sarunās Jūs arī skārāt politisko un militāro attīstību abu mūsu valstu lielajā kaimiņzemē Krievijā? Kāds ir Jūsu viedoklis par mūsu valstu drošības perspektīvām šajā kontekstā?

Marti Ahtisāri: Šim jautājumam mēs vēl neesam pieskārušies. Taču, kā jau Ulmaņa kungs atzīmēja, mēs runājam par to, ka Eiropas Savienība saistās arī ar drošības jautājumu. Gribu atzīmēt, ka ir dažādas starptautiskas organizācijas, kurās esam iekļauti — Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, Eiropas Padome, un tajās mēs varam izmantot visas iespējas, lai risinātu arī drošības jautājumu.

Guntis Ulmanis: Es piekrītu Ahtisāri kunga teiktajam. Par šiem jautājumiem mēs runāsim šodien. Kas attiecas uz attiecībām ar Krieviju, es uzskatu: ir jādara viss, lai mūsu robeža ar Austrumiem no konfrontācijas robežas pārvērstos par sadarbības robežu. Un, lai gan Somijas un Latvijas viedokļi par attiecībām ar NATO atšķiras, mēs esam vienojušies, ka katras tautas un valsts vēsturiskā un politiskā attīstība ļauj katrai izvēlēties to ceļu attiecībās ar NATO, ko tā uzskata par nepieciešamu. Latvijas stratēģija attiecībā uz NATO ir deklarēta mūsu ārpolitiskajā koncepcijā, un tāda tā arī paliek.

Nākamais jautājums — par Latvijas līdzdalību ANO miera uzturēšanas spēkos — tika uzdots Somijas prezidentam. Marti Ahtisāri atbildēja, ka somi ar prieku palīdz attīstīt šo procesu. “Jūs zināt, ka Somija necenšas kļūt NATO locekle. Bet mēs pieturamies pie domas, ka vienalga mums jāsekmē krīzes situāciju pārvarēšana,” teica Somijas prezidents.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atbildot uz citu jautājumu, informēja, ka tūlīt pēc Somijas prezidenta vizītes sapulcēsies darba grupas, lai konkrēti izstrādātu bezvīzu režīma noteikumus starp abām valstīm.

Kā allaž neparasts bija brīvā žurnālista Zigurda Mežavilka jautājums — par Somijas prezidenta citiem talantiem. Atbildot uz to, Marti Ahtisāri apstiprināja, ka viņam patiešām patīkot opermūzika un arī pašam šajā jomā esot zināma pieredze. Viņš gan nezinot, vai šī dziedātāja reputācija viņam devusi plusus vai mīnusus prezidenta vēlēšanās. Šovasar Marti Ahtisāri trīs reizes bijis klāt starptautiskos opermūzikas festivālos, kā arī Latvijas Nacionālās operas izrādēs Helsinkos. “Es jau prezidentu Ulmani un viņa kundzi brīdināju — kad būs gatava jūsu Opera, es noteikti ieradīšos, lai paklausītos,” piebilda Somijas prezidents. Tālāk Marti Ahtisāri pastāstīja, ka arī viņš turpinot Somijā jau iesakņojušos tradīciju prezidentiem būt draugos ar sportu; jaunībā viņš ar panākumiem spēlējis basketbolu. Tagad gan esot tikai šīs spēles skatītājs, toties nodarbojoties ar golfu.

Atbildot uz Latvijas TV jautājumu, vai Somijā valda lauksaimniecības krīze un vai to sekmējusi Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Marti Ahtisāri pastāstīja, ka Somijā pašlaik notiek visu tautsaimniecības, arī lauksaimniecības, struktūrunomaiņa. Pēc prezidenta domām, Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā tieši atvieglos šo procesu. “Ja Somija nebūtu kļuvusi Eiropas Savienības locekle, šīs strukturālās pārmaiņas noritētu daudz grūtāk,” teica Marti Ahtisāri.

Preses konferencē piedalījās arī paliela Somijas žurnālistu grupa, taču no viņu puses izskanēja tikai viens jautājums — par abu valstu attieksmi pret Francijas iecerētajiem kodolsprādzieniem. Latvijas Valsts prezidents atbildēja, ka mūsu Ārlietu ministrija šajā jautājumā jau nākusi klajā ar detalizētu paziņojumu un nekas šajā jomā nav mainījies. Marti Ahtisāri teica, ka Somijas valdība rīkojusies līdzīgi — arī nākot klajā ar speciālu paziņojumu. Viņš arī piebilda, ka Somija nevēloties, lai Francija atjauno savus kodolizmēģinājumus. Vienīgais pozitīvais aspekts šajā jautājumā esot Francijas valdības piezīme, ka pēc šiem izmēģinājumiem Francija beigs savus kodolsprādzienus.

Valsts prezidenta preses dienests,
Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas Valsts prezidents un Somijas prezidents un vidutāja mūsu divu valstu kontaktos un sadarbībā — ārkārējā un pilnvarotā vēstniece Anna Žīgure; augšup pa Latvijas lauksaimniecības zinātnes kadru kalves plašajām kāpnēm Latvijas Lauksaimniecības universitātē aiz rektora; Somijas lauksaimniecības un mežu ministrs Mati Kalevi Hemile; Latvijas zemkopības ministrs Ārijs Ūdris; Jelgavas Lauksaimniecības universitātes profesūra kopā ar augstajiem viesiem.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jelgavas Lauksaimniecības universitātē,

Rundāles pilī un Rīgā

Vakar, 29. augusta priekšpusdienā, pēc Somijas un Latvijas prezidentu preses konferences Rīgas pils Svētku zālē Marti Ahtisāri un Guntis Ulmanis kopā ar pavadītājiem devās uz Jelgavu. Pilsēta augstos viesus sveica, rotāta ar valsts karogiem. Automobiļu kortežs ieradās Jelgavas pilī, kur jau gaidīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Voldemārs Strīķis, mācību spēki un studenti, Jelgavas sabiedrības pārstāvji un žurnālisti. Vispirms viesi ieradās universitātes muzejā, kur iepazinās ar pasniedzējiem un Jelgavas pilsētas un rajona vadītājiem. Pēc informācijas par universitātes darbu visi devās uz aktu zāli, kur notika Somijas lauksaimniecības un mežu ministra Mati Kalevi Hemiles priekšlasījums. (To “LV” publicē atsevišķi.) Klausītājiem bija iespējams uzdot arī pāris jautājumu, uz kuriem Somijas ministrs labprāt atbildēja. Vispirms Latvijas lauksaimniekus interesēja, kā viņu kolēģi Somijā uzņem Eiropas Savienības diktātu lauksaimniecības produktu ražošanā un pārdošanā. Uz to tika saņemta atbilde, ka ne visi uzņem negatīvi, taču daudzviet zemnieki spiesti mainīt savus ražošanas plānus. Tiek arī samazināts zemniecības sektors, taču tas palīdzot celt šīs nozares ražīgumu un darba kvalitāti. Vēl no auditorijas atskanēja jautājumi, kas skar atsevišķas Somijas lauksaimniecības nozares, piemēram, aitkopību, graudu, gaļas un piena produktu eksportu un importu. Kāds no jautātājiem interesējās, ko tieši Somija ieved Latvijā, vēl citi — cik procentu lauksaimniecības produkcijas Somijā ieved ES valstis. Tika atbildēts, ka ap 15 procentiem no tās produkcijas, ko varētu ražot somi paši, ieved pēc līguma no citām ES valstīm.

Pēc tam viesi iepazinās ar ekspozīciju Jelgavas pils muzejā un ar Kurzemes hercogu dzimtas kapenēm.

Jelgavas apmeklējumam sekoja vizīte Rundāles pilī. Čsu ekskursiju pa ievērojamo arhitektūras pieminekli vadīja Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. Starp citu, viesi atzinīgi novērtēja restaurācijas darbus un ar skaudību teica, ka pie viņiem tādu senu arhitektūras pieminekļu vismaz lauku rajonos neesot.

Pusdienas par godu Somijas Republikas prezidentam Rundāles pilī bija sarīkojis Latvijas Republikas prezidents Guntis Ulmanis un zemkopības ministrs Ārijs Ūdris. Runas teica abu valstu lauksaimniecības ministri. “Šodien ceļā uz Rundāli man izdevās redzēt daļu no jūsu valsts auglīgākās teritorijas,” teica Kalevi Hemile un novēlēja mūsu lauksaimniecībai turpmāku attīstību. Ministrs Ārijs Ūdris izteica gatavību mācīties un pārņemt to Somijas politisko un saimniecisko pieredzi, kas jau gūta, esot ES locekļa statusā. Mielasta laikā prezidenti un citi pasākuma dalībnieki pārrunāja galvenokārt ar lauksaimniecību un ar Eiropas Savienību saistītus jautājumus.

Somijas prezidents atvadu pieņemšanu rīkoja Rīgas Latviešu biedrības namā, kur tika aicināti vismaz 300 viesi — Rīgas sabiedrības pārstāvji, cilvēki, ar kuriem somu delegācijai šajās dienās bija izdevība tikties, ārvalstu diplomāti. Prezidents Ahtisāri atzinīgi izteicās par vizītes augsto organizētību un par sarunu saturu ar Latvijas prezidentu un citām amatpersonām. Viņš Latvijā ticis uzņemts kā draugs un labs kaimiņš, visi dialogi bijuši vērsti uz mūsu abu valstu attiecību padziļināšanu. Vizītes otrā diena aizritēja lietū. Somijas puse to uztvēra kā labu zīmi, jo pēc valgmes šovasar vienādi izslāpusi zeme kā Latvijā, tā arī Somijā. M. Ahtisāri novēlēja Latvijai turpmāku attīstību un labus panākumus mums svarīgāko jautājumu risināšanā. Prezidents izteica vēlēšanos turpmāk biežāk apmeklēt mūsu zemi, kas ir tikai nepilnas stundas lidojumā no Helsinkiem.

Atvadoties no Marti Ahtisāri, Latvijas Valsts prezidents izteica gandarījumu par Somijas valsts vizītes rezultātiem un pārliecību, ka sarunās izvirzītie priekšlikumi starpvalstu attiecību padziļināšanā gūs praktisku piepildījumu.

Somijas prezidentu Rīgas lidostā svinīgi pavadīja Latvijas valsts delegācija.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Lauksaimniecības universitātē
Somijas lauksaimniecības un mežu ministra
Dr. Mati Kalevi Hemiles runa 1995.gada 29.augustā

Mati Kalevi Hemile ( Matti Kalevi Hemilä ), Somijas Republikas lauksaimniecības un mežu ministrs, dzimis 1952.gada 21.septembrī ( Kersemeki ). Darba gaitas sācis kā Helsinku Universitātes zinātniskais asistents. No 1982. līdz 1985.gadam viņš bija Lauksaimniecības ekonomikas institūta zinātniskais darbinieks, bet 1985.— 1986.gadā — nodaļas vadītājs. 1985.— 1985.gadā — arī komitejas “Lauksaimniecība 200” sekretārs. 1986.— 1992.gadā Mati Kalevi Hemile bija Somijas Nacionālās lauksaimniecības pārvaldes ģenerāldirektors. Viņš ir arī eksperts Briselē, vairāku Somijas un starptautisko komiteju un organizāciju loceklis.

Somijas lauksaimniecība Eiropas Savienībā

Augsti godātie prezidentu kungi, dāmas un kungi!

Kopš Otrā pasaules kara pašreizējā brīdī Somijas lauksaimniecība atrodas visdziļāko un straujāko pārmaiņu procesā. Šo pārmaiņu iemesls ir Somijas iekļaušanās Eiropas Savienībā. Straujā pāreja no praktiski noslēgtas ekonomikas lauksaimniecībā uz pilnībā atvērtu tirdzniecību Eiropas Savienības ietvaros pavēra plašas iespējas ne tikai fermeriem un pārtikas rūpniecībai, bet arī Somijas valdībai.

Dalībvalstu vienošanās process

Vienošanās process ar Eiropas Savienības dalībvalstīm iesākās 1991.gadā ar vispārēju pārskatu par Eiropas Kopienu, tās institūcijām, politiku un likumdošanu. Sakarā ar to, ka mūsu lauksaimniecības sektors ir bijis relatīvi noslēgts no ārējās konkurences, mūsu zināšanas lauksaimniecības politikā, kāda tiek pielietota citās valstīs, tai skaitā Eiropas Savienībā, bija īpaši nabadzīgas.

Taču drīz vien atklājās, ka, lai gan Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) bija krasi atšķirīga detaļās, tomēr mērķi un galvenās politiskās metodes bija samērā līdzīgas Somijā esošajai lauksaimniecības politikai.

Saskaņā ar Romas Vienošanās 39.punktu Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi ir šādi:

Paaugstināt lauksaimniecības ražīgumu, kāpinot tehnoloģisko progresu un nodrošinot lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību, kā arī ražošanas faktoru optimālu izmantošanu, it īpaši dabas resursus.

Nodrošināt pienācīgi augstu lauku iedzīvotāju dzīves standartu, paaugstinot lauksaimniecībā nodarbināto ienākumus.

Stabilizēt tirgu lauksaimniecības produkcijai.

Nodrošināt produkcijas pieejamību patērētājiem.

Nodrošināt, lai produkcija nonāktu pie patērētājiem par pieņemamām cenām.

Vienošanās arī nosaka, ka jāņem vērā katra atsevišķa lauksaimnieciskās darbības īpatnība, kuras izcelsme ir saistīta ar lauksaimniecības sociālo struktūru, tāpat ar strukturālām un dabas atšķirībām starp dažādiem lauksaimniecības reģioniem. Vēlāk vairākkārtīgi Kopienas vadība ir atzīmējusi to, ka lauksaimniecībai ir īpaša vieta lauku iedzīvotāju nodrošināšanā un lauku dzīvesveida uzturēšanā.

Nebija nekāds pārsteigums, ka Somija varēja viegli pieņemt Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus.

Cik tālu tas attiecas uz politiskām metodēm, gan Somijas, gan ES iekšējais tirgus tika pasargāts no pasaules tirgus ietekmes ar atbilstošu pasākumu palīdzību saistībā ar robežām. Tā rezultātā pārtikas cenas Somijā bija augstākas nekā pasaules tirgū. Papildus tirgus cenu atbalstam lauksaimniecība Somijā dažādos veidos tika atbalstīta arī no valsts budžeta. Tas izpaudās papildu cenās, pabalstā, ko izmaksā par hektāru vai par dzīvnieku skaitu. Somija ir ļoti gara valsts, ražošanas apstākļi sakarā ar dažādajiem klimatiskajiem apstākļiem ir būtiski atšķirīgi tās dienvidos un ziemeļos. Tādēļ īpaša Somijas politikas iezīme bija, lai lauksaimniecībai atvēlētais budžeta atbalsts ievērojami pieaugtu, virzoties no valsts dienvidu daļas uz ziemeļdaļu.

