Projekti, koncepcijas, plāni
Turpinājums.
Sākums “LV” nr.124., 125., 126.,
127., 129./130.
Noteikumu projekts
Saskaņā ar Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumiem nr. 169 “Par ceļu satiksmi” Satiksmes ministrijas darba grupas un Iekšlietu ministrijas speciālistu izstrādāts un tiek gatavots Ministru kabineta izskatīšanai un akceptēšanai Saturā
Noteikumos lietotie termini
1. Vispārīgie noteikumi
2. Gājēju un pasažieru pienākumi
3. Vadītāju vispārīgie pienākumi
4. Vadītāju pienākumi īpašos gadījumos
5. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma
6. Ceļu satiksmes regulēšana
7. Braukšanas sākšana, braukšanas virziena maiņa
8. Transporta līdzekļu izkārtojums uz brauktuves
9. Braukšanas ātrums un distance
10. Apdzīšana un izmainīšanās ar pretim braucošu transporta līdzekli
11. Apstāšanās un stāvēšana
12. Braukšana krustojumos
13. Satiksme dzīvojamās zonās
14. Gājēju pārejas un sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu pieturas
15. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķēršošana
16. Ārējās apgaismes ierīču lietošana
17. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana
18. Transporta līdzekļu vilkšana
19. Pasažieru pārvadāšana
20. Kravas pārvadāšana
21. Mācību braukšana
22. Papildus noteikumi velosipēdu un mopēdu vadītājiem
23. Papildus noteikumi pajūgu vadītājiem un dzīvnieku dzinējiem
24. Transporta līdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums
25. Transporta līdzekļu reģistrācija un numura zīmes
26. Transporta līdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces, uzraksti
un apzīmējumi
27. Ceļa zīmes un to raksturojums
28. Ceļa apzīmējumi un to raksturojums
29. Noslēguma jautājumi
Ceļu satiksmes noteikumi
27. Ceļa zīmes un to raksturojums
5. NORĀDĪJUMA ZĪMES
530. “Gājēju pāreja”.
Zīmi uzstāda ceļa labajā pusē uz pārejas tuvākās robežas.
531. “Gājēju pāreja”.
Zīmi uzstāda ceļa kreisajā pusē uz pārejas tālākās robežas.
532. “Slimnīca”.
Ārstnieciska iestāde, kuras tuvumā jābūt piesardzīgam un nedrīkst trokšņot.
533. “Stāvvieta”
534. “Maksas stāvvieta”.
Laiks uz zīmes norāda maksimālo stāvēšanas ilgumu, par kuru tūlīt var samaksāt.
535. “Autobusa un /vai/ trolejbusa pietura”
536. “Tramvaja pietura”
537. “Vieglo taksometru stāvvieta”
538. “Kravas taksometru
stāvvieta”
539. “Taksobusu stāvvieta”
540. “Tunelis”
541. “Tuneļa beigas”
542. “Apstāšanās vieta”.
Vieta, kur jāapstājas transporta līdzekļiem, ja braukšanu aizliedz luksofora vai regulētāja signāls.
543. “Pierobežas sākums”
544. “Pierobežas beigas”
545. “Pierobežas
joslas sākums”
546. “Pierobežas
joslas beigas”
543. un 545. zīmes norāda vietu, sākot no kuras stājas spēkā noteikumi, kas nosaka pierobežas un pierobežas joslas režīmu.
6. SERVISA ZĪMES
Servisa zīmes informē par attiecīgo objektu atrašanās vietu.
601. “Medicīniskās
palīdzības punkts”
602., 603. “Degvielas
uzpildes stacija”
603. zīme norāda, ka stacijā var iegādāties arī benzīnu (reformulēto), kurš nesatur indīgos svina savienojumus.
604. “Tehniskās apkopes punkts”
605. “Automobiļu
mazgātava”
606. “Telefons”
607. “Restorāns”
608. “Kafejnīca”
609. “Viesnīca vai motelis”
610. “Jauniešu
tūristu mītne”
611. “Kempings”
612. “Kempingpiekabju stāvvieta”
613. “Kempings un kempingpiekabju stāvvieta”
Ar 612. vai 613. zīmi apzīmētajās vietās var novietot arī automobiļus — vasarnīcas (kemperus).
