Ministru kabineta noteikumi nr. 264

(prot. nr. 48, 4.§) Rīgā 1995. gada 29. augustā

Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās

Izdoti saskaņā ar likumiem “Par zemes reformu
Latvijas Republikas pilsētās” un “Par valsts un pašvaldību
zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izpildīti zemes reformas darbi un sagatavota dokumentācija pilsētas zemes īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.

2. Ja pilsētas pašvaldības lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.) spēkā stāšanās dienai nav pieņemts, bet ir sagatavoti materiāli tā pieņemšanai, šie materiāli saskaņojami ar minēto likumu un šiem noteikumiem. Līdz 1994.gada 19.aprīlim pieņemtie pilsētu un pagastu pašvaldību lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes nodošanu īpašumā par maksu paliek spēkā.

3. Bijušie zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki), kuri iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (oficiāls izdevums AP MP, 1991, 14.nr.) 12.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, bet pieprasījumam nav pievienojuši zemes īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus (mantinieki — arī mantojuma tiesības apliecinošus dokumentus), tos pēc saņemšanas no attiecīgās valsts institūcijas var iesniegt attiecīgās pilsētas domei līdz 1996.gada 1.jūnijam. Ja minētais termiņš ir nokavēts, īpašuma tiesības uz pieprasīto zemi var atjaunot tikai tiesa.

4. Ja atjaunojamais zemes īpašums atrodas gan lauku, gan pilsētas administratīvajā teritorijā, lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu pieņem attiecīgā pagasta padome un pilsētas dome katra par savā teritorijā ietilpstošo zemes īpašuma daļu, bet kopējo zemes gabala plānu izgatavo un zemesgrāmatas akta veidlapu aizpilda tā Valsts zemes dienesta nodaļa, kuras darbības teritorijā ir zemes gabals ar dzīvojamo ēku vai tās plānoto būvniecību vai arī atjaunojamā zemes īpašuma platības lielākā daļa.

5. Ja līdz 1992.gada 20.jūnijam īpašuma tiesības uz zemi, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij un pašvaldībām, par maksu pieprasījuši Latvijas Republikas pilsoņi — ēku (būvju) īpašnieki, bet attiecīgās pilsētas dome nav pieņēmusi lēmumu, tad vispirms jāizskata fizisko personu iesniegumi saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 1. un 2.punktu un tikai pēc tam realizējamas valsts un pašvaldību īpašuma tiesības saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 56.nr.).

6. Ja zemes īpašuma tiesību atjaunošanu pieprasa vairāki bijušā īpašnieka mantinieki, bet viens no viņiem ir uz mantojamās zemes esošās ēkas īpašnieks, ēkas īpašniekam atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņa mantojuma daļu, bet pārējo zemes īpašumu, kas pārsniedz mantojuma daļu un atrodas viņa likumīgā lietošanā (bet ne vairāk kā 1200 kvadrātmetru), zemes lietotājs kompensē pārējiem mantiniekiem saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 29.novembra noteikumiem nr.220 “Par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 141.nr.).

7. Ja pašreizējais zemes lietotājs — ēkas īpašnieks — nav iesniedzis pieprasījumu likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā:

7.1. īpašuma tiesības tiek atjaunotas bijušajam zemes īpašniekam (vai viņa mantiniekiem), ja tas iesniedzis pieprasījumu likumā noteiktajā kārtībā, bet ēkas (būves) īpašnieks ir tiesīgs saņemt zemi nomā saskaņā ar likumiem “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29.nr.) vai arī, ja ēkas īpašnieks ir Latvijas Republikas pilsonis, pēc vienošanās ar zemes īpašnieku izpirkt zemes gabalu;

7.2. zeme paliek valsts vai pašvaldības īpašumā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, ja bijušais zemes īpašnieks (vai viņa mantinieki) nav iesniedzis pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai ir pieprasījis un saņēmis zemes īpašuma kompensāciju, bet ēkas īpašniekam ir šo noteikumu 7.1.apakšpunktā minētās tiesības.

8. Latvijas Republikas pilsoņi:

8.1. kuri pēc 1940.gada 22.jūlija likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvuši bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) atsavinātās ēkas un būves, var saņemt zemi īpašumā par maksu tādā platībā, kādā šī zeme ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne vairāk par 1200 kvadrātmetriem;

8.2. kuri uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabala (vai tā daļas) likumā noteiktajā kārtībā ir uzcēluši (ieguvuši īpašumā) dzīvojamās ēkas (vasarnīcas, dārza mājas vai citas ēkas, kas paredzētas dzīvošanai) vai arī tās būvē, var saņemt zemi īpašumā par maksu tādā platībā, kādā šī zeme tika piešķirta apbūvei vai augļu dārza ierīkošanai dārzkopības sabiedrībā ar apbūves tiesībām, bet ne vairāk par 1200 kvadrātmetriem, kompensējot bijušajam zemes īpašniekam (vai viņa mantiniekiem) zemes vērtību.

9. Latvijas Republikas pilsoņiem likumā noteiktajā kārtībā piešķirtais apbūves gabals ir vienots neatkarīgi no bijušo zemes īpašnieku (vai viņu mantinieku) skaita, uz kuru bijušajiem zemes īpašumiem tas atrodas, un neatkarīgi no zemes izvietojuma un robežām.

10. Ja Latvijas Republikas pilsoņiem zemes gabalu nodod īpašumā par maksu, pieļaujama likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 1. un 2.punktā noteiktās normas (1200 kvadrātmetru) palielināšana, bet tikai pēc vienošanās ar zemes īpašnieku un ar viņa rakstisku notariāli apstiprinātu piekrišanu.

11. Lai noteiktu ēku būvniecību saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 2.punktu, fiziskajai personai līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai ir jābūt īstenojušai šādus celtniecības posmus:

11.1. celtniecībai paredzētā zeme ir likumīgi piešķirta un tās robežas noteiktas dabā;

11.2. noteiktajā kārtībā ir izstrādāts dzīvojamās ēkas projekts;

11.3. saskaņā ar projektu ir iesākti būvdarbi.

12. Šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos ēku un būvju īpašniekiem jākompensē bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) zemes vērtība saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 29.novembra noteikumiem nr.220 “Par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās”.

13. Ja šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas zemi izpirkt vai līdz 1992.gada 20.jūnijam nav pieprasījis to īpašumā par maksu, zeme paliek tās fiziskās personas (vai viņas mantinieku) vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam, ja šī persona līdz likumā noteiktajam termiņam ir pieprasījusi atjaunot īpašuma tiesības. Ja tādas personas nav, tad zemes īpašuma tiesības kārtojamas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

14. Bijušajās lauku teritorijās, kuras pēc administratīvo robežu grozīšanas pēc 1991.gada 19.novembra iekļautas pilsētu administratīvajā teritorijā, pilsētu zemes reforma veicama šādi:

14.1. ja līdz apdzīvotas vietas vai teritorijas statusa maiņas dienai attiecīgā pagasta pašvaldība fiziskajām personām piešķīrusi zemi pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, kā arī piešķīrusi zemi pastāvīgā lietošanā reliģiskajām organizācijām vai arī zeme rezervēta kā termiņpieprasījuma zeme, tā privatizējama likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32.nr.) noteiktajā kārtībā, izņemot to, ka zemes izpirkšanas kārtība pēc pašreizējās vērtības nosakāma saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 12.aprīļa noteikumiem nr.94 “Par pilsētas zemes vērtēšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 57.nr.);

14.2. pārējos gadījumos zemes reforma veicama likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajā kārtībā.

15. Jaunprojektētās individuālās apbūves kvartālos minimālo un maksimālo zemes gabalu platību nosaka pilsētas apbūves noteikumi.

16. Pilsētas administratīvās robežas precizējamas pēc izstrādātā un apstiprinātā zemes ierīcības projekta likumā noteiktajā kārtībā.

17. Pilsētu zemes reformas īstenošanas procesā Valsts zemes dienests, attiecīgo pilsētu pašvaldības un to zemes komisijas savas kompetences ietvaros risina šādus jautājumus:

17.1. zemes īpašuma tiesību atjaunošana;

17.2. zemes pieprasījumu pieņemšana un izskatīšana pilsētas zemes komisijā;

17.3. pilsētas plānojuma projekta izstrādāšana vai koriģēšana atbilstīgi ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās attīstības programmai;

17.4. zemes ierīcības projektu sastādīšana, saskaņošana un apstiprināšana;

17.5. zemes nodošana īpašumā par maksu;

17.6. zemes piešķiršana lietošanā;

17.7. atjaunotā zemes īpašuma un īpašumā par maksu nodoto zemes gabalu uzmērīšana un plāna izgatavošana;

17.8. zemes lietošanas tiesību izbeigšana;

17.9. maksas noteikšana par īpašumā nodoto zemi;

17.10. zemes kompensācijas aprēķināšana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

II. Valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesību atjaunošana

18. Valsts un pašvaldību un tām piederošā un piekrītošā nekustamā īpašuma tiesības uz valsts un pašvaldību vārda nostiprināmas saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un Augstākās Padomes 1991.gada 5.novembra lēmumu “Par PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS robežapsardzības karaspēka un PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka pārziņā esošā īpašuma pārņemšanu Latvijas Republikas valsts īpašumā” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.).

