ATSAUCĒ IETVERT:
30. un 31. augusta sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.1995., Nr. 135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36621
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
30. un 31. augusta sēde
Stenogramma
Turpinājums. Sākums “LV” nr.134.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu, Aivars Kreituss piesakās. Demokrātiskā partija “Saimnieks”.
A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Mani pārsteidza sestajā nodaļā ieliktā koncepcija šajā likumprojektā, un gribētos dzirdēt atbildi. Piemēram, trešais apakšpunkts 12.pantā, kur ir runa par uzņēmējdarbību, tās veicināšanu un tā tālāk. Tur ir runa par to, ka valsts garantē elektroenerģijas iepirkšanu no mazajām HES par divkāršu cenu. Valsts garantē... Kas ir tās valsts dotācijas šiem ražotājiem, no kurienes nāk šī nauda, šīs dotācijas šiem ražotājiem — vai no budžeta, vai no kaut kurienes citurienes un vai sekos šajā sakarā tarifu pacelšana iedzīvotājiem? Es domāju, ka šī sadaļa par uzņēmējdarbību šādā veidā nav izstrādāta. Nu, vispirms es gribētu dzirdēt atbildi uz šo jautājumu, bet es jau iepriekš redzu, ka šeit ir tikai divas iespējas — vai nu nauda nāk no valsts budžeta, vai tātad tarifu pacelšana seko. Abi — ne viens, ne otrs variants — nav pieņemami, un tāpēc es domāju, ka šī sadaļa šeit nekādi neiederas un nav izstrādāta un pasniegta saprotamā veidā.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referent, galavārdu, ja vēlaties komentēt, un tad zvans būs balsojumam.
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Kā es jau minēju darba grupa ir strādājusi intensīvi un vairākas sadaļas šajā likumprojektā ir jau pārkārtojusi. Es tagad no galvas neatceros, vai šī ir viena no tām daļām vai ne. Bet katrā ziņā politika, kura atbalsta augstākas iepirkuma cenas no mazajām HES, jau šobrīd ir Latvijas valdības politika. Ministru kabinets ir gādājis, lai rastu iespēju atjaunot plašo mazo HES tīklu, kas agrāk pastāvēja Latvijā, lai radītu uzplaukumu vietējā saimniecībā un lai radītu zināmu decentralizāciju mūsu enerģētikas ražošanas tīklā, turklāt izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. Kā mēs zinām, ūdens mums nekā nemaksā, bet dabasgāze un daudz kas cits maksā daudz vairāk. Tā ka, jā, par šiem divkāršajiem tarifiem, kuri šobrīd aptver mazāk nekā vienu procentu no mūsu kopējās elektroenerģijas ražošanas, ir jāmaksā patērētājiem. Taču, ņemot visu šo kopumā un ņemot vērā darba grupas darbu ar vairākām iestrādēm otrajam lasījumam, ierosinām šo likumprojektu konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par enerģētiku” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, 2 — atturas. Pieņemts. Priekšlikumus?
M.Graudiņš. Tautsaimniecības komisijas vadības vārdā lūdzam priekšlikumus iesniegt līdz 11. septembrim.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts priekšlikums.
Nākamais. L ikumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!
V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””, ko mums iesniedzis Ministru kabinets, un tā lūdz Saeimu akceptēt šo iesniegto likumprojektu. Tautsaimniecības komisija izskatīja šo likumprojektu, kuru ir izstrādājusi patiesībā Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome, kas caur Zemkopības ministriju lūdza kārtot jautājumu par pielikuma “Augu botāniskās ģintis un sugas, uz kurām attiecas Latvijas Republikas likums “Par augu šķirņu aizsardzību”” papildināšanu ar skarenēm, ķimenēm un begonijām. Nepieciešamību izdarīt likumā grozījumus nosaka tas, ka minētajām augu sugām republikā tiek veikta selekcija un ir reģistrētas jaunas šķirnes. Piemēram, selekcionāra profesora Lauvas vadībā ir izstrādāta ķimeņu šķirne ”Kamarde”. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo likumprojektu, un šis likumprojekts ir arī saskaņots ar Tieslietu, Finansu un Ekonomikas ministriju. Ņemot vērā viņu aizrādījumus, šajā likumprojektā arī ir iestrādātas viņu piezīmes.
Tautsaimniecības komisija atbalstīja šos grozījumus likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”, un tāpēc lūdzu akceptēt, tā sacīt, 708. dokumentu. Lūdzam deputātu atbalstu, lai šis likumprojekts ietu arī tālāk... Pirmajā lasījumā akceptēt, lai ietu tālāk uz otro.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts.
V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 5. septembrim ieskaitot.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.
Nākamais. Likumprojekts “Likums par bankas “Baltija” sanāciju un bankrotu”. Ojārs Kehris — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu! “Latvijas ceļa” deputāts.
O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek nodots deputātu Grīnblata, Straumes, Dāliņa, Pētersona un Grīga iesniegtais likumprojekts par bankas “Baltija” sanāciju un bankrotu. Komisija, kad tā izskatīja šo likumprojektu, skatīja to kontekstā ar iesniegtajiem, tajā laikā vēl procesā būtībā esošajiem likumprojektiem “Komercbanku noteikumi”, “Par banku aģentūru” un “Par komercbanku sanāciju un bankrotu”, un bija diezgan grūti tajā laikā arī prognozēt, kā attīstīsies pārējie notikumi, vai tiks pieņemti vai netiks pieņemti valdībā 81. panta kārtībā, ko lems savukārt Saeima par šiem citiem likumprojektiem. Un tāpēc, apspriežot šo likumprojektu, komisijā domas dalījās. Bija deputāti, tajā skaitā valdības cilvēki, kuri uzskatīja, ka šis likumprojekts nebūtu virzāms uz priekšu. Tomēr balsošanā ar vienas balss pārsvaru šis likumprojekts tika virzīts uz priekšu, proti, komisijas lēmums bija viņu iesniegt pirmajā lasījumā. Es jautāju arī iesniedzējiem, vai viņi vēlētos sniegt kādu ziņojumu. Es ceru, ka Grīnblata kungs vai nu debatēs, vai ziņojumā pamatos, jo, nu, viņš mēdz teikt arī tā, ka viņi vēl tad domās, vai viņš ir jāvirza tālāk vai viņš nav jāvirza tālāk pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā.
Tāpēc tāda ir šī situācija, un mēs praktiski bijām arī ieteikuši, ka valdībai būtu vēlams sniegt varbūt pie šī jautājuma izskatīšanas ziņojumu vai paskaidrojumu par to, kas pašlaik notiek ar banku “Baltija”, lai deputāti tad varētu izvērtēt, vai šāds likumprojekts ir nepieciešams vai jau varbūt pilnībā ir zaudējis savu aktualitāti. Es pieņemu, ka nupat šī likumprojektu izskatīšana gāja strauji uz priekšu un es diemžēl zālē neredzu ne Ministru prezidentu vai finansu ministri, ne arī Grīnblata kungu, bet tieši no viņiem manuprāt būtu atkarīgs arī tālākais deputātu viedoklis par šo likumprojektu.
Tātad, es atkārtoju, komisijas lēmums ar vienas balss pārsvaru, laikam sadalījās 7 : 6, bija tāds, ka viņu virzīt, un līdz ar to mēs arī darām šo savu darbu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, par procedūras niansēm. Komisijas vārdā ziņoja komisijas priekšsēdētājs, un šis likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā un izskatāms pirmajā lasījumā. Tālāk nekādus ziņojumus vairāk procedūra neparedz, tālāk notiek debates. Un pēc tam notiek balsojums. Un par šiem ziņojumiem vai paziņojumiem... Kārtības rullis paredz sniegt paziņojumus, un tāda prakse mums ir. It sevišķi arī es domāju, ka viņa daudzmaz atbilst Kārtības rullim, ko Zemnieku savienība ir izmantojusi, sniedzot paziņojumus, bet tas notiek pēc tam, kad jautājums ir izskatīts un ir noticis balsojums, un tam ir vajadzīgs iesniegums Prezidijā, rakstisks iesniegums.
Tāpēc tagad es aicinu saskaņā ar Kārtības rulli atklāt debates, protams, ja deputāti ir pieteikušies debatēs. Deputāti nav pieteikušies debatēs, tāpēc lūdzu zvanu, un balsosim par likumprojekta “Likums par bankas “Baltija” sanāciju un bankrotu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 6, atturas — 25. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais. Likumpr ojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Pirmais lasījums. Vai referents nebūtu tik laipns un neparādītos tribīnē? Es saprotu, ka ir grūtības, bet tomēr. Raimonds Jonītis — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts!
R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šie grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu” ir Ministru kabineta noteikumi nr. 215, kas izdoti Saeimas sesiju starplaikā 81. panta noteiktajā kārtībā. Šie grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu” regulē tos pantus, kur noteikts, kā ir dibināms valsts uzņēmums. Pamatā visi šie grozījumi ir ieteikti un Ministru kabinets tos ir izstrādājis sakarā ar to, ka Latvijas Republikā ar likumu nodibināts Valsts īpašuma fonds, kura atbildība būtu pārvaldīt visus valsts īpašumus valstī. Bet ir mainīta arī daļa pantu, kas regulē jau valsts uzņēmumu mantas izmantošanas kārtību, mantas iznomāšanu, mantas nodošanu bez atlīdzības valsts institūcijām vai citām sabiedrībām.
Un tātad vēl papildus tam ir noteikti šie regulējumi tādi, ka vairs valsts uzņēmuma vadītājs nevar nodot šo mantu pēc savas iniciatīvas, bet visa šīs mantas nodošana, izpārdošana vai dāvināšana, bezmaksas atsavināšana citām iestādēm vai organizācijām notiek tikai ar Ministru kabineta atļauju un visi šie darījumi reģistrējami Valsts īpašuma fondā.
Tautsaimniecības komisija šos noteikumus aicina apstiprināt pirmajā lasījumā un jau šai Saeimai nedaudz mainīt to redakciju, kas ir, ja deputātiem tādas vēlmes būs. Es lūgtu Tautsaimniecības komisijas vārdā Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!
