Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr. 878)
Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, deputātu grupas
(J. Vaivads, O. Kehris, A. Siliņš, Dz. Ābiķis, I. Kreituse, I. Dāliņš. M. Budovskis)
iesniegts (10.09.1995.) Saeimas izskatīšanai

Latvijas augstskolu likums

Saturā

Likumā lietotie termini

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma piemērošanas sfēra

2. pants. Augstskolas

3. pants. Augstskolu autonomija

4. pants. Augstskolu uzdevumi

5. pants. Studiju un pētniecības brīvība

6. pants. Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika

Otrā nodaļa

Augstskolu dibināšana, reorganizācija un to tiesiskais pamats

7. pants. Augstskolu dibināšanas kārtība

8. pants. Augstskolu akreditācija

9. pants. Augstskolu darbības tiesiskais pamats

10. pants. Augstskolas reorganizācija vai slēgšana

Trešā nodaļa

Augstskolas personāls

11. pants. Augstskolas personāls, tā tiesības un pienākumi

12. pants. Akadēmiskais personāls

13. pants. Profesori

14. pants. Profesoru štata vietas

15. pants. Asociētie profesori

16. pants. Asociēto profesoru štata vietas

17. pants. Docenti

18. pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra

19. pants. Zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšana

20. pants. Paplašinātā habilitācijas padome

21. pants. Lektori

22. pants. Asistenti

23. pants. Vadošie pētnieki un pētnieki

24. pants. Profesionālo studiju programmu mācībspēki

25. pants. Viesprofesori, viesdocenti, vieslektori

26. pants. Akadēmiskā personāla aizstāšana pagaidu prombūtnes laikā

27. pants. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi

28. pants. Vispārējais augstskolas personāls

Ceturtā nodaļa

Augstskolu pašpārvalde un struktūrvienības

29. pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas

30. pants. Satversmes sapulce

31. pants. Satversmes sapulces uzdevumi

32. pants. Senāts

33. pants. Augstskolas padomnieku konvents

34. pants. Rektors

35. pants. Revīzijas komisija

36. pants. Šķīrējtiesa

37. pants. Augstskolas struktūrvienības

38. pants. Augstskolas struktūrvienību patstāvība

39. pants. Katedras

40. pants. Profesora grupa

41. pants. Zinātniskā laboratorija

42. pants. Valsts bezpeļņas zinātniskais un/vai mācību uzņēmums ar juridiskas personas tiesībām

43. pants. Institūts

44. pants. Fakultāte

45. pants. Augstskolu koledžas

Piektā nodaļa

Augstskolās studējošie

46. pants. Augstskolās studējošie

47. pants. Tiesības studēt augstskolā

48. pants. Uzņemšana un imatrikulācija augstskolā

49. pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos

50. pants. Studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu

51. pants. Imatrikulācijas anulēšana

52. pants. Studējošo tiesības

53. pants. Studējošo skaita noteikšana

54. pants. Mācību maksa

55. pants. Studējošo pašpārvalde

56. pants. Studējošo pašpārvaldes tiesības

Sestā nodaļa

Mācības un studijas

57. pants. Studiju reglamentācija

58. pants. Studiju ilgums

59. pants. Studiju gala un valsts pārbaudījumi

60. pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija

Septītā nodaļa

Pētniecība

61. pants. Pētniecības mērķis un priekšmets

62. pants. Pētniecības darba koordinācija

63. pants. Pētījumu rezultātu publicēšana

64. pants. Doktora un habilitētā doktora grādu piešķiršana

Astotā nodaļa

Augstskolu sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām

65. pants. Rektoru padome

66. pants. Augstskolu sadarbība ar valsts un sabiedriskām institūcijām

67. pants. Augstskolu padome

68. pants. Informācijas sniegšana

Devītā nodaļa

Augstskolu īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

69. pants. Augstskolu īpašums

70. pants. Augstskolu finansu resursi

71. pants. Augstskolu valsts finansējums

72. pants. Studiju kreditēšana

73. pants. Augstskolu saimnieciskā darbība

Desmitā nodaļa

Augstskolu starptautiskā sadarbība

74. pants. Starptautiskā sadarbība

75. pants. Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju studijas ārzemēs

76. pants. Ārvalstnieku studijas Latvijā

77. pants. Ārzemēs apgūtas augstākās izglītības daļas atzīšana

78. pants. Ārzemēs iegūtu akadēmisko grādu un diplomu atzīšana Latvijā

79. pants. Ārzemju augstskolas Latvijā

Vienpadsmitā nodaļa

Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

80. pants. Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

Divpadsmitā nodaļa

Pārejas noteikumi

1. pielikums

Profesionālās kvalifikācijas nosaukumi, kurus var rakstīt izglītības dokumentos, tikai iegūstot augstāko izglītību

 

Likumā lietotie termini

Augstākā izglītība - izglītības pakāpe, kurā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai/un mākslā sakņota personības attīstība izvēlētā akadēmisko vai/un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanas zinātniskai vai/un profesionālai darbībai.

 

Augstskolas akreditācija - izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā iestādei piešķir augstskolas statusu.

 

Augstskolas licencēšana - tiesību iegūšana augstskolai uzsākt licencētu studiju programmu īstenošanu.

 

Imatrikulācija - personas ierakstīšana matrikulā, t.i., augstskolā studējošo sarakstā.

 

Studiju programma - augstskolas organizatoriska vienība, kas ietver visus viena akadēmiskā grāda vai profesionālās augstākās izglītības vienā specialitātē iegūšanai nepieciešamos resursus. Šīs organizatoriskās vienības darbību nosaka dokuments, kas, atbilstoši izglītības pakāpei un veidam, nosaka konkrētās studiju programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmas daļu apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī ietver studiju programmas īstenošanas izmaksu aprēķinus.

 

Studiju programmas akreditācija - uz studiju programmu kvalitātes novērtējuma pamata pieņemts lēmums, ar kuru akreditētai augstskolai tiek dotas tiesības piešķirt akadēmisko grādu vai izsniegt valsts atzītu diplomu par augstākās izglītības iegūšanu pēc studiju programmas pilnīgas apgūšanas.

 

Studiju programmas licencēšana - tiesību iegūšana augstskolai uzsākt studiju programmas īstenošanu. Šīs tiesības var tikt piešķirtas tikai licencētai vai akreditētai augstskolai.

 

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

 

1. pants. Likuma piemērošanas sfēra

(1) Latvijas Augstskolu likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošām augstskolām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības vai specializācijas. Tas regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

(2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolas autonomijas funkcionēšanu ar sabiedrības un valsts interesēm.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šī likuma izpildi augstskolās, īsteno valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.

 

 

2. pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir akadēmiskās un/vai profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās ir tiesības studēt pēc vidējās izglītības iegūšanas un kurās studējošiem līdz ar mācībām un studijām ir nodrošināta un realizēta iespēja nodarboties ar pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstākās izglītības iegūšanai augstskolās studijas tiek plānotas ne mazāk kā četrus gadus ilgai studiju programmai pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

(2) Augstskolas kopsaistībā ar zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu īsteno studiju programmas. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas iegūst profesionālo kvalifikāciju. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

(3) Augstskolas iedalās

- universitātēs; tajās studijas un zinātniskie pētījumi notiek galvenajās zinātņu nozarēs; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos žurnālos vai cita veida izdevumos; pastāv vairākas habilitācijas padomes un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi un nosaukumi; galvenajās zinātņu nozarēs universitātes izveido vai iekļauj savā struktūrā pētnieciskus institūtus (centrus, observatorijas u.c.), kuri veic starptautiski atzīstama līmeņa zinātniskus pētījumus un piedalās studiju programmu realizācijā.

- pārējās augstskolās; tajās studijas un zinātniskie pētījumi notiek atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības un mākslas nozarēs vai mākslu jomās; pētījumi tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var pastāvēt habilitācijas padome(s) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētnieciskus institūtus (centrus, observatorijas u.c.).

