Atvadoties:

Luksemburgas Lielhercogistes premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs Žaks Poss (Jacques Poos)

“Mazs cinītis gāž lielu vezumu” — ar šo latviešu tautas sakāmvārdu Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs aizvakar, 5. septembrī, notikušajā preses konferencē raksturoja Luksemburgas lielhercogisti, kuras premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Žaks Poss (Jacques Poos) bija ieradies Latvijā divu dienu oficiālā vizītē. Tās laikā Žaks Poss tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Māri Gaili un ārlietu ministru Valdi Birkavu. V. Birkava optimis-tiskajam salīdzinājumam ir dziļš pamats. Kvantitatīvi nelielā Luksemburga, kā zināms, guvusi patiešām atzīstamus panākumus savā finansiālajā darbībā, augstu starptautisko prestižu Luksem-burgai nodrošina tajā valdošās dziļās demokrātijas tradīcijas.

Ārlietu ministrs atgādināja, ka Luksemburga jau deviņdesmito gadu sākumā, būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts, droši paudusi savu pozitīvo attieksmi pret valstiskās neatkarības atjaunošanas centieniem Baltijā. Nelielajā Luksemburgā sekmīgi darbojas 300 bankas un 1 800 investīciju iestādes. V. Birkavs īpaši uzsvēra, ka šajā valstī ir viens no Eiropas lielākajiem finansu centriem, te augstu tiek turētas ieguldījumu garantijas un to konfi-dencialitāte. Luksemburga ir arī vienīgā Eiropas valsts, kuras budžeta proporcijas atbilst visaugstāko starptautisko stan-dartu prasībām.

Savukārt Luksemburgas premjer-ministra vietnieks un ārlietu ministrs Žaks Poss augstu novērtēja Latvijas sasniegumus relatīvi īsajā laikā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Žaks Poss žurnālistiem teica, ka viņa vizītes mērķis bijis pārrunāt kopīgās intereses kā Latvijas un Luksemburgas divpusējās attiecībās, tā arī valstu daudzpusējās attiecībās mūsdienu sarežģītajā pasaulē. Viesis uzsvēra, ka Luksemburga atbalsta Latvijas centienus integrēties Eiropas starptautiskajās struktūrās. “Mēs zinām, ka jums savas neatkarības saglabāšanas vārdā nav citas alternatīvas, kā vien šī jūsu izvēle,” teica Luksemburgas ārlietu ministrs. Viņš atzīmēja, ka integrācija starptautiskajās struktūrās ir ne vien attiecīgās valsts tiesības, bet arī uzliek tai jaunus pienākumus. Žaks Poss teica, ka ilgsto-šas drošības nodrošināšana Eiropā prasa iesaistīt šajā procesā arī Krieviju. Taču viņš arī uzsvēra, ka Krievijai nav veto tiesību jautājumā par tās vai citas valsts uzņemšanu NATO vai Eiropas Savie-nībā. Un, ja Krievija dažkārt par to “aizmirst”, tad vajadzīgajā brīdī tas esot nepārprotami jāatgādina.

Viesis akcentēja valstu reģionālo kontaktu nozīmi, īpaši Latvijas gadījumā pašlaik, kad mūsu valsts ir ceļā uz Eiropas Savienību. Pēc Žaka Posa domām, Baltijas valstu reģionālie kontakti varētu attīstīties tikpat sekmīgi un dziļi, kādi tie ir starp BENILUKS valstīm. Jāpiebilst, ka šāds Lusksem-burgas ārlietu ministra viedoklis radies arī viņa personisko vērojumu rezultātā, jo pirms Latvijas Žaks Poss bija oficiālā vizītē Lietuvā, bet no mūsu valsts vakar devās uz Igauniju.

Viņš arī visnotaļ atzinīgi novērtēja rīdzinieku vēlēšanos panākt, lai Latvijas galvaspilsēta 2001., savas astoņsimtās ju-bilejas gadā, kļūtu par Eiropas kultūras gal-vaspilsētu. Luksem-burga, kurai šis gods iekritis šogad, noteikti atbalstīs Latvijas ini-ciatīvu, apsolīja Žaks Poss. Viņš arī pa-ziņoja par ielūgumu Latvijas ārlietu mi-nistram apciemot Luksemburgu.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jau-tājumu par Latvijas pašreizējās finansiālās situācijas vēr-tējumu, Žaks Poss teica: “Banku sa-brukšana allaž ir bēdīgs notikums ne vien depozītu noguldītājiem, bet arī visai banku sistēmai, jo tā nopietni grauj sabiedrības uzticību bankām,” uzsverot, ka banku krīzes gadījumā nozīmīga ir nacionālā solidaritāte. Pēc viņa domām, svarīgi ir atmaksāt vismaz mazākos noguldījumus, lai tādējādi pamazām atjaunotu sabiedrības uzticību bankām. Viņš arī atsaucās uz Eiropas Savienības ieteikumu ieviest īpašu noguldītāju drošības sistēmu.

Raksturojot Eiropas Savienības savdabību un tās lomu mūsdienu pasaulē, Luksemburgas ārlietu ministrs uzsvēra, ka ES vispirms ir ekonomiska savienība. Tā paredz kopēju tirgu ar brīvu preču, cilvēku, kapitāla un pakalpojumu cirkulāciju. Viņš arī uzsvēra, ka iestāšanās Eiropas Savienībā vienlaikus ir “politiskā vēlme un ekonomiskā realitāte”. Šķiroties no Latvijas, Luksemburgas ārlietu ministrs novēlēja mūsu valstij ceļā uz Eiropas Savienību un citām starptautiskajām struktūrām vislabākos panākumus.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors,
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"