A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Balsojums par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā Tautsaimniecības komisijā nebija vienprātīgs. Es pārstāvēju to daļu, kura nepiekrita, ka šiem 81. panta kārtībā izdotajiem noteikumiem ir jāpiešķir likuma spēks. Un kāpēc?
Vispirms es gribu pajautāt jums un atgādināt, kas ir valsts uzņēmums. Vienā ziņā tas ir mantojums no mūsu iepriekšējās iekārtas. Ārkārtīgi daudzi valsts uzņēmumi pēdējā laikā ir kļuvuši arī nerentabli un netiek saimnieciski izmantoti, un pašreiz ir tas brīdis, kad daļu no tiem privatizē, daļu — stratēģiski nozīmīgus objektus — patur kā valsts uzņēmumus, daļu pārveido par valsts akciju sabiedrībām, un ir šis process pašreiz. Ko paredz šie 81. panta kārtībā izdotie noteikumi, kuri ir jau spēkā un tādēļ vēl jo bīstamāki? Ienākumus, kurus saņem no valsts uzņēmumu iznomāšanas, kur ir paredzēts ieskaitīt? Es jums nolasīšu. “Nomas maksa par valsts mantas iznomāšanu ieskaitāma Valsts īpašuma fonda budžetā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.” Pašreiz šī nomas maksa palika specbudžetā tajā nozarē, pie kuras izveidots šis specbudžets, pie kuras pastāvēja šis valsts uzņēmums. Arī tā nav pareiza kārtība. Šajā vietā vajadzētu būt ierakstam: ja kāds atrod par iespējamu iznomāt valsts uzņēmumu, tātad nevis pats ražot, bet šo ražošanu kādam citam uzticēt, tad šī nomas maksa, vai tā būtu par telpām, vai tā būtu par viņiem piederošiem dzīvokļiem, ir ieskaitāma, nevis kur citur, bet tieši un skaidri valsts budžetā. Valsts budžetā nevis Valsts īpašuma fondā.
Un tagad padomāsim par to, kādas funkcijas pilda Valsts īpašuma fonds. Šajos 81. panta kārtībā pieņemtajos noteikumos ir paredzēta atkal revīzijas komisiju veidošana ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā un uzraudzība šim Valsts īpašuma fondam. Kas liedz viņam uzraudzīt? Tā ir viņa funkcija arī tagad. Tādēļ nav vajadzīgs atkal jauns likums. Uzraudzīt vajag, bet naudu nevajag paņemt, jo Valsts īpašuma fonda līdzekļi arī ir speciālais budžets un Valsts īpašuma fonda ierēdņu algas, aprīkojums un viss pārējais tālu, tālu, ļoti tālu pārsniedz nabaga vidējā ierēdņa algu, nerunāsim par vidējām tautsaimniecībā strādājošo algām un visu pārējo.
Tāpēc es domāju, ka pareizākais risinājums šajā mirklī ir noraidīt šos 81. pantā kārtībā pieņemtos noteikumus, kuri izgāja Ministru kabinetam cauri elpu aizraujošā ātrumā. Neviens pat neaptvēra, daudzu ministriju pārstāvji pat neaptvēra, ka šie noteikumi pilnīgi groza līdzšinējo līdzekļu iegūšanas kārtību, it sevišķi attiecībā uz šīm valsts uzņēmumu nomas maksām.
Es atgādināšu jums situāciju, kāda ir ar bijušajām tā saucamajām SCO, kuras tika privatizētas un daļa vēl pat nav privatizēta. Un tādi ir vairāki uzņēmumi, kuri savas tukšās telpas izīrē tikai tāpēc, lai gūtu kaut kādu īslaicīgu labumu, un ar šīm īres tiesībām uztur savus kadrus un velk savu vārgo dzīvību. Vai tas mums ir vajadzīgs? Ašāk jāizlemj par šo privatizēšanu, lai Valsts īpašuma fonds nebūtu ieinteresēts papildu līdzekļu iekasēšanā savos kontos. Un, ja tiešām kaut kas ir jāiznomā, ja tā ir valsts, un valsts mums visiem ir kopīga, tad lūdzu šos līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, lai tas nedarbotos, lai tas neturpinātu savu muļķīgo darbību. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šeit es gribu pieskarties vēl vienam aspektam, vienai nesakārtotībai likumdošanā, kura zināmā mērā var ietekmēt šajā gadījumā zinātnisko darbību. Tad, kad tika pieņemts likums “Par zinātnisko darbību”, tad vai nu negribēja vai nevarēja definēt, ka zinātniskie institūti ir kaut kas īpašs un ka tos vajadzētu atsevišķi reģistrēt. Viņus reģistrē Valsts uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to visi zinātniskie institūti nokļūst tajā kategorijā, uz kuru attiecas šis likums par valsts uzņēmumu. Un šeit es gribu tieši pieskarties tam otrajam aspektam, ka, ievērojot to, ka zinātniski pētnieciskie institūti lielā mērā pašreiz pārdzīvo ļoti smagu laiku un ir sagaidāmas vēl lielākas grūtības, jo pēdējie grozījumi budžetā zinātnei paredz milzu samazinājumu — par 19,6 procentiem, es neredzu vajadzību vai iespēju zinātni saglabāt, ja no tā, ko iznomājam zinātniskiem mērķiem, visa noma aiziet vienalga, kurā budžetā. Ir jāparedz īpaši noteikumi īpašām sfērām. Es nedomāju, ka visiem uzņēmumiem, bet, varētu teikt, pret tā īpatnēji ieskaitītajām zinātniski pētnieciskajām iestādēm šajā reģistrā ir jāparedz īpaša attieksme. Jo savādāk šīs mājas un ēkas vienkārši aizies bojā, ja kaut cik nebūs iespējams no nomas izmantot šo ēku uzturēšanai. Nav runa par cilvēku uzturēšanu. Tas viss nav pieļaujams, bet ēku uzturēšanai, ēku ekspluatācijai, ēku nolietošanās novēršanai, lai tās neaizietu bojā, jo savādāk tās vienkārši... Izejiet tagad cauri Latvijas institūtiem! Nav neviena tāda, kuram netecētu jumts. Visiem ir cauri jumti, un Finansu ministrija nosaka, ka jumtu remontiem nauda ir jāsamazina vai vispār nav ko dot. Algām vēl. Tātad, es domāju, pirmajā lasījumā mēs varētu arī pieņemt, bet šeit, protams, šī īpašā attieksme pret šiem īpašajiem valsts uzņēmumiem, kurus īstenībā sauc par zinātniski pētnieciskajām iestādēm, būtu jāiestrādā otrajā lasījumā, un tad varētu arī darboties un kaut cik vēl cerēt uz to, ka zinātne Latvijā saglabāsies. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas? Lūdzu!
R.Jonītis. Es gribu pateikties deputātiem par izteiktajiem priekšlikumiem un aicināt Saeimu pirmajā lasījumā atbalstīt šos kabineta noteikumus un visus priekšlikumus, kas saistīti ar šo likumu “Par valsts uzņēmumu” — tas tiešām ir viens no vissenākajiem likumiem par šādu uzņēmējdarbības formu — iesniegt uz otro lasījumu. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā es lūgtu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 18, atturas — 12. Ir pieņemts pirmajā lasījumā.
R.Jonītis. Es lūgtu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 8.septembris.
Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 844. Kā redzat, pats likumprojekts ir neliels. Tas ir visiem zināmais Valsts prezidenta priekšlikums, kas vērsts uz kārtības ieviešanu armijā. Šeit mūsu Aizsardzības komisija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus tieši šā panta uzlabošanai. Un arī, lai mums un praktizējošiem juristiem neiznāktu strādāt ar ļoti daudziem un dažādiem likumiem par grozījumiem Kriminālkodeksā, mēs esam centušies apvienot vienā projektā visus tos nelielos labojumus Kriminālkodeksā, tos projektus, kuri patlaban mūsu komisijas darba procesā ir atradušies. Tātad pie lietas.
Pirmais priekšlikums. Tiek mainīts 226.pants, kas nosaka militārā nozieguma jēdzienu, un mēs šeit paplašinām šo personu loku, ieviešot jēdzienu “militārpersonas”, lai to varētu attiecināt ne tikai uz obligātā dienesta karavīriem, bet arī uz virsniekiem, kas atrodas šajā militārajā dienestā.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.
A.Līgotnis. Otrs priekšlikums. Vārds “dienestnieks” tiek aizstāts ar vārdu “karavīrs”, jo tieši tādā veidā, tādā terminoloģijā ir izmainīti visi iepriekšējie likumi — likums par valsts aizsardzību un likums par aizsardzības spēkiem.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?
A.Līgotnis. Trešais labojums. Šeit ir precizējums. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai, ja divi karavīri atvaļinājuma laikā zaļumballē sakaujas, netiktu saukti pie atbildības pēc šā speciālā panta — 235. panta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Līgotnis. Ceturtais labojums. Ir priekšlikums mūsu komisijai papildināt kodeksu ar jaunu pantu, kurā tiek regulētas karavīru un viņu priekšnieku, vai tas ir seržants vai virsnieks, savstarpējās attiecības, lai nebūtu savstarpējas goda aizskaršanas ne pa vertikāli uz leju, ne pa vertikāli uz augšu. Un ne tikai goda aizskaršana, arī cita vardarbība.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Līgotnis. Nākamais, piektais. Arī liekam priekšā papildināt ar jaunu pantu, un tas ir vērsts uz to, lai mēs varētu ieviest kārtību arī virsnieku dienesta gaitā, jo diemžēl fakts ir tāds, ka dažkārt un ne visai reti mēs sastopamies ar virsnieku ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Tātad katram par savu darbu, par savu dienestu ir jāatbild — arī Latvijas armijas virsniekiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Līgotnis. Sestais priekšlikums. Tie ir Ministru kabineta pieņemtie noteikumi attiecībā uz kontrabandas pantu, un šeit būtisks ir tas, ka pants tiek sadalīts divās daļās un otrajā daļā ir šī novitāte, jauninājums. Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par stratēģiskas nozīmes preču produkcijas pakalpojumu un tehnoloģiju eksportu un importu. Lai radītu šo represīvo pantu, ar kuru noteikt sodu, ja šī kārtība tiek pārkāpta, šeit ir šis papildinājums kontrabandas panta otrajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?