(4) Latvijas Republikā iestādes, kuras veic izglītības un apmācību darbību, savā nosaukumā var ietvert vārdus universitāte, akadēmija un augstskola tikai pēc izglītības un zinātnes ministra apstiprinātas akreditācijas.

 

 

3. pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts pārvaldi un augstskolu vadību, kā arī starp augstskolu vadību un akadēmisko personālu.

(2) Augstskolu autonomija izpaužas tiesībās:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas Satversmi, veidot personālsastāvu;

2) patstāvīgi noteikt:

a) studiju saturu un formas;

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus;

c) zinātniskā un pētnieciskā darba pamatvirzienus;

d) savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

e) darba apmaksas likmes, kas nav mazākas par Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajām;

f) citas šajā likumā nostiprinātās tiesības un pienākumus.

 

 

4. pants. Augstskolu uzdevumi

(1) Augstskolas nodrošina studiju un pētniecības nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas un profesionālās iemaņas, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju noteiktās sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās ar pētniecības, mācību un studiju palīdzību izkopj un attīsta zinātnes un mākslas.

(2) Augstskolas izstrādā studiju programmas, izvēlas akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas apkalpojošās struktūras tā, lai studējošiem dotu iespējas iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Tās nodrošina pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūras tā, lai piešķirtie grādi, nosaukumi, diplomi, profesionālā kvalifikācija un studiju programmu daļu apgūšana varētu tikt atzīti savstarpēji Latvijas Republikas augstskolās un citās valstīs.

(3) Augstskolas sekmē tālākizglītojošas studijas un piedalās tālākizglītības pasākumos. Tās sadarbojas savā starpā, kā arī ar zinātniskās pētniecības iestādēm un citām izglītības iestādēm. Augstskolas sadarbojas ar citu valstu augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī veicina studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām.

(4) Augstskolas informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētnieciskā darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Tās piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

(5) Augstskolas nodrošina jaunās zinātnieku paaudzes gatavošanu un nodrošina iespējas tiem iekļauties akadēmiskajā pasaulē.

 

 

5. pants. Studiju un pētniecības brīvība

(1) Augstskolās tiek nodrošināta studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, augstskolas Satversmi un Latvijas Republikas tiesību aktiem.

(2) Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās:

1) izvēlēties augstskolu un fakultāti (nodaļu);

2) studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā nodaļā, fakultātē vai augstskolā;

3) klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs vai nodaļās;

4) sastādīt individuālu studiju papildprogrammu.

 

 

6. pants. Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Augstskolām ir juridiskas personas statuss. Valsts dibinātas augstskolas ir pašpārvaldes institūcijas. To saimniecisko darbību pārbauda neatkarīga auditoru revīzijas komisija ne retāk kā reizi divos gados. Pārbaudes izdevumi tiek segti no augstskolas saimnieciskās darbības ienākumiem.

(2) Augstskolām ir ģerboņzīmogs ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu un augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolām ir tiesības zīmogā lietot arī augstskolas vēsturiski izveidoto simboliku.

(3) Valsts akreditēto studiju programmu beidzējiem augstskolas izsniedz diplomus ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

 

Otrā nodaļa

 

Augstskolu dibināšana, reorganizācija un to

tiesiskais pamats

 

 

7. pants. Augstskolu dibināšanas kārtība

(1) Augstskolas var dibināt kā Latvijas valsts, tā arī nevalstiskas juridiskas personas.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra iesnieguma pamata dibina un to Satversmes apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(3) Ja augstskolu dibina nevalstiska juridiska persona, tā iepriekš saņem Izglītības un zinātnes ministrijas licenci. Licencēšanas kārtību nosaka izglītības un zinātnes ministra apstiprināts nolikums.

Nevalstisku augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un diplomos atļauts izmantot Latvijas Republikas ģerboni pēc augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas Satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 

 

8. pants. Augstskolu akreditācija

(1) Augstskola var izsniegt absolventiem valstiski atzītus dokumentus par augstākās izglītības iegūšanu tikai pēc attiecīgo studiju programmu un augstskolas akreditācijas.

Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Akreditācija notiek kā augstskolai kopumā tā katrai tās studiju programmai atsevišķi. Augstskolu kopumā akreditē, to dibinot, reorganizējot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai Augstskolu padomes priekšlikuma. Augstskola var uzsākt studiju programmas īstenošanu tikai pēc studiju programmas licences iegūšanas. Licencēšanas kārtību nosaka izglītības un zinātnes ministra apstiprināti noteikumi. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

(3) Akreditācijas rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz ministra apstiprinātu atbilstošu akreditācijas dokumentu, ar kuru augstskolai tiek piešķirtas tiesības pēc dokumentā minēto studiju programmu sekmīgas apgūšanas izsniegt noteikta nosaukuma un parauga dokumentus par augstākās izglītības iegūšanu.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija katra mācību gada beigās publicē presē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus dokumentus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus.

 

 

9. pants. Augstskolu darbības tiesiskais pamats

(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Latvijas Augstskolu likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, savu Satversmi, citiem tiesību aktiem.

(2) Katra augstskola izstrādā savu Satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, adrese un juridiskais statuss;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) Satversmes un tās izmaiņu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas, saskaņā ar 28. pantu, šo un citu vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, to izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, termiņi un atsaukšanas kārtība;

5) fakultāšu, institūtu, katedru un citu augstskolas struktūrvienību

a) dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

b) noteikumi, kuros nosaka tiesības, pienākumus, pārvaldes sistēmu un vadības ievēlēšanu, apstiprināšanas kārtību;

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība.

Augstskola savā Satversmē var ietvert arī citus būtiskus noteikumus, kuri nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

(3) Augstskolas Satversmi un izmaiņas pieņem tās koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(4) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas Satversmes neatbilstību Latvijas Republikas likumdošanai vai arī citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam apturēt Satversmes, bet ne augstskolas, darbību līdz atbilstošu izmaiņu izdarīšanai tajā viņa norādītajā termiņā.

 

 

10. pants. Augstskolas reorganizācija vai slēgšana

(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai slēgšanu pieņem Latvijas Republikas Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Priekšlikumam pievieno Augstskolu padomes un Rektoru padomes slēdzienus.

(2) Lēmumu par licences anulēšanu nevalstiskai augstskolai pieņem Izglītības un zinātnes ministrs.

Licences anulēšana notiek gadījumos, ja:

1) augstskola neievēro Latvijas Republikas likumu prasības;

2) uz akreditācijas rezultātu pamata.

Licences anulēšanas gadījumā augstskola tiek slēgta vai pārveidota par izglītības iestādi, kam nav augstskolas statusa.

 

Trešā nodaļa

 

Augstskolas personāls

 

 

11. pants. Augstskolas personāls, tā tiesības un pienākumi

(1) Augstskolas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais augstskolas apkalpojošais personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

3) pilnā laika studējošie, tajā skaitā arī maģistranti, doktoranti un rezidenti.

(2) Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētījumu brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus un lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības, kā arī netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

(3) Augstskolas personālam noteiktā kārtībā ir tiesības piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, izmantot augstskolas institūcijas, piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņa intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo institūciju sēdēs, kā arī tiesības tikt uzklausītam.

(4) Augstskolas personālam ir tiesības piedalīties pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

(5) Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

(6) Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu izpildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

 

 

12. pants. Akadēmiskais personāls

(1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

(2) Augstskolas akadēmiskais personāls veic pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka augstskola.

(3) Darba samaksas sadales principus augstskolā nosaka Senāts, bet darba apmaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabinetā noteiktajām.

(4) Vēlētus profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvus amatus augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Pārējo akadēmiskā personāla amatu ieņemšanas vecumu nosaka atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajam pensijas vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus, tajā skaitā par zinātnisko pētījumu veikšanu, saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu, paredzot konkrētu apmaksu par noteiktu darba apjomu, atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

Sasniedzot pensijas vecumu, profesoriem un asociētajiem profesoriem augstskola var piešķirt profesora emeritus nosaukumu.