19. Valsts un pašvaldību īpašuma tiesības uz zemes gabaliem, kas minēti likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 3.punktā, nostiprināmas zemesgrāmatā saskaņā ar pilsētas domes apstiprināto zemes ierīcības projektu, kurā ir noteiktas valstij vai pašvaldībai piederošā un piekrītošā zemes gabala robežas un platība (sk. šo noteikumu 33.7. un 33.8.apakšpunktu).

III. Zemes pieprasījumu pieņemšana un izskatīšana pilsētas zemes komisijā

20. Pilsētas zemes komisija izskata saņemtos zemes pieprasījumus un saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.pantu sagatavo lēmumu:

20.1. par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem);

20.2. par kompensācijas veidu un apmēru likumā noteiktajos gadījumos, ja īpašuma tiesības nav iespējams atjaunot bijušajās robežās vai ja īpašnieki (vai viņu mantinieki) atsakās no īpašuma tiesību atjaunošanas un vēlas saņemt īpašuma kompensāciju;

20.3. par zemes nodošanu īpašumā par maksu saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

20.4. par zemes piešķiršanu lietošanā.

Pilsētas zemes komisija savu lēmumu divu nedēļu laikā iesniedz pilsētas domē.

21. Pilsētas zemes komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

21.1. uz Valsts vēstures arhīva izsniegtu uzziņu par pēdējo ierakstu zemesgrāmatā, kā arī citiem dokumentiem, kas apliecina zemes īpašuma tiesības 1940.gada 21.jūlijā;

21.2. uz mantojuma tiesības apliecinošiem dokumentiem (dzimšanas, miršanas, laulības apliecībām un citiem) vai tiesas spriedumu par mantošanas tiesībām;

21.3. uz lēmumiem par zemes gabalu piešķiršanu, ar arhitektu saskaņotiem vai apstiprinātiem dzīvojamo māju celtniecības projektiem, pirkšanas-pārdošanas un dāvinājuma līgumiem, kā arī citiem dzīvojamās mājas īpašuma tiesības un apbūves gabala lietošanas tiesības apliecinošiem dokumentiem;

21.4. uz likumā noteiktajā kārtībā noteiktajiem aprobežojumiem (saimnieciskās darbības ierobežojumiem).

22. Atkārtotas uzziņas par bijušajiem zemes īpašumiem no Valsts vēstures arhīva jāpieprasa tikai tajos gadījumos, ja par vienu un to pašu īpašumu ir izsniegtas pretrunīgas vai nepilnīgas uzziņas. Atkārtota uzziņa no Valsts vēstures arhīva jāpieprasa valsts vai pašvaldības institūcijai, kura konstatējusi pretrunīgus datus.

Ja pretrunīgas vai nepilnīgas uzziņas izsniegtas arhīva darbinieku kļūdas vai paviršības dēļ, atkārtotas uzziņas sagatavošanas izdevumi jāsedz Valsts vēstures arhīvam, bet pārējos gadījumos — uzziņas pieprasītājam.

IV. Pilsētas plānojuma projekta izstrādāšana vai koriģēšana atbilstīgi ekonomiskās, sociālās un ekoloģiskās attīstības programmai

23. Pilsētas plānojuma projekts izstrādājams vai koriģējams saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 6.septembra noteikumiem nr.194 “Teritoriālplānošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 113.nr.).

24. Saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 6.septembra noteikumiem nr.194 “Teritoriālplānošanas noteikumi” pilsētas zemes gabalu īpašniekiem (lietotājiem) tiek noteikti būvniecības ierobežojumi un zemes izmantošanas apgrūtinājumi.

V. Zemes ierīcības projekta sastādīšana, saskaņošana un apstiprināšana

25. Zemes ierīcības projektu (tālāk tekstā — “projekts”) izstrādā Valsts zemes dienests vai tā uzdevumā — licencētas organizācijas vai zvērināti mērnieki kopīgi ar pilsētas zemes komisijas priekšsēdētāju vai viņa norīkotu pārstāvi, kā arī pilsētas (rajona) arhitektu.

26. Fiziskajām un juridiskajām personām zemes īpašuma tiesības uz zemes gabaliem pilsētas pašvaldība var atjaunot pirms projekta sastādīšanas un apstiprināšanas tikai tad, ja zemes un ēku īpašuma tiesības piekrīt vienai un tai pašai personai, ja zemes gabalu robežas dabā skaidri var noteikt pēc apbūves un plānojuma projektiem vai topogrāfiskajiem plāniem un ja bijušie zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki) un blakus esošo zemes gabalu īpašnieki piekrīt atjaunotā zemes īpašuma robežām.

27. Projekta izstrāde pamatojas uz fizisko un juridisko personu zemes pieprasījumu, attiecīgās pilsētas domes pieņemtajiem lēmumiem, pilsētas ģenerālplānu, apbūves noteikumiem un detālplānojumu.

