No Ziemeļtautu kultūras apcirkņiem

Ziemeļvalstu filmu dienās Latvijā

Atceroties Ziemeļu un Baltijas valstu šīsvasaras krāšņos Dziesmu svētkus, ar nepacietību gaidījām Ziemeļvalstu filmu dienas Latvijā, ko “Baltic cinema” organizēja sadarbībā ar Skandināvijas kinoapvienību un Ziemeļvalstu Informācijas biroju, saņemot Ziemeļu un Baltijas valstu filmu fonda atbalstu. Visas piecas Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija - tajās piedalās katra ar divām filmām.

“Emīls grib suni”. Par to arī šī filma. Jo mazais islandietis, tāpat kā tūkstošiem tādu pašu desmitgadīgu zēnu Latvijā, Amerikā vai Austrālijā, pārāk bieži jūtas vientuļš pieaugušo pasaulē. “Par pamatu ņemot Gudmundura Olafsona grāmatu, kas tik vienkāršā formā apliecina īstās dzīves vērtības, esmu centies radīt alternatīvu tām bērnu filmām un televīzijas seriāliem, kur ir tik daudz notikumu, steigas un trokšņa, ka iztēlei vairs nemaz nepaliek vietas,” preses konferencē teica festivāla viesis Torstens Jonsons - scenārists, režisors un producents vienā personā. (“Tas tāpēc, ka mūs, islandiešu, taču ir tik maz,” viņš paskaidroja.)

Ar šo aktierfilmu, kas, pēc autora ieceres, ir “patīkama bērniem un pamācoša vecākiem”, 1.septembrī Rīgā tad arī tika atklātas Ziemeļvalstu filmu dienas, kas oficiāli noslēdzas 7.septembrī, bet vēl ilgi atbalsosies daudzās Latvijas pilsētās. Jo šo kinolenti, tāpat kā dāņu režisora Stefana Fjeldermarka jauko, labsirdīgo animācijas filmu “Džungļu Džeks”, zviedru režisora Kolina Natlija rīdziniekiem jau pazīstamo kinonoveli “Eņģeļu māja”, norvēģu režisores Evas Isaksenas asprātīgo komēdiju “Pa galvu, pa kaklu” un somu režisora Aki Kaurismeski psiholoģiski smalki veidoto filmu “Es pasūtīju slepkavu” demonstrēs daudzi kinoteātri.

... Ja nu mēs nogultos zālē blakus Emīlam, viņa tēvam un mātei un ļautos islandiešu zēna iemīļotajām mākoņspēlēm, mēs varētu iztēloties, cik patiesībā tuvas mums ir šīs tautas Baltijas jūras viņā pusē un Ziemeļjūras krastos un kā mēs visi tiecamies pēc siltuma un cilvēcības gan dzīvē, gan mākslā.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares virsredaktore