 

 

13. pants. Profesori

(1) Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātnisku vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas dotajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora štata vietā var ievēlēt personas ar habilitēta doktora grādu. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst attiecīgās augstskolas Senātā pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(2) Profesoru atklāta konkursa rezultātā, saskaņā ar šī likuma 18. panta nosacījumiem, ievēl uz 6 gadiem, un ar viņu rektors slēdz darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz pilnu gadu skaitu līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Šo līgumu apstiprina Izglītības un zinātnes ministrs.

(3) Līdz ar ievēlēšanu amatā profesori, atbilstoši profesora štata vietas nosaukumam, iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus un izglītojošo darbu, īstenot mākslinieciskās jaunrades procesu.

(4) Profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

2) pētniecības darbības vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

3) doktora līmeņa studiju un pētījumu vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

4) piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba vērtēšanā un studiju programmu kvalitātes vērtēšanā.

 

 

14. pants. Profesoru štata vietas

Profesoru štata vietu skaitu un sarakstu, augstskolu zinātnes vai mākslas apakšvirzienus augstskolā, ņemot vērā Augstskolu padomes un augstskolu priekšlikumus, nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Profesoru skaits ir atbilstošs augstskolā pārstāvēto zinātnes vai mākslas apakšvirzienu skaitam. Ja augstskolā ir brīva profesora štata vieta, augstskolas Senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par zinātnes vai mākslas apakšvirziena saglabāšanu vai izmainīšanu un konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora štata vietu dotajā zinātnes vai mākslas apakšvirzienā.

 

 

15. pants. Asociētie profesori

(1) Asociētā profesora štata vietā var ievēlēt personas ar habilitēta doktora vai pirmo reizi ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var strādāt arī personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst attiecīgās augstskolas Senātā pieņemtajam nolikumam. Atkārtota ievēlēšana asociētā profesora amatā iespējama, ja asociētais profesors pirmā termiņa laikā ieguvis habilitēta doktora grādu vai atbilst mākslas augstskolas Senāta pieņemtajam nolikumam. Profesionālajā augstskolā asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas ar doktora zinātnisko grādu un vismaz piecu gadu praktiskā darba pieredzi savā nozarē.

(2) Asociētos profesorus, saskaņā ar šī likuma 18. pantu, atklāta konkursa kārtībā uz laiku līdz 6 gadiem ievēl attiecīgās nozares habilitācijas padome, un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz darba līgumu.

(3) Līdz ar apstiprināšanu amatā asociētie profesori iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai īstenot mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītības darbu, atbilstoši asociētā profesora štata vietas nosaukumam.

(4) Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) aktīva pētniecības darbība zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades īstenošana atbilstošajā nozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;

2) pētījumu vadīšana doktora grāda un/vai maģistra grāda iegūšanai;

3) izglītības darba, īpaši augstāko posmu studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana konkrētajā vadāmajā kursā;

4) jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana.

 

 

16. pants. Asociēto profesoru štata vieta

(1) Asociēto profesoru štata vietas, atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām, dibina augstskola.

(2) Ja augstskolā ir brīva asociētā profesora štata vieta, augstskolas Senāts pieņem lēmumu par to, kad un kādā zinātnes vai mākslas apakšnozarē izsludināts konkurss uz brīvo asociētā profesora štata vietu un kādā atalgojuma kategorijā, ievērojot funkcijas un uzdevumus, ir attiecīgā štata vieta.

 

 

17. pants. Docenti

(1) Docenta štata vietas dibina augstskola.

(2) Docenta štata vietā var ievēlēt habilitētos doktorus vai doktorus. Mākslas specialitātēs docenta štata vietā var ievēlēt personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst attiecīgās augstskolas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Docentus ievēl uz 6 gadiem fakultātes dome vai institūta padome, ja šo institūciju sastāva kvalifikācija atbilst promociju padomju izveidošanas prasībām. Ja šīs prasības nav apmierinātas, docentu ievēlēšanas kārtību nosaka augstskolas Satversmē.

(3) Līdz ar ievēlēšanu amatā docenti iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai īstenot mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītības darbību atbilstoši docenta štata vietas nosaukumam.

(4) Docentu galvenie uzdevumi ir:

1) veikt pētniecības darbību zinātnes apakšnozarē vai īstenot mākslinieciskās jaunrades procesu, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam;

2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

 

 

18. pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra

(1) Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru štata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.

(2) Profesoru un asociēto profesoru nomināciju veic paplašināta augstskolas habilitācijas padome. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu.

(3) Katram kandidātam uz profesora štata vietu ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums par atbilstību ieņemamajam amatam, kuru organizē paplašinātā augstskolas habilitācijas padome. Noteikumus un procedūru šādam vērtējumam izstrādā Augstskolu padome.

(4) Padomes galīgais lēmums par profesora vai asociētā profesora ievēlēšanu ir jāiesniedz augstskolas rektoram. Kopā ar lēmumu jāiesniedz šīs padomes debašu protokols un kandidātu pilnīgs saraksts, kas satur padomes vērtējumu un raksturojumu. Ja balsošana notikusi par mazāk nekā trīs kandidātiem, tad tas īpaši jāpamato.

(5) Mākslas specialitātēs profesora un asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst attiecīgās augstskolas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(6) Vēlot asociētos profesorus jaundibinātā augstskolā, asociēto profesoru štata vietu sarakstu sešus gadus nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

 

 

19. pants. Zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšana

(1) Lai ieņemtu profesora vai asociētā profesora štata vietu, pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē paplašinātā habilitācijas padome.

(2) Lai ieņemtu docenta, lektora vai asistenta štata vietu, pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē fakultātes dome vai institūta padome.

 

 

20. pants. Paplašinātā habilitācijas padome

(1) Realizējot konkursu profesoru vai asociēto profesoru štata vietu aizpildīšanai, attiecīgā habilitācijas padome tiek paplašināta tā, lai paplašinātajā padomē vismaz trešdaļa padomes locekļu būtu ārpus attiecīgās augstskolas strādājoši attiecīgās nozares habilitētie doktori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei. Padomes sastāvā studējošo viedokli pauž studējošo pašpārvalde, kurai piešķir balsstiesības.

(2) Ja augstskolai attiecīgajā zinātnes nozarē nav habilitācijas padomes, vairākas augstskolas kopīgi veido habilitācijas padomes prasībām atbilstošu nominācijas padomi, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(3) Ja paplašinātās padomes sastāvā iekļauti ārvalstu profesori, tie var piedalīties padomes darbā neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstiski paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu tie balso.

(4) Paplašinātās habilitācijas padomes sastāvu pēc priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina augstskolas Senāts.

 

21. pants. Lektori

(1) Lektora amatā var būt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Mākslas specialitātēs un profesionālajos priekšmetos ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums. Lektorus uz sešiem gadiem ievēl fakultātes dome vai institūta padome.

(2) Lektoru uzdevumus nosaka augstskolas Satversme.

 

 

22. pants. Asistenti

(1) Asistenta amatā var tikt ievēlētas personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēl fakultātes dome vai institūta padome uz laiku līdz sešiem gadiem un, ja viņiem nav doktora zinātniskā grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Asistentu uzdevumus nosaka augstskolas Satversme.

 

 

23. pants. Vadošie pētnieki un pētnieki

Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai fakultātēs un institūtos atbilstoši Latvijas Republikas likumam “Par zinātnisko darbību” saskaņā ar augstskolu un institūtu Satversmi (statūtiem).

 

 

24. pants. Profesionālo studiju programmu mācībspēki

Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatus var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja viņam ir pietiekoša praktiskā darba pieredze pasniedzamajam priekšmetam atbilstošā praktiskā darbā. Lai ieņemtu docenta amatu bez zinātniskā grāda, ir jābūt praktiskā darba stāžam lielākam par desmit darba gadiem. Katra augstskola ar savu Senāta lēmumu apstiprina prasības šādu docenta amatu pretendentiem.

