ATSAUCĒ IETVERT:
30. un 31. augusta séde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.09.1995., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36651
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
30. un 31. augusta sēde
Stenogramma
Nobeigums. Sākums “LV” nr.134., 135.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
P.Elferts. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, lūdzu iesniegt otrajam lasījumam priekšlikumus līdz 6.septembrim.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Obligātā valsts dienesta likums” . Es atvainojos... Prezidijam iesniegts iesniegums: likumprojektu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” trešajā lasījumā, darba kārtības 45.punkts, izskatīt kā pirmo IX nodaļā pirms darba kārtības 32.punkta. Un ir arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums sakarā ar to, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” atzīts par steidzamu un Saeimā nobalsots par likumprojekta izskatīšanu 31.augustā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt pēc dienas kārtības 31.punkta. Nu tā sanāk, ka abi divi no vienas komisijas pretendē uz vienu vietu darba kārtībā, tas ir, uz 31.punktu. Bet es domāju, ka mēs nebūsim tik formāli un izskatīsim iesniegšanas kārtībā. Viens ir iesniegts 30.augustā pulksten 17.20 un otrs — 31.augustā 1995.gadā. Tad jālemj par to, ka pēc 31.punkta vispirms ierosina par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā. To izlemsim, un pēc tam jālemj par grozījumiem likumā par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Bet par katru atsevišķi, lūdzu! Pret pirmo priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Un par otro priekšlikumu? Arī pieņemts.
Likumprojekts “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” , trešais lasījums. Māris Graudiņš — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.959 “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Pirmās izmaiņas, kas saistās ar trešo lasījumu, ir vairākas. Tās tika ierosinātas pie pirmās nodaļas, pie vispārīgajiem noteikumiem un pie lietoto terminu definīcijām. 1.panta 1.punktā Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi neatbalstīt priekšlikumus par energoapgādes definīciju, atzīstot, ka esošā definīcija tehniski tuvāk atbilst.
Sēdes vadītājs. Vai jūs nebūtu tik laipns un, runājot par priekšlikumiem, nepateiktu arī iesniedzējus?
M.Graudiņš. Deputāta Tomiņa iesniegumi 1.panta 1.punktā.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad 1.pantā likumā lietotajos terminos — pašreiz ir tāda redakcija, ka energoapgāde ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu, uzglabāšanu, pārvadīšanu, sadalīšanu vai realizāciju un kurai ir nepieciešama licence. Mans ierosinājums ir izteikts, varbūt lai pēc nozīmes, pēc būtības sakārtotu šo jautājumu, jo, ja uzņēmējdarbība ietver un tur tālāk seko vairāki uzskaitījumi, tad, protams, šīs uzņēmējdarbības pazīme ir visi šie uzskaitījumi vai arī, kā te minēta pēdējā, - realizācija. Un tāpēc te pareizāk būtu tīri valodnieciski, ka energoapgāde ir uzņēmējdarbība, kura ietver energoresursu ražošanu vai uzglabāšanu, vai pārvadīšanu, bet nevis izsmeļošs uzskaitījums kā kopēja pazīme, kas tad ir energoapgāde... uzņēmējdarbība energoapgādē.
Un es ierosināju šo 1. apakšpunktu izteikt jau šeit parādītajā redakcijā, bet komisija uzskatīja, ka tomēr viss ir ļoti labi saprotams. Un līdz ar to pēc būtības varbūt pirms izsludināšanas valodnieki vēl var precizēt, ja, un es noņemu šo savu definīcijas priekšlikumu pie 1.apakšpunkta.
Savukārt 1. panta 1. punktu papildināt uzskaitījumā pie uzņēmējdarbības ar izpētīšanu, ieguvi, pārveidošanu un transportēšanu attiecīgajos, protams, locījumos. To es pamatoju ar to, ka enerģētikas hartas nolīgumā, ko mēs šodien arī skatījām, uzņēmējdarbība enerģētikā traktēta kā ekonomiskās aktivitātes enerģētikas sektorā. Tātad tas attiecas arī uz energomateriālu un produktu izpēti, ieguvi, protams, arī uz pārveidi un transportēšanu. Un šajā gadījumā tas vairāk bija komisijai kā problēmas pieteikums, jo neviens cits likums nenosaka un arī šis likums tātad nenoteiks, kas tad regulēs ekonomiskās aktivitātes jeb uzņēmējdarbību energomateriālu un produktu izpētē un ieguvē. Vai to mēs joprojām atstāsim ministriju, attiecīgo resoru kompetencē? Tas ir kaut vai tas naftas jautājums, kas izlems šo jautājumu regulēs šo izpēti Baltijas jūrā, uz kādiem noteikumiem un kas... Protams, to var darīt arī politiska institūcija, kāda ir Ministru kabinets. Te gan jāņem vērā, ka enerģētikas hartā ļoti liela uzmanība tiek veltīta pirmsinvestīciju problēmām un nosacījumiem, kas ir ļoti svarīgi. Bet, protams, ja komisija būtu šo manu priekšlikumu akceptējusi, tādā gadījumā bija jāseko visā likumā attiecīgām konsekvencēm, respektīvi, tam, ko es ierosināju, tātad vēl papildināt šos terminus, kas tad ir koncesija attiecībā uz energoproduktu ieguves izpēti un tā tālāk, uz resursiem, resursu ieguvi... Tas nesekoja, un tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums šajā likumprojektā nav atrisināts. Tāpēc vienkārši pieņemt šos priekšlikumus un izpēti un ieguvi arī attiecināt uz uzņēmējdarbības veidiem enerģētikā šobrīd vairs nav nozīmes, jo tālāk tas neseko.
Tāpēc es šos divus priekšlikumus pie 1. panta arī noņemu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Jūs vēlaties ? Referents arī nevēlas. Lūdzu, balsosim! Vispirms par... Noņēma? Ā, es atvainojos, es tik ilgi klausījos... Es ļoti atvainojos!
Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. Es nesapratu, kas tagad notika.
Sēdes vadītājs. Nu viss ir kārtībā.
M.Graudiņs. Ā, nebija iebildumu pret komisijas viedokli?
Sēdes vadītājs. Nē.
M.Graudiņš. Labi. 1. panta otrajā daļā pie termina “energoresursi” definīcijas komisija neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, bet nolēma izslēgt 1. panta 2. punktu... atbalstīt panta izslēgšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Es, protams, darba grupā vai komisijā izskatot atbalstīju arī šo Juridiskā biroja ierosinājumu, ka ir nepieciešams dot enerģētisko materiālu un produktu uzskaitījumu. Jo šī atsauce, ka šī likuma izpratnē enerģētiskie materiāli un produkti ir saskaņā ar enerģētikas hartas nolīgumu ir diezgan, diezgan... Viņu nepaskaidro lietas būtību, un, protams, viņiem vajadzētu būt izsmeļošākiem.
Diemžēl komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un pie tam ierosina izslēgt vispār šo 2. apakšpunktu. Mums jāsaprot, ka tomēr šis 2. apakšpunkts varētu palikt, jo enerģētikas hartā tiešām ir dots izsmeļošs uzskaitījums, un tas ir saskaņā ar Muitas kooperācijas padomes vienoto sistēmu un Eiropas Savienības kombinēto nomenklatūru, un, protams, tas attiecas tātad uz atomenerģētiku, sākot no 26. grupas līdz 28. grupai, tajā skaitā urāna vai torija rūdas koncentrātu, un tā tālāk, lai mēs zinātu, par ko tad te iet runa un uz kādiem materiāliem attieksies šis likums. Tāpat arī uz oglēm, dabasgāzi, naftu, naftas produktiem, elektroenerģiju, briketēm un tā tālāk... Tā ir 27. grupa... Un uz elektroenerģiju un arī citiem enerģijas veidiem - metanolu, piemēram, un tā tālāk.
Tāpēc es tomēr ierosinātu vismaz atstāt šo otro apakšpunktu, jo tur ir izsmeļoša atsauce uz enerģētikas hartas nolīgumu, tajā uzskaitītajām grupām saistībā ar kombinēto nomenklatūru. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Referents vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu izslēgt 1. panta 2. punktu. Deputāts Tomiņš izteica savus argumentus. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 13. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk. 1. panta ceturtajā daļā... 4. punktā deputāts Tomiņš ierosina papildināt termina definīciju ar frāzi “un patērētājs vai patērētāju grupa”. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka vārdi “un patērētājs vai patērētāju grupa” ir lieki šajā definīcijā.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Godātie deputāti! Tik tiešām es ierosināju termina “Licences darbības zona” definīciju papildināt, protams, jau pie noteiktā, ka licencē norādītā teritorija... papildināt ar vārdiem “un patērētājs vai patērātāju grupa”. Jo vai vienmēr mēs varēsim noteikt licencē teritoriju, kurā ir tiesīgs darboties licencētais energoapgādes uzņēmums un kā mēs to darīsim? Vai tās būs attiecīgā mikrorajona robežas, vai tas būs energoražošanas uzņēmums, vai to mēs novilksim līdz ar viņa sētu, kā mēs to darīsim? Vai ar kadastrālo uzmērīšanu un tā tālāk? Jo vienā otrā gadījumā mums vajadzētu papildu faktorus, tātad ne tikai viņa norādīto teritoriju, darbības teritoriju, bet arī varbūt patērētāju vai patērētāju grupu, jo tajā pašā teritorijā var atrasties arī patērētāji, kas darbosies no cita licencēta energoapgādes uzņēmuma. Līdz ar to ļoti sarežģīti tas varētu būt, un līdz šim jau vienmēr bija vienkāršāk — līgumi par enerģijas patēriņu vai piegādi tika slēgti ar patērētājiem, nevis ar teritorijām. Un līgumos parasti ir norādīts patērētājs vai patērētāju grupa, apjomi un citi nosacījumi. Un parasti vismazāk tiek noteikts, vai tas ir uzņēmums, ieskaitot arī sētu vai ārpus sētas kādu gabaliņu, ja ņem vērā siltumapgādes līnijas.
Tā ka es ierosinātu... Es gan komisijai ierosināju, es cerēju, ka tas tiks izdiskutēts nopietni. Es ierosinātu varbūt tomēr nobalsot, un es domāju, ka tas atvieglos tālāko darbību jau saskaņā ar pieņemto likumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 1. panta 4. punkta tekstu izteikt šādā redakcijā... Šī redakcija jums ir, un deputāts Tomiņš izteica savus argumentus. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 9, atturas — 14. Pieņemts priekšlikums.
M.Graudiņš. Tālāk 1. panta 6. punktā pie termina “energoapgādes uzņēmuma objekts” komisija nolēma atbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu, to nedaudz pārkārtojot, lai aiz vārda “iekārtām” būtu papildinājums “ēkas, būves vai iekārtas”.
Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk 10. punktā — “Energoresursu pārvadīšana” — komisija nolēma neatbalstīt deputāta Tomiņa priekšlikumu sakarā ar to, ka šī vārdu kārtības maiņa, sadalot frāzi no ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem... turpretī Tomiņa kunga priekšlikumā ir precizēts, ka pa maģistrālajiem tīkliem, un teikuma beigās — līdz sadalīšanai. Uzskatījām to par sīku niansi, bet tomēr esošā otrā lasījuma redakcija precīzāk izsaka šo domu.
