Padomam. Izgrieziet, saglabājiet, pārdomājiet!

Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību

Krājaizdevu sabiedrības finansu industrijā

Daudzās vietās finansu industrijā dominē komerciālas vai valdības kontrolētas bankas, kas palīdz īstenot monetāro politiku, kuru nosaka valdības struktūras. Krājaizdevu sabiedrības ir kooperatīvā sektora organizācijas, kuras apkalpo individuālu personu vajadzības. Lielāko daļu privāto finansu institūciju kontrolē investori, kuri ir ieinteresēti gūt peļņu no pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti to izmantotājiem un klientiem. Krājaizdevu sabiedrībās pakalpojumu izmantotāji ir arī krājaizdevu sabiedrības īpašnieki. Visa peļņa, kas tiek iegūta no sniegtajiem pakalpojumiem, pieder biedriem. Biedru īpašumtiesības nodrošina iespēju droši darboties, tajā pašā laikā nosakot pieņemamas procentu likmes un piedāvājot cilvēkiem pakalpojumus, kurus citas organizācijas uzskata par “peļņu nenesošiem”.

Vietās, kur krājaizdevu sabiedrības strauji attīstās, to unikālā struktūra un filozofija dod labumu ne tikai biedriem, bet arī tiem, kas vēl nav biedri. Kad citas finansu organizācijas ievēro, ka vidusmēra cilvēkiem var sniegt pakalpojumus un vienlaicīgi gūt peļņu no tiem, finansu pakalpojumi kļūst plašāk pieejami. Konkurences rezultātā procentu likmes pazeminās, kas dod iespēju saņemt aizdevumu arvien plašākam iedzīvotāju lokam. Tā kā krājaizdevu sabiedrībām parasti ir mazāk resursu nekā citām finansu institūcijām, tās bieži ievieš kvalitatīvus pakalpojumus ar zemākām izmaksām.

Krājaizdevu sabiedrības apvieno kapitālu, kas citādā veidā netiktu radīts. Attīstības temps, kuru nodrošina ienākumi no aizdevumiem, ir pietiekoši straujš. Cilvēki gūst panākumus paši ar savām pūlēm. Šāda pieeja parasti lieliski darbojas atšķirībā no tām attīstības programmām, kas balstās uz palīdzību no ārpuses. Turklāt krājaizdevu sabiedrību pakalpojumi palīdz individuāliem biedriem uzlabot viņu dzīves apstākļus, kas savukārt veicina ekonomisko pieaugumu kopumā.

Krājaizdevu sabiedrību finansu mehānisms

Krājaizdevu sabiedrība izmanto savu biedru noguldījumus, lai finansētu aizdevumus. Tā maksā noguldītājiem par viņu naudas izmantošanu. Šī samaksa ir gan kompensācija par viņu naudas lietošanu, gan arī stimuls lielāku uzkrājumu veidošanai. Palielinoties kopējo uzkrājumu summai, rodas iespēja piešķirt vairāk aizdevumu, turklāt lielāks biedru skaits saņem sev nepieciešamos pakalpojumus.

Cilvēki, kuri saņem aizdevumus no kopējiem uzkrājumiem, maksā procentus par naudas izmantošanu. Šie procenti ir krājaizdevu sabiedrības galvenais ienākumu avots. Ienākumu kopsummai jāsedz procentu izmaksas noguldītājiem, krājaizdevu sabiedrības darbības izdevumi un rezervju veidošana finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. No šīs kopsummas var finansēt arī izglītojošas programmas un jaunu finansu pakalpojumu ieviešanu. Krājaizdevu sabiedrībai vispirms jāizlemj, kādus finansu pakalpojumus tā piedāvās, un tad jānosaka šo pakalpojumu aptuvenās izmaksas.

Krājaizdevu sabiedrību kustības attīstības sākumā krājaizdevu sabiedrībām būs nepieciešami banku pakalpojumi — tām būs vajadzīga vieta, kur noguldīt brīvos naudas līdzekļus, kas nav izsniegti aizdevumos, vieta, kur aizņemties naudu, ja tā būs nepieciešama, kā arī jānosaka veids, kā sadarboties ar citām finansu institūcijām. Attīstības tālākajos posmos šīs funkcijas varēs veikt krājaizdevu sabiedrības, kuru biedri ir citas krājaizdevu sabiedrības. Šīs īpašās krājaizdevu sabiedrības parasti tiek sauktas par centrālajām krājaizdevu sabiedrībām vai centrālajām finansu iestādēm. Šādu krājaizdevu sabiedrību veidošana ir atkarīga no kustības attīstības tempiem un kopējā sabiedrību aktīvu pieauguma.