28. Projektu var izstrādāt pilsētai vai kadastra grupai.

29. Projektā ir šādas daļas:

29.1. rakstiskā daļa — ietver paskaidrojuma rakstu, eksplikāciju, kā arī aprēķinus;

29.2. grafiskā daļa — projekta plāns mērogā 1:500 līdz 1:2000.

30. Pilsētas domē apstiprinātais projekts ir valsts zemes ierīcības dokuments un ir obligāts visiem zemes īpašniekiem un lietotājiem, kā arī pašvaldību, valsts pārvaldes, saimnieciskajām un sabiedriskajām institūcijām. Projekts ir pamatā robežu uzmērīšanai dabā un lēmuma pieņemšanai par zemes nodošanu īpašumā un lietošanā.

31. Projekta izstrādē ir šādi darba posmi:

31.1. projekta sagatavošana;

31.2. projekta izstrādāšana;

31.3. projekta saskaņošana, apstiprināšana un dokumentācijas izgatavošana.

32. Pirms projektēšanas sākšanas pilsētas administratīvo teritoriju sadala kadastra grupās saskaņā ar Valsts zemes dienesta noteikto kārtību, kādā piešķirami kadastra apzīmējumi un sastādāma kadastra karte.

33. Sagatavošanas posmā katrai kadastra grupai projekta izstrādātājs:

33.1. noskaidro, kāds ir teritorijas nodrošinājums ar topogrāfiskajām kartēm;

33.2. iepazīstas ar pilsētas ģenerālplānu, apbūves noteikumiem un detālplānojumu;

33.3. apkopo tehniskās inventarizācijas datus par to zemes gabalu robežām un platību, kuri nodoti lietošanā fiziskām un juridiskām personām;

33.4. apkopo virszemes un apakšzemes komunikāciju plānus un aprakstus;

33.5. noskaidro ar tiesību aktiem noteiktos īpaši aizsargājamos dabas objektus, kā arī īpaši aizsargājamos dabas objektus, kuru sarakstu apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

33.6. apkopo materiālus par gruntsgabalu īpašniekiem 1940.gada 21.jūlijā, to zemes plāniem, robežpunktu koordinātām un zemes platību;

33.7. noskaidro ar likumu noteiktos valsts nozīmes izglītības, kultūras un zināt-nes objektus, nacionālās sporta bāzes un to platību, kā arī valsts un pašvaldību ēkas;

33.8. noskaidro izbūvētos valsts un pilsētas nozīmes transporta infrastruktūras objektus un aprēķina to aizņemto platību:

33.8.1. ielu platību nosaka pēc teritoriālplānojumā noteiktajiem šķērsprofiliem vai arī pēc ielas ekspluatācijas elementu — brauktuvju, trotuāru, stādījumu joslu, grāvju, tehnisko joslu, paplašinājumu transporta līdzekļu pieturām — aizņemtās platības;

33.8.2. tiltu platību nosaka pēc uzbrauktuvju un nobrauktuvju joslu, braucamo daļu, trotuāru un tehnisko joslu platības;

33.8.3. tuneļu platību nosaka pēc to izbūves gabarītiem;

33.8.4. ceļu pārvadu platību nosaka pēc visu divlīmeņu un vienlīmeņa uzbrauktuvju un nobrauktuvju transporta kustības joslu, trotuāru un tehnisko joslu aizņemtās platības;

33.8.5. dzelzceļa līnijas nosaka pēc sliežu ceļu zemes joslas un atzarojumu zemes joslas, ja tie savieno ar valsts, pašvaldību un dzelzceļa īpašumiem, kā arī pēc staciju ēku, palīgēku un iekārtu teritorijas;

33.8.6. ostu robežas nosaka Likumā par ostām (Latvijas Vēstnesis, 1994, 80.nr.) noteiktajā kārtībā;

33.9. apkopo informāciju par fizisko un juridisko personu zemes pieprasījumiem, kā arī pēc to izskatīšanas pieņemtajiem zemes komisiju lēmumiem;

33.10. veic teritorijas izpēti:

33.10.1. nosaka bijušo zemes īpašumu un pašreizējā zemes lietojuma robežu saglabāšanas lietderību;

33.10.2. izpēta un iezīmē daudzdzīvokļu māju, koplietošanas būvju un ēku teritorijas un aptuveni nosaka to apkalpojošo teritoriju robežas.

