Indijas un Kanādas ārlietu vadītāji — Latvijas augstie viesi

Indijas ārlietu valsts ministrs — pie Valsts prezidenta

Piektdien, 1. septembrī, Indijas ārlietu valsts ministru Salamanu Kuršidu (Salaman Khurshid) pieņēma Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (1.attēlā). Sākot sarunu, prezidents izteica līdzjūtību sakarā ar atentātu, kurā bojā gāja Pendžabas štata galvenais ministrs B.Singhs.

S.Kuršids nodeva G. Ulmanim Indijas prezidenta sveicienus un pateicās par laipno uzņemšanu Latvijā. Viņi abi pārrunāja Latvijas un Indijas ekonomisko, tirdznieciības un kultūras sakaru attīstību, konstatējot, ka nav šķēršļu šo sakaru paplašināšanai un nostiprināšanai. S.Kuršids informēja par lēmumu atvērt Latvijas galvaspilsētā Indijas tirdzniecības centru Baltijā, jo Rīga tiek uzskatīta par piemērotu vietu arī tirdzniecības sakaru uzturēšanai ar citām Eiropas valstīm. Viņš arī īsumā pastāstīja par situāciju savā valstī, kā arī Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas reģionos.

Valsts prezidents, runādams par Latvijas ārējiem sakariem, uzsvēra, ka pēc neatkarības atjaunošanas pirmajos gados mūsu valsts galveno uzmanību veltīja Rietumiem, tagad pienācis laiks pievērsties Āzijas reģionam. Indijas ārlietu valsts ministrs S.Kuršids nodeva Latvijas Valsts prezidentam G.Ulmanim Indijas prezidenta ielūgumu apmeklēt Indiju. Guntis Ulmanis ar pateicību ielūgumu pieņēma.

Valsts prezidenta preses dienests

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 1. septembrī, pie Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova ieradās Indijas Republikas ārlietu valsts ministrs Salamans Kuršids (2. un 3. attēlā), kurš Latvijā ir oficiālā vizītē.

Sveicot viesus Saeimas namā, A.Gorbunovs atzina, ka šī oficiālā vizīte ir papildinājums Latvijas un Indijas attiecībām, kas veidojušās un attīstījušās savstarpējās ieinteresētības garā. Saeimas priekšsēdētājs izteica pateicību arī Indijas vēstniekam LR Paramdžitam Singham Sahai (Paramjit Singh Sahai) un vēstniecības darbiniekiem, kas daudz darījuši informācijas apmaiņā un abu valstu sadarbības tuvināšanā.

Indijas Republikas ārlietu valsts ministrs Salamans Kuršids informēja, ka šīs vizītes mērķis ir radīt pamatu turpmākai izvērstākai abu valstu sadarbībai. Mēs esam nolēmuši atvērt Latvijā tirdzniecības centru, teica S.Kuršids. Tiek plānota arī plaša kultūras apmaiņas programma, kuras ietvaros ietilptu Indijas dienas Rīgā un filmu festivāla organizēšana. Tiek domāts arī par TV programmu, kā arī universitātes studentu apmaiņu. Mēs saredzam lielas iespējas kopīgai sadarbībai, jo ir daudzas jomas, kurās varam mācīties no jums, atzina S.Kuršids. Savukārt paši varam piedāvāt dažādas sfēras, kas skar modernās tehnoloģijas — datoru un telekomunikāciju jomā. Piemēram, Indijas parlamentā katra deputāta rīcībā ir nodots dators.

Sarunas gaitā tika apspriesti arī jautājumi par parlamentu darbību, kā arī tika runāts kopīgais un atšķirīgais abu valstu vēlēšanu sistēmās.

Indijas Republikas ārlietu valsts ministrs S.Kuršids izteica domu, ka pēc vēlēšanām Latvijas parlamentāriešiem vajadzētu iepazīties ar Indijas kolēģu pieredzi, tādējādi nostiprinot divpusējās parlamentārās attiecības. Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs atzina, ka līdz šim tas ne vienmēr izdodas lielo attālumu dēļ starp valstīm, bet starptautiskajās institūcijās, kurās darbojas gan Latvijas, gan Indijas politiķi, kontakti ir aktīvi. Nobeigumā A.Gorbunovs izteica cerību, ka ministra vizītes rezultāti būs lietderīgi Indijai un noderīgi Latvijai.