A.Līgotnis. Septītais priekšlikums. Tā autore ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šī komisija ir izstrādājusi likumprojektu, kurš pašreiz atrodas Saeimas darba apritē un kurā ir noteikta kārtībā, kā jārīkojas ar dzīva vai miruša cilvēka audiem un orgāniem, ja tie nepieciešami medicīnas vai citām vajadzībām. Protams, nevar neko tādu darīt pret paša cilvēka vai viņa radinieku un tuvinieku gribu. Un, ja šie noteikumi, šis nākamais likumprojekts, kas tiks pieņemts un stāsies spēkā, tiks pārkāpts, tad ir nepieciešama krimināla atbildība. Šeit mēs to arī esam paredzējuši un esam atbalstījuši šīs komisijas ierosināto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?
A.Līgotnis. Astotais priekšlikums. Tie ir Ministru kabineta iesniegtie noteikumi, ar kuriem tiek grozīts jau pašreiz Kriminālkodeksā esošais 223.pants. Kreisajā pusē jūs redzat pašreiz spēkā esošo redakciju un labajā to, kas tiek ierosināta. Šeit tas tiek precizēts, sadalīts divās daļās un atvieglota šā panta piemērošana, jo vairs nebūs jāpierāda, ka kāds ir ar šo ārstniecību nodarbojies profesijas veidā. To ir ārkārtīgi grūti izdarīt. Praktiski tādēļ šis pants reāli dabā netika piemērots.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk!
A.Līgotnis. Devītais priekšlikums.Šeit kreisajā pusē jūs redzat Ministru kabineta iesniegto variantu, labajā — mūsu komisijas ieteikto šā panta redakciju. Mēs atbalstījām principā šo nostādni, kādu ir risinājis Ministru kabinets, ka tiem, kas cenšas patvaļīgi elektrību, siltumu vai gāzi izmantot, ir jānes pietiekami smaga atbildība, jo zagt nav labi nevienu materiālu vērtību. Mēs nedaudz pārstrādājām šo priekšlikumu tādējādi, lai šo normu būtu vienkāršāk iespējams praktiski pielietot. Šeit atšķirība ir tā, ka mūsu redakcija neprasa pierādīt šos mantkārīgos nolūkus, jo es domāju, ka visiem ir saprotams, tā ir pašsaprotama lieta, ka kādam, ja viņš pievienojas elektrotīklam ārpus skaitītāja, citi nolūki kā tikai mantkārība nemaz nevar būt.
Nākamais. Mēs esam atteikušies arī no tā, ka būtu jāpierāda, ka ir noticis un nodarīts būtisks kaitējums. To ir praktiski neiespējami izdarīt, jo neviens elektrības zaglis tajā vietā, kur pievienojas tīklam, skaitītāju neuzstāda, tātad būtiski pierādīt kaitējumu nav iespējams. Lai šo pantu būtu iespējams darbināt, tad ir tā mūsu redakcija, kas ir redzama labajā pusē, un mēs aicinām to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts komisijas redakcijā.
A.Līgotnis. Desmitais priekšlikums arī ir jau Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi, un tie ir vērsti uz to, lai mēs varētu normāli piepildīt savas valsts budžetu, jo tagad vilto ne tikai naudu, ne tikai dokumentus, bet arī diemžēl nodokļu markas un speciālā marķējuma zīmes, kas tiek izmantotas tirdzniecībā. Šeit atbildība līdz šim nebija paredzēta, bet tā neapšaubāmi ir vajadzīga.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Pieņemts.
A.Līgotnis. Vienpadsmitais priekšlikums arī ir šajā pašā sakarībā, tikai papildina 161.3.pantu ar otro daļu. Respektīvi, tiek pastiprināta atbildība par tādu rīcību, ja tā tiek veikta atkārtoti.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts.
A.Līgotnis. Un beidzamais divpadsmitais priekšlikums. Ir pārejas noteikumi izstrādāti, jo, iedarbinot šo likumprojektu, ir jābeidz eksistēt attiecīgajiem Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem. Tie ir noteikumi ar numuriem 192, 200, 201.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.
A.Līgotnis. Citu priekšlikumu šeit nav. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts otrajā lasījumā.
A.Līgotnis. Priekšlikumus es, kolēģi, lūgtu iesniegt līdz 5.septembrim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums pieņemts.
Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””.
A.Līgotnis. Šeit arī es esmu ziņotājs, kaut gan man jāsaka, ka šis likumprojekts laikam pārpratuma pēc ir nonācis manā komisijā, un tikai tādēļ, ka likumprojekta nosaukumā ir vārds, kas saistīts ar noziedzību. Principā tā ir sociālās nodrošināšanas problēma, bet, nu, vienalga, mēs esam spējīgi tikt galā ar šādu lietu.
Respektīvi, šeit ir divi priekšlikumi, kas nāk no Ministru kabineta. Un tie ir saistīti ar to, ka patlaban veselības aizsardzība tiek organizēta stipri savādāk nekā pirms daudziem gadiem un ne vienmēr ārstniecības iestāde, kurā noziegumā cietusī persona ārstējas, ir tā, kura ir atlīdzinājusi, kura ir finansējusi šo ārstēšanos. Tādējādi, ja agrāk šīs summas tika maksātas ārstniecības iestādei, tad tagad tās pēc šī projekta būtu jāatlīdzina tai institūcijai, kura ir apmaksājusi cietušā stacionāro vai ambulatorisko ārstēšanos. Tāds ir pirmais priekšlikums.
Un otrais ir tas, ka vairs mums republikā nav Veselības aizsardzības ministrijas, bet ir Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departaments, tātad jāmaina šis terminoloģiskais nosaukums. Citur labojumu šeit nav, un tā ir šī likumprojekta būtība. Es aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Andris Glāzītis, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
A.Glāzītis (LC). Cienījamo Prezidij! Cienījamā Saeima! Es lūgtu šo likumprojektu atbalstīt, jo brīdī, kad medicīnai katastrofāli trūkst naudas, mums ļoti lieli līdzekļi aiziet cietušo ārstēšanai, kas šodien ar katru brīdi pieaug. Un šis ir viens no veidiem, kā iziet no krīzes situācijas medicīnā un piesaistīt papildu līdzekļus. Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.
A.Līgotnis. Un es arī lūdzu priekšlikumus līdz 5.septembrim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums pieņemts.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” deputāts!
I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nākošie četri likumprojekti nāk no Ārlietu komisijas. Ārlietu komisija sasauca vēl vienu ārkārtas speciālu sēdi un izskatīja šos likumprojektus. Un es uzreiz gribu pateikt, ka attiecībā uz visiem mēs lūgsim gan steidzamību, gan, ja tas būs iespējams un ja jūs piekritīsiet, neviens neiebildīs, jo tāda tradīcija ir bijusi attiecībā uz ratificējamiem dokumentiem, ko pieņem Ārlietu komisija, arī balsojumu otrajā lasījumā. Bet jāiet, protams, ir pēc kārtas. Šis ir “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”. Kā jūs saprotat, šis līgums ir vērsts gan uz mūsu pašu muitas sakārtošanu, gan attiecību sakārtošanu ar Ukrainu. Un Ārlietu komisijas vārdā, kas nobalsoja vienbalsīgi šo jautājumu, es lūdzu vispirms balsot par steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Es ceru, ka mēs sapratām, ka tā ir komisijas iekšēja lieta šiem apzīmējumiem “ārkārtas, speciālas sēdes”, jo Kārtības rullis tādas lietas neparedz. Ārlietu komisijā acīmredzot var to darīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Es ļoti atvainojos! Tā iznāk, ka es sāku komentēt kaut ko. Šis ir balsojums par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.
Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Tad lūdzu balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Komisijas vārdā, ja nav iebildumu, mēs lūgtu nobalsot šo standarta ratifikāciju arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebilžu, ja mēs šo likumprojektu izskatām tagad otrajā lasījumā? Nav iebilžu. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām”. Pirmais lasījums. Turpiniet, lūdzu!
I.Bērziņš (LC). Arī attiecībā uz šo likumu Ārlietu komisija vispirms lūdz nobalsot par steidzamību.
Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.
Vai kāds vēlas runāt, apspriežot pirmajā lasījumā? Pieteikušies nav. Tad, lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Ārlietu komisija arī vienbalsīgi nobalsoja par to, ka, ja nav iebildumu nevienam deputātam, lūgt nobalsot šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja mēs izskatām otrajā lasījumā? Nav. Tad lūdzu balsot par likumpropjekta “Par nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par valsts robežas šķērsošanas vietām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekta “Par 1992.gada Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību” pieņemšana pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Tieši tāpat kā par iepriekšējiem Ārlietu komisija lūdz steidzamību.
Sēdes vadītājs. Komisija lūdz balsot par steidzamību. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.
I.Bērziņš. Lūdzam balsot pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts nevēlas runāt? Nav pieteikušies. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.
I.Bērziņš. Kā iepriekšējos divus, mēs, protams, lūgtu tieši tāpat nobalsot otrajā lasījumā. Vienīgā nianse ir tā, ka 4.pantā pati Ārlietu komisija ir izdarījusi izmaiņas. Tātad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija regulē konvencijas izpildi. Variantā, ko piedāvā Ārlietu komisija, ir ierakstīts “Latvijas Republikas Ministru kabinets regulē konvencijas izpildi.” Tātad šis ir vienīgais labojums, ko ierosina pati Ārlietu komisija, un mēs aicinātu nobalsot, ja nav nevienam iebildumu par šo labojumu un par otro lasījumu kopumā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt, ka mēs izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā? Piekrīt. Vai nav iebilžu pret šo Ārlietu komisijas precizējumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts — “Par Eiropas enerģētiskās hartas nolīgumu”.