614. “Atpūtas vieta”
615. “Gājēju
maršrutu sākums”
616. “Tualete”
617. “Peldvieta
vai peldbaseins”
618. “Informācijas punkts”
619. “Policija”
620. “Ceļu policija”
621. “Pasts”
622. “Radiokanāls satiksmes informācijas sniegšanai”
623. “Lidosta”
624. “Autoosta”
625. “Dzelzceļa stacija”
626. “Jūras pasažieru stacija”
627. “Prāmis”
628. “Kravas osta”
629. “Informācijas bloks”.
Zīme norāda, ka vairāki zīmē attēlotie objekti atrodas vienuviet.
Servisa zīmju apakšdaļā var būt norādīti attālumi un virzieni no zīmes uzstādīšanas vietas līdz objektam, kā arī to nosaukumi.
7. VIRZIENU RĀDĪTĀJI UN INFORMĀCIJAS ZĪMES
701., 702. “Iepriekšējs virzienu rādītājs”.
Uz zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām un citiem objektiem. Uz 701. un 702. zīmēm var būt attēloti simboli, piktogrammas un citas zīmes, kas informē par satiksmes īpatnībām. Zīmes apakšdaļā norādīts attālums no zīmes uzstādīšanas vietas līdz krustojumam vai bremzēšanas joslas sākumam.
703. “Virzienu
rādītājs”.
Braukšanas virzieni un attālumi (km) līdz maršrutu punktiem.
704. — 706. “Virziena rādītājs”.
Braukšanas virziens un attālums (km) līdz maršruta punktiem.
707. “Attālumu rādītājs”.
Attālumi (km) līdz maršrutā esošajām apdzīvotajām vietām.
708. “Ūdensšķēršļa nosaukums”.
Upes, kanāla, ezera u. tml., kuru šķērso ceļš, nosaukums.
709. “Braukšanas shēma”.
Braukšanas maršruts, ja krustojumā aizliegti atsevišķi manevri vai atļautie braukšanas virzieni sarežģītā krustojumā.
710. “Strupceļš”.
Ceļš, pa kuru nav iespējams caurbraukt.
711., 712. “Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam”
713., 714. “Joslas sākums”. Bremzēšanas vai papildus joslas sākums
715., 716. “Joslas beigas”. Ieskrējiena vai papildus joslas beigas
717.— 719. “Braukšanas virzieni joslās”
720.; 721. “Joslas piekļaušanās pamatjoslām”
722. “Apgriešanās vieta”. Nogriezties pa kreisi aizliegts
723. “Braukšanas ātruma ierobežojumi Latvijā”
724. “Ieteicamais ātrums”. Ātrums, ar kādu ieteicams braukt noteiktā ceļa posmā. Zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam, bet, ja 724. zīme lietota kopā ar brīdinājuma zīmi, tās darbības zonu nosaka bīstamā posma garums.
725.— 727. “Kravas automobiļu braukšanas virziens”. Ieteicamais braukšanas virziens kravas automobiļiem un traktortehnikai, ja krustojumā tiem aizliegts braukt vienā no iespējamiem virzieniem.
728. “Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja”
729. “Apbraukšanas ceļa shēma”. Uz laiku satiksmei slēgts ceļa posma apbraukšanas maršruts.
730.— 732. “Apbraukšanas ceļa virziens”. Uz laiku satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas virziens.
733. “Apbraukšanas ceļa beigas”
734., 735. “Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties uz citu brauktuvi”. Satiksmei slēgta brauktuves posma apbraukšanas virziens uz ceļa ar sadalošo joslu.
736. “Kilometru rādītājs”. Attālums (km) no ceļa sākuma.
737. “Ceļa numurs”. Zīme ar zaļu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Eiropas autoceļu (maģistrāļu) sistēmā ietilpstošajam ceļam (maršrutam).
738. “Ceļa numurs”. Zīme ar sarkanu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam valsts autoceļam.
739. “Ceļa numurs”. Zīme ar zilu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas 1.šķiras valsts autoceļam.
740.— 742. “Ceļa numurs un virziens”. Zīmes fons norāda ceļa piederību attiecīgas šķiras autoceļam.
743. “Maiņvirziena (reversā) satiksme”. Ceļa posma sākums, uz kura vienā vai vairākās joslās satiksmes virziens var mainīties uz pretējo.
