DIPLOMĀTIJA

Ķīnas ekonomiskās intereses

Preses brīfings Ķīnas Tautas Republikas vēstniecībā

“Mūsu valstu sadarbībai ir labas perspektīvas, īpaši tirdzniecības jomā” — tāds ir Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības tirdzniecības un ekonomikas padomnieka Luaņa Čuņšena (Luan Chunsheng) viedoklis, ko viņš žurnālistiem plašāk izklāstīja vakar, 6.septembrī, sarīkotajā preses konferencē. Tā bija pieskaņota Ķīnas lauksaimniecības darbinieku delegācijas oficiālajai vizītei Latvijā, taču tālu pārsniedza tikai lauksaimniecības aspektus. Jāteic gan, ka perspektīva ir abu valstu eventuālā sadarbība lauksaimniecības jomā. Ne velti Ķīnas delegācija iepazinusies ar kartupeļu selekcijas darbu Priekuļos un siltumnīcu saimniecību Mārupē, interesanti bijuši tālās zemes speciālistu vērojumi Bulduru dārzkopības tehnikumā. (Vakar pēcpusdienā viesi apmeklēja arī mūsu Zemkopības ministriju.)

Padomnieks Luaņs Čuņšeņs uzsvēra, ka būtisku impulsu abu valstu ekonomiskajiem sakariem devusi Ķīnas valdības vadītāja vietnieka un ārlietu ministra Cjaņa Cičeņa vizīte Latvijā šī gada martā — pēc tās aktivizējušies kravu pārvadājumi ar kuģiem, vairākas Ķīnas firmas izrādījušas interesi par kopuzņēmumu veidošanu ar Latvijas partneriem. Drīz Latvijā ieradīsies Ķīnas farmācijas speciālistu delegācija, lai izpētītu Latvijas tirgus perspektīvas žeņšeņa, ārstniecības tēju un citu Ķīnas tradicionālo medikamentu pārdošanai.

“Daudzi Ķīnas ražojumi Latvijā vēl aizvien nonāk caur Rietumeiropas valstīm, īpaši caur Vāciju (piemēram, rotaļlietas) un Ziedriju,” uzsvēra padomnieks Luaņs Čuņšens. “Tiešie kontakti Latvijai būtu daudz lētāki un ērtāki.” Pēc viņa domām pirmais ceļš abu valstu sadarbībā ir Ķīnas preču tranzīts caur Latviju uz NVS valstīm. Nākamais solis būtu tranzīts caur Latviju arī uz Rietumeiropas valstīm un augstākā sadarbības pakāpe — Latvijas—Ķīnas kopuzņēmumu veidošana.

Uz Latvijas žurnālistu jautājumu, vai Ķīnas pusi nebaida relatīvi lielākās algas Latvijā, ko vajadzētu maksāt šādā kopuzņēmumā (kas no Ķīnas sagatavēm Latvijā ražotu gatavu produkciju), Luaņs Čuņšens atbildēja, ka nē, jo darba samaksas starpību kopmensēšot transporta izdevumu ietaupījumi, Ķīnas preces ražojot Eiropā. Luaņs Čuņšens visnotaļ optimistiski izteicās arī par Latvijas kuģu izmantošanas perspektīvām preču transportā uz Ķīnu. Dzelzceļa transportam caur NVS valstīm, padomnieka Čuņšena vērtējumā, ir divi būtiski mīnusi. Vispirms jau ierobežotā caurlaides spēja — tikai četri Ķīnas robežas šķērsošanas punkti (trīs — Krievija un viens Kazahstānā). Turklāt, vedot pa dzelzceļu kravas, pašreizējā praksē esot lieli kravas zudumi.

Pagaidām preču apjoms starp Ķīnu un Latviju nav liels — pērn kopapjoms bija 27 miljoni ASV dolāru. No tiem Ķīnas preču eksports uz Latviju sasniedza piecus miljonus ASV dolāru, kamēr preču imports no Latvijas ostām bijis 22 miljonu ASV dolāru apmērā. Lauvas tiesu šajā apjomā veidoja caur Latvijas ostām uz Ķīnu izvestais metāls no NVS valstīm. Savukārt populārās Ķīnas eksportpreces uz Latviju bijuši elektronikas izstrādājumi, arī pārtikas preces, apģērbi. Taču plašas perspektīvas Luaņa Čuņšena skatījumā ir arī Ķīnas porcelāna izstrādājumiem un citām precēm.

Šogad gan vērojama jau tā nelielā tirdzniecības apjoma samazināšanās — pirmajā pusgadā Ķīnas eksports uz Latviju veidojis tikai 770 tūkstošus ASV dolārus, bet imports tikai nedaudz pārsniedzis miljonu ASV dolāru. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par šādas samazināšanās iemesliem, Luaņs Čuņšens minēja divus: pirmkārt, jau pirktspējas samazināšanos Latvijā sakarā ar banku krīzi, kā arī straujo cenu palielināšanos Ķīnā (būtiski sadārdzinājušās izejvielas). Luaņs Čuņšens tomēr optimistiski raugās nākotnē. Viņaprāt finansu krīze Latvijā drīz beigsies, pienāks laiks jaunam kvantitatīvam un kvalitatīvam kāpumam Latvijas un Ķīnas tirdzniecības attiecībās. Kā tuvāko soli šo attiecību sekmēšanai padomnieks Čuņšens vērtē plašo Guandžauas gadatirgu Ķīnā, kas notiks oktobrī un kam ir augsts prestižs Ķīnā un pasaulē. Ķīnas vēstniecība cerot gadatirgus viesu vidū redzēt arī daudzus Latvijas uzņēmējus.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors