"Kāpēc Igaunijas elite atšķiras no Latvijas un Lietuvas elites?"

"Eesti Päevaleht"

— 2000.03.23.

Igaunijas elite ir jaunāka, urbanizētāka un nāk no ģimenēm ar augstāko izglītību un augstāku sociālo pozīciju.

Marju Lauristina — mediju un komunikācijas profesore:

Antona Stēna Baltijas elites pētījumu tendenci var izskaidrot ar interesantu faktoru — tā ir universitātes loma sabiedrībā. Igaunijas politikā 199o. gadu sākumā ienākusī jaunā maiņa bija tikko kā Tartu Universitāti beigušie cilvēki. Piemēram, Marta Lāra pirmajā valdībā bija daudz manu skolnieku. Ar līdzīgu akadēmisko fonu bija arī iepriekšējā, 1960. gadu paaudze. Tātad — spēcīga universitāte, un Igaunijas mazie apmēri bija tie iemesli, kāpēc toreizējo studentu un viņu skolotāju loma bija un ir Igaunijā liela. Kāpēc Latvijā un Lietuvā šī loma bija mazāka — viņiem nav bijis savas Tartu Universitātes.

Ilo Voglaids — Tieslietu institūta profesors:

Piekrītu Stēna secinājumiem par atšķirībām Baltijas elitē. Paskaidrojumam minētu piecus iemeslus. Pirmkārt, sabiedriskajām zinībām padomju laikā Igaunijā bija vairāk telpas nekā Latvijā un Lietuvā. Otrkārt, Tartu Universitāte kā garīgās dzīves centrs. Lielāka garīgā brīvība mudināja jaunos darboties kopā ar vecāko paaudzi. Treškārt, Somijas TV skatīšanās, kas deva iespēju pasauli paplašināt. Ceturtkārt, ražīgie sakari starp Tartu un citiem toreizējās Padomju savienības demokrātiskajiem centriem. Piektkārt, Igaunijas Studentu celtniecības brigāžu loma. Studentu brigādes daudziem šodienas vadītājiem jau padomju laikā deva organizēšanas un vadības pieredzi.

Raivo Vetiks — Starptautisko un sociālo pētījumu institūta direktors:

Padomju perioda beigās Igaunijā, salīdzinot ar Latviju un Lietuvu, eksistēja daudz spēcīgāka no kultūras aprindām nākusī alternatīvā elite, kas bija salīdzinoši jauna un gatava izdevīgos apstākļos nākt arī pie varas. Lietuvā vecākās ģenerācijas lielāku īpatsvaru politiskajā elitē blakus citiem faktoriem izskaidro arī apstāklis, ka padomju periodā tur, salīdzinot ar Igauniju vai Latviju, nacionāli noskaņotajiem komunistiem bija lielāks tautas atbalsts, kura pamatā bija tas, ka "Lietuvas lietas" salīdzinoši veiksmīgi kārtoja Maskavas varas gaiteņos.

Garri Rāgmā — Ģeogrāfijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks:

Esmu pats pētījis elites lomu sabiedrībā. Piemēram, lasot "Bourdieu", Francijas elite ir pavisam citā statusā un velk sabiedrības attīstību uz leju. Ir pareizi, ka Igaunijā ir lielāka urbanizācija, jo mums ir trīs centri, ap kuriem ir koncentrējušās smadzenes. Latvijā tāda ir tikai Rīga un Lietuvā — Viļņa un Kauņa. 1970. gados Igaunijā veidojās agrārā rūpniecība, kas pulcēja laukos izglītotus speciālistus. Turpretī Latvija un Lietuva palika pie mazām saimniecībām. Kas ar speciālistiem ir noticis? Viņi šodien ir vai nu bezdarbnieki, zemnieki vai — visreālāk — atgriezušies atpakaļ pilsētā.