Mēs neesam vieni. Ar mums ir arī citas tautas. Un katra tauta var daudz ko mācīties viena no otras, kā būvēt jaunu valsti

Konferencē “Ebreji mainīgajā pasaulē"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

28. un 29.augustā Rīgā, Kongresu namā, notika starptautiskā konference “Ebreji mainīgajā pasaulē” (skats zālē — 2. attēlā). Valsts prezidents Guntis Ulmanis tai nosūtīja šādu telegrammu:

Starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” rīkotājiem un dalībniekiem.

Jūsu konference, kas iecerēta kā plašs, saturā daudzpusīgs sarīkojums, piesaistījusi daudzu ievērojamu pasaules un Latvijas zinātnieku un sabiedrisko darbinieku uzmanību. Viņu pieteiktie referāti savukārt ļauj prognozēt, ka konference būs veiksmīga, jo tajā paredzēts apspriest problēmas, kas saistās ar ebreju dzīvi vēsturiskajā dzimtenē — Izraēlā, arī izklaides zemēs, tai skaitā arī Latvijā. Aplūkojot šīs problēmas vēsturiskā un filozofiskā aspektā, skarot kultūras, reliģijas un daudzus citus jautājumus, konferences dalībniekiem tiek dota iespēja bagātināt savas zināšanas, kā arī labvēlīgi tālāk veidot ebreju un latviešu attiecības.

Pateicos par ielūgumu, vēlu veiksmi jūsu darbā!

Ar cieņu, — Guntis Ulmanis

1995.gada 28.augustā

Ministru prezidents Māris Gailis:

Godājamie konferences dalībnieki,

dāmas un kungi!

Vispirms atļaujiet man izteikt pateicību par ielūgumu piedalīties jūsu konferencē. Esmu gandarīts, ka konference par tik aktuālu tematu — “Ebreji mainīgajā pasaulē” — notiek tieši Rīgā, Latvijā.

Šis laiks ir mainīgs, trauksmains un dažkārt arī draudu un neziņas pilns. Šajā gadsimtā gan ebreju, gan latviešu tauta ir piedzīvojušas traģiskas dienas. Pret mūsu tautām ir bijis vērsts genocīds, represijas, izsūtīšanas. Daudz ciešanu asaru redzējusi Latvijas zeme, holokausts gandrīz pilnīgi iznīcināja Latvijas ebreju kopienu. Tās ir traģiskas vēstures lappuses, kuras mēs nekad nedrīkstam aizmirst.

Tomēr šis laiks ir mums piedāvājis arī jaunas iespējas. Abas mūsu tautas šajā gadsimtā ir atradušas spēku izveidot savas valstis. Abām tautām ir arī nācies dārgi iegūto neatkarību aizstāvēt.

Mūsu tautas pašlaik var daudz ko mācīties viena no otras. Kā būvēt jaunu valsti, kā organizēt tās iekšējo un ārējo drošību, kā iekļaut valsts dzīvē repatriantus, kā veidot sadarbību ar diasporu, kā saglabāt nacionālo kultūras mantojumu aizvien dinamiskākā un atvērtākā pasaulē — tās ir problēmas, kas šobrīd vienlīdz aktuālas kā ebreju, tā latviešu tautai.

Šodien vēlos izteikt savu atzinību arī par Latvijas ebreju kopienas vitalitāti un aktīvo līdzdalību Latvijas dzīvē. Esmu pārliecināts, ka šī konference dos ne tikai jaunas, interesantas atziņas, bet arī stiprinās Latvijas ebreju kopienas autoritāti pasaulē un dos jaunus impulsus tālākam darbam.

Novēlu konferences dalībniekiem radošu darbu un skaistas dienas Rīgā!

(Latvijas rabīns Nātans Barkans sarunā ar Ministru prezidentu Māri Gaili — 3. attēlā).

LZA viceprezidents prof. Jānis Stradiņš:

Latvijas Zinātņu akadēmijas uzdevumā sveicu šo ievērojamo starptautisko konferenci “Ebreji mainīgajā pasaulē” gan no visas pasaules, no 12 valstīm sabraukušās slavenības še, neatkarīgajā Latvijā, Rīgā, gan vietējos dalībniekus un viesus. Saku visiem “Šalom” vai latviski — “Labdien! Laipni lūdzam!”