34. Projektam jārada un jānodrošina fizisko un juridisko personu nekustamā īpašuma tiesību aizsardzība. Zemes gabalu izvietojumam jāatbilst racionāla teritoriālplānojuma prasībām, un tiem jābūt ar skaidri noteiktām robežām. Projektā jāatrisina šādi jautājumi:

34.1. zemes gabalu robežu un platības noteikšana to bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem);

34.2. zemes gabalu robežu un platības noteikšana Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem zemes īpašuma tiesības piešķirtas par maksu;

34.3. valsts un pašvaldību zemes īpašuma robežu un platības noteikšana;

34.4. uz cita zemes īpašuma izvietoto ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamās nomas zemes robežu un platības noteikšana;

34.5. to pašvaldības zemes gabalu robežu un platības noteikšana, kurus paredzēts nodot Latvijas Republikas pilsoņiem pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām vai nomas lietošanā, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām pastāvīgā vai nomas lietošanā;

34.6. to zemes gabalu robežu un platības noteikšana, kurus var nodot īpašumā bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) kā līdzvērtīgu zemi.

35. To zemes gabalu robežas un platību, uz kuriem paredzēts atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), projektējamas tā, lai atdotu visu zemes platību līdz trotuāram vai brauktuvei (neievērojot ielu sarkanās līnijas), izņemot likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 3.punktā minētos gadījumus, kuros īpašuma tiesības nostiprināmas valstij vai pašvaldībai.

36. Projektējot bijušo zemes īpašnieku zemes robežas, jāievēro šādi nosacījumi:

36.1. bijušie zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki) pēc 1940.gada 22.jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem (vai to daļām) nav atsavinājuši un citas fiziskās un juridiskās personas likumā noteiktajā kārtībā tās nav uzcēlušas un nebūvē;

36.2. bijušie zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki) pēc 1940.gada 22.jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem ir atsavinājuši Latvijas Republikas pilsoņiem un tie līdz 1992.gada 20.jūnijam zemi nav pieprasījuši;

36.3. uz bijušo īpašnieku zemes juridiskās personas likumā noteiktajā kārtībā uzcēlušas vai būvē ēkas un būves, kuras nav ar likumu noteiktas kā valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes vai valsts un pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti — ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas;

36.4. bijušie zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki) pēc 1940.gada 22.jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri zemi pieprasījuši līdz 1992.gada 20.jūnijam;

36.5. uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā ir uzcēluši (ieguvuši īpašumā) dzīvojamās ēkas vai arī tās būvē un zemi pieprasījuši līdz 1992.gada 20.jūnijam;

36.6. uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas šo noteikumu 36.2. — 36.5. apakšpunktā minētās ēkas un būves, kā arī valsts īpaši aizsargājamie dabas objekti.

37. Ja vecā apbūve ir saglabājusies un jauna celtniecība nav notikusi (šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minētais gadījums), īpašumā atjaunojamo zemes gabalu robežas projektē, ievērojot gruntsgabalu robežas, kādas bija 1940.gada 21.jūlijā.

38. Ja bijušie zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki) pēc 1940.gada 22.jūlija viņiem agrāk piederējušās ēkas un būves atsavinājuši Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri zemi nav pieprasījuši, vai citām fiziskām personām (šo noteikumu 36.2.apakšpunktā minētais gadījums), īpašumā atjaunojamo zemes gabalu robežas projektē saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu.

39. Ja uz bijušo īpašnieku zemes ir uzceltas šo noteikumu 36.3.apakšpunktā minētās ēkas un būves, īpašumā atjaunojamo zemes gabalu robežas neapbūvētajā daļā projektē saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu, bet apbūvētajā teritorijas daļā iespējami šādi risinājuma varianti:

39.1. zemes gabala robežas projektē, ietverot visu ēkas vai būves uzturēšanai nepieciešamo zemes platību, un, kur tas ir iespējams, saskaņo ar ēkas vai būves uzturēšanai nepieciešamajām nomas zemes robežām;

39.2. ja īpašumā atjaunojamā zemes gabala platība ir ievērojami mazāka par ēkas vai būves uzturēšanai nepieciešamo platību, tad robežas, kur tas ir iespējams, projektē pa daudzdzīvokļu ēku sekciju robežu vai ēku un būvju kompleksa atsevišķu sastāvdaļu robežu;

39.3. ja nav iespējami šo noteikumu 39.1. un 39.2.apakšpunktā minētie risinājumi, robežas projektē atbilstīgi ēkas vai būves uzturēšanai nepieciešamās nomas zemes platībai un paredz uz šo zemi kopīpašuma tiesības, kā arī nosaka katram zemes īpašniekam kopīpašuma domājamo daļu atbilstīgi bijušā īpašuma aizņemtās platības attiecībai pret kopīpašumā projektēto platību. Kopīpašuma domājamās daļas robežas projektā un dabā netiek noteiktas.

40. Ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā platība tiek noteikta un projektēta, ņemot vērā šo ēku un būvju apkalpojošo virszemes un apakšzemes komunikāciju izvietojumu, to kompaktumu un normālas funkcionēšanas nodrošināšanu. Ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo platību projektē līdz ielu sarkanajām līnijām.