744. “Maiņvirziena (reversās) satiksmes beigas”
745. “Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena (reversā) satiksme”.
701. — 706. zīmju (ja tās uzstādītas apdzīvotā vietā) zilais fons nozīmē, ka norādītā apdzīvotā vieta (objekts) atrodas ārpus šīs apdzīvotās vietas; baltais fons — ka norādītais objekts atrodas šajā apdzīvotajā vietā.
8. PAPILDZĪMES
Papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un tās precizē vai ierobežo šo zīmju darbību.
801. “Attālums līdz objektam”. Norāda attālumu no zīmes līdz ceļa bīstamā posma sākumam vai attiecīgā satiksmes ierobežojuma ieviešanas vietai.
802. “Attālums līdz objektam”. Norāda attālumu no 206. zīmes līdz krustojumam, ja tieši pirms krustojuma uzstādīta 207. zīme.
803. “Darbības zona”. Norāda garumu ceļa bīstamajam posmam, kas apzīmēts ar brīdinājuma zīmēm, vai aizlieguma zīmju darbības zonu.
804.— 806. “Darbības zona”. Norāda 326. — 329. zīmju darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u. tml. aizliegta.
807. “Darbības zona”. Informē vadītāju, ka viņš atrodas 326. — 329. zīmju darbības zonā.
808. “Darbības zona”. Norāda 326. — 329. zīmju darbības zonas beigas.
809. “Darbības virziens”
810. “Darbības virzieni”
811. “Darbības virziens”
809.— 811. papildzīmes norāda pirms krustojuma uzstādīto zīmju darbības virzienus.
812.”Braukšanas josla”. Norāda braukšanas joslu, uz kuru attiecas zīme.
813.— 819. “Transporta līdzekļa veids”. Norāda transporta līdzekļa veidu, uz kuru attiecas zīme.
813. papildzīme attiecas uz kravas automobiļiem, to vidū arī uz automobiļiem ar piekabēm, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t.
815. papildzīme attiecas uz vieglajiem automobiļiem, kā arī uz kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t.
819. papildzīme attiecas arī uz mopēdiem.
820. “Darbdienās”
821. “Sestdienās, svētdienās un svētku dienās”
820. un 821. papildzīmes norāda dienas, kurās zīme darbojas.
822. “Darbības laiks”. Norāda diennakts laiku, kurā zīme darbojas.
823., 824. “Darbības laiks”. Norāda dienas un diennakts laiku, kurā zīme darbojas.
825.— 832. “Transporta līdzekļa novietojuma veids stāvvietā”. 827. — 832. — norāda vieglo automobiļu bez piekabēm un motociklu, bet 825., 826. — arī vieglo automobiļu ar piekabēm, novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai citā zīmē attēlotā veidā.
833. “Automobiļu apskates vieta”. Norāda, ka automobiļa tehniskajai apskatei ir estakāde vai remontbedre.
834. “Pilnas masas ierobežojums”. Norāda, ka zīme attiecas tikai uz transporta līdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par papildzīmē norādīto.
835. “Neredzīgi gājēji”. Norāda, ka gājēju pāreju izmanto arī neredzīgi gājēji.
836. “Invalīdiem”. Norāda, ka 533. zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar pazīšanas zīmēm “Vadītājs — invalīds” saskaņā ar šo Noteikumu 196. punkta prasībām.
837. “Mitrs segums”. Norāda, ka zīme attiecas uz laika periodu, kad brauktuves segums ir mitrs.
838. “Slidens segums”. Norāda, ka priekšā slidens ceļa posms, kurš klāts ar sniegu vai ledu.
839. “Galvenā ceļa virziens”. Norāda galvenā ceļa virzienu krustojumā.
840. “Strādā autoevakuators”. Zīmi uzstāda bez pamatzīmes vietās, kur stāvošie automobiļi traucē iebraukt pagalmos u.c.
841. “Pārējā papildinformācija”
Papildzīmes piestiprina tieši zem zīmes, uz kuru tās attiecas, izņemot 840.papildzīmi. Ja zīmes novietotas virs brauktuves, ceļa nomales vai ietves, 803., 807., 808. un 839. papildzīme var būt piestiprināta blakus zīmei.
Gadījumos, ja pagaidu zīmēm (uz pārvietojama statīva) ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, vadītājiem jāņem vērā pagaidu zīmju prasības.