Man ir gandarījums, ka kopā ar Ebreju Kultūras memoriālo fondu (Ņujorkā), Sorosa fondu, M. Dubina fondu “Šamir” un Ben—Guriona universitāti Negevā (Izraēlā) arī Latvijas ZA ir viena no šīs akadēmiskās un nepolitiskās konferences organizētājām, tādēļ iedrošinos izsacīt dažas pārdomas un apsvērumus par šo konferenci savā tēvu valodā.

Es domāju par to, kādēļ mēs rīkojam še Rīgā konferenci “Ebreji mainīgajā pasaulē” un kādēļ tā izraisa tādu starptautisku atbalsi? Nevis, piemēram, konferenci “Angļi mainīgajā pasaulē”, “Zviedri mainīgajā pasaulē”, “Krievi mainīgajā pasaulē” vai ko citu. Varbūt konferences mērķi pareizāk būtu bijis formulēt — “Cilvēks mainīgajā pasaulē”?

Protams, varētu šādi vai tādi, taču mūsu šīsdienas tēmai ir dziļa, varētu teikt, filozofiska jēga ebreju nācijas unikālā rakstura, tās vienreizējības dēļ.

Pirmkārt, ebreju tautas (12 līdz 15 miljoni!) neproporcionāli lielais ieguldījums pasaules civilizācijā un kultūrā — 3000 gadu garumā — zinātnē, medicīnā, literatūrā, izgudrojumos, reliģijā, dzīves veida izkārtošanā. Ebreju tauta Rietumu pasaulei ir devusi Bībeli un viena vienīgā Dieva, monoteisma ideju. Ebreju tauta lielā mērā ir veicinājusi liberālisma ideju tapšanu, Eiropas iziešanu no viduslaikiem uz moderno pasauli, kapitālisma un individualitātes pasauli. Pat dižie ebreju disidenti — Kristus, Markss, Spinoza, Einšteins pasauli ir reformējuši tādā mērā, ka mēs varam sacīt — tie ir piedalījušies visas mūsu pasaules radīšanā.

Otrkārt, ebreju tautas unikālā spēja saglabāt sevi un pielāgoties apstākļiem, videi pat visnelabvēlīgākos apstākļos. Babilonieši, ēģiptieši, asīrieši, feniķieši, senie grieķi un romieši ir gājuši bojā vai tiktāl transformējušies, ka nespējam tos vairs pazīt, bet Izraēla ir palikusi, sākumā — diasporā un nesen atdzimusi kā fēnikss. Ebrejiem ir piemitis duālisms — palikt pašiem un kļūt par citiem, iekļaujoties to tautu materiālajā un intelektuālajā dzīvē, kultūrā un civilizācijā, kuru vidū viņi dzīvo. Ebreju tautas pašsaglabāšanos nodrošina uzticība senajai reliģijai — Torai, Talmudam, senajām tradīcijām, tās iekļaušanos — spēja piemēroties, unikāla mentalitāte, ko var cildināt vai pelt, celt debesīs vai pat mēģināt iznīdēt, kas par laimi gan neizdevās Hitleram un viņa līdzskrējējiem.

(Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Izraēlas ebreju pārstāvis Hermans Brangers — 4. attēlā).

Tikšanās reizē ar čigānu kopienas pārstāvjiem

Pirmdien, 28.augustā, Ministru prezidents M.Gailis tikās ar Latvijas čigānu kopienas pārstāvjiem — Latvijas Čigānu nacionālās biedrības prezidentu N.Rudeviču un sabiedrisko darbinieku J.Neilandu (1. attēlā).

Tikšanās laikā tika skartas problēmas, ar kurām šobrīd nākas saskarties lielākajai daļai čigānu Latvijā. Kā atzīmēja J.Neilands, lielākā no tām ir bezdarbs. Turklāt čigānu stāvokli darba tirgū, pēc J.Neilanda atzinuma, pasliktinot samērā zemais izglītības līmenis. Tādēļ par savu galveno uzdevumu Čigānu nacionālā biedrība uzskata savu tautiešu izglītošanas veicināšanu. Čigānu kopienas pārstāvji lūdza valdības atbalstu nacionālās biedrības izstrādātās programmas realizācijai. To kavē galvenokārt līdzekļu un telpu trūkums. Ministru prezidents kā iespējamo risinājumu piedāvāja nodot biedrības īpašumā kādu no valstij piederošām ēkām.

Valdības preses dienests
Foto: Arnis Blumbergs