PĒC NOTIKUMA

Atvadoties:

Kanādas ārlietu ministrs Andrē Oulets

Svētdien un pirmdien, 3. un 4.septembrī, oficiālā vizītē Latvijā bija ieradies Kanādas ārlietu ministrs Andrē Oulets (Andre Oullet) . Viņam bija tikšanās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Māri Gaili un ārlietu ministru Valdi Birkavu. Tikšanās laikā tika apspriests plašs Kanādas un Latvijas divpusējo attiecību spektrs — kā politiskie, tā arī ekonomiskie jautājumi. Uzmanības centrā bija Kanādas palīdzības programmas Latvijai, eksporta un importa kontrole, kā arī Kanādas investīcijas Latvijā un jautājumi, kas saistīti ar zvejniecību. Politisko problēmu centrā bija drošība un reģionālā sadarbība (arī NATO paplašināšana), Latvijas sadarbība ar Kanādu ANO ietvaros, Latvijas iekļaušanās GATT programmā un citas mūsu valsts aktualitātes.

Pirmdien, 4.septembrī, Ārlietu ministrijā notikušajā preses konferencē Andrē Oulets teica, ka pašreizējās sarunas Latvijā ir turpinājums tām, kas aizsākās šī gada aprīlī Otavā, Latvijas ārlietu ministra vizītes laikā Kanādā. Līdz ar to sarunas varot būt patiešām auglīgas.

Andrē Oulets atgādināja, ka Kanāda bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latviju pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Pašreizējās vizītes mērķis pēc ministra vārdiem ir parādīt Kanādas labo gribu abu valstu kontaktu tālākai padziļināšanai.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs savukārt uzsvēra, ka Latvijas un Kanādas dialogs kļūst arvien intensīvāks un pēc šīs vizītes beigām tas iegūs jau pavisam citu raksturu. Kā svarīgākos Latvijas un Kanādas sadarbības aspektus V.Birkavs minēja kontaktus valodu mācīšanas jomā un sadarbību vides attīrīšanā bijušo Krievijas armijas bāzu teritorijā Latvijā. Latvija Kanādai iesniegusi arī savus priekšlikumus par turpmāko sadarbību specifiskās, Latvijai vitāli svarīgās jomās — tādās kā muitas ierēdņu cīņa pret narkotikām un palīdzība imigrācijas dienestam pasu izgatavošanā.

“Mēs esam apmierināti arī ar to, ka radīta juridiskā bāze Kanādas investīciju palielināšanai Latvijā,” teica Valdis Birkavs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Kanādas ārlietu ministrs visnotaļ atzinīgi novērtēja NATO paplašināšanas perspektīvu. Andrē Oulets arī uzsvēra, ka Latvijai tās pašreizējā situācijā būtiska uzmanība būtu jākoncentrē arī uz integrēšanos citās starptautiskajās organizācijās, īpaši Eiropas Savienībā. Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, abi ministri piekrita, ka zināmu ieguldījumu Kanādas un Latvijas labajās attiecībās devuši arī Kanādā dzīvojošie latvieši.

Indijas ārlietu valsts ministrs Salamans Kuršids

Viens no svarīgākajiem pēdējo dienu notikumiem Latvijas ārpolitiskajās norisēs neapšaubāmi bija Indijas ārlietu valsts ministra Salamana Kuršida vizīte mūsu valstī. Augstais viesis tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Māri Gaili, Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, ārlietu ministru Valdi Birkavu, Ārlietu ministrijas valsts ministriem Jāni Riteni un Oļģertu Pavlovski, kā arī ar kultūras ministru Jāni Dripi. Vizītes laikā tika parakstīti četri dokumenti (skat. zemāk).

Sestdien, 2. septembrī, pirms aizbraukšanas, vērtējot vizīti, Salamans Kuršids atzinās, ka tā gan bijusi īsa, taču ārkārtīgi nozīmīga. Ministra vērtējumā lietpratīgas bijušas sarunas gan kultūras un tirdzniecības, gan divpusējās un daudzpusējās sadarbības jomās. Svarīgs notikums esot Indijas tirdzniecības centra atklāšana Rīgā, kam būs liela nozīme abu valstu ekonomiskajā sadarbībā. Salamans Kuršids cer, ka šis centrs kļūs par “kodolu tirdzniecības un investīciju paplašināšanai starp abām valstīm”. Salamans Kuršids atzīmēja arī kultūras sakaru paplašināšanās nozīmīgumu starp Indiju un Latviju. Rīgā notiks Indijas filmu festivāls, tiks organizēts seminārs par Indiju, paredzēta arī studentu apmaiņa. Salamans Kuršids uzsvēra abu pušu viedokļu līdzību daudzos jautājumos, piemēram, par ANO lomu, par starptautisko organizāciju reorganizēšanu, kā arī par cīņu pret starptautisko terorismu.

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica, ka diemžēl Salamana Kuršida vizīti apēnojis tās laikā Indijā notikušais terora akts. Līdz ar to sarunas par cīņu pret starptautisko terorismu ieguvušas īpašu asumu. Tālāk V.Birkavs atzīmēja, ka Salamana Kuršida vizīte ir loģisks turpinājums Latvijas un Indijas attiecībās — nākošais ievērojamais notikums būs Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Indijā nākamā gada pirmajā pusē. Turpmākās kontaktu attīstības vārdā Latvijas puse iesniegusi Indijas pusei trīs dokumentus: līguma projektu par ieguldījumu veicināšanu savstarpējo investīciju aizsardzībai, valdībā apstiprināto valsts investīciju programmu, kurā daudzi projekti pagaidām vēl nav nodrošināti ar noteiktiem naudas avotiem, kā arī Nolīguma projektu par jūras transportu. “Mēs redzam lielas iespējas ekonomiskajai kooperācijai un kopuzņēmumu veidošanai,” teica Valdis Birkavs un turpināja, ka šajā ziņā saskatot ļoti nozīmīgu lomu trim soļiem: Indijas tirdzniecības nama izveidošanai, latviešu uzņēmēju dalībai plašā tirdzniecības izstādē Indijā šogad novembrī, kā arī latviešu preču izstādei nākamgad Indijā. Tas būs elements Valsts prezidenta vizītes sagatavošanā. “Esmu gandarīts arī par sadarbību humānajā jomā,” piebilda ārlietu ministrs Valdis Birkavs. “Sevišķi augstu mēs novērtējam ITEC (Indian Technical and Economical Cooperation) programmu. Šeit acīmredzot aktīvākai vajadzēs būt Latvijas pusei, jo Indija piedāvā vairāk vietu apmaiņai nekā esam sagatavojuši,” sacīja ārlietu ministrs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Indijas ārlietu valsts ministrs pozitīvi novērtēja Latvijas centienus iekļauties tādās lielās starptautiskās organizācijās kā Eiropas Savienība un uzsvēra, ka jautājums par stāšanos NATO ir Latvijas lieta. “Mēs ticam Latvijas izvēlei,” piebilda Salamans Kuršids. Savukārt Valdis Birkavs atzina, ka labākais solis abu valstu attiecību padziļināšanai būtu Latvijas vēstniecības atvēršana Indijā, kas diemžēl pagaidām nav iespējama finansiālu iemeslu dēļ. V.Birkavs uzsvēra Latvijas Republikas goda konsula Indijā Čandras lielo ieguldījumu abu valstu kontaktu padziļināšanā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā Indijas ārlietu valsts ministrs vērtē kāda Krievijas politiķa sapņošanu par laiku, kad “krievu karavīri mazgās kājas Indijas okeānā”, Salamans Kuršids diplomātiski teica, krievu valoda esot lingvistiski tik bagāta, ka šādi izteikumi neesot vērtējami nopietni. Savukārt Valdis Birkavs pievienojās “Latvijas Vēstneša” viedoklim par to, ka pozitīva abu valstu sadarbība sekmē arī jau pāris gadu desmitus ilgās kultūras kontaktu tradīcijas, kas pastāv starp Latviju un Radžastānas štatu Indijā.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors