30. un 31. augusta sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 59 deputāti. Saeimas 30.-31.augusta sēdi paziņoju par atklātu. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Mēs atklājam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad, runājot par šo Bukovska kunga priekšlikumu, par šā labības reģionālās izlīdzināšanas fonda likvidēšanu, šīs sadaļas svītrošanu, jāsaka, ka pie šī jautājuma nākas atgriezties katru reizi, kad šis labības tirgus likums tiek skatīts. Ir cilvēki, kas vēlas šo reģionālās izlīdzināšanas fondu likvidēt. Tātad šis reģionālās izlīdzināšanas fonds tika izveidots 1994.gadā no atskaitījumiem no labības starpniekiem. Atskaitījumi nav jāmaksā no pašražotās produkcijas, tikai no starpnieku pakalpojumiem ir jāmaksā 3 procenti šajā fondā. Un 1994.gadā šis fonds tika izmantots Latgales rajoniem, Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajoniem — labības audzēšanas veicināšanai pagastos, kur zemes novērtējums bija zem 36 ballēm. Tātad, piemēram, Balvu rajonā no 18 pagastiem 14 pagasti saņēma šīs piemaksas no reģionālās izlīdzināšanas fonda, Daugavpils rajonā — 15 no 26 un arī citos rajonos. Krāslavas rajonā tikai 3 pagasti neietilpa šajā zemajā novērtējumā, Rēzeknes rajonā — 6 pagasti, bet pārējie saņēma. Tātad visu šo pagastu zemnieki saņēma vēl bez valsts dotācijām par labiem kvalitatīviem sējumiem 10 latu piemaksu.

Neapšaubāmi bija domāts šo fondu attīstīt tālāk, arī nolikumā bija rakstīts, ka jau šogad arī citi pagasti, kuros zemes novērtējums ir zems, piemēram, Alūksnes rajonā vai citur kaut kur, tādos nomales rajonos, kur ir zema augsnes ražība, varētu sākt saņemt. Diemžēl šogad vismaz es neesmu dzirdējis, ka šī fonda darbība tiktu kaut kādā veidā attīstīta un tālāk pilnveidota.

Otrs jautājums neapšaubāmi, kas arī palicis neatrisināts šogad, bet ko 1994.gadā valdība risināja, tas ir, piemēram, stihiskos gadījumos cietušie. Piemēram, ja pavasara plūdos izslīka ziemāju sējumi, tad 1994.gadā Labības birojs pieņēma lēmumu izsniegt bezmaksas sēklu šo lauku otrreizējai apsēšanai. Šogad pavasarī, piemēram, daudzus skāra plūdi. Ir apkopoti šie dati, bet valdība uz tiem nereaģēja. Šobrīd arī rudenī Bauskas un Jelgavas rajonā bija stihiska nelaime, tātad krusa, kas nokapāja labus sējumus, radot milzīgus zaudējumus zemniekiem, bet pat sēklas tiesa no valdības puses netiek kompensēta. Iespējams, ka arī šeit, šī fonda nolikumā ierakstot, varbūt varētu šie jautājumi tikt risināti, jo, ja mēs kompensējam noguldītājiem, ir ļoti nesaprotami, kāpēc tiem cilvēkiem, kas naudu cerēja pelnīt ar savu darbu un bija to ieguldījuši, un arī šī labība bija augusi, netiek dota nekāda palīdzība no valsts puses, kad viņus skar nelaime un rada ļoti lielus zaudējumus.

Tāpēc šī izšķiršanās ir diezgan būtiska, jo koncepcija par šo izlīdzināšanas fondu ir ņemta no daudzajām attīstītajām valstīm, kur šādas shēmas tiek lietotas, un šeit ir šī izvēle, vai mēs atbalstām tālāk šādu fonda darbību un Latgales zemnieku atbalstīšanu, kur stāvoklis ir vissmagākais, vistraģiskākais šobrīd zemes apstrādes jautājumos. Es tomēr aicinātu ļoti rūpīgi pārdomāt un neatbalstīt šo deputāta Bukovska priekšlikumu, kas nodara lielu kaitējumu un skar desmitiem tūkstošu Latgales zemnieku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es šajā jautājumā gribu teikt īsi. Šī naudiņa aiziet patiesībā uz tiem rajoniem, kuri ir tālāk no centra, no Rīgas, kur ir mazāk kapitālieguldījumu, un šeit šoreiz iet runa, kā teica tikko, par Latgali. Bet tajā pašā laikā es atkal iedomājos arī Liepājas rajonu, un man ir ļoti žēl, ka šodien es neredzu neviena saskaņas deputāta, bet tieši par viņiem balsoja un, viņi cer uz Latgali. Tad es nezinu, vai ir pareizi, ka iesniedzis cienījamais deputāts šo priekšlikumu pārsvarā saviem vēlētājiem noņemt naudu. Es uzskatu, ka tā ir liela kļūda, un aicinu jūs, cienījamie pārējie deputāti, atbalstīt, lai šie naudas līdzekļi ietu tālāk no Rīgas, tālāk no varas un naudas koncentrācijas, no mūsu skaistās galvaspilsētas Rīgas uz Latvijas perifēriju — gan uz tālo Kurzemi, gan, kā šoreiz viņa gāja, - uz Latgali. Es aicinu jūs noraidīt šī deputāta priekšlikumu. Paldies par uzmanību! (No zāles: “Uz vēl skaistāko Latgali!”)

Sēdes vadītājs. Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, nevis Zemkopības ministrija.

 

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es mazliet gribētu paskaidrot situāciju, lai jums būtu vieglāk izšķirties par balsojumu par šo labojuma punktu - likuma labojuma punktu. Tātad jūs visi zināt, ka šobrīd situācija ar subsīdijām zemniekiem ir bēdīga. Tajā pašā laikā šis reģionālās izlīdzināšanas fonds, kurš varētu atbalstīt zemniekus tieši visgrūtākos ražošanas apstākļos, tātad Latgales rajonos, darbojas un šī naudiņa šodien jau reāli ir un reāli zemniekiem tiek izmaksāta. Es esmu runājis ar vairākiem Latgales zemniekiem, viņi jau šo naudiņu ir saņēmuši. Un pie tam šim fondam ir arī zināma attīstības tendence. Piemēram, pagājušogad par katru hektāru tika maksāti 7 lati, šogad tiek maksāti 9 lati, ievērojot tos noteikumus, kuri ir, lai šo naudiņu saņemtu. Tāpat ir jauns tas šajā fondā, ka šogad zemnieki par katru iesēto labības hektāru, tātad ja viņi tagad, augustā un septembrī, iesēs ziemājus, savukārt jau šoruden saņems reālu naudiņu - 7 latus par katru hektāru. Un tāpēc es vēlreiz lūdzu Zemkopības ministrijas vārdā atbalstīt šī reģionālā izlīdzināšanas fonda saglabāšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bukovska priekšlikumu izslēgt 8.panta piekto daļu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 32, atturas - 22. Deputāta Bukovska priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu referentu — deputātu Zaščerinski -Tautsaimnieku politiskā apvienība!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Likumprojektā vēl bija Juridiskā biroja priekšlikums svītrot norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

 

J.Zaščerinskis. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Lūgums pieņemt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

 

Tagad Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Pirmais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Iesniedz Ministru kabinets. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

 

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka valdība ir sagatavojusi jaunu variantu grozījumiem likumā par valsts budžetu 1995.gadam, kas diezgan pamatīgi atšķiras no iepriekš iesniegtā, jo situācija mainījusies, es lūdzu Saeimu lemt par iepriekš Saeimai nodoto un jau pirmajā lasījumā nobalsoto grozījumu likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam” atcelšanu, lai šie jauniesniegtie grozījumi tad turpinātu savu gaitu, saskaņā ar Kārtības rulli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Es ne iebildumus, es tikai gribētu teikt, ka mani pārsteidz valdības pozīcija, jo es, gatavojoties šodienas sēdei, paņēmu arī stenogrammu, kad gāja iepriekšējo reizi šī likumprojekta apspriešana, ko Gaiļa kungs tagad lūdz atsaukt un noraidīt, atgriezt atpakaļ. Tad lielākajai daļai bija pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts ir absolūti nereāls un ka nevienu jautājumu viņš nerisina, ka turpinās darbs operatīvajā režīmā. Bet finansu ministre teica skaidri un gaiši — kas ir pret šo likumprojektu, tas ir pret stabilitāti, pret kārtību valstī, ko šī valdība grasās īstenot. Man jautājums ir Ministru prezidenta kungam — kāpēc viņš šobrīd iestājas pret kārtību un stabilitāti valstī? Bet, runājot pavisam nopietni, neapšaubāmi šis priekšlikums ir atbalstāms, tikai ir ļoti žēl, ka mēs zaudējām tik daudz laika. Jau toreiz bija skaidrs, ka, nododot atpakaļ, šī procedūra būtu ātrāka, jo nevar izlabot galīgi šķībi sašūtu žaketi, kur vairāk ir ielāpu kā pamatmateriāla. Un tad šeit ir vienīgi nožēlojams, kāpēc valdībai vajadzēja tik ilgu laiku, lai to apjaustu. Neapšaubāmi izšķiršanās par jauno budžeta projektu ir daudz grūtāka, bet šis budžeta projekts jau tiešām ir reālāks un par šo nopietni var spriest.

Tāpēc es principā arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Tikai katrā ziņā paliek neskaidrs jautājums, kāpēc, lai nāktu apgaismība, valdībai vajadzēja mēnesi šinī kritiskajā budžeta stāvoklī, kad budžets ir ļoti saspringts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Vispirms man laikam būtu jāatvainojas tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši priekšlikumus komisijai par pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, jo es arī neredzu citu, protams, iespēju, ja kabinets iesniedz un mēs izskatām šo tekstu. Pēc būtības viņš ir jauns budžets. Viņš jau ir jauns budžets, jo arī tīri praktiski iestrādāt viņu kā labojumus nebūtu iespējams. Bet līdz ar to, protams, ja mēs nododam to Budžeta komisijai, tādā gadījumā Saeimai ir jānolemj, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī, protams, atbilstoši, ka tas iepriekšējais vairs nav spēkā un līdz ar to, protams, arī visi tie iesniegumi, kas ir iesniegti. Mēs viņus nevaram izskatīt un neizskatīsim, un, protams, katram ir jāiesniedz par jaunu uz šo jauno dokumentu. Protams, mēs izsaktīsim tos Budžeta komisijā iespējami ātrākā laikā, lai sagatavotu to pirmajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Kārtības rullī tādi gadījumi ir paredzēti, kāds mums ir jāizlemj tagad. Vai Saeima piekrīt, ka Ministru kabinets ņem atpakaļ savu iesniegto likumprojektu par grozījumiem likumā par valsts budžetu 1995. gadam, kurš tika akceptēts pirmajā lasījumā, un iesniedz jaunu un mēs šo likumprojektu pieņemam un nododam izskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai? Vai nav iebildumu? Nav. Saeima līdz ar to iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam”” nodod Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

Nākamais ir likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Planku ielā 1, atsavināšanu”. Ministru kabinets iesniedz. Pret Prezidija atzinumu ir iebildumi deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli, (tarifiem)””. Iesniedz Ministru kabinets. Nav iebildumu? Līdz ar to... Ir? Gundars Bērziņš, lūdzu! Zemnieku savienība.

 

G.Bērziņš (LZS). Es ierosinātu šo likumprojektu tomēr nenodot un motivēšu, kāpēc. Tāpēc, ka manuprāt kabinets šobrīd uzliek mums darīt to darbu, kas jādara būtu tam, jo 12. panta 19. deviņpadsmitā likumā “Par muitas tarifiem” paredz: lai veicinātu tālāku tirdzniecības liberalizāciju, neapdraudot vietējo ražotāju intereses un nodrošinot vietējo resursu efektīvu izmantošanu, Ministru kabinets uz laiku līdz vienam gadam var noteikt attiecīgas muitas tarifu kvotas. Muitas tarifu kvotas piemērošanas nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Vēl — lai pārliecinātos par to, ka tas ir iespējams. Tātad šī gada 5. aprīlī ir pieņemti kabineta noteikumi nr. 88, protokols nr. 18, kur ir noteiktas arī šīm sēklām pavasarī šīs ievedkvotas, tātad, piemēram, kviešiem, kviešu un rudzu maisījumam - 2090 tonnas, rudziem - 20, miežiem - 50, auzām - 20. Šeit tiek piedāvāts, ka jau muitas tarifos šīm sēklām tiek pazemināti tarifi, pie tam ļoti īpatnēji, ar piecām zvaigznītēm ir atzīmēta atruna, ka tie tiek piemēroti saskaņā ar kaut kādiem Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabinetam likumdevējs šīs tiesības ir devis jau šodien, un, ja ir nepieciešamība un kaut kādas sēklas trūkst, tad ir tiesības Ministru kabinetam pieņemt tādus pašus noteikumus kā šie 88. noteikumi un risināt šo jautājumu, nevis tagad, beigu daļā, kad dienas kārtība jau tā mums ir pārslogota, nodarboties ar šī jautājuma skatīšanu. Jo šeit iesniegtajā Ministru kabineta priekšlikumā nav citas runas kā tikai faktiski atsevišķu graudaugu sēklām noteikt pazemināts šīs kvotas.

Un otrs jautājums. Protams, nosakot arī pilnīgi šīs kvotas, tās ir jānosaka tad, ja ir kaut kāda sēklas materiāla trūkums. Ja šīs sēklas pietiek uz vietas, tad arī šeit nav vajadzīga nekāda pazemināšana. Bet, ja ir vajadzīgas, piemēram, vasaras kviešu sēklas vai vēl kaut kādi jauni sēklas materiāli, tad kabinetam ir tiesības un pienākums arī šo jautājumu risināt, nevis iesniegt manuprāt juridiski pilnīgi nekorektu likumprojektu Saeimā izskatīšanai un darbībai trīs lasījumos.

Tāpēc, tā kā kabinets var šo problēmu atrisināt saviem spēkiem, es iesaku nenodot, noraidīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, vēl ņemot vērā, ka muitas tarifu likums, nu, vismaz divi dažādos lasījumos, jau atrodas darbā. Un šis būs vismaz trešais muitas tarifu likumprojekts, kas būs šobrīd Saeimas darbā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 8, atturas - 18. Atzinums ir pieņemts, un līdz ar to šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Iesniedz deputāti Mārtiņš Ādams Kalniņš, Rozentāls, Berķis, Lambergs un Grīnblats. Deputātiem nav iebildumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Prezidijs ir saņēmis iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 1995. gada 30.-31. augusta sēdes darba kārtībā izmaiņas un 41. punktu pārcelt aiz darba kārtības 8. punkta. Papīra taupības nolūkos nav norādīts, kas tas ir par punktu. Tie ir dažādi likumprojekti... Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Varbūt es tomēr lūgtu mainīt nevis iepriekš, bet aiz šīs sadaļas - aiz 13. dienas kārtības jautājuma. Pirms 3. augusta sēdē neizskatītajiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Jūs lūdzat balsojumu?.. (Starpsauciens no zāles: “Balsojam!”) Lūdzu zvanu! Deputāti Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ierosinājumu par izmaiņam darba kārtībā, kuras tikko jums komentēja komisijas vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to Juridiskās komisijas ierosinātās izmaiņas ir akceptētas.

Tālāk. Ilga Kreituse, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre, komisijas vārdā ierosina mainīt 1995. gada 30. augusta plenārsēdes darba kārtību un Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Eiropas līgumu” izskatīt tūlīt pēc 13. darba kārtības punkta. Nu tagad jau tur viens ir, tas būtu kā nākamais. Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to priekšlikums pieņemts.

Vai vēl ir kādi ierosinājumi par izmaiņām darba kārtībā? Nav.

Sakarā ar to, ka deputātiem izdalītajā dokumentā nr. 919 “Obligātā valsts dienesta likums” tehnisku iemeslu dēļ ir ieviesušās vairākas neprecizitātes, komisijas vārdā lūdzu to no darba kārtības izslēgt. Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

Komisija lūdz “Obligātā valsts dienesta likumu” šajā darba kārtībā svītrot.

 

 

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre, lūdzu!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis deputātes Larisas Laviņas iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu, un 28. augusta sēdē Prezidijs nolēma piešķirt deputātei Larisai Laviņai neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 29. augusta līdz 1. septembrim ieskaitot un ziņot par to Saeimai.

Sēdes vadītājs. Tātad Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, jo tas bija sēžu starplaikā, un mēs ziņojam par to Saeimai. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Atvaļinājums piešķirts.

 

Tālāk. Par deputātu amata savienošanu ar citu algotu amatu . Ir iesniedzis iesniegumu Prezidijam deputāts Aivars Kreituss. “Tā kā ar valsts akciju sabiedrības VEF akcionāru pilnsapulces 1995. gada 23. augusta lēmumu esmu iecelts par valsts akciju sabiedrības VEF prezidentu, lūdzu atļaut ieņemt šo algoto amatu, balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 10. panta otro daļu.” 10. panta otrā daļa: “Deputāts, kas iesniedzis lūgumu Prezidijam, ar īpašu Saeimas lēmumu var ieņemt algotu amatu vai sniegt profesionālus pakalpojumus.” Līdz ar to Prezidijs ir iesniedzis Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Saeima nolemj atļaut Saeimas deputātam Aivaram Kreitusam savienot deputāta amatu ar algotu darbu valsts akciju sabiedrības VEF prezidenta amatā.” Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 17, atturas - 25. Saeimas lēmums nav pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības punkts - par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juridiskā komisija. Par pilsētas tiesas tiesneša pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Juridiskā komisija ir saņēmusi iesniegumu no Ventspils pilsētas tiesas tiesneses Ilzes Fišeres ar lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar pāriešanu citā darbā. Viņa gan lūdz ar 1.septembri atbrīvot, bet par cik viņas lietvedībā vēl ir lietas, tiesas priekšsēdētāja piekrita atbrīvošanai ar 8.septembri. Es aicinu arī cienījamo Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu un atbrīvot pirms termiņa Ilzi Fišeri no Ventspils pilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās ar 1995.gada 8.septembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam! (No zāles: “Aizklāta balsošana!”) Viss ir noorganizēts. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 5. Ilze Fišere ir atbrīvota no Ventspils pilsētas tiesas tiesneses amata.