Lektoriem un asistentiem bez zinātniskā un akadēmiskā grāda ir nepieciešams 5 gadu praktiskā darba stāžs atbilstoši pasniedzamajam priekšmetam.

 

 

25. pants. Viesprofesori, viesdocenti, vieslektori

(1) Ja augstskolā ir pilnībā vai uz laiku brīva atbilstoša štata vieta, vienu reizi uz laiku līdz diviem gadiem Senāts, pēc fakultātes domes ierosinājuma, var nolemt neizsludināt konkursu, bet pieņemt darbā atbilstoši viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.

(2) Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nav akadēmiskais personāls.

 

 

26. pants. Akadēmiskā personāla aizstāšana pagaidu prombūtnes laikā

Profesora pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var nozīmēt asociēto profesoru, aociētā profesora amatā - docentu, docenta amatā - lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora pavēli.

 

 

27. pants. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi

(1) Augstskolas akadēmiskajam personālam ik gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem - apmaksāts sešu kalendāra mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas.

(2) Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi uz apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (3 mēnešu) vai habilitācijas disertācijas (6 mēnešu) nobeigšanai.

(3) Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem strādāšanai par viesprofesoriem vai vieslektoriem citās augstskolās.

 

 

28. pants. Vispārējais augstskolas personāls

Mācību palīgpersonālu, tehnisko, saimniecisko un citu personālu, izņemot amatos ievēlētos, atbilstoši Latvijas likumdošanai pieņem un atbrīvo no ieņemamā amata augstskolas rektors vai struktūrvienības ar juridiskās personas tiesībām vadītāji, nosakot darba uzdevumus un pienākumus saskaņā ar augstskolas un struktūrvienību vajadzībām.

 

Ceturtā nodaļa

 

Augstskolu pašpārvalde un struktūrvienības

 

 

29. pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas

(1) Augstskolas pārstāvības un vadības galvenās institūcijas ir:

1) augstskolas Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

(2) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un funkcijas nosaka augstskolas Satversme.

 

 

30. pants. Satversmes sapulce

(1) Satversmes sapulce ir augstskolas pilnvarota pārstāvības un vadības augstākā koleģiālā institūcija. To veido ievēlēti pārstāvji no visām augstskolā strādājošo un studējošo grupām. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību un pilnvaru laiku nosaka augstskolas Satversme.

(2) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars koleģiālās vadības institūcijā nav mazāks par 60 procentiem, un studējošo īpatsvars nav mazāks par 10 procentiem.

(3) Saskaņā ar augstskolas tradīcijām Satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā Konvents, Akadēmiskā sapulce u.c.

 

 

31. pants. Satversmes sapulces uzdevumi

Satversmes sapulce:

1) pieņem un maina augstskolas Satversmi;

2) ievēl un atsauc rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) ievēl Senātu vai apstiprina tā ievēlēšanas atbilstību Satversmei;

5) ievēl Revīzijas komisiju un šķīrējtiesu;

6) apstiprina Senāta, revīzijas komisijas un šķīrējtiesas nolikumus;

7) pārējos koleģiālās vadības institūcijas uzdevumus nosaka Satversme.

 

 

32. pants. Senāts

(1) Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.).

(2) Senatorus augstskolas Satversmē noteiktā kārtībā ievēl uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Universitātes Senāta sastāvā jābūt ne mazāk kā 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam kā 10 procenti. Studentu pārstāvjus Senātā ievēl studējošo pašpārvalde.

(4) Senāta darbību reglamentē tā apstiprināts nolikums.

(5) Noteiktu jautājumu koordinācijai un risināšanai augstskolas Senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.

 

 

33. pants. Augstskolas padomnieku konvents

(1) Augstskolā var tikt izveidots augstskolas Padomnieku konvents. Augstskolas Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru par augstskolas attīstības stratēģijas jautājumiem. Augstskolas Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un koleģiālās vadības institūcijā.

(2) Padomnieku konventu dibina pēc augstskolas Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēl augstskolas Senāts.

(3) Izglītības un zinātnes ministrs var pieprasīt izveidot Padomnieku konventu pēc rektora un Senāta pārstāvju noklausīšanās. Ja Padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības nozīmēt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem no konventa sastāva.

 

 

34. pants. Rektors

(1) Rektors īsteno augstskolas vispārējo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēl augstskolas koleģiālās vadības institūcija uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no augstskolas koleģiālās vadības institūcijas pārstāvju kopskaita.

(3) Augstskolās ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(4) Augstskolas rektors personīgi atbild Latvijas valdībai par:

1) šī likuma un citu likumdošanas aktu izpildīšanu;

2) finansiālo darbību;

3) augstskolas izsniegtajiem dokumentiem atbilstošās izglītības kvalitāti;

4) augstskolas darbību atbilstoši Satversmei.

 

 

35. pants. Revīzijas komisija

(1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību pastāvošām likumdošanas normām, Satversmei un vadības institūciju lēmumiem.

(2) Revīzijas komisiju ievēl augstskolas koleģiālās vadības institūcija, un tās sastāvā nedrīkst atrasties augstskolas administrācijas pārstāvji.

(3) Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas skar augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību.

(4) Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.

 

 

36. pants. Šķīrējtiesa

(1) Šķīrējtiesa izskata strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

(2) Šķīrējtiesu ievēl augstskolas koleģiālās vadības institūcija, šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst atrasties augstskolas administrācijas pārstāvji.

(3) Šķīrējtiesas pārstāvji par savu darbību atbild augstskolas koleģiālās vadības institūcijai, no darba viņus var atbrīvot tikai ar šīs koleģiālās vadības institūcijas piekrišanu.

 

 

37. pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas struktūru nosaka augstskolas Satversme. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Latvijas Republikas augstskolās galvenās struktūrvienības ir: katedras, profesora grupas, zinātniskās laboratorijas, institūti, fakultātes.

Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai katrai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.

(2) Augstskolas struktūrvienības dibina, slēdz, to uzdevumus un funkcijas nosaka saskaņā ar Satversmi.

 

 

38. pants. Augstskolas struktūrvienību patstāvība

(1) Augstskolas struktūrvienības var būt ar un bez juridiskas personas tiesībām (statusa).

(2) Augstskolas struktūrvienības bez juridiskā statusa tiesības tiek noteiktas ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Tai ir tiesības atvērt subkontu. Subkonta atvēršanas un šī konta līdzekļu izmantošanas noteikumus regulē augstskolas Senāta apstiprināti noteikumi un Latvijas Republikas likumdošana. Struktūrvienību subkonti tiek veidoti, lai realizētu struktūrvienību patstāvību līdzekļu un mērķfinansējuma izmantošanā.

(3) Augstskolas struktūrvienību ar juridiskas personas tiesībām darbību reglamentē nolikums, kuru pēc akceptēšanas augstskolas Senātā apstiprina izglītības un zinātnes ministrs un, ja struktūrvienībai ir zinātniskas iestādes statuss- Latvijas Zinātnes padome.

 

 

39. pants. Katedras

(1) Katedra apvieno vienas vai radniecīgu studiju programmu speciālistus. Katedras uzdevumi ir metodiski nodrošināt un īstenot izglītības procesu atbilstošajās studiju programmās, sadarbojoties ar atbilstoša profila zinātnes vai mākslinieciskās jaunrades iestādēm un struktūrvienībām pašā augstskolā un ārpus tās. Katedras darbinieki pētniecisko darbību veic savām zinātniskām interesēm atbilstošās tēmās, mākslas specialitātēs - mākslas jaunradē.

(2) Katedru var izveidot, ja tās sastāvā nav mazāk par trim zinātņu doktoriem vai trīs docentiem, no kuriem vismaz viens ir zinātņu doktors atbilstošajā zinātnes apakšvirzienā. Katedru vada Senātā vai fakultātes domē ievēlēts katedras vadītājs. Par katedras vadītāju var tikt ievēlēts profesors, asociētais profesors vai docents.

