Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr. 884)
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta izstrādāts,
Ministru kabineta 1995. gada 8. augusta sēdē akceptēts un
1995. gada 16. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Par slimības un maternitātes pabalstiem

Likumā lietotie termini

(1) Apdrošināšanas gadījums - sociālā riska gadījums, kas saistīts ar apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai ievērojamu samazināšanos, ja tā rezultātā persona pilnīgi vai daļēji zaudē darba ienākumus, kā arī gadījumi, kad personai rodas ievērojami papildu izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi un kuri saskaņā ar šī likuma normām ir atzīti par gadījumiem, kas rada tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstu.

(2) Sociālās apdrošināšanas iemaksas - maksājumi, kas izdarīti valsts sociālās apdrošināšanas budžetā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Sociālās apdrošināšanas stāžs - periods, par kuru persona pati vai par viņu ir izdarītas (vai bija jāizdara) valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sociālās apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas ieskaita arī periodus, par kuriem persona saņēmusi kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem vai pensiju.

(4) Apdrošināta persona - fiziska persona, kura apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā ir darba tiesiskajās attiecībās vai valsts civildienesta attiecībās un par kuru ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai kura ir pašnodarbināta persona vai tās ģimenes loceklis, ja viņa izdarījusi vai par viņu bija izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā noteiktajā kārtībā, vai kura ir sociālās apdrošināšanas pabalsta vai pensijas saņēmēja.

(5) Pabalsta saņēmējs - fiziska persona, kurai atbilstīgi šī likuma normām ir piešķirts sociālās apdrošināšanas pabalsts.

(6) Apgādībā esošs ģimenes loceklis - ģimenes loceklis, kuru apdrošināta persona pilnīgi uzturējusi vai kurš no viņas saņēmis materiālu palīdzību, kurš viņam bijis pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots un kuram saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju personas nāves gadījumā.

(7) Slimības nauda - darba samaksas daļa, ko darba devējs izmaksā darbiniekam darbnespējas gadījumā.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir tiesiski regulēt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, nosakot personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, un gadījumus, kuros rodas šīs tiesības.

2. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu veidi

Saskaņā ar šo likumu tiek piešķirti un izmaksāti šādi valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti:

1) maternitātes pabalsts;

2) slimības pabalsts;

3) apbedīšanas pabalsts.

Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu un pabalsta piešķiršanu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā un arodslimību regulē atsevišķi likumi.

 

3. pants. Tiesības uz slimības, apbedīšanas un maternitātes pabalstiem

(1) Slimības, apbedīšanas un maternitātes pabalstus piešķir fiziskajām personām, tai skaitā ārvalstniekiem, ja starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi, un bezvalstniekiem, kuri ir darba attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas Republikas teritorijā vai ir valsts civildienesta attiecībās un par kuriem izdarītas ir (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(2) Pašnodarbinātās personas, tai skaitā ārvalstnieki, ja starpvalstu līgumos nav paredzēts citādi, un bezvalstnieki saņem slimības, apbedīšanas un maternitātes pabalstu, ja viņi veic saociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstīgi likumam “Par sociālo nodokli”.

 

II nodaļa. Maternitātes pabalsts

4. pants. Apdrošināšanas gadījumi, kas rada tiesības uz maternitātes pabalstu, un maternitātes pabalsta izmaksas periods

(1) Maternitātes pabalstu piešķir sievietei par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku.

(2) Grūtniecības atvaļinājuma 56 kalendāra un dzemdību atvaļinājuma 56 kalendāra dienas aprēķina summāri, un pabalstu piešķir par 112 kalendāra dienām.

(3) Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12 grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir pabalstu par 14 dienu papildu atvaļinājumu, kas pievienots grūtniecības atvaļinājumam, kopā piešķirot pabalstu par 70 kalendāra dienām.

(4) Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību perioda sarežģījumu dēļ, kā arī, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir pabalstu par 14 dienu ilgu papildu atvaļinājumu, kas pievienots dzemdību atvaļinājumam, kopā piešķirot pabalstu par 70 kalendāra dienām.

(5) Sievietēm, kurām dzemdības notikušas pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa un bērns nodzīvojis ilgāk par septiņām diennaktīm, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apmaksā šī panta 1.-4. daļā noteiktajā kārtībā.