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates.
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti, es tad izteikšos par sīko niansi. Nobalsotā otrā lasījuma redakcija... Es varbūt pat nebūtu iesniedzis šo priekšlikumu, ja tas nebūtu izgājis caur otrā lasījuma redakciju un komisija nebūtu šai sīkajai niansei veltījusi nekādu uzmanību. Un ko tad pašreizējā nobalsotā redakcija saka? Ka energoresursu pārvadīšana... tātad tālāk seko... ir transportēšana no ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem. Tātad transportēšana līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem. Neieskaitot maģistrālos tīklus. Savukārt energoresursu sadalīšana... nākošais, 11. apakšpunkts saka, ir transportēšana pa vietējiem tīkliem no maģistrālajiem tīkliem līdz realizācijas vietai. Te ir jautājums: bet kas tad galu galā būs transportēšana pa maģistrālajiem tīkliem, šī sīkā niansīte, šis starpposms, kurš īstenībā attiecas uz energoresursu pārvadīšanu?
Un tāpēc manā redakcijā tiešām ir mainīti vietām vārdi... Vārdi mainīti vietām, bet līdz ar to tiek izslēgta šī kļūda. Un manā redakcijā ir, ka energoresursu pārvaldīšana ... jābūt “pārvadīšana”, to komisija uz manu lūgumu tomēr nav izlabojusi, ir energoresursu transportēšana pa maģistrālajiem tīkliem”, un seko uzskaitījums līdz sadalīšanai. Un tālāk seko 11. punkts, ka sadalīšana ir transportēšana pa vietējiem tīkliem no maģistrālajiem tīkliem. Un es apbrīnoju, ka var vispār uzskatīt par sīku niansi tādu lietu, ka vesela energotransporta iekārtu grupa paliek vispār ārpus definīcijas. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu.
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Par šo punktu komisija un darba grupa, kurā piedalījās Enerģētikas departamenta eksperti, Spuģa kungs un citi deputāti, tomēr atzina, ka termins “transportēšana no ražotājiem līdz sadalīšanai pa maģistrālajiem tīkliem”, tas ir, skaidrojums, ka šis skaidrojums pilnībā tomēr izsmeļ visus iespējamos variantus, kas ir saistīti ar šo energoresursu pārvadīšanu, un uzskatīja, ka tas tomēr ir precīzāks nekā deputāta Tomiņa piedāvātā definīcija. Tādēļ komisija nolēma tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Tomiņa priekšlikumu 1. panta 10. punktu izteikt šādā redakcijā... (No zāles: “Balsot!”) Šī redakcija un deputātu argumenti gan jums tika teikti, gan arī ir ierosinājumu tabulā. Rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.
M.Graudiņš. Tālāk 15. punktā — “Dabīgais monopolstāvoklis energoapgādē” — deputāts Tomiņš ierosināja svītrot vārdus “objektīvi iemesli ekonomisku vai...” Definīcija skan šādi: objektīvi ekonomiska vai tehniska rakstura apstākļi, ierobežota konkurence... Katrā ziņā doma, ka nevarētu būt objektīvi ekonomiski apstākļi, kādēļ ir monopolstāvoklis, ir man un daudziem citiem ekonomistiem sveša. Katrā ziņā, ja nepastāv konkurence, tad ir objektīvi ekonomiski apstākļi, kādēļ pastāv monopolstāvoklis. Un tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Un, raugoties uz pārējo likumu un ņemot vērā, ka šis jēdziens neparādās tālāk likumā, komisija ierosināja izslēgt šo 1.panta 15.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk ir ierosināts 16.punkts, kura numerācija tad būtu attiecīga. Deputāts Tomiņš ierosina ieviest terminu “mākslīgais monopolstāvoklis” ar definīciju “valsts cenu vai nodokļu politikas nosacījumu ierobežota konkurence”. Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šis jēdziens neattiecas uz šo likumprojektu kā tādu. Komisija un darba grupa apstrīdēja, vai tāda rakstura jēdziens vispār ir vajadzīgs šeit.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. Deputāts Tomiņš ierosina 1.pantu papildināt ar termina “koncesija energoapgādē” skaidrojumu. Komisija nolēma to neatbalstīt, jo tas arī nav precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. Tālāk ir 16. un 17.punkts, kurus ierosinājis deputāts Spuģis. Par tiem arī būtu jālemj tālāk, jo tie attiektos uz šo likumprojektu tikai tad, ja tiek pieņemti Spuģa kunga ierosinājumi 28.pantā.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
M.Graudiņš. 2.pantā, piedodiet, 4.pantā ir ierosinājums izteikt 4.panta — “Regulēšana energoapgādē Latvijas Republikā” — pirmo daļu “LSE energoapgādes regulēšanas padome”. Pašlaik otrajā lasījumā ir rakstīts “Valsts padome”. Te gan laikam nav rakstīts, bet te vienu no diviem variantiem ir iesniegusi darba grupa, formāli to ir iesniedzis valsts ministrs Ozoliņa kungs. Komisija nolēma šo pirmo variantu neatbalstīt, bet atbalstīt otro variantu, kas skan šādi: “Energoapgādes regulēšanas padome realizē...” Piedodiet, man tā stāv priekšā rakstīts, ka energoapgādes regulēšanas padome.
Sēdes vadītājs. Mēs izskatām otro nodaļu, 4.pantu, ja?
M.Graudiņš. Jā. Tātad ir divi varianti, kurus ir iesniedzis valsts ministrs Ozoliņa kungs. Principā tie ir varianti, kuri nāk no darba grupas sēdēm. Un gan pirmais grozījums, gan otrais būtu pieņemams pēc darba grupas iesnieguma, bet komisija ir nolēmusi atbalstīt kā vislabāko valsts ministra Ozoliņa kunga otro variantu, kas skan: “Valsts pārvaldi energoapgādes regulēšanā Latvijas Republikā realizē energoapgādes regulēšanas padome.” Te trūkst vārda “valsts” no otrā lasījuma redakcijas.
Sēdes vadītājs. Tātad ierakstām tur “valsts”. Un varbūt te to neizpratni radīja tas, ka pirmajā ailītē nav ierakstīts, ka tas ir pirmais variants.
M.Graudiņš. Jā, tā tas ir. Bet...
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!
M.Graudiņš. Lai nebūtu pārpratumu! Redakcija ir pareiza. Atšķirība no otrā lasījuma ir, ka trūkst vārda “valsts”. (No zāles: “Nevajag “valsts”!”)
Sēdes vadītājs. Jā. To mēs pierakstījām klāt. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir? Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”! No paša zāles viņējā gala...
A.Siliņš (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man likās, ka šeit mēs nonācām pie neizpratnes, un tādēļ, lai tiktu precīzi stenografēts, es gribu pateikt savu izpratni par to, ko teica referents. Tātad otrais variants, kur ir rakstīts, ka “valsts pārvaldi energoapgādes regulēšanā Latvijas Republikā realizē energoapgādes regulēšanas padome”, ir precīzs un tur neko nevajag ierakstīt. Viņš atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā ar vārdu “valsts”, tā ir tā atšķirība. Nu, būtībā arī būtu jāpieņem. Es tā sapratu referentu. Bet no priekšsēdētāja replikas es sapratu, ka varbūt tur vajadzētu vēl ierakstīt “valsts”, taču manā uztverē nevajag rakstīt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Es gribētu izslēgt sevi no diskusijām, tas ir, savu priekšlikumu. Es tā biju sapratis. Man liekas, to referents pateica, un es tikai atkārtoju, tas nav manis teiktais. Varbūt aicinām enerģētikas valsts ministru, jo viņš jau ir iesniedzis... (Kāds kaut ko skaidro no vietas.) Nu, bet otrajā variantā, vai nu es nepareizi sapratu, referents lūdza pierakstīt “valsti” klāt. Nevajag, ja? Labi. Tātad mēs nesapratām situāciju un to tikai sarežģījām.
M.Graudiņš. Es atvainojos, ka sniedzu savu skaidrojumu tā, ka tur varēja būt pārpratumi, bet es vienkārši norādīju uz atšķirību starp otro lasījumu un trešajam lasījumam proponēto otro variantu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. 2.punktā 4.pantā otrajā daļā ir ieteikta šāda redakcija: “Padome ir valsts pārvaldes iestāde. Padome tiek finansēta no valsts budžeta.” Šeit trūkst vārdkopas “un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets”. Komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!
M.Graudiņš. 4.panta trešajā daļā komisija nolēma daļēji atbalstīt pirmo variantu. Te ir divi varianti, viens parādās ceturtajā lappusē un otrs - piektajā. Un, daļēji atbalstot pirmo variantu, kuru iesniedza darba grupa un ministrs Ozoliņš, komisijas rediģētais variants skan šādi: “Padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir četri gadi. Padomes priekšsēdētājs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus un darboties kādā no politiskajām partijām.” Un šeit, lai paskaidrotu iemeslu, kādēļ Tautsaimniecības komisija pieņēma šo tekstu pretstatā otrajā lasījumā pieņemtajam variantam, kur ir rakstīts, ka padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma, teikšu, ka uzskats bija, ka šī padome tomēr būs ar tik lielu spēku un varu, ka vajadzētu paplašināt un varbūt padarīt demokrātiskāku to loku, kas ieceļ un atbrīvo šīs padomes priekšsēdētāju. Tādēļ Tautsaimniecības komisija ieteica, ka tas būtu jādara Saeimai, nevis Ministru kabinetam pēc ekonomikas ministra ierosinājuma.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”, lūdzu! Sešas minūtes līdz pārtraukumam.
A.Endziņš (LC). Paldies! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Šie abi priekšlikumi - gan pirmais, gan otrais variants — man atgādina to pašu praksi, kāda bija Augstākās padomes laikā, kad Saeima nodarbojās ar dažādu amatpersonu iecelšanu, vai tas ir galvenais veterinārārsts vai kaut kas tamlīdzīgs. Pie tam zināmā mērā šie abi divi varianti šajā redakcijā ir pretrunā ar otro daļu, kur teikts: “Padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.” To finansē no valsts budžeta, nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Tagad pēkšņi parādās, ka šīs padomes priekšsēdētāju ieceļ atkal Saeima. Ja mēs tādā garā turpināsim, tad valdība nodarbosies laikam ar kaut ko citu un Saeima faktiski pārņems valdības funkcijas. Es neredzu šeit nekādas loģikas, kāpēc ir nepieciešams, lai Saeima ieceltu šo padomes priekšsēdētāju. Saeima ieceļ un apstiprina valdību, valdības vadītāji un valdība realizē valsts pārvaldi. Mēs tagad šīs valsts pārvaldes pakļautībā iecelsim kaut kur speciālu amatpersonu. Es aicinu neatbalstīt ne vienu, ne otru variantu un atstāt otrā lasījuma tekstu. Tā, kā tas ir trešajā daļā, — “Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma”. Paldies!
Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija! Pēc tam - Gundars Bērziņš. Bet diemžēl tikai trīs minūtes!
A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto variantu, ka tomēr šajā svarīgajā nozarē, kura saucas “enerģētika”, padomes priekšsēdētāju apstiprina Saeima. It sevišķi tāpēc, ka šis priekšsēdētājs darbosies veselus četrus gadus. Jau pēc tā laika, kad šī valdība būs nolikusi savas pilnvaras. Mums par to ir jāizšķiras. Saeimai ir jābalso.
Sēdes vadītājs. Divas minūtes. Lūdzu, Gundars Bērziņš!
G.Bērziņš (LZS). Es tomēr aicinu atbalstīt priekšlikumu par to, ka ieceļ Ministru kabinets. Kāpēc? Manuprāt tad, ja ieceļ Saeima, izpildvara - Ministru kabinets — var censties izvairīties no savu funkciju veikšanas un savas atbildības. Jo kāda ir shēma? Tātad Saeima apstiprina nacionālo enerģētikas programmu, tātad politiku. Tālāk tā iet uz Ministru kabinetu, uz izpildvaru, kur ir valdības politika enerģētikas sektoram. Un tieši šīs politikas ietvaros arī darbojas šī padome, kas izveidota funkciju realizēšanai. Manuprāt tā ir izpildvaras atbildība. Ieceļot to Saeimai, rodas šī pretruna, kas tad īsti kurā vietā ir.
Un otrs. Neapšaubāmi tā ir diezgan ilga procedūra, kas var arī nenotikt. Jo, kaut vai, piemēram, šis gadījums par pievienotās vērtības nodokļa traktēšanu komunālajos maksājumos — kā tas ir atsaucies? Šobrīd valdība, kas faktiski ačgārni nekontrolē, lai likums tiktu precīzi traktēts, radījusi ļoti lielus zaudējumus cilvēkiem. Faktiski nav neviena, kas par to atbild. Tā ir izpildvaras funkcija — realizēt šos likumus. Un šo politiku arī realizē izpildvara. Un, lai arī kāds ir kabinets, varbūt mums negribētos šodien tam uzticēties, es tomēr gribu aicināt balsot par to, lai nu atstātu iepriekšējo redakciju, vai par Ozoliņa kunga otro variantu, lai izpildvara arī uzņemtos atbildību par šīs amatpersonas darbību un šīs padomes darbību.
Sēdes vadītājs. Debates vēl būs plašas, bet tagad pārtraukums pusstundu. Līdz pulksten 15.30.
Lūdzu, “Lattelekom” izmeklēšanas komisijas locekļus pulcēties Prezidija zālē!
(P ā r t r a u k u m s )
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! 54 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”. Mēs debatējam par 4.panta trešo daļu. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu šeit ļoti noteikti atbalstīt komisijas variantu šajā redakcijā, kas ir. Tātad padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiks ir četri gadi, un padomes priekšsēdētājs nevar pildīt Saeimas deputāta pienākumus un darboties kādā no politiskajām partijām. Kāpēc? Mums ir jāsaprot, ka mūsu dzīvē ir dažāda svarīguma sfēras. Mēs nesen apskatījām Radio un televīzijas likumu un runājām par Nacionālo radio un televīzijas padomi, un mēs ļoti labi sapratām, ka šī informācijas izplatīšana ir tik svarīga, ka tai institūcijai, kas regulē un kārto šo darbu, un šīs institūcijas vadībai ir jābūt ļoti demokrātiskā veidā ievēlētai jeb izveidotai. Šeit mēs arī pieskaramies tādai sfērai — enerģētikai, kura ir ļoti būtiska gan ekonomikā, gan arī politikā, jo, ja ir vēlme kādam, kurš ir šajā padomē priekšsēdētājs, ar šīs enerģijas resursu piegādi vai nepiegādi ietekmēt politisko noskaņojumu valstī, tad viņš to ļoti labi var izdarīt, attiecīgi vienam reģionam kaut kādu enerģiju nepiegādājot — vai silto ūdeni vai vēl kaut ko, vai vēl kaut ko. Tā ka šeit mēs ļoti labi redzam, ka, izmantojot šo enerģijas piegādes mehānismu, var iespaidot ne tikai ekonomisko, bet arī politisko noskaņojumu valstī. Līdz ar to šīs institūcijas vadītājam, šajā gadījumā padomes priekšsēdētājam, ir jābūt ievēlētam maksimāli demokrātiski. Kādēļ komisijas variantu? Tādēļ, ka no visiem piedāvātajiem variantiem šis komisijas variants ir visdemokrātiskākais. Protams, būtu vēl labāk, ja šeit būtu ietverta arī iespēja kaut kādā veidā to ietekmēt sabiedrībai. Varbūt tāpat, kā bija priekšlikums, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei kandidātus izvirza radošās apvienības. Šeit varētu būt zinātnieki vai kas, bet pašreiz tas nav, un es ceru, ka Saeima šeit varēs orientēties pietiekoši labi, jo laikam nevienam nav šaubu, ka šīs padomes priekšsēdētājam ir jābūt ļoti labam speciālistam enerģētikā. Un Saeima šo jautājumu izšķirs. Tādēļ es vēlreiz atgādinu, ka komisijas variants šeit ir visdemokrātiskākais. Tas radīs vislielāko uzticību šai padomei, un viņa varēs tiešām realizēt un izdarīt šo darbu, jo Latvijā realizēt energoresursu piegādi nemaz nav tik vienkārši un viegli, zinot mūsu pašu dabas bagātības vai mūsu nabadzību un to, ka daudz kas ir jāiepērk un ar daudz ko ir jāvienojas. Tādēļ es domāju, ka šim balsojumam vajadzētu būt zināmā mērā ļoti viennozīmīgam par komisijas variantu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Es mēģināšu īsi, bet diez vai tas izdosies, jo atkal mēs trešajā lasījumā esam atgriezušies pie tās diskusijas, kas notika otrajā. Kam jāieceļ padomes priekšsēdētājs? Saeimai vai Ministru kabinetam? Pēc garām debatēm otrajā lasījumā Saeima izšķīrās, ka tas ir jādara Ministru kabinetam. Un komisija, neskatoties uz Saeimas izteikto viedokli, atkal nevis uzlabo variantu par Ministru kabinetu, bet, papildinot ar četriem gadiem, kas nedrīkst būt, mums šodien piestāda jaunu variantu, atkal atgriežoties pie tā, ka priekšsēdētājs jāievēlē Saeimai. Un šeit man ir jāpiekrīt gan Endziņa kungam, gan Bērziņa kungam, ka tam vajadzētu būt Ministru kabinetam, kā iepriekšējā lasījumā jau pieņemts. Priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma. Es domāju, ka šeit nevajadzētu taisīt izņēmumu, salīdzinot ar to pašu Enerģētikas attīstības aģentūru, un nostādīt šo padomi atkal augstāk par pārējām institūcijām, tajā skaitā augstāk par Monopoluzraudzības darbības komiteju, un izveidot kārtējo Latvijas Bankas fenomenu, kā jau es iepriekšējā reizē teicu, panākot to, ka valdība nebūs tā, kas realizēs valdības pieņemto politiku enerģētikas sektorā, bet šī politika un izpildinstitūcijai paredzētais darbs tiks nodots tādas institūcijas varā, kāda būs šī padome, ja to iecels Saeima. Tāpēc es aicinātu atbalstīt šeit ekonomikas ministra pilnvarotās personas — enerģētikas valsts ministra Ozoliņa šeit iesniegto otro variantu, ka padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību pie politiskajām partijām, jo šis variants varbūt tiešām nedaudz precizē otrajā lasījumā pieņemto. Šajā gadījumā, protams, Ministru kabinets pats izlems, vai tas būs pēc ekonomikas ministra ierosinājuma vai citādā veidā.
Un nākošais — par komisijas ieteikto redakciju. Komisija tātad ierosina, ka padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Pirmkārt, es teiktu, ka, ja vajadzēja rakstīt, tad vajadzēja padomāt, vai Saeima ieceļ. Saeima tātad vai nu ievēlē, vai apstiprina, vai atbrīvo. Saeima līdz šim ir atsaukusi, varbūt atcēlusi. Tā ka šeit juridiski vienkārši ir neizstrādāts komisijas variants, kā mēs redzam. Saeima tātad... Labi, ieliksim iecelšanas vietā “ievēlēs”. Bet atsauksim viņu pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Tātad šajā gadījumā atkal ir vienkārši jurisprudencē diezgan negaidīts risinājums. Un šeit arī minēts — nevis pēc Ministru kabineta priekšlikuma tiek iecelts vai ievēlēts, bet pēc ierosinājuma. Tātad kārtējo reizi vienkārši neizstrādāta redakcija. Un es domāju, ka vajadzētu vai nu atstāt iepriekšējā lasījuma redakcijā, vai tiešām pieņemt šo otro variantu, kuru ir ierosinājis enerģētikas valsts ministrs Ozoliņš. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs, lūdzu! Pēc tam — deputāts Novakšānovs.
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Man diemžēl jāapbēdina Tomiņa kungs, ka es gribētu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Un kādēļ tas ir parādījies? Tas tiešām ir tādēļ, ka otrā lasījuma redakcija tika pārrunāta. Bet pats pirmais variants ir tomēr Saeimas iecelts vai Saeimas apstiprināts padomes priekšsēdētājs. Un argumentu ļoti labi pateica Bērziņa kungs. Tieši tas jau arī bija tas, kādēļ viņu vajadzētu iecelt Saeimai. Regulēšanas institūcijai būtu jābūt pēc iespējas uzticamai, viņai būtu jāuzticas patērētājiem, enerģijas sektora finansētājiem un investoriem. Katrā ziņā tā nav traģēdija, ja to ieceļ Ministru kabinets, bet, jo tālāk šī institūcija ir no politiskām lietām, jo labāk. Tā kā, bez šaubām, Saeimai ir daudz lielāka uzticība, es ceru, ka jūs domājat, ka patērētājs arī bauda lielāku jūsu uzticību. Tā ka katrā ziņā patērētājam un investoram labāk patiktu Saeimas apstiprināts priekšsēdētājs.
Sēdes vadītājs. Deputāts Novakšānovs. Lūdzu!
V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es dzīvē stāvēju ļoti tālu savā laikā no elektroenerģijas un vispār no enerģētikas, kamēr, sākot privāto darbu vienam no pirmajiem, man pateica — ko viņš tur domā taisīt kaut ko privātu? Tūlīt mēs atslēgsim enerģiju, un lai viņš tur pačivina. Un tā, dzirdot šo vārdu atreferējumus, pirmais, ar ko es saistījos elektroenerģētikā, bija tas, ka nopirku pārvietojamās elektrostacijas. Un tāpēc es gribu teikt, ka ļoti svarīga nozare Latvijas tautsaimniecībā ir enerģētika. Un sadale un enerģētika nav mazāk svarīga kā nauda, kā graudi, kā maize un arī kā vara. Un tāpēc, izejot no tā, ka šodien enerģētikā, patiesībā vēlreiz atkārtojot, mēs dzenam likmudošanā pirmo vagu, šajā enerģētikas papuvē mēs dzenam pirmo vagu, šodien ir ļoti svarīgi, kā mēs pagriezīsim viņu. Un es saku, ka mūsu Latvijā enerģētika — elektrostacijas, termoelektrostacijas — tieši tehniskā ziņā atrodas diezgan kritiskā situācijā. Un tās prasās pēc ļoti lielām dotācijām, pēc investīcijām, un to mēs varam saņemt no dažādām valstīm. Tajā pašā laikā pēc mūsu kabineta uzbūves shēmas šeit ir jāpiekrīt deputātam Tomiņam. Tā ir. Bet situācijā, kāda ir, lai būtu vieglāk mums šeit ātrāk atjaunot, remontēt, uzcelt un pilnveidot šo visu energosistēmu, ir vajadzīga ticība Latvijai, Latvijas uzņēmējiem no ārzemnieku puses. Un šeit tikko ministrs Ozoliņš teica, ka ir ļoti svarīgi, lai uzticētos ārzemnieki Latvijai, tas ir, investētāji. Un viņi uzticas vairāk, kad viņi ir saistīti ar Saeimu. Jo pie mums valdības, kā paši zināt, nu jau mūsu laikā nomainījušās divas reizes.
Un nākošais — reizē arī patērētājiem. Es aicinu un lūdzu atbalstīt variantu, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Lūdzu to atbalstīt, izejot no mūsu šodienas ekonomiskās situācijas un skatoties arī uz nākotni. Paldies par uzmanību!
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.
Sēdes vadītājs. Vārds Anatolijam Gorbunovam, frakcija “Latvijas ceļš”!
A.Gorbunovs (LC). Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, šos argumentus mēs varam absolutizēt, un it kā katram būs sava taisnība. Gan par autoritāti, gan par atbildību. Un es faktiski varu balsot gan par vienu, gan par otru, jo es saprotu, ka īpaši nekas ļauns nenotiks ne vienā gadījumā, ne otrā. Bet tomēr tad ir jāsāk domāt par pašu principu. Un šeit jau kolēģi teica, cik ļoti labi, ka mums tagad ir padomes. Un tad es tā domāju par šīm padomēm, kuras tiešām ieceļ Saeima ar lielu autoritāti, varbūt ar lielu atbildību un tā tālāk. Un tad faktiski jau mums ir ļoti daudzas padomes, kuras ir ļoti vajadzīgas. Un tad ir Ministru kabinets. Un tad nez kāpēc sāc domāt, ka vēl vajadzētu vienu padomi, kur būtu visas padomes. Padomju padomi vajadzētu, kura kaut kādā veidā atbildētu par viņām. Nu tagad iznāk, ka par visām padomēm būtu jāatbild Saeimai.
Bet kādā veidā Saeima var atbildēt par visām padomēm? Protams, ieceļot šīs amatpersonas, kas pati par sevi ir svarīga un ļoti laba lieta. Bet tālāk šī atbildība man katrā ziņā, es negribu teikt, ka tas ir labi vai slikti, bet man katrā ziņā tieši šī atbildība rada bažas. Jo tas jau no šīs tribīnes ne vienu reizi vien skanējis, ka tad, kad ar komercbankām šī krīze radās, tad faktiski pēc akadēmiskās pieejas un Saeimas pieejas valdībai vispār vajadzēja stāvēt malā un Latvijas Bankai šīs lietas kārtot no sākuma līdz galam, un tas būtu pareizi un atbilstoši tai lietai, kura tur veidojās. Diemžēl mūsu sabiedrībā tā varbūt vispārējā attieksme pret lietām nav tik precīza, un atskanēja no visām pusēm balsis — kur ir valdība, kāpēc tāda situācija pieļauta, un tā tālāk. Valdība negrib šo situāciju sarežģīt un kā nu prot, tā nu rīkojas. Piemēram, šie argumenti par elektroapgādi, elektroenerģiju un tā tālāk, tiešām ir ļoti svarīgi, tā ir ļoti svarīga nozare. Bet tad es tiešām varu balsot, ka Saeima šeit ieceļ, Saeima visu dara, Saeima atbild un tā tālāk.
Bet man rodas patiesas bažas, ka tiešām varbūt rudenī vai ziemā sāksies kaut kāda krīze enerģētikā, un, piemēram, es nezinu, kas tad būs Ministru prezidents, bet es viņa vietā pateiktu: piedodiet, kungi, tā nav mana sfēra, jo šeit, lūk, ir padome, padomi ieceļ Saeima un Saeimai šī lieta ir jākontrolē un tālāk jāvirza, un jāatbild. Es varu iedomāties, ko cilvēki teiks, — kas tā par valdību, kas neatbild par šīm lietām! Nu, valdība atkal ķersies pie šo lietu kārtošanas.
Var būt, ka es šeit drusciņ kaut ko vienkāršoti pasaku, lai kaut kādā veidā savu viedokli drusciņ varbūt padarītu iespaidīgāku. Var jau visādi šo lēmumu pieņemt, bet šīs bažas man paliek. Vēl jo vairāk, es jau teicu no šīs tribīnes — kad es biju Ķīlē un prasīju enerģētikas ministram, diemžēl tur bija vēl citi nosaukumi klāt, viņš plašāku sfēru pārstāvēja, kad es prasīju par tarifiem, jo toreiz mēs te strīdējāmies, viņš teica, ka tarifus nosaka viņš kā ministrs. Es sacīju — dīvaini gan, kā tad tā jūs viens. Viņš teica — es nosaku un es atbildu par to, es atbildu! Un tas atkal varbūt ir tāds zināms moments. Nu, es par citu valsti nevaru teikt, tas varbūt nav tā, varbūt tā ir cita pieredze, varbūt mums tagad vajag vairāk sabiedriskot, un tas ir pareizi, radīt padomes, un tas arī ir pareizi. Bet, ja līdzās nav atbildības Ministru kabinetam un līdz ar to Ministru kabinetam tādā veidā nav atbildības Saeimas priekšā, tad man rodas šīs bažas, un tad es šos argumentus pievienoju tiem argumentiem, ko šeit teica Gundars Bērziņš un Zigurds Tomiņš.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļš”!
J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valdība pirms neilga laika apstiprināja valsts pārvaldes reformas koncepciju. Šāda viņa izskatās! Kilogramu smags dokuments. Šeit ir noteikts, kādā veidā jāveido mūsu valsts pārvaldes sistēma, ir noteikts tas, kāda institūcija apstiprina normatīvo aktu, kas reglamentē valsts pārvaldes institūcijas darbību, noteikti funkciju tipi, noteikts, kas ieceļ un atbrīvo attiecīgās struktūrvienības vadību, kas pieņem darbiniekus, kas finansē un kas likvidē attiecīgo struktūrvienību jeb attiecīgo valsts pārvaldes institūciju. Šajā valsts pārvaldes reformas koncepcijā ir noteikts, ka ministriju pārraudzībā esošās valsts institūcijas izveido vai nu Ministru kabinets vai Saeima un vadītājus ieceļ Ministru kabinets vai Saeima. Tātad, no teorētiskā viedokļa vērtējot komisijas piedāvāto redakciju, tā atbilstu pilnībā valdības izstrādātajai valsts pārvaldes reformas koncepcijai.
Tomēr, godātie kolēģi, izsakot savu personisko viedokli, es gribētu teikt, ka mums būtu jāizvairās pārāk daudzos likumos ierakstīt, ka Saeima ir tā institūcija, kura izveido kādu valsts pārvaldes iestādi un kura ieceļ vadītājus. It īpaši tas attiecas uz tādām institūcijām, kuras nodarbojas ar tehniskiem jautājumiem un kuru darbībai nav politiskas slodzes. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka būtu jāsaglabā pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija. Paldies par uzmanību, bet no teorētiskā viedokļa neapšaubāmi komisijas piedāvātā redakcija atbilst valsts pārvaldes reformas koncepcijai.
Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš otrreiz. Lūdzu!
A.Siliņš (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šoreiz tikai vienu momentu gribu atgādināt, proti, ka komisijas variantā ir vēl divi trīs vārdi — “pēc Ministru kabineta ierosinājuma”. Un šie vārdi ir ļoti nozīmīgi. Mēs šeit krītam galējībās — ja ir uzrakstīts “Saeima”, tad iedomājamies, ka viss jādara Saeimai, ja uzrakstīts “Ministru kabinets”, tad viss jādara Ministru kabinetam un nekam citam. Bet šeit ir divas institūcijas, un šeit ir pamatoti uzrakstīts, ka atbildība ir abām institūcijām, jo Ministru kabinets uzņemas atbildību ierosinot un Saeima — ievēlējot vai ieceļot. Es domāju, ka tas ir vienkārši procedūras jautājums un šeit tik būtiski nav to pat redakcionāli labot. Vēl var labot vai nevar, tā ir cita lieta, bet visi saprot, kas te notiek, — šī Ministru kabineta atbildība šeit nav noņemta. Un vēlreiz gribu atgādināt, ka vēl labāk būtu apzināties, ka, jo svarīgāka ir nozare vai dzīves sfēra, jo plašākai un daudzpusīgākai šai atbildībai ir jābūt. Es vēlreiz esmu spiests atgriezties pie tās domas, ko mēģināju aizstāvēt — gan nesekmīgi runājot par Nacionālo radio un televīzijas padomi, ka arī tur sabiedrības līdzdalību vajadzētu, arī tur tā varētu būt, bet tas, ka šeit ir šī dubultā atbildība, īstenībā ir daudz labāk nekā Ministru kabineta viena atbildība, jo galu galā, ja ir arī kaut kur krīze, nedod Dievs, ka tā būtu enerģētikā, tad tā uzreiz ir saistīta ar finansiālām izmaiņām budžetā vai vēl kaut kur, un tad Ministru kabinets tās nevar atrisināt bez Saeimas atbildības. Līdz ar to es domāju, ka šeit ir pietiekoši izlīdzsvarots šajā gadījumā šis priekšlikums un atbildība ir abām šīm institūcijām. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, enerģētikas ministrs Ozoliņa kungs!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Būtībā izšķiršanās par vienu vai otru variantu radīs ekonomiskās sekas. Uzticamāka regulēšanas struktūra būtu tajā gadījumā, ja Saeimas priekšsēdētāju ievēlētu... atvainojiet, ja padomes priekšsēdētāju apstiprinātu Saeima. Tas radītu uzticamāku regulēšanas struktūru, kas nozīmētu lētākus kredītus un galu galā arī lielāku akciju vērtību biržā. Bet, kā es teicu, protams, var nobalsot, kā grib, tikai tādā gadījumā jūs nobalsosit par dārgāku elektroenerģiju Latvijas iedzīvotājiem un arī enerģijas tarifiem.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība, otrreiz!
G.Bērziņš (LZS). Es domāju, ka te būtu arī lietderīgi apskatīt šobrīd piemēru. Tātad pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana no komunālajiem maksājumiem. Te teica — divi trīs atbildīgie. Kurš šobrīd ir tas, kurš atbildēs par nepamatoti no iedzīvotājiem iekasēto nodokli un nepamatoti iekasētajām summām?Te daži saka - divkārša un trīskārša atbildība. Nosauciet, kurš šodien atbildēs par to! (No zāles: “Nodokļu inspekcija!”)
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas? Lūdzu!
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Mēs te daudzi esam izteikušies par šiem viedokļiem gan filozofiskā, teorētiskā plāksnē, gan arī praktiskā. Es it īpaši priecājos, ka valsts ministrs lietišķi atgādināja, ka šeit ir ļoti praktiski apsvērumi, kuri saistās ļoti tiešā veidā ar tarifiem, kas varētu rasties, un ar mūsu valsts monopoluzņēmumu vērtību, kas varētu tikt ietekmēta atkarībā no tā, kādā veidā mēs izraugām šo padomi. Es domāju, atgriezīsimies arī pie sākumā Endziņa kunga izteiktajiem pārmetumiem, ka šī trešā daļa nesaskan ar otro daļu, kur padome ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Es domāju, tas nebūtu loģiski un nebūt neierobežotu šo viedokli. Katrā ziņā Satversme neaizliedz Saeimai iecelt tādu padomi, kura atrodas Ministru kabineta vai Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Un, kā Lagzdiņa kungs minēja, teorētiskā plāksnē šī struktūra atbilst pēc valsts reformas paredzamai iekārtai. Politiskā slodze tomēr, kā mēs visi saprotam, šai tarifu noteikšanas un licenču izdošanas padomei būs ļoti liela, jo šīs divas funkcijas lielā mērā arī noteiks, cik ekonomiski mēs spēsim vadīt mūsu enerģētikas politiku Latvijā. Un enerģētikas politikas galarezultāts ir tas, ka gandrīz puse no mūsu ārējās tirdzniecības parāda ir saistīta ar izdevumiem par enerģētiku. Mēs redzam, ka nav vienveidības citās neatkarīgajās institūcijās, vai nu tas ir elektronisko masu mediju padomē, vai Latvijas Bankā, Prokuratūrā un tamlīdzīgi. Mēs redzam, ka te atšķirīgas institucionālas struktūras tiek veidotas, lai pārraudzītu dažādas neatkarīgas vai pusneatkarīgas institūcijas. Šajā gadījumā atkal paraudzīsimies varbūt uz apsvērumiem par šīs institūcijas neatkarību un atbildību, jo varbūt tā ir, ka, Saeimai ieceļot šo energoapgādes regulēšanas padomi, tā gūst šķietami lielāku neatkarību un tiešām atbildības pakāpe tiek samazināta, kā Gorbunova kungs minēja. Ja mēs vēlamies maksimāli augstāko politiskās atbildības pakāpi, tad tik tiešām apsveriet un varbūt balsojiet par otro variantu, nevis par Tautsaimniecības komisijas variantu, kur Ministru kabinets ieceļ šo padomi. Es pieņemu, ka pašreizējai Latvijas valdībai nebūtu nekādas pretenzijas šo darbu uzsākt, iecelt šīs padomes priekšsēdētāju un tā tālāk.
Un pēdīgi praktisks apsvērums, kas saistās ar šo lielākas neatkarības uztveri, kura tomēr rastos arī ārzemju investoriem. Tas ir ļoti konkrētā veidā saistīts ar to, kas arī šobrīd notiek daļējā privatizācijas procesā, piemēram, “Latvijas gāzes” privatizācijā, kur laika tecējumā iecerēts piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem privatizēt daļu no “Latvijas gāzes”, kā arī stratēģiskiem ārzemju investoriem privatizēt daļu no “Latvijas gāzes”. Kā valsts ministrs minēja, šeit šī uztvere par šīs padomes neatkarību ir ļoti svarīga, lai ārzemju investori neuztvertu to tā, ka politiskie vēji varētu mainīt šīs padomes sastāvu un līdz ar to arī tarifu un licenču noteikšanas politiku. Tas ļoti būtiskā veidā var nozīmēt vairākus miljonus dolāru, iesaistoties līgumattiecībās ar ārzemju investoriem. Tātad izšķirieties, vai balsot par Tautsaimniecības komisijas variantu vai par otro valsts ministra Ozoliņa variantu. Es personīgi negribu ieteikt pieturēties pie otrā lasījuma teksta. Tad, lūdzu, ņemiet šos apsvērumus vērā! Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju: “Padomes priekšsēdētāju ieceļ un atbrīvo Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētājam...” Un tālāk kā tekstā. Es atvainojos! (No zāles deputāts M.Graudiņš: “Par priekšlikumu vispirms jābalso!”) Par priekšlikumiem? Nu mums jau šeit... Redziet, tā jau ir šeit. Te tā lieta drusciņ ir nepareizi sarakstīta, protams. Pirmais variants ir vienā ailē, otrais variants ir otrā ailē. Ja jau tam, kas iesniedz, ir varianti, tad katrā ziņā tie vispirms parādās kā iesniegtie priekšlikumi, un vienu no tiem komisija atbalsta. Šeit ir darīts tā, lai būtu mazāka drukāšana, un tāpēc tas ir iedrukāts kā komisijas variants, bet tas jau ir enerģētikas valsts ministra pirmais variants.
M.Graudiņš. Lai precizētu. Cik es saprotu, valsts ministrs Ozoliņš noņem savu pirmo variantu, kurš ir līdzīgs Tautsaimniecības komisijas atbalstītajam pirmajam variantam. Vienīgi te iztrūka tas... Jā, pirmais variants no valsts ministra Ozoliņa pirmā priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Mēs tā tomēr nevaram vērtēt tagad tālāk, kā mēs ko saprotam, bet mums ir jābalso pēc kārtas. Tātad, lai nebūtu pārpratumu, ekonomikas ministra Ozoliņa pirmais variants, otrais variants un komisijas redakcija. Jo citādi mums būs grūtības. Tāda, lūdzu, ir procedūra! Vai nav iebildumu? Nav.
Lūdzu, balsojam par ekonomikas ministra Ozoliņa pirmo variantu! Atļaujiet man nolasīt, lai nebūtu pārpratumu. “Padomes priekšsēdētāju ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ierosinājuma. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām.” Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 14. Nav pieņemts. (No zāles: “Mēs uzturam otro variantu!”)
Tagad ekonomikas ministra otrs priekšlikums, otrs variants: “Padomes priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets uz četriem gadiem. Padomes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu un piederību politiskajām partijām.” Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 22. Ir pieņemts ekonomikas ministra piedāvātais otrais variants.
Līdz ar to varam izskatīt nākamo priekšlikumu.
M.Graudiņš. Tālāk 4.panta ceturtajā daļā, kura arī ir šā likumprojekta sāls, ir padomes sastāvs.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Es pārteicos — enerģētikas ministra, nevis ekonomikas ministra. Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. Šeit ir divi priekšlikumi — valsts ministra Ozoliņa kunga priekšlikums un deputāta Spuģa priekšlikums. Viņi abi divi ir ļoti līdzīgi, bet abi krasi atšķiras no esošās otrā lasījuma redakcijas. Tautsaimniecības komisijas viedoklis bija tāds, ka šeit it sevišķi jāievēro šie apsvērumi, šie praktiskie apsvērumi, par kuriem es un valsts ministrs runājām, — par ārzemju investoru uzskatiem šajā jautājumā. Būtu ļoti sāpīgi Latvijas valsts ekonomikai, ja mēs atstātu otrā lasījuma redakciju, kura šīs padomes sastāvā paredz 9 Pašvaldību savienības pārstāvjus no 20 padomes locekļiem. Pašvaldību pārstāvji nekādā ziņā nepārstāv patērētājus, kuri otrā lasījuma variantā vispār nav pārstāvēti šajā padomē. Tā ka vienprātīgs viedoklis Tautsaimniecības komisijā, kā arī darba grupā bija tāds, ka vajadzētu pieņemt vienu no alternatīvajiem priekšlikumiem trešajā lasījumā.
Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt deputāta Spuģa variantu, kas nosaka šādu šīs padomes sastāvu: padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, Finansu ministrijas pārstāvis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, Zemkopības ministrijas pārstāvis, kura maiņai Spuģa kungs piekrita, Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārstāvis, galveno energoapgādes monopoluzņēmumu pārstāvis, reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvis un divi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kā arī enerģijas patērētāju un iedzīvotāju interešu pārstāvis.
Spuģa kunga variants atšķiras no ministra Ozoliņa varianta ar to, ka šeit ir iekļauts Zemkopības ministrijas pārstāvis, kā arī reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvis, kas nodrošinātu arī mazajiem ražotājiem pārstāvību šajā padomē.
Es atkārtoju, ka šim balsojumam ir ārkārtīgi liela nozīme. Tautsaimniecības komisija viennozīmīgi, vienbalsīgi nolēma atbalstīt Spuģa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!
M.Graudiņš. 5.punktā... Piektajā daļā 4.punktā. Deputāts Tomiņš ierosināja svītrot piekto daļu kā neadekvātu. Tautsaimniecības komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Juridiskais birojs ir ierosinājis konkretizēt padomes lēmējinstitūciju, kura izdotu nepieciešamos lēmumus un normatīvus, lai nodrošinātu padomes uzdevumu izpildi. Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, precizējot to šādā redakcijā: “Padome pieņem nepieciešamos lēmumus un normatīvus, lai nodrošinātu padomes uzdevumu izpildi.”
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienības frakcija!
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Es priecājos, ka mans ierosinājums ir ņemts vērā, jo tik tiešām otrajā lasījumā ir pieņemta neadekvāta redakcija. Jo sākas ar to, ka padomes lēmējinstitūcija pieņem nepieciešamos lēmumus, un tā tālāk. Iznāk, ka te padomei ir kāda lēmējinstitūcija. Tad mēs padomei vēl vienu padomi veidosim? Un būs padomes, un beigās vēl atliek Saeimu nodēvēt par Augstāko padomi, un mums padomju vara tiek atjaunota.
Bet līdz ar to arī Juridiskais birojs izteicis tādu pašu atzinumu, ka tas ir jākonkretizē, kas tad ir domāts ar to lēmējinstitūciju? Šis komisijas izstrādātais variants ir pieņemams, un vienīgi žēl, ka te netiek akcentēts, ka padomei uzdoto uzdevumu izpildei, jo savādāk jau nebūtu nepieciešams padomei pieņemt lēmumus vai vēl kaut kādus uzdevumus viņas pašas uzdevumu izpildei. Bet, ja mēs skatāmies 5.pantu, tad ir padomes uzdevumi, tātad tie ir padomei domātie uzdevumi. Bet es domāju, ka, šim likumam jau strādājot jeb esot spēkā, šīs neprecizitātes vienkārši tiks ignorētas. Tā ka es arī atbalstu komisijas variantu.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to šeit tālākas diskusijas nav nepieciešamas. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk, lūdzu!
M.Graudiņš. Paldies Tomiņa kungam par izklāstu šajā jautājumā. Tālāk sestajā daļā 4.pantā ir iesniegti divi priekšlikumi — deputāta Spuģa un deputāta Tomiņa priekšlikumi. Šeit arī šie priekšlikumi, es teiktu, diezgan radikāli atšķiras no likuma pamatjēgas. Šeit varētu teikt tā: energoapgādes regulēšanas padomei pamatā ir divas funkcijas — noteikt tarifus un piešķirt licences. Un jo tālāk šīs funkcijas attālinās no šīs padomes, jo viņām zūd sava jēga pēc būtības. Tātad Spuģa kunga ierosinājums, lai Latvijas Enerģētikas aģentūra būtu licencēšanas izpildinstitūcija, vai Tomiņa kunga ierosinājums, lai Licenču birojs atrastos Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzībā, ļoti radikāli atšķiras no šā likumprojekta būtības, pēc kuras šai kompetencei būtu jāpaliek padomes tiešā pakļautībā. Tāpēc otrajā lasījumā skan: :”Padomei ir pakļauta izpildinstitūcija, kas veic visas nepieciešamās darbības, lai izpildītu padomes pieņemtos lēmumus un sagatavotu dokumentus izskatīšanai padomē.” Tātad Tautsaimniecības komisija ierosina neatbalstīt Spuģa kunga un Tomiņa kunga priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Zigurs Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
Z.Tomiņš (LZS). Jā, mans ierosinājums varbūt papildina jeb nedaudz izmaina deputāta Spuģa priekšlikumu. Un konkrēti šis priekšlikums ir tāds, ka padomes sastāvā atrodas izpildinstitūcija — Licenču birojs, kurš atrodas Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzībā. Jo es uzskatu, ka šai sadarbībai jeb šai saiknei ar Monopoldarbības uzraudzības komiteju ir jābūt lielākai nekā viens deleģēts pārstāvis šajā padomē. Un, ja ņem vērā, ka padomes darbību noteiks ne tikai šis likums, bet arī padomes nolikums, kuru apstiprinās Ministru kabinets, tad šis mans ierosinājums dod iespēju šim Licenču birojam, kurš atradīsies padomes sastāvā jeb būs padomes izpildinstitūcija, noteikt atbildības un sadarbības saiknes lielumu ar Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzību, jo mēs līdz šim Monopoldarbības uzraudzības komitejas darbību saprotam kā monopoldarbības ierobežošanu. Tāpēc šīs komitejas uzdevums ir ne tikai monopoldarbības ierobežošana, bet arī konkurences veicināšana, līdz ar to ierobežojot monopoldarbību. Un es uzskatu, ka šajā aspektā šai saiknei ir jāpastāv. Kādi būs šie pārraudzības un atbildības apjomi, to varēs noteikt ar attiecīgu Ministru kabineta izdotu padomes nolikumu. Var jau paredzēt, ja uzskatīs par vajadzīgu, tīri simboliskas funkcijas, kādas tagad, pašreiz ir Monopoldarbības uzraudzības komitejai, var arī noteikt atsevišķos gadījumos veto tiesības, kuras Monopoldarbības uzraudzības komiteja realizēs, veicot šī Licenču biroja pārraudzību, kurš, protams, atradīsies energoregulēšanas padomes sastāvā. Un tas nav pretrunā ar pašreiz otrajā lasījumā pieņemto redakciju, ka padomei ir pakļauta izpildinstitūcija. Pakļautība un pārraudzība ne vienmēr ir viens un tas pats. Un šo atšķirību tad arī noteiks Ministru kabinets ar savu energoregulēšanas padomes nolikumu. Tāpēc es ierosinu, ja tāda laikam ir balsošanas kārtība, ka papriekšu balso par priekšlikumiem pie priekšlikumiem un tad kopumā, nobalsot arī par deputāta Spuģa priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Deputāts Modris Spuģis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
M.Spuģis (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es paskaidrošu tikai sava priekšlikuma jēgu jeb būtību. Mani vadīja uzrakstīt šādu priekšlikumu tikai divi motīvi. Pirmais — lai būtu konkrētība. Ja būtu bijusi konkrētība, kas ir izpildinstitūcija, es varbūt nerakstītu nemaz. Otrs — kāpēc tieši šāda veida izpildinstitūcija. Tikai tāpēc, ka aģentūrai kādreiz bija jau konkursa kārtībā izvēlēts vadītājs un ka šī institūcija varētu veikt arī šīs funkcijas. Un nevajadzētu papildu līdzekļus. Tikai šie motīvi mani vadīja šā priekšlikuma izveidošanā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu, enerģētikas ministrs Ozoliņa kungs!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Šeit mums atkal kārtējā reize, kad ir šī problēma atšķirt enerģijas politikas izstrādāšanu un realizēšanu un jau esošo institūciju uzdevumus. Tāpat arī tos uzdevumus, kādi parasti ir monopoldarbības un saplūšanas uzraudzības komitejām. Nekādā ziņā nebūtu uzticama šādu licenču izdošana tai institūcijai, kurai uzticēta enerģijas politikas realizācija. Un Enerģētikas aģentūras galvenais uzdevums ir nodarboties ar enerģijas projektu izvērtēšanu un enerģijas taupīšanas pasākumiem.
Mani ļoti pārsteidza Tomiņa kunga priekšlikums, ka šāda licencēšana varētu atrasties monopoluzņēmumu... monopoluzraudzības komitejas... nu, vienalga, mani ļoti pārsteidz. Jūs tomēr... jums izdod tomēr diezgan daudz naudas par jūsu izglītošanu, arī Pasaules banka izdeva naudu, lai jūs iepazītos ar stāvokli citās valstīs, un kā jūs... Nu, labi, atvainojiet, ka es jums to pārmetu, bet tiešām nav nevienā valstī tāda kārtība izdomāta. Tur ir pavisam citas metodes, un saplūšanas, un ļaunprātīgas monopoldarbības izmantošanas konstatācija ir šīs institūcijas uzdevums. Darbs ar dabīgiem monopoliem parasti ir speciālu institūciju uzdevums, kā tas ir šajā gadījumā.
Sēdes vadītājs. Vai debates varam beigt? Tad darām to. Lūdzu referentu!
M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi, es gribētu atkārtot valsts ministra teikto, ka tik tiešām pēc būtības Enerģētikas aģentūrai šobrīd nav šādas funkcijas izpildāmas, nav arī profesionālu ekspertu personāla šobrīd, lai veiktu šādas funkcijas. Saprotams, padomei arī vēl šobrīd nav, jo tā vēl neeksistē, un savi ekspertu štati un sava izpildinstitūcija būtu jāpilnveido.
Bet atkal pēc būtības, pēc šī likuma mērķiem ir divas galvenās funkcijas, kas energoapgādes regulēšanas padomei ir jāpilda. Tai ir jāregulē tarifi, jānoteic tarifi, un tai ir jāpiešķir licences. Un, ja nu mēs atraujam šīs divas funkcijas no šīs padomes, tad tik tiešām lielā mērā daļēji zūd jēga šai energoapgādes regulēšanas padomei.Tādēļ arī Tautsaimniecības komisija nolēma neatbalstīt Spuģa kunga un Tomiņa kunga priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Vajag balsot. Pareizi būtu, ja vispirms būtu papildinājums, tas ir, deputāta Tomiņa papildinājums vai precizējums: 4. panta sestajā daļā Modra Spuģa priekšlikuma pirmo teikumu izteikt šādi... Un pēc tam deputāta Spuģa priekšlikumu balsotu. Pret procedūru nebūtu iebilžu?
Lūdzu, tad balsosim vispirms par deputāta Tomiņa priekšlikumu deputāta Spuģa ieteiktajai redakcijai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 16, atturas — 8. Pieņemts.
Un tagad balsosim par deputāta Spuģa redakciju ar deputāta Tomiņa precizējumu, par kuru mēs nobalsojām. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 14, atturas — 11. Deputāta Spuģa redakcija ir pieņemta.
Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. 4. panta septītajā daļā deputāts Spuģis iesniedz priekšlikumu par padomes izpildinstitūcijām. Tautsaimmniecības komisija nolēma palikt pie otrā lasījuma teksta un neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Modris Spuģis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
M.Spuģis (LC). Kolēģi, ja jūs iepriekšējo priekšlikumu nobalsojāt Spuģa redakcijā, tad šis arī ir jānobalso, ja ne, tad būs putra. Paldies! (No zāles: “Jābalso!”)
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Referents vēlas komentēt? Lūdzu!
M.Graudiņš. Es nedomāju, ka būs ... ka tas izslēdz otrā lasījuma variantu. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas viedokli un palikt pie otrā lasījuma teksta.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Spuģa ierosinājumu izteikt 4. panta septīto daļu šādā redakcijā... Šī redakcija jums ir piedāvāta. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 11, atturas - 12. Pieņemta. Lūdzu tālāk!
M.Graudiņš. 5. pantā par padomes uzdevumiem deputāts Tomiņš ir iesniedzis garāku sarakstu ar priekšlikumiem un ir arī citi iesniegumi un priekšlikumi no deputāta Spuģa, kā arī no Juridiskā biroja. Izskatot šo diezgan plašo priekšlikumu klāstu, Tautsaimniecības komisija ierosināja ieslēgt deputāta Spuģa priekšlikumus, tas ir, atbalstīt viņus, izslēdzot 12. un 13. punktu, kā arī atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu aizstāt 11. punktā vārdus “un (vai)” ar vārdu “vai”.
Drusku par šiem uzdevumiem. Šie uzdevumi lielā mērā saistās ar teorētiskiem... nu, teiksim, es negribētu teikt ar teorētiskiem, ... bet ar funkcijām, kuras būtu jāpilda padomei. Atkal divas galvenās funkcijas. Viena, kura pašlaik ir atņemta šai energoapgādes padomei... Tā ka te ir atkal jautājums, kā tas tagad saskan. Otrajā lasījumā stāv rakstīts, ka veic energoapgādes uzņēmumu licencēšanu. Ar mūsu iepriekšējo balsojumu mēs tagad esam atņēmuši padomei šo funkciju... Neesam atņēmuši šo funkciju, bet tās izpildinstitūcija tai pakļautā institūcija ir Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārraudzībā. Un otrā galvenā funkcija — apstiprina energoapgādes uzņēmumu aprēķinātos tarifus. Visas pārējās funkcijas, kas šeit ir minētas uzdevumos, ir varbūt savā ziņā sekundāras un aptver zināmus jautājumus, par kuriem padomei vajadzētu rūpēties. Taču galvenās ir izteiktas jau pirmajos divos punktos, un par pārējām varētu debatēt ,vai tās vajadzētu pieņemt vai nepieņemt.
Tādēļ Tautsaimniecības komisija pārskatīja deputāta Tomiņa priekšlikumus, bet uzskatīja, ka jau otrā lasījuma variantā šie priekšlikumi... lielā mērā par viņu pamatdomu ir gādāts un piekrita Spuģa kunga ierosinājumiem, ka teorētiskas dabas priekšlikumi divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā būtu jāizslēdz.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
G.Bērziņš (LZS). Graudiņa kungs jau ļoti precīzi teica un varbūt norādīja arī uz to būtisko trūkumu, kas ir otrajā lasījumā pieņemtajā tekstā par padomes uzdevumiem, jo šeit ir minēti tikai padomes uzdevumi. Tomiņa kunga priekšlikumā ir ļoti precīzi rakstīts... Tātad padomes un tās izpildinstitūcijas uzdevumi. Tātad šeit jau ir dažādi... Padome ir tā... Ne jau visus jautājumus, piemēram, kaut vai par licencēšanu padome lems. Tātad padome var noteikt kārtību un izpildinstitūcija tālāk veiks šo darbu. Tātad šeit ir ļoti precīzi - tātad padomei ir šīs funkcijas, viņai jādomā, vai nu viņa pati patur realizēšanu vai uzdod izpildinstitūcijām, prasot par šo funckiju realizēšanu atbildību. Tāpēc šeit jau uzreiz, sākumā parādās Tomiņa kunga priekšlikuma daudz daudz precīzākā un pārdomātākā redakcija.
Un vēl var būt arī daudzi citi būtiski iebildumi. Piemēram, Juridiskais birojs norāda, ka 6., 7., 13. un 14. panta redakcijai ir vispārīgs raksturs. Piemēram, nolasīsim, kāds ir otrajā lasījumā nobalsotais 6. punkts, — veicināt energoapgādes uzņēmumu efektīvu un racionālu darbību. Ņoti skaista un ļoti laba funkcija. 7. - sekmēt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu energoapgādē. Un tā tālāk. Tātad es domāju, ka šeit arī vajadzētu izšķirties kā par daudz precīzāku par Tomiņa kunga priekšlikumu, jo faktiski daudzas funkcijas kā tās pamatfunkcijas ir abos priekšlikumos, tikai viņas ir daudz precīzāk regulētas, Piemēram, energoapgādes uzņēmumu, kuros valstij pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla, energoresursu tarifu apstiprināšana. Tātad tur, kur ir valsts, pašvaldību un tā tālāk, vietējās, vai tad tur apstiprinās visu energoapgādes uzņēmumu tarifus, piemēram, katrā pilsētā, siltuma tarifus... Kur pašvaldības īpašumā ir varbūt gan šī katlumāja, gan tālākā novadīšana un tā tālāk. Un vēl daudzos šinīs punktos. Tāpēc es aicinātu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, jo būtiskākās funkcijas šeit ir, bet viņas ir daudz precīzāk, daudz korektāk uzrakstītas un arī regulē šo darbību. Tāpēc aicinu atbalstīt Tomiņa kunga redakciju.
Sēdes vadītājs. Enerģētikas ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Cienījamie deputāti! Protams, tiem, kas nav sevišķi pazīstami ne ar enerģētikas ekonomiku, ne ar regulēšanas metodēm, var rasties jautājumi. Es varētu ļoti īsi jums paskaidrot, Bērziņa kungs, ka efektivitāti ļoti efektīvi regulē regulēšanas institūcijas. Viņas var iespaidot uzņēmuma darbību. Bet, protams, vispārsteidzošākais ir tas, ka Tomiņa kungs priekšlikumā tajos gadījumos, kad tas būs privāts uzņēmums, patērētāji pilnīgi ir atstāti monopoluzņēmuma varā, jo tarifs netiks nekādā veidā regulēti. Nav absolūti nekādas starpības, kādi uzņēmumi ir jāregulē. Un nav arī principā no šī viedokļa nekādas starpības starp pašvaldības un valsts īpašumu. Tas ir tāds pats sabiedriskais īpašums. Vislielākā problēma ir, lai patērētājs nenokļūtu privātā monopola varā. Tomiņa kunga priekšlikums ļoti jauki atstāj viņam iespēju izrīkoties, kā viņam patīk. Tā ka es ierosinātu, lūdzu, nemainīt padomes uzdevumus, atstāt tā, kā to ir ierosinājusi komisija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”! Pēc tam — Zigurds Tomiņš.
A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit ļoti īsi un vienkārši par tā priekšlikuma, kuru mēs apskatām, deputāta Zigurda Tomiņa priekšlikuma, loģiku. Šeit visi punkti būtu loģiski, izņemot 6.punktu, kurš skanētu tagad tā: “Padome un tās izpildinstitūcijas veic, sniedz pieprasīto informāciju Ministru kabinetam par savu darbību un pieņemtajam lēmumam.” Es nesaprotu, kā to var realizēt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Juris Sinka.
Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man jāsaka liels paldies deputātam Siliņam par ļoti vērtīgiem un konstruktīviem priekšlikumiem. Es domāju, valodas speciālisti to locījumu, to formu izlabos pie parakstīšanas.
Tātad šī mana priekšlikuma būtība. Pirmais — tātad šeit ir ne tikai padome, šeit ir arī minētas izpildinstitūcijas. Jo padome ir lēmējinstitūcija, kā tas iepriekšējos pantos jau tika uzrādīts. Un bez tās funkcijām un kompetences būs, protams, šī kompetence sadalīta arī starp izpildinstitūcijām.
Nākošais, kas, es uzskatu, ir ļoti būtisks šajā manā priekšlikumā jeb šajos punktos, ir uzskatījums, uz kādiem energoapgādes uzņēmumiem attiecas šī regulēšana. Un šeit ir ierosināts jeb, pareizāk, mana redakcija, šo visu priekšlikumu redakcija, ir nedaudz izmainīta iepriekšējā lasījumā iesniegtā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija. Tās ir viņas autortiesības. Tikai, kā atceraties, par cik mēs ļoti pārsteidzīgi pieņēmām šo redakciju, kas tagad ir kā otrā un parādījusies uz trešo lasījumu kā otrajā lasījumā apstiprinātā, tad līdz ar to vienkārši vairs nebalsojām par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem. Un šeit ir jāatšķir starpība, uz kādiem uzņēmumiem attiecas valsts regulēšana. Mēs šodien pieņēmām pirmajā lasījumā “jumta likumu” par enerģētiku, kur skaidri un gaiši pateikts, ka pašvaldību uzņēmumu regulēšanu, tarifus nosaka pašvaldības. Un tā ir diemžēl arī pasaules pieredze. Jo paši īpašnieki un viņu ievēlēti pārstāvji pašvaldībās ir tie, kas realizē viņu intereses un aizstāv viņu intereses, un nosaka, bet to neveic valsts. Un attiecībā uz šiem iebildumiem, ko Ozoliņa kungs izteica par apgūtām zināšanām, es lūgtu Ozoliņa kungu varbūt pataupīt savu daiļrunību šī likumprojekta pārejas noteikumiem un tur sniegt skaidrojumu, kāpēc tik lieli līdzekļi ir iztērēti no ārvalstu, starptautiskajām institūcijām un arī no mūsu valsts budžeta un joprojām uz šo brīdi nav izstrādāta un Saeimā nav iesniegta Latvijas nacionālā enerģētikas programma, jo mēs pieņemam šos likumus un daudzus lēmumus, taustoties pa tumsu. Es ceru, ka vismaz saņemsim atbildi, kāpēc viņu nevar iesniegt līdz 20.septembrim, kā es ierosinu.
Nākošais. Mana priekšlikuma 10.pantā ir minēta konkurences sekmēšana energoapgādē. Un šis priekšlikums arī nav otrā lasījuma redakcijā, bet tas ir jautājums, kas ir saistīts ar to pašu Eiropas enerģētikas hartu, — par pieejamību tīkliem, tātad iespēju izvēlēties tādu enerģijas piegādātāju, kurš var enerģiju piegādāt daudz lētāk. Un tieši tas pazeminās enerģijas cenu. Nevis kaut kādu speciālu valsts uzraudzības institūciju veidošana, bet tieši konkurence. Un tas ir svarīgi, tāpēc arī licenču biroji jāatrodas zināmā Monopoluzraudzības komitejas pārraudzībā.
Un vēlreiz, pabeidzot šo uzstāšanos debatēs, es atgādināšu, ka šī priekšlikuma autortiesības pamatā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Mēs to vienkārši nebalsojām pie otrā lasījuma, jo mēs pasteidzāmies, kā jūs atceraties, nobalsot to redakciju, kāda ir pieņemta otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Juris Sinka, jo es esmu jau pieteicis! “Tēvzemei un brīvībai”. Un pēc tam ministram Ozoliņam ārpus kārtas vārds.
J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Man kā tautas vēlētam deputātam un politiķim ir iebildumi un jā, tiešām, ir nepieņemamas valsts ministra izteiktās, varētu teikt, arogantās piezīmes par jebkuru deputātu šeit, šajā gadījumā par Tomiņa kungu. Ja viņam nav tādi paši uzskati kā Tomiņa kungam, tas nenozīmē, ka viņam ir kaut kādi jāizsaka savas pārdomas par Tomiņa kunga izglītību. Es domāju, ka mums šinī augstajā namā ir jāpieturas pie zināmiem standartiem, un, man jāsaka, šajā gadījumā valsts ministram.
Sēdes vadītājs. Enerģētikas valsts ministrs Ozoliņa kungs. Lūdzu!
J.Ozoliņš (enerģētikas valsts ministrs). Runājot par priekšlikumu, kas atšķiras no komisijas piedāvātā, gribu teikt, ka tālāk seko runa par funkciju deleģēšanu. Līdz ar to šis pants būs pretrunā, runājot par pašvaldību lomu regulēšanā. Tā ka tas radītu zināmu sajukumu. Tomēr būtu labāk pieturēties pie komisijas ieteikuma un nezaudēt likuma jēgu. 50 procenti, valsts regulēšana, bez šaubām, ienesīs absolūtu sajukumu.
Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš kā deputāts. Lūdzu! “Latvijas ceļa” deputāts.
M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Lai mēs tālāk neiestigtu kaut kādu pārmetumu purvā, es tikai gribētu teikt, kādēļ Tautsaimniecības komisija nolēma neatbalstīt šos deputāta Tomiņa priekšlikumus. Lūk, ja mēs būtu varējuši izsijāt dažus lietišķākos priekšlikumus, tad viss būtu kārtībā. Daļēji problēma radās tad, kad deputāts Tomiņš nepiedalījās darba grupas sēdēs. Viņš bija ielūgts uz visām darba grupas sēdēm, bet neieradās. Mēs nespējām atsijāt dažus neprofesionālos priekšlikumus, kas atrodas viņa iesniegumā, no dažiem lietišķajiem. Un tādēļ mēs palikām pie tā, kas mūsuprāt ir vēl joprojām pilnībā lietišķi priekšlikumi otrajā lasījumā, atsijājot dažus nevajadzīgos. Es minēšu dažus paraugus. Kā tika minēts norma, ka padome nodarbojas tikai ar tiem uzņēmumiem, kur ir vairāk nekā 50 procenti valsts kapitāla, nudien vienkārši neatbilst šī likuma jēgai.