41. Ja bijušie zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki) ēkas atsavinājuši Latvijas Republikas pilsoņiem (šo noteikumu 36.4.apakšpunktā minētais gadījums), īpašumā atjaunojamā zemes gabala robežas projektē saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu, izņemot zemes gabala platību, kas atrodas ēkas (būves) īpašnieka likumīgā lietošanā.

42. Ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā ir uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī tās būvē (šo noteikumu 36.5.apakšpunktā minētais gadījums), īpašumā atjaunojamā zemes gabala robežas projektē saskaņā ar šo noteikumu 34. un 37.punktu, izņemot zemes gabala platību, kāda tika piešķirta apbūvei.

43. Ja uz bijušā zemes īpašnieka zemes gabala (vai tā daļas) atrodas ar likumu noteiktie valsts īpaši aizsargājamie dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, vai ar tiesību aktiem noteiktie valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts un pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti — ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas, projektējot tiek precizētas šo objektu uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala robežas un platība. Lai nodrošinātu minēto objektu funkcionēšanai nepieciešamos priekšnoteikumus, projektējot robežas, jāņem vērā objektu galvenās apkalpojošās virszemes un apakšzemes komunikācijas, to kompaktums, kā arī apbūves noteikumi.

Ja uz bijušo īpašnieku zemes atrodas šo noteikumu 36.2. —36.5.apakšpunktā minētās ēkas un būves, īpašumā atjaunojamo zemes gabalu robežas projektē saskaņā ar šo noteikumu 37. — 43.punktu.

44. To zemes gabalu robežas un platību, kurus Latvijas Republikas pilsoņiem paredzēts nodot īpašumā par maksu, kompensējot bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) zemes vērtību Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos, projektē, ievērojot šādus nosacījumus:

44.1. zemes īpašnieki (vai viņu mantinieki) pēc 1940.gada 22.jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušajiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši Latvijas Republikas pilsoņiem;

44.2. uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā ir uzcēluši (ieguvuši īpašumā) dzīvojamās ēkas vai arī tās būvē.

45. Šo noteikumu 44.1.apakšpunktā minētajā gadījumā pašreizējam ēkas īpašniekam — Latvijas Republikas pilsonim — zemes gabala robežas un platību projektē, ievērojot viņa likumīgā lietošanā esošās zemes robežas.

46. Šo noteikumu 44.2.apakšpunktā minētajā gadījumā dzīvojamās ēkas īpašniekam — Latvijas Republikas pilsonim — zemes gabala robežas un platību projektē, ievērojot apbūvei piešķirtās zemes robežas.

47. Zemes gabalu robežas un platību, kas ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, projektē, ievērojot šādus nosacījumus:

47.1. zeme, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja valstij vai pašvaldībai, izņemot to zemi, kura zemes reformas gaitā likumā noteiktajā kārtībā piešķirta īpašumā fiziskai vai juridiskai personai tai agrāk piederējušās zemes vietā vai piešķirta fiziskai personai pastāvīgā lietošanā, vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā;

47.2. zeme, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskām vai juridiskām personām, ja šīs personas par zemi ir saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai gadījumos, ja:

47.2.1. uz šīm personām piederējušās zemes atrodas valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas (būves);

47.2.2. saskaņā ar valsts vai pašvaldību institūciju zemes reformas laikā iesniegtajiem pieprasījumiem projektā tiek paredzēti attiecīgi zemes gabali jaunu objektu celtniecībai un valsts vai pašvaldību funkciju realizēšanai;

47.3. zeme zem ēkām un būvēm, ko valsts vai pašvaldības privatizējušas vai citādi atsavinājušas.

48. Valsts un pašvaldību zemes gabalu robežas un platību šo noteikumu 47.1.apakšpunktā minētajos gadījumos projektē saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu.

49. Valsts un pašvaldību zemes gabalu robežas un platību šo noteikumu 47.2. un 47.3.apakšpunktā minētajos gadījumos projektē, ievērojot minēto objektu uzturē-šanai nepieciešamā zemes gabala robežas un platību, saskaņā ar šo objektu ap-būves projektiem vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasībām.

50. Uz cita zemes īpašuma izvietoto ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamās nomas zemes robežas un platību projektē, ievērojot šādus nosacījumus:

50.1. uz cita zemes īpašuma izvietotas individuālās dzīvojamās mājas;

50.2. uz cita zemes īpašuma izvietotas valsts un pašvaldību, kā arī citu personu dzīvojamās ēkas un būves.

51. Šo noteikumu 50.1.apakšpunktā minētajā gadījumā nomas zemes robežas un platību projektē, ievērojot apbūvei piešķirto un ēkas īpašnieka likumīgā lietošanā esošās zemes platību.