Krājaizdevu sabiedrības biedru kontrole

Biedri kontrolē savas krājaizdevu sabiedrības. Kontrole bieži ir netieša, bet tā tomēr ir ļoti reāla.

Viens no veidiem, kā tieša kontrole tiek realizēta, ir statūtu pieņemšana — tie likumi, pēc kuriem darbojas organizācija. Statūti izskaidro krājaizdevu sabiedrības struktūru un nosaka biedru loku, kuram tā kalpos. Statūti kļūst par oficiāliem dokumentiem tikai pēc tam, kad biedru kopsapulce ir pieņēmusi tos balsojot. Jebkurus turpmākos grozījumus statūtos var izdarīt tikai paši biedri augstākminētajā kārtībā.

Parasti tomēr visietekmīgākā kontroles forma ir netieša kontrole. Biedri kontrolē organizāciju ar to cilvēku palīdzību, kurus viņi izvēl par valdes locekļiem. Valde atskaitās par galvenajiem notikumiem un darbības rezultātiem vismaz vienu reizi gadā, gada pilnsapulcē. Ja biedri nav apmierināti ar krājaizdevu sabiedrības darbības virzienu un attīstību, viņi ievēl valdē pārstāvjus, kuri, pēc viņu domām, strādās labāk.

Būtiskās atšķirības no citām finansu iestādēm

Visbūtiskākā krājaizdevu sabiedrību atšķirīgā iezīme no citām finansu organizācijām ir attieksme pret cilvēkiem.

Krājaizdevu sabiedrības veidojās, balstoties uz ticību katra cilvēka godīguma un vērtības apziņai. Cienījams ir ikviens — neviens nav nozīmīgāks par kādu citu. Lielākā daļa cilvēku ir godīgi un ar atbildības sajūtu. Ja cilvēki grib paši uzlabot savu dzīvi un viņiem ir pieejami attiecīgi instrumenti, to var izdarīt arī saviem spēkiem. Uzkrājumu veidošana, iespēja saņemt aizdevumus un izmantot citus finansu pakalpojumus arī ir šie nepieciešamie instrumenti, kas ļauj cilvēkiem pašiem sev palīdzēt.

Krājaizdevu sabiedrību mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, efektīvi izlietojot savus līdzekļus veikt ilgtermiņa uzlabojumus saviem dzīves apstākļiem. Lai to sasniegtu, krājaizdevu sabiedrības paļaujas uz divu veidu pretējām motivācijām, kuras šajā gadījumā veiksmīgi apvienotas: personīgā ieinteresētība un altruisms. Cilvēki iestājas sabiedrībā, jo viņi kaut ko sagaida no šīs līdzdalības. Cilvēki atzīst, veicina un brīvprātīgi palīdz krājaizdevu sabiedrībai tās darbā, jo viņi tic tās vērtībām un mērķiem. Šīs divas motivācijas apvienojas iedarbīgā savstarpējā pašpalīdzības sistēmā. Ko nevar izdarīt viens cilvēks, tas parasti ir pa spēkam cilvēku grupai.

Krājaizdevu sabiedrībām nav klientu. Visi cilvēki, kuri saņem to pakalpojumus, vienlaicīgi ir krājaizdevu sabiedrību īpašnieki un biedri. Krājaizdevu sabiedrību vada un kontrolē to biedri, nevis ierobežots akciju īpašnieku skaits. Krājaizdevu sabiedrībā ikvienam biedram pieder kapitāla daļa, bet līdz ar īpašuma tiesībām viņam ir arī sava daļa atbildības.

Krājaizdevu sabiedrības Citas finansu organizācijas

1. Mērķi

Organizē cilvēku grupa, lai paši sev sniegtu finansu pakalpojumus. Darbības moto — ne peļņai, ne labdarībai, bet pakalpojumiem.

Organizē cilvēku grupa, lai gūtu peļņu, sniedzot pakalpojumus citiem.