28. Ceļa apzīmējumi un to raksturojums
VERTIKĀLIE APZĪMĒJUMI
Vertikālie apzīmējumi sarkanbaltu svītru veidā uz ceļa būvēm, aprīkojuma elementiem un ceļa remonta darbu veikšanas vietās norāda objekta gabarītus un kalpo arī kā orientēšanās līdzekļi.
901. — 904. — apzīmē braukšanas virzienu pagriezienos, kur redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml., braukšanas virzienu ceļu sazarojumos un remontējamu ceļa posmu apbraukšanas virzienu.
905. — apzīmē pa labo vai pa kreiso pusi apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.).
906. un 907. — apzīmē pa kreiso pusi (906.) un pa labo pusi (907.) apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u. tml.), kā arī šķēršļus (barjeru un nožogojumu galus u. tml.), kas atrodas tiešā brauktuves tuvumā un kas var būt bīstami braucošiem transporta līdzekļiem.
908. — 913. — apzīmē ceļa remontdarbu veikšanas vietas (908., 910.— pa kreiso pusi apbraucamas; 909., 911. — pa labo pusi apbraucamas ceļa remontdarbu veikšanas vietas; 912. — tālākā kustība aizliegta; 913. — īslaicīgu darbu veikšanas vietas).
914. un 915. — apzīmē ceļa būvju elementus (tiltu, ceļa pārvadu balstus u. tml.), kas var būt bīstami braucošiem transporta līdzekļiem un kas apbraucami: pa kreiso pusi (914.), pa labo pusi (915.).
916. — apzīmē tuneļu, tiltu un ceļu pārvadu laiduma konstrukciju apakšējo malu.
917. un 918. — apzīmē signālstabiņus (917. — ceļa labajā pusē; 918. — ceļa kreisajā pusē).
Lai pievērstu uzmanību bīstamiem ceļu posmiem (vietās, kur izbrauc no blakus teritorijas u. tml.), 917. un 918. signālstabiņa vertikālais apzīmējums melnajā fonā var būt arī oranžā krāsā.
HORIZONTĀLIE APZĪMĒJUMI
Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943. — 948. apzīmējumus, kas ir dzeltenā krāsā.
920. — nepārtraukta līnija — sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas; apzīmē: braukšanas joslu robežas bīstamās vietās; brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt; transporta līdzekļu stāvvietu robežas; brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties; atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transporta līdzekļu braukšanai.
921. — dubulta nepārtraukta līnija — sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas uz ceļiem ar četrām vai vairāk braukšanas joslām.
922. — pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīsreiz mazāks par atstarpēm starp tām — sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām vai trim braukšanas joslām; apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairāk braukšanas joslām vienā virzienā.
923. — pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīsreiz pārsniedz atstarpes starp tām — sadala pretēja vai tā paša virziena transporta līdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos 920. vai 928. apzīmējuma nepārtrauktajai līnijai.
924. — pārtraukta līnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām — apzīmē brauktuves malu ceļa posmos, kuros atļauts apstāties vai stāvēt.
925. — pārtraukta līnija, kam svītru garums vienāds ar intervāliem starp tām — apzīmē braukšanas joslas krustojuma robežās.
926. — plata pārtraukta līnija — apzīmē robežu starp ieskrējiena joslu un pamatjoslu vai bremzēšanas joslu un pamatjoslu.
927. — dubulta pārtraukta līnija — apzīmē robežas braukšanas joslām, kurās tiek regulēta maiņvirziena (reversā) satiksme; sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas uz maiņvirzienu (reversās) satiksmes ceļiem, ja maiņvirziena (reversās) satiksmes luksofori izslēgti.
928. — nepārtraukta līnija kopā ar 923. apzīmējumu — sadala pretēju virzienu vai tā paša virziena transporta līdzekļu plūsmas ceļu posmos, kur pārkārtošanās atļauta tikai no vienas braukšanas joslas; apzīmē vietas, kas paredzētas, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, iebrauktu vai izbrauktu no stāvvietām u. tml. Šī apzīmējuma līnijas atļauts šķērsot tikai no pārtrauktās līnijas puses.
929. — plata nepārtraukta šķērslīnija — stoplīnija — norāda vietu, kur vadītājam jāapstājas, ja uzstādīta 207. zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls.