52. Šo noteikumu 50.2.apakšpunktā minētajā gadījumā nomas zemes robežas un platību projektē saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu un 39.punktā minētajiem risinājuma variantiem.

53. Lai bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem) nodotu īpašumā līdzvērtīgu zemi likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 3.punktā un likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.pantā noteiktajā kārtībā, pilsētas dome:

53.1. izveido līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondu:

53.1.1. republikas pilsētās un Rīgā — līdz 1995.gada 31.decembrim;

53.1.2. pārējās pilsētās — līdz 1995. gada 1. novembrim;

53.2. līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā ieskaitītās zemes platību precizē līdz 1996.gada 1.jūnijam;

53.3. pamatojoties uz pilsētas zemes ierīcības projektu, kompensācijas fondā ieskaita zemi, kas saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6.pantu paliek pašvaldību rīcībā zemes reformas pabeigšanai;

53.4. bijušā īpašuma vietā piešķir līdzvērtīgu zemi platībā, kuras pašreizējā kadastrālā vērtība kompensē bijušā zemes īpašuma kadastrālo vērtību, kāda bija 1940.gada 21.jūlijā.

54. No izveidotā līdzvērtīgās zemes kompensācijas fonda līdzvērtīgu zemi bijušā īpašuma vietā vispirms piešķir bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), uz kuru zemes saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 3.punktu atrodas ar likumu noteiktie valsts īpaši aizsargājamie dabas objekti vai valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti un nacionālās sporta bāzes, ja zemi īpašumā nevar atdot un bijušie zemes īpašnieki nevēlas saņemt kompensāciju.

55. Projekts nododams vispārējai apskatei vismaz divas nedēļas pirms tā saskaņošanas pilsētas zemes komisijā. Apskates vieta un laiks jāpaziņo vietējā laikrakstā.

56. Ja ieinteresētajām personām ir iebildumi pret atsevišķiem projekta risinājumiem, viņas tos rakstiski iesniedz pilsētas zemes komisijai desmit dienu laikā pēc projekta apskates pēdējās dienas.

57. Projekts kopumā un atsevišķi tā elementi darba gaitā jāsaskaņo:

57.1. ar reģionālo vides aizsardzības komiteju;

57.2. ar pilsētas zemes komisiju;

57.3. ar teritoriju apkalpojošo virsmežniecību (ja projektā ietverts valsts meža fonds);

57.4. ar Valsts zemes dienesta pilsētas (rajona) nodaļu;

57.5. ar Valsts īpašuma fondu;

57.6. ar pilsētas arhitektu.

58. Projektu apstiprina pilsētas dome.

59. Projekta oriģinālu nodod Valsts zemes dienesta arhīvā un projekta kopijas iesniedz:

59.1. pilsētas domē;

59.2. Valsts zemes dienesta pilsētas (rajona) nodaļā;

59.3. Valsts īpašuma fondā.

60. Projekts noformējams saskaņā ar Valsts zemes dienesta apstiprinātajiem norādījumiem “Par pilsētu zemes ierīcības projektu izstrādāšanu”.

VI. Zemes īpašuma tiesību atjaunošana, zemes nodošana īpašumā par maksu un zemes piešķiršana lietošanā

61. Pilsētas dome, pamatojoties uz fiziskās personas iesniegumu, zemes komisijas atzinumu, apstiprināto zemes ierīcības projektu un zemes gabala robežu plānu, saskaņā ar šo noteikumu 20.punktu pieņem lēmumu:

61.1. par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem);

61.2. par kompensācijas izmaksāšanu bijušajiem zemes īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), kuri to pieprasījuši;

61.3. par zemes nodošanu īpašumā par maksu;

61.4. par zemes piešķiršanu lietošanā.

62. Lēmumprojektu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu sagatavo pilsētas pašvaldība, iekļaujot lēmumā šo noteikumu pielikumā minēto informāciju.

63. Ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) atrodas citas personas īpašumā esošas ēkas un būves, izņemot likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 1., 2. un 3.punktā minētos gadījumus, šo ēku un būvju īpašnieks pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā saskaņā ar Civillikumu nomā zemi no zemes īpašnieka.

64. Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 22.panta otro daļu Ministru kabinets apstiprina pašvaldības noteikto pārdodamās zemes platību, kas izmantojama uzņēmējdarbības veikšanai. Ministru kabinets pārdodamās zemes platību apstiprina ar rīkojumu, ko sagatavo Valsts zemes dienests un iesniedz Tieslietu ministrija.

VII. Atjaunotā zemes īpašuma un īpašumā par maksu nodoto zemes gabalu uzmērīšana un plāna izgatavošana

65. Zemes gabalu uzmēra, pamatojoties uz apstiprināto attiecīgās pilsētas vai kadastra grupas zemes ierīcības projektu vai pilsētas pašvaldības lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā par maksu vai arī zemes piešķiršanu lietošanā.