2. Peļņas sadale

Peļņa tiek atgriesta biedriem, proporcionāli viņu ieguldījumam krājaizdevu sabiedrībā. Tās ir dividendes par pajām, uzlaboti un jauni pakalpojumi, daļēja jau samaksāto aizdevuma procentu atmaksa biedriem.

Peļņa tiek sadalīta akcionāriem, balstoties uz viņu akciju skaitu.

3. Kontrole

Visiem biedriem ir vienādas tiesības krājaizdevu sabiedrības kontrolē. Balsojot katram biedram ir tikai viena balss neatkarīgi no paju skaita. Ierobežotam cilvēku skaitam, pamatojoties uz viņu īpašumā esošo paju daudzumu, ir neiespējami kontrolēt krājaizdevu sabiedrību. Jo lielāka krājaizdevu sabiedrība, jo lielāks tās biedru skaits, tātad arī vairāk cilvēku piedalās tās darba kontrolē.

Balsu sadalījums ir proporcionāls īpašumā esošajam akciju skaitam. Akcionāri var pieņemt politikas, kas atbilst viņu interesēm un ne vienmēr atbilst pakalpojumu saņēmēju interesēm. Politiku kontroli var pārņemt daži akcionāri, kuriem pieder akciju kontrolpakete. Tikai bagātie spēj nopirkt tādu akciju skaitu, kas ļautu viņiem pārņemt korporācijas kontroli.

4. Biedri

Iestāšanos krājaizdevu sabiedrībā ierobežo vienīgi piederība cilvēku grupai, kam sabiedrība ir organizēta.

Privātās korporācijās biedru skaits ir ierobežots. Sabiedriskās korporācijās akcijas pārdod biržās.

5. Čpašnieki

Čpašnieki ir cilvēki, kuri izmanto krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus. Jo lielāks kooperatīvs, jo lielāks tā biedru skaits, tātad arī vairāk cilvēku iesaistās sabiedrības darba kontrolē.

Čpašuma tiesības parasti koncentrējas neliela cilvēku skaita rokās. Jo lielāka kompānija, jo vairāk materiālo vērtību atrodas dažu cilvēku rokās.

6. Attiecības ar vietējo sabiedrību

Krājaizdevu sabiedrība atbalsta vietējo sabiedrību, palīdzot cilvēkiem justies lepniem par savu uzņēmumu. Peļņa paliek sabiedrībai, jo tā atgriežas pie biedriem. Bieži krājaizdevu sabiedrība materiāli atbalsta sabiedriskos pasākumus. Krājaizdevu sabiedrības dod iespēju cilvēkiem pašiem sev palīdzēt un realizēt demokrātijas principus ikdienas darbā.

Ziedo līdzekļus sabiedriskiem pasākumiem, bet mērķis gūt peļņu akcionāru labā ne vienmēr ir saskaņā ar visas sabiedrības uzplaukumu. Peļņa bieži aizceļo pie cilvēkiem, kuri dzīvo tālu, tā atraujot līdzekļus vietējai sabiedrībai.

Krājaizdevu sabiedrību stimulējošā daba

Pirmais solis efektīvā naudas izmantošanā ir uzkrāt un noguldīt to paredzētām un neparedzētām vajadzībām. Ja atgadās kas neparedzēts, uzkrājumi var segt visus nepieciešamos izdevumus, un var arī nodrošināt aizdevumu saņemšanu. Krājaizdevu sabiedrība stimulē savus biedrus uzkrāt naudu un veikt regulārus noguldījumus, pat ja naudas summa, kuru viņi var atlikt, ir neliela. Cilvēki pat ar ļoti nelielu ienākumu var kaut ko iekrāt.

Krājaizdevu sabiedrība izmanto biedru noguldījumus, lai izsniegtu aizdevumus tiem biedriem, kuriem nepieciešami naudas līdzekļi sadzīves vajadzību apmierināšanai vai uzņēmējdarbībai. Krājaizdevu sabiedrība maksā godīgus procentus noguldītājiem par viņu naudas izmantošanu. Procentu likme, kuru krājaizdevu sabiedrība maksā par noguldījumiem, var būt nedaudz augstāka nekā citu finansu institūciju piedāvātās likmes.

