"Putina pagātne satrauc latviešus"

"Svenska Dagbladet"

— 2000.03.29.

"Maskavā ir tādas politiskās aprindas, kas vēlas saglabāt Latviju par savu interešu zonu. Putins kā prezidents var apturēt šādas tendences vai arī uzkurināt tās. Viņa nostāja mums būs vissvarīgākā, pat izšķiroša."

Valdis Birkavs — Latvijas tieslietu ministrs un bijušais ārlietu ministrs, kas šajā amatā strādāja piecus gadus — ar īpaši lielu sasprindzinājumu gaida Vladimira Putina rīcību jaunajā varas pozīcijā. Intervijā ar "Svenska Dagbladet" Birkavs uzsver, ka nostājā pret baltiešiem pastāv svarīga atšķirība starp Jeļcinu un Putinu.

"Jeļcinam bija personīga pieredze, simpātijas un ieinteresētība mūsu liktenī. Putinam nav šādas pieredzes."

Latvija atkal atrodas periodā, ko raksturo nesaskaņas ar Krieviju, agresīvi izteikumi, uzbrukums vēstniecībai Maskavā un draudi ieviest sankcijas; latvieši cer, ka šīs lietas ir saistītas ar priekšvēlēšanu cīņu. Vienlaikus Latviju ir satricinājušas ziņas par pedofilijas skandālu, kurā kā iesaistīti ir minēti gan ģenerālprokurors, gan premjerministrs Andris Šķēle un tieslietu ministrs Birkavs. Parlamenta deputāts sociāldemokrāts Jānis Ādamsons, kas parlamentā nosauca viņu vārdus, savukārt ir bijis VDK — Padomju Savienības slepenpolicijas — darbinieks, lai gan tikai robežapsardzē.

Birkavu šīs apsūdzības tik ļoti satrauca, ka viņš veselu nedēļu badojās pēc bada streika pieteikuma.

"Tas tādēļ, lai paātrinātu mūsu tieslietu mašinērijas darbu", viņš paskaidroja, atkal būdams možs kā parasti.

"Te stāvēja viens cilvēks un mūs nomelnoja, teica, ka viņam ir pierādījumi, taču tajā pašā laikā atteicās tos nosaukt. Neviens nevarēja viņam to piespiest darīt. Es tomēr vēlos, lai šie "pierādījumi" tiek pārbaudīti, lai beigu beigās kļūst skaidrs, ka tas viss ir pilnīgas muļķības."

Izmeklēšana ir sākusies, taču Ādamsons vēl aizvien atkārto, ka viņam ir pierādījumi, bet nevēlas tos darīt zināmus.

Birkavs saka, ka uz to visu ir jāraugās kopsakarībā. Tā ir politiskā spēle pirms 2002. gada.

"Tad Latvijā notiks parlamenta vēlēšanas. NATO rīkos nākamo augstākā līmeņa sanāksmi un spriedīs par paplašināšanos. Vēlēšanas būs arī Krievijā. Šis gads būs izšķirošs manai valstij."

"Politiķi, kurus Latvija tad ievēlēs, pieņems lēmumu par tādiem jautājumiem kā ES un NATO. Tā būs pēdējā iespēja, kad zināmas aprindas Latvijā un ārpus tās mēģinās grozīt valsts pašreizējo kursu", Birkavs norādīja. Apsūdzības pedofilijā, kritika no Krievijas, Latvijas "nomelnošana" par nacistu noziegumiem Otrajā pasaules karā — to visu viņš uzskata par veidu, kā graut Latvijas vadību un radīt augsni citai politikai.

Ir arī tādi latviešu politiķi, kas uzskata, ka šī ir Maskavas sazvērestība. Birkavs to nesaka, bet runā par zināmām politiskām aprindām, kuras vēlas saglabāt savu tvērienu ap Baltijas valstīm un kuru uzskati sakrīt ar kreiso Latvijas politiķu domām.

Birkavs nupat ir ieradies no tikšanās ar tieslietu ministri Lailu Freivaldi, ko viņš pazīst jau sen. Viņi ir runājuši par Latvijas tieslietu sistēmas pilnveidošanu. Viņš turklāt ir izteicis piedāvājumu Eiropas Savienības un kandidātvalstu tieslietu ministru tikšanos rīkot nākamgad Rīgā, kad Zviedrija būs ES priekšsēdētājvalsts.

"Kādēļ gan ministru sanāksmi nevarētu sarīkot kādā kandidātvalstī?" viņš vaicā.

Valdim Birkavam nemitīgā tuvošanās iestājai Eiropas Savienībā ir svarīgāka nekā pats galamērķis un iestāšanās datums.

"Mums nepieciešams aizvien labāk iesakņoties Eiropas Savienībā. Kādēļ mēs, piemēram, nevarētu sēdēt ES parlamentā, kaut arī nepiedalāmies balsojumos?"

"Mums ir jābūt tik gataviem, cik vien iespējams, kad kļūsim par dalībvalsti. Pārlieka procesa paātrināšana var visu sabojāt."

Par Zviedrijas tirdzniecības ministra Leifa Pagrocka vakardienas "Dagens Nyheter" debašu rakstā minēto priekšlikumu izveidot Kaļiņingradai tā sauktās ātrās sliedes uz Eiropas Savienību, Birkavs teica šādi:

"Kaļiņingrada pieder krieviem, un tās likteni nevar nošķirt no Krievijas."

Elizabete Krona