 

5. pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana bērna tēvam vai citai personai

(1) Maternitātes pabalstu piešķir bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet - ne ilgāku par bērna 70. dzīvības dienu, šādos gadījumos:

1) bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai;

2) māte likumā paredzētajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas.

(2) Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.

 

6. pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana adopcijas gadījumā

Ģimenē, kura adoptējusi bērnu (-us) vecumā līdz diviem mēnešiem, vienam no adoptētājiem tiek piešķirts maternitātes pabalsts par 56 kalendāra dienām, sākot no bērna (-u) adopcijas dienas.

 

7. pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju

Sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienu laikā pēc atlaišanas.

 

8. pants. Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darbnespējas periodā un izziņa par darba samaksu, par kuru ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

 

9. pants. Maternitātes pabalsta apmērs

Maternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās izpeļņas.

 

III nodaļa. Slimības pabalsts

10. pants. Gadījumi, kuros tiek piešķirti slimības pabalsti

Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē darba samaksu vai ja pašnodarbināta persona zaudē darba ienākumu, un ja darba samaksas vai darba ienākuma zaudējums radies šādu iemeslu dēļ:

1) darbspēju zaudēšana sakarā ar saslimšanu vai traumu;

2) nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību;

3) izolācijas nepieciešamība sakarā ar karantīnu;

4) ārstēšanās sanatorijā vai kūrvietā atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja tāda nepieciešama darbspēju atjaunošanai saskaņā ar medicīnisku slēdzienu;

5) slima bērna, kas jaunāks par 14 gadiem, kopšana stacionārā;

6) protezēšana vai ortozēšana stacionārā.

 

11. pants. Slimības pabalsta piešķiršanas pamats

Slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darbnespējas periodā un izziņa par darba samaksu, par kuru izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

 

12. pants. Slimības pabalsta izmaksāšanas periods

(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas 15. dienas līdz darba spēju atgūšanai vai līdz invaliditātes noteikšanai, taču par periodu ne ilgāku kā 52 nedēļas no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk kā 78 nedēļas trīs gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

(2) Slima bērna līdz 14 gadu vecumam kopšanai stacionārā slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas 15. dienas, bet ne ilgāk par 21 dienu, skaitot no darbnespējas pirmās dienas.

 

13. pants. Čpaši gadījumi slimības pabalstu piešķiršanā

(1) Darbiniekiem, kuriem darba līgums noslēgts uz laiku, kas mazāks par diviem mēnešiem, slimības pabalstu piešķir ne ilgāk kā par 26 kalendāra nedēļām no darbnespējas iestāšanās dienas.

(2) Ja darbnespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi, sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksā līdz darbspēju atgūšanai vai līdz invaliditātes noteikšanas dienai.

 

14. pants. Slimības pabalsta piešķiršana personai, kurai darbnespēja iestājusies viena mēneša laikā pēc sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām

(1) Slimības pabalstu no darbnespējas 15. dienas piešķir un izmaksā personai, kurai darbnespēja iestājusies viena mēneša laikā pēc apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, ja viņa bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms apdrošināšanas iemaksu perioda beigām un kopējie apdrošināšanas stāža pārtraukumi šo divu mēnešu laikā nepārsniedz septiņas kalendāra dienas.

(2) Šī panta pirmā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad darbnespēja iestājusies sakarā ar slima bērna kopšanu stacionārā.

 

15. pants. Slimības pabalsta izmaksāšana personām, kurām darbnespēja iestājusies bezalgas atvaļinājuma laikā

Ja darbnespēja iestājusies bezalgas atvaļinājuma laikā, pabalsta izmaksu uzsāk ar darbnespējas 15. dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad darbiniekam bija jāierodas darbā pēc šī atvaļinājuma beigām.

 

16. pants. Slimības pabalsta apmērs

Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no vidējās izpeļņas.