 

Nākamais — likumprojekts “Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 772! Tas ir likumprojekts “Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem”. Uz otro lasījumu bija ienācis tikai Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 4.punktu un sagatavot to kā atsevišķu likumprojektu. Komisija atbalstīja šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir sagatavots arī atsevišķs likumprojekts “Par grozījumiem Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos”. Tas ir iesniegts un kā nākamais darba kārtības punkts ir izskatīšanā. Ir lūgums atbalstīt izskatāmo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 4.septembrim ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamāo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos”. Komisijas vārdā — deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Tas ir tas likumprojekts, praktiski iepriekšējā likumprojekta 4.pants, kurš pēc Juridiskā biroja ierosinājuma tika iesniegts kā atsevišķs likumprojekts. Komisija lūdz atbalstīt tā izskatīšanu un izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Steidzamība pieņemta. Tālāk, lūdzu!

 

J.Zaščerinskis. Ir lūgums pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Vai kāds vēlas debatēs piedalīties? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstākās padomes Prezidija lēmumā “Par īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijām Latvijas Republikas lauku apvidos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis. Tā kā šie abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti, lūgums arī šim likumprojektam priekšlikumus iesniegt līdz 4.septembrim ieskaitot un izskatīšanu paredzēt 7.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu, citu priekšlikumu? Nav. Esam akceptējuši. Paldies!

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.

Jānis Bordāns - Juridiskās komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Bordāns (LC). Godātie kolēģi! Darba dokuments ir nr. 760. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā grozījumus likumā par Uzņēmumu reģistru. Blakus redakcionālas dabas jautājumiem, tādiem kā naudas summu izteikšana latos, būtiskākais jautājums šajā likumprojektā ir 4.panta papildinājums. Tas ir likumprojekta 5.punkts, kas nosaka nepieciešamību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram saskaņot savu uzskaiti ar Valsts ieņēmumu dienesta uzskaiti. Uzmanību varētu saistīt arī likumprojekta 8. priekšlikums, kur ir paredzēta iespēja veikt atskaitījumus no Uzņēmumu reģistra darbības rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, tātad zināmus atskaitījumus Uzņēmumu reģistra funkcionēšanai. Tas būtu konkrēti, izveidojot speciālu budžetu, kas būtu nepieciešams Uzņēmumu reģistra tehniskajai nodrošināšanai. Kā zināms, pašlaik ir ļoti lielas problēmas tieši ar Uzņēmumu reģistra tehnisko nodrošinājumu. Tas būtu viss.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds piedalīties debatēs? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad saistībā ar Uzņēmuma reģistru jāatceras arī, ka bija kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, kuri savā laikā tika noraidīti. Šeit tomēr arī, risinot dažas lietas, ko šeit ir mēģināts risināt, man liekas, nav risinātas dažas ļoti būtiskas lietas. Piemēram, kaut vai par Uzņēmumu reģistra datu bāzi, kas šobrīd jau vairākus mēnešus ir faktiski katastrofālā stāvoklī, kur nav iespējas vairs saņemt arī analītiskos materiālos. Jau ļoti bieži netiek publicēts reģistrēto uzņēmumu skaits, un izziņas saņemt par iepriekšējiem ir faktiski neiespējami.

Vēl viens būtisks jautājums ir par šo lietu saglabāšanu. Šeit arī ir daudzi punkti. Katrā ziņā ir runa par žurnāliem un tā, bet nekur nav stingri noteikta šo reģistrācijas dokumentu saglabāšanas kārtību. Pēc neoficiālas informācijas šobrīd nav zināma apmēram 75 lietu atrašanās vieta. It kā tās ir pazudušas, un varētu būt, ka šīs lietas ir ļoti interesantas. Tāpēc neapšaubāmi, risinot šo jautājumu, pirmajā lasījumā šeit ir ļoti daudz problēmu, turklāt daudz nopietnākas, nekā šeit tiek risinātas. Kaut vai šeit sākumā, 1.pantā, ir rādīts, kādā veidā un kas ieceļ šo Uzņēmuma reģistra galveno notāru un kā tālāk veidot šīs struktūras, bet šis pants tiek svītrots no likuma. Un tālāk īsti es neatrodu vietu, kur ļoti precīzi tas tiek pateikts. Ir runa par Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu, kur var viss kaut kas būt iekšā, bet manuprāt tomēr tas kādā veidā šis jautājums tiek risināts, ļoti precīzi jānorāda likumā. Tāpēc, neapšaubāmi uzskatot, ka pie šī likuma, ko iesniedz Juridiskā komisija, ļoti daudz vēl ir jāpiestrādā, faktiski Uzņēmumu reģistrs ir tas jautājums, kas ir jārisina.

Otrs arī būtisks jautājums, kas jāskata saistībā ar Nodokļu maksātāju reģistru, ar Iedzīvotāju reģistru, ir vienota šī reģistrācijas tīkla veidošana. Neapšaubāmi pēdējā laikā ir viena pozitīva iezīme. Informatīvais birojs, vai kā tas saucas, ar Ministru prezidentu šā vienotā tīkla veidošanai ir izveidots. Bet katrā ziņā ir informācija arī, ka šā dienesta darbība, kas vēlas veidot vienotu savstarpēji apmaināmas informācijas tīklu, pēc tam varbūt arī paplašināmu, tiek ievērojami traucēta. Tāpēc šeit arī vairākas šīs būtiskās lietas, kas ir saistībā ar šiem pārējiem reģistriem, — informācijas apmaiņa, vienota tīkla veidošana, — arī šajā likumā ir jārisina, paredzot ne tikai izsniegt informāciju, bet arī jau veidot datoru sistēmas un tā tālāk. Tāpēc, atbalstot tā izskatīšanu pirmajā lasījumā, es gribu arī, lai deputāti ar to ļoti rūpīgi iepazītos un iesniegtu savus priekšlikumus. Neapšaubāmi ir svarīgi, lai pati komisija, kas ir ļoti kompetenta juridiski, tomēr ļoti būtiski iepazītos ar šo likumprojektu un novērstu varbūt daudzas nepilnības, kas ir šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

A.Poča (LC). Godātais Prezidij un cienījamie Saeimas locekļi! Es tiešām negribu velti aizkavēt jūsu laiku, jo, kā jau izteicās deputāts Bērziņš, šis likumprojekts ir ārkārtīgi nepieciešams. Un tieši visu šo jautājumu dēļ, kurus viņš minēja. Un tas bija paredzams. Toreiz, kad mēs, Saeima, noraidījām 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, tieši tad es no šīs tribīnes paredzēju to situāciju, kāda pašlaik ir. Trīs, četri mēneši ir pagājuši, un tikai tāpēc, ka nebija šo noteikumu ar darbības spēku, šo lietu praktiski nevarēja sakārtot. Tiešām situācija ir tāda, kā Bērziņa kungs saka, ka nav iespējams savienot Uzņēmuma reģistru ar Nodokļu maksātāju reģistru, un nav šo noteikumu, kas atļautu rīkoties. Es lūdzu vairāk nediskutēt par šo jautājumu un akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai vismaz maksimāli īsā laikā šo lietu varētu sakārtot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu!

 

J.Bordāns. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 5.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Komercbanku noteikumi”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt likumprojektu “Komercbanku noteikumi” otrajā lasījumā. Pirms mēs pāriesim pie izskatīšanas pa pantiem atbilstoši Kārtības rullim, šajā gadījumā man būtu jāsniedz ziņojums par padarīto pēc pirmā lasījuma. Jo, ja jūs paņemat dokumentu nr. 918, tad jūs redzat, ka ir ļoti daudz priekšlikumu. Praktiski par visiem pantiem. Un šī darba rezultātā ir praktiski jauna likumprojekta redakcija, kura arī jums jau ir piedāvāta. Proti, ērtības labad pēc tabulas ir pievienots likums, kāds viņš izskatītos tajā gadījumā, ja jūs akceptētu Budžeta un finansu komisijā izskatītos un atbalstītos priekšlikumus, un attiecīgi kursīvā ir parādītas tās vietas, kuras ir izmainītas. Un, protams, mēs iesim pēc mana ziņojuma pa pantiem, bet vismaz Budžeta komisijā mēs vienojāmies par to, ka tā būtu daudz vieglāk (tāpēc arī mēs pievienojām šo tekstu, kas ir pieņemts pēc otrā lasījuma), protams, iesniegt deputātiem priekšlikumus uz trešo lasījumu. Tagadējā situācijā, kuru jūs zināt, mēs tūlīt pēc nodošanas kabineta “Komercbanku noteikumus” pieņēmām arī pirmajā lasījumā, lai ieekonomētu būtībā laiku. Jau ekspertīzes un laika pārbaude ir parādījusi, ka šī trīs likumprojektu pakete, kas pašlaik, tiesa, ir spēkā, ir pieņemta ļoti sasteigti un ir daudzas praktiskas problēmas. Kaut vai minam to, ka pašlaik problēmās nonākušās bankas tiesa nevar ņemt pretī, jo ir pretrunas pastāvošajā likumdošanā. Tāpēc pašlaik jūsu izskatīšanai pagaidām tiek nodots pirmais šīs paketes likumprojekts. Pie abiem pārējiem komisija vēl strādā un lems par viņu tālākvirzīšanu vai, iespējams, arī nevirzīšanu.

Tāpēc acīmredzot — pie tā mēs nonācām arī komisijā — man būtu ļoti vēlams šeit sniegt tādu zināmu ievadziņojumu, varbūt cerot, ka tas mums varētu patērēt daudz mazāk laika pie ļoti daudzajiem priekšlikumiem, kuri, protams, likumprojekta tekstā atkārtojas, jo likumprojekta teksts jau prasa savādāku pieeju nekā šāds konceptuāls ziņojums. Šī darba veikšanā Budžeta komisijā strādāja gan Latvijas valdības, gan Latvijas Bankas, gan Latvijas komercbanku asociācijas pārstāvji un finansu eksperti, un būtībā pēc tam visus to priekšlikumus izskatīja Budžeta komisija divās sēdēs, un tie ir noformēti jūsu tekstā kā Budžeta komisijas priekšlikumi.

Bet tagad pēc būtības. Kas tad ir būtiski mainījies likumprojektā “Komercbanku noteikumi”? Visas galvenās izmaiņas mēs varētu sadalīt četrās galvenajās grupās.

Pirmā no tām skar likuma regulējamā objekta paplašināšanu un arī paša likumprojekta nosaukuma maiņu.

Otrā skar kredītiestāžu uzraudzības precizēšanu un pastiprināšanu.

Trešā ir ziņu sniegšanas, kredītiestāžu darbības pārskatu publicēšanas kārtības precizējumi.

Un kā ceturto es varētu nosaukt likumprojekta formālos uzlabojumus.

Vispirms par regulējamā objekta paplašināšanu, kuras rezultātā mēs nonācām arī pie likumprojekta nosaukuma maiņas. Tādējādi laikam pati būtiskākā izmaiņa ir tā, ka tagad likumprojekts aptver ne tikai komercbankas, bet visas kredītiestādes, un līdz ar to mēs arī piedāvājam mainīt nosaukumu uz likumu “Par kredītiestādēm”. Tālāk likumprojektā termins “kredītiestāde” ir definēts atbilstoši Eiropas Savienības direktīvajām prasībām, proti, precizēts, ka kredītiestāde ir uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu no publikas noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus. Kredītiestādes Latvijā darbojas trīs galvenajās formās, Proti, ir komercbankas, tekstā mēs lietojam arī jēdzienu “bankas”, tātad pirmais - komercbankas, otrais - krājaizdevu sabiedrības un trešais - ārvalstu banku nodaļas (filiāles).

Nākamais būtiskais precizējums ir tas, ka komercbanku minimālā dibināšanas pamatkapitāla lielums ir saskaņots ar Eiropas Savienībās direktīvās noteikto pamatkapitāla lielumu, proti, 5 miljoniem ekiju, un reģistrētajām bankām šī pamatkapitāla prasība ir jāizpilda līdz 1999.gada 31.decembrim, tātad līdz šā gadsimta beigām. Savas nodaļas jeb filiāles Latvijā var atvērt tikai tās bankas, iet runa par ārvalstu bankām, kuru pamatkapitāls ir ne mazāks kā 5 miljoni latu jau pašreizējā laikā.

Tālāk — kas par kredītiestāžu uzraudzības pastiprināšanu ir likumprojektā iestrādāts? Ir paredzēts, ka, ja auditoru ziņojums par kredītiestādes gada pārskatu ir ar piezīmēm, tad kredītiestāde dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku.

Tālāk ir precizēts, ka kredītiestādes gada pārskatam jābūt pārbaudītam saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaužu standartiem un likumu “Par kredītiestādēm”. Auditoriem ir jāpārbauda, vai kredītiestāde ievēro prasību, ka tai jāinformē Latvijas Banka par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību. Ja auditori ir konstatējuši trūkumus šīs prasības ievērošanā, tad auditoriem par to jāinformē kredītiestādes vadība un Latvijas Banka.

Tālāk pastiprināšanas virzienā likumprojektā ir precizēts, kādi bankas nosacījumi kredītiestādēm jānodrošina, lai saņemtu Latvijas Bankas licenci banku operāciju veikšanai, un kādas personas nevar būt kredītiestādes padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāji un locekļi.

Tālāk, ņemot vērā jau gūto pieredzi banku uzraudzības procesā, ir paredzēts, ka Latvijas Banka nosaka tās valstis un teritorijas, kurās reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām, lai īpašumā iegūtu banku akcijas, ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja. Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības papildinātas ar tām prasībām, kuras ir specifiskas krājaizdevu sabiedrībām. (Zālē liels troksnis. Deputāti sarunājas savā starpā.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Lūgsim kolēģus deputātus katrā ziņā būt klusākiem, ja ne citādi. Lūdzu!

 

O.Kehris. Tālāk ir precizēts likumprojekta 43.pants, nosakot, ka vienbalsīgs kredītiestādes valdes lēmums ir nepieciešams tikai gadījumos, kad kredīti tiek izsniegti personām, kuras saistītas ar kredītiestādi un kredīta kopsumma pārsniedz 1000 latu. Noteikta arī informācijas sniegšanas kārtība Latvijas Bankai par šiem kredītiestādes darbiniekiem izsniegtajiem kredītiem. Ņemot vērā reālās izziņas iespējas un arī to, ka tas nav pretrunā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ir sašaurināts likumprojekta 29.panta ceturtajā apakšpunktā noteikto ar kredītiestādi saistīto personu radniecības loks, nosakot, ka šis loks ir laulātie, vecāki un bērni, nevis laulātie ,radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

Ņoti būtisks papildinājums ir tas, ka likumprojekts papildināts ar jaunu nodaļu, kura saucas “Ierobežojumi kredītiestādes saistību izpildei”. Šādas nodaļas ir virknē citu valstu likumos par bankām. Pamatīgi darba grupā tika izanalizēta Šveices likumdošana, un jaunizveidotajā nodaļā ir paredzēts, ka kredītiestāde var lūgt Latvijas Banku noteikt kredītiestādes saistību izpildes ierobežojumus, ja notiek pārmērīga un ilgstoša noguldījumu aizplūde no šīs kredītiestādes, tomēr tā var veikt procentu maksājumus par noguldījumiem visu ierobežojuma laiku, un būtībā tas arī paredz to, ja visi auditu slēdzieni, protams, ir pozitīvi par šo banku.

Tālāk es vēl nedaudz pakavētos pie ziņu sniegšanas un kredītiestāžu darbības pārskata publicēšanas kārtības precizēšanas. Šeit būtiski ir pilnveidota tā likumprojekta daļa, kura saistīta ar informācijas sniegšanu, tas ir, likumprojekta 54., 55. un 56.pants. Likumprojektā ir noteikts, ka kredītiestāde ziņas par personu kontiem un veiktajām operācijām var sniegt divos gadījumos - pirmkārt, pašām personām un to pilnvarotajiem likumīgajiem pārstāvjiem un, otrkārt, valsts institūcijām tādā apjomā, kas nepieciešams to funkciju veikšanai. Šīs valsts institūcijas ir tiesa, prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole. Kredītiestāde ziņas valsts institūcijām var sniegt tikai tad, kad tā saņēmusi rakstisku pieprasījumu, kurā norādīta kontrolētāja pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši konkrētā likuma prasībām. Likumprojektā noteikta personu atbildība par ziņu izpaušanu atklātībā vai personām, kam nav tiesību saņemt šādu informāciju. Tieši arī šo likumprojekta daļu, protams, mēs uzskatām par ļoti svarīgu mūsu banku konkurences un attīstības nolūkā. Un likumprojekts ir papildināts ar trīs pilnīgi jauniem pantiem par kredītiestādes gada pārskata publicēšanu. Tie paredz, ka kredītiestādes pilnam gada pārskatam jābūt brīvi pieejamam kredītiestādē ne vēlāk kā nākošā gada 1.aprīlī un kredītiestādei jānodrošina iespēja jebkuram interesentam saņemt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz pavairošanas izdevumus. Tāpat kredītiestādes gada pārskata bilance un auditoratzinums ne vēlāk kā nākošā gada 1.maijā publicējams Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tām bankām, kurām atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, minētajā laikrakstā jāpublicē arī visu trīs ceturkšņu noslēdzošās mēneša bilances un peļņas un zaudējumu rādītāji. Tas nozīmē, ka ik pēc trīs mēnešiem bankām, kuras pieņem fizisko personu noguldījumus, ir jāpublicē “Latvijas Vēstnesī” šī informācija.