Taču arī Eiropas Savienība ir uzsākusi īpašus pasākumus, lai atvieglotu zemnieku stāvokli mazāk labvēlīgos rajonos un lai ņemtu vērā ražošanas dabiskos apstākļus, kā arī lai nodrošinātu pieņemamus ienākumus šo rajonu zemniekiem.

Gan ES, gan Somija subsidē ražošanas pārprodukcijas eksportu. Arī dažādi produkcijas realizācijas regulēšanas veidi, tādi kā piena ražošanas kvotas un obligātā sējumu samazināšanas programma, tiek izmantoti, lai izsargātos no ražošanas paplašināšanās.

Somija atšķirībā no ES daudz vairāk atbalstīja lauksaimniecību. Ražotāji Somijā piemēroja divreiz augstākas cenas par savu produkciju nekā viņu kolēģi Eiropas Savienībā. Arī budžetā atvēlētās subsīdijas Somijā bija daudz augstākas nekā ES. Galvenais iemesls šai atšķirībai ir acīmredzms: ražošanas apstākļi, piemēram, Somijas dienvidos būtiski atšķiras no ražošanas apstākļiem Viduseiropā. Vidējā graudaugu raža Somijas dienvidos ir aptuveni 3 t/ha, turpretim Vācijā tā ir ap 6 t/ha. Tas izskaidrojams vienīgi ar klimatiskajām atšķirībām.

Drīz vien kļuva pilnīgi skaidrs, ka, ciktāl tas attiecas uz lauksaimniecību, sarunu laikā par Somijas pievienošanos ES galvenā uzmanība jāvelta veidam un līdzekļiem, kā jaunajā situācijā saglabāt Somijas lauksaimniecību. Pretējā gadījumā Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi Somijā netiktu sasniegti. Lauksaimniecība nevarētu ne atbalstīt ekonomiku, ne arī saglabāt lielo Somijas lauku reģonu dzīvotspēju.

Lai varētu pilnīgi un detalizēti definēt mūsu pozīciju vienošanās procesā, bija nepieciešams izstudēt Eiropas Savienības likumdošanu un normatīvos aktus saistībā ar lauksaimniecību. Lai iekļautos Savienības lauksaimniecības produkcijas tirgos, jāņem vērā, ka katram produkcijas veidam ir sava tirgus organizācija ar savu specifisku normatīvo bāzi. Šīs organizācijas izveidotas gandrīz 20 lauksaimniecības produkcijas veidiem, tādiem kā piena produkti, graudi, dažādi gaļas veidi un cukurs, kā arī tādiem eksotiskiem produktiem kā tabaka un banāni. Papildus tam pastāv normatīvi saistībā ar attīstības strukturālajām programmām, kā arī likumdošanas akti un noteikumi par veterināro un fitosanitāro kontroli. Kopumā mums bija jāizstudē ap 25 tūkstošiem lappušu, lai noskaidrotu tās sfēras, kur mums būs lielākās problēmas un pieskaņošanās.

Šis process radīja aptuveni 130 pozīcijas, kur jau eksistējošā likumdošanā esam rezervējuši vietu vai arī prasām veikt izmaiņas. Svarīgākās no tām ir saistītas ar atbalsta jautājumiem. Mēs lūdzām, lai būtu iespēja radīt pastāvīgu atbalstu somu fermeriem papildus tam, kāds parasti tiek realizēts ES ietvaros. Šim atbalstam arī ir jābūt daļēji finansētam no Savienības budžeta.

Otra svarīga prasība bija, lai pārejas process no iepriekšējās sistēmas uz Kopējo lauksaimniecības politiku notiktu pakāpeniski un ilgtu vairākus gadus.

Citas pozīcijas, kas tika ņemtas vērā, bija saistītas ar produkcijas ražošanas tiesību sfēru, tādām kā piena kvotas, graudaugu sējumu pamatplatība vai arī slaucamo govju skaits, kuras tiktu speciāli noteiktas. Bija arī noteiktas pozīcijas saistībā ar fitosanitāro un veterināro sfēru, kas ir ļoti būtiskas. Daudzos gadījumos mūsu veselības standarti bija augstāki nekā tie, kuri darbojas ES, un mēs gribējām, lai tā tas saglabātos arī nākotnē.

Šis sagatavošanas darbs iedvesmoja mūsu darbiniekus. Ieguldījums, ko deva cilvēki no dažādām zinātniskām organizācijām un universitātēm, bija ļoti vērtīgs. Viņi galvenokārt bija atbildīgi par dažādas pamatinformācijas piegādi. Piemēram, situācijas attīstības modelēšana fermu līmenī, prognozējot to attīstību, kas apliecināja sevi kā nozīmīgu līdzekli vienošanās dokumentu izstrādē.