(3) Ja jaunos augstākās izglītības virzienos nav iespējams izpildīt prasību par trīs zinātņu doktoriem atbilstošā struktūrvienībā, izveido vismaz trīs docētājus saturošu struktūrvienību, ko sauc par docētāju grupu.

 

 

40. pants. Profesora grupa

(1) Profesoram un asociētajam profesoram ir tiesības izveidot savu grupu, kurai ir visas katedras tiesības un pienākumi, ja viņa vadītajās studiju programmās un zinātniskajās tēmās finansējums ļauj pieņemt darbā ne mazāk kā trīs docētājus vai zinātniskos darbiniekus.

(2) Profesora grupa tiek dibināta konkrētam profesoram vai asociētajam profesoram personīgi, un tā beidz savu darbību, profesoram vai asociētajam profesoram beidzot darbu augstskolā vai samazinoties nepieciešamajam finansējumam.

(3) Profesors (asociētais profesors) vienpersoniski atbild par studiju programmu realizāciju un zinātnisko tēmu izpildi.

(4) Profesora rekomendētā docētāja vai zinātniskā darbinieka, kas strādās profesora grupā, amata kandidatūra tiek apstiprināta vai neapstiprināta vēlēšanu ceļā.

 

 

41. pants. Zinātniskā laboratorija

Zinātniskā laboratorija tiek izveidota noteiktas zinātniskās darbības vai noteikta projekta īstenošanai. Izbeidzoties finansējumam, laboratorija beidz darbību.

 

 

42. pants. Valsts bezpeļņas zinātniskais un/vai mācību uzņēmums ar juridiskas personas tiesībām

(1) Augstskolas sastāvā var iekļaut vai izveidot valsts bezpeļņas zinātniskos un/vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas u.c.) ar juridiskas personas tiesībām vai zinātniskās iestādes ar juridiskas personas tiesībām, ja tās ņem dalību studiju programmu realizēšanā un uz to bāzes strādā kādas no augstskolas struktūrvienībām - katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas. Šo augstskolas struktūrvienību darbība valsts bezpeļņas zinātniskos un/vai mācību uzņēmumos ar juridiskās personas tiesībām notiek uz savstarpēji noslēgtu līgumu pamata.

(2) Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā un/vai mācību uzņēmuma ar juridiskas personas tiesībām vai zinātniskās iestādes ar juridiskas personas tiesībām iekļaušanu vai dibināšanu augstskolā pieņem augstskolas Senāts pēc šīs iestādes Domes ierosinājuma. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums, kādās studiju programmās un ar kādām fakultātēm notiks akadēmiskā sadarbība. Lēmums tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, kā arī ar atbilstošās nozares ministru.

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskā un/vai mācību uzņēmuma ar juridiskas personas tiesībām vai zinātniskās iestādes ar juridiskas personas tiesībām pētnieciskā darbība notiek Latvijas Republikas likuma “Par zinātnisko darbību” ietvaros. Šī uzņēmuma Statūtus un ievēlēto vai iecelto direktoru (vadītāju) apstiprina augstskolas Senāts. Uzņēmuma pārstāvniecību augstskolas vēlētās vadības institūcijās nosaka augstskolas Satversme.

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskā un/vai mācību uzņēmuma ar juridiskās personas tiesībām vai zinātniskās iestādes ar juridiskas personas tiesībām direktoram (vadītājam) sava budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

(5) Uzņēmumi vai zinātniskās iestādes ar juridiskas personas tiesībām var kļūt par augstskolas patstāvīgu struktūrvienību uz līguma pamata, ko apstiprinājis izglītības un zinātnes ministrs.

 

 

43. pants. Institūts

(1) Institūtu veido, apvienojoties viena vai vairāku zinātnes apakšvirzienu pamatstruktūrvienībām (katedrām, profesora grupām, zinātniskajām laboratorijām), ar nolūku apvienot zinātnisko potenciālu kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību.

(2) Institūtu kādā zinātnes apakšnozarē var dibināt tad, ja tajā ietilpstošo pamatstruktūrvienību sastāvā ir zinātniskais potenciāls, kas atbilst zinātņu doktora Promociju padomes izveidošanas prasībām šajā zinātnes apakšnozarē.

(3) Atbilstoši institūta kvalifikācijai Senāts nosaka, kāda akadēmiskā personāla vēlēšanas var notikt institūta domē.

(4) Juridiski patstāvīga institūta direktoram sava budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

 

 

44. pants. Fakultāte

(1) Fakultāti veido, apvienojot pamatstruktūrvienības un citas struktūrvienības viena vai vairāku zinātnes, mākslas vai profesijas virziena studiju un zinātniskās darbības organizēšanai.

(2) Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst Habilitācijas padomes izveidošanas prasībām atbilstošajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

(3) Ja jaunā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības par zinātniskā potenciāla kvalifikāciju, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesības ievēlēt docētājus.

 

 

45. pants. Augstskolu koledžas

Pie augstskolām profesionālās izglītības apgūšanai var tikt veidotas augstskolu koledžas ar mācību laiku īsāku kā četri gadi. To studiju programmas nodrošina speciālas profesionālas izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību. Šo studiju rezultātā iegūtā izglītība ir jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru. Tā nevar būt pielīdzināta augstākajai izglītībai, un nevar tikt piešķirtas šī likuma 60. pantā norādītās profesionālās kvalifikācijas. Augstskolu koledžu izveidošanu un darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

 

Piektā nodaļa

 

Augstskolās studējošie

 

 

46. pants. Augstskolās studējošie

Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauratūras studenti;

2) studenti profesionālajās studiju programmās;

3) maģistranti;

4) rezidenti medicīnā un stomatoloģijā;

5) doktorandi.

 

 

47. pants. Tiesības studēt augstskolā

(1) Tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas Republikas pilsonim un tās pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

(2) Ārvalstnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās regulē šī likuma 76. pants.

 

 

48. pants. Uzņemšana un imatrikulācija augstskolā

(1) Imatrikulācija augstskolā notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņoti ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākuma.

(2) Uzņemšanas noteikumi sastāv no divām daļām:

1) Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumiem, kas attiecas uz visām Latvijas augstskolām;

2) noteikumiem, ko nosaka augstskolas Senāts:

a) kādiem mācību priekšmetiem un kādā apjomā ir jābūt apgūtiem, lai varētu uzsākt studijas katrā no studiju programmām;

b) iestājpārbaudījumu apjoma un sekmīgām studijām nepieciešamo zināšanu un spēju pārbaudes kārtību;

c) uzņemšanas noteikumos papildus var tikt pieprasīta arī speciāla iepriekšēja izglītība, īpaša piemērotība un sagatavotība vai arī citu iepriekšēju nosacījumu izpilde.

(3) Gadījumos, kad reflektantu skaits ir lielāks par augstskolas izsludināto studiju vietu skaitu, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

(4) Augstskolām trīs gadus iepriekš jāpaziņo, kādus priekšmetus reflektantiem jāapgūst vidējās izglītības apjomā, lai iestātos konkrētajā augstskolā.

(5) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Latvijas Republikas Valodu likums.

 

 

49. pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos

(1) Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi izpildīti un augstskolai ir iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.

(2) Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs) vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziska persona var izmantot tikai vienu reizi.

 

 

50. pants. Studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu

(1) Valsts atzītu augstskolu sekmīgus pilna laika studējošos, ieskaitot maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā studējošos, kā arī augstskolu absolventus, obligātajā valsts dienestā neiesauc. Obligātā valsts dienesta pamatapmācību (2 mēnešus) studējošie, saskaņā ar studiju programmu pēc savas izvēles, apgūst studiju gados vai pēc studiju programmas beigšanas.

(2) Obligātā valsts dienesta pārvalde nedrīkst traucēt obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām iestāties valsts atzītajās augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas vai uzsākt studijas nākošajā studiju posmā (maģistratūrā, doktorantūrā) pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas nobeigšanas.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1. septembrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei valsts atzīto augstskolu sarakstu.

(4) Latvijas Republikas valsts atzītās augstskolas katru gadu līdz 1. oktobrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei sekmīgo pilna laika studējošo sarakstus.