Un noslēgumā — par likumprojekta formālajiem uzlabojumiem. Proti, likumprojektā pēc komisijas domām ir uzlabots nodaļu un pantu izvietojums, panākot secīgu likumprojekta izkārtojumu. Un līdz ar to ir izveidotas jaunas nodaļas, proti, “Likumā lietotie termini” un “Būtiska līdzdalība”.

Līdz ar šī likumprojekta pieņemšanu spēku zaudētu Latvijas Republikas likums “Par bankām”, kur nebija paredzēti vai bija, nianses ir piemirsušās, varbūt kabinetā redakcijā... Jo lombardi nav kredītiestādes. Bija problēma, kā tiek regulēta tieši lombardu darbība, jo uz pārējām, kā jau es teicu,— gan uz ārzemju banku filiālēm, gan uz krājaizdevu sabiedrībām — attieksies tieši šis likums. Lombardi nav kredītiestādes, bet gan būtībā finansu institūcijas atbilstoši arī Eiropas direktīvām, jo tie nepiesaista noguldījumus no publikas un Latvijas Banka, nenodarbojas ar lombardu uzraudzību.

Un pēdējais — ir mēģināts uzskaitīt tos pantus, kuri nav attiecināmi uz ārvalstu banku nodaļām (filiālēm) un krājaizdevu sabiedrībām. Šo pantu uzskaitījumu varēs precizēt tikai tad, protams, kad likumprojekts jau būs sagatavots trešajam lasījumam.

Tie, godātie kolēģi, bija komentāri par visu likumprojektu kopumā, kuri, es ceru, jums varbūt palīdzēja gūt pārskatu par to likumprojekta redakciju, kāda viņa ir pašlaik. Un līdz ar to mēs varētu pāriet pie iesniegto priekšlikumu izskatīšanas, kur ar jūsu atļauju es ietu uz priekšu varbūt diezgan ātri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Kehra kungs ļoti plaši un detalizēti izskaidroja lietas būtību. Es domāju, ka šī likumprojekta iziešana otrajā lasījumā tiešām pa pantiem aizkavētu mūsu tālāko darbību. Mans ierosinājums būtu, ka mēs varētu pieņemt komisijas izstrādāto otrā lasījuma likumprojektu kā veselu un iesniegt savus labojumus uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Tiešām mēs varam visi pateikties komisijas vadītājam par ļoti plašo un ļoti vajadzīgo ziņojumu, bet tiešām tādas lietas Kārtības rullis neparedz, un, tikai pateicoties tam, ka Aivara Endziņa nav zālē, arī neatskan varbūt pamatoti iebildumi. Bet, godātie deputāti, tomēr tādas tiesības man nedod Kārtības rullis un jums kā deputātiem arī nedod iespēju ierosināt to darīt man, tāpēc vajadzētu varbūt rīkoties tādā veidā, ka komisijas vadītājs īsumā apstātos pie katra panta, jo tur tiešām ir atbalstīti visi priekšlikumi, un es varbūt tiešām jums nemitīgi neatgādinātu, vai jums ir iebildumi vai nav iebildumu, bet es ļoti uzmanīgi vērotu zāli un, līdz ko kādam deputātam būs kādi iebildumi vai viņš vēlēsies runāt debatēs par attiecīgo pantu, kurā ir iesniegts labojums, tad to darīsim. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu mainīt nosaukumu uz nosaukumu likumprojekts “Par kredītiestādēm”. Tālāk komisija ir atbalstījusi savus priekšlikumus šī likumprojekta 1.pantam, kas ir izklāstīti pirmajā lappusē, un līdzīgi priekšlikums 2.un 3.pantam, kas ir izklāstīts pirmajā un otrajā lappusē. Un arī trešajā lappusē.

4.pantā arī ir atbalstīta komisijas redakcija. Arī 5.pantā ir atbalstīta komisijas redakcija. 6.pantā nav nekādu grozījumu. 7.pantā ir atbalstīts mūsu priekšlikums svītrot 7.pantu. Līdzīgi 8.pants tiek svītrots. Arī 9.pants. Un šeit, kā jau es minēju ievadziņojumā, ir priekšlikums papildināt otro nodaļu “Vispārīgie jautājumi” ar jauniem pantiem, kas ir izklāstīti 5.lappusē un 6.lappuses augšējā daļā. Līdz ar to mēs pārejam pie otrās nodaļas, un, proti, 10.pantā ir atbalstīti komisijas priekšlikumi. Līdzīgi arī 11., 12., 13....

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu, atgriežamies pie tā panta, par kuru jūs gribat debatēt!

 

M.Ā.Kalniņš (LZS). Priekšsēdētāja kungs! Man ir iebildumi pret jauno pantu, kurš skan... 7.lappusē pēc 12.panta iekļaut divus jaunus pantus... “Krājaizdevu sabiedrības minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam 50 tūkstošiem ekiju”. Šodien tā problēma ir tāda, ka mūsu krājaizdevu sabiedrības nīkuļo un, lai nogalinātu vēl nedzimušo bērnu, šie panti būs efektīvi. Mums vajadzētu padomāt, kas ir mainījies apstākļos, kādi bija apstākļi Latvijā pirms Otrā pasaules kara, kad krājaizdevu sabiedrības zēla un plauka, kad viņas varēja dot svarīgu pienesumu kredītu gūšanai mazajiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem, amatniekiem, un kādi ir apstākļi ir šodien. Būtībā tas svarīgākais ir tas finansiālais slogs, lai nodibinātu pieticīgu kredītorganizāciju, kura pēc dažiem gadiem varētu būt kaut kāds nozīmīgs faktors. Un otrs ir arī banku nodokļu likuma attiecināšana uz krājaizdevu sabiedrībām, kas ir cits jautājums. Bet es gribētu piebilst par šo ārkārtīgi augsto summu. Tas nozīmē, ka praktiski tādas sabiedrības organizācijas, kādas ir minētas kā tiesīgas nodibināt kredītsabiedrības jeb krājaizdevu sabiedrības, vienkārši to nevarēs atļauties un tādēļ vēl turpmāk arī nebūs krājaizdevu sabiedrību zelšana un plaukšana. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo pantu. Jā, lūdzu, deputāts Bresis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

V.E.Bresis (TPA). Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas ir tiešām interesants moments un Mārtiņš Ādams Kalniņš pareizi ieteica mums apstāties un padomāt par šo jautājumu, jo patiešām šodien mēs zinām, ka ir tāda kustība valstī, kad grib dibināties daudzas zemnieku krājaizdevu sabiedrības. Praktiski tās būtu tādas nelielas krājaizdevu sabiedrības, kuras, teiksim, apkalpotu dažus pagastus vai varbūt arī pusi rajonu citā vietā. Un pašreizējā bankas nostāja ir tāda, ka, lai nodibinātu tādu krājaizdevu sabiedrību, ir nepieciešami 5000 latu pamatkapitāla. Nu, un, protams, tālāk var arī piesaistīt citu... Faktiski tie 5000 latu ir fizisko personu ieguldījums, un tālāk, protams, var arī piesaistīt citu — gan juridisko, gan fizisko personu — kapitālu. Es domāju, ka, noteicot šādu robežu — 50 tūkstošu ekiju ekvivalentu —, protams, šādas zemnieku kooperatīvās sabiedrības vairs nevarēs veidoties, tāpēc es domāju, ka, varbūt principā piekrītot, vajadzētu domāt par to, kā varētu veidoties šīs nelielās zemnieku krājaizdevu sabiedrības. Varbūt veidot kaut kādu gradāciju un atrunu šajā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Neapšaubāmi šis krājaizdevu sabiedrību jautājums ir ļoti aktuāls, tikai es gribētu varbūt pastāstīt, ka darba grupā es arī piedalījos, kad gāja darbs pie šī likumprojekta. Tur ļoti rūpīgi tika šis jautājums izanalizēts. Un šobrīd no četrām reģistrētajām krājaizdevu sabiedrībām trīs jau praktiski nodarbojušās ar nekorektu darbību un ir bankrotējušas. Krājaizdevu sabiedrībām drošības jautājums ir tikpat svarīgs kā bankām. Pašreiz tātad tikai viena krājaizdevu sabiedrība funkcionē kaut cik normāli un droši. Pārējās vairāk nodarbojās ar līdzekļu savākšanu un izmantošanu dažādiem neparedzētiem mērķiem, un to mēs nevaram arī nerespektēt, jo te tika savākta šo cilvēku nauda. Un vēl būtiskākais, ka šeit ir pretimnākšana. Teiksim tā, ja mēs ejam uz Eiropas sistēmu, tad Eiropas direktīvās cik ir bankas kapitāls, es neesmu piezīmējis un šobrīd vairs precīzi neatceros, bet krājaizdevu sabiedrībām šis kapitāls tiek prasīts ļoti augsts vai nu pusmiljons vai miljons ekiju. Un jau tā mēs nācām ļoti pretī un ievērojami, ņemot vērā Latvijas apstākļus, samazinājām līdz 50 tūkstošiem ekiju, jo tomēr tas arī ir saistīts ar to cilvēku, kas iesaistās šajās krājaizdevu sabiedrībās, drošību. Pirmām kārtām tā ir sistēma, kas ir ļoti svarīga un civilizētās valstīs dod lielu ieguldījumu gan tautsaimniecības, gan mazos kreditēšanas jautājumos, bet neapšaubāmi šai sistēmai ir jābūt arī drošai, lai nebūtu ļaunprātīgas līdzekļu izmantošanas. Tāpēc šis 50 tūkstošu ekiju slieksnis nav tas augstākais. Pie tam jau šobrīd tas tiek prasīts tikai jaundibinātajām sabiedrībām, un viņš varētu tikt kāpināts. Tāpēc es domāju, ka mums ir jārūpējās pirmkārt par drošību, negaidot, kamēr masveidā tiks nodibinātas nedrošas krājaizdevu sabiedrības, tiks izsaimniekoti atkal līdzekļi un atkal Saeimā mums būs jālemj, kā šiem cilvēkiem atlīdzināt zaudējumus. Tāpēc es tomēt aicinu izšķirties par šo summu, jo tā jebkurā gadījumā, salīdzinot ar tām pašām civilizētajām sistēmām, ir pretim nākšana.

Protams, šeit Kalniņa kungs skāra citus jautājumus, nodokļu politiku attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām, kas ir citos likumos jārisina un kur ir tiešām loģisks risinājums par peļņas nodokli krājaizdevu sabiedrībām, bet tas ir cita likuma objekts, un, iesniedzot šos priekšlikumus un skatot uzņēmumu ienākuma nodokli, šo jautājumu neapšaubāmi mēs varam risināt pozitīvi. Bet šajā gadījumā es tomēr aicinātu atbalstīt šo darba grupas akcentēto un Budžeta un finansu komisijas iesniegto priekšlikumu, jo tas ir vērsts uz šīs sistēmas drošību un stabilitāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš otrreiz. Lūdzu, piecas minūtes!

 

M.Ā.Kalniņš (LZS) . Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mans cienījamais kolēģis Bērziņa kungs nezina kredītsabiedrības vai krājaizdevu sabiedrības un nepazīst tās, un nezina arī, no kā nāk drošība tur. Tāda drošība nāk nevis no tā, cik liela summa ir paģērēta kā pamatkapitāls, bet nāk no tā, kādus cilvēkus izrauga par atbildīgajiem darbiniekiem un kādas soda sankcijas paredz par šo amatu nepareizu vai nelietīgu izmantošanu. No tā nāk tā drošība. Un tas, ka šodien ir tikai, kā viņš minēja, četras kredītsabiedrības jeb krājaizdevu sabiedrības, no kurām tikai viena kaut cik darbojas, pierāda to, ka apstākļi ir tādi, kas neveicina šo krājaizdevu sabiedrību zelšanu, plaukšanu un arī veidošanos. Un tas, ka notiek it kā kādu līdzekļu izsaimniekošana dažās šajās vairāk vai mazāk nefunkcionējošās krājaizdevu sabiedrībās, tikai pierāda to, ka tie likumi attiecībā uz pārraudzību un uz soda sankcijām par nelietīgu amatu izmantošanu ir nepiemēroti, kā tie bija komercbankām. Un tur ir meklējama šī vaina, nevis tajā pamatkapitāla summas lielumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt par šo pantu? Nevēlas. Tad debates beidzam. Lūdzu referentu, un balsosim!

 

O.Kehris. Godātie kolēģi un vispirms Kalniņa kungs! Man būtu nu sekojošs priekšlikums, ka būtu manuprāt labi, ja mēs varētu šeit iztikt, protams, ja Kalniņa kungs tam piekritīs, bez balsošanas, jo Kalniņa kungs jau pēc būtības neiebilst par to, ka šāds pants ir nepieciešams. Protams, pants, kurā tiek reglamentēts krājaizdevu sabiedrības minimālais dibināšanas kapitāls, nenoliedzami visā likumprojektā ir nepieciešams. Viņš iebilst pret summu, es saprotu, pret šo summu - 50 tūkstoši ekiju, un es pieņemu, ka šī summa var tikt diskutēta, jo principā darba grupā tik tiešām par to bija diskusijas, tika minēta tā prakse, kura jau Latvijā ir un kura nav pārāk laba. Bet var jau piekrist tam, ka galvenais iemesls problēmām vai vienīgais atrisinājums jau, protams, nav zemāks vai augstāks šis minimālais dibināšanas pamatkapitāls... Bet manuprāt būtu tiešām vēlams, lai tiktu pamatots un iesniegts kāds cits, un tad varētu to komisija izskatīt uz trešo lasījumu un, ja neatrastu vienošanos, tad mēs balsotu šeit trešajā lasījumā. Bet pašlaik, kā es saprotu, mums nav šeit citu skaitļu, ko likt iekšā. Tas laikam arī nav īsti saskaņā ar procedūru iespējams, bet pats pants kā tāds, kurš nav bijis otrajā lasījumā... pirmajā lasījumā, kad bija savādāks nosaukums, pats pants pēc būtības būtu nepieciešams. Manuprāt būtu labi, ja Kalniņa kungs piekristu tam, protams, ka pašreizējā brīdī tad viņš paliktu šajā redakcijā, bet trešajā lasījumā mēs varētu diskutēt par summu.

Sēdes vadītājs. Šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosinājusi un pēc tam arī pati akceptējusi: pēc 12. panta iekļaut divus jaunus pantus. Un tā kā tie ir konkrēti priekšlikumi, kuri ir tapuši pēc pirmā lasījuma, tad, kā es sapratu, Mārtiņš Ādams Kalniņš lūdz balsot par viņiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - pēc 12. panta iekļaut divus jaunus pantus 7. lapaspusē: “Krājaizdevu sabiedrības minimālajam dibināšanas pamatkapitālam ir jābūt ekvivalentam 50 tūkstošiem ekiju”, un tālāk, lūdzu, teksts jums ir. Lūdzu, balsosim par šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 8. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu tālāk!

 

O.Kehris. 13. pantā komisija ir lēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. 14. pantā arī ir lēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. 15. pantā ir atbalstīti divi mūsu priekšlikumi. 16. pantā arī komisija lēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. 17. pantā ir lēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. 18. pantā lēmusi atbalstīt savu priekšlikumu. 19. pantā ir atbalstīti divi priekšlikumi šim pantam. 20. pantā ir atbalstīti četri priekšlikumi, kas izstrādāti mūsu komisijā. 21. pantā atbalstīts priekšlikums svītrot šo pantu, 22.pantā atbalstīts mūsu komisijas priekšlikums... Ir vairāki, šeit ir 22. pantā, priekšlikumi, ko komisija lēmusi atbalstīt, tie ir izklāstīti 9. un 10. lappusē. 23. pantā komisija lēmusi atbalstīt savus priekšlikumus.

Līdz ar to mēs esam pie trešās nodaļas - “Komercbanku darbību regulējošās prasības”, un šeit jau mainās nosaukums, kuru komisija lēmusi atbalstīt. 24. pantā ir atbalstīts komisijas priekšlikums. 25. pantā atbalstīts komisijas priekšlikums svītrot. 26. pantā atbalstīts komisijas priekšlikums, 27. pantā komisijas priekšlikums atbalstīts, 28. pantā, 29. pantā atbalstīts priekšlikums svītrot, 30.pantā atbalstīts priekšlikums svītrot, 31.pantā redakcionāls priekšlikums atbalstīts, 32.pantā arī redakcionāls, 33.pantā redakcionāls, 34. , 35., 36., 37...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, klusāk!

 

O.Kehris. ... kas saistīti ar terminoloģijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Tuvāk mikrofonam, lūdzu!