I.Bērziņš Ārlietu komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu, jo deputāti nav pieteikušies runāt. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.
I.Bērziņš. Tieši tāpat mēs lūdzam nobalsot pirmo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.
I.Bērziņš. Kas attiecas uz otro lasījumu, mums arī būtu lūgums viņu tūdaļ nobalsot. Un tieši analogi kā ar Riodežaneiro konvenciju šeit ir viens labojums. Iesniegusi no sākuma bija Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, pēc tam mēs precizējām ar juristiem, un labojums ir tieši nosaukumā. Un nosaukums tātad skanētu galarezultātā, ja deputāti par to nobalsotu, — Eiropas enerģētiskās hartas līgums.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja tiek izskatīts šis likumprojekts otrajā lasījumā? Atklājam debates par šo priekšlikumu. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Mēs ļoti strauji sākām izskatīt, bet man iebildums pret pašu virsrakstu būtu, jo līdz šim visur tā ir figurējusi, viņu burtiski tulkojot, kā enerģijas harta. Tad latviski mēs varētu labākajā gadījumā vai sliktākajā tulkot kā “enerģētikas harta”, bet “enerģētiskā harta”... Šajā gadījumā es nevaru piekrist tādam nosaukumam. Vai valodnieki tam var piekrist, saprotot zem enerģētikas šo vārdu “enerģētiskā”? Un tāpēc es biju domājis iesniegt priekšlikumus, ja, bet šodien tik strauji iet... Tā ka es uzskatu, ka varbūt vajadzētu atlikt un apskatīties, varbūt pat valodniekiem.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to, godātie deputāti, es domāju, ja kolēģi vēlas precizēt vai arī iesniegt, tad mēs esam akceptējuši pirmajā lasījumā, un, lūdzu, tad nosakiet termiņu priekšlikumu iesniegšanai un arī izskatīšanai, jo tas ir steidzami.
I.Bērziņš. Tātad termiņš ir priekšlikumu iesniegšanai... Es nezinu, Tomiņa kungs vēlas iesniegt priekšlikumu, tā ka es tieši pie viņa grieztos, ja tas būtu iespējams, iesniegt līdz nākamajai otrdienai, lai mēs varētu izskatīt trešdienas sēdē un lai tiktu izskatīts nākamo ceturtdien šis jautājums.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi līdz 5. septembrim un izskatīšana 7.septembrī. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to akceptējam gan priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī izskatīšanas datumu.
Nākamais l ikumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodots likumprojekts “Par sociālo nodokli”, tātad grozījumi šajā likumprojektā. Likumprojekts pēc komisijas domām ir ļoti nepieciešams, jo tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu šī likuma atbilstību likumam “Par nodokļiem un nodevām” un lai tas iekļautos sociālās apdrošināšanas likumdošanā, radot šīs sistēmas finansiālo pamatu līdz likuma “Par sociālās apdrošināšanas maksājumiem” pieņemšanai. Bez tam, kolēģi, es ļoti ceru, ka ar šo likumprojektu, ja mēs viņu izskatītu un pieņemtu otrajā un arī trešajā lasījumā, mums vajadzētu ķerties klāt un beidzot pārskatīt vienu no mūsu ekonomikas vistraucējošākajiem momentiem. Tas ir absolūti nepareizi un nepareizi pēc būtības, es nerunāju, ka tas pašlaik tiek darīts juridiski nepareizi, pielietotais sociālā nodokļa likums, kas liek uzņēmējiem maksāt šo 38 procentu likmi, kura arī lielā mērā netiek maksāta un kura nav salīdzināma ar šādām likmēm vistuvākajās valstīs. Tāpēc komisijā, izskatot šo jautājumu, kas skar likumprojekta 5.pantu, praktiski mēs jau vienojāmies, ka runāsim tur par to, ka maksimālā likme varēs būt 38 procenti, un nevis par to, ka tas jau... ka tā viņa paliktu uz tiem laikiem. Jo vismaz mūsu komisijas sēdē speciālisti no valdības teica tā, ka, ja šis likums tādā veidā tiek pielietots, ka tad pāris gadu laikā noteikti, nē, pusgada laikā, noteikti šī summa būtu nepieciešama mazāka. Tāpēc iespējams, ka mums arī tas būtu, protams, diskutējams uz otro lasījumu, vajadzētu noteikt, ka, pieņemsim, pēc pusgada šī nodokļa likme jau ir zemāka, teiksim, 36 procenti vai, protams, tas ir jāskatās ar aprēķiniem. Un otrs būtiskākais moments, ka sociālā nodokļa likmes sadalījumu starp maksātājiem, kā šeit ir paredzēts, nosaka Ministru kabinets. Domājam, ka Ministru kabinets varētu noteikt detaļas, bet principiāli tam, ka pusi maksā darba devējs un pusi maksā darba ņēmējs, — šim momentam noteikti būtu jābūt likumā. Pēc tam jau kabinets var, teiksim, kaut kādas detaļas tur precizēt. Tas noteikti būtu pareizi, jo savādāk līdzīgi solījumi jau skanēja arī tad, kad šis likums tika pieņemts pirmajā... nevis pirmajā, bet pašreizējā spēkā esošajā redakcijā pirms vairāk nekā trīsarpus gadiem, jo tad arī teica, ka būs šis sadalījums. Bet sadalījums, kā mēs redzam, ir 37 procenti, un tāds viņš ir palicis visus šos gadus, lai gan šim sadalījumam būtu jābūt apmēram līdzvērtīgi uz pusēm. Tā ka tās ir lietas, kuras arī noteikti jārisina ar šo likumprojektu. Bet, protams, lai to darītu, viņš jāpieņem pirmajā lasījumā. Un, jau izskatot tālākajos lasījumos, to varētu darīt. Un tiešām būtu svarīgi, lai šo likumprojektu mēs pabeigtu, un tam mums nav palicis ļoti daudz laika. Tā ka tas arī būtu viss, ko es pašlaik gribētu teikt par šo likumprojektu. Komisija praktiski vienbalsīgi atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 4. Pieņemts pirmajā lasījumā.
O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūgtu vienu nedēļu.
Sēdes vadītājs. Tātad 7.septembris.
O.Kehris. Tieši tā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
Vēl ir piecas minūtes, bet nākamais būs “Repatriācijas likums”. Acīmredzot referentam vajadzēs vairāk laika, lai par viņu runātu, un tāpēc tagad būs paziņojums, un es aicinu visus ieņemt savas vietas. Un pēc tradīcijas vispirms reģistrēsimies, un tad paziņojums būs. Reģistrējamies! Lūdzu visus reģistrēties! Irēnu Folkmani pēc tam lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Bet tagad šodien sirsnīgi sveicam Jāni Jurkānu, Tautas saskaņas partijas deputātu, dzimšanas dienā, 49. dzimšanas dienā. (Aplausi.)
I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis un Jānis Vaivads... Jānis Vaivads ir zālē.
Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads ir zālē. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 57 deputāti.
Izskatām nākamo l ikumprojektu — “Repatriācijas likums”. Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Birzniece, “Latvijas ceļa” deputāte! Otrais lasījums.
I.Birzniece (LC). Paldies! Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 853, tas ir tabulas formā — priekšlikumi Repatriācijas likuma projekta otrajam lasījumam.
Cilvēktiesību komisija, sagatavojot šo otro lasījumu, izskatīja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Krievijas latviešu biedrības priekšlikumus. Mēs saņēmām priekšlikumus arī no Tautas saskaņas partijas frakcijas. Šos priekšlikumus mēs izskatījām kopā ar Pilsonības un imigrācijas departamenta pārstāvjiem, kas pašlaik darbojas Repatriācijas centrā. Šis likums tika pieņemts alternatīvā variantā pirmajā lasījumā 1. jūnijā un stāv mūsu plenārsēžu dienas kārtībā kopš 9. augusta.
Labi, tad es pieņemu, ka jūs tagad esat atraduši vajadzīgo dokumentu nr. 853. Mēs varam iziet cauri otrajam lasījumam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
I.Birzniece. Preambula. Tautas saskaņas partijas frakcija liek priekšā izslēgt preambulu, bet komisija pārrunās izdiskutēja šo priekšlikumu, un mēs nolēmām atstāt preambulu, jo uzskatām, ka šeit ir dots pamatojums šim likumam un arī iekļauts aicinājums atgriezties repatriantiem Latvijā, kas ir ļoti svarīgi šiem cilvēkiem. Tātad tas būtu tāds oficiāls aicinājums. Un pie tam, ja mēs atstājam preambulu, tad mēs dodam priekšlikumu izdarīt redakcionālu grozījumu, kas parādās tabulā, — izslēgt vārdus “pēdējā gadsimtā”.
Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti ierosina balsojumu? Tautas saskaņas partijas frakcija ierosinājusi izslēgt preambulu un lūdz par to balsot. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 27, atturas — 11. Nav pieņemts.
Vai šis redakcionālais labojums ir jābalso? Deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija, redakcionāli uzlabota otrajam lasījumam. Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums. Tautas saskaņas partijas frakcijai ir priekšlikums papildināt 2. pantu aiz vārda “vecākiem” ar vārdu “vecvecākiem”. Komisija apskatīja tekstu, kas ir vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, kur 9. pantā ir minēts, ka augšupējā radniecība divu paaudžu robežās. Tātad mēs gribējām saskaņot šo likumu ar likumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts. Tālāk!
I.Birzniece. 3. pantā Cilvēktiesību komisija liek priekšā deputātiem redakcionālu grozījumu, kas ir izteikts tabulā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums ir 6. pantā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
I.Birzniece. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums ir aizstāt vārdu “kārto” ar “izveido” ceturtās daļas 1. punktā.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
I.Birzniece. No Tautas saskaņas partijas frakcijas... izteikt ceturtās daļas 3. punktu tādā redakcijā, kādu jūs lasāt. Mēs komisijā daļēji pieņēmām šo redakciju, jo mēs gribējām papildināt, uzlabot Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu ar sekojošu papildinājumu: “izsniedz dokumentus, kas apliecina repatrianta statusu”.