4.punkts. Tas, ka energoapgādes uzņēmumus, kuros valstij pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla, kontrolē un uzrauga savas kompetences ietvaros, būtu konfliktā ar likumu “Par akciju sabiedrībām”. Padomes uzrauga “Latvenergo” un “Latvijas gāzes” darbību, nevis šī energoapgādes regulēšanas padome, kura veic citas funkcijas, kurai būtu vispārīgas pārraudzības funkcijas.
7.punkts. Padomei ir jābūt plašākām tiesībām, neierobežojoties tikai ar tiem uzņēmumiem, kur 50 procenti ir valsts kapitāls. Viņai jābūt tiesībām izšķirt strīdus plašākā mērogā.
8.punkts — enerģijas ražošanas noteikumu izstrāde. Kādi ražošanas noteikumi? Tas ir tāds ļoti plašs neprofesionāli izstrādāts punkts.
Tātad kopumā ņemot Tomiņa kunga punktus, mēs neatradām par iespējamu atbalstīt viņus. Daudz drošāk un daudz skaidrāk ir palikt pie tiem, kas ir otrajā lasījumā, kas lielos vilcienos savā teorētiskajā dabā arī ietilpina visu, ko Tomiņa kungs ir gribējis sasniegt. Tā ka es domāju, ka jums nav jābažījas par to, ka kaut kādā veidā padomes uzdevumi otrajā lasījumā būtu nepietiekami. Katrā ziņā viss tas, ko Tomiņa kungs grib sasniegt, ir padomes kompetencē, un faktiski šī likuma izpildījums būs atkarīgs no tās padomes, kuru mēs apstiprināsim, kuru Ministru kabinets un tā priekšsēdētājs apstiprinās. Tā ka visas šīs funkcijas principā būs viņai pa spēkam vienādi vai otrādi. Lai lieku jautājuma zīmi atkal neieviestu šajā jautājumā, kas atkal sāpīgi var ietekmēt jebkādu ārzemju investoru nostāju attiecībā uz to maksu, ko viņi ir gatavi maksāt par līdzdalību kādā mūsu enerģētikas monopoluzņēmumā, es gribētu lūgt atbalstīt Tautsaimniecības komisijas viedokli — palikt pie otrā lasījuma redakcijas, atskaitot tos punktus, kurus mēs esam ierosinājuši pārveidot vai izslēgt, un nepieņemt Tomiņa kunga priekšlikumus, kuri lieki ieviesīs ļoti daudz jautājuma zīmju par to, kas īstenībā te notiek. Es domāju, ka mums nevajag lielāku neskaidrību šajā likumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš otrreiz — piecas minūtes!
G.Bērziņš (LZS). Es tomēr gribētu runāt par šiem 50 procentiem valsts kapitāla daļas. Tātad kas ir šie energoapgādes uzņēmumi? Tātad definīcija ir dota. Pēc šīs definīcijas praktiski katrā pagastā šī katlu māja arī ir energoapgādes uzņēmums. Tātad viņu ir simtiem varbūt, ja. Vai tiešām šī padome katram pagastam apstiprinās šo siltumenerģijas tarifu un arī varbūt tarifus, kas pārrēķināti uz kvadrātmetru? Otrs jautājums — par lielajiem monopoluzņēmumiem. Šobrīd varbūt Ozoliņa kungs tiem nepieskārās. Dzirdam mēs, protams, arī tikai baumas caur presi, kā izrādās. Vai vienmēr var tām uzticēties? Tiek runāts par mēģinājumiem daļu šo uzņēmumu, monopoluzņēmumu privatizēt. Un mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tas varētu būt īstenojams, bet katrā ziņā ne tādā formā kā tagad, izpārdodot kādu daļu un faktiski šo naudu virzot kaut kādu neatrisinātu problēmu vai varbūt budžeta problēmu risināšanai. Ja ir šāda privatizācijas nepieciešamība, tad tas ir jādara, ar kapitāla piesaistīšanu palielinot šos uzņēmumus un vismaz tuvākajā laikā neatdodot šajos uzņēmumos kontrolpaketes. Tas būtu tas. Varbūt Ozoliņa kungs jau zina, kā tālāk virzīsies šī privatizācija, un uztraucas par to, ka visa valsts nonāks šo privāto monopolu vai pārsvarā privāto monopolu ietekmē. Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu.
Un runājot vēl par patērētāju interešu aizstāvību. Katrā ziņā tālāk arī likumā paredzēta patērētāju komisijas vai komitejas veidošana, un arī šeit jau ir redzams, kādā veidā kabinets grasās patērētāju intereses aizstāvēt. Kabinets izstrādās nolikumu, apstiprinās tos patērētājus, kas būs vajadzīgi šajā komitejā, un tie nu būs tie, kuri tagad aizstāvēs šo patērētāju intereses pēc kabineta nolikumiem un kuru intereses būs dominējošās. Vai arī, ja caur enerģētiku vajadzēs budžetā ieplūdināt kaut kādu naudu, tad tādā veidā arī šīs padomes strādās, vajadzīgos cilvēkus ieliks un viņi šīs intereses aizstāvēs. Tāpēc es domāju, ka tomēr ir jāizšķiras par to un briesmu vai haosa, kā te brīdina, nebūs pilnīgi nekādu. Manuprāt tā tieši ir precīza un skaidra kompetences sadalīšana, jo arī pašvaldības savās teritorijās mazajās katlumājās, ja viņu īpašumā tādas ir, es domāju, nebūs jau tās, kas mēģinās uzlikt nepamatoti augstus tarifus. Un tad arī šeit ir tiesības iejaukties citām valsts institūcijām, jo neapšaubāmi cilvēki šobrīd maksāt nespēj un pašvaldība ir tuvāk šiem cilvēkiem nekā valdība un Saeima. Un, ja pašvaldības nepamatoti izmantos šo stāvokli, tad viņām nebūs tik viegli izvairīties no atbildības kā, piemēram, citiem pašreiz par pievienotās vērtības nepamatoto aprēķināšanu, kur netika kontrolēts vairākus mēnešus šis process, nebūs tik viegli noslēpties vai nu aiz valdības mājas sienām, vai aiz biezajām Saeimas sienām. Viņām nāksies atbildēt aci pret aci ar vēlētājiem, un šeit, es domāju, tāda ļaunprātība nav iespējama. Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt šos priekšlikumus kā daudz izsvērtākus un pārdomātākus, atbilstošākus šai situācijai. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! (No zāles: “Debates par katru... Tā ir nenopietna attieksme!”)
M.Graudiņš. Jā, es nezinu, ko lai saku. Tagad es baidos, ka varbūt... es baidos, vai tik vienam otram nav radies noskaņojums, ka par spīti valsts ministra izteikumiem varbūt nav jāatbalsta Tomiņa kunga priekšlikumi. Vai nebūtu iespējams no procedūras viedokļa balsot par šiem priekšlikumiem atsevišķi, jo tiešām būtu neprātīgi atbalstīt visu to, kas saistās ar šo 50 procentu normu, kā arī atsevišķus citus ierosinājumus, kas ir likti priekšā. Es gribētu to ierosināt.
Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt katru punktu balsot atsevišķi?
M.Graudiņš. Jā.
Sēdes vadītājs. Tā mēs varētu darīt.
M.Graudiņš. Un, kā saka, es to motivēju vienīgi ar to, ka būtu ļoti bīstami un tik tiešām, neskatoties uz mierinājuma vārdiem, tiktu ievesta ļoti liela neskaidrība, ja pieņemtu šos punktus, šīs daļas, kas saistās ar šo 50 procentu normu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim deputāta Tomiņa priekšlikumus 5.panta pirmajā daļā. (No zāles: “Tas jānolasa!”) Referents lūdza balsot par katru punktu atsevišķi. 6.lappuse. Godātie deputāti, jums ir, es ceru, šie materiāli, vai vajag katru nolasīt? Ja balsojam par katru atsevišķi, tad tas ir nolasāms. Labi.
Pirmais. Lai nodrošinātu uzņēmējdarbības regulēšanu energoapgādē, padome un tās institūcijas veic:
1. Energoapgādes uzņēmumu licencēšanu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.
Energoapgādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros valstij pieder vairāk nekā 50procenti kapitāla, — energoresursu tarifu apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 10. Nav pieņemts.
Tarifu aprēķināšanas metodikas izstrādāšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts.
Energoapgādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuros valstij pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla, kontroli un uzraudzību savas kompetences ietvaros. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 27, atturas - 13. Nav pieņemts.
Šajā likumā un padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvaros kontroli pār jebkura energoapgādes uzņēmuma darbības atbilstību likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.
Sniedz pieprasīto informāciju Ministru kabinetam par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.
7. Strīdu izskatīšanu starp energoapgādes uzņēmumiem (uzņēmēj-sabiedrībām), kuros valstij pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla, un enerģijas patērētājiem par jautājumiem, kas saistīti ar enerģijas (energoresursu) tarifiem. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 25, atturas - 12. Nav pieņemts.
Enerģijas ražošanas un piegādes noteikumu izstrādei. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 12. Pieņemts.
Patērētājiem piegādātās enerģijas ekonomiskas izmantošanas veicināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts.
Konkurences energoapgādē sekmēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 5. Pieņemts.
Godātie deputāti, man ir priekšlikums! Ir palikušas astoņas minūtes līdz sēdes beigām. Nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Referentam, es ceru, arī vajag šeit sakoncentrēt domas, kā tālāk šeit būt, un sēdes vadītājam arī - kā tagad visu to lietu savietot, jo daži punkti ir akceptēti, daži nav akceptēti. Un ir otrā lasījuma redakcija. Tāpēc tagad varbūt lūgsim zvanu reģistrācijai. Vajadzētu gan pagaidīt kolēģus, jo pēc tam Prezidijā ir iesniegumi.
Lūdzu, reģistrēsimies! Zvaniet spēcīgāk, lūdzu! Reģistrējamies!
Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretara biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!
I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien pulksten 16.51 nav reģistrējušies zālē šādi deputāti: Aleksandrs Bartaševičs, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis... Māris Budovskis ir zālē...
Sēdes vadītājs. Jā, ir zālē.
I.Folkmane. Igors Bukovskis, Gaļina Fjodorova, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Larisa Laviņa, Kristiāna Lībane, Voldemārs Novakšānovs...
Sēdes vadītājs. Zālē...
I.Folkmane. Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis... Oļģerts Pavlovskis ir zālē... Valdis Pavlovskis, Gunārs Resnais...
Sēdes vadītājs. Zālē...
I.Folkmane. Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Vaivads.
Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads ir zālē.
Godātie deputāti! Lūdzu, vienu sekundi uzmanību! Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopējā sēdē tika nolemts, ka septembra pirmajā pusē būs papildu sēdes trešdienās no pulksten 14.00 līdz 18.00. Tāpēc Prezidijs izsludinās sēdi kopā ar darba kārtību pirmdien. Ņoti ļoti liela iespēja pastāv, ka Prezidijs izsludinās sēdi nākamajā nedēļā trešdien no pulksten 14.00 līdz 18.00 un ceturtdien no pulksten 9.00 līdz 17.00. Uz redzēšanos!