 

17. pants. Gadījumi, kad slimības pabalstu nepiešķir

Slimības pabalstu nepiešķir:

1) ja darbinieks apdrošināšanas gadījuma laikā strādā savā darbavietā;

2) gadījumos, kad darbnespēja personai iestājusies laikā, kad viņa izdarījusi noziegumu vai tā rezultātā, un ja to konstatējusi tiesa;

3) ja persona apzināti un būtiski pati kaitējusi savai vai kopjamo veselībai un to konstatējis ārsts;

4) ja persona mēģinājusi iegūt pabalstu viltus ceļā un to konstatējis ārsts vai sociālās apdrošināšanas iestāde.

 

18. pants. Gadījumi, kad slimības pabalstu izmaksu pārtrauc

(1) Personām, kuras darbnespējas laikā bez attaisnojoša iemesla nav ievērojušas ārsta noteikto režīmu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradušās pie ārsta vai darba ekspertīzes ārstu komisijā, pabalstu izmaksu par turpmāko periodu pārtrauc, sākot ar pārkāpuma izdarīšanas dienu.

(2) Lēmumu par pabalsta pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem sociālās apdrošināšanas iestāde pēc ārsta ieteikuma.

IV nodaļa. Apbedīšanas pabalsts

19. pants. Apdrošināšanas gadījumi, kas rada tiesības uz apbedīšanas pabalstu

Apbedīšanas pabalstu piešķir:

1) apdrošinātas personas nāves gadījumā;

2) apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā.

Pensionāra nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

 

20. pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu

Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā:

1) apdrošinātai personai viņa apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;

2) apdrošinātas personas ģimenes loceklim vai personai, kura faktiski uzņēmusies apbedīšanu, apdrošinātas personas nāves gadījumā.

 

21. pants. Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats

Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes izdota noteikta parauga izziņa par miršanas fakta reģistrāciju.

 

22. pants. Apbedīšanas pabalsta apmērs

(1) Apdrošinātas personas nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā kopējās summas veidā, kas atbilst mirušās personas mēneša vidējai izpeļņai, taču ne mazāku par trīskārtēju valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu) apdrošinātās personas nāves dienā.

(2) Apdrošinātas personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā kopējās summas veidā, kura atbilst trīskārtējām valdības noteiktām minimālām mēnešalgām (amatalgām) ģimenes locekļa nāves dienā.

 

V nodaļa. Pabalstu pieprasīšana, piešķiršana un izmaksāšana

23. pants. Pabalstu piešķiršanas un izmaksas organizācija

Pabalstu piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksāšanu veic sociālās apdrošināšanas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

24. pants. Pabalstu pieprasīšanas termiņi

Pabalstu pieprasa apdrošināta persona vai likumā paredzētajos gadījumos - cita persona pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc apdrošināšanas gadījuma beigām.

Aprēķinātās pabalstu summas, ko pabalsta saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par vienu gadu no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

 

25. pants. Pabalsta pieprasīšanas kārtība

(1) Pabalsta pieprasītājs personīgi vai ar pilnvarnieka starpniecību iesniedz sociālās apdrošināšanas iestādei pēc pastāvīgās dzīvesvietas vai, ja tādas nav, - pēc darba devēja atrašanās vietas dokumentus, kas atbilstīgi šī likuma normām ir atzīti par pamatu attiecīgā sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanai.

(2) Gadījumos, kad pabalsta apmērs atkarīgs no apdrošinātās personas vidējās izpeļņas, pabalsta pieprasītājam jāiesniedz darba devēja izziņa par izpeļņu.

 

26. pants. Pabalstu piešķiršanas termiņi

Pabalstu piešķir 10 dienu laikā pēc pabalsta piešķiršanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas sociālās apdrošināšanas iestādē.

 

27. pants. Sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksa personām, kurām ir tiesības uz valsts pensiju

Personām, kurām vienlaikus ir tiesības gan uz sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot vienreizējos pabalstus), gan uz valsts pensiju, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēru samazina par summu, kas atbilst izmaksājamās pensijas apmēram.

 

28. pants. Gadījumi, kad sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc to izmaksu

(1) Sociālās apdrošināšanas pabalstu nepiešķir vai pārtrauc iepriekš piešķirt pabalstu izmaksu tām personām, kuras atrodas pilnā valsts apgādībā.

(2) Sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc iepriekš piešķirto pabalstu izmaksu par laiku, kuru persona atrodas apcietinājumā vai brīvības atņemšanas vietās.

 

29. pants. Sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi nesaņemto pabalstu izmaksāšana

(1) Pabalstu summas, kuras piešķirtas vai kuras pienākas, bet kuras nav izmaksātas, pabalsta saņēmēja nāves gadījumā tiek izmaksātas pabalsta saņēmēja vecākiem, laulātajiem un bērniem, bet, ja tādu nav, - citiem ģimenes locekļiem, kuri pabalsta saņēmēja nāves dienā dzīvojuši kopā ar viņu.

(2) Ja neizmaksāto pabalstu pieprasa vairākas personas, pabalstu izmaksā vienādās daļās visiem tā pieprasītājiem, kuriem saskaņā ar šī panta pirmo daļu ir uz to tiesības.

(3) Persona, kurai ir tiesības sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi uz nesaņemto pabalstu, to var pieprasīt viena gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Pabalstu izmaksā 10 dienu laikā pēc neizmaksātā pabalsta pieprasīšanas.

 

VI nodaļa. Izpeļņa sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai

30. pants. Izpeļņa sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai personām, kuras apdrošināšanas periodā ir darba vai valsts civildienesta attiecībās, un maksimālās izpeļņas noteikšana

(1) Personām, kuras ir darba attiecībās vai valsts civildienesta attiecībās, izpeļņā sociālās apdrošināšanas pabalstu (slimības naudas) aprēķināšanai ieskaita visus darba samaksas veidus, par kuriem saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir maksātas (vai bija jāmaksā) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(2) Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar šo likumu nosakāma vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem, bet darbiniekiem, kuru darba laiku neuzskaita, - par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem.

(3) Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina par pēdējo kalendāra mēnesi.

(4) Ja darbinieks, kura darba laiku neuzskaita, nostrādājis mazāk par 12 kalendāriem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina par faktiski nostrādāto kalendāro mēnešu skaitu.

(5) Sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai tiek ņemta vērā visa izpeļņa attiecīgajā periodā, bet pabalsts tiek aprēķināts no vidējās izpeļņas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu) apdrošināšanas gadījuma pirmajā dienā.

(6) Vidējās mēneša un dienas izpeļņas aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

 

31. pants. Izpeļņas aprēķināšana pašnodarbinātām personām un maksimālās izpeļņas noteikšana

(1) Pašnodarbinātām personām sociālās apdrošināšanas pabalstus aprēķina no darba ienākuma vai citas summas, par kuru persona izdarījusi vai par personu izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina no 12 iepriekšējo mēnešu darba ienākuma vai citas summas, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pabalsts tiek aprēķināts no vidējās izpeļņas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu) apdrošināšanas gadījuma pirmajā dienā.

 

VII nodaļa. Papildu nosacījumi

32. pants. Līdzekļi sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksāšanai

Sociālās apdrošināšanas pabalstus izmaksā no valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļiem.

 

33. pants. Ieturējumi no valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem

(1) Piedziņu uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem var vērst tikai likumdošanā paredzētajos gadījumos.

(2) Pamatojoties uz pilsētas vai rajona sociālās apdrošināšanas iestādes vadītāja rīkojumu, tiek ieturētas pabalstu summas, kas pārmaksātas pabalsta saņēmējam viņa vainas dēļ, ja viņš iesniedzis dokumentus ar apzināti nepatiesām ziņām, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par izmaiņām apstākļos, kuri ietekmē tiesības uz pabalstu, tā apmēru un izmaksāšanas nosacījumus.

 

34. pants. Pabalstu aplikšana ar nodokļiem

(1) Sociālās apdrošināšanas pabalstus ar nodokļiem apliek likumdošanā noteiktajā kārtībā.

(2) Apbedīšanas pabalstu ar nodokļiem neapliek.

 

35. pants. Darba devēja pienākumi

(1) Darba devēja pienākums ir darbiniekiem, kuriem darba periodā iestājusies ar medicīniskas iestādes izdotu noteikta parauga darbnespējas lapu apstiprināta pārejoša darbnespēja, izņemot darbnespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu un 80 procentu apmērā, sākot ar ceturto darbnespējas dienu, taču ne ilgāk kā par 14 kalendāra dienām.

(2) Darbiniekiem, kuriem darba periodā iestājusies ar medicīniskas iestādes izdotu noteikta parauga darbnespējas lapu apstiprināta pārejoša darbnespēja, kas saistīta ar slima bērna vai ģimenes locekļa kopšanu, darba devējs izmaksā slimības naudu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu un 80 procentu apmērā, sākot ar ceturto darbnespējas dienu, taču ne ilgāk kā par 14 kalendāra dienām.

(3) Darba devēja pienākums ir pēc darbinieka pieprasījuma vai pēc sociālās apdrošināšanas institūcijas pieprasījuma izdot izziņu par darbinieka darba samaksu, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, apstiprinājumu par darbinieka neierašanos darbā vai arī citu ar darba līguma apstākļiem saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par darbinieka tiesībām uz sociālās apdrošināšanas pabalstu un noteiktu tā apmēru.

 

36. pants. Gadījumi, kuros slimības naudu nepiešķir vai tās izmaksu pārtrauc

Darba devējs slimības naudu nepiešķir, ja darbinieks izdarījis pārkāpumus, kas minēti šī likuma 17. pantā.

Darba devējs slimības naudas izmaksu pārtrauc, ja darbinieks izdarījis pārkāpumus, kas minēti šī likuma 18. panta 1. punktā.

 

37. pants. Sociālās apdrošināšanas institūciju lēmumu pārsūdzēšana

Sociālās apdrošināšanas institūciju lēmumu ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt Labklājības ministrijā, bet tās lēmumu - tiesā.

 

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā no 1996. gada 1. aprīļa.

2. Noteikumi par personas tiesībām uz šajā likumā minētajiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas nav izdarītas, bet tās bija jāizdara, stājas spēkā no 2000. gada 1. janvāra.

 

Par likumprojektu

Likumprojekta nepieciešamība:

Likumprojekta “Par slimības un maternitātes pabalstiem” izstrādāšanas nepieciešamību noteica tas, ka Latvijā joprojām nav likuma, kas regulētu personu tiesības uz sociālu drošību pārejošas darbnespējas gadījumos.

Šobrīd sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka “Pamatnoteikumi nodrošināšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem”, kuri apstiprināti ar PSRS Ministru padomes un VCSP 1984. gada 23. februāra lēmumu nr. 191, un PSRS Ministru padomes 1973. gada 13. aprīļa lēmumu nr. 252 “Noteikumi par nepārtraukta darba stāža aprēķināšanas kārtību strādniekiem un kalpotājiem, piešķirot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus”.

Likumprojekts izstrādāts Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamentā, pamatojoties uz praktiskā darba pieredzi nodrošināšanā ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, izmantojot vairāku Eiropas valstu pieredzi sociālās drošības jautājumos, kā arī ievērojot Pasaules bankas misijas ekspertu atzinumus un Starptautiskās darba organizācijas 130. Konvencijas “Par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem” prasības.

 

Likumprojekta būtība:

Likumprojekta koncepcija atšķirībā no līdzšinējās sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas kārtības paredz vairākas izmaiņas, kuru mērķis ir stimulēt darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un paaugstināt katra strādājošā ekonomisko ieinteresētību saglabāt un nostiprināt savu un ģimenes locekļu veselību.

Paredzēts, ka slimības pabalsta apmērs visos gadījumos būs mazāks par darbinieka iepriekšējo izpeļņu, taču izpeļņā tiks ieskaitīti visi ienākumu veidi, no kuriem maksāti sociālās apdrošināšanas maksājumi. Izmainīta slimības pabalstu piešķiršanas kārtība. Tā paredz, ka tikai, sākot ar darba nespējas 15. dienu, slimības pabalsts tiek maksāts no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem. Līdz tam darba devējs izmaksā strādājošam slimības naudu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo darbnespējas dienu un 80 procentus līdz 14 dienai. Pirmā darbnespējas diena apmaksāta netiek.

Lai nodrošinātu likuma darbību, nepieciešams izdarīt attiecīgas izmaiņas Latvijas Darba likumu kodeksā, tādēļ kopā ar likumprojektu “Par slimības un maternitātes pabalstiem” tiek iesniegts akceptēšanai likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

Sociālo lietu valsts ministrs V. Makarovs