Līgums par pievienošanos un lauksaimniecību

Lauksaimniecības sfēra parādīja sevi kā visgrūtāko posmu visā vienošanās izstrādes procesā. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā, ka visai lauksaimniecībai ir jāsaskaras ar pieskaņošanos Kopējai lauksaimniecības politikai un kopējam tirgum. No otras puses, lauksaimniecības sfēra ir radījusi grūtības arī iepriekšējos atsevišķu valstu iestāšanās ES procesos, jo galu galā lauksaimniecība pretendē uz vairāk nekā 50 procentiem no visa Savienības budžeta. Pat vairāk, daudzi citi ekonomikas sektori iepriekš jau darbojas kopīgā tirgus struktūrā, jo to noteica Vienošanās ar Eiropas ekonomisko zonu.

Kā jebkurā vienošanās procesā kādai vienai pusei nav iespējams sasniegt visus nospraustos mērķus. Tas pats notika arī šajā gadījumā. Pats nozīmīgākais bija tas, ka mēs ieguvām iespēju piešķirt papildu atbalstu lauksaimniecībai visā Somijā. Bez tā skats uz Somijas lauksaimniecību būtu patiešām nožēlojams. Situāciju vēl sarežģītāku padarīja tas, ka netika pieņemts nekāds pārejas periods uz tirgus pieskaņošanu.

Somijas pievienošanās līgums paredz visus trīs papildu atbalsta veidus. Pirmkārt, tas ir pārejas perioda atbalsts, kas pakāpeniski samazinās un ir paredzēts pieciem gadiem. Tas attiecas uz visu Somiju. Otrkārt, tā saucamais Ziemeļvalstu atbalsts. Tas tiek garantēts apgabaliem, kuri atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles un dažos šai paralēlei tuvējos apgabalos ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.

Treškārt, ja ir vēl palikušas nopietnas problēmas, pievienošanās līgums paredz iespēju papildu atbalsta piešķiršanai. Šī iespēja bija jo īpaši svarīga Somijas dienvidiem, kam pretējā gadījumā uz līdzvērtīgiem noteikumiem būtu jāsacenšas ar Viduseiropu, kur pat ražošanas apstākļi ne tuvu nav līdzvērtīgi.

Ir vēl daži papildu apstākļi, kurus mēs vēlējāmies attiecināt papildu atbalsta ieguvei. Tiem saņēmām ES akceptu, taču to finansējumam ir jānāk no Somijas budžeta. Tas nozīmē, ka mēs nesasniedzām savu mērķi attiecībā uz šī papildu atbalsta daļēju finansējumu no ES budžeta. Parasti atbalsts fermeriem tiek dots, balstoties uz jau esošo kultivēto platību vai arī uz dzīvnieku skaitu fermā. Atbalsts, ko saņem fermeris, nedrīkst veicināt ražošanas tālāku paplašināšanos.

Jāpiebilst, ka 85 procentus no Somijas lauksaimniecības platībām var attiecināt uz tā sauktajiem kalnu reģioniem, kuriem ir paredzēta speciāla atbalsta programma ES ietvaros. Patiesībā Somijā praktiski kalnu nav, taču ražošanas apstākļi mūsu platuma grādos ļoti atgādina tos, kādi novērojami kalnos.

Kopējās vienošanās paketes svarīga sastāvdaļa bija nolikums, kas apliecināja: no ES budžeta tiks izdalīti 135 miljoni ekiju (EKU) tā sauktajai agrārās vides programmai. Fermeriem, kuri piedalās šajā programmā, ir jāpiekrīt savā fermā realizēt noteiktu, videi draudzīgu ražošanas tehnoloģiju. Tas atstās gan pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, gan arī palīdzēs fermeriem viņu grūtajā ieņēmumu peļņas procesā.

Savienība arī piekrita kopīgi finansēt dažādas strukturālās programmas, kas palīdzēs mūsu lauksaimniecībai un pārtikas rūpniecībai piemēroties jaunajai situācijai. Vēl vairāk, dažādi citi papildu pasākumi ir iespējami 5 — 7 gadus ilgstošajā pārejas procesā.

Neskatoties uz noteiktām grūtībām vienošanās procesā, rezultāti saistībā ar dažādu produkcijas veidu ražošanas tiesībām ir samērā pieņemami un tie pamatā atbilst mūsu tradicionālajam ražošanas līmenim.

Arī veterinārajā un fitosanitārajā sektorā iznākums bija apmierinošs. Pašos grūtākajos jautājumos tika panākta piekrišana trīs gadu pārejas periodam. Ievērojot to, Somijai ir jāpiemēro tie paši noteikumi, kas citās Savienības partnervalstīs. Tiek ņemts vērā tas, ka šajā laikā uzlabosies pašreizējie ES veselības standarti. Šis periods dod arī iespēju un laiku mūsu tirdzniecības organizācijām un ražotājiem veikt papildu pasākumus, lai izsargātos no jebkuras postīgas slimības izplatīšanās.