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. Un Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums bija izslēgt ceturtās daļas 5. punktu, bet komisija nolēma, ka vajag paturēt šo punktu, jo mēs nevaram paredzēt visas funkcijas, kas Repatriācijas centram būs jāveic.
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot savu priekšlikumu? Nelūdz. Citiem deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums būtu 8. pantā. Arī redakcionāls grozījums — “var sniegt”, nevis “sniedz”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
I.Birzniece. Nākošais ir 10. pantā. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums izslēgt visu 10. pantu. Cilvēkiesību komisijas sēdē mums bija garas diskusijas par to. Mēs nolēmām, ka svarīgākais būtu apskatīt katru grozījumu, jo tie pamatā pārņemti no Pilsonības likuma teksta. Pēdējais priekšlikums šajā 10. pantā nāk no Cilvēktiesību komisijas — papildināt otro daļu šādā redakcijā: šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas pilsoņiem. Un tā būtu tā galvenā doma šeit.
Tad tie pārējie Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi 10. pantā ir redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas partijas frakcija lūdz balsojumu par svītrošanu? Lūdzu, deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcija!
A.Ameriks (TSP). Jā, Tautas saskaņas partijas frakcija ierosināja šo 10. pantu svītrot sekojošu iemeslu dēļ. Ņemot vērā, ka repatriantu statuss tiek noteikts pēc jau esošās Latvijas pilsonības vai nacionālās piederības, tas ir, latvietis vai līvs, jau pēc 2. panta, tad ir nesaprotami, kāpēc 10. pantā minēti ierobežojumi repatriācijas atļaujām, jo, pirmkārt, neviens jau nevar aizliegt iebraukt pilsonim savas pilsonības valstī. Tas ir tāpat pats par sevi saprotams un skaidrs.
Otrkārt, amata ierobežojumi, vai tas būtu policists, prokurors vai karavīrs vai vēl kas cits, repatriantiem ir neloģiski, jo ir taču saprotams, ka pirms pārcelšanās uz dzīvi Latvijā repatrianti no šiem ārvalstu dienestiem tā vai citādi izstājas.
Tāpat šie norādītie ierobežojumi ir formāli, jo ārvalstīs šāda darbība pret Latviju būs reti sastopama. Tas ir, kas saistīta ar 1. , 2. un 6. punktu, jo tas diemžēl šajā gadījumā arī netiek ņemts vērā. Kā arī 5. punkts — ja kāds latvietis darbojies ārvalstu izlūkdienestā vai drošības dienestā, tas nenozīmē, ka viņš darbojies... nu, ka viņš pārstāj būt latvietis. Tātad šajā gadījumā šis nav tas likums, kurš nosaka tautību. Tātad viņš var darboties vai ne, bet tas jau ir jāizlemj citām instancēm un viņam ir citi ierobežojumi tādā gadījumā.
Bet šajā gadījumā tie ir tie iemesli, kāpēc mēs uzskatām, ka šo 10. pantu nevajadzētu atstāt šeit, un mēs aicinām viņu tomēr svītrot.
Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es tomēr arī komisijas domas gribētu komentēt dažos teikumos.
Redziet, lieta ir sekojoša. Amerika kungs kopā ar repatriantu var pārcelties ģimenes loceklis, kurš absolūti nekādā veidā... Saprotiet, uz viņu var attiecināt un jāattiecina... Ja mēs šito izņemam ārā, tādā gadījumā mums ir nesakritība un kolīzija ar Pilsonības likumu.
Otrais. Vēl jau nav pilsoņi, tāpēc nevajag automatizēt visus latviešu tautības iedzīvotājus ārpus Latvijas ar pilsonību. Tāpēc, ja mēs to noņemam, tad ir kolīzija un nekonsekvence attiecībā pret mūsu likumdošanu. Mums var patikt šie ierobežojumi, var nepatikt, bet, ja viņi pastāv, tad mums nav nekāda pamata viņus neattiecināt uz tiem, kas grib braukt uz šejieni, bet vēl nav pilsoņi.
Es ļoti lūdzu atstāt Cilvēktiesību komisijas redakciju 10. pantā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referente vēlas komentēt?
I.Birzniece. Jā, man liekas, mums jāpadomā arī par tādu lietu, kādā, teiksim, jums vajadzētu skatīt 2. apakšpunktā pirmajā daļā 10. pantā, jo mēs, Cilvēktiesību komisija, īpaši uzskatām, ka nekādos laikos nav pieņemami cilvēki, kas pauž fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai cita totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību. Bet lai šo jautājumu deputāti izšķir. Mēs uzskatām, ka vajag atstāt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu svītrot 10. pantu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 32, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Birzniece. Tad paliek pārējie... Varbūt mums vajag iet atsevišķi pa redakcionālajiem grozījumiem, kas mums ir 2. punktā?
Sēdes vadītājs. Pret pārējiem redakcionālajiem grozījumiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Līdz ar to viņi ir pieņemti.
Lūdzu nākamo!
I.Birzniece. Paldies! Nākošie priekšlikumi ir 11. pantā. Arī šeit būtu redakcionāls grozījums, kur mēs iekļāvām “lēmumu”, nevis tikai “atteikumu”, ko varētu pārskatīt PID direktors. Tas ir pirmajā daļā tīri redakcionāls grozījums. Un tad nākošais būtu Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums papildināt ar trešo daļu — paredzēt pārsūdzību arī tiesas ceļā. Cilvēktiesību komisija savās diskusijās nolēma, ka šie cilvēki ir ārpus Latvijas, tātad viņiem nebūs iespējas izmantot Latvijas tiesu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt šim skaidrojumam? Lūdz balsot. Lūdzu, balsosim, — papildināt ar trešo daļu, paredzot pārsūdzību arī tiesas ceļā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 26, atturas — 9. Nav kvoruma. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 31, atturas — 16. Nav pieņemts.
Nākamo!
I.Birzniece. Nākošie priekšlikumi ir 12. pantā. Tautas saskaņas partijas frakcija vēlas paredzēt, ka, ja repatriants zaudē savu statusu, viņam ir tiesības saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā, ja tam ir likumīgs pamats. Cilvēktiesību komisija nolēma, ka, tā kā mēs jau debatējām par šo likumu par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, tad ir citi likumi, kas pastāv un regulē uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru, un ka tas nav vajadzīgs.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim skaidrojumam? Lūdzu tālāk!
I.Birzniece. Tad pārējie divi priekšlikumi 12.pantā ir redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. 13.pantā no Tautas saskaņas partijas frakcijas nāk redakcionāli labojumi, kurus Cilvēktiesību komisija pieņēma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu tālāk!
I.Birzniece. Nākamais ir 15.pantā. Priekšlikums ne tikai paplašināt panta nosaukumu, bet arī papildināt pantu ar palīgteikumu par īres tiesībām, jo tā doma ir, ka repatriantam ir svarīgas ne tikai tiesības iegūt dzīvokli savā īpašumā, bet arī ir svarīgi iegūt īres tiesības uz dzīvokli valsts vai pašvaldības ēkā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir 16.pantā. Arī ir Cilvēktiesību komisijas redakcionāli labojumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
I.Birzniece. Nākošais būtu 17.pantā. Tie būtu divi redakcionāli precizējumi un labojumi no Cilvēktiesību komisijas puses, lai saskaņotu šā likuma tekstu ar Muitas kodeksu un likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Tālāk!
I.Birzniece. 18.pantā ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums izslēgt otro daļu. Cilvēktiesību komisijas sēdē mēs pārrunājām šo priekšlikumu arī ar Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centra pārstāvjiem. Mums ir jāparedz gadījumi, kad var būt, ka repatriants nepaspēs noformēt uzturēšanās atļauju laikā, ja ir kaut kādi īpaši apstākļi, un tad mums ir jāatstāj tā, kā ir pirmajā un otrajā daļā šajā pantā. Otrajā daļā, mēs runājam par otro daļu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.
I.Birzniece. Nākamais ir piektajā nodaļā. Tas ir 19.pants. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir izslēgt materiālās palīdzības ierobežojumus. Cilvēktiesību komisija uzskata, ka tas ir labs priekšlikums un būtu ļoti jauki, ja mums būtu pilns valsts budžets. Bet tā diemžēl nav mūsu šodienas realitāte un diemžēl budžetā trūkst līdzekļu, lai palīdzētu visiem. Tātad mēs uzskatām, ka ir svarīgāk, ka mēs aicinām atgriezties visus tos, kas vēlas, bet solām materiālo palīdzību tikai iespēju robežās. Tātad mēs nepieņēmām šo Saskaņas frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsot. Zvanu! Lūdzu, balsosim 19.pantā Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu izslēgt materiālās palīdzības ierobežojumus! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 21, atturas - 18. Pret - 31. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais priekšlikums ir 23.pantā, kuru iesniedz Tautas saskaņas partijas frakcija. Priekšlikums ir papildināt teikumu ar vārdiem “izceļo brīvprātīgi”. Cilvēktiesību komisija uzskata, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka izceļošana ir brīvprātīga. Citādāk tā būtu izraidīšana.
Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti šim skaidrojumam? Lūdzu tālāk!
I.Birzniece. Nākamais priekšlikums ir 24.pantā. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums ir izslēgt šo pantu. Mēs uzskatām, ka tas... Cilvēktiesību komisija uzskata, ka tas ir neloģiski, jo šeit ir runa, ka izceļošanas kārtību, kā citas valstis pieņem savus repatriantus, regulē šo valstu likumdošana, un tad mums būtu jānoslēdz līgums ar to valsti, kas regulē šo tematu.
Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti komisijas redakcijai? Lūdzu tālāk!