66. Robežu uzmērīšanas mērķis ir noteikt precīzas zemes gabala robežas un platību dabā un iegūt plānu zemes īpašuma kadastrālajai reģistrācijai un tiesiskai nostiprināšanai.

67. Robežu uzmērīšanu vada Valsts zemes dienesta pilsētu un rajonu nodaļas.

68. Robežas uzmēra Valsts zemes dienesta mērnieki, kā arī zvērināti mērnieki vai organizācijas, uzņēmumi un iestādes, kas saņēmušas Valsts zemes dienesta licences šo darbu veikšanai, saskaņā ar Valsts zemes dienesta apstiprināto instrukciju.

69. Pēc robežu uzmērīšanas tiek izstrādāts zemes gabala plāns un uzmērīšanas lieta, kas glabājama Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļas arhīvā. Vienu zemes gabala plāna eksemplāru izsniedz pasūtītājam.

70. Par mērniecības darbu kvalitāti ir atbildīgs darbu izpildītājs.

71. Mērniecības darbus pārbauda Valsts zemes dienests.

VIII. Zemes lietošanas tiesību izbeigšana

72. Zemes lietošanas tiesības izbeidzamas ar pilsētas domes lēmumu, ja uz pilsētas zemi atjaunotas bijušo īpašnieku (vai viņu mantinieku) īpašuma tiesības un ja nav iesniegts pašreizējo zemes lietotāju pieprasījums par zemes nodošanu īpašumā vai pastāvīgā lietošanā.

73. Pilsētas domes lēmumā par zemes lietošanas tiesību piespiedu izbeigšanu jānorāda tiesību izbeigšanas likumīgais pamats, termiņš, kad izbeidzas zemes lietošanas tiesības, neizmantoto kapitālieguldījumu un nepabeigtās ražošanas vērtību atlīdzināšana, kā arī turpmākā zemes attiecību nokārtošana saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Lēmums par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu izsniedzams pret parakstu zemes īpašniekam un zemes lietotājam.

Lēmums par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu, ja uz pilsētas zemi ir atjaunotas bijušo īpašnieku un viņu mantinieku īpašuma tiesības, nav pamats dzīvojamo un citu ēku vai būvju uzturēšanai nepieciešamās zemes platības atņemšanai. Šī zemes platība atstājama ēku un būvju īpašnieka nomas lietošanā, bet zemes īpašniekam un ēku (būvju) īpašniekam ir pienākums nokārtot savstarpējās tiesiskās attiecības sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu saņemšanas. Pēc minētā termiņa strīdi starp zemes īpašnieku un zemes lietotāju izskatāmi tiesā.

Ministru prezidents M.Gailis
Tieslietu ministrs R.Apsītis

Pielikums

Pilsētas domes lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu iekļaujamā informācija

1. Pilsētas domes lēmuma par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu konstatējošajā daļā jānorāda:

1.1. zemes pieprasītāja vārds, uzvārds (juridiskajai personai — nosaukums) un pieprasījuma iesniegšanas datums;

1.2. tā zemes īpašuma adrese (zemes gabala numurs, kas norādīts zemes īpašuma tiesības apliecinošajā dokumentā) un kopplatība, uz kuru atjauno īpašuma tiesības;

1.3. zemes īpašuma tiesības apliecinošā dokumenta nosaukums, datums un numurs;

1.4. tā zemes īpašnieka vārds un uzvārds (arī tēva vārds, ja tas dokumentos ir norādīts), kuram zeme piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam;

1.5. zemes pieprasītāja radniecība ar zemes īpašnieku, kuram zeme piederēja 1940.gada 21.jūlijā;

1.6. īpašuma tiesības tiek atjaunotas:

1.6.1. uz mantojamo zemi;

1.6.2. uz līdzvērtīgu zemi;

1.7. zemes īpašuma tiesību atjaunošanu pieprasījušo līdzmantinieku vienošanās par sadalāmās mantojamās zemes platību;

1.8. zemes platība, par kuru kādam no līdzmantiniekiem (norāda, kuram) tiek izmaksāta kompensācija.

2. Pilsētas domes lēmuma par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu lemjošajā daļā jānorāda:

2.1. tās personas vārds un uzvārds (juridiskajai personai — nosaukums), kurai atjauno zemes īpašuma tiesības;

2.2. zemes platība, uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības (norāda, vai tā ir mantojamā zeme vai līdzvērtīga zeme);

2.3. zemes īpašuma adrese;

2.4. servitūti un nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi:

2.4.1. ar likumu;

2.4.2. ar tiesas nolēmumu;

2.4.3. ar citiem dokumentiem (norādīt, ar kādiem).

Tieslietu ministrs R.Apsītis