Pieskaņošanās uzņemšanai ES

Somijas pievienošanās ES izraisīja daudz pārmaiņu lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pārvaldē. Sākot ar 1. janvāri, atvērts imports no citām ES dalībvalstīm. Kā jau bija paredzēts, vienā naktī tirgus cenas samazinājās uz pusi. Lai gan komisija nav atbalstījusi pat nacionālā atbalsta plānus Pievienošanās līgumā, šādu plānu esamība un valdības apņemšanās īstenot šos plānus pasargāja lauksaimniecību no haosa rašanās.

Taču joprojām ir skaidrs, ka fermeriem un tirgotājiem jābūt daudz vairāk informētiem par tirgus un cenu attīstību. Viņiem jābūt daudz uzmanīgākiem, izdarot investīcijas un cita veida naudas izdevumus. Ja viņi nevar kļūt labi saimniekotāji, valdībai būs maz iespēju tos glābt.

Vēl vairāk, ir pilnīgi skaidrs, ka par spīti iespējai sniegt nacionālo palīdzību papildus Savienības palīdzībai lauksaimniecības struktūrai jākļūst efektīvākai. Pat labs lauksaimnieks saskarsies ar problēmām, ja saimniecība būs pārāk maza modernas tehnikas izmantošanai. Tādēļ diemžēl saimniecību skaitam, kas jau ir ievērojami samazinājies pēdējo 30 gadu laikā, vajadzēs samazināties vēl uz pusi turpmāko 10 gadu laikā.

No otras puses, esmu pārliecināts: formulējumi Pievienošanās līgumā sniedz mums nepieciešamos veidus, lai pārliecinātos, ka Somijā lauksaimniecība var un arī varēs izdzīvot.

Gatavošanās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanai administrācijai sākās apmēram pusotru gadu pirms uzņemšanas. Praktiski visa likumdošana, kas vadīja lauksaimniecības politiku, tika izmainīta. Tas radīja pārmaiņas importa, eksporta un atbalsta režīmos. Tas bija apjomīgs darbs, kas ietvēra tādus pasākumus kā kompjuterizētas informācijas sistēmas, kontroles un revīzijas sistēmas pārkārtošana. Organizācijai jābūt sakārtotai, tās personālam jāpiedāvā dažādas apmācības programmas valodās, ES likumdošanā un lietvedībā. Piemērs tam, cik dziļas bija pārmaiņas, ir tas, ka praktiski bija jāatjauno visas fermeru un tirgotāju izmantotās iesniegumu formas.

Cita lielāka darbības sfēra ir piedalīšanās Savienības lēmējsanāksmēs. Pievienojoties Eiropas Savienībai, somu politiķi un varas iestādes deleģēja dažas no savām ietekmes sfērām uz Savienības institūcijām. Izmaiņas bija īpaši nozīmīgas lauksaimniecības politikā, kur vienīgi Savienībai ir kompetences iespējas. Bet kā Savienības dalībniekiem mums ir tiesības ņemt līdzdalību lēmumu pieņemšanā Briselē. Tādēļ arī ir tik svarīgi būt labi sagatavotiem un aktīviem šajā politikas procesā.

Augstākā lēmējiestāde Eiropas Savienībā ir Ministru padome. Lauksaimniecības sfērā tās darbība ir ļoti aktīva, tā parasti sanāk kopā reizi mēnesī. Diskusijām paredzētie priekšlikumi tiek sagatavoti dažādās darba grupās.

Lauksaimniecības politika ikdienā tiek īstenota ar komisijas un dažādu vadības komiteju darba palīdzību. Piemēram, katrai tirgus organizācijai ir pašai sava komiteja. Papildus tam pastāv arī dažādas konsultatīvās grupas, kas bieži tiek iesaistītas komisijas darbā priekšlikumu sagatavošanā.

Vidēji Briselē ik nedēļu notiek apmēram 25 līdz 30 sanāksmes, kurās piedalās pārstāvis no Lauksaimniecības un mežu ministrijas. Tas viss, protams, prasa lielus izdevumus, lai sekmīgi aizstāvētu savas intereses Savienībā.

Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne

KLP ir pieredzējusi daudzas pārmaiņas tās pastāvēšanas 35 gados. Tās pēdējā reforma tika uzsākta 1993. gadā, kad tika pārkārtoti graudu, piena un liellopu gaļas režīmi. Tieši tagad risinās diskusijas par augļu, dārzeņu, kā arī vīna tirgus organizācijām.