I.Birzniece. Nākošais ir 25.pantā Cilvēktiesību komisijas priekšlikums izteikt 1.punktu citā redakcijā, lai saskaņotu šo redakciju ar Muitas kodeksu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
I.Birzniece. Nākošais ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums izslēgt vārdu “pieteikto”. To ir pieņēmusi Cilvēktiesību komisija. Cilvēktiesību komisija liek priekšā papildinājumu - redakcionālu labojumu.
Sēdes vadītājs. Pret 25.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu tālāk!
I.Birzniece. Nākošais ir 26. pantā, kur no Cilvēktiesību komisijas puses ir redakcionāli papildinājumi.
Sēdes vadītājs. Vispirms laikam būtu jāsāk nevis ar komisiju, bet ar izslēgšanu.
I.Birzniece. Ā, jā, Tautas saskaņas partijas frakcija. Tai ir priekšlikums izslēgt šo pantu. Temats ir “Tiesības uz īpašumu”. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai cilvēki var uzzināt savas tiesības mūsu Latvijas vispārējo normu ietvaros. Tātad mēs uzskatām, ka vajag paturēt šo pantu.
Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsot? Lūdzu, balsosim par 26.panta svītrošanu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 30, atturas -15. Priekšlikums nav pieņemts.
I.Birzniece. Tātad mēs varam atgriezties pie Cilvēktiesību komisijas priekšlikuma papildināt pirmo daļu redakcionālā veidā ar vienu vārdu un papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcija: “Ja lauku zemes īpašumu mantošanas ceļā iegūst persona, kas nav Latvijas pilsonis, tad tas ir atsavināms likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajā kārtībā.” Lai saskaņotu ar šo likumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Repatriācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu, lūdzu! Par - 57, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.
I.Birzniece. Paldies! Mēs liekam priekšā, aicinām jebkuru deputātu, arī frakciju vai komisiju iesniegt priekšlikumus mums līdz 8.septembrim, jo mēs uzskatām, ka šis ir parāds no Augstākās padomes laikiem un ka mēs gribam pieņemt šo likumu trešajā lasījumā šīs Saeimas laikā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret termiņu? Nav. Pieņemts.
Nākamais ir l ikumprojekts “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.
Pēteris Elferts - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzam jūs izņemt dokumentu, rudens sesijas dokumentu nr. 856. Dokumentam ir pievienota komisijā pieņemtā redakcija otrajam lasījumam, un otrajā daļā ir tabula. Ir vairāki redakcionāli labojumi, ko iesniedz komisija, un ir daži Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumi. Tātad mēs ierosinām likuma tekstā vārdus “apdrošināšana bezdarba gadījumam” aizstāt ar vārdu “apdrošināšana”, lai būtu vienkāršāk un saprotamāk.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav.
P.Elferts. Otrajā pantā ir precizēta redakcija. Arī nosaukumā un tekstā, jūs redzat to trešajā ailītē.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
P.Elferts. 3.pantā ir redakcionāli mainīts 3.panta nosaukums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
P.Elferts. 3.pantā pirmās daļas 2.punktā ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir pretrunā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu. Un, bāzējoties uz to, mēs domājam, ka iesniedzot šādu priekšlikumu, vajag ļoti precīzi. Mēs ierakstījām arī to normu, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Un to jūs redzat melnajā drukā trešajā ailītē 2.apakšpunktā.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas redakcijai? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
P.Elferts. 3.pantā 3.apakšpunktā ir precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
P.Elferts. Otrā sadaļa nomainīta ar otro nodaļu. Un, tāpat kā iepriekš, tas ir vienkāršots — “apdrošināšana bezdarba gadījumam” nomainīta ar “apdrošināšanas organizācija”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
P.Elferts. 4.pantā arī ir precizēta redakcija ar tādu pašu redakcionālu labojumu.
Sēdes vadītājs. Deputāte Kuprijanova - komisijas priekšsēdētāja, lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcija.
L.Kuprijanova (TSP). Es lūdzu deputātus pievērst uzmanību 4. un nākošajiem pantiem līdz 9.pantam. Viss likumprojekts sastāv no 20 pantiem. Pieci no tiem ir veltīti jaunu institūciju radīšanai un to funkciju aprakstīšanai. Es gribu atgādināt, ka tiešām šis likumprojekts stāvēja no rudens. Vienīgos priekšlikumus bija iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija. Tad, kad komisija to ielaida uz otro lasījumu, praktiski to vairs neviens neatcerējās. Šobrīd, zinot arī Kārtības rulli, es, protams, nekādā gadījumā neuzstāju uz kaut kādiem balsojumiem, kas nav tabulā, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību šiem pantiem un nosaukt tos.
4.pants — “Nodarbinātības fonds”, 5.pants — “Nodarbinātības fonda valde”, tālāk — valdes pienākumi, valdes tiesības, fonda padome. Šie fondi atkārtosies visos likumprojektos, kas nāks šobrīd sociālajā paketē. Mums ir viens sociālais budžets, kas knapi, bet, labi, vismaz pildās atšķirībā no pārējiem valsts nodokļiem. Tagad mēs šo budžetu mēģinām konceptuāli sašķelt vēl piecos mazākos budžetos ar valdēm un padomēm. Protams, visi šie budžeti būs daudz mazāki nekā pensiju izmaksas, nesalīdzināmi mazāki. Bet ir jautājums — vai mums pēc tam pietiks arī Pensiju fondam? Tādēļ es vēlreiz uzsveru, ka es nekādā gadījumā neaicinu ne uz kādu balsojumu, kas nav paredzēts, par cik nav tabulā, bet pievēršu jūsu uzmanību otrajam lasījumam un ceru, ka uz trešo lasījumu citas partijas un frakcijas izteiks vēl savu viedokli, jo šis ir konceptuāls jautājums. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!
V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! No vienas puses, man vajadzētu atvainoties jums, ka mēs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, diemžēl šo jaunas birokrātijas izveidošanu un tās noteikumus neesam pamanījuši jeb esam palaiduši garām un neiesniedzām savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Bet to mēs noteikti darīsim trešajā lasījumā. Es varu piekrist daudz kam, ko Kuprijanovas kundze teica. Es tikai gribu pievērst jūsu uzmanību 5.pantam, kur 3.apakšpunkts nosaka, ka valsts amatpersonu darbu finansē no Nodarbinātības fonda līdzekļiem. Nav noteikts, kādā veidā, cik lielos apmēros. Mēs atkal acīmredzot radīsim tādu fondu, kur maksās sev noteiktās algas un, kad nāks laiks un vajadzēs izmaksāt bezdarbniekiem, atkal griezīsies pie budžeta un teiks: “Diemžēl mums pietiekošu līdzekļu nav, lūdzu, dotējiet tieši no budžeta.” Es vienkārši pašlaik vairāk neko negribēju teikt, bet vienkārši gribu brīdināt, ka mēs iesniegsim savus priekšlikumus uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Pret 4.panta precizējumu nav deputātiem iebildumu? Nav. Pret 5.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Nav. Pret 6.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Arī nav. Pret 7.panta precizējumu ir deputātiem iebildumi? Nav. Pret 8.panta precizējumu un redakciju nav iebildumu. 9.pantā arī precizējumi, jo šie visi ir precizējumi. Šeit nav iesniegti priekšlikumi. Pret 9.panta precizējumu? Pret 10.panta precizējumu nav iebildumu. Tagad par 11.pantu. Šeit ir deputātu iesniegums - Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!
P.Elferts. Šis Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums tika noraidīts, jo šādu normu varētu iestrādāt likumā “Par sociālo nodokli”, ko Saeima pieņēma, faktiski grozījumus pieņēma šodien pirmajā lasījumā, bet tā nebūtu šī likuma norma. Un tāpēc komisija to noraidīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim komisijas viedoklim? Piekrīt. Tālāk, lūdzu!
P.Elferts. 12.pants arī precizēts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
P.Elferts. 13.pantā arī ir precizēta redakcija un mainīts nosaukums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
P.Elferts. Ir izslēgta 13.panta otrā daļa, lai būtu precīzāk un vienkāršāk.
Sēdes vadītājs. Ir iebildumi deputātiem? Nav. Tālāk!
P.Elferts. Tad ir iekļauta 13.pantā otrā daļa, sakārtots panta saturs starp daļām, nevis pa rindkopām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
P.Elferts. 14.pantā ir mainīts nosaukums un redakcionāli precizēts teksts.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Pret 5.panta precizējumiem nav deputātiem iebilžu? Nav. Pret 16.panta precizējumu? Arī nav. Turpiniet, lūdzu!
P.Elferts. Precizēts arī ceturtās nodaļas nosaukums. Bija sadaļa, ir nodaļa. Tagad tā saucas “Apdrošināšanas atlīdzība, apdrošināto personu pienākumi un tiesības”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
P.Elferts. Tāpat 17.pants ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pret 18.panta redakcijas precizēšanu nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!
P.Elferts. Ir precizēts piektās sadaļas nosaukums. Piektā nodaļa — “Atbildība par likuma pārkāpumiem”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
P.Elferts. 19.pants ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
P.Elferts. 20.pantā ir valodnieciskas izmaiņas.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
P.Elferts. Jauni pārejas noteikumi, lai būtu pēctecība starp šo likumu un veco likumu, kas vēl darbojas un darbosies, — likumu par nodarbinātību, jo ir normas likumā par nodarbinātību, pēc kā mēs šodien izmaksājam bezdarbnieku pabalstus. Lai nepazūd pēctecība, ir jāsaglabā šīs vecās normas, pirms jaunie principi var tikt iedibināti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.
P.Elferts. Lūdzu iesniegt priekšlikumus komisijai līdz 6.septembrim!
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Latvijas Attīstības aģentūras darbības noteikumi” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Raimonds Jonītis, “Latvijas ceļa” deputāts!
