Jauni Šveices un Brazīlijas augstākie pilnvarotie pārstāvji

Pie Valsts prezidenta ar akreditācijas rakstu —Šveices ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Vakar, 5.septembrī, savu akre-ditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza jaunais Šveices vēstnieks mūsu valstī Pjērs Lučiri ( Pierre Luciri ). (1. attēlā) Iepriekšējais Šveices vēstnieks Gaudencs Rufs šo amatu nesen atstāja, kad atbilstoši Šveices diplomātiskā dienesta iekšējai kārtībai bija beidzies viņa vēstnieka pilnvaru laiks Latvijā.

Pjērs Lučiri, Šveices ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis. 1942.gadā Ženēvā. Studējis Ženēvas, Romas un Prinstonas universitātē politoloģiju, iegūstot politisko zinātņu doktora grādu. Kopš 1970.gada strādā Šveices Ārlietu ministrijā. Pēc apmācību kursa Bernē un ķelnē Pjērs Lučiri 1978.gadā tika iecelts par Šveices vēstnieka vietnieku Ankārā. Pēc tam viņš strādāja Bernē par UNESCO nodaļas vadītāju. Kopš 1989.gada Pjērs Lučiri bija Šveices vēstnieka vietnieks Austrijā.

Iesniedzot akreditācijas rakstu, Pjērs Lučiri uzsvēra Šveices un Latvijas labās attiecības. Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes runā vēstniekam teica:

“Es Jūs apsveicu kā Šveices ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Latvijas un Šveices attiecības ir ļoti labas, un, Jums stājoties jaunajā amatā, tās būs vēl labākas, Vēsturiskās attīstības gaitā Šveices un Latvijas attiecības ir vienmēr bijušas ciešas un tuvas. Latvijas un Šveices valdība vienmēr ir viena otru atbalstījušas kā valstis, kurām nav lielas teritorijas, bet kuras ir nozīmīgas vēsturiskās un politiskās attīstības ziņā. Veiksmīgi ir veidojušies kontakti pēc 1991.gada, un daudzos izglītības, kultūras, finansu, banku un citos jautājumus Šveices un Latvijas sadarbība ir ļoti cieša. Latvija attīstās ļoti dinamiski, un pašreizējā situācijā viens no svarīgākajiem jautājumiem Latvijai ir pēc iespējas ātrāk integrēties dažādās Eiropas institūcijās. Sevišķi es šeit gribu akcentēt Eiropas Padomes lomu un EDSA lomu. Šveice sniegusi samērā lielu ekonomisko un materiālo palīdzību Latvijai, kā arī konsultācijas tādās mums šobrīd svarīgās nozarēs kā bankas, finanses, budžets. Un esmu pārliecināts, ka ar Jūsu stāšanos amatā šīs aktivitātes vēl vairāk pastiprināsies. Šveicē mācījušies daudzi Latvijas politiķi, un viņi atzinīgi novērtējuši tās zināšanas, ko guvuši jūsu valstī. Es šeit nedomāju tikai pēdējos gadus, bet arī gadsimta sākumu. Tagad mums priekšā ir lieli darbi, lieli uzdevumi. Mēs ceram uz Jūsu personīgo un Šveices atbalstu. Es vēreiz Jūs sveicu ar stāšanos šajā augstajā amatā un vēlu panākumus kā Šveices, tā Latvijas valstīm un to tautām!”

Pēc akreditācijas raksta iesniegšanas un sarunas ar Valsts prezidentu Šveices ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Pjērs Lučiri sniedza īsu interviju “Latvijas Vēstnesim”:

— Jūsu ekselence, apsveicu Jūs ar stāšanos šajā augstajā un atbildīgajā amatā!

— Sirsnīgi pateicos!

— Kādas būs Jūsu pirmās aktivitātes Latvijā?

— Es nupat kā to apliecināju arī Latvijas Valsts prezidentam: es tagad plaši atvēršu savas acis un ausis, jo es patiešām gribu iespējami ātrāk iepazīt jūsu valsti.

— Vai Jums līdz šim jau bija kāda informācija par Latviju?

— Jā, protams, esmu lasījis par Latviju vairākas grāmatas — tas bija manas iepazīšanās sākums. Esmu arī skatījis virkni brīnišķīgu gleznu, kurās īpaši patika zilās Latvijas debesis. Tieši tādas pašas zilas debesis, kādas šodien redzamas pa prezidenta pils logu.

— Sakiet, kas bija galvenais temats Jūsu nule notikušajā sarunā ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Mēs runājām galvenokārt par mūsu valstu divpusējām attiecībām. Prezidents atbildēja, ka agrākais Latvijas prezidents Ulmanis arī ir studējis Šveicē un ka starp mūsu valstīm jau pastāv sadarbība, ko būtu lietderīgi intensificēt. Taču abas mūsu valstis ar savām labajām divpusējām attiecībām ir aktīvas arī Eiropā, un mums kopīgi jāseko politiskajai attīstībai Eiropā. Protams, katra valsts iet savu īpašu ceļu, taču abām ir arī kopējas intereses — vispirms jau Eiropas drošība, un mūsu kontinenta uzplaukums. Mēs kopīgi raugāmies arī uz Eiropas Savienību, kam ir liela loma šīs drošības un uzplaukuma nodro-šināšanā. Mūsu sarunā arī atzīmēju, ka nākamgad mana valsts prezidēs organizācijā Drošība un Sadarbība Eiropā, kuras pilntiesīgas locekles ir abas mūsu valstis. Līdz ar to Šveicei ir īpaši svarīgi iepazīt iespējami labi Latvijas nostāju.

— Kā Jūs vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības?

— Starp mūsu valstīm nav problēmu! Abas mūsu valstis ir brīvas, atvērtas. Tas nozīmē, ka mūsu iedzīvotāji, tāpat kā mūsu valstu uzņēmumi var brīvi kontaktēties, lai iepazītu viens otru, veidotu kopīgus komercpasākumus, lai veidotu kopīgus kultūras un intelektuālus projektus bez valsts starpniecības. Manuprāt tā ir ļoti normāla parādība.

— Paldies par interviju un vēlu panākumus Jūsu atbildīgajā darbā!

— Sirsnīgi pateicos.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

—Brazīlijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Vakar, 5. septembrī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma akreditācijas rakstu no Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Luisa Felipes de Teišeiras Soareša ( Luiz Felipe de Teixeira Soares )(2. attēlā). Akreditācijas ceremonijā savā uzrunā vēstnieks teica:

Prezidenta kungs!

Man ir gods būt pirmajam Brazīlijas vēstniekam, kurš iesniedz savu akreditācijas vēstuli Rīgā. Mūsu valstis pirms dažiem gadiem nodibināja diplomātiskās attiecības, bet dažādu iemeslu dēļ Brazīlijas vēstnieks Jums, prezident Gunti Ulmani, akreditācijas vēstuli pasniedz tikai tagad, tādējādi izveidojot formālu diplomātisko attiecību struktūru starp Latviju un Brazīliju.

Prezidenta kungs!

Pasaule pēdējo divdesmit gadu laikā ir dramatiski mainījusies, un ir mainījušās arī mūsu valstis. 1975. gadā ikviens, kurš mēģinātu paredzēt to pārmaiņu veidu un raksturu, kuras astoņdesmito un deviņdesmito gadu laikā izmainīja pasaules seju un starptautiskās attiecības, tiktu uzskatīts par sapņotāju.

Demokrātijas revolūcija ir izplatījusies pa visu pasauli, un tagad vairākums valstu ir izvēlējušās demokrātijas un brīvā tirgus ekonomikas attīstības ceļu. Ar Padomju Savienības sabrukumu marksistiskais sociālisms atkāpjas, un vairākas valstis tika atbrīvotas, atguva neatkarību, un starptautiskajā arēnā ir parādījušās jaunas valstis. Šī situācija ienes pasaules diplomātijā jaunu dimensiju.

Tagad mēs ieejam fāzē, ko sauc par ekonomikas globalizāciju gan kapitāla cirkulācijas, gan preču un pakalpojumu ražošanas nozarēs.

Stabilitāte — gan ekonomiskā, gan politiskā, demokrātiskā atklātība, tehnoloģijas jaudas palielināšana kļuva daudz svarīgāka par ģeopolitiskajiem apsvērumiem, kas saistīti ar tradicio-nālajiem valsts varenības elementiem — teritoriju un dabas resursiem.

Mēs Brazīlijā vēlamies nodibināt jaunas partnerattiecības, kas veicinātu starptautisko mieru un drošību, pašnoteikšanās respektēšanu un visu nāciju suverenitāti, un globālās tirdzniecības attīstību.

Prezidenta kungs!

Mēs 125 gadus dzīvojam mierā ar saviem kaimiņiem. Mūsu potences tomēr vēl nav pilnībā izmantotas. Ar reformistisko valdību, kas liek uzsvaru uz demokrātiju, valsts aparāta un līdzdalības ekonomikā samazināšanu, mēs virzāmies uz priekšu pa stabilas attīstības ceļu.

Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, kopā veidojot valstu grupu, piedzīvo, iespējams, vislielākos pieauguma rādītājus visā reģionā. Tirdzniecība starp šīm četrām valstīm ir sasniegusi desmit miljardus dolāru 1994. gadā, tas ir, četru gadu laikā ir pieaugusi pieckārt. Brazīlija ir globāls tirdzniecības subjekts, un mums ir svarīgi šo profilu saglabāt. Uzturēt plašu tirdzniecību ar dažādiem reģioniem ir mazāks risks, nekā paļauties uz kādu vienu tirdzniecības partneri.

Tādējādi mēs esam ieinteresēti WTO (Pasaules Tirdzniecības organizācijas) stiprināšanā.

Mūsu galvenie uzdevumi ir ekonomikas augšupeja un inflācijas ierobežošana. Brazīlijā ir daudznacionāla sabiedrība, iedzīvotāju skaits ir 155 miljoni. 55 procenti iedzīvotāju ir eiropiešu pēcteči; afrikāņu, japāņu un ķīniešu pēcteču minoritātes ir mazākas. Valsts ir pārliecināta, ka ekonomikas atvēršanas pasākumi drīz nesīs augļus.

Prezidenta kungs!

Mana valdība cer, ka šis notikums būs svarīgs pieturas punkts mūsu valstu attiecībās, starp Latviju un Brazīliju attīstīsies efektīva un abpusēji izdevīga sadarbība.

Es izmantoju šo izdevību, lai nodotu Jums, prezidenta kungs. prezidenta Kardoso vēsti, ka viņš tic jūsu valdības panākumiem un Jums personiski novēl labklājību.

Guntis Ulmanis sarunā pievērsās lielajam latviešu pārceļotāju skaitam Brazīlijā, kas var spēlēt labu lomu turpmākās sadarbības attīstībā starp abām valstīm. Prezidents G. Ulmanis atzīmēja, ka Latvijai pašreizējos apstākļos svarīgākais ir drošības garantijas un integrācija Eiropas institūcijās.

Guntis Ulmanis apsveica vēstnieku ar tuvojošos Brazīlijas neatkarības dienu. Sarunas gaitā abas puses izteica cerību, ka tās viena otru atbalstīs centienos aktīvāk iesaistīties starptautiskajās organizācijās un to institūcijās. Vēstnieks informēja G. Ulmani par Brazīlijas investīciju politiku un ar to saistītām problēmām. kā arī par brīvās ekonomiskās zonas izveidošanu ar Argentīnu, Paragvaju un Urugvaju, kas labvēlīgi ietekmē ekonomiku. G. Ulmanis savukārt aicināja Brazīliju veikt investīcijas Latvijā un izmantot Latvijas tranzīta iespējas tirdzniecībai ar Austrumiem. Vēl Valsts prezidents informēja vēstnieku par gaidāmajām Latvijas parlamenta vēlēšanām.

Sarunas nobeigumā Brazīlijas vēstnieks izteica pārliecību, ka triju Baltijas valstu ekonomiskās savienības izveidošanās būtu nozīmīgs faktors ātrākai integrācijai Eiropā.

Valsts prezidenta preses dienests, E. P.
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"