 

O.Kehris. 37.pantā ir atbalstīti divi komisijas priekšlikumi. 38.pantā atbalstīts komisijas priekšlikums, 39.pantā komisijas priekšlikums atbalstīts, 40., 42.pantā atbalstīts komisijas priekšlikums, 43. pantā komisijas redakcija atbalstīta, 44.pantā redakcionāli uzlabojumi atbalstīti, 45. pantā terminoloģijas nomaiņa veikta, 46. pants izteikts jaunā redakcijā, 47. pantā atbalstīti divi komisijas priekšlikumi, 48. , 49., 50. un 60. pantā ir redakcionālas nomaiņas atbalstītas.

Un mēs esam pie ceturtās nodaļas — “Komercbanku un klientu attiecības”.

Sēdes vadītājs. 15. lapaspuse.

 

O.Kehris. Šeit 52. pantā un 53. - redakcionālas nomaiņas, kas atbalstītas. 54. pantā jauna Budžeta komisijas redakcija atbalstīta. 55. pantā ir pilnīgi jauna redakcija atbalstīta, 56. pantā atbalstīti ir divi priekšlikumi, 57. pantā un 58. pantā - redakcionālas nomaiņas. 59.pants ir būtībā jauns pants, jauna panta redakcija, divi priekšlikumi atbalstīti, 60. pantā, tāpat 61., 62.pantā ir redakcionālas izmaiņas.

Piektā nodaļa “Grāmatvedība un gada pārskats”, 18. lapaspuse. Šeit 63., 64., 65., 67., 68. pantā ir redakcionāli labojumi, līdzīgi arī 69., 70., 71., 72. pantā ir redakcionālas izmaiņas, 73. pantā komisija lēmusi atbalstīt savu priekšlikumu... jā, divus savus priekšlikumus būtībā. 74. ir redakcionāli labojumi, 75. pantā komisija ir lēmusi atbalstīt savu redakciju, 77. - redakcionāli labojumi, 78. ir būtiski jauni papildinājumi, ko jau es minēju ievadziņojumā un kas izklāstīti četros jaunos priekšlikumos. 79. , 80., 81., 82. un arī 83. un 84. pantā ir redakcionāli labojumi. Līdzīgi arī 85., 86. ir redakcionāli labojumi... 86. trešais apakšvirsraksts mainās, kur komisija atbalstījusi savu priekšlikumu. 87. pantā arī ir būtībā redakcionāli labojumi, un 88. pantā ir atbalstīti komisijas priekšlikumi, 89. - nav priekšlikumu, 90. pantā, 91. pantā ir redakcionāli priekšlikumi, 92. pantā atbalstīts komisijas priekšlikums, komisija lēmusi to atbalstīt, 93. pantā ir redakcionāls labojums, 94. - gan redakcionāls labojums, gan pēc būtības viens priekšlikums, 95. pantā ir būtībā redakcionāli uzlabojumi un arī precizēti panti, kuri neattiecas uz ārvalstu nodaļu (filiāli).

Un mēs esam 24. lappusē, kur ir izklāstīts jauns pants, par kuru es minēju... jauni panti, būtībā jauna nodaļa, proti, “Ierobežojumi kredītiestāžu saistību izpildē”, kuru būtību es pamatoju jau ievadziņojumā, un komisija ir lēmusi iekļaut šo nodaļu likumā. Tas skar pantus no 97. līdz 109.

Un mēs esam 25. lapaspusē pie pārejas jautājumiem...

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumi...

 

O.Kehris. Pie pārejas noteikumiem, jā, kur ir atbalstīti septiņi mūsu komisijā izstrādāti priekšlikumi.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši šo likumprojektu pa pantiem, un es atgādinu, ka, ja mēs nobalsosim par viņa pieņemšanu, tad šīs tabulas beigās ir jau nodrukāts likumprojekts tāds, kāds viņš būtu pieņemts pēc otrā lasījuma, un ērtības labad ar šo tekstu varētu strādāt, lai iesniegtu trešajā lasījumā priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jā, paldies komisijai par tām ērtībām, ko jūs esat sagādājuši, un ka esat domājuši par mums, deputātiem, kā tālāk mums strādāt. Bet tagad lūdzu zvanu! Godātie deputāti, es negribētu jūs saukt uzvārdā, bet nu tomēr nāciet... nāciet... Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Komercbanku noteikumi” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 4. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu referentu!

 

O.Kehris. Jā, mēs komisijā apspriedām, ka divas... acīmredzot divas nedēļas no šodienas būtu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Divas nedēļas no šodienas... tad būtu 13., ja es pareizi rēķinu... nē... jā, 13. septembris.

 

O.Kehris. Jā, tas būtu 13.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts priekšlikums.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies! Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Reģistrācija!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodienas sēdē pulksten 15.29 nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu. Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātā Saeima! Pieci deputāti, no kuriem kā pirmā ir parakstījusies deputāte Sāmīte, tad vēl Zvaigzne un citi, ir iesnieguši “Grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Šie labojumi paredz samazināt apliekamo ienākumu komercbankām par izdarīto maksājumu summu Banku aģentūras fondos, ja tādi tiks izveidoti. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai tiktu nodrošināta komercbanku darbība, jo šie maksājumi var būt arī pietiekami apjomīgi un tiem būtu jābūt, būtībā pirmspeļņas aprēķina, nevis pēc tam. Budžeta komisija, saņemot šo priekšlikumu, ko arī paskaidroja finansu ministre, uzskatīja, ka pēc būtības tas ir vienotas likumprojektu paketes... nevis vienotas, bet šīs kopējās banku paketes sastāvdaļa. Un, tā kā tie likumprojekti ir pieņemti pirmajā lasījumā, tad mēs arī aicinām pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā. Tiesa gan, jā, man ir laikam jāatvainojas, jo tas ir rakstīts mūsu komisijas lūgumā, ka mēs lūdzam šos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izskatīt kā steidzamus. Mums laikam šis mūsu lūgums būtu jābalso, pirms mēs izskatām to pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēlas runāt kāds par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 7. Steidzamība pieņemta. Tālāk, lūdzu! Jūs aicināt pieņemt pirmajā lasījumā?

 

O.Kehris. Jā, es aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šīs izmaiņas 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 7. Pieņemts.

 

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt arī šīs pašas divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Tātad 14. septembris.

 

O.Kehris. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kad jūs otro lasījumu ierosināt? Jo steidzamība ir pieņemta.

 

O.Kehris. 20. septembrī. Nē, varētu būt... Mums jānosaka diena. Tātad varētu būt 27.septembrī.

Sēdes vadītājs. Varbūt tad vienu dienu pielieciet vēl, lai būtu 28.

 

O.Kehris. 28.septembrī.

Sēdes vadītājs. Nav citu priekšlikumu? Pieņemts.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs! Jūsu jautājums pēc kārtas ir 41., un ir daudzi nosaukumi. Jūs šeit sniedzāt deputātiem skaidrojumu par sekretariāta kļūdām, tāpēc, lūdzu, ziņojiet par visu pēc kārtas!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.926. Šajā dokumentā ir komisijas pavadvēstule, kur uzskaitīti visi Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi dažādos laika posmos, kā arī blakus pievienota Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja parakstīta vēstule, ar kuru viņš lūdz Juridisko komisiju pārņemt savā pārziņā tos grozījumus, kas bija nodoti šai komisijai un kas arī ir izgājuši pirmo lasījumu. Tāpēc tālāk, jau nākošajā lapaspusē, Juridiskā komisija vispirms ierosina cienījamai Saeimai apvienot jeb atbalstīt komisijas priekšlikumu apvienot visus šos noteikumus vienā likumā, proti, “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” . Tas ir viens. Un otrs ir “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību”” . Tātad mēs ierosinām visus šos grozījumus, kuri ir izgājuši pirmo lasījumu, apvienot divos likumprojektos. Jo viens skar tieši grozījumus likumā un otrs — Augstākās padomes lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību, tāpēc vienā tos izskatīt nevar.

Tālāk. Jau sākot ar otro lappusi, ir šis pirmais likumprojekts, kurā ir apvienoti četri kabineta noteikumi un komisijas ierosinājumi. Un šā dokumenta pēdējā lapaspusē - 16. lapaspusē — ir otrais, kur ir šis priekšlikums par grozījumiem lēmumā. Ja cienījamā Saeima to akceptē, tad mēs varētu iet jau tālāk konkrēti pa priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Bet tagad, lūdzu, sauciet dokumentu numurus, lai deputāti...

 

A.Endziņš. Dokumenta nr. 926. Lappuse — otrā. Tur ir “Likuma tekstā lietotie termini”. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumā lietoto terminu uzskaitījumu ar terminu “nepilsonis”, lai saskaņotu šo likumu ar Saeimas pieņemto likumu par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav ne Latvijas, ne kādas citas valsts pilsonības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš . Nākamais priekšlikums ir pie 7.panta, kur deputāti Meierovics, Ritenis, Virsis, Oļģerts Pavlovskis un Indulis Bērziņš ierosina izslēgt vārdus “ja uzturēšanās Latvijā ir ilgāka par trim mēnešiem”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un izsaka pantu jaunā redakcijā, iestrādājot šo priekšlikumu. Pēdējā, kreisajā ailītē jūs redzat šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas redakciju nav iebildumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš . Nākamais priekšlikums ir pie 11.panta, kur arī ir deputātu Meierovica, Riteņa, Virša, Oļģerta Pavlovska un Induļa Bērziņa priekšlikums, kuru arī ir Juridiskā komisija akceptējusi. Šeit šo grozījumu būtība ir 11.panta papildināšana ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija! Atklājam debates.

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Šeit mēs saskaramies ar pirmo mēģinājumu, un vēlāk to likumprojektā ir vēl vairāk, paplašināt visas iespējas ārvalstniekiem uzturēties šeit, Latvijā, it kā papildinot šo 11.pantu. Mēs nolasīsim, kas ir teikts 11.pantā. 11.pantā ir teikts tā: “Uzturēšanās atļauja jāsaņem ikvienam ārvalstniekam vai bezvalstniekam, kas uzturas Latvijā, Latvijas Republikā, ilgāk par trim mēnešiem.” Papildinājums saka, ka cilvēks var uzturēties nenoteiktu laiku bez jebkādiem ierobežojumiem, ja Ministru kabinets tā domā. Tas nozīmē, ka kārtība, kas attiecas uz visiem, netiek ievērota, jo Ministru kabinets, kā mēs zinām, pats par sevi katru lietu neizskatīs, tā tiks deleģēta kaut kur citur. Un atkal ierēdņi būs tie, kas lems par izņēmumiem. Un, pazīstot daudzus no mūsu ierēdņiem, var teikt, ka šo izņēmumu būs tikpat daudz Es ieteiktu šo papildinājumu neatbalstīt, tam nav nekāda īsti praktiska rakstura, jo, ja cilvēks ierodas Latvijā veikt zinātnisku pētījumu vai mācības izglītības iestādēs, vai komercdarbību, vai jebkādu citu darbību, kas ir šeit minēta, ilgāk par trim mēnešiem, viņš saņem uzturēšanās atļauju. Tas nozīmē, ka viņš nonāk Iedzīvotāju reģistra uzskaitē. Ja cilvēkam nav uzturēšanās atļaujas, viņš netiek Iedzīvotāju reģistra uzskaitē. To mums arī vajag saprast. Tas nozīmē, ka ir daudzi cilvēki, kuri mums nav fiksēti, kas viņi ir, kur viņi ir un kāpēc viņi ir. Viņi vienkārši pazūd nelegālo imigrantu skaitā. Šis jautājums par uzturēšanās atļauju pēc trim mēnešiem ir visām citām valstīm. Gan mūsu kaimiņiem — Ziemeļvalstīm, gan citām Eiropas valstīm, nerunājot par pārējo pasauli. Šeit ir vienkāršs mēģinājums apiet šo kārtību un veicināt nelegālo imigrantu skaitu. Jo viņi nav uzskaitē, viņi nav Iedzīvotāju reģistrā un mēs nezinām, kas ar viņiem beidzot un tālāk notiks. Tāpēc es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav vairāk. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

 

A.Endziņš . Cienījamie kolēgas un cienījamais Karnupa kungs! Pie šiem labojumiem bija klāt arī Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieki, arī Ārlietu ministrijas pārstāvji, un šā priekšlikuma būtība ir pavisam cita, tā nav saistīta ar jūsu bažām par nelegālas imigrācijas iespējamību. Te ir runa par to, ka tiek pārstrādāta kārtība, kā tiek izsniegtas vīzas. Un šeit ir runa par īpašas uzlīmes vīzas kārtību tajos gadījumos, kad tas ir saistīts ar jau ilgstošāku periodu. Tātad tas viss tiek tāpat fiksēts, reģistrēts. Šeit nav runa tikai par uzturēšanās atļauju, bet te ir runa par īpašu vīzu kā tādu. Un Imigrācijas departamentam šinī gadījumā šaubas, kādas jūs izteicāt, absolūti neradās un Šulca kungs, kurš bija klāt komisijas sēdē, tam piekrita.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Meierovica, Riteņa, Virša, Pavlovska un Induļa Bērziņa priekšlikumu papildināt 11.pantu ar šāda satura otro daļu. Redakcija jums ir piedāvāta. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - 8, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 14.pantu, kur vārdus “Ministru padome” ierosināt aizstāt ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 16.panta, kur ir analogs priekšlikums, kas saistīts ar Ministru kabineta noteikumiem nr.79. Juridiskā komisija ierosina arī to, ko neizdarīja Ministru kabinets,— aizstāt “Augstāko padomi” ar vārdu “Saeima”.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir pie 23.panta. Šeit ir Juridiskās komisijas iesniegtais projekts (Ministru kabineta noteikumi nr.4) par to, lai atzītu par spēku zaudējušu 23.panta piekto punktu, un ir Juridiskās komisijas priekšlikums par šī panta papildināšanu ar 6.punktu. Juridiskā komisija kopumā ierosina izteikt šo likuma 23.pantu jaunā redakcijā, iestrādājot arī visus šos priekšlikumus. Jūs redzat pasvītroto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. 23.pants ir akceptēts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. 24.pantā arī ir tikai precizējums — “Ministru padome” aizstāta ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. 25.pants. Juridiskā komisija ierosina 25.pantu izteikt jaunā redakcijā. Tekstu jūs redzat labajā ailītē, un pasvītrojumi arī uz to norāda.

Sēdes vadītājs. Pret 25.panta redakciju nav iebilžu. Tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina papildināt šo likumu ar 25.1. pantu, iestrādājot tajā arī likumprojekta pantu par likuma 26.panta papildināšanu. Līdz ar to tātad papildināt likumu ar 25.1. pantu. Tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Līdz ar to izteikt 26.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikumi pie 28.panta. Un šeit ir priekšlikums aizstāt likuma 28.pantā vārdus “Latvijas Republikas pilsoni” un “Latvijas Republikas pilsonis” attiecīgi ar vārdiem “Latvijas pilsoni vai nepilsoni” un “Latvijas pilsonis vai nepilsonis”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar 28.1. pantu. Tekstu jūs redzat labajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. 29.pants. Šeit ir Ministru kabineta noteikumi, kur vārdi “Ministru padome” aizstāti ar vārdiem “Ministru kabinets”. Juridiskā komisija to iestrādā un ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā. Pasvītroto tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 30.panta. Tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.108, kur ierosināts izteikt šo 30.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija viņu arī ir izteikusi, precizējot šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Endziņš. Tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir kabineta noteikumi nr.108, - izslēgt 32.pantu. Juridiskā komisija arī ierosina izslēgt šo 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Šeit ir priekšlikums izslēgt 32.pantu. Kārtējo reizi es nolasīšu jums priekšā 32.pantu: “Departaments var pieprasīt papildu informāciju, ja iesniegtie dokumenti pietiekami neapstiprina ieceļošanas nepieciešamību.” Šāda veida reglaments ir visiem imigrācijas departamentiem visā pasaulē, jo var gadīties, ka ir aizdomas par cilvēku, kas ir iesniedzis formāli visus dokumentus, bet ir citas ziņas, ko vajag apstiprināt vai par ko vajag pieprasīt papildu informāciju, lai varētu būt drošs, ka tas cilvēks, kas ieceļo Latvijā, ir tāds, kas nekaitēs valstij vai sabiedrībai. Šo iespēju aizliegšana ir neracionāla un, kā es minēju, pretēja Imigrācijas departamentu vai ministriju praksei citās pasaules valstīs. Es lūgšu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu un atstāt likumā 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Ruta Marjaša, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Lieta ir tāda, ka likumā ir noteikti gadījumi, kad ir iespējama ieceļošana un uzturēšanās atļaujas izsniegšana. Ja piestādītie dokumenti neapstiprina un nedod pamatu to piešķirt un pozitīvi izšķirt, tad tur nav ko vērtēt. Un tur nav ko pieprasīt vēl. Vai nu viņi apstiprina to, ka šī ieceļošana ir saskaņā ar likumu, vai nu ne. Bet šī redakcija dod iespēju ārkārtīgi subjektīvi traktēt, un šeit neiet runa par nepieciešamību vispār. Un ko nozīmē — pietiekami un nepietiekami. Vai nu šie dokumenti ir vai viņu nav. Ja viņu nav, tad cilvēkam atsaka. Ja šie dokumenti ir, tad viņam atļauj.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu šinī jautājumā Karnupa kungu, jo savā laikā, Augstākās padomes laikā, es biju viens no tiem, kas strādāja pie Imigrācijas likuma rakstīšanas. Precīzāk tas nosaukums ir tekstā, un tik tiešām mēs skatījāmies arī citu valstu likumus, un tik tiešām tur šāda norma pastāvēja. Es saprotu deputātu bažas par to, ka ne vienmēr mūsu ierēdņi uzvedas korekti. Bet nevajag jau bāzēt likumu uz aksiomu, ka visi ierēdņi ir slikti. Tad jau mums ir jācenšas, lai mūsu ierēdņi strādātu labāk un varbūt nevajadzīgi un ļaunprātīgi neizmantotu savu dienesta stāvokli. Bet citās valstīs imigrācijas dienestiem ir ārkārtīgi lielas pilnvaras. Vēl jo vairāk ir jāņem vērā apstāklis, ka šobrīd Latvija ir emigrācijas zeme. Bet, kā rāda visas pēdējā laika tendences, tad emigrācija no Latvijas pēdējā laikā ļoti strauji iet mazumā. Un, ņemot vērā to, ka tomēr Latvijā dzīves līmenis ir augstāks nekā daudzās blakus esošajās vai arī nedaudz tālāk esošajās valstīs, var domāt, ka tendence emigrēt uz Latviju pastiprināsies. Un es nedomāju, ka tikai tāpēc, ka mums nepatīk mūsu ierēdņi... Mūsu ierēdņi ir jāskolo un vainīgie ir jāsoda, un ierēdņu korpuss ir jānostiprina ar godīgiem un priekšzīmīgiem cilvēkiem. Es domāju, ka nevajadzētu svītrot no šī likuma šo pantu. Jo, kā pareizi teica Karnupa kungs, līdzīga norma pastāv arī citu valstu līdzīga rakstura likumos. Es savā laikā ar tiem esmu iepazinies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”! Un pēc tam — Māris Budovskis. Tiem, kas sēž tālākajās rindās, acīmredzot pirmajiem jādod vieta.