R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tas ir rudens sesijas dokuments nr.775, Ministru kabineta 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.203. Visiem ir labi atmiņā, ka līdzīga rakstura noteikumi jau bija iesniegti Saeimai. Saeima šos noteikumus iepriekšējā reizē nepieņēma, jo sākotnēji, pirmajā variantā bija paredzētas vairākas šai aģentūrai neraksturīgas funkcijas. Pašreizējā brīdī sakarā ar šīs Attīstības aģentūras jau spēkā esamību, viņas pieredzi un arī iepriekš Saeimā izteiktajiem aizrādījumiem šajos noteikumos vairs šo nepilnību un šo papildu funkciju nav. Šī aģentūra nodarbojas ar ārvalstu ieguldījumu pārraudzību Latvijas Republikā. Viņai ir arī uzdots ieviest stratēģiskas nozīmes preču produkcijas, pakalpojumu un tehnoloģijas eksporta, importa un tranzīta kontroles sistēmu. Tātad reāli aģentūra pastāv jau no 1993.gada. Es lūgtu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos Ministru kabineta noteikumus, šo likumprojektu, un, ja deputātiem būtu kādi konkrēti iebildumi pret atsevišķiem pantiem, bet nevis pret visu šīs aģentūras likuma vai aģentūras noteikumu pastāvēšanu kopumā, tad es lūgtu atbalstīt pirmajā lasījumā. Tāds ir arī Tautsaimniecības komisijas lēmums. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!
G.Bērziņš (LZS). Tātad neapšaubāmi attīstības aģentūra ir vajadzīga lieta, kas saistīta ar ārvalstu investīciju ieplūšanas veicināšanu. Bet kāpēc iepriekšējā reizē Saeima 81.panta kārtībā izdotos noteikumus noraidīja, kādi bija šie motīvi? Galvenais motīvs bija tas, ka ir šīs regulējošās un informatīvās funkcijas un ir arī iespēja no valsts puses piedalīties šo projektu realizācijā uzņēmējdarbībā, tieši pārstāvot valsti kopējos projektos. Šeit manuprāt jāievēro arī tā pieredze, kas mūsu valstī ir izveidojusies, piemēram, lata ārējā regulācijā un arī saimnieciskās darbības apvienošanā, pie kā tas novedis. Un varbūt vēl viens otrs piemērs rāda, ka šāds ceļš ir, protams, diezgan riskants. Un tāpēc arī Saeima toreiz neapstiprināja. Šobrīd it kā šī punkta vairs nav, runājot par aģentūras uzdevumiem, bet ir šis punkts 7.8, kas ir ļoti izplūdis, taču citos likumos, Ministru kabineta tiesību aktos, aģentūras statūtos noteiktajos uzdevumos. Šeit, protams, ir diezgan stingri jāizšķiras, vai ir šī uzņēmējdarbība vai nav, šis jautājums ir ļoti rūpīgi diskutējams.
Otrs, kas liek šaubīties par to, vai šis varbūt tiešais formulējums nav apslēpts, daudz netiešāk ir 10.pants, kur ir uzskaitīti aģentūras līdzekļi un to veidošanās mehānisms — no kādiem avotiem veidojas šie līdzekļi. Un te viens no šiem avotiem ir arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Tātad aģentūra gatavojas nodarboties ar saimniecisko darbību. Kādā formā tas ir? Vai tas ir atkal tāpat kā speciālajos budžetos, kur lielākā daļa līdzekļu aiziet, tātad valsts īpašums tiek nodots kādai valsts institūcijai un valsts institūcija nodarbojas ar šo telpu izīrēšanu, veidojot šos milzīgos speciālos budžetus un izlietojot valsts līdzekļus bez pienācīgas kontroles. Tāpēc šajā jautājumā neapšaubāmi ir jāizšķiras, jo gribu arī atgādināt, ka aģentūrai ir piešķirts 1,2 miljonu Amerikas Savienoto Valstu dolāru kredīts un šis kredīts ir izmantots mājas remontam. Šinī mājā šobrīd, ja nemaldos, ir ievākusies Ekonomikas ministrija, un faktiski ir diezgan skaidrs, ka aģentūrai, kura varbūt būtu spējusi atpelnīt šos līdzekļus, izīrējot šīs labi apmaksātās telpas, faktiski šī nauda ir pārnesta, un tā būs jāmaksā no budžeta. Tas arī šodien ir skaidri jāpasaka.
Vēl, protams, es redzu šeit arī vienu problēmu, kas ir saistīta ar aģentūras ģenerāldirektora iecelšanu. Tomēr, ja aģentūra tiek veidota pēc akciju sabiedrības principa, tad arī manuprāt jādeleģē šī iecelšana bija vai nu padomei vai pilnvarniekiem, nenodarbojoties ar to tieši kabinetam. Tie ir jautājumi, kas prasa precizējumu, bet neapšaubāmi šis likums ir vajadzīgs, un neapšaubāmi viņš ir pieņemams pirmajā lasījumā, neaizmirstot tomēr šīs būtiskās lietas, lai pēc tam neizrādītos pie šī interešu konflikta, ka tas valstij var maksāt kaut kādus diezgan ievērojamus līdzekļus vai atmaksājamus kredītus.
Un otrs. Neapšaubāmi ir jābūt skaidrībā, jau liekot budžetā iekšā šos 1,2 miljonus dolāru, kuri neapšaubāmi būs jāatmaksā no budžeta, kādā veidā tie tiks atmaksāti. Bet kopumā šādas aģentūras izveidošana neapšaubāmi ir nepieciešama, un ātrāka darba uzsākšana tieši tanīs sfērās, kas šeit minētas, ir nepieciešama. Tāpēc aicinu atbalstīt likumu pirmajā lasījumā, tomēr būt ļoti uzmanīgiem sevišķi šinī jautājumā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Nav vairāk deputātu pieteikušies. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Vai zvans skanēja? Labi. Tad balsosim! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Attīstības aģentūras darbības noteikumi” pieņemšanu pirmajā lasījumā”! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.
R.Jonītis. Paldies! Es lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 8.septembri.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.
Likumprojekts “Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu” . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas ekspertiem, Ģenerālprokuratūras speciālistiem un Valsts reformu ministrijas ekspertiem ir izstrādājusi šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir fiksēts likumprojekta 1.pantā. Tātad izbeigt noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūto finansu līdzekļu legalizāciju, piespiest nodokļu maksātājus maksāt nodokļus un ierobežot korupciju. Likumprojekta 2.pantā ir dots noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūto finansu līdzekļu jēdziens. Godātie kolēģi, tas nav vis nekāds teorētisks formulējums, jo jūs paši ļoti labi zināt, kādā veidā mūsu valstī daudzas fiziskās un juridiskās personas nelikumīgā un noziedzīgā veidā šos finansu līdzekļus un mantu iegūst. Es uzskaitīšu tikai dažus: rekets, tirdzniecība ar narkotikām, kukuļņemšana, laupīšana, zādzības. Savukārt par nelikumīgā veidā iegūtiem finansu līdzekļiem ir uzskatāmi tādi, par kuriem nav nomaksāti nodokļi, un arī līdzekļi no nelikumīgas uzņēmējdarbības, ja par šo pārkāpumu nav paredzēta kriminālatbildība. Likumprojekta 4., 5., 6. un 7. pantā ir paredzēts mehānisms, kādā veidā šī likumprojekta autori ir iecerējuši cīnīties pret šo ļoti nevēlamo, bīstamo parādību. Likumprojekta 4.pants, ja jūs atbalstīsiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tiks precizēts, izvērtējot šo likumprojektu Noziedzības novēršanas padomes sēdē, jo mūsuprāt šis subjektu loks ir pārāk plašs un tas būtu jāsašaurina. Tālāk 7.pantā ir uzskaitīti Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi šī likuma realizācijā. 8.pantā noteiktas subjekta tiesības un 9.pantā - nelikumīgas finansu līdzekļu iegūšanas sekas.
Godātie kolēģi, mēs esam šajā likumprojektā iestrādājuši principu, kas ir visās rietumvalstīs, proti, ka personai pašai ir jāpierāda, ka viņa ir nomaksājusi par visu savu iegūto mantu un naudu nodokļus, savukārt valstij ir jāpierāda, ja viņa to vēlas un spēj, ka persona ir pārkāpusi likumu un izdarījusi noziegumu. Tas ir valsts pienākums. Ja valsts to nespēj izdarīt, tad attiecīgā persona nav uzskatāma par kriminālnoziedznieku un pārkāpēju. Savukārt, ja persona nespēj pierādīt, ka viņa ir samaksājusi nodokļus, tad personai ir pienākums šos nodokļus samaksāt. Tāds ir šā likumprojekta izpildes pamats.
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts tika izskatīts vairākkārt Noziedzības novēršanas nacionālajā padomē, piedaloties ģenerālprokuroram, iekšlietu ministram, Ministru prezidentam, Bankas prezidentam, un šajās sēdēs guva atbalstu, konceptuālu atbalstu. Sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, neapšaubāmi ir jāizdara precizējumi, precizējumi tādā virzienā, lai šis likumprojekts reāli varētu tikt pildīts un lai viņš reāli darbotos. Es aicinātu šodien kolēģus atbalstīt viņu konceptuāli un iesniegt pēc iespējas vairāk konkrētu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Referents ir savu uzrunu beidzis, tāpēc starpsaucieniem vairs nav nozīmes, tie netiek fiksēti. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Referentam diemžēl jānāk tribīnē vēlreiz - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu!
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu līdz 6.septembrim iesniegt priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi nolikumā “Par darba strīdu komisiju”” , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Pēteris Elferts, “Latvijas ceļa” deputāts!
P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzam jūs paņemt dokumentu nr.880, un gribu jūs informēt, ka nākamais likumprojekts arī ir saistīts ar šo jautājumu, tas ir saistīts ar izmaiņām Darba likumu kodeksā, kur ir noteikta darba strīdu izskatīšana tiesās. Te ir vairāki punkti uzskaitīti, un pēc Darba likumu kodeksa normām, pirms var izskatīt šādas prasības, viņas jāizskata strīdu komisijā. Ir četri gadījumi, kad nav nepieciešams izskatīt konfliktu strīdu komisijā, bet ir iztrūkusi tāda norma, ka nebūtu jāizskata, respektīvi, varētu apiet šo strīdu komisiju un griezties tieši tiesā tajos gadījumos, kad ir darbinieka pieteikumi sakarā ar savlaicīgu neizmaksātās darba samaksas vai darbā nodarīto veselības kaitējumu atlīdzības parāda piedziņu. Tātad, ja neizmaksā algu, tad prakse ir bijusi tāda, ka jāgriežas strīdu komisijā un tikai tad var izskatīt tiesā. Ar šo grozījumu mēs nolikumā par strīdu komisiju ierakstām šo normu, ka tad var uzreiz griezties tiesā.