Godprātīgi aizdevumi

Lielākajai daļai cilvēku dzīvē pienāk laiks, kad viņu uzkrājumi nesedz to summu, kura jāmaksā par kaut ko, kas viņiem vajadzīgs vai nepieciešams: plaša patēriņa preces, medicīniskā aprūpe, izglītības izdevumi, peļņu nesoša uzņēmējdarbība. Saprātīga kredīta izmantošana var palīdzēt viņiem samaksāt par šīm lietām un tādējādi uzlabot viņu dzīves apstākļus.

Lai aizsargātu biedru noguldījumus, krājaizdevu sabiedrībām jāizsniedz aizdevumi uz drošiem pamatiem. Krājaizdevu sabiedrības vadībai ir jābūt pārliecinātai, ka aizdevuma ņēmējam ir pietiekoši ienākumi, lai veiktu maksājumus. Tikpat svarīga ir arī biedra vēlēšanās veikt maksājumus. Var būt gadījumi, kad aizdevuma nodrošinājums netiek prasīts un aizdevums tiek izsniegts, paļaujoties uz biedra godīgumu. Tādējādi aizdevums kļūst pieejams cilvēkiem, kuri to nevar saņemt nekur citur. Lai īstenotu šādu aizdevumu izsniegšanas shēmu uz drošiem pamatiem, cilvēkiem ir jābūt savstarpēji saistītiem un pazīstamiem.

Krājaizdevu sabiedrības nosaka tādas procentu likmes par aizdevumiem, kas bieži vien ir viszemākās, kādas ir iespējamas, ievērojot visus finansu institūciju darbību pamatprincipus. Krājaizdevu sabiedrību piedāvātās likmes par aizdevumiem palielinās vai samazinās atbilstoši tirgus situācijai. Tās var tikt noteiktas vienā līmenī ar viszemākajām likmēm, kādas ir pieejamas tirgū, vai arī nedaudz augstākas, taču tās ir tikai tik augstas, lai segtu procentu izmaksas noguldītājiem, savas darbības izmaksas un nodrošinātu organizācijas attīstību un darbību tādā veidā, kā to vēlas tās biedri.

Tā kā krājaizdevu sabiedrību galvenais princips ir sniegt pakalpojumus saviem biedriem, tās parasti izsniedz nelielus aizdevumus, no kuriem citas organizācijas būtu atteikušās kā peļņu nenesošiem.

Biedru izglītošana

Labi izprotot finansu jautājumus, biedri var efektīvāk izmantot savus naudas līdzekļus. Tāpēc izglītošana ir vēl viena svarīga krājaizdevu sabiedrību tradīciju daļa. Krājaizdevu sabiedrība palīdz saviem biedriem saprast, kāpēc uzkrāt ir svarīgi, kā saprātīgi izmantot kredītu un daudz ko citu. Šos vai citus īpaši sagatavotus jautājumus var apskatīt speciāli noorganizētos semināros. Biedri, kuriem ir finansiālas problēmas, var saņemt konsultācijas, ar kuru palīdzību viņi spētu atrisināt sasāpējušos jautājumus.

Krājaizdevu sabiedrības arī palīdz biedriem, brīvprātīgajiem darbiniekiem un algotajam personālam izprast pašas krājaizdevu sabiedrības filozofisko būtību un kooperatīvisma principu, uz kura balstīta tās darbība. Tas ir ļoti svarīgi ņemot vērā to, ka krājaizdevu sabiedrība tiek veidota ne tikai vadoties pēc likuma un statūtiem. Tā tiek veidota to cilvēku sirdīs un prātos, kuri pieņem lēmumus, kuri strādā ar biedriem, kuri pielieto gadu gaitā pārbaudītas vērtības un filozofiju savā organizācijā.

Kā uzsākt krājaizdevu sabiedrības darbību

Krājaizdevu sabiedrību darbību Latvijā nosaka “Likums par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”, “Likums par bankām”, kā arī Latvijas Bankas izstrādātie “Krājaizdevu sabiedrību paraugstatūti”. Darbības uzsākšanai ir jāsaņem licence Latvijas Bankā un jāpiereģistrējas Latvijas Uzņēmumu reģistrā.