Saeimas ziņu dienests

Kanādas ārlietu ministrs — pie Valsts prezidenta

Vakar, 4.septembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma pasaules otras lielākās valsts — Kanādas — ārlietu ministru Andrē Ouletu (Andre Oullet). Andrē Oulets sarunas sākumā pieminēja, ka Kanāda nekad nav atzinusi Latvijas iekļaušanos PSRS, ir praktiski atbalstījusi Latviju jau kopš neatkarības atgūšanas un tagad labprāt sniedz palīdzību. G.Ulmanis ar pateicību apstiprināja A.Ouleta teikto un uzsvēra, ka galvenais ir sekmīgi turpināt labi iesākto sadarbību. Tā kā Latvija savu nākotni saista ar Eiropas Savienību (ES), valstī nepieciešamas radikālas pārmaiņas likumdošanā un ekonomikā, te lieti noderēs Kanādas atbalsts. Kā svarīgākās nozares, kur būtu lietderīgas Kanādas investīcijas, G.Ulmanis pieminēja lauksaimniecību, zvejniecību un mežrūpniecību. Šobrīd Latvijas meži dod vienus no lielākajiem ienākumiem, tomēr mežu resursi netiek pietiekami racionāli un efektīvi izmantoti. Liela nesakārtotība un piesārņota daba palikusi pēc Krievijas armijas aiziešanas. Vides sakopšanai jau ir piedāvāti daži Kanādas projekti. A.Oulets sadarbības jomā informēja par trim konkrētiem virzieniem: pirmais — jauno virsnieku mācības, otrais — valodas apgūšanas programmas un trešais — jauniešu apmaiņa noteiktam darba vai mācību posmam. (Šādu apmaiņu Kanāda jau realizē ar Igauniju.)

Kanādas ārlietu ministrs apstiprināja, ka arī šajā jomā ir iespējama gan speciālistu palīdzība, gan kvalificētas ekspertīzes.

Sarunas gaitā tika skarti drošības politikas jautājumi, tai skaitā NATO paplašināšana. Šajā sakarā A.Oulets atgādināja Kanādas premjera Kretjena vienā no NATO galotņu konferencēm izteikto atbalstu šīs organizācijas paplašināšanai. To Austrumeiropas valstu iestāšanās NATO, kuru ekonomiskā, politiskā un militārā sistēma atbilst NATO prasībām, nevarētu tikt ierobežota. Ārlietu ministrs minēja NATO izvirzītos kritērijus, Valsts prezidents atbildēja, ka mūsu valsts jau lielā mērā atbilst šiem kritērijiem un nežēlo pūles, lai sasniegtu pilnīgu atbilstību.

G.Ulmanis akcentēja, ka pēdējā laikā tiek saasināta uzmanība uz jaunu dalībvalstu uzņemšanas iespēju NATO. Tas notiek gan Rietumvalstīs, gan Krievijā. Bažas rada atklātie paziņojumi no Krievijas amatpersonu puses par Baltijas valstu iestāšanās nevēlamību. Prezidents uzsvēra, ka būtiski ir veidot attiecības ar kaimiņvalstīm tā, lai tās tiktu uzlūkotas kā partneres, nevis kā pretinieces, lai vienas valsts rūpes par savu drošību kaimiņvalsts neuzskatītu par tās drošības apdraudējumu.

Kanādas ārlietu ministrs apliecināja savas valsts gatavību atbalstīt Latvijas virzību uz iekļaušanos ES, Pasaules tirdzniecības organizācijā un NATO.

Valsts prezidents preses dienests

— pie Ministru prezidenta

Vakar, 4.septembrī, Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar Kanādas ārlietu ministru Andrē Ouletu. Puses pārrunāja daudzpusējo attiecību jautājumus, tai skaitā gan politiskos, gan ekonomiskos. Tika spriests par Kanādas investīcijām Latvijā, eksporta un importa kontroli, Kanādas palīdzības programmām Latvijā.

Latvijas puse pateicās par Kanādas atbalstu Krievijas karaspēka izvešanas procesā no Baltijas valstīm. Kanāda bija pirmā no G–7 valstīm, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju.

Runājot par konkrētu tehnisko palīdzību, var minēt šādus sadarbības projektus: valodas mācīšanas projekts, vides attīrīšana bijušajās Krievijas karabāzēs, palīdzība muitas ierēdņu un speciālistu apmācībā cīņai ar narkotiku kontrabandu, palīdzība imigrācijas dienestam (nepilsoņu pasu izgatavošana un kontroles sistēmas radīšana). Latvijas puse pateicās par konkrēto finansiālo Kanādas palīdzību vairāk nekā 6,4 miljonu dolāru apjomā un palīdzību vides aizsardzības jomā, kā arī par atbalstu ekonomikas vadīšanas un menedžmenta apmācībai Attīstības programmas projekta ietvaros.

Puses pārrunāja iespējamo Kanādas palīdzību sadarbībai terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā. Turpmākā sadarbība varētu attīstīties eksporta un importa kontroles sistēmas kompjūtertīkla izveidošanā un nepilsoņu pasu drukāšanā.

Tika atzīmēta Latvijas puses interese Kanādas jaunās tehnoloģijas ieviešanā mūsu valsts papīra un celulozes rūpniecībā un atzīmēts, ka Latvija ir gatava atbalstīt Kanādas piedāvātos pastiprinātas nozvejas kontroles pasākumus. Tie ietver neatkarīgus nacionālos novērotājus uz kuģiem, satelīta sakaru sistēmas ieviešanu un inspekcijas pastiprināšanu.

Kanādas ārlietu ministrs augsti novērtēja Latvijas progresu ekonomikas un politikas jomā un izteica cerību turpmākās sadarbības attīstībai.

Valdības preses dienests

Kānādas ārlietu ministram Andrē Ouleam notika arī daudzpusīgas sarunas ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu (4.attēlā).

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Indijas ārlietu valsts ministra preses konferences izklāsts un Kanādas ārlietu ministra preses konferences izklāsts — rītdienas numurā