Sēdes vadītājs. Jūs pabeidzāt savu ziņojumu? Paldies!
P.Elferts. Es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi nolikumā “Par darba strīdu komisiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.
P.Elferts. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 6.septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts priekšlikums.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” , pirmais lasījums. Turpiniet, lūdzu!
P.Elferts. Tas ir dokuments nr.879. Un komisija ir izstrādājusi tabulu, kur ir minēts panta nosaukums - “Darba strīdu izskatīšana tiesās.” Ir papildināts 216.pants, ko es iepriekš minēju, ka var izskatīt tiesā darbinieka pieteikumu sakarā ar savlaicīgi neizmaksātās darba samaksas vai darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzības parāda piedziņu, apejot strīdu komisiju. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.
P.Elferts. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, lūdzu iesniegt otrajam lasījumam priekšlikumus līdz 6.septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Obligātā valsts dienesta likums” . Es atvainojos... Prezidijam iesniegts iesniegums: likumprojektu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” trešajā lasījumā, darba kārtības 45.punkts, izskatīt kā pirmo IX nodaļā pirms darba kārtības 32.punkta. Un ir arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums sakarā ar to, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” atzīts par steidzamu un Saeimā nobalsots par likumprojekta izskatīšanu 31.augustā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt pēc dienas kārtības 31.punkta. Nu tā sanāk, ka abi divi no vienas komisijas pretendē uz vienu vietu darba kārtībā, tas ir, uz 31.punktu. Bet es domāju, ka mēs nebūsim tik formāli un izskatīsim iesniegšanas kārtībā. Viens ir iesniegts 30.augustā pulksten 17.20 un otrs — 31.augustā 1995.gadā. Tad jālemj par to, ka pēc 31.punkta vispirms ierosina par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā. To izlemsim, un pēc tam jālemj par grozījumiem likumā par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Bet par katru atsevišķi, lūdzu! Pret pirmo priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Un par otro priekšlikumu? Arī pieņemts.
Likumprojekts “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” , trešais lasījums. Māris Graudiņš — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.959 “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Pirmās izmaiņas, kas saistās ar trešo lasījumu, ir vairākas. Tās tika ierosinātas pie pirmās nodaļas, pie vispārīgajiem noteikumiem un pie lietoto terminu definīcijām. 1.panta 1.punktā Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi neatbalstīt priekšlikumus par energoapgādes definīciju, atzīstot, ka esošā definīcija tehniski tuvāk atbilst.
Sēdes vadītājs. Vai jūs nebūtu tik laipns un, runājot par priekšlikumiem, nepateiktu arī iesniedzējus?
M.Graudiņš. Deputāta Tomiņa iesniegumi 1.panta 1.punktā.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad 1.pantā likumā lietotajos terminos — pašreiz ir tāda redakcija, ka energoapgāde ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu, uzglabāšanu, pārvadīšanu, sadalīšanu vai realizāciju un kurai ir nepieciešama licence. Mans ierosinājums ir izteikts, varbūt lai pēc nozīmes, pēc būtības sakārtotu šo jautājumu, jo, ja uzņēmējdarbība ietver un tur tālāk seko vairāki uzskaitījumi, tad, protams, šīs uzņēmējdarbības pazīme ir visi šie uzskaitījumi vai arī, kā te minēta pēdējā, - realizācija. Un tāpēc te pareizāk būtu tīri valodnieciski, ka energoapgāde ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu vai uzglabāšanu, vai pārvadīšanu, bet nevis izsmeļošs uzskaitījums kā kopēja pazīme, kas tad ir energoapgāde... uzņēmējdarbība energoapgādē.
Un es ierosināju šo 1. apakšpunktu izteikt jau šeit parādītajā redakcijā, bet komisija uzskatīja, ka tomēr viss ir ļoti labi saprotams. Un līdz ar to pēc būtības varbūt pirms izsludināšanas valodnieki vēl var precizēt, ja, un es noņemu šo savu definīcijas priekšlikumu pie 1.apakšpunkta.
Savukārt 1. panta 1. punktu papildināt uzskaitījumā pie uzņēmējdarbības ar izpētīšanu, ieguvi, pārveidošanu un transportēšanu attiecīgajos, protams, locījumos. To es pamatoju ar to, ka enerģētikas hartas nolīgumā, ko mēs šodien arī skatījām, uzņēmējdarbība enerģētikā traktēta kā ekonomiskās aktivitātes enerģētikas sektorā. Tātad tas attiecas arī uz energomateriālu un produktu izpēti, ieguvi, protams, arī uz pārveidi un transportēšanu. Un šajā gadījumā tas vairāk bija komisijai kā problēmas pieteikums, jo neviens cits likums nenosaka un arī šis likums tātad nenoteiks, kas tad regulēs ekonomiskās aktivitātes jeb uzņēmējdarbību energomateriālu un produktu izpētē un ieguvē. Vai to mēs joprojām atstāsim ministriju, attiecīgo resoru kompetencē? Tas ir kaut vai tas naftas jautājums, kas izlems šo jautājumu regulēs šo izpēti Baltijas jūrā, uz kādiem noteikumiem un kas... Protams, to var darīt arī politiska institūcija, kāda ir Ministru kabinets. Te gan jāņem vērā, ka enerģētikas hartā ļoti liela uzmanība tiek veltīta pirmsinvestīciju problēmām un nosacījumiem, kas ir ļoti svarīgi. Bet, protams, ja komisija būtu šo manu priekšlikumu akceptējusi, tādā gadījumā bija jāseko visā likumā attiecīgām konsekvencēm, respektīvi, tam, ko es ierosināju, tātad vēl papildināt šos terminus, kas tad ir koncesija attiecībā uz energoproduktu ieguves izpēti un tā tālāk, uz resursiem, resursu ieguvi... Tas nesekoja, un tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums šajā likumprojektā nav atrisināts. Tāpēc vienkārši pieņemt šos priekšlikumus un izpēti un ieguvi arī attiecināt uz uzņēmējdarbības veidiem enerģētikā šobrīd vairs nav nozīmes, jo tālāk tas neseko.
Tāpēc es šos divus priekšlikumus pie 1. panta arī noņemu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Jūs vēlaties ? Referents arī nevēlas. Lūdzu, balsosim! Vispirms par... Noņēma? Ā, es atvainojos, es tik ilgi klausījos... Es ļoti atvainojos!
Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. Es nesapratu, kas tagad notika.
Sēdes vadītājs. Nu viss ir kārtībā.
M.Graudiņs. Ā, nebija iebildumu pret komisijas viedokli?
Sēdes vadītājs. Nē.
M.Graudiņš. Labi. 1. panta otrajā daļā pie termina “energoresursi” definīcijas komisija neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, bet nolēma izslēgt 1. panta 2. punktu... atbalstīt panta izslēgšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Es, protams, darba grupā vai komisijā izskatot atbalstīju arī šo Juridiskā biroja ierosinājumu, ka ir nepieciešams dot enerģētisko materiālu un produktu uzskaitījumu. Jo šī atsauce, ka šī likuma izpratnē enerģētiskie materiāli un produkti ir saskaņā ar enerģētikas hartas nolīgumu ir diezgan, diezgan... Viņu nepaskaidro lietas būtību, un, protams, viņiem vajadzētu būt izsmeļošākiem.
Diemžēl komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un pie tam ierosina izslēgt vispār šo 2. apakšpunktu. Mums jāsaprot, ka tomēr šis 2. apakšpunkts varētu palikt, jo enerģētikas hartā tiešām ir dots izsmeļošs uzskaitījums, un tas ir saskaņā ar Muitas kooperācijas padomes vienoto sistēmu un Eiropas Savienības kombinēto nomenklatūru, un, protams, tas attiecas tātad uz atomenerģētiku, sākot no 26. grupas līdz 28. grupai, tajā skaitā urāna vai torija rūdas koncentrātu, un tā tālāk, lai mēs zinātu, par ko tad te iet runa un uz kādiem materiāliem attieksies šis likums. Tāpat arī uz oglēm, dabasgāzi, naftu, naftas produktiem, elektroenerģiju, briketēm un tā tālāk... Tā ir 27. grupa... Un uz elektroenerģiju un arī citiem enerģijas veidiem - metanolu, piemēram, un tā tālāk.
Tāpēc es tomēr ierosinātu vismaz atstāt šo otro apakšpunktu, jo tur ir izsmeļoša atsauce uz enerģētikas hartas nolīgumu, tajā uzskaitītajām grupām saistībā ar kombinēto nomenklatūru. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Referents vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu izslēgt 1. panta 2. punktu. Deputāts Tomiņš izteica savus argumentus. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 13. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk. 1. panta ceturtajā daļā... 4. punktā deputāts Tomiņš ierosina papildināt termina definīciju ar frāzi “un patērētājs vai patērētāju grupa”.
Turpinājums nākamajos numuros
Precizējot iepriekš publicēto
Ir saņemts Saeimas deputāta Roberta Milberga telefonisks protests, ka Saeimas 30.—31.augusta sēdes stenogrammas publikācijā (“Latvijas Vēstne-ša” vakardienas, 5.septembra, laidienā, nr.134, 5.lappusē, 9.lappusītē) aiz viņa vārda uzrādīta piederība LNNK frakcijai, kaut viņš ir pie frakcijām nepiederošs deputāts.
Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļa un “LV” redakcija atvainojas pie frakcijām nepiederošajam Robertam Milberga kungam par šo tehnisko kļūmi.