Darboties spējīgas grupas noteikšana

Krājaizdevu sabiedrību veido cilvēku grupa, kuru raksturo kāda kopīga īpašība, kas spēj radīt grupas identitātes un lojalitātes izjūtu: viņi strādā pie kopēja darba devēja, pieder pie vienas baznīcas draudzes, dzīvo vienā apkaimē utt. Biedriem ir kopīgas intereses un problēmas, kā arī vēlēšanās strādāt kopā viena kopīga mērķa sasniegšanai. Latvijas Bankas izstrādātajos paraugstatūtos piederība vienai krājaizdevu sabiedrībai ir traktēta sekojoši: “Krājaizdevu sabiedrība ir fizisko personu brīvprātīga apvienība, kurā apvienojas viena pagasta iedzīvotāji, vienas uzņēmējdrības, vienas iestādes vai vienas Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā kārtībā izveidotas arodbiedrības, sabiedriskas vai reliģiskas organizācijas biedri.” Šajos paraugstatūtos ir arī noteikts, ka krājaizdevu sabiedrību var veidot ne mazāk par divdesmit (20) biedriem.

No tīri ekonomiska viedokļa grupai ir jābūt pietiekoši lielai, lai viņu apvienotais kapitāls spētu radīt ienākumu, kas nepieciešams organizācijas darbībai. Lai krājaizdevu sabiedrība spētu sniegt lielāko daļu no finansu tirgū pieejamajiem pakalpojumiem, sabiedrībā vajadzētu būt vismaz 500 biedru. Mazākās krājaizdevu sabiedrības var darboties, piedāvājot mazāk pakalpojumu, tomēr viņu izaugsmes potenciāls ir ierobežots. Ja potenciālo biedru skaits ir mazāks nekā 500 cilvēku, tām būtu jāmeklē iespēja paplašināt savu potenciālo biedru loku.

Intereses radīšana un informācijas sagādāšana

Uzaiciniet potenciālos biedrus uz informatīvām sapulcēm, kur viņi var uzzināt, kas ir krājaizdevu sabiedrība, kā tā darbojas un kādu labumu tā var viņiem dot. Apspriediet iespēju tādu izveidot.

Ja konkrēto grupu apvieno darbs vienā uzņēmumā, piederība vienai arodbiedrībai, baznīcas draudzei vai citai organizācijai, šādas organizācijas atbalsts var radīt ievērojamu atšķirību. Sponsors var sniegt telpas sapulcēm vai birojam, veikt atskaitījumus no algas vai sniegt līdzekļus, lai uzsāktu krājaizdevu sabiedrības darbību. Apspriediet krājaizdevu sabiedrības priekšrocības ar šo organizāciju vadību, kā arī ar potenciālajiem biedriem.

Organizācijas komitejas izveidošana

Ja sapulces gaita norāda uz nepieciešamību pēc krājaizdevu sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem, meklējiet brīvprātīgos, kuri vēlas darboties organizācijas komitejā. Mērķtiecīga 5 līdz 10 cilvēku komiteja veiks sagatavošanas darbu, lai izstrādātu koncepciju un darbības plānu. Sākotnējo atbalstītāju raksturam ir būtiska ietekme uz to, kādu jaunās krājaizdevu sabiedrības potenciālie biedri redz izveidojamo organizāciju. Tāpēc vislabāk komiteju veidot no cilvēkiem, kurus ciena viņu līdzbiedri, vai no tādiem, kuri ir pazīstami kā līderi grupā.

Biedri no organizācijas komitejas bieži tiek ievēlēti darboties krājaizdevu sabiedrības pirmajā valdē un citās komitejās, tāpēc šiem brīvprātīgajiem jābūt rakstura īpašībām, kas raksturo krājaizdevu sabiedrību: godīgums, godprātība, altruisms un praktiskums. Viņiem jābūt spējīgiem strādāt ar cilvēkiem — krājaizdevu sabiedrību biedriem. Viņu vadības prasme attīstīsies un tiks pārbaudīta dibināšanas sagatavošanas procesā.

Organizācijas komitejas uzdevumi

Viens no organizācijas komitejas pirmajiem uzdevumiem ir noskaidrot, kas tieši ir nepieciešams, lai saņemtu darbības licenci un savāktu citu nepieciešamo informāciju.