Taču reformas pie tā vēl nevar apstāties. Vēl joprojām ap 80 procentu no Savienības atbalsta lauksaimniecībai tiek atvēlēti 20 procentiem visu fermeru saimniecību. Šīs saimniecības parasti ir vislielākās un efektīvākās. Šo kārtību vajadzētu pakāpeniski mainīt. Vēl jo vairāk, lauksaimniecības budžeta tālāks pieaugums vairs nav iespējams. Vienošanās, kas panākta GATT — Urugvajas raundā, var pat radīt nepieciešamību samazināt atbalstu apjomu lauksaimniecībai un līdz ar to arī tās budžetu.

Iespējamā Savienības paplašināšana izraisīs turpmākas KLP reformas, taču tā arī izvirzīs lielas iespējas pārējām dalībvalstīm.

No daudziem viedokļiem situācija atšķiras no iepriekšējās ES paplašināšanās. Lauksaimniecības produktu cenas Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs ir zemākas nekā ES. Cenu celšanās šajās valstīs, protams, gandarī ražotāju, taču ne patērētāju, tādēļ pastāv draudi nekontrolētai inflācijai. Arī ražošanas izmaksas augs, un tāpēc paaugstināto cenu pozitīvais efekts drīz vien var zust.

Tādēļ tieši tāpat kā Somijā fermeriem un pārtikas rūpniecībai, lai samazinātu ražošanas izmaksas, galvenā uzmanība jāvelta savas darbības tehniskās lietderības uzlabošanai. Jo ātrāk tas tiks uzsākts, jo labāk, jo konkurence no Viduseiropas valstīm būs spēcīga.

Turpmākā ES paplašināšanās paaugstinās konkurenci arī pašreizējā Savienībā, tai skaitā Somijā. Tādēļ mums arī jābūt sagatavotiem saskarties ar pieaugošo spiedienu, ko izsauks paplašināšana.

Somijas pieredze rāda, ka Savienība ir ieinteresēta palīdzēt zemniekiem uzlabot sava darba efektivitāti. Turklāt attiecībā uz dabīgo šķēršļu novēršanu Savienībai ir palīdzības programma mazāk labvēlīgiem vai kalnainiem apgabaliem. Komisijas pilnvarojumā jebkura turpmākā vajadzība tiek segta no nacionālajiem līdzekļiem.

Augsti godātie prezidentu kungi, dāmas un kungi!

Somija pilnīgi atbalsta Baltijas valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. Mēs esam gatavi jums palīdzēt šajā procesā jebkurā iespējamā veidā, lai pievienošanās notiktu pēc iespējas ātrāk.

Šajā sakarā es plānoju organizēt kopīgu semināru visiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem. Šī semināra mērķis ir dalīties ar mūsu pieredzi gan par pievienošanās procesu, gan arī par mūsu pirmo gadu ES sastāvā. Tai pašā laikā uzskatu, ka būtu ļoti lietderīgi, ja Baltijas valstu ministri varētu mūs īsumā iepazīstināt ar tām problēmām, kas viņuprāt būs nozīmīgas pievienošanās procesā.

Somijas valdība kopumā un Lauksaimniecības un mežu ministrija tai skaitā cer uz daudzpusīgu un auglīgu sadarbību ar Latviju Eiropas integrācijas procesā.

Paldies!

Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri svinīgajās vakariņās Rīgā, Rīgas pilī, Valsts svētku zālē, 28.augustā

Es priecājos par iespēju atkal apmeklēt Latviju. Pirmo reizi šajā valstī ierados 1992.gadā kā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Toreizējā vizīte daudzos aspektos paplašināja manu pieredzi un bija noderīga arī manai turpmākai darbībai.

Ir interesanti tagad atgriezties Latvijā un tās zaļojošajā un apburošajā galvaspilsētā Rīgā, kur triju gadu laikā ielas ir ievērojami pārvērtušās. Jūsu valstī notiekošās pārmaiņas ir straujas un taustāmas.

Man ir īpaši liels prieks un gods atgriezties Latvijā kā Somijas prezidentam. Mans priekšgājējs — prezidents Mauno Koivisto bija pirmais Rietumu valsts vadītājs, kas ieradās Latvijā darba vizītē drīz pēc tam, kad jūsu valsts 1992.gadā atguva neatkarību. Somijas valsts vadītājs pirmo reizi valsts vizītē Latvijā ieradās 1926.gadā, un tas bija prezidents Lauri Kristians Relanders.

Mēs neesam arī aizmirsuši, ka Latvijas prezidenta pirmā oficiālā vizīte pēc 1940.gada bija uz Somiju. Tā bija Jūsu, Prezidenta kungs, vizīte 1993.gada decembrī.

Mūsu valstu attiecības ir daudzpusīgas un sirsnīgas. Ceru, ka šī mana vizīte paplašinās sadarbību starp mūsu valstīm un pilsoņiem, ievirzot to jaunās nozarēs.

Somijas līdzdalība Eiropas Savienībā un sakaru intensifikācija starp Latviju un Savienību ienes mūsu valstu attiecībās jaunu, plašāku Eiropas dimensiju.

Es gribētu vēlreiz apsveikt Latviju sakarā ar Eiropas līguma noslēgšanu. Tā parakstīšana bija svarīgs solis Latvijas integrācijā Eiropā. Somijā tagad notiek gatavošanās Eiropas līgumu ratifikācijai ar Latviju un citām Baltijas valstīm. Es uzskatu, ka šī ratifikācija jūsu valstī notiks nekavējoties un bez grūtībām.

Tagad, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, jums priekšā stāv prasīgs un ilgstošs darbs. Mēs, somi, no savas puses esam gatavi palīdzēt Latvijai un atbalstīt to visos iespējamos veidos.

Ar gandarījumu esmu ievērojis, ka sadarbība starp Baltijas valstīm kļūst intensīvāka. Jūsu kopīgais miera uzturēšanas bataljons noteikti ir viens no visveiksmīgākajiem jūsu valstu sadarbības projektiem. Arī sadarbība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā iegūst noteiktus apveidus.

Sadarbība Baltijas reģionā strauji pieņemas spēkā un iegūst jaunu vēsturisku nozīmi. Papildus Baltijas valstu padomei reģiona attīstību ievērojamā mērā ietekmēs Eiropas Savienība, kas ir tikko noteikusi pamatprincipus savai politikai Baltijas reģionā. Bez augošās ekonomiskās labklājības sadarbība Baltijā veicinās arī drošību un stabilitāti visā Ziemeļeiropā.

Jūsu vadībā, Prezidenta kungs, Latvija ir nostiprinājusi savu vietu Eiropā. Pēc ārvalstu karaspēka izvākšanas no jūsu valsts tieši pirms gada normalizējas arī attiecības ar jūsu austrumu kaimiņu. Esmu pārliecināts, ka konstruktīvā garā tiks atrasti risinājumi jautājumiem, kas joprojām paliek atklāti.

Gadsimtu laikā Somijas un Latvijas vēsture ir daudzējādā ziņā savijusies. Mūsu valstis kopā ir gājušas cauri vēstures periodiem, kas mazām tautām ne vienmēr ir bijuši viegli.

Mūsu kopīgā ziemeļu identitāte meklējama tieši šajos vēstures posmos, tāpat kā kopīgās īpašības, ko atklāj daudzas mūsu nacionālās institūcijas un kas padara mūsu sakarus dabiskus un vieglus.

Mūsu tautu vēsturē ir vēl senāka saikne. Kopš seniem laikiem teritorijā, kas tagad ir Latvijas sastāvā, ir dzīvojusi somugru tauta — lībieši. Gadu simtiem somiem radniecīgas ciltis, kas bija viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem, ir dzīvojušas šajā zemē kopā ar latviešu Baltijas priekštečiem.

Tagad lībiešu skaits mērojams tikai simtos un lībiešu kultūras izdzīvošana ir nopietni apdraudēta. Mēs, somi, dziļi cienām tos pasākumus, kas Latvijā ir uzsākti šīs kultūras glābšanai.

Tirdzniecība un ekonomiskās attiecības starp Latviju un Somiju pašreiz balstās uz brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Latviju. Starp mūsu valstīm spēkā ir arī divpusējie līgumi par investīciju aizsardzību un nodokļiem. Labvēlīgi attīstās tirdzniecība un cita veida ekonomiskā sadarbība starp mūsu valstīm.

Somija ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Mēs arī finansējam dažus sadarbības projektus tādos sektoros kā vides aizsardzība un administratīvo sistēmu attīstība.

Latvijā daudzās nozarēs jau darbojas apmēram 150 somu firmu. Šīs firmas ar tiešām investīcijām, tehnoloģijas un zināšanu nodošanu dod savu ieguldījumu Latvijas tirdzniecības, rūpnieciskās ražošanas, pakalpojumu un infrastruktūras attīstībā.

Somijas ārpolitikas mērķis tradicionāli ir durvju atvēršana, nevis aizvēršana. Mūsu mērķis ir veicināt brīvas cilvēku pārvietošanās un starpdarbības iespējas.

Tāpēc dabisks ir Somijas principiālais lēmums likvidēt vīzas ceļošanai starp mūsu valstīm. Esmu cieši pārliecināts, ka šķēršļi, kas joprojām liedz atteikties no vīzām, drīzā nākotnē tiks likvidēti.

Šodien mums izdevās parakstīt līgumu, saskaņā ar kuru Somija jums dos izremontētu un atjaunotu jūsu kādreizējo vēstniecības ēku Helsinkos.

Mēs, somi, cienām to darbu, ko mūsu valstī veic Latvijas vēstniecība. Ceram, ka jaunā ēka veicinās vēstniecības darbu sakaru attīstīšanā starp mūsu valstīm.

Es uzsaucu tostu par Latviju, par jūsu valsts un tās iedzīvotāju veiksmi un labklājību, par labām attiecībām starp Somiju un Latviju un par Jūsu, Prezidenta kungs un Ulmanes kundze, personisko laimi un panākumiem.