(5) Ārpus Latvijas studējošo personu sarakstu, uz kurām attiecināmi šī panta (1) un (2) punktu nosacījumi, Obligātā valsts dienesta pārvaldei (3) punktā norādītajā termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrija.

 

 

51. pants. Imatrikulācijas anulēšana

(1) Students var tikt izslēgts no studentu skaita, ja:

1) viņš pats to lūdz;

2) noskaidrojas, ka viņa uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, kas pārkāpj vienlīdzības principu pretendentu vidū;

3) viņš augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veicis citus studiju uzdevumus;

4) viņš bez attaisnojošiem iemesliem ilgāk par mēnesi nav piedalījies mācību pasākumos;

5) viņš ir pārkāpis augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

(2) Imatrikulācijas anulēšanu veic augstskolas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata Senāts vai fakultātes dome.

(3) Anulējot pilna laika studējošā imatrikulāciju, augstskola vienlaikus par to informē Obligātā valsts dienesta pārvaldi.

 

52. pants. Studējošo tiesības

Studējošajiem ir tiesības:

(1) iegūt augstāko akadēmisko un/vai profesionālo izglītību;

(2) Noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

(3) Noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

(4) Saskaņā ar šī likuma 5. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju brīvību;

(5) Saņemt informāciju par visiem jautājumiem, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

(6) Augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

(7) Vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

(8) Noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

(9) Veidot biedrības, pulciņus, klubus.

 

 

53. pants. Studējošo skaita noteikšana

Lēmumu par studējošo skaitu, kas tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, katrā augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.

 

 

54. pants. Mācību maksa

(1) Mācību maksu pilnīgi vai daļēji var segt valsts, arī juridiskas un fiziskas personas saskaņā ar līgumiem, ko noslēgušas augstskolas studējošiem.

(2) Kārtību, kādā mācību maksu sedz valsts, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

 

 

55. pants. Studējošo pašpārvalde

(1) Augstskolas studentiem, maģistrantiem, rezidentiem medicīnā un doktorandiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai likumīgu apsvērumu dēļ.

(2) Augstskolas studējošo pašpārvaldei var būt juridiskas personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriska organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots augstskolai.

(3) Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts iestādēs;

2) reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību augstskolas koleģiālajās institūcijās.

Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

 

 

56. pants. Studējošo pašpārvaldes tiesības

(1) Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no augstskolas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

(2) Studējošiem augstskolas Senātā ir apturošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(3) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību augstskolas visu līmeņu lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz augstskolas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.

(4) Studējošo pašpārvaldes lēmumi, pēc šo lēmumu apstiprināšanas augstskolas Senātā, ir obligāti visiem studējošiem.

 

Sestā nodaļa

 

Mācības un studijas

 

 

57. pants. Studiju reglamentācija

(1) Studijas notiek saskaņā ar studiju programmām, kuras izstrādā katram studiju virzienam. Tās satur informāciju par studiju mērķi, uzdevumiem, studiju priekšmetiem un to apguves tehnoloģiju, praksi un zināšanu novērtēšanu.

(2) Studiju programmu apstiprina augstskolas Senāts.

(3) Šis likums nereglamentē studiju atšķirības (studiju saturu, formu, apjomu, prasības pārbaudījumos u.c.), kas saistītas ar katras konkrētas augstskolas specifisko darbības jomu (medicīnas, sporta, mākslas, policijas, aizsardzības un citas speciālās augstskolas). Čpašas prasības studijām tiek izstrādātas saskaņā ar attiecīgo valsts institūciju vajadzībām un tās nosaka konkrētās augstskolas Satversmes noteiktā kārtībā.

 

 

58. pants. Studiju ilgums

(1) Studiju programmu ilgums, kuru rezultātā tiek izsniegts diploms par augstāko izglītību, nedrīkst būt mazāks par četriem gadiem. Studiju saturam un apjomam, kā arī prasībām pārbaudījumos klātienes un neklātienes studijās jābūt vienādām.

(2) Bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai akadēmiskā augstskola piedāvā bakalaura un maģistra studiju programmas kādā Latvijas Zinātnes padomes zinātnisko grādu nomenklatūrai atbilstošā zinātnes nozarē vai tās apakšnozarē. Akadēmiskās izglītības studiju programmas maģistra vai tam pielīdzināta grāda iegūšanai kopumā paredzētas no piecu līdz septiņu gadu ilgām studijām.

(3) Personas, kurām ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds, var turpināt studijas doktorantūrā, kas paredzēta doktora zinātniskā grāda iegūšanai un plānota trim gadiem.

(4) Augstākā profesionālā izglītība ir lietišķajā zinātnē sakņota izglītība, kas sagatavo profesionālai darbībai. Diplomus par augstāko profesionālo izglītību izsniedz pēc vismaz četru gadu ilgām studijām.

 

 

59. pants. Studiju gala un valsts pārbaudījumi

(1) Akreditētai studiju programmai jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru formu nosaka augstskolas studiju kārtību reglamentējoši dokumenti. Daļa pārbaudījumu var izpausties arī bakalaura vai maģistra darba, diplomdarba vai diplomprojekta aizstāvēšanas veidā. Bakalaura un maģistra darbam ir jābūt ar pētniecības raksturu. Maģistra darbam jābūt ar zinātniskās pētniecības elementiem.

(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumiem. Pieņemt valsts pārbaudījumus var tikai personas, kuru kvalifikācija nav zemāka kā tā, kas tiek piešķirta pārbaudījuma rezultātā. Valsts pārbaudījumi tiek kārtoti saskaņā ar pārbaudījumu noteikumiem, kurus apstiprina augstskolas Senāts.

 

 

60. pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija

(1) Augstskolās iegūst akadēmisko izglītību, zinātniskos grādus:

1) bakalaurs, akadēmiskais grāds;

2) maģistrs, akadēmiskais grāds;

3) doktors, zinātniskais grāds

un/vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju, atbilstoši akreditētai studiju programmai.

(2) Augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas, kuras var iegūt, tikai nobeidzot vismaz četrgadīgu augstākās izglītības akreditēto studiju programmu, norādītas 1. pielikumā.

(3) Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par zinātnisko darbību”.

 

Septītā nodaļa

 

Pētniecība

 

 

61. pants. Pētniecības mērķis un priekšmets

(1) Pētniecība ir ikvienas augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā, saskaņā ar šā likuma 12. pantu, piedalās viss augstskolas akadēmiskais personāls. Tā kalpo zinātnisku atziņu iegūšanai, mācību un studiju zinātniskai pamatošanai un tālākai atīstīšanai, praktiski svarīgu uzdevumu risināšanai ar pētnieciskām metodēm.

(2) Zinātniskā pētniecība augstskolā notiek saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību”.

 

 

62. pants. Pētniecības darba koordinācija

(1) Augstskolas bāzes finansējuma ietvaros, atbilstoši izdalītajiem pētnieciskā darba līdzekļiem, zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Pētījumu kopējos plānus un pētījumu svarīgākos momentus koordinē augstskola.

(2) Augstskolas, sadarbojoties savā starpā, kā arī ar attiecīgajām zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētām institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni un lemj par to finansējumu.

(3) Augstskola un valsts institūcijas ietekmē pētījumu virzienus, piešķirot finansējumu noteiktiem pētījumiem, kuros ir ieinteresēta valsts un sabiedrība. Pētījumi var tikt veikti arī par trešo personu līdzekļiem.

 

 

63. pants. Pētījumu rezultātu publicēšana

(1) Augstskolas zinātniskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus.

(2) Augstskola regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, nosaucot konkrēto struktūrvienību un pētījumu autorus. Šos materiālus augstskola vismaz reizi gadā nosūta citām augstskolām un zinātniskām iestādēm, kurās notiek līdzīga rakstura pētījumi, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Zinātnes padomei un citām ieinteresētām valsts institūcijām.

 

 

64. pants. Doktora un habilitētā doktora grādu piešķiršana

(1) Doktora zinātnisko grādu pēc doktorantūras programmu apguves un disertācijas aizstāvēšanas piešķir promocijas vai habilitācijas padome. Habilitētā doktora grādu piešķir habilitācijas padome uz veikto un publicēto zinātnisko darbu rezultātu aizstāvēšanas pamata.

(2) Doktora vai habilitētā doktora grādu piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kas nav reglamentēti šajā likumā, nosaka Latvijas Republikas likums “Par zinātnisko darbību”.

 

Astotā nodaļa

 

Augstskolu sadarbība ar

valsts un sabiedriskajām institūcijām

 

 

65. pants. Rektoru padome

(1) Sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolas izveido augstskolu koleģiālu institūciju - Rektoru padomi, kurā ietilpst visu valsts atzīto augstskolu rektori.

(2) Rektoru padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par augstākās izglītības attīstību;

2) lemj par kopēju studiju programmu izveidošanu, kopēju mācību spēku un materiālās bāzes izmantošanu;

3) dod savu atzinumu par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā;

4) iesaka ekspertus augstskolu un konkrētu studiju programmu akreditācijai;

5) uz ekspertīzes rezultātu pamata izstrādā priekšlikumu par augstskolas akreditāciju;

6) sagatavo priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu sadali augstskolām;

7) reprezentē Latvijas Republikas augstskolas ārpus valsts robežām.

Rektoru padome savas kompetences ietvaros var risināt arī citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus.

(3) Rektoru padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka padomes nolikums.

 

 

66. pants. Augstskolu sadarbība ar valsts un sabiedriskām institūcijām

(1) Pildot savus uzdevumus, augstskolas sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, var sadarboties ar citām valsts un sabiedriskām institūcijām. Augstskolu un valsts institūciju sadarbībai ir jānodrošina:

1) augstskolu darbības atbilstība Latvijas valsts interesēm;

2) augstākās izglītības sistēmas attīstība, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju un ārvalstu pieredzi;

3) zinātnes un augstākās izglītības vienotība;

4) augstskolām atvēlēto budžeta līdzekļu un pamatfonda racionāls izlietojums;

5) savstarpēju, pilnīgu un savlaicīgu informācijas apmaiņu.

(2) Augstskolu un profesionālo asociāciju sadarbībai jānodrošina augstākās profesionālās izglītības kvalitāte. Profesionālo asociāciju kompetenci augstākajā izglītībā nosaka Latvijas Izglītības likums.

 

 

67. pants. Augstskolu padome

(1) Augstskolu un valsts institūciju sadarbības veicināšanai, kā arī kvalificētu lēmumu pieņemšanai, kas skar augstskolu darbību, izglītības un zinātnes ministrs no augstskolu, zinātnes, tautsaimniecības, profesionālo asociāciju, valsts institūciju speciālistiem un darba devēju organizācijas pārstāvjiem izveido koleģiālu konsultatīvu institūciju - Augstskolu padomi, kuras sastāvā ir 50 procenti augstskolu pārstāvju.

(2) Augstskolu padomes funkcijas ir:

1) ņemot vērā augstskolu rekomendācijas, tautsaimniecības vajadzības un sagaidāmās attīstības izmaiņas, izstrādāt priekšlikumus par studējošo skaitu valstī kopumā un pa specialitātēm;

2) izstrādāt priekšlikumus augstskolu finansēšanai;

3) ņemot vērā tautsaimniecības prasības un zinātnes attīstību, izstrādāt priekšlikumus par augstskolu struktūras un studiju programmu pilnveidošanu.

(3) Augstskolu padome savas kompetences ietvaros pēc attiecīgās valsts institūcijas lūguma sagatavo priekšlikumus par profesoru vietu skaitu augstskolās un rekomendācijas par citiem augstākās izglītības jautājumiem.

(4) Augstskolu padome, risinot jautājumus, kas attiecas uz zinātni, var uz paritatīviem pamatiem organizēt kopējas sēdes ar Zinātnes padomi

(5) Augstskolu padomes sastāvu, tās darbības kārtību un pilnvaras nosaka izglītības un zinātnes ministra apstiprināts Augstskolu padomes nolikums.

 

 

68. pants. Informācijas sniegšana

(1) Augstskolu un valsts institūciju sadarbības sekmēšanai augstskolas regulāri sniedz informāciju par savu darbību. Informācijai jāsatur sekojoši dati par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) ziņas par saimniecisko darbību ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu apjomā, ko paredz Latvijas Republikas likumdošanas akti par uzņēmējdarbības kontroli;

7) ziņas par starptautiskajiem sakariem.

(2) Informācija iesniedzama Izglītības un zinātnes ministrijai. Tās iesniegšanas formu, konkrēto apjomu un regularitāti nosaka izglītības un zinātnes ministra apstiprināti noteikumi.

 

Devītā nodaļa

 

Augstskolas īpašums,

budžets un saimnieciskā darbība

 

 

69. pants. Augstskolu īpašums

(1) Augstskolu īpašumu veido:

1) ar Ministru kabineta lēmumu augstskolām nodota norobežota valsts īpašuma daļa;

2) kustamā un nekustamā manta, ko dāvinājušas fiziskas un juridiskas personas vai arī ko tā ir iegādājusies par pašas nopelnītiem vai valsts budžeta līdzekļiem;

3) augstskolu īpašumā ir arī intelektuālais īpašums atbilstoši Latvijas Republikas likumam “Par autortiesībām un blakustiesībām”.

(2) Augstskolām ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu savās Satversmēs norādīto mērķu sasniegšanai. Augstskolu īpašums tiek pārvaldīts norobežoti no valdījumā nodotā valsts īpašuma.

(3) Valsts īpašuma, ko valsts ir nodevusi augstskolu valdījumā vai lietošanā, pārvaldes kārtību nosaka un tā izmantošanu kontrolē atbilstošas valsts institūcijas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu “Par augstskolu valdījumā un lietošanā nodotā valsts īpašuma lietošanas kārtību”.

(4) Lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts budžeta līdzekļiem, augstskolai jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.

 

 

70. pants. Augstskolu finansu resursi

(1) Augstskolas finansē to dibinātāji.

Valsts dibināto augstskolu finansu resursus veido valsts pamata, valsts speciālā budžeta līdzekļi un citi ienākumi, ko augstskola ir guvusi, veicot darbību savas Satversmes noteikto mērķu realizācijai. Attiecībā uz šiem ienākumiem augstskolas darbojas saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem.

Augstskolas finansu resursu struktūru nosaka augstskolas Senāts, bet izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram.

(2) Finansu resursus, ko fiziskas un juridiskas personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, augstskola nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.

(3) Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finansu resursi ietilpst kā patstāvīga daļa augstskolas budžetā.

 

 

71. pants. Augstskolu valsts finansējums

(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem valsts finansējumu:

1) no valsts pamatbudžeta kā bāzes finansējumu;

2) no valsts speciālā budžeta kā papildu finansējumu noteiktu speciālistu sagatavošanai, noteiktu pētījumu veikšanai vai citu noteiktu mērķu realizēšanai;

3) no maksas par studijām, kuras maksā valsts vai paši studējošie, saņemot atmaksājumus vai neatmaksājamus kredītus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem;

4) no finansējuma, kas paredzēts noteiktu mērķu realizācijai.

(2) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt papildu finansējumu no citiem zinātnes finansēšanas avotiem.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts pārvaldes institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts un pašvaldību institūcija, privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām, tai skaitā privātajām, par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

 

72. pants. Studiju kreditēšana

(1) Valsts kreditē studijas augstskolās atbilstoši reālajai nepieciešamībai pēc noteikta veida speciālistiem. Studējošie var saņemt valsts kredītu no Ministru kabineta dibināta Studiju fonda.

(2) Valsts kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta apstiprināti noteikumi par studiju kreditēšanu.