Tomēr komitejas galvenais mērķis ir izveidot spēcīgu atbalstu jaunajai krājaizdevu sabiedrībai un sagatavot saimnieciskās darbības plānu, lai nodrošinātu sabiedrības spēju darboties un pārliecinātu par to savus potenciālos biedrus.

Kad krājaizdevu sabiedrība ir izveidota

Dibināšanas sapulcē grupas biedriem ir jānobalso par krājaizdevu sabiedrības izveidošanu, jāpieņem statūti un jāievēl valde un visas citas amatpersonas, kuras saskaņā ar pieņemtajiem statūtiem ir tiesīga ievēlēt un atcelt tikai kopsapulce.

Pēc dibināšanas sapulces ir jāsaņem darbības licence Latvijas Bankā. Nepieciešamie dokumenti licences saņemšanai ir sekojoši:

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājam adresēta vēstule ar lūgumu izsniegt licenci krājaizdevu sabiedrībai bankas operāciju veikšanai. Vēstulē jāiekļauj pievienoto dokumentu saraksts. Vēstuli paraksta valdes priekšsēdētājs.

Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas sapulces protokols (oriģināls) atbilstošs Latvijas Republikas likuma “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” 10. un 12.panta prasībām.

Krājaizdevu sabiedrības statūti (oriģināls) atbilstoši Latvijas Bankas padomes 1993.gada 16.novembrī apstiprinātajiem “Krājaizdevu sabiedrības paraugstatūtiem” (ar grozījumiem, kas stājušies spēkā ar 1995.gada 1.aprīli).

Līgums vai vienošanās (notariāli apliecināta kopija), kas apstiprina juridisko adresi un noslēgta starp krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem un krājaizdevu sabiedrības izvietošanai paredzēto telpu īpašnieku par šo telpu izīrēšanu (nodošanu, pārdošanu) krājaizdevu sabiedrībai.

Latvijas Bankas licencētas komercbankas izziņa, kas apliecina attiecīgās pamatkapitāla summas iemaksu.

Krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja pirmā vietnieka un galvenā grāmatveža kandidatūras raksturojoši dokumenti: izziņa, neapliecināta pases kopija, krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja apliecinātas izglītības dokumentu kopijas, kas apstiprina izziņā sniegtās ziņas par izglītību, krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja apliecināta darba grāmatiņas kopija, vēlama arī ieteikuma vēstule no iepriekšējās darba vietas vai esošās darba vietas.

Krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem, kuru (vienas fiziskas personas) ieguldījums pārsniedz 14 000 latu,— dzīvesvietas rajona Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātas ienākumu deklarācijas.

Dokumenti, kas apliecina biedru piederību vienai uzņēmējsabiedrībai, vienai profesijai vai vienotai interešu kopai.

Krājaizdevu sabiedrības saimnieciskās darbības plāns 2 darbības gadiem.

Izziņa par nosaukuma saskaņošanu ar Latviešu valodas institūta Valsts valodas konsultāciju dienestu.

Kad licence ir saņemta, jaunā krājaizdevu sabiedrība jāpiereģistrē Latvijas Uzņēmumu reģistrā, un tad tās finansiālā darbība var sākties.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes programmas mērķis Latvijā ir palīdzēt krājaizdevu sabiedrību kustības izveidošanā, veicināt spēcīgu sabiedrību veidošanos un attīstību, sagatavot kadrus, kas būtu spējīgi veiksmīgi vadīt un kontrolēt krājaizdevu sabiedrību darbību. Mēs būsim priecīgi sniegt jebkuru Jūs interesējošu informāciju par krājaizdevu sabiedrībām.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padome atrodas Kr.Valdemāra ielā 161–802, tel. 360146 vai 360153.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes materiāli. 1. laidiens — “Latvijas Vēstnesī” nr.106, 18.07.95., 2.laidiens — “Latvijas Vēstnesī” nr.112, 28.07.95.

(Projekta vadītājs — krājaizdevu sabiedrību attīstības speciālists Normunds Mizis.)

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes materiāli. 1. laidiens — “Latvijas Vēstnesī” nr. 106., 18.07.1995. 2. laidiens — “Latvijas Vēstnesī” nr. 112, 28.07.1995.

(Projekta vadsītājs — krājaizdevu sabiedrība attīstības speciālists Normunds Mizis. )