 

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Mēs palaikam runājam par ieiešanu Eiropā. Protams, mēs tur esam, bet, nu, ieiešana Eiropas Savienībā un mūsu likumu sakārtošana un piemērošana Eiropas Savienībai... Varbūt būsiet dzirdējuši par Šengenas nolīgumu, un te ir Šengenas nolīguma valstis, kurās nevajag, piemēram, vīzas, bet pašas šīs valstis rūpējas par to, lai ārējā robeža, tātad tā robeža, aiz kuras tad nu beidzas Eiropas Savienības valstis, būtu pārbaudīta, cik vien stingri iespējams. Un pēdējā laikā ir jau radušās bažas dažām valstīm, ieskaitot Franciju, ka arī starp Eiropas Savienības valstīm šie noteikumi kaut kādi sagādā iespēju nevēlamām personām iebraukt šinī apvidū. Vai nu tās ir nevēlamas vai ne tik nevēlamas personas, princips ir tāds, ka, tomēr domājot par mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, un es personīgi ceru, ka tā notiks ātrāk nekā vēlāk, mēs arī nedrīkstētu padarīt vaļīgu šādu pieeju, tagad šo likumu apskatot. Ir jādod iespēja pārbaudīt katras personas piemērotību šeit iebraukšanai uz īsāku vai garāku laiku. Un es domāju, ka šo pantu nevajadzētu svītrot tieši šī un droši vien arī citu iemeslu dēļ. Protams, es arī būtu runājis pirmīt par to,par ko jau mēs tagad nolēmām, nobalsojām, proti, ka komercdarbības dēļ kādam pagarināt varbūt uz nenoteiktu laiku kaut kādu uzturēšanās atļauju. Te arī ir ļoti miglains termins — kas ir komercdarbība, un tad — uz cik laiku? Katrā ziņā mums būtu tomēr vērts mazliet stingrāk šos likumus skatīt un nodrošināt, nevis viņus vājināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es šeit gribētu dažus argumentus izteikt par labu 32.panta saglabāšanai. Pirmkārt, es uzskatu, ka tā ir principiāla pozīcija un neiet runa par to, vai ir kādu ierēdņu darbības pilnvērtīgums vai nepilnvērtīgums, tie visi ir atsevišķi gadījumi. Vēlreiz es uzsveru, ka šī iespēja pārbaudīt dokumentus vai pieprasīt papildu ziņas ir principiāla pozīcija. Un šajā gadījumā es absolūti neatbalstu Marjašas kundzes izteiktos argumentus, kuri, man liekas, nav par lietu, jo neiet runa par to, vai dokumenti ir vai nav, jā, šāds dokumentu saraksts ir, un neiet runa par to, vai ir pilns šis saraksts vai nepilns, protams, ja viņš ir nepilns, tad neviens nepieņems šos dokumentus, bet ir runa, kā rakstīts 32.pantā, par ieceļošanas nepieciešamību. Tātad šajā gadījumā ir iespējas pieprasīt papildu informāciju. Un, cienītie kolēģi, šeit tika arī minēts Šengenas līgums. Es gribētu teikt, ka Šengenas līgumā ir divas daļas jeb divas principiālas pozīcijas — viena, kur iet runa par iebraukšanu, un otra, kur iet runa par ieceļošanu. Kolēģi, ja jūs skatāties 32.pantu, tad šeit skaidri un gaiši iet runa par ieceļošanas nepieciešamību, un tā ir principiāla atšķirība. Katrā gadījumā vēlreiz un vēlreiz apstiprinot 32.panta izteiktās normas loģiskumu, es gribu teikt, ka tā ir principiāla pozīcija un šāda pozīcija ir šobrīd visās valstīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

I.Birzniece (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumiem nr.108, ko šī Saeima pieņēma 1995.gada pavasara sesijas sākumā, ir jau likuma spēks. Tātad departamentam būtu jau jāpilda likums, kad šis pants ir jau svītrots, un es neesmu saņēmusi ziņas vai dzirdējusi, ka departamentam ir bijusi problēma strādāt šajos apstākļos. Tātad es uzskatu, ka tas jau apliecina, ka ar šo Ministru kabineta noteikto kārtību, kas jau eksistē likuma spēka ietvaros, nav bijušas problēmas. Un es piekrītu Marjašas kundzes teiktajam, ka šī frāze pietiekami neapstiprina, vai dokuments apstiprina vai neapstiprina. Bet šī pietiekamība un nepietiekamība ir ļoti subjektīvi termini. Jāiesniedz dokumenti. Vai dokumenti atbilst vai neatbilst, tad ir jautājuma zīme, vai noraidīt lūgumu uz vīzu vai uz cita veida dokumentu. Paldies! (No zāles deputāts M.Budovskis: “Noraidīt taču ir galējā pozīcija, bet kāpēc negrib starppozīciju?”)

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu, ja vēlas!

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Birznieces kundze jau teica, ka šis pants jau ir svītrots un tam jau ir likuma spēks, ka tas ir vēl pavasara sesijas dokuments un šie noteikumi ir pieņemti starplaikā starp ziemas un pavasara sesiju. Tas ir viens. Otrs. Ja šeit mēģina piesaistīt Šengenas līgumu, tas manuprāt nav korekti. Šengenas līgums ir par vīzu režīmu. Saņēmis vīzu, es varu ceļot pa Šengenas līguma valstīm, bet tā nav Latvijas vīza. Iebraukšana? Jā, acīmredzot tad šī Latvijas vīza, iebraukšanas atļauja ir dota, tad te nav runa par termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tāpēc tomēr to nevajadzētu jaukt kopā. Bet, otrkārt, šajā pantā ir, ka departaments var pieprasīt papildu informāciju, un, ja iepriekš, 30.pantā, bija departamenta apstiprināts nolikums un departaments noteica, kādi dokumenti ir, tad tagad to reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, tātad augstāka ranga dokuments, un tas atbilst likumam par Ministru kabineta iekārtu kā tādu. Tas ir viens. Otra lieta— informācija. Kas tā ir par informāciju - jauns dokuments? Vai attiecīgi var pieprasīt kaut kādu informāciju no Iekšlietu ministrijas varbūt vai no tās organizācijas, kura varbūt ir ierosinājusi un vēlas, lai cilvēks iebrauktu un veiktu kaut kādu darbu šeit. Tātad papildu informāciju, bet nevis no tā, kurš iesniedz šos dokumentus. Tā ir viena lieta, jo savādāk mums rodas diezgan paradoksāla situācija. Šeit gan Budovska kungs runāja par to, ka nevaram skatīties uz sliktiem ierēdņiem, bet, es atvainojos, šie mūsu labie ierēdņi Latvijas pilsonim, kurš nelaimes pēc ir noslēdzis laulību ne ar Latvijas pilsoni, un laulība ir noslēgta šeit, un viņai ir bijusi termiņuzturēšanās atļauja uz vienu gadu, un, kā jūs zināt, pēc šī likuma nākamais posms, ja laulība nav šķirta, ir uz četriem gadiem termiņuzturēšanās atļauja, un tālāk jau seko pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un lūdzu, pēc šī pirmā gada šī Latvijas pilsoņa sieva dzīvo sava vīra mājā, privātmājā, bet Pilsonības un imigrācijas departaments pieprasa tagad viņam izziņu, vai šī māja gadījumā nav pakļauta denacionalizācijai. Vispār nevar saprast, kādā sakarībā ir privātā māja, ģimenes māja un denacionalizācija. Kāds šeit sakars? Saprotiet, te ir vienkārši mērķis nodrošināt, lai nerastos šādas kuriozas situācijas, lai mūsu ierēdņi, kurus es vairāk liktu pēdiņās, nenodarbotos ar šādu pašdarbību. Šeit, es domāju, Marjašas kundze pateica skaidri un gaiši, ir dokumenti, un mēs vai nu atsakām, vai atļaujam. Ja atsaka, cilvēks var griezties vēl tiesā, bet pie mums ir cita prakse — mēs neatsakām, nesakām ne “jā”, ne “nē”, bet visu laiku prasām kaut kādus jaunus un jaunus dokumentus. Tad mācīsimies strādāt civilizēti! Un, ja kādam ir vajadzīga informācija, tad, man liekas, Imigrācijas departaments atrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā un acīmredzot jau ar specifiskiem paņēmieniem un līdzekļiem var iegūt šo papildu informāciju. Es tāpēc aicinātu atbalstīt tomēr šo kabineta ierosināto svītrojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par ierosināto un komisijas atbalstīto priekšlikumu svītrot 32.pantu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu nākamo!

 

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir pie 33.panta, kur ir tie paši Ministru kabineta noteikumi nr.108. Ir priekšlikums pirmajā daļā vārdus “30.pantā minētajā nolikumā” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabineta”, jo mēs jau to akceptējām, kā arī svītrot 33.panta trešo daļu, jo tā ir saistīta ar iepriekšējo balsojumu. Ja šādas papildu informācijas nav, tad līdz ar to, teiksim, arī pagarināšana nevar būt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 34.panta, kur ir Ministru kabineta noteikumi nr.108 un ir Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājums izteikt šo 34.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo 34.pantu jaunā redakcijā, pieņemot šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem. Šos precizējumus jūs redzat labajā pusē — pasvītrotais teksts.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Šie Ministru kabineta noteikumi, kas pamatā ir ņemti komisijas variantā, zināmā mērā ir kronis visām šīm likuma izmaiņām. Mēs esam vairākas reizes šeit stāvējuši, arī Endziņa kungs, pats runājot par to, ka administratīva vara nevar aizstāt tiesu varu. Nevar aizstāt. Tiesa ir tiesa, administrācija ir administrācija.

Bet šeit ir ielikts, un es nolasīšu: iekšlietu ministrs vai ministra pilnvarotā amatpersona ar savu rīkojumu, saņemot sūdzību vai pēc paša iniciatīvas, var atcelt departamenta un departamenta direktora lēmumus par uzturēšanās atļauju atteikumu, ja šie lēmumi nav likumīgi. Es nezināju, ka iekšlietu ministrs un viņa ierēdņi ir arī tiesneši, kas var izlemt, vai lēmums ir likumīgs vai nelikumīgs. Šāda veida izlemšana vai lemšana ir parasti tiesas prerogatīva. Ir jau divas kārtas, kad cilvēku var izskatīt. Viena kārta jau ir, ka var izskatīt atteikumu pēc būtības. Respektīvi, viņš divreiz tiek izskatīts nodaļā, un, ja tur ir atteikums, tad var atkal iet pie departamenta direktora, jo tas ir augstākais tādā ziņā departamenta specifiskajā nozarē. Un tagad, ja cilvēks nav apmierināts ar šo atteikumu, ja ir tāds, tad parastajā kārtībā, kā ir minēts esošā likuma pantā, cilvēks griežas tiesā. Un vienīgais pamats, uz kā viņš varētu griezties tiesā, ir tas, ka lēmums ir nelikumīgs.

Tagad ir ielikta vēl viena kārta, kur iekšlietu ministrs vai viņa pilnvarotā persona uzņemas tiesas funkcijas, apskatās vai pēc telefona zvana rīkojas, atceļ kaut kādu lēmumu, un šo atcelšanu departaments nevar pārsūdzēt. Protams, mēs nekad nezināsim, cik daudz draugu un citu ir ielaisti Latvijā pēc ministra vai viņa pilnvarotās personas uzskatiem. Kad es biju departamenta direktors, šādu zvanu no ministriem bija daudz, lai ielaistu kaut kādu draugu, paziņu, veco partijas biedru, visāda veida biznesmeņus un tā tālāk. Ja cilvēks bija neapmierināts ar atteikumu, kas izskatīts jau divas reizes, tad viņš griezās tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Tas ir pirmais.

Otrais ir šeit minēts pēdējā rindkopā. Tas ir Saskaņas frakcijas priekšlikums, ka cilvēks, kas ir iesniedzis pieprasījumu ārzemēs, ka nevar pārsūdzēt no ārzemēm kaut kādu atteikumu, pareizi, bet tas cilvēks, kas šeit viņu ir izsaucis, var pārsūdzēt šo atteikumu, ja lieta ir saistīta ar ģimenes apvienošanu.

Es vienkārši minēšu to, ka likumā nav skaidrots, ko nozīmē termins “ģimenes apvienošana”. Vai tas nozīmē apvienošanos ar vecvecvecākiem vai ar mazmazmazbērniem, jo tā ir tomēr ģimene un mēs varam apvienoties, mēs visi gribam dzīvot vienā skaistā, burvīgā Latvijā un ne Omskā vai Tomskā.

Tāpēc es aicinātu deputātus noraidīt šo redakciju, jo tā veicinās sarežģījumus un neatrisinās problēmas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es arī šoreiz atbalstu Karnupa kungu, jo es ļoti labi atceros to darbu pie likuma, par ko jau es te runāju, tajā jau diezgan tālajā, ja nemaldos, 1991. gadā. Toreiz, jā, toreiz tā situācija bija cita un viena no lielākajām Latvijas problēmām vai, pareizāk sakot, tā vēl bija padomju Latvijas problēma, bija drausmīgā ieceļošana, Latvija tika pārplūdināta ar ieceļotājiem, un mūsu tautai pārgāja pāri apmēram 4 miljoni cilvēku, respektīvi, pēckara laikā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku ieceļoja un izceļoja. Protams, daļa no viņiem tika izmitināta šeit, Latvijā. Un es domāju, ka tās ir lietas, par kurām mums visiem bija skaidrs.

Bet man ir tāda sajūta, šobrīd lasot šos priekšlikumus, tajā skaitā Tautas saskaņas partijas priekšlikumu un arī galīgo redakciju, ka mūs ir pārņēmusi šinī jautājumā tāda zināma eiforija, jo tiešām objektīvā statistika rāda, ka pēdējos četros gados no Latvijas ir izceļojuši pāri par 100 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā ieceļojuši Latvijā. Tātad situācija it kā uzlabojas. Bet vēlreiz es atkārtoju - paša pēdējā laika tendences liecina, ka izceļošana no Latvijas ir stipri samazinājusies, un tas ir objektīvi. Tam ir ekonomisks pamats. Pirmkārt, tam ir pamats, ka Latvijā neviens netiek vajāts un Latvija ir daudzmaz sakārtota valsts. Un, otrkārt, pats galvenais, tam ir ekonomisks pamats. Lai nu cik mums grūti šobrīd iet, austrumos no mums iet grūtāk un vēl tālāk, vēl tālāk austrumos, kaut kur Turcijas Kurdistānā un citur, iet vēl grūtāk. Nesalīdzināmi grūtāk. Un visas tendences liecina, ka jau tuvākajā nākotnē mūs sagaida ļoti liels ieceļotāju pieplūdums, ja mēs pietiekami stingri nevērsīsimies pret šo ieceļošanu. Un jāatceras ir pamatpostulāts, ka Latvija, ņemot vērā šo savu kārdināli izmainīto nacionālo sastāvu, nu nekādā gadījumā nevar būt ieceļotāju zeme.

Un šajā piedāvātajā redakcijā, gan tajā, ko piedāvā Tautas saskaņas partija, gan arī galīgajā Juridiskās komisijas noformētajā redakcijā, es tomēr redzu, ka likums tiek mīkstināts, jo tiek paplašināts to personu loks, kuras var vai nevar atteikt šo uzturēšanās atļauju. Un šajā gadījumā šis loks tiek paplašināts pat ar kaut kādu ministra pilnvarotu personu. Manā izpratnē mums nevajadzētu uz to iet, jo vēlreiz es atkārtoju, es pilnīgi piekrītu, ka daudz kas mūsu ierēdņu darbībā nav apmierinošs un tajā skaitā arī Pilsonības un imigrācijas departamenta rīcībā daudz kas nav apmierinošs, bet mēs taču nevaram būvēt savu likumu ierēdņiem, kas strādā neapmierinoši. Mums ir jāmaina ierēdņi, mums ir jāceļ tādi ierēdņi amatā, kas dzelžaini pildīs likumu un necentīsies patvaļīgi viņu interpretēt.