930. — plata pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām — norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāapstājas, lai dotu ceļu transporta līdzekļiem, kas brauc pa krustojamo ceļu.
931. — vairākas viena no otras atdalītas platas paralēlas līnijas — apzīmē neregulējamu gājēju pāreju.
932. — divas viena no otras atdalītas platas pārtrauktas šķērslīnijas — apzīmē: gājēju pāreju, kur satiksmi regulē luksofors; vietu, kur velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi.
933. — divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas — apzīmē robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinājumam — slieksnim, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai;
934. — 936. — apzīmē virzienu saliņas transporta līdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem apzīmējumiem uzbraukt aizliegts.
937. — norāda no braukšanas joslām atļautos braukšanas virzienus krustojumā. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 512. — 517. zīmi. Apzīmējumu ar strupceļa attēlu lieto, lai norādītu, ka krustojuma tuvākajā brauktuvē nogriezties aizliegts. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā.
938. — brīdina par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam (vietai, kur samazinās braukšanas joslu skaits braukšanas virzienā). Var lietot patstāvīgi vai kopā ar 107. — 109. zīmi.
939. — brīdina par tuvošanos 920. vai 928. apzīmējuma līnijai, kas sadala pretēju virzienu transporta līdzekļu plūsmas.
940. — apzīmē braukšanas joslu, kas paredzēta tikai sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļiem.
941. — apzīmē velosipēdu ceļu.
942. — apzīmē stāvvietu, kas paredzēta ar pazīšanas zīmi yķ Vadītājs — invalīds yķ apzīmētiem transporta līdzekļiem.
943. — nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales — apzīmē ceļa posmus, kur apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 326. zīmi.
944. — pārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales — apzīmē ceļa posmu, kur transporta līdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327. zīmi.
945. — apzīmē vietas, kur transporta līdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327.zīmi.
946. — apzīmē sabiedriskā pasažieru transporta līdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas zonu.
947. un 948. apzīmējumu līnijas var tikt izmantotas, lai nodalītu brauktuves joslu robežas ceļa remontdarbu un citos tamlīdzīgos gadījumos. 947. nepārtraukto dzelteno līniju vadītājam šķērsot aizliegts.
Transporta līdzekļa vadītājam jāvadās pēc dzeltenās krāsas līnijām pat tādos gadījumos, ja to prasības ir pretrunā ar citu ceļu horizontālo apzīmējumu prasībām.
Ja nav maiņvirziena (reversās) satiksmes luksoforu vai tie ir izslēgti, vadītājiem nekavējoties jāpārkārtojas pa labi aiz 927. apzīmējuma līnijām.
920. un 921. apzīmējumu līnijas šķērsot aizliegts, izņemot gadījumu, kad 920. apzīmējuma līnija lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas.
Gadījumos, kad pagaidu ceļa zīmes, kas novietotas uz pārvietojama statīva, un apzīmējumu līnijas ir savstarpēji pretrunīgas, vadītājam jāvadās pēc ceļa zīmēm.
29. Pārejas jautājumi
1. Ceļu īpašniekam (pārvaldītājam) līdz 1996. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Satiksmes ministrijā ceļa zīmju nomaiņas programmu.
2. Līdz pilnīgai jauno ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu ieviešanai Latvijas Republikā spēkā ir arī vecās ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi.
3. Noteikumi stājas spēkā ar 1996. gada 1. janvāri.
4. Noteikumu 25. punkta prasība par transporta līdzekļa vadītāja medicīniskās kartes uzrādīšanu pārbaudei stājas spēkā pēc attiecīgu Ministru kabienta noteikumu pieņemšanas.
5. Noteikumu 175. punktā noteiktās prasības, kas attiecas uz civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, stājas spēkā pēc likuma par transporta līdzekļu vadītāju (turētāju) civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu stāšanos spēkā.
6. Noteikumu 182. punkts stājas spēkā ar 1996. gada 1. jūliju.
7. Atzīt par spēku zaudējušiem ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 1992. gada 2. jūnija lēmumu Nr. 1 apstiprinātos Latvijas Republikas Ceļu satiksmes pagaidu noteikumus.
Ministru prezidents
M.Gailis
Satiksmes ministrs, Ministru prezidenta
biedrs A.Gūtmanis
Turpinājumi — nākamajos numuros