 

73. pants. Augstskolu saimnieciskā darbība

Pildot savus uzdevumus, augstskolas veic saimniecisko darbību, kuras rezultātā iegūtos līdzekļus izmanto kā papildfinansējumu saskaņā ar augstskolas Satversmi.

 

Desmitā nodaļa

 

Augstskolu starptautiskā sadarbība

 

74. pants. Starptautiskā sadarbība

(1) Latvijas Republikas valdība un pašas augstskolas veicina augstskolu starptautisko sadarbību, starpvalstu un starpaugstskolu studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

(2) Nosakot augstskolu finansējuma apjomu valsts budžetā, tiek ņemta vērā augstskolas piedalīšanās Eiropas starptautiskās sadarbības programmās. Ja daļa no augstskolas mācību vai pētniecības darba uzdevumiem tiek finansēta no starptautiskās sadarbības programmām, augstskolu finansējums no Latvijas Republikas budžeta netiek samazināts.

(3) Valdības vienošanās jautājumos, kas skar kādu no augstskolām, ir tai saistoša. Sagatavojot šādas vienošanās projektu, to izpildes noteikumi jāsaskaņo ar augstskolu.

 

75. pants. Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju studijas ārzemēs

(1) Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas, un, saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātiem noteikumiem, ārzemēs studējošiem var tikt piešķirti kredīti un stipendijas.

(2) Uz Latvijas Republikas obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, kas studē augstskolās ārpus Latvijas, šī likuma 50. panta (1) un (2) punkta nosacījumus var attiecināt pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija ir noteiktā kārtībā pārbaudījusi, ka studijas notiek attiecīgajā valstī akreditētā augstskolā. Kārtību, kādā ārpus Latvijas studējoša persona tiek iekļauta 50. panta (4) punktā minētajā sarakstā, regulē izglītības un zinātnes ministra apstiprināti noteikumi.

 

76. pants. Ārvalstnieku studijas Latvijā

(1) Ārvalstnieki, kuri nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, var tikt uzņemti Latvijas augstskolās par pilna laika studējošiem, saskaņā ar Latvijas Izglītības likumu un šo likumu, uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starpvalstu līgumi neparedz citu kārtību, ārvalstnieki var tikt uzņemti Latvijas augstskolās, izpildot sekojošus noteikumus:

1) to vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārvalstnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šī likuma 78. panta noteiktajā kārtībā;

2) ārvalstnieku zināšanām, tās pārbaudot vispārējā kārtībā, jāatbilst attiecīgās augstskolas uzņemšanas noteikumu prasībām;

3) ārvalstniekiem jābūt pietiekamām zināšanām valodās, kurās notiek mācības;

4) mācību maksu ārvalstnieki apmaksā augstskolai atbilstoši ar viņu noslēgtajam līgumam, bet tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem.

(2) Ārvalstnieki, kuri nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās saskaņā ar starpvalstu vai starpaugstskolu apmaiņas līgumiem vai starptautisku sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārvalstnieku studijas Latvijā notiek starptautiskās apmaiņas ietvaros, ekvivalentam Latvijas studējošo skaitam no Latvijas augstskolām atrodoties ārzemēs, ārvalstnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai piešķirtajiem Latvijas Republikas budžeta līdzekļiem.

 

77. pants. Ārzemēs apgūtas augstākās izglītības daļas atzīšana

Ārzemēs apgūtu augstākās izglītības daļas atzīšanu veic tā augstskola, kurā studējošais turpina savu izglītību.

Augstskola nosaka:

1) kurai studiju programmai atbilst ārzemēs apgūtā izglītības daļa;

2) kādā veidā studējošais var turpināt savas studijas attiecīgajā studiju programmā;

3) vajadzības gadījumā tiek noteikts, kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā Latvijā.

 

78. pants. Ārzemēs iegūtu akadēmisko grādu un diplomu atzīšana Latvijā

(1) Ārzemēs iegūto akadēmisko grādu un diplomu, kā arī vidējo vispārīgo izglītību apliecinošu dokumentu atzīšanu uz ekspertīzes rezultātu pamata veic Akadēmiskais informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārzemēs iegūtais diploms Latvijā atbilst augstākajai izglītībai;

2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam tas var tikt pielīdzināts;

3) ja ārzemēs iegūtais akadēmiskais grāds vai diploms neapmierina neviena Latvijā piešķirta akadēmiskā grāda vai diploma prasības, ekspertīzes rezultātā tiek noteikts, kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai diploms varētu tikt pielīdzināts kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem vai diplomiem.

(3) Diploma ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārzemēs iegūtais. Latvijas izglītības dokumenti pēc ārzemēs iegūta diploma atzīšanas netiek izsniegti.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar ārzemēs iegūta diploma akadēmiskā vai zinātniskā grāda atzīšanu, sedz diploma īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, tad attiecīgā augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības.

(6) Zinātnisko grādu ekspertīzi veic Habilitācijas padomes.

79. pants. Ārzemju augstskolas Latvijā

(1) Ārzemju augstskolu filiāles Latvijā var tikt atvērtas, ja:

1) tā savā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta);

2) Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs ir devis atļauju filiāles dibināšanai.

(2) Ārzemju augstskolas filiāles iegūst tiesības izsniegt Latvijā atzītus izglītības dokumentus pēc to akreditācijas vispārējā kārtībā. Ārzemju augstskolas filiāle, kas atvērta saskaņā ar šī panta nosacījumiem, var Latvijā darboties arī bez akreditācijas, bet tādā gadījumā tās izsniegtie diplomi tiek pielīdzināti ārzemēs iegūtai augstākajai izglītībai un tiek Latvijā atzīti saskaņā ar šī likuma 78. panta noteikumiem.

Vienpadsmitā nodaļa

 

Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

80. pants. Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

(1) Augstākās izglītības un zinātnes integrācija tiek veikta saskaņā ar atsevišķi izstrādātiem projektiem. Saskaņā ar šiem projektiem augstskolu studiju programmu nodrošināšanā piedalās zinātnisko iestāžu struktūrvienību zinātnieki, uz vispārējiem noteikumiem konkursa kārtībā iegūstot augstskolas pastāvīgā personāla statusu.

(2) Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija notiek uz savstarpēji noslēgtu līgumu pamata. Šo līgumu noslēgšanu reglamentē Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprināti noteikumi.

Divpadsmitā nodaļa

Pārejas noteikumi

(1) Augstskolas trīs mēnešu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas saskaņo savas Satversmes (statūtus) ar šī likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijā.

(2) Augstskolas sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas saskaņo visus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām Satversmēm un šo likumu.

(3) Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks, uz kuru tie ir tikuši ievēlēti, netiek skarts, ja tas nepārsniedz sešus gadus pēc ievēlēšanas brīža.

(4) Augstskolas, kurām Latvijas Izglītības likumā noteiktā kārtībā apstiprinātas Satversmes, uzskatāmas par akreditētām, un to studiju programmām akreditācija jāveic 8. pantā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktos termiņos.

(5) Gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā Augstākās izglītības un zinātnes departaments un Augstskolu padome sadarbībā ar Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus profesoru štata vietu sarakstam augstskolās un iesniedz apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministram.

(6) Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam grafikam augstskolas izsludina konkursu uz šīm vakantajām profesoru štata vietām.

Pielikums

Profesionālās kvalifikācijas nosaukumi,

kurus var rakstīt izglītības dokumentos,

tikai iegūstot augstāko izglītību

agronoms;

aktieris;

arhitekts;

atskaņotājmākslinieks;

ārsts;

diriģents;

ekonomists;

ergoterapeits;

farmaceits;

fizioterapeits;

inženieris;

jurists;

komponists;

mākslas teorētiķis;

mākslinieks;

mūzikas skolotājs

vispārizglītojošajās skolās;

muzikologs;

skolotājs;

stomatologs;

treneris;

veterinārārsts.

Augstskolas izsniegtajā diplomā ierakstītās kvalifikācijas nosaukumā nedrīkst lietot šajā pielikumā norādīto nosaukumu atvasinājumus (jaunākais inženieris, zobārsts u.c.).