Un vēlreiz es atkārtoju - citās valstīs imigrācijas departamenta vadītājam, vai kā nu šī institūcija kurā valstī tiek nosaukta, ir ļoti lielas tiesības. Un pēc līdzšinējā likuma, kas bija spēkā, cilvēki varēja... tātad Latvijas Republikā dzīvojošā persona varēja pārsūdzēt tiesā Imigrācijas departamenta direktora pieņemto lēmumu. Un tas ir normāli, jo tiesai jābūt izšķirīgajam vārdam. Bet paplašināt vēl šo cilvēku loku, sak, ja kaut kas ierēdņu rīcībā nepatīk vai liekas aizdomīgs, vēl ar kaut kādu ministra pilnvarotu personu, es uzskatu, nav lietderīgi. Mums ir jāskatās, lai ierēdņi būtu kārtīgi, būtu savā vietā, lai viņi būtu atbildīgi par saviem pieņemtajiem lēmumiem, un mums jābūt pietiekami stingriem šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Marjaša, “Latvijas ceļš”! Pēc tam — deputāts Urbanovičs.

 

R.Marjaša (LC). Cienījamā Saeima! Es gribētu atgādināt, ka mums republikā darbojas, mūsu valstī likums par civildienestu, kurā ir viena ļoti universāla norma, saskaņā ar kuru katrs augstākstāvošais ierēdnis, kura pienākumos ir uzraudzīt viņa padoto likumīgo darbību, ir tiesīgs izskatīt šo darbību un gadījumā, ja šī darbība ir nelikumīga, ja kāds lēmums ir nelikumīgs, atcelt viņu.

Līdz šim, tagadējā redakcijā bija izņēmums attiecībā uz PID, bija ierakstīts, ka departamenta direktora atzinums ir galīgs. Tas bija izņēmums no vispārējās kārtības. Tagad Ministru kabineta noteikumi, kuri, starp citu, darbojas, ir ieviesuši arī šeit tādu pašu kārtību kā jebkurā citā civildienesta iestādē. Un es personīgi neredzu nekādu pamatu turpināt šo izņēmumu stāvokli attiecībā uz PID, jo vairāk tādēļ, ka diemžēl PID prakse ir pierādījusi, ka nebūt ne visi departamenta vadītāja lēmumi ir likumīgi un ka ir pietiekoši daudz tiesas spriedumu, kas pierāda, ka šie lēmumi ir nelikumīgi. Nu kam ir vajadzīga tiesa, ja ir speciāli ierēdņi, kuru pienākums, un viņi saņem par to algu, ir skatīties, lai viņu padotajās struktūrās tiktu ievērots likums.

Pie tam es vēršu jūsu uzmanību uz tādu politisku piekrāsu visam tam, ko šeit runā šī labojuma oponenti. Bet mums taču stāv priekšā vēlēšanas, un nav izslēgts, ka Ministru kabinetā būs dominējošā tādu politiķu daļa, kuriem sakritīs uzskati ar Pilsonības un imigrācijas departamentu. Kāpēc mums pašlaik jārunā par politisko lietu? Mēs runājam par juridisko, un juridiskā būtība ir tieši tāda, un tādēļ es uzskatu, ka mums ir pilnīgs pamats piekrist šai piedāvātajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcija!

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Es esmu ļoti pateicīgs deputātei Marjašas kundzei par to, ka viņa pusi no tā, ko es gribēju teikt, jau ir pateikusi. Tieši tā. Pilsonības un imigrācijas departamenta direktors ir tikai un vienīgi vienas valsts ierēdņu struktūras vidēja ranga ierēdnis, un ministrs ir augstāka ranga ierēdnis, kurš var un kuram ir vajadzīgs to darīt, tas ir viņa pienākumos - skatīties, vai viņa padotie pilda vai nepilda likumu, rīkojas pēc likuma vai pret to.

Taču šoreiz es gribu teikt ko citu. Šodien pirmo reizi es dzirdēju, ka LNNK frakcijas deputāts, šoreiz tas bija Karnupa kungs, atzina, ka Pilsonības un imigrācijas departaments rīkojas pretlikumīgi. (No zāles deputāts V.P.Karnups: “Ko?”) Un tas ir ļoti zīmīgi. Un vēl vairāk. Mani ļoti iejūsmināja Ābiķa kunga šī advokāta runa atbalstot Karnupa kungu, par to, cik daudz tomēr vēl vajadzētu to likumu pārkāpt. Tas ir vērā ņemams fakts, un jāatceras šodienas datums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, otrreiz. Piecas minūtes. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Man tomēr vajadzētu dažus vārdus pateikt par iepriekšējiem runātājiem.

Pirmkārt, Marjašas kundze... Departamenta direktoram lēmums bija galīgs tikai tad, ja persona dzīvo ārvalstīs. Un tas ir normāli. Ja cilvēks dzīvo Latvijā, viņš varēja pārsūdzēt tiesā. Tā ka viņam tas nebija galīgs.

Otrkārt. Es nezinu, varbūt Urbanoviča kungs nebija klāt, kad es runāju, jo es nekad neesmu teicis, ka departaments apzinīgi kaut kādā veidā darbojas nelikumīgi. Ja tiesa, izskatot lietu, kaut ko tādu atzīst, tad mēs visi piekrītam tiesas lēmumam. Es nedomāju, izņemot... Tāpat kā visos departamentos ir cilvēki, ir ierēdņi, kas darbojas nelikumīgi, es nedomāju, ka Pilsonības un imigrācijas departaments ir sliktāks par Muitas departamentu vai robežapsardzes brigādi, vai Valsts ieņēmumu dienestu, vai Valsts kontrolieri, vai jebkuru, kas ir saistīts ar valsts darbu.

Es vēlreiz aicinu šo papildinājumu nepieņemt, viņš ir nelietderīgs, viņš paplašina to cilvēku loku, kas var izsniegt uzturēšanās atļaujas nezināmā virzienā un bez kontroles, jo iekšlietu ministrs lietu... varētu izlemt ne pēc likuma, bet pēc patikas, un nebūs nekādā veidā kontrolējams. Nevarēs to pārkontrolēt, jo departaments, protams, nevar iesūdzēt savu priekšnieku, un tā lieta var iet plašumā, it īpaši, ja iekšlietu ministrs pilnvaro dažus no mūsu esošās Iekšlietu ministrijas policijas darbiniekiem.

Es aicinātu šo redakciju noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, ja vēlaties komentēt! Un pēc tam balsosim.

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Marjašas kundze jau diezgan precīzi jums visu pateica, bet es gribētu mazliet apelēt arī pie Ābiķa kunga un pie Karnupa kunga loģikas. Man tad rodas jautājums: vai ministrs vispār kaut kur mums ir vajadzīgs un vai priekšnieks vispār kaut kur ir vajadzīgs? Un vai priekšnieks vispār var atcelt padota darbinieka nepamatoto vai nepareizu lēmumu? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ja likumā tā ir, kāpēc nevar?”) Pēc tam seko tālāk, Ābiķa kungs, tiesa, ja tas ir nepieciešams. Bet šinī gadījumā tagad iznāk pēc jūsu loģikas, ka departaments, kas ir kādas ministrijas struktūrā, šī departamenta vadītājs pats ir ministrs un augstāks par ministru, jo ministrs viņam nekā nevar padarīt, pat ja viņš pārkāpj likumu.

Tāpēc es tomēr aicinātu padomāt par to, jo šeit iznāk tā pēc jūsu loģikas , Ābiķa kungs un Karnupa kungs, ka arī departamenta direktors nevar atcelt arī departamenta nodaļas priekšnieka lēmumu, ar kuru viņš atteicis kaut ko. Jo tā ir tā pati loģika, pēc kuras jūs tagad sakāt attiecībā uz ministru. Šeit ir mēģinājums sakārtot to, ko ir izdarījusi valdība, kuras noteikumos ir spēkā šī norma, ka, proti, ja ir šāds pārkāpums, jo tas ir pilnīgi iespējams, tad iet pa šo ķēdīti un ministrs pieliek punktu. Jeb tālāk jau ir iespēja, ka pieliek punktu tiesa.

Par trešo daļu. Šeit izskanēja, ka, lūk, vēl var pārsūdzēt atteikumus, kas saistās ar ģimenes apvienošanos, ka mums nav skaidrības. Mēs esam pieņēmuši likumu par bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav ne Latvijas pilsonības, ne citas valsts pilsonības. Tas ir viens.

Otra lieta. Šis noteikums skar ne tikai ārvalstnieku vai nepilsoni, tas skar tikpat labi arī Latvijas pilsoni, Latvijas pilsoņa ģimeni, jo var būt tāda situācija, ka laulātais nav pilsonis vai šim otram laulātajam ir bērns, kurš arī nav Latvijas pilsonis un kurš ir nepilngadīgs. To iepriekš minētais likums visu reglamentē. Un šeit ir runa tikai par to, ka, ja ir šis atteikums, tad, lūk, tas laulātais, vai tas būtu Latvijas pilsonis vai bijušās PSRS pilsonis, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai kurš ir pastāvīgais iedzīvotājs šeit un kurš ir uzaicinājis, var griezties tiesā un tiesa lems - ir pamats vai nav. Un nevis ierēdnis vai kaut kas tamlīdzīgs. Visos citos atteikuma gadījumos nevar griezties, ja iesniegums ir bijis konsulātā kaut kur citur. Es tāpēc tomēr aicinātu atbalstīt šo redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto 34.panta redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 4. Panta redakcija ir pieņemta.

Tālāk, lūdzu! Es atvainojos! Vai... Nesapratu jūsu žestus. Nekādu konkrētu priekšlikumu nav. Godātie kolēģi! Roberts Milbergs par procedūras pārkāpumu.

 

R.Milbergs (LNNK). Cienījamie kolēģi! Šajā principiālajā balsošanā notika atklāta blēdīšanās. “Līdztiesības” frakcijas deputāts Krasohina kungs nospieda podziņu “par” klāt neesošā deputāta Stroganova pultī. Lūdzu atkārtot balsošanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, iedodiet balsošanas rezultātus! Godātie deputāti! Tātad pēc Kārtības ruļļa, ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Bet, tā kā Filips Stroganovs šeit izdrukā parādās, ka viņš tiešām ir balsojis “par”, es nevaru apgalvot, kas tagad šo pogu tur nospiedis. Kolēģiem ir savi apgalvojumi jeb viņi ir redzējuši, kas to ir darījis, un manuprāt ir acīm redzami, ka ir jāizdara pārbalsošana.

Tāpēc lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu, balsosim par 34.panta redakciju komisijas piedāvātajā variantā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Pietiek, pietiek zvanīt! Lūdzu, balsosim vēlreiz par 34.panta redakciju, kuru piedāvā komisija! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 3. Nav kvoruma. Līdz ar to, lūdzu, reģistrēsimies! Sakarā ar to, ka nav kvoruma, sēde tiek pārtraukta līdz pulksten 9.00 rīt no rīta. Bet tagad reģistrējamies! Kolēģi! Šī pretruna ir Kārtības rullī. Protams, tagad reģistrējoties, būs kvorums, bet es domāju, ka tā ir politiska lieta - deputāti nebalso, nepiedalās konkrētajā balsojumā, bet viņi ir zālē. Un šeit es domāju, ka kaut ko debatēt vai citu kaut ko te pieņemt mēs nevaram, mums ir jāpārtrauc sēde un jāturpina rīt pulksten 9.00. Bet tagad Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Kolēģi! Vienu mirklīti, atļaujiet, lai izdruka būtu, un pēc tam... Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Pulksten 17.06 nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Olafs Brūvers, Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Māris Grīnblats, Kārlis Jurkovskis...

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš ir zālē.

 

I.Folkmane. Māris Graudiņš zālē... Kārlis Jurkovskis, Ēriks Kaža...

Sēdes vadītājs. Deputāts Jurkovskis ir zālē.

 

I.Folkmane. Jurkovskis - zālē... Ēriks Kaža, Ojārs Kehris...

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris — zālē.

 

I.Folkmane. Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Zālē.

 

I.Folkmane. Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Aivars Kreituss, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova...

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova zālē.

 

I.Folkmane. Janīna Kušnere, Jānis Lagzdiņš...

Sēdes vadītājs.Jānis Lagzdiņš zālē bija. Ir zālē, jā.

 

I.Folkmane. Larisa Laviņa, Kristiana Lībane, Andris Līgotnis, Andrejs Panteļējevs...

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis arī ir zālē.

 

I.Folkmane. Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Andrejs Siliņš...

Sēdes vadītājs.Andrejs Siliņš - zālē.

 

I.Folkmane. Modris Spuģis...

Sēdes vadītājs.Modris Spuģis ir zālē.

 

I.Folkmane. Un Filips Stroganovs.

Sēdes vadītājs.Filipa Stroganova nav.

Sēdē pārtraukums līdz pulksten 9.00 rīt no rīta.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vakar sēde tika pārtraukta, un to atsākam šodien pulksten 9.00. Sēde tika pārtraukta, balsojot 34.pantu. Pēc diviem balsojumiem nebija kvoruma, un sēdes vadītājs sēdi pārtrauca līdz pulksten 9.00 šorīt. Tāpēc turpinām. Lūdzu zvanu! Sekretariāts nav saņēmis nekādus iesniegumus? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par 34.pantu komisijas redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 6. Komisijas redakcija 34.pantam ir pieņemta. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš (LC). Nākamie priekšlikumi ir pie 36.panta, kur ir pirmajā lasījumā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nr.79. Ir Tautas saskaņas partijas priekšlikums izslēgt no projekta grozījumus 36.pantā, atstājot spēkā likuma sākotnējo redakciju. Juridiskā komisijas ierosina izteikt likuma 36.pantu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot priekšlikumu, bet nepapildinot pantu ar 14.punktu.

Sēdes vadītājs. Par 36.panta redakciju, kuru pieņēmusi komisija, deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākamais priekšlikums ir pie 38.panta, tie ir Ministru kabineta noteikumi nr.79. Priekšlikumu šeit nav, viņi ir tādā pašā veidā arī izteikti.

