Par nekārtībām Olaines internēto nometnē
Pirmdien, 4.septembrī, Iekšlietu ministrijas Policijas departamentā notika preses konference. Tajā žurnālisti tika informēti par problēmām, ko pēdējā laikā Latvijā izraisījuši nelegālie imigranti un tā sauktie bēgļi no Austrumu zemēm.
Preses konferencē piedalījās IeM Policijas departamenta priekšnieks Aldis Lieljuksis un Imigrācijas policijas priekšnieks Aivars Kurpnieks.
A.Lieljuksis pastāstīja, ka pašlaik Olaines internēto nometnē atrodas 128 nelegālie imigranti. Šo cilvēku mērķis bija Latviju izmantot kā tranzītvalsti, lai nokļūtu Rietumos. Tomēr neviena Rietumu valsts negrib šos cilvēkus uzņemt. Vairums nelegālo imigrantu ieradušies no Krievijas vai Baltkrievijas. Taču arī Krievija un Baltkrievija atsakās viņus pieņemt atpakaļ. Pēdējā laikā situācija internēto nometnē Olainē kļuva arvien dramatiskāka. Nelegālie imigranti (viņu vidū ir arī sievietes un bērni), acīmredzot būdami neapmierināti ar ilgstošo uzturēšanos Latvijā, sāka rīkot dažādas provokācijas, piedraudēja rīkot badastreiku. Visbeidzot pagājušās nedēļas nogalē viņi izraisīja ugunsgrēku. Ugunsgrēka nodzēšanai tika izsaukti ugunsdzēsēji. Savukārt, lai ieviestu kārtību nometnes teritorijā, tika izmantoti IeM Mobilā policijas pulka spēki. Ar viņu palīdzību no degošā nama evakuēja ugunsgrēkā apdraudētos cilvēkus. Savukārt 20 nelegālie imigranti, kas pretojās policijai, tika nogādāti Rīgā. Viņiem tiek izskaidrots, ka turpmāk kaitniecības vai citas noziedzības rezultātā šīs personas sauks pie kriminālatbildības. Pašlaik Olaines internēto nometnē ir ieviesta kārtība, turpinās celtniecības un nometnes labiekārtošanas darbi. Ar pārējiem 108 nelegālajiem iebraucējiem notiek pārrunas.
A.Lieljuksis teica, ka nelegālie imigranti un tā sauktie bēgļi no Austrumiem ir ļoti sasāpējusi problēma. Pašlaik Latvija nav gatava un nevar uzņemt šos bēgļus. Arī Rietumu valstis to nevēlas. Ženēvas konvencija par bēgļiem ir novecojusi, jo tika parakstīta 1951.gadā. Tad neviens neparedzēja, ka XX gadsimta beigās tūkstošiem cilvēku no “trešās pasaules valstīm” mēģinās apmesties uz dzīvi Rietumos. Vācijas, Francijas un citu valstu pieredze liecina, ka nelegālo imigrantu masveidīga pieņemšana izraisa krasu demogrāfiskās un kriminogēnās situācijas pasliktināšanos, etniskos karus starp dažādu tautību bēgļiem. Tādēļ Latvijai šī sasāpējusī problēma jāmēģina risināt kopīgi ar citām valstīm, slēdzot attiecīgus līgumus. Rūpīgāk jāsargā savas robežas. Tomēr šie jautājumi ir jārisina citām Latvijas valsts struktūrām — Ārlietu ministrijai, Robežu apsardzei. Policijas uzdevums ir nodrošināt kārtību valstī, aizturēt nelegālos imigrantus un, ja tiek dots izraidīšanas rīkojums, nogādāt viņus līdz valsts robežai.
Imigrācijas policijas priekšnieks A.Kurpnieks piebilda, ka nelegālo imigrantu nokļūšanu Latvijā veicina arī valstī pašlaik jūtamais finansu trūkums. Tādēļ nav iespējams pietiekami labi nodrošināt Latvijas robežu apsardzi. Tomēr Imigrācijas policija regulāri rīko reidus, lai aizturētu citus Latvijā atrodošos nelegālos imigrantus.
Viesturs
Avots,
“LV” tieslietu nozares redaktors