Nākamais ir 39.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt likuma 39.pantu pēc vārdiem “Latvijas Republikas pilsoņi” ar vārdiem “vai nepilsoņi”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 39.pantu nav iebildumu? Pieņemts. Saeimas Prezidijs saņēmis 20 deputātu iesniegumu. Deputāti Karnups, Seile, Stalts, Tabūns, Berklavs, Lambergs, Puriņa, Grīnblats, Prēdele, Sinka, Straume, Imants Kalniņš, Leiškalns, Budovskis, Milbergs, Grīgs, Pētersons, tālāk nesalasāms paraksts, Rugāte, Gundars Bērziņš raksta: “Lūdzam Saeimas Kārtības ruļļa 52.panta kārtībā pārtraukt debates par dienas kārtības 41.punktu un pāriet uz nākamo dienas kārtības jautājumu.” Viens runā “par”, viens “pret”, un Saeima lemj balsojot. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka šai izmaiņai, daudzām kas tika pieņemtas 81.panta kārtībā, un tām, kas piekabinātas klāt, ir tikai viens mērķis - mērķis ir mīkstināt mūsu valni pret imigrantiem, lai būtu vieglāk iebraukt Latvijā, lai Latvija kļūtu par imigrantu zemi un par savu zemi viņiem. Kad mēs Augstākajā padomē pieņēmām šo likumu, visiem bija skaidrs, kāpēc vajadzēja stingrus noteikumus un stingru stāju tieši šajā jomā, un neviens pret to neiebilda. Tagad mēs esam aizmirsuši, kā bija pirms neatkarības, mēs esam aizmirsuši, ka pāri par 4 miljoniem imigrantu 50 gados ir caurbraukuši Latvijai un apmēram 1 miljons šeit palicis. Mēs esam aizmirsuši, ka tiešām bija tie laiki, mēs esam aizmirsuši, kas un ko, un kāpēc mums bija pieņemts tāds stingrs ieceļošanas likums. Šīs izmaiņas, kas ir paredzētas, un īpaši tādas, ko diemžēl 34.pantā pieņēmām papildus noteikumiem par ģimenes apvienošanu, izraisa tālejošas sekas, neprognozējamas sekas. Es esmu pārliecināts, ka nav šīs Saeimas prerogatīva tālāk izskatīt šo likumprojektu, un es aicinu pāriet uz nākamo dienas kārtības punktu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir jūtama tik tiešām priekšvēlēšanu gaisotne, kad nacionālais bloks, kā viņš sevi pasniedz, tagad mēģina runāt par imigrācijas briesmām un tā tālāk. Es gribētu atgādināt gan jums, gan visiem kolēģiem, ka šī likumprojekta pamatā ir četri Ministru kabineta 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi, kuri ir spēkā, kuri darbojas. Tie paši, par ko tik briesmīgi uztraucas Karnupa kungs. Bet ir vēl viena cita problēma, kāpēc Juridiskā komisija tomēr ierosināja viņus skatīt un šis projekts ir tapis. Tas ir tāpēc, ka mēs šogad esam pieņēmuši arī likumu par bijušās PSRS pilsoņu tiesisko statusu, kuriem nav ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības, kā arī tāpēc, ka ir pretrunas zināmā mērā starp konstitucionālo likumu un šodien apspriežamo likumprojektu, un, lai tās te novērstu, tāpēc šis projekts ir. Un, ja šeit tiek izvirzīta problēma par to, ka, lūk, nāks iekšā migrācija un tamlīdzīgi, teikšu, ka likums tikpat stingrs, cik bijis, ir palicis. Šeit ir ielikts tikai iekšā skaidri un gaiši mehānisms, kā, kādā veidā cilvēks to var pārsūdzēt, vai kaut kas tamlīdzīgs. Ja vakar izteica problēmas Budovska kungs un Karnupa kungs, kas tās tādas par ģimenes apvienošanām un ka tās būs tātad iespējas pašas par sevi, es jums atgādināšu likuma par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, 2.panta pirmās daļas 2.punktu: likumā noteiktajā kārtībā uzņem pie sevis no ārvalsts laulāto un viņa apgādībā esošos bērnus un vecākus. Šeit tātad ir runa tikai par tiem, kas ir apgādībā. Tātad vai nu viņi ir nepilngadīgi, vai slimi, vai tie ir invalīdi. Pie tam Imigrācijas departamenta noteikumos tajos gadījumos, kad ir runa par vecākiem, vecāku var uzņemt tikai tādā gadījumā, ja tajā mītnes zemē, kur šis vecāks atrodas, nav citu bērnu. Ja ir, tādā gadījumā tas var tikt atteikts, tātad šeit ir tikai sakārtojums. Bet skaidrs ir viens, proti, ka mēs pirms vēlēšanām mēģinām atkal kārtējo reizi vienu vai otru problēmu politizēt. Es tāpēc aicinātu tomēr cienījamo Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu un turpināt izskatīt jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ir divi iesniegumi. Tātad pirmo es esmu nolasījis un debates piecas minūtes “par”, piecas - “pret” ir beigušās, un mums ir jābalso. Un tad frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti pieprasa 30 minūšu pārtraukumu — deputāti Bērziņš, Elferts, Inkēns, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Pavlovskis, Andersons, Marjaša, Birzniece. Es saprotu, ja mēs esam iesākuši izskatīt vienu iesniegumu, viņš ir jāpabeidz izskatīt... (No zāles: “Viņš nevar pieņemt lēmumu...”) Varbūt no deputātiem, kuri iesniedza lūgumu pārtraukt sēdi, kāds var piecas minūtes motivēt? Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Negaidīti “Latvijas ceļam” te ir sākušies savstarpēji asumi, apspriežot likumu, kur mums iepriekš likās, ka nekādu domstarpību nebūs. Katrā ziņā “Latvijas ceļš” nekad nav bijis un arī šoreiz nav ieinteresēts iet uz kaut kādu konfrontāciju, mēs vienmēr esam mēģinājuši visus lēmumus pieņemt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku viņiem piekristu. Un attiecīgi tāpēc mēs gribētu, lai mums ļautu apspriesties, jo mēs tiešām esam pārsteigti par mūsu kolēģu nostāju šajā jautājumā, saku pavisam godīgi, jo mums nelikās, ka te ir kaut kādi konfrontēšanās iemesli. Mēs esam pārsteigti par to, un mēs gribētu lūgt pirms balsojuma par šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi, cik es saprotu LNNK un vēl citu frakciju pārstāvji par šī jautājuma atlikšanu, ļaut mums pakonsultēties frakcijā, jo tas mums tiešām ir negaidīts. Mēs lūdzam kolēģus, kas ir iesnieguši savu iesniegumu, ļaut mūsu priekšlikumu balsot pirmo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par procedūru — Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Nacionālā bloka pārstāvji, kuri iesniedza iesniegumu pārtraukt šo jautājumu un pāriet pie nākamā dienas kārtības punkta, ir dziļi ieinteresēti, lai sēde turpinātos, lai viņā tiktu atrisināti visi pārējie jautājumi, kas ir šodienas dienas kārtībā. Tiešām šajā konkrētajā likumprojektā, kuru mēs apspriežam un kura apspriešanu uzsākām arī šorīt, ir lielas domstarpības radušās un tādēļ mēs atbalstām “Latvijas ceļa” ierosinājumu pārtraukt uz pusstundu sēdi, mēģināt frakcijām savā starpā vienoties par turpmāko gaitu un pēc tam balsot par mūsu iesniegto priekšlikumu pāriet pie nākamā dienas kārtības punkta. Mēs uzskatām, ka šādas domstarpības ir jārisina komisijās, ja viņas ir radušās, un netraucēsim sēdes gaitu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 10 deputātu iesniegto priekšlikumu pārtraukt sēdi uz 30 minūtēm! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 6. Pārtraukums līdz pulksten 9.45.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Vēl tā kā būtu viena minūte... Saeimu pēc pārtraukuma vēlas informēt Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu!

 

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Viens no darbiem, ko iesāka valdība jau 1993. gadā, bija valsts pārvaldes reformas koncepcijas izstrādāšana un pieņemšana, un šīs valsts pārvaldes struktūras reformas koncepcijas ietvaros tika pieņemts likums “Par ministriju iekārtu”, kas reglamentē veidu, kā tiek pārraudzītas, pārvaldītas ministrijām padotās un to pārraudzībā esošās iestādes. Un tas notiek tādā veidā, ka jebkuru lēmumu, kas ir nelikumīgs un ko ir pieņēmis attiecīgās padotās iestādes vadītājs, var atcelt ministrs vai viņa pilnvarota persona, kas var būt valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, kura pārziņā atrodas attiecīgā sfēra. Un tā ir vispārēja norma, kas attiecas uz pilnīgi visām mūsu valsts nozarēm.

Ņemot vērā to, valdība 81. panta kārtībā izmainīja arī likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, proti, pantā, kurš nosaka, ka PID direktora lēmums ir galīgs, jo tas pilnībā runā pretī šim vispārējam principam. Ministru ir apstiprinājusi Saeima ar savu balsojumu, un neapšaubāmi viņš pilnībā atbild par visu, kas notiek viņam padotajā ministrijā un apakšnozarēs. Man liekas, ka tas ir ārkārtīgi normāli un pareizi, un šinī sakarā tātad mēs 81. panta kārtībā šo pantu izmainījām, ka PID lēmumu var... PID direktora lēmumu var, ja tas ir nelikumīgs, atcelt ministrs vai tā pilnvarota persona.

Un toreiz, ja atceraties, Saeima šo labojumu arī ar savu balsojumu apstiprināja. Tātad tas ir šobrīd spēkā.

Es redzu, ka ir izveidojusies tāda pati situācija, kas, protams, ir saistīta ar drīzajām vēlēšanām, un tādēļ mēs šo jautājumu apspriedām frakcijā un nolēmām, ka ir iespējams kompromiss, saglabājot arī valsts pārvaldes uzbūvi, proti, izņemt no 34. panta palīgteikumu, ka arī ministra pilnvarotas amatpersonas var atcelt PID direktora lēmumu, atstājot ministru, jo tas ir pilnīgi normāli.

Mūsu priekšlikums — mums bija obligātais balsojums, un frakcija balsoja vienbalsīgi, — ir iet uz priekšu, pabeigt otrajā lasījumā šo likumu un uz trešo lasījumu es pats apsolu iesūtīt labojumu, ka 34. pantā tikai ministram būtu tiesības atcelt nelikumīgu lēmumu. Man liekas, ka tas ir pavisam loģiski, un tā tas ir gandrīz visās valstīs. Tā ir formāla lieta, bet pēc manām domām mēs esam uzķērušies šobrīd tieši uz šo formālo lietu. Mums ir jāiet uz priekšu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Pēc pārtraukuma būtu loģiski, ka tā frakcija, kura lūdza pārtraukumu, arī kaut ko pasaka. Bet atklāt debates mēs nevaram, jo mums ir konkrēts iesniegums - 20 deputāti lūdz pārtraukt debates un pāriet pie nākamā dienas kārtības punkta. Tāpēc manā izpratnē, ja deputāts Grīnblats runā par Kārtības ruļļa pārkāpumiem, tad lūdzu... Bet nevaram atklāt debates par to, vai mēs pārtraucam vai nepārtraucam. Viens jau runājis, kāpēc vajag pārtraukt. Ja jūs gribat runāt pret pārtraukšanu, tad lūdzu! Nu, tāda ir konkrētā situācija, atklāt debates mēs tiešām nevaram, jo pēc iesnieguma, kuru ir iesnieguši 20 deputāti, viņi lūdz pārtraukt debates un pāriet uz nākamo dienas kārtības punktu. Es atkārtoju — viens runā “par”, viens - “pret”, un notiek balsojums, jo citādi nav lielas jēgas tādam iesniegumam. Un tad sākas vispārējas debates par likumprojektu kā tādu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 20 deputātu iesniegto priekšlikumu 52. panta kārtībā pārtraukt debates par dienas kārtības 41. punktu un pāriet uz nākamo dienas kārtības punktu! Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 38, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

 

A.Endziņš (LC). Nākošais ir 40. pants, kur ir Ministru kabineta noteikumi nr. 79. Juridiskā komisija ir tikai šos noteikumus redakcionāli precizējusi. Citu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

A.Endziņš. 41. pants - arī Ministru kabineta noteikumi nr. 79. Arī šeit Juridiskā komisija šo pantu ir precizējusi, un būtībā šie abi kabineta noteikumi ir sakārtoti secīgāk - 40. un 41. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo komisijas iesniegto redakciju ir iebildumi deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. 42. pants. Arī Ministru kabineta noteikumi nr. 79. Juridiskā komisija ņēmusi vērā šeit tikai valodas speciālistu priekšlikumus. Citu izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir pie 53. panta. Šeit Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi pirmās daļas 2. punktu. Būtībā tur, kur bija vārdi “saņemšanai apzināti sniegusi nepatiesas ziņas”, atbilstoši kriminālajai likumdošanai, kā arī administratīvo pārkāpumu likumdošanai mēs esam precizējuši: “sniegusi apzināti nepatiesas ziņas”. Tātad atbilstoši citiem likumiem.

Tālāk Juridiskā komisija ir izteikusi šī 53. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Pasvītrotais teksts jums ir redzams.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav.

 

A.Endziņš. Un ceturto daļu Juridiskā komisija ir papildinājusi ar vārdiem “šajā pantā noteiktajā kārtībā”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Endziņš. Tālāk ir 56. pants. Pie 56. panta ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir juridiski precīzāks, un Juridiskā komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu?

 

A.Endziņš. Pie 57. panta arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir pieņēmusi un papildinājusi ar vārdiem “un apsardzībā turamās”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Endziņš. 58. pantā arī ir Juridiskā biroja priekšlikums vārdu “municipālajai” aizstāt ar vārdu “pašvaldības”. Juridiskā komisija to ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?

 

A.Endziņš. Pie 59. panta, tie ir Ministru kabineta noteikumi nr. 79, komisija ņēma vērā tikai valodnieku precizējumus, un līdz ar to ir jauna redakcija šim pantam atbilstoši valodas speciālistu viedoklim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

A.Endziņš. Tālāk ir trīspadsmitā nodaļa -”Starpvalstu līgumi”. Šeit ir Ministru kabineta noteikumi nr. 79, kuri ir nobalsoti un atstāti pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija ierosina izteikt likuma 49. un 50. pantu jaunā redakcijā un sakarā ar to, ka pirmajā lasījumā tika pieņemta jauna nodaļa, tad arī uzskatīt trīspadsmito un četrpadsmito nodaļu attiecīgi par četrpadsmito un piecpadsmito nodaļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Endziņš. Tālāk ir pārejas noteikumi. Šeit ir Ministru kabineta noteikumi nr. 108. Juridiskā komisija ierosina tos izteikt jaunā redakcijā... pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo redakciju ir iebildumi? Nav.

 

A.Endziņš. Līdz ar to pie šī pirmā grozījuma ir izskatīti visi priekšlikumi, un es aicinātu cienījamo Saeimu akceptēt viņu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, 1 - atturas. Ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

 

A.Endziņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10. septembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu? Nav. Lūdzu nākamo!

 

 

A.Endziņš. Otrs ir “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību”” , kur ir arī Ministru kabineta noteikumi nr. 4. Juridiskā komisija viņu ir akceptējusi, tikai redakcionāli precizējusi. Kādā nozīmē? Proti, izslēgusi ārā liekos vārdus un atstājusi tikai “izslēgt 3. punkta 2. apakšpunktu”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi deputāti! Visai grūti ir dzirdēt referentu. Vēlreiz nosauciet, lūdzu, dokumentu, lai deputāti mierīgi var šīs lietas tālāk skatīt.

 

A.Endziņš. Tas ir tas pats dokuments nr. 926 , pēdējā, 16. lappuse, kur ir romiešu skaitlis divi. Tur ir — izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību”, šis lēmums ir grozīts ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 4.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šis dokuments? Tā tiešām ir pēdējā lapa pie nr. 926. Lūdzu turpiniet!

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija šo kabineta priekšlikumu ir akceptējusi, tikai viņu redakcionāli precizējusi un līdz ar to uzrakstījusi tikai “izslēgt 3. punkta 2. apakšpunktu”.

Sēdes vadītājs. Tā, un viņš mums ir jāakceptē...

 

A.Endziņš. Viņš ir akceptēts jau pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Otrajā lasījumā.

 

A.Endziņš. Juridiskā komisija ir papildinājusi šos grozījumus ar pārejas noteikumiem, kur ir noteikts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 4, un tālāk kā tekstā jums ir rakstīts šeit.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Līdz ar to ir izskatīts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par “Grozījumu Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 1. Nav kvoruma.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu zvanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, aturas — 1. Arī nav kvoruma. Saskaņā ar Kārtības rulli tālākais izlemjams sēdes vadītājam. Esmu saņēmis iesniegumu izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu. Laikam man ir tiesības lūgt argumentus, kāpēc viena stunda ir vajadzīga?

Lūdzu, Gundars Bērziņš!

 

G.Bērziņš (LZS). Kāpēc viena stunda? Tāpēc, ka jautājums ir ļoti nopietns saistībā ar šiem likumiem un arī šeit, kur ir ierakstīta šo profesiju apstiprināšana. Kā arī uztrauc ziņas, ka šobrīd diezgan intensīvi norit sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu, un arī mūsu frakcija, kas ir iesniedzēja, negrib, lai šie likumprojekti... Tātad sēdes pārtraukšana neļautu izskatīt ļoti daudzos dienas kārtības punktus, kas ir sakrājušies. Tāpēc ir vajadzīga stunda, lai apspriestos, kā šajā situācijā rīkoties, jo ir ļoti daudz darba kārtības punktu, kas ļoti ilgi gaida izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Par šo bezvīzu režīmu man šodien pateica arī Seiles kundze. Man nav nekāda pamata domāt, ka Seiles kundze vedusi šīs sarunas, tāpat arī mans uzvārda brālis Bērziņa kungs, jo es tiešām viņiem ticu un uzskatu, ka viņi nekad šīs sarunas neved. Kad es mēģināju noskaidrot avotu, kas tad ved sarunas, uzzināju, ka to dara “Latvijas Radio”. Jo tieši no turienes ir izskanējis šāds apgalvojums. “Latvijas Radio” nav tiesību, tā man Seiles kundze teica, un es gribu paskaidrot Bērziņa kungam. “Latvijas Radio” nav tiesību noslēgt līgumu starp Latvijas Republiku un Krieviju par bezvīzu režīmu, lai arī viņi to gribētu. “Latvijas Radio” pirmajai programmai, tāpat kā arī citām “Latvijas Radio” programmām, šādu sarunu nav un nevar būt, ja nu vienīgi cienījamais “Latvijas Radio” sajaucis Krieviju ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Nu, var sajaukt pie zināmas nekompetences, kas tur tiek demonstrēta. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka šādu sarunu nav. Un nevar būt, un es atvainojos, nevajag šeit, piedodiet, izteikt murgainas idejas un musināt tautu! Jo to, kas skan šeit, Saeimas namā, to, kas skan Saeimas namā, ir cilvēki, kas klausās. Un, Bērziņa kungs, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, no kurienes ir šāda informācija! No kurienes ir šāda informācija? Kura oficiāla persona kur un kādā veidā ir tikusies un runājusi par bezvīzu režīmu ar Krieviju? Tas, kas pašlaik šeit izskanēja, ir vienkārši klajš priekšvēlēšanu triks.

Sēdes vadītājs. Pilnīga skaidrība, ka ir vajadzīgs stundas pārtraukums. To arī paziņoju.

 

I.Bērziņš. Jā... (No zāles: “Nodevēji!”)

 

 

(P ā r t r a u k u m s)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu. Vai Prezidijā ir kādi iesniegumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību””. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 1, atturas — nav. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — nav. Divreiz balsots, nav kvoruma. Sēdes vadītājam ir jālemj, bet... Godātie deputāti! Sēdes vadītājs pieļāva kļūdu jau pirms tam, kad es aicināju izteikties kolēģus un motivēt to vienas stundas pārtraukumu. Jūs jau redzējāt, ar ko tas beidzās — ar gariem politiskiem paziņojumiem. Un tagad vienas stundas pārtraukums bija diezgan, lai varētu izdiskutēt tās lietas. Tad gandrīz jāprasa rakstiski iesniegt, kādu paziņojumu jūs sniegsiet — par procedūru, par Kārtības ruļļa neievērošanu vai kā lieta tālāk virzāma. Un tas Kārtības rullī tagad ir noteikts.

Lūdzu, Aivars Endziņš, tiešām Kārtības ruļļa viena panta ietvaros!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es pirmām kārtām lūgtu izmantot to normu un ar balsu skaitītāju palīdzību pārbaudīt deputātu klātbūtni šeit, zālē. Otrkārt, es Juridiskās komisijas vārdā noņemu šo likumprojektu, jo Nacionālais bloks vēlas, lai mēs varētu uzaicināt speciālistus no Krievijas, no citām valstīm. No citām valstīm arī, jā!

Sēdes vadītājs. Tā, lai būtu ievērota formālā puse, tad es paziņoju vienas minūtes pārtraukumu, jo citādi nevar šo lietu vienkārši tā izbeigt, jo nav kvoruma un sēde nevar turpināt savu darbu. Un tad, kad viena minūte beigsies, tad mēs izskatīsim kārtējos priekšlikumus, ko darīt tālāk. Tikmēr varat arī apsvērt situāciju.

Ar jaunām domām jaunu procedūru varam veidot. Komisijas vadītājs Endziņš paziņoja no tribīnes, ka viņš atsauc šo likumprojektu, bet es saprotu, ka viņš pēc Kārtības ruļļa 52.panta. Ja mēs skatāmies tur ir: “... kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt”. Tātad, lai mēs pārtrauktu šīs lietas izskatīšanu, tiešām komisija to var pieprasīt. Un tad viens runā “par”, viens — “pret”, un Saeima lemj. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu pārtraukt izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku izceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” spēkā stāšanās kārtību””. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 7, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Pārtraucam izskatīt.

Māris Gailis — Ministru prezidents, pamatojoties uz savām tiesībām, lūdz vārdu paziņojumam.

 

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tikko Latvijas Zemnieku savienības deputāts Gundars Bērziņš paziņoja, ka valdība ved intensīvas sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu. (No zāles: “Ar Somiju!”) Citēju: “Kā arī uztrauc ziņas, ka šobrīd diezgan intensīvi norit sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu...” Valdība kategoriski noraida šo Latvijas Zemnieku savienības deputāta Gundara Bērziņa apgalvojumu, jo tā neved un negatavojas vest sarunas par bezvīzu režīmu ar Krieviju. Ja mums būtu bezvīzu režīms ar Krieviju, tad pilnībā tiktu izslēgtas vismaz tuvākajos gados iespējas noslēgt šādus līgumus par bezvīzu režīmu ar ziemeļvalstīm, ar Eiropas Savienību un Viduseiropas valstīm. Es domāju, ka rastos problēmas bezvīzu režīmā ar Igauniju. Tātad tas ir pilnīgi absurds apgalvojums un tā nav taisnība. Notiek neapšaubāmi konsulārās sarunas ar Krievijas konsulārajām iestādēm, kas ir pilnīgi kaut kas cits. Un no Latvijas puses nav, kā es teicu, šādu sarunu un tuvākajā laikā, vismaz manas valdības laikā, nebūs. Bērziņa kungs jau vienu reizi nāca ar paziņojumu, ko viņam pašam nācās atsaukt. Es domāju, ka arī tagad būtu vēlams, lai Bērziņa kungs atsauktu savu nepamatoto paziņojumu, ja vien, protams, viņam nav pierādījumu, kur, kad un kas šādas sarunas par bezvīzu režīmu no Latvijas puses ir veicis. Man gribētos teikt, ka pārāk nokaist atmosfēra, tuvojoties vēlēšanām. Bet, cienījamie deputāti, mums ir pietiekami liela pieredze, vairāk nekā divi gadi mēs esam strādājuši plecu pie pleca, nevajadzētu atļauties pilnīgi nepamatotus puiciskus izlēcienus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”. Juridiskā komisija. (Starpsauciens no zāles: “Par Eiropas līgumu!”) Es atvainojos, izdarītas izmaiņas un es atsaucu paziņoto jautājumu.

 

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par Eiropas līgumu”. Oļģerts Pavlovskis — valsts ministrs. Lūdzu!

 

O.Pavlovskis (valsts ministrs Ārlietu ministrijā).

Godājamais Prezidij un kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.960, likums par Eiropas līgumu. Vispirms jau pašā sākumā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz līguma nosaukumu “Eiropas līgums”. Nosaukums “Eiropas līgums” diemžēl ir radījis dažas nopietnas neskaidrības un pārpratumus, tāpēc es gribētu uzsvērt, ka šis līgums nekādā ziņā nav par iestāšanos Eiropas Savienībā, es atkārtoju — nav par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet gan Eiropas līgums par asociācijas, dialoga izveidošanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Diemžēl Eiropas Savienība šāda veida līgumus nosauc par Eiropas līgumiem, un līdz ar to ir šīs neskaidrības un pārpratumi. Tātad šis nav līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ir ienākuši divi papildinājumi, kurus iesniegusi Ārlietu komisija un par kuriem es vēlētos izteikties. Bet, pirms es sāku, es vēlētos izteikt paldies un pateicību gan par pozitīvo balsojumu, gan arī par debatēm līguma ratificēšanas pirmajā lasījumā. Tas, kā mums šobrīd visvairāk trūkst un kas nākotnē noteikti būs jāveicina, ir plašas sabiedriskas diskusijas par Latvijas vietu Eiropas Savienībā. Tā kā galīgo lēmumu par iestāšanos vai neiestāšanos Eiropas Savienībā referenduma ceļā pieņems Latvijas tauta, tad plašas sabiedriskas diskusijas tai palīdzēs politiski sagatavoties tik svarīga lēmuma pieņemšanai. Es atkārtoti atkal gribu uzsvērt, ka šodien nekādā ziņā mēs nebalsojam par iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs balsosim par Eiropas Savienības asociētās valsts statusa iegūšanu Latvijai. Šodien mums ir jāizšķiras, vai atstāt durvis vaļā uz Eiropas Savienību vai tās aizcirst ciet jau pie pirmā soļa. Vai bez jebkādām pārrunām ar Eiropas Savienību paziņot visai pasaulei, draugiem un nelabvēļiem, ka mēs, latvieši, nevēlamies būt daļa no Rietumeiropas. Un tiem, kuri atkārtoti min Norvēģijas piemēru, man jāuzsver, ka arī Norvēģija gāja šo pašu ceļu, par kuru mums šodien jāizšķiras. Savu lēmumu par neiestāšanos Eiropas Savienībā tā pieņēma tikai tad, kad ilgās savstarpējās sarunās ar Eiropas Savienību bija izstrādāti visi noteikumi, pēc kuriem Norvēģijai vajadzēja iestāties, un sabiedrība bija spējīga izvērtēt līdzdalības pozitīvās un negatīvās puses. Šis noslēgtais, bet vēl neratificētais Eiropas līgums ir tikai nopietna dialoga ar reālu segumu sākums.

Pirmais papildinājums likumam skar likumdošanas saskaņošanu, kas ir galvenais priekšnosacījums Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas līguma sekmīgai darbībai. Tāpēc ir svarīgi, lai par jebkuru juridisko aktu, kas ir saistīts ar līguma 70.pantā minētajām jomām, tiktu dots atzinums par tā atbilstību Eiropas standartiem. Un varbūt es te tikai atgādināšu jums, kas ir 70.pants, proti, likumu tuvināšana jo sevišķi attiecināma uz sekojošām jomām: muitas likumi, likumi par kompānijām, banku likumi, kompāniju konti, nodokļi, intelektuālais īpašums, finansu pakalpojumi, konkurences noteikumi, patērētāju aizsardzība, netiešo nodokļu ievākšana, tehniskie noteikumi un standarti, likumi un noteikumi, kas attiecas uz kodoljautājumiem, transports, telekomunikācijas, apkārtējā vide un tā tālāk.

Otrais Ārlietu komisijas papildinājums skar jautājumu par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Pieteikuma iesniegšana ir nākamais formālais solis pēc Eiropas līguma noslēgšanas. Šis iesniegšanas process ir saskarē ar Saeimas pieņemto ārpolitikas koncepciju. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pieteikuma iesniegšana nekādā ziņā nepaātrinās Latvijas iestāšanos, pirms nebūs bijušas mūsu debates gan Saeimā, gan sabiedrībā, un nav domājams, ka tas var notikt pirms 2000.gada.

Pirmkārt, Eiropas Savienība vēl nav gatava uzsākt sarunas par savu paplašināšanos. Tas notiks tikai pēc starpvaldību konferences, tātad ne ātrāk par 1997.gadu. Otrkārt, pašas sarunas aizņems ilgu laika posmu, pat vairākus gadus. Treškārt, daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ekonomiskā stāvokļa, tas ir, no tā, cik lielā mērā mēs būsim gatavi līdzdalībai Eiropas Savienībā. Bet svarīgi ir tas, ka līdz ar pieteikuma iesniegšanu Latvija dos skaidru un nepārprotamu mājienu par mūsu virzību uz Eiropas Savienību. Starpvaldību konferences laikā Latvija tiks iesaistīta pārrunās par Eiropas Savienības paplašināšanu, un pēc starpvaldību konferences beigām tiks dots... es atvainojos, šis pieteikums dos pamatu pēc starpvaldību konferences uzsākt sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Daudzas Austrumeiropas, Centrāleiropas valstis ir jau iesniegušas savus pieteikumus, un, ja Latvija to neizdarīs savlaicīgi, tad mēs varam palikt ārpus sarunu loka un pašas sarunas par Latvijas virzību uz Eiropu tiks atliktas uz nenoteiktu laiku. Pašreiz mēs vedam sarunas par to, ka visas trīs Baltijas valstis varētu iesniegt savus pieteikumus vienlaicīgi.

Varbūt tagad atgriezīsimies atpakaļ pie dokumenta nr.960 — likumprojekts “Par Eiropas līgumu”. 1.pantā labojumu un papildinājumu nav, un es ieteiktu to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tikai tos pantus, kuros ir labojumi.

 

O.Pavlovskis. Labi, paldies! Par 2.pantu ir Ārlietu komisijas ierosinājums papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu šādā redakcijā, un redakcija ir minēta 3.ailē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai par šo redakciju deputātiem...

 

O.Pavlovskis. Pēc pārrunām ar Ministru prezidentu Ārlietu komisija ierosina svītrot pēdējo teikumu šajā 2.panta jaunajā redakcijā, proti, svītrot teikumu: “Saskaņošanas darbu koordināciju veic integrācijas birojs.”

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Nav. Tālāk, lūdzu!

 

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina pārcelt pirmā lasījuma 2.pantu par 3.pantu otrajā lasījumā. Citu izmaiņu un papildinājumu šim pantam nav.

Sēdes vadītājs. Pret šīm izmaiņām ir iebildumi deputātiem? Nav. Tālāk!

 

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu sekojošā redakcijā. Redakcija dota 3.ailē.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Tālāk!

 

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina pārcelt pirmā lasījuma 3.pantu par 5.pantu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

O.Pavlovskis. Ārlietu komisija ierosina izteikt pirmā lasījuma 4.pantu kā 6.pantu otrā lasījuma redakcijā. Citu labojumu vai papildinājumu pantā nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

O.Pavlovskis. Es ierosinu šo likumprojektu akceptēt kā likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Eiropas līgumu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

Tālāk — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”” . Juridiskā komisija, Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu izmantot dokumentu nr.826. Šis likumprojekts tika nobalsots kā steidzams. Pēc pirmā lasījuma Juridiskā komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi, pati nevienu grozījumu nav izdarījusi, un lūdzu viņu akceptēt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likum-projekta ”Grozījumi likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par enerģētiku”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā —Māris Graudiņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.421. Lūdzu, nesajauciet to ar likumprojektu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”, kurš arī ir šodienas darba kārtībā un kurš varētu jau tikt pieņemts trešajā lasījumā. Šis likums “Par enerģētiku” varētu tikt uztverts kā vispārējs, vairāk teorētiskas dabas “jumta likums”. Tas pirmajam lasījumam ir iesniegts no deputāta Spuģa puses jau ilgāku laiku. Starplaikā jau Tautsaimniecības komisijas darba grupa Spuģa kunga vadībā, kurā piedalījušies arī Enerģētikas departamenta eksperti, ir intensīvi strādājuši, lai būtībā radītu jau tagad iestrādes otrajam lasījumam. Tā ka dokuments pamatā Tautsaimniecības komisijā ir akceptēts atbalstīšanai ar apziņu, ka viņš pamatīgi mainīsies līdz otrajam lasījumam. Turklāt likums par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā, kurš tiktu izskatīts trešajā lasījumā šodien vai nākamajā sēdē, jau radīs nepieciešamību ieviest vairākas izmaiņas šajā likumprojektā, piemēram, 5.panta trešajā daļā, kur nacionālās enerģētikas regulēšanu pamatā veic šī likuma ietvaros. Tas būtu pilnīgi pretēji otra likumprojekta jēgai, kurš tiktu izskatītas jau trešajā lasījumā Saeimā. Tā ka šis likums, es gribu teikt, tiek pamatīgi pārstrādāts. Viņa jēga ir tā, lai noteiktu enerģētikas vietu Latvijas Republikas tautsaimniecībā, valsts lomu enerģētikas pārvaldē, juridiskās un ekonomiskās attiecības starp piegādātājiem un patērētājiem un tamlīdzīgi, kā arī noteikt nacionālās enerģētikas stratēģiju, politiku un tās mērķus. Tautsaimniecības komisija pieņēmusi lēmumu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu, Aivars Kreituss piesakās. Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mani pārsteidza sestajā nodaļā ieliktā koncepcija šajā likumprojektā, un gribētos dzirdēt atbildi. Piemēram, trešais apakšpunkts 12.pantā, kur ir runa par uzņēmējdarbību, tās veicināšanu un tā tālāk. Tur ir runa par to, ka valsts garantē elektroenerģijas iepirkšanu no mazajām HES par divkāršu cenu. Valsts garantē... Kas ir tās valsts dotācijas šiem ražotājiem, no kurienes nāk šī nauda, šīs dotācijas šiem ražotājiem — vai no budžeta, vai no kaut kurienes citurienes un vai sekos šajā sakarā tarifu pacelšana iedzīvotājiem? Es domāju, ka šī sadaļa par uzņēmējdarbību šādā veidā nav izstrādāta. Nu, vispirms es gribētu dzirdēt atbildi uz šo jautājumu, bet es jau iepriekš redzu, ka šeit ir tikai divas iespējas — vai nu nauda nāk no valsts budžeta, vai tātad tarifu pacelšana seko. Abi — ne viens, ne otrs variants — nav pieņemami, un tāpēc es domāju, ka šī sadaļa šeit nekādi neiederas un nav izstrādāta un pasniegta saprotamā veidā.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, galavārdu, ja vēlaties komentēt, un tad zvans būs balsojumam.

 

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Kā es jau minēju darba grupa ir strādājusi intensīvi un vairākas sadaļas šajā likumprojektā ir jau pārkārtojusi. Es tagad no galvas neatceros, vai šī ir viena no tām daļām vai ne. Bet katrā ziņā politika, kura atbalsta augstākas iepirkuma cenas no mazajām HES, jau šobrīd ir Latvijas valdības politika. Ministru kabinets ir gādājis, lai rastu iespēju atjaunot plašo mazo HES tīklu, kas agrāk pastāvēja Latvijā, lai radītu uzplaukumu vietējā saimniecībā un lai radītu zināmu decentralizāciju mūsu enerģētikas ražošanas tīklā, turklāt izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. Kā mēs zinām, ūdens mums nekā nemaksā, bet dabasgāze un daudz kas cits maksā daudz vairāk. Tā ka, jā, par šiem divkāršajiem tarifiem, kuri šobrīd aptver mazāk nekā vienu procentu no mūsu kopējās elektroenerģijas ražošanas, ir jāmaksā patērētājiem. Taču, ņemot visu šo kopumā un ņemot vērā darba grupas darbu ar vairākām iestrādēm otrajam lasījumam, ierosinām šo likumprojektu konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par enerģētiku” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, 2 — atturas. Pieņemts. Priekšlikumus?

 

M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vadības vārdā lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 11. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts priekšlikums.

 

Nākamais. L ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””, ko mums iesniedzis Ministru kabinets, un tā lūdz Saeimu akceptēt šo iesniegto likumprojektu. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo likumprojektu, kuru ir izstrādājusi patiesībā Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome, kas caur Zemkopības ministriju lūdza kārtot jautājumu par pielikuma “Augu botāniskās ģintis un sugas, uz kurām attiecas Latvijas Republikas likums “Par augu šķirņu aizsardzību”” papildināšanu ar skarenēm, ķimenēm un begonijām. Nepieciešamību izdarīt likumā grozījumus nosaka tas, ka minētajām augu sugām republikā tiek veikta selekcija un ir reģistrētas jaunas šķirnes. Piemēram, selekcionāra profesora Lauvas vadībā ir izstrādāta ķimeņu šķirne ”Kamarde”. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo likumprojektu, un šis likumprojekts ir arī saskaņots ar Tieslietu, Finansu un Ekonomikas ministriju. Ņemot vērā viņu aizrādījumus, šajā likumprojektā arī ir iestrādātas viņu piezīmes.

Tautsaimniecības komisija atbalstīja šos grozījumus likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”, un tāpēc lūdzu akceptēt, tā sacīt, 708. dokumentu. Lūdzam deputātu atbalstu, lai šis likumprojekts ietu arī tālāk... Pirmajā lasījumā akceptēt, lai ietu tālāk uz otro.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts.

 

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